Paplašinātā meklēšana

Meklējam Bra.

Atrasts vārdos (114):

Atrasts vārdu savienojumos (96):

Atrasts skaidrojumos (500):

B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Daka Bangladešas galvaspilsēta, osta Gangas un Bramaputras deltā, 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
brabantietis Brabantieši
brabantieši Brabantietis
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
altvijole Brača; alta vijole
bradāks Bradāc
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas)
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.)
noļēpāties Bradājot kļūt netīram
sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
izplanckāt Bradājot pa sili, izmeklēt (ko) - par cūku
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
dumpļāties Bradājot saduļķot ūdeni
uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū)
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
blažāt Bradāt
bradināt Bradāt
bradīt Bradāt
brazdāt Bradāt
brīņāties Bradāt
panckāt Bradāt
panckāties Bradāt
pļekāt Bradāt
šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes)
čolpāt Bradāt (pa ūdeni)
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
pļumēties Bradāt pa dubļiem
šļempēt Bradāt pa dubļiem
bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
pluncāt Bradāt pa netīrumiem
bančkāties Bradāt pa peļķi
nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt
bloskāt Bradāt, brist
lužāt Bradāt, mīdīt
staigņāt Bradāt, mīdīt
žangalēt Bradāt, mīdīties
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
blacāt Bradāt, sabrist kājas
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
brags Braga 1
braģis Braģītis
testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
brachiosaurus Brahiozauri
bramins Brahmanis
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
Bramaputra Brahmaputra
reljefais punktraksts Braila raksts
reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes
britelēni Brakalaiņi
braki Brakas
brakstēt Brakšķēt
brākšināt Brakšķināt
brakšinēt Brakšķināt
brakšķenāt Brakšķināt
brākšķināt Brakšķināt
brakša Brakšķis
brakšas Brakšķis
brakšis Brakšķis 1
brākšis Brakšķis 1
brakšs Brakšķis 1
braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts
buršikozs Bramanīgs; (uzvedībā) brīvs, vaļīgs
narvs Bramanis, likumpārkāpējs
Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
brambēt Brammēt
Brandelis Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
brandaviens Brandvīns
brandesniņš Brandvīns
brandeviens Brandvīns
brandeviņš Brandvīns
brandevīns Brandvīns
brandienis Brandvīns
brandieveņš Brandvīns
brandinis Brandvīns
brandisneņš Brandvīns
brandivienis Brandvīns
brandiviņš Brandvīns
brandivīns Brandvīns
brandvins Brandvīns
brandviņš Brandvīns
branvīns Brandvīns
brandaviņš Brandvīns, degvīns
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
jukta Branga
špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
kāri Brangas laivās un kuģos
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
brengs Brangs
trosnīgs Brangs, apaļš (miesās)
toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa)
brengums Brangums
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
Myotis brandti Branta naktssikspārnis
Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
brantēnieši Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Brantupīte Brantupe Brantu pagastā
Brasla Brasa, dzelzceļa stacijas nosaukums 1919.-1938. g.
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
Brasle Brasla
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
Breslau Braslava
braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji
imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji
vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji
Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums
Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
braste Brasls
brasts Brasls
bresla Brasls
bresls Brasls
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt
drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga
vikot Braši uzdzīvot
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
brastīgs Brašs, bravūrīgs
verns Brašs, dižens
bestrs Brašs, krietns, spirgts
brošs Brašs, plecīgs, spēcīgs
štātīgs Brašs, stalts
stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
brožs Brašs; stiprs, spēcīgs
brašvīrs Brašulis
krasavčiks Brašulis
Presburga Bratislava, tās nosaukums vācu valodā
Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
dicele Braucamie divriči
ducele Braucamie divriči
ducelis Braucamie divriči
galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem
ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
braukulis Braucējs
raiders Braucējs
pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu
aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs
priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda
braucienis Brauciens
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
braucums Brauciens, braukums
jātuwis Brauciens, ceļojums
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
brucināt Braucīt
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
trīšāt Braucīt, berzēt
laitināt Braucīt, masēt
braucējs Braucītājs
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu)
mutāt Braucot bojāt, grambāt
dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli)
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli)
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli)
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
nosabraukties Braucot nogurt
nosabraukties Braucot nokļūt
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli)
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu)
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
prombraucot Braucot projām; aizbraucot
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
šurpbraucot Braucot šurp
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
izabraukties Braucot uzvirzīties
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
braukšus Braucot; pretstats: kājām
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
izbraukāt Braukājot izvingrināt
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
braukaļāt Braukalēt
jakalēties Braukalēt
braukulēt Braukaļāt
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus
jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā)
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
nobraucīt Braukot atdalīt nost
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā)
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
sērfošana Braukšana ar sērfingu
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
malkābraukšana Braukšana pēc malkas
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
braušķēt Braukšķēt
brauciņ Braukšu
braukšiem Braukšus
braukšim Braukšus
braukšu Braukšus
važus Braukšus
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
iebraukt Braukšus ierasties
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
cirst Braukt
drubulēt Braukt
fārēt Braukt
jāzdalēt Braukt
kačāties Braukt
mīt Braukt
piļīt Braukt
pūst Braukt
važāt Braukt
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
dragāt Braukt (parasti ātri)
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
apbraukt Braukt apkārt
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
laivot Braukt ar laivu
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
skeičot Braukt ar skrituļdēli
skrituļot Braukt ar skrituļslidām
smaiļot Braukt ar smailīti (2)
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
mīties Braukt ar velosipēdu

Atrasts piemēros (41):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bra.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies