Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bra.
Atrasts vārdos (113):
- Bra:1
- Brača:1
- Brada:1
- Braga:1
- Braki:1
- Brans:1
- Brasa:1
- Brava:1
- Bravo:1
- Bračas:1
- Bragas:1
- Bragys:1
- Brahma:1
- Brails:1
- Bramše:1
- Branči:1
- Brande:1
- Branti:1
- Braņķi:1
- Brasla:1
- Brasle:1
- Brauns:1
- Bračāno:1
- Bradaiž:1
- Braiana:1
- Brakasa:1
- Brakšķi:1
- Bramani:1
- Bramaņi:1
- Branhof:1
- Brankas:1
- Braņevo:1
- Braņska:1
- Braslas:1
- Brašova:1
- Bratova:1
- Bratska:1
- Brazosa:1
- Brabante:1
- Braciški:1
- Bradaiža:1
- Bradaiži:1
- Bragansa:1
- Braitona:1
- Brakpana:1
- Brandeļi:1
- Brandisa:1
- Brangova:1
- Brankužu:1
- Brankūžu:1
- Brantasa:1
- Brantupe:1
- Brashāta:1
- Braslava:1
- Bratiški:1
- Braubaha:1
- Braucupe:1
- Brauheds:1
- Braunava:1
- Brazilja:1
- Bracigova:1
- Braciškas:1
- Braciškys:1
- Bragadiru:1
- Brahtings:1
- Brakovski:1
- Bramberga:1
- Bramberģe:1
- Bramminga:1
- Bramminge:1
- Bramptona:1
- Bramštete:1
- Brandavas:1
- Brandelis:1
- Bransvika:1
- Bratlboro:1
- Bratunaca:1
- Braunlāge:1
- Braunvuda:1
- Brazīlija:1
- Bračiljāno:1
- Brahmapura:1
- Bramaniški:1
- Bramaņiški:1
- Bramaputra:1
- Brancupīte:1
- Brankciems:1
- Brantforda:1
- Brantskaja:1
- Brantupīte:1
- Brataniški:1
- Bratislava:1
- Braunfelse:1
- Braunsvila:1
- Brazavilla:1
- Brahmaputra:1
- Brakenheima:1
- Bramaniškas:1
- Bramaniškys:1
- Brandenburg:1
- Braunsbedra:1
- Braunsmilza:1
- Braunšveiga:1
- Brambergshof:1
- Brandenburga:1
- Braslavskaja:1
- Braunlingene:1
- Bramsefjerdens:1
- Brandenburgskaja:1
- Branda-Erbisdorfa:1
- Staro-Brangeļskaja:1
- Duenhob-Brambergshof:1
- Djungob-Brambergskaja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1678):
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
- Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
- Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
- Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
- Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
- Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
- Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
- Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā
- Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
- Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
- Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
- bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
- brabantietis Brabantieši
- brabantieši Brabantietis
- divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
- altvijole Brača; alta vijole
- bradāks Bradāc
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
- nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas)
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
- izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
- nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.)
- noļēpāties Bradājot kļūt netīram
- sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
- izplanckāt Bradājot pa sili, izmeklēt (ko) - par cūku
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
- savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
- dumpļāties Bradājot saduļķot ūdeni
- uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū)
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
- blažāt Bradāt
- bradināt Bradāt
- bradīt Bradāt
- brazdāt Bradāt
- brīņāties Bradāt
- panckāt Bradāt
- panckāties Bradāt
- pļekāt Bradāt
- šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes)
- čolpāt Bradāt (pa ūdeni)
- brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
- noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
- pļumēties Bradāt pa dubļiem
- šļempēt Bradāt pa dubļiem
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- pluncāt Bradāt pa netīrumiem
- bančkāties Bradāt pa peļķi
- nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt
- bloskāt Bradāt, brist
- lužāt Bradāt, mīdīt
- staigņāt Bradāt, mīdīt
- žangalēt Bradāt, mīdīties
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
- blacāt Bradāt, sabrist kājas
- bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
- brags Braga 1
- braģis Braģītis
- testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- brachiosaurus Brahiozauri
- bramins Brahmanis
- adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
- Bramaputra Brahmaputra
- reljefais punktraksts Braila raksts
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes
- britelēni Brakalaiņi
- braki Brakas
- brakstēt Brakšķēt
- brākšināt Brakšķināt
- brakšinēt Brakšķināt
- brakšķenāt Brakšķināt
- brākšķināt Brakšķināt
- brakša Brakšķis
- brakšas Brakšķis
- brakšis Brakšķis 1
- brākšis Brakšķis 1
- brakšs Brakšķis 1
- braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts
- buršikozs Bramanīgs; (uzvedībā) brīvs, vaļīgs
- narvs Bramanis, likumpārkāpējs
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
- Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
- brambēt Brammēt
- Brandelis Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
- brandaviens Brandvīns
- brandesniņš Brandvīns
- brandeviens Brandvīns
- brandeviņš Brandvīns
- brandevīns Brandvīns
- brandienis Brandvīns
- brandieveņš Brandvīns
- brandinis Brandvīns
- brandisneņš Brandvīns
- brandivienis Brandvīns
- brandiviņš Brandvīns
- brandivīns Brandvīns
- brandvins Brandvīns
- brandviņš Brandvīns
- branvīns Brandvīns
- brandaviņš Brandvīns, degvīns
- pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
- jukta Branga
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
- kāri Brangas laivās un kuģos
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
- brengs Brangs
- trosnīgs Brangs, apaļš (miesās)
- toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa)
- brengums Brangums
- Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
- Myotis brandti Branta naktssikspārnis
- Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
- brantēnieši Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Brantupīte Brantupe Brantu pagastā
- Brasla Brasa, dzelzceļa stacijas nosaukums 1919.-1938. g.
- brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
- Brasle Brasla
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Breslau Braslava
- braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji
- imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
- urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji
- vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji
- Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- braste Brasls
- brasts Brasls
- bresla Brasls
- bresls Brasls
- brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
- ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
- drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt
- drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga
- vikot Braši uzdzīvot
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
- brastīgs Brašs, bravūrīgs
- verns Brašs, dižens
- bestrs Brašs, krietns, spirgts
- brošs Brašs, plecīgs, spēcīgs
- štātīgs Brašs, stalts
- stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
- brožs Brašs; stiprs, spēcīgs
- brašvīrs Brašulis
- krasavčiks Brašulis
- Presburga Bratislava
- Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
- dicele Braucamie divriči
- ducele Braucamie divriči
- ducelis Braucamie divriči
- galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem
- ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
- ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
- spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
- spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
- braukulis Braucējs
- raiders Braucējs
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu
- aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs
- priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda
- braucienis Brauciens
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
- lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā
- riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
- atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
- braucums Brauciens, braukums
- jātuwis Brauciens, ceļojums
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
- brucināt Braucīt
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
- trīšāt Braucīt, berzēt
- laitināt Braucīt, masēt
- braucējs Braucītājs
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
- izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
- davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
- atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu)
- mutāt Braucot bojāt, grambāt
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli)
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu)
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu)
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli)
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
- aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli)
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
- nosabraukties Braucot nogurt
- nosabraukties Braucot nokļūt
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli)
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
- nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
- bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu)
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
- prombraucot Braucot projām; aizbraucot
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
- šurpbraucot Braucot šurp
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
- izabraukties Braucot uzvirzīties
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam)
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
- iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- braukšus Braucot; pretstats: kājām
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
- izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
- izbraukāt Braukājot izvingrināt
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
- aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- braukaļāt Braukalēt
- jakalēties Braukalēt
- braukulēt Braukaļāt
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus
- jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
- nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā)
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
- nobraucīt Braukot atdalīt nost
- iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā)
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
- sērfošana Braukšana ar sērfingu
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
- malkābraukšana Braukšana pēc malkas
- prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana
- kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
- braušķēt Braukšķēt
- brauciņ Braukšu
- braukšiem Braukšus
- braukšim Braukšus
- braukšu Braukšus
- važus Braukšus
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
- iebraukt Braukšus ierasties
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
- sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
- cirst Braukt
- drubulēt Braukt
- fārēt Braukt
- jāzdalēt Braukt
- kačāties Braukt
- mīt Braukt
- piļīt Braukt
- pūst Braukt
- važāt Braukt
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
- dragāt Braukt (parasti ātri)
- maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- apbraukt Braukt apkārt
- raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
- laivot Braukt ar laivu
- nošļūtēt Braukt ar ragavām
- atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
- plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
- skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
- skeičot Braukt ar skrituļdēli
- skrituļot Braukt ar skrituļslidām
- smaiļot Braukt ar smailīti (2)
- snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
- snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
- klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
- veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
- mīties Braukt ar velosipēdu
- riteņot Braukt ar velosipēdu
- garāmbraukt Braukt kam garām
- važināt Braukt kamanās
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
- kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu
- ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu
- penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu
- līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu
- kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
- kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
- aizbraukt Braukt prom
- kulbot Braukt ragavās ar kulbu
- kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
- kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
- nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
- kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
- griečalāt Braukt uz ledus riņķī
- grabināt Braukt, brāzties
- ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
- maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
- pārlaist Braukt, jāt mājās
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
- gāzt Braukt; ātri braukt, doties
- purināt Braukt; iet
- kašāt Braukt; skriet
- važot Braukt; skriet; doties kaut kur
- orēt Braukt; vadīt zirgu
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
- brauktave Braukts
- braukteve Braukts
- brauktule Braukts
- braukulis Braukts
- žaustuve Braukts
- braucītava Brauktuve
- iela Brauktuve šādā joslā
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- Polystichum braunii Brauna cietpaparde
- Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
- Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.)
- ole Bravo! lai dzīvo! aiziet! heijā!
- bravūrība Bravūra
- bravūrīgums Bravūra
- dižmutība Bravūra
- dižība Bravūra, lielība
- stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa
- bravurīgs Bravūrīgs
- brazdavāks Brazdaiķis
- samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- braz. Brazīliešu-
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
- Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil")
- BR Brazīlija, valsts divburtu kods
- BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas
- Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Hevea braziliensis Brazīlijas heveja
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
- andiroba Brazīlijas sarkankoks
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
- brašņāt Bražāt
- bražņāt Bražāt
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
- Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
- Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km
- Riudosi Dosi, upe Brazīlijā
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
- lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā
- Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
- Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
- Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
- Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
- kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
- brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
- Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka
- Jūga Iesala, Braslas pieteka
- Jūgupe Iesala, Braslas pieteka
- Skausta Iesala, Braslas pieteka
- Skaustupe Iesala, Braslas pieteka
- Skrausta Iesala, Braslas pieteka
- Skraustupe Iesala, Braslas pieteka
- Susāne Iesala, Braslas pieteka
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie
- bakaīri Indiāņu cilts Brazīlijā
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- botokudi Indiāņu cilts D Brazīlijā, valoda pieder pie geesas valodu saimes
- kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
- kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
- mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
- mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā
- čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
- brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas
- brantēnieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
- plūksnainā īskāje īskāju suga ("Brachypodium pinnatum")
- meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum")
- noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
- klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre")
- parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum")
- grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum")
- Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum")
- apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
- spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum")
- strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare")
- struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum")
- nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum")
- uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum")
- samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum")
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_)
- bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji
- braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji
- brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
- Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas
- Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
- Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
- Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
- Beļanica kalnu virsotne Serbijā, Braničcevas apgabala dienvidos, augstums - 1339 m
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
- ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
- galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
- taktuālā karte karte, kurā simboli un nosaukumi atveidoti Braila rakstā, lai karti varētu izmantot vājredzīgie un aklie cilvēki
- Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
- Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus
- ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts
- Kocēni Kocēnu dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
- brandelieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brandeļi" iedzīvotāji
- Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā
- Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
- Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum")
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos
- cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
- rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
- mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
- māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
- senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_)
- senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_)
- lielais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus major")
- Ķīnas krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus tacsanowskius")
- lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus")
- bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
- Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- blankaskrodznieki Limbažu novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
- brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
- bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
- bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
- Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
- Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā
- Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
- Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā
- Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā
- Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā
- Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms
- bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā
- Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- reiss Monēta Portugālē līdz 1911. g. un Brazīlijā līdz 1942. g.
- Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
- Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus
- īstaustekleņi Mušveidīgie ("Brachycera")
- alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda")
- favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
- brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi
- Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
- puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu
- kruzeiro Naudas pamatvienība Brazīlijā 1942.-1986. g., vienāda ar 100 sentavo
- kruzado Naudas pamatvienība Brazīlijā 1986.-1990. g.
- reāls Naudas vienība Brazīlijā
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm
- bracēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Braki" iedzīvotāji
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- Ozasku Ozašku, pilsēta Brazīlijā
- Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
- brancenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" iedzīvotāji
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
- Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
- Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
- Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
- Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
- Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms
- Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana")
- Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
- gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
- Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
- Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo")
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m
- Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā
- Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
- Pernambuka Pernambuku, štats Brazīlijā
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
- Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bredforda pilsēta ASV (_Bradford_), Pensilvānijas štata ziemeļrietumos, <10000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breidentona pilsēta ASV ("Bradenton"), Floridas štatā, 52700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Breinerda pilsēta ASV ("Brainerd"), Minesotas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brendona pilsēta ASV ("Brandon"), Floridas štatā, 103500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Brendona pilsēta ASV ("Brandon"), Misisipi štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bratlboro pilsēta ASV ("Brattleboro"), Vērmontas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Broli pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Longbrānča pilsēta ASV ("Long Branch"), Ņūdžersijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņūbraunfelsa pilsēta ASV ("New Braunfels"), Teksasas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortbrānča pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Braunava pilsēta Austrijas ziemeļrietumos (_Braunau am Inn_), Augšaustrijas federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maimansinha pilsēta Bangladešā ("Mymensingh"), Bramaputras labajā krastā, 225800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Barisāla pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Anderlehta pilsēta Beļģijā (_Anderlecht_), Flandrijā, Flāmu Brabantē, Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Diste pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Landene pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēvena pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilvorde pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ženapa pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vavra pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
- Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baže pilsēta Brazīliā, Riugrandi du Sula štata dienvidu daļā
- Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
- Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā
- Akrelandija pilsēta Brazīlijā (_Acrelândia_), Akri štata austrumos
- Akreuna pilsēta Brazīlijā (_Acreūna_), Gojasas štatā
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
- Afogadosa da Ingazeira pilsēta Brazīlijā (_Afogados da Ingazeira_), Pernambuku štatā
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
- Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
- Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā
- Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā
- Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā
- Agvaslindasa de Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Lindas de Goiás_), Gojasas štatā pie federālā distrikta rietumu robežas
- Aimoresa pilsēta Brazīlijā (_Aimorés_), Minasžeraisas štata austrumos
- Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos
- Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
- Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
- Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
- Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā
- Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā
- Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā
- Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā
- Alenkera pilsēta Brazīlijā (_Alenquer_), Paras štatā
- Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā
- Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā
- Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā
- Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā
- Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
- Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
- Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Altuparaizu di Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso de Goiás_), Gojasas štata ziemeļu daļā
- Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā
- Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā
- Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā
- Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā
- Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos
- Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā
- Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos
- Amaranti du Maranjauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maranjaunas štata rietumu daļā
- Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā
- Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
- Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos
- Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
- Andrelandija pilsēta Brazīlijā (_Andrelándia_), Minasžeraisas štatā
- Angra duš Reiša pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā
- Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
- Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
- Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā
- Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā
- Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā
- Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā
- Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
- Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā
- Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos
- Arakruša pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
- Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
- Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos
- Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos
- Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā
- Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā
- Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā
- Arapongasa pilsēta Brazīlijā (_Arapongas_), Paranas štatā
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
- Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Araraša pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā
- Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
- Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos
- Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā
- Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā
- Arkuša pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā
- Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
- Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā
- Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā
- Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā
- Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos
- Aruanana pilsēta Brazīlijā (_Aruanā_), Gojasas štata rietumos
- Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos
- Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos
- Asiša pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā
- Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā
- Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos
- Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
- Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā
- Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā
- Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā
- Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
- Badažosa pilsēta Brazīlijā (_Badajos_), Amazonasas štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Pjorini krastā
- Anapolisa pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kampinagrandi pilsēta Brazīlijā ("Campina Grande"), Paraibas štatā, 355000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kampugrandi pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kanoasa pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Karuara pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Konseļeirulafajeti pilsēta Brazīlijā ("Conselheiro Lafaiete"), Minasžeraisas štatā 931 m vjl., 126400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Korumba pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Diamantina pilsēta Brazīlijā ("Diamantina"), Minasžeraisas štatā, Espiņasas grēdās, 1130 m vjl., 45000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.)
- Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Iļeusa pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Itabira pilsēta Brazīlijā ("Itabira"), Minasžeraisas štatā, 118500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Itabuna pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Žuaunpesoa pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
- Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lažisa pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Limeira pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
- Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nilopolisa pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Olinda pilsēta Brazīlijā ("Olinda"), Pernambuku štatā, Atlantijas okeāna krastā, 389500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Pakaraima pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Palmasa pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pasufundu pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pelotasa pilsēta Brazīlijā ("Pelotas"), Riugrandi du Sula štatā, 306200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Petropolisa pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pirasikaba pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pontagrosa pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Riuklaru pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Riunegru pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju
- Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Teofiluotoni pilsēta Brazīlijā ("Teifilo Otoni"), Minasžeraisas štatā, 105600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Uberaba pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.)
- Uberlandija pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.)
- Vitorija pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Voltaredonda pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kuritiba pilsēta Brazīlijā (port. val. "Curitiba"), Kubatanas plato 908 m vjl., Paranas štata administratīvais centrs, 1797000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gojanija pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.)
- Riubranku pilsēta Brazīlijā (port. val. "Rio Branco"), Akri štata administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
- Balbina pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā
- Bendžaminkonstanta pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones pietekas Žavari labajā krastā
- Barselusa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štatā, Riunegru upes labajā krastā
- Bara du Šosa pilsēta Brazīlijā, Baijas štata dienvidaustrumu daļā
- Bareirasa pilsēta Brazīlijā, Baijas štata rietumu daļā
- Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
- Sabara pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju
- Bara di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Espiritu Santu štatā
- Alvorada du Nortis pilsēta Brazīlijā, Gojasas štata ziemeļaustrumos
- Belavista pilsēta Brazīlijā, Magurosu du Sula štata dienvidrietumu daļā
- Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
- Bareiriņasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štata ziemeļaustrumu daļā
- Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
- Batagvasu pilsēta Brazīlijā, Matugaru du Sula štata rietumu daļā, Aņandui upes krastā
- Bandeirantisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā
- Bara du Bugrisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā
- Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
- Apiakasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļos
- Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
- Bambui pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Baišugvandu pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata austrumos
- Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos
- Barbasena pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidu daļā
- Barozu pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidu daļā
- Ipatinga pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, 237000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Maringa pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 321000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Londrina pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 483000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Paranagva pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, Paragvajas brīvosta Atlantijas okeāna krastā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Anapu pilsēta Brazīlijā, Paras štatā
- Belena pilsēta Brazīlijā, Paras štata administratīvais centrs, Maražo līča dienvidrietumu piekrastē
- Barkarena pilsēta Brazīlijā, Paras štata austrumu daļā
- Bannaša pilsēta Brazīlijā, Paras štata dienvidaustrumu daļā
- Beltera pilsēta Brazīlijā, Paras štata rietumu daļā, Tapažosas labajā krastā, netālu no tās ietekas Amazonē
- Bau pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Kurvas labajā krastā
- Bajauna pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Tokantinsas krastos
- Aveiru pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Topažosas labajā krastā
- Belužardina pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štata austrumu daļā
- Belena di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štatā, Sanfransisku upes kreisajā krastā
- Terezina pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baišagrandi duRibeiru pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata rietumu daļā
- Barasa pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata ziemeļu daļā
- Nova Igvasa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro piepilsēta, 787600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bara du Pirai pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā
- Sanžuana di Meriti pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, 234300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sangonsala pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Gvanabaras līča austrumu krastā, 337300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baramansa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Belfordrošu pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Riodežaneiro ziemeļrietumu piepilsēta
- Bentugonsalvisa pilsēta Brazīlijā, Riugrandi du Sula štatā
- Barabonita pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bariri pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bebedoru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bauru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Batataisa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļaustrumu daļā
- Baretusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļu daļā
- Sankarlusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Taubate pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ribeiraunpretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sorokaba pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santuandrē pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ozašku pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kubatana pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tubarauna pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā
- Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
- Barolandija pilsēta Brazīlijā, Tokantisas štatā
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kampinasa pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju
- Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Orupreta pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanvisenti pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portualegri pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju
- Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
- Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Resifi pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Salvadora pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Parnaiba pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju
- Normandija pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs
- Makapa pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Niteroja pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā
- Austerlica pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku
- Brakpana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rourkela pilsēta Indijas austrumos (_Raurkela_), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
- Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla
- Bra pilsēta Itālijā ("Bra"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bračāno pilsēta Itālijā ("Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bračiljāno pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brantforda pilsēta Kanādā ("Brantford"), Ontārio provincē, osta Grandas (ietek Ēri ezerā) krastos, 93600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Šigadze pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence
- Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
- Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Breintrī pilsēta Lielbritānijā (_Braintree_), Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļdaļā
- Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
- Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
- Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
- Barseluša pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bragansa pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koviļana pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirandela pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belmonte pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabala ziemeļos, Ēštrelas kalnu piekājē
- Fundauna pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viktorija pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rišnova pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kodlja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zernešti pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sečele pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu
- Gimbava pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Predjala pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rupja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostolaca pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kučeva pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petrovaca pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požarevaca pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stupava pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Malacki pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seneca pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pezinoka pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modra pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altlandsberga pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbelcīga pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbramštete pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfreienvalde pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlībenverda pilsēta Vācijā ("Bad Liebenwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādvilsnaka pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bāruta/Marka pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bēlica pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bēskova pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bernava pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bīzentāle pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brakenheima pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brākele pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bramštete pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Branda-Erbisdorfa pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brandenburga pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brandisa pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braubaha pilsēta Vācijā ("Braubach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunfelse pilsēta Vācijā ("Braunfels"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunlāge pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunsbedra pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Braunšveiga pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brīka pilsēta Vācijā ("Brück"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brīsova pilsēta Vācijā ("Brüssow"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bukova pilsēta Vācijā ("Buckow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalava pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kotbusa pilsēta Vācijā ("Cottbus"), Brandenburgas federālajā zemē, 99900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dahme pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Doberlūga-Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dēberne pilsēta Vācijā ("Doebern"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drebkava pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēbersvalde pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eizenhitenštate pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsterverda pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erknere pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Falkenberga pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Falkenzē pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Finstervalde pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīsaka pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenberga pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenvalde pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gārca pilsēta Vācijā ("Gartz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Golsene pilsēta Vācijā ("Golssen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Granzē pilsēta Vācijā ("Gransee"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosrāshene pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gūbene pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina
- Hāfelzē pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hennigsdorfa pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jīterboga pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kecīne pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kīrica pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsvusterhauzene pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremmene pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lauhammere pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēbuza pilsēta Vācijā ("Lebus"), Brandenburgas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lencene pilsēta Vācijā ("Lenzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līhene pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lībenvalde pilsēta Vācijā ("Liebenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līberoze pilsēta Vācijā ("Lieberose"), Brandenburgas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lindova pilsēta Vācijā ("Lindow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lūkava pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lukenvalde pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lūdvigsfelde pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libene pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libenava pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova
- Merkišbuholca pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mejenburga pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mitenvalde pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīlberga pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Millroze pilsēta Vācijā ("Muellrose"), Brandenburgas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minheberga pilsēta Vācijā ("Muencheberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nauene pilsēta Vācijā ("Nauen"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neirupīne pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīmegka pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oderberga pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oranienburga pilsēta Vācijā ("Oranienburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 42000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ortrande pilsēta Vācijā ("Ortrand"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peica pilsēta Vācijā ("Peitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perleberga pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Potsdama pilsēta Vācijā ("Potsdam"), Brandenburgas federālajā zemē, 159500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Premnica pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prenclava pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pricvalka pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Putlica pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rātenova pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reinsberga pilsēta Vācijā ("Rheinsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīnova pilsēta Vācijā ("Rhinow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ruhlande pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šlībene pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēnevalde pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švarcheide pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švēte pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēlova pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zenftenberga pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zonnevalde pilsēta Vācijā ("Sonnewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špremberga pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štorkova pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teltova pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Templina pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teipica pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trebīne pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Treienbrīcene pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ībigava-Vārenbrika pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feltene pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fečava pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velcova pilsēta Vācijā ("Welzow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdere pilsēta Vācijā ("Werder"), Brandenburgas federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verneihene pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vildava pilsēta Vācijā ("Wildau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitenberge pilsēta Vācijā ("Wittenberge"), Brandenburgas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitštoka pilsēta Vācijā ("Wittstock"), Brandenburgas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vrīcene pilsēta Vācijā ("Wriezen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cēdenika pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cīzara pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cosene pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Forste pilsēta Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē, Neises kreisajā krastā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Belciga pilsēta Vācijā, Brandenburgas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
- Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu
- Piauji Pjaui, štats Brazīlijā
- Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
- Portovelju Portuveļu, pilsēta Brazīlijā
- bramanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" iedzīvotāji
- Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski
- Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange")
- Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
- nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae")
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
- Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera")
- krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
- BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- aklo raksts redzes invalīdu zīmju raksts, Braila raksts
- begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā
- Pernambuka Resifi, pilsēta Brazīlijā
- bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji
- Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā
- Ribeiranpreta Ribeiraunpretu, pilsēta Brazīlijā
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
- Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
- Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem
- Riodežaneira Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā
- Riodežaneira Rodežaneiro, Brazīlijas štats
- Ronura Ronuro, upe Brazīlijā
- Ronuru Ronuro, upe Brazīlijā
- rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
- Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
- Maražo sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km
- Bananala sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km
- Trindadi sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
- Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija
- Sanfransiska Sanfransisku, upe Brazīlijā
- Sinapis juncea Sareptas sinepes "Brassica juncea" nosaukuma sinonīms
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- Kabubranku rags Seišaša rags ("Ponta du Seixas") - Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā, Atlantijas okeāna krastā ("Cabo Branco")
- brankšenieki Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji
- branksieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji
- semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā
- brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
- Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
- Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
- Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
- brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
- makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē
- Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā
- patards Sīka sudraba monēta (grasis), kalta no 15. gs. Burgundijā un Brabantē
- Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
- cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji
- naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji
- vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
- vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
- Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
- vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam
- Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
- Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- kāposti šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes
- Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
- Espiritu Santo štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Baija štats Brazīlijas austrumos, Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.)
- Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
- Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
- Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju
- Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju
- Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
- brancenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
- brancnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
- pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Teofilu Otoni Teofiluotoni, pilsēta Brazīlijā
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē)
- kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā
- kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
- Balbinas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā, uz Vatumanas upes
- Barabonitas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Sanpaulu štatā, uzpludināta uz Tjetes upe
- Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
- Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
- Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu
- Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
- Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
- Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
- Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
- Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
- Riogrande upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo
- Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
- Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī
- Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
- Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
- Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
- Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka
- Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
- Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
- Iriri upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
- Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Dosi upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā
- Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
- Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
- Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
- Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
- Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
- Verdi upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Šingu upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m
- Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
- Tapažosa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m
- Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
- Kašueira upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa
- Piranga upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe
- Sanfransisku upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā
- Korumba upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Itui upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka
- Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Anjandui upe Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka
- Bakaža upe Brazīlijā, Paras štatā, Šingu labā krasta pieteka
- Gurgeja upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Kaninde upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Urusuipretu upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
- Tiete upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā
- Itakvaji upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Kurusa upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
- Itapekuru upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī
- Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
- Žutai upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
- Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
- Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
- Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
- Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
- Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Lohita upe Ķīnā un Indijā, Brahmaputras kreisā krasta pieteka
- Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
- Žurua upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
- Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
- Plane upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka
- Braciškas Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
- Braciški Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
- Braciškys Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants latgaliski
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
- Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
- Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
- Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha
- Urgas dzirnavezers uzpludināts uz Iģes, Braslavas pagastā, platība — 16 ha
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta
- Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
- adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns
- brančenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- brančnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi
- Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
- pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- patakaungs viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta
- araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- gājatrī viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
- Gautama viens no septiņiem gudrajiem, kas radās no dieva Brahmas apziņas
- Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
- Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
- Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
- brangovieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Brangova" iedzīvotāji
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
- Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m
- Barbadu virsotne Brazīlijā, Baijas štatā, Djamtinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 2033 m
- Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā
- Balejas rags zemesrags Brazīlijā, Baijas štata dsienvidaustrumos, izvirzījums Atlantijas okeānā
- puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
- puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")
- melngalvas tumšzoss zosu suga ("Branta bernicla"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
- Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā
- baltvaigu tumšzoss zosu suga ("Branta leucopsis"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
- sarkankakla tumšzoss zosu suga ("Branta ruficollis"), Latvijā ir reģistrēta tikai dažas reizes
- žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste
- Žuana Pesoa Žuaunpesoa, pilsēta Brazīlijā
- Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bra.