Paplašinātā meklēšana

Meklējam ķ.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9998):

standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
zipenes _Zippo_ šķiltavas.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
ese "S" veidīgs ķēdes posms.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert
goļa (Ērkšķaini) krūmi
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
(uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
lielais pirksts (kājas) īkšķis
pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus)
letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
(ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem
(no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
(pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu
grēda (Puķu) dobe
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
saverkšķiens (sejas) izķēmojums
ļoļķis (Tīts) smēķējamais
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
karkstoņa (Vistu) ķērkšana
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
alkāns [alkoholiķis]{s:1638}
P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
anafāle [kaķpēdiņa]{s:1517}
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
dalbajobs [muļķis]{e:57061}, slikts cilvēks
privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
bada dzeguze [pupuķis]{s:2573}
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
lasts 12 mucas šķidruma.
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
sviestenīca Ābeļu šķirne
sviestenīce Ābeļu šķirne
zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa
Rorippa amphibia abinieku paķērsa
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
abuliņballe Āboliņa ķīpa
abuliņķērpa Āboliņa ķirpa
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
anīss Ābolu šķirne
rambujē Ābolu šķirne
nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
serinki Ābolu šķirne - mālāboli
boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
bismarks Ābolu ziemas šķirne
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss
kataforija Abu acu šķielēšana lejup
hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
diacetēmija Acetetiķskābe asinīs
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
diacetāts Acetetiķskābes sāls
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas
stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums)
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
kasus Ādas slimība kašķis
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano")
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
henekens Agaves šķiedra
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski
apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
ātraudži Agro kartupeļu šķirne
ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
ķidumi Aitu ķidas
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
piras Aitu un zaķu izkārnījumi
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
aizkacēt Aizāķēt, saķert
aizamesties Aizāķēties
dasakabināties Aizāķēties
čorka Aizaudzis dīķis, mārks
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
praplis Aizbāznis, korķis
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
sprūdziņš Aizbāznis, puļķis
propka Aizbāznis; korķis; propis
puļķēt Aizbāzt ar puļķi
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
nodugot Aizduļķoties
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis
ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
grieķisms aizguvums no grieķu valodas
hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
aizļikāt aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem)
aizrukšēt aiziet rukšķot
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
kabeklis Aizkabināms ķeksis
kabekls Aizkabināms ķeksis
aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā)
vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam)
aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam
sakorķēt Aizkorķēt
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo)
aizlipināt Aizķepināt (acis)
aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
aizķepēt Aizķept
aizķepēties Aizķept
aizlipt Aizķept (par acīm)
aizklešķēt Aizķept, aizķepēt
aizklīsterēties Aizķept, salipt
štopars Aizķeršanās
aizķere Aizķeršanās; kavēšanās
aizkacināt Aizķert
daķert Aizķert
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
savalkstīties aizķerties
aizaķerties Aizķerties
daķerties Aizķerties
kabelēties Aizķerties
kabīties Aizķerties
klemmēt Aizķerties
aizmesties Aizķerties (1)
pacipt Aizķerties (1)
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
piekabināties Aizķerties, pieķerties
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
mikņīties Aizmesties, aizķerties
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot
aizjukurēt Aizskriet ķerot
aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
uzvilkt (arī uzraut) dūmu aizsmēķēt
aizkurēt Aizsmēķēt
aizpīpāt Aizsmēķēt
aizpīpēt Aizsmēķēt
aizpīpot Aizsmēķēt
iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt
uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt
aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšināt Aizstrinkšķināt
aiztrinkšķināt Aizstrinkšķināt
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
aizkruķēt Aizstumt ar kruķi
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
pūdelis Aizšauts garām mērķim
aizšķaut Aizšķaudīt
aizšķūt Aizšķaudīt
aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos
bomis Aizšķērsis; barjera
boms Aizšķērsis; barjera
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko)
aizšķēršļot Aizšķērsot
saspraislot Aizšķērsot
šķērslīt Aizšķērsot
krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu)
nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu)
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu
aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi
aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi
aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu)
okruķiķ Aizturēt, noķert
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
aizgrampstīt Aiztvert, aizķert
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi)
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi
aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi
tace Aizžogojums zivju ķeršanai
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai)
akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts
ķepanas Aknas; ķepenas
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
āvs Āksts, ģeķis; āvis
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
divkājis Āķa arkls
Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā)
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
saāķēt Āķējot savienot
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
Aaken Aķene; Āķeni
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
kāsēt Āķēt
atāķēt Āķēt vaļā
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna
knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
kņopēties Āķēties
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
kabeklis Āķis
kabekls Āķis
kabis Āķis
vāķis Āķis
aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai
kņope Āķis apģērba aizdarei
kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
ķēpis Āķis virves vīšanai
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
ieliecenis Āķis, ieliekums
kārķis Āķis, kāķis
atsitenis Āķis, kāsis
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
kabe Āķis, makšķerāķis
pakara Āķis, pakaramais
pakares Āķis, pakaramais
pakari Āķis, pakaramais
pakars Āķis, pakaramais
knāķis Āķis, uz kura var ko uzkārt
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
speine āķītis
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
āķveidīgs Āķveida
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
cilpāniski Āķveidīgi, plaši
kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
izvilks Āliņģis makšķerēšanai
Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā
hroniķis Alkoholiķis
nāliķis Alkoholiķis
zilītis Alkoholiķis
alkonauts alkoholiķis, dzērājs
alkanauts Alkoholiķis, dzērājs
alkans Alkoholiķis, dzērājs
alkašs Alkoholiķis, dzērājs
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera
likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās
adepts Alķīmijas meistars
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā
Aster alpinus Alpu miķelīte
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Alsviķe Alsviķi
Alswig Alsviķi
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements
Al Alumīnijs (ķīm. elements)
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
šmakovka Alus šķirne
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
Sn Alva (ķīm. elements)
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga
Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
somatotomija Anatomija; ķermeņa sekcija
dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.)
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi)
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis)
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous")
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā
sātneris Antialkoholiķis
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb
Sb Antimons (ķīm. elements)
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt)
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm)
ķeksts apakšējais šķērsstienis uz nēģu lamatas
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
spotka Apakštase, neliels šķīvis
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
bundulis Apaļa dzijas šķetere
puķu riņķis apaļa puķu dobe
rundulēts apaļa puķu dobe
kļomba Apaļa puķu dobe
puķrunda Apaļa puķu dobe
rundulis Apaļa puķu dobe
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
formīgs apaļīgs (par cilvēku, ķermeņa daļām)
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām)
eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš
šķirotājaparāts aparāts (kā) šķirošanai
ebullioskops aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta
halators aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai
likvefaktors aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
panhidrometrs aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai
blokaparāts aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai
ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem
koercitometrs aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai
aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
manometrs aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
korelometrs aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai
komparators aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
dilatogrāfs aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai
kotonizators aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā
mikroviskozimetrs aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
atomizators aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
zeoskops aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
aspirators aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem
inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai
strabometrs aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
ureametrs aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā
lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem)
kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām
apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus
purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
pieviest Apbalvot, piešķirt
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus
slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot
vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
apšķibot Apcirst, apšķibināt
apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem)
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus)
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi
nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi
neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu
Silaktis apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā
Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bramaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā
Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā
Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Aksenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Ancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Barševski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Borovije apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā
Rumbasgals apdzīvota vieta (skrajciems) Otaņķu pagastā
Bezdelīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Rūjienas novada Ipiķu pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Cesļava apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Karaseva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Kastjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Krekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Križovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Malajoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Marhileviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Maslabojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Mihailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Upes Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Lejas Kudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Nikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Rumaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Šahmani apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Sampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Sarguni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Šķerbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Slostovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Stašķeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Suhailina apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Zabalotki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Šķeltovas pagastā
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā
Karva apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā
Nabala apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (vidējciems) Kārķu pagastā
Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā
Veckārķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Bērtiņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Spīdzenieki apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Ambrozi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī
Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
Upmale apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā
Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos
Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Ārna apdzīvota vieta Igaunijā (_Aarna_), Pelvas apriņķī
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī
Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā
Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos
Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī
Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
Olgina apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa austrumu daļā
Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
Sinimē apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vīvikonna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Sindi apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kohtla-Nemme apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Liganuze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Sompa apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Voka apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē
Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā
Padize apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Rummu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Vazalemma apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Kīju apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kolga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kūsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vihaso apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Harju-Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumos
Kloga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā
Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes
Tabasalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
Pala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa austrumos
Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā
Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos
Pisisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Veiziku apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
Sadala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļu daļā
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Koeru apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa austrumos
Jerva-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļaustrumos
Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Rosna-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā
Mikitame apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Vēpsu apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Verska apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā
Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Saverna apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa rietumu daļā
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Jēsū apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumos
Tori apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumu daļā
Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā
Varbla apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumos
Vihtra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vendra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kergu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Konga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Lepe apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Libaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Pernu-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Totsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Keru apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa austrumu daļā
Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā
Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Merjamā apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Sipa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Vanavigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Varbola apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kohila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Prillimē apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tudu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa austrumos
Laekvere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Rake apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Simuna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Jeneda apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Lehtse apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Sēze apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Vajangu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Viru-Nigula apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vezu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļu daļā
Āspere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Esu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Haljala apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Kadrina apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Lepna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Pajusti apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Roela apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Semeru apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Uhtna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Ulvi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vao apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Veikemārja apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vinni apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Viru-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Koza apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā
Annikoru apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Puhja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Rannu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Laeva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa ziemeļu daļā
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos
Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
Miso apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidaustrumu daļā
Meniste apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidrietumu daļā
Varstu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidu daļā
Obinitsa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumos
Lasva apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Parksepa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļos
Kobela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos
Kuddre apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos
Veimela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļu daļā
Hānja apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Reuge apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Semerpalu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Vastselīna apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī
Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos
Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā
Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos
Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos
Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Kukruze apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī
Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Baltrimi apdzīvota vieta Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
Saga apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā; Ķaķa
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā
Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos
Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos
Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos
Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Barzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Barvīdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos
Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā
Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos
Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos
Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Bartķišķe I apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
Alajkeja apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, grieķu - Jerolaka
Aračinova apdzīvota vieta Ziemeļmaķedonijā, Skopjes ziemeļaustrumos
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā
apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
ķembt Apēst, izšķērdēt
pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
atgaismis Apgaismošanas ķermeņa sastāvdaļa gaismas sadalīšanai, arī gaismas staru virzīšanai vēlamajā virzienā
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu)
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
apļundināt Apgāzt šķidrumu (saskalojot)
apķepuroties Apgāzties ķepurojoties
apšķērēt Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm)
raušķēt apgriezt ar raušķi (1)
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
dreskods apģērba [etiķete]{s:2470}; norādījumi vai ieteikumi apģērba izvēlei, apmeklējot kādu pasākumu
apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa
prieška apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu
plecs apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu
paduse apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu
oksts apģērba daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
šķīre apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta
pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa
elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru)
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
apkārttecis Apkārtteķis
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi
novilkt dubļos (kādu, kaut ko) apkaunot, noķengāt
izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
apķecēt Apķepēt
apķepēt Apķepināt
apķepēt Apķept
apķēpt Apķept
apļepēt Apķept
apļept Apķept
nočepstēt Apķept
sajēdzība apķērība
apķerība Apķērība
apķērīgums Apķērība
atķerība Apķērība
atķērība Apķērība
kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija
kampeklis Apķēriens, paņēmiens, tvēriens
īlens Apķērīga, izdarīga persona
sajēdzīgs apķērīgs
atķerīgs Apķērīgs
atķērīgs Apķērīgs
ieminīgs Apķērīgs
ķērīgs Apķērīgs
metns Apķērīgs
spicīgs Apķērīgs
jestīgs Apķērīgs, acīgs
okutnis Apķērīgs, apsviedīgs
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
špicīgs Apķērīgs, izveicīgs
molodčiks Apķērīgs, pieredzējis zaglis
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem
apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt
apķverties Apķerties
apsaķerties Apķerties
šerehnutsja Apķerties
apķert Apķerties (2)
noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
apčupt Apķerties kādam ap kaklu
apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
aprakste Apķīlāšanas akts
apķibelēt Apķīlāt
noķīlāt Apķīlāt (1)
izķīlāt Apķīlāt (2)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
apķīlas Apķīlātas lietas
niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt
kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis
paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem)
raibīt Aplenkt, apriņķot, apskriet
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
noķerties Aplipt, apķept (ar ko)
noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem
apķipt Aplipt, apķibt
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
ripulis Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1)
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
bresēties Apmaisīt ar rokām putru vai kādu citu šķidrumu
pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi
caurnešana Apmānīšana, izmuļķošana
iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
izjāt Apmānīt; piemuļķot
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura)
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
nefelopija Apmiglota redze radzenes apduļķojuma dēļ
apceļ kā kaimiņ āzi apmuļķo
iebāzt maisā apmuļķot
piekāst Apmuļķot
saļečīt Apmuļķot
skuldināt Apmuļķot
samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt
apmuļķināt Apmuļķot, piemuļķot, muļķot
iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā
apmuits Apmuļķots
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties
klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains
apoksterēt Apokšķerēt
apokstīt Apokšķerēt
apošķerēt Apokšķerēt
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā
imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā)
noplaukums Applaucējums, noplaucēta vieta uz ķermeņa
noplucinājums Applaucēta vieta uz ķermeņa
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties
ienāšot Appuņķot, apsmurguļot
apgreznot Appušķot
appuškāt Appušķot
appušķet Appušķot
brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
bramas Appušķoti goda vārti kāzās
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
sagodīties Appušķoties, izrotāties
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
žmaugs Apraksta pliķa vai sitiena skaņu
žļerks apraksta skaņu, kas rodas sašķaidot ko daļēji cietu
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni
šnirķu šnerķu apraksta zobenu šķindoņas skaņas
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
mariage de convenance aprēķina laulība
kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju
aplēšana Aprēķināšana
komputacija Aprēķināšana
darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids
aplēst Aprēķināt
norēķināt Aprēķināt (2)
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2)
pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu
integrēt Aprēķināt integrāli
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu
diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot
apreiķināt Aprēķināt, aplēst
nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu
lest Aprēķināt, novērtēt
rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt
apskaitīt Aprēķināt, skaitīt
referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas
aplēsējs Aprēķinātājs
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība)
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto
rēķinums Aprēķins
budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms
rēķens aprēķins, aplēsums, novērtējums
diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
apskaits Aprēķins, rēķins
computus Aprēķins, rēķins
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
mezglu potenciālu aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras vispirms aprēķina shēmas mezglu potenciālus
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem
aprikotīns Aprikožu liķieris
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis
Appricken Apriķi
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā
apriņķpilsēta Apriņķa (centrālā) pilsēta
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
kreicskola Apriņķa skola
kreičskola Apriņķa skola; kreicskola
kreise Apriņķis
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā)
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
limbu apmest apriņķot
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga
zabulēt Aprunāt; ķengāt; zobot
noēst Aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām)
apspridzināt Apslacīt, nošķiest
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām)
šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
piešnorgāt Apsmulēt ar puņķiem
murlīt Apsmulēt, aptašķīt
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt)
mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū
apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu
alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu
zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas
rullēt apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu
griezapstrāde apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu
apstrāde griežot apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu; griezapstrāde
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi
apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis
apšķārdīt Apšķaidīt
apšķaudēt Apšķaudīt
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
aizšķebināt Apšķebināt
apmudināt Apšķebināt
apriebināt Apšķebināt
apšebināt Apšķebināt
apskabināt Apšķebināt
apšķebēt Apšķebināt
apšķebēties Apšķebināt
apšķerbināt Apšķebināt
apšķibināt Apšķebināt
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apšķubīt Apšķibīt
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
apšļuncināt Apšķiest
apķesties Apšķiesties, apsmērēties
apšūnis Apšķūnis
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust
apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Eilema complana apšu ķērpjlācītis
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana
pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
nostraikšķīt Aptašķīt
nostrakšķīt Aptašķīt
saslāt Aptašķīt
noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu)
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem
izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem
lorzāt Aptašķīt, apsmulēt
nolezēt Aptašķīt, apsmulēt
nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt
nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt
nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt
nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
nostemēt Aptašķīt, apsmulēt
noteslāt Aptašķīt, apsmulēt
pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt
smekšēt Aptašķīt, apsmulēt
šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
ķezināt Aptašķīt, nosmērēt
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
stēķēt Aptēst baļķus
stērķēt Aptēst baļķus
vanks Aptēsts ozola baļķis
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs)
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu)
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā)
puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
minējumaprēķins Aptuvens aprēķins, pamatots tikai uz minējumiem
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi)
apvākāt Apvāķēt
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra
kruķēt Apvērst, kārtot ar kruķi
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kuras mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību pasaulē
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida")
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus)
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt
Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
izmuršļāt Apzelēt, izķēzīt
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
noķērināt Apziest, aptašķīt
dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt
argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu
dis- Apzīmē "šķiršanu", "dalīšanu"
pļiks Apzīmē atsevišķu skaņu, plīkšķi
pļik Apzīmē skaņu, kas rodas šķidrumam pilot
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts
kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi
antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm
avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
iezīmēšana apzīmēšana ar marķējumu
apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
jaukt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt
maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
sajaukt ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt
kinetogrāfija ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos
apkarot ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli)
atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām
vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
mīkstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt
augšcilpām ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
augšcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
augstcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
skaldains ar augstu šķautni
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
basātne ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās
biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
nobiķēt ar biķi (1) nolīdzināt, gludināt
aizblākšēt ar blākšķi aizvērties
aizblākšķēt ar blākšķi aizvērties
patraikšīt ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu)
aizbluķēt ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam
sabrakšķināt ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt
buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
uzburties ar burvestību palīdzību pieķerties
impampa ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
impampis ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
izkaķēt ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu)
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
četršķautņu ar četrām šķautnēm
datorcentrs ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde
teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana un citas darbības
daudzšķautņains ar daudzām šķautnēm
partikulārisms ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem
divšķautņu ar divām šķautnēm
pasms ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
ērkšķināt ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt
nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
gļotsomiņa ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa
ķūģis ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm
dziedzerkuņģis ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana
atkuzāties ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt
hromatogramma ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu
nesaderība ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā
motorzāģis ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi
šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu
kūlis ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā
izkupierēt ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā)
sakupierēt ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā)
lokāt ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā)
kupierēt ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā)
izšuvot ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves
transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
koacervāts ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
labot ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās)
aizkaķēt ar kaķi baļķiem ievilkt divas līnijas
felinoloģisks ar kaķiem un kaķu pētniecību saistīts
kalteniski ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
klabināt ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
ieskāties ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
albertoli ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
aizpulkāt ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt
aizpuļķot ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties)
kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
mīdeknis ar kuļamo bluķi izkultas labības salmi
drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
šūsts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs diegs (piķa drāts)
saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
ķeizariņš ar ķeizargriezienu dzimis bērns
gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
ķenkarots ar ķekariem, pušķiem izrotāts
ķenksēt ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā)
pakapačāt ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma
kapačāt ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma
ķenksēt ar ķenksi (2) vilkt (mēslus no vezuma)
pekāt ar ķepu sist
nopekāt ar ķepu, ķetnu sist, nosist
saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
atķīlēt ar ķīli atdauzīt kokam mizu
pievadžot ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt
ķiminsāls ar ķimenēm sajaukta sāls
ķimeņsāls ar ķimenēm sajaukts sasmalcināts sāls
šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
sašūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas)
rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
lēkšus ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.)
ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
banderilja ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā
viņķelēt ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros)
izliekšķēt ar liekšķeri izsviest
ķepsīt ar lielu apetīti ēst; ķepsēt
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
mušpapīrs ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai
pāršaut ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu)
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
nočāpstināties ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt
apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
atgāztēm ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
klakstināt ar mēli klakšķināt
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
novadīt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā
uzplūdināt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām
gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats)
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.)
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko)
nodibināt ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju)
izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko)
izkārtoties ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus
izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
virzīt ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu)
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
izencēties ar mokām izķepuroties
skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos)
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
nokaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
nokaķot ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos
kaķēt ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
iekaķēt ar namdara kaķi iezīmēt
iešķērsām ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
svētdzīve ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
haihats ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva)
pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
drāte ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai)
šļaupēt ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām)
izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
pērties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties
čankurains ar pušķiem rotāts, pušķveidīgs
norāvots ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts)
svētruna ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
aplaist ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku)
aprakstīt ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli)
uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
ķāpāt ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt
izķāpāt ar rokām izgrābstīt (ēdienu), izķencēt, izķērnāt
pļecināt ar rokām vāji plaukšķināt
nostrīķēt ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites)
neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
grieztuve ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde
paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
mašīnsalikums ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
kaļicunja ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē
pārsist ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu)
salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
atsist ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
ceblots ar spalvu kušķi
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
izfilēt ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās)
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
zāģēt ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu)
grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
izgāzalēt ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas
uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
izmest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu)
izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
samest ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu)
noraut ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu)
pierauties ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli
pasist ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā)
pamest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
pasviest ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.)
uzmest ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
izraut ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu)
triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
rauties ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur)
strīķpūrs ar strīķkoku nomērīts pūrs
piestruņķot ar struņķiem piepildīt
pļerināt ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm
daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements
divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
cista ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos
pinosoma ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē
pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
maksts ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu
cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3)
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
riņķūdens ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai
sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
sapuļķēt ar tapām (puļķiem) sastiprināt kopā
panharmonikons ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots
peilēt ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu
skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
škamba ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida
uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
trīsšķautņu ar trim šķautnēm
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
daņčka ar ūdeni pildīta ieplaka (uz ceļa); peļķe
žancka ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
žoncka ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
žonga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
žorga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
žurga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
žolga ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
pārurrināt ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas)
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
izkruķēt ar varu (ar kruķi) izdzīt
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
liz- ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni)
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju)
vagonsūtījums ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons
vārdnīcas ligzda ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums
piemuļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī
muļķot ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt
sasaistīties ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
vīšķēt ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot)
piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā
teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks
parāde Ārējais efekts; ārišķība
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
sveķaine Ārējs sasveķojums
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju
indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem
pusregulārie daudzskaldņi Arhimēda ķermeņi
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu
cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas
dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
trabuks Arī cigāru šķirne
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele
apmīzt Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 )
ārišķīgums Ārišķība (1)
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
ārīgs Ārišķīgs
saltumīgs Ārišķīgs
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls
lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā
līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2)
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.)
dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs
eksosomatisks Ārpus ķermeņa esošs
eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta
citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta
IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization")
miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai
mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
nikelīns Arsenīdu grupas minerāls, niķeļa rūda
kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst
brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā
manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem
vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu
litoterapija Ārstēšana, kurā tiek izmantoti akmeņi (grieķu lithos)
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa
baloda Ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
Borago officinalis ārstniecības gurķene
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
Alliaria petiolata ārstniecības ķiplocene
ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata")
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu
noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
arteriostoze Artērijas apkaļķošanās, osifikācija
arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
kvadrants Artilērijā - ierīce leņķu mērīšanai vertikālā tēmējumā (šaujot no aizsega)
mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai
šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi
fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā
koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus
arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm
skaudre Asa šķautne
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai)
atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
kobris Asara un ķīša apzīmējums
kobrs Asara un ķīša apzīmējums
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
caurājs Asas durstošas sāpes ķermenī
cauras Asas durstošas sāpes ķermenī
caurējs Asas durstošas sāpes ķermenī
asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
caurdūre asas sāpes ķermenī
caudura Asas sāpes ķermenī
caurdura Asas sāpes ķermenī
caurdure Asas sāpes ķermenī
iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure
iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure
caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure
asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā
Crataegus horrida asērkšķu vilkābele
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi
strīķāt Asināt ar strīķi
asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus
hematocitūrija Asins ķermenīši urīnā
autoaglutinācija Asins ķermenīšu aglutinācija paša organisma seruma ietekmē
hematocitopēnija Asins ķermenīšu iztrūkums asinīs
hematocitoze Asins ķermenīšu pārmērs asinīs
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
hematometakinēze Asins pārvietošanās ķermeņa daļās
fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši
eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot
hirudinizācija Asins šķidrināšana ar hirudīna injekciju
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
asinsķermenis Asinsķermenīši
haimoblasti Asinsķermenīšu mātes šūnas
hemocitotripse Asinsķermenīšu mehāniska iznīcināšana
dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām)
anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās
angiomalācija Asinsvada sienas atmiekšķēšanās
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas
kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa
devaskularizācija Asinsvadu iznīcināšana kādā ķermeņa daļā
asinspārkaļķojums Asinsvadu pārkaļķojums
angioplastika Asinsvadu plastiskā ķirurģija
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns
angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā
bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
hemoleikocīts Asiņu leikocīts (atšķirībā no audu leikocīta)
hiperēmija Asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļā
hiperaimija Asiņu pieplūdums audos vai atsevišķos orgānos
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem
askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns
C vitamīns askorbīnskābe – ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā
ascolichenes Asku ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
chrysotrichiaceae Asku ķērpju dzimta
lecanactidaceae Asku ķērpju dzimta
melaspilaceae Asku ķērpju dzimta
sphaerophoranceae Asku ķērpju dzimta
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints
gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "Asterothyriaceae" ģints
melaspilea Asku ķērpju ģints
sagiolechia Asku ķērpju ģints
sphaerophorus Asku ķērpju ģints
acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta
acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta
arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints
strigulaceae Asku ķērpju klases dzimta
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
asterothyriaceae Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
porina Asku ķērpju klases ģints
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta
polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints
caloplacales Asku ķērpju klases rinda
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
ostropales Asku ķērpju ostropu rinda
pleosporaceae Asku ķērpju pleosporu dzimta
dermatina Asku ķērpju pleosporu dzimtas ģints
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
arhikarps Asku sēņu sievišķais dzimumorgāns
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
dizasociācija Asociācijai pretējs psiholoģisks process, asociāciju sadalīšana atsevišķos elementos
aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta
selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa"
noredzīgs Asprātīgs, apķērīgs
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
ķetrs Ass, sīvs, kodīgs (visbiežāk par šķidrumu)
dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
kupēšana Astes saīsināšana noteiktu šķirņu suņiem dzīves pirmajās dienās
smagkrūtis Astmatiķis
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju
virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas
kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību
ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību
radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs
debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
zip code ASV pasta indeksu sistēma; arī atsevišķs indekss
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu
Astjere Ašķere
ašķis Ašķi
ašķugali Ašķi
astni Ašķi
astugali Ašķi
ašuvi Ašķi
ažģi Ašķi
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām
aši Ašķi, ašavi - tautas nosaukums sporu augam skostei un ziedu augiem doņiem
ašavi Ašķi, aši - tautas nosaukums sporu augam skostai un ziedu augiem doņiem
ašči Ašķi, ašķu gali
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
hemiataksija Ataksija ķermeņa vienā pusē
noāķēt Atāķēt un noņemt
izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt
izkabināties Atāķēties, atraisīties
atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
atkroķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.)
atkruķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.); atkroķēt
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas
atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt
atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt
šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām)
kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π)
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
atblūžģēt Atblākšķēt
atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas)
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu)
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā)
atķērdēt Atbrīvot no ķēdes
atķēdēt Atbrīvot no ķēdes; atāķēt
atķīlēt Atbrīvot no ķīļiem
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot)
nošķiedrot Atbrīvot no šķiedrām
izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu)
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām)
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa
ķidāt Atdalīt ķidas
atšķirt Atdalīt, atšķirot; nošķirt
atķibināt Atdalīt, atšķirt
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem
atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus)
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru)
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru)
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām)
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām)
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām)
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru)
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
nomujāties Atdalīties, nošķirties
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu)
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto)
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2)
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties
likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu
mazmāja Ateja, sausā tualete, kā atsevišķa būdiņa
ķemetiņš Ateja; ķemertiņš
atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
hemiatetoze Atetoze ķermeņa vienā pusē
monatetoze Atetoze vienā loceklī vai ķermeņa vienā pusē
Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā
kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot)
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas)
pārsagulties Atgulties šķērsām
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
metrēts Atiešu šķidruma mērs, 3/4 medimna jeb 39 litri
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba
moža Atjauta, apķērība
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu)
izāķēties Atkabināties (no āķa)
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
interference Atkāpes no dzimtās valodas normām kontaktvalodas ietekmē; tulkošanā - avotvalodas ietekmētas atkāpes no mērķvalodas normām
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
atkāmurs Atkarpe uz makšķeres āķa
atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi
ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi
ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot
ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot
urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu
pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi
ruķu Atkārtojumā izmanto cūkās rukšķēšanas skaņu aprakstīšanai
stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
atkārtota laulība atkārtota stāšanās laulībā pēc šķiršanās vai pēc iepriekšējās laulības partnera nāves
izraušīt atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt
kampļāt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kampstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kamstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
ķizināties atkārtoti ķizināt
pakampstīt atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt
ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
kuldīt atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu)
durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
uzšaudīt atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa
iešķirstīt atkārtoti šķirstīt
šķērdēt atkārtoti uzšķērst; sagriezt, sasmalcināt
paķārstīties atkārtoti vienam otru ķert, tvert, aiztikt
pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu)
novērtnieks Atkritējs, ķeceris
skriemenes Atkritumi, atšķiras
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
drēgs Atkusnis, slapjdraņķis
šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis
šķaidonis Atkusnis, šķīdonis
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā
atķēpt Atķeipt
atķerrāties Atķellāties
atlaucenēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
atlaucēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
atlaucīt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
atķepuroties Atķepurāties
atķeparāties Atķepuroties
atķibt Atķibināties
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Clupea harengus Atlantijas siļķe
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe
store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu
iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā
maksāšana atlīdzināšana, norēķināšanās (kādā veidā)
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem)
luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
metromalakoma Atmiekšķējuma perēklis dzemdē
malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba
mīkstināšanās Atmiekšķēšanās
atmietēt Atmiekšķēt
atmīkšēt Atmiekšķēt
atmīkšt Atmiekšķēt
uzleidēt Atmiekšķēt
uzmērcēt Atmiekšķēt
atmircināt Atmiekšķēt, atšķīst
uzmērcēties Atmiekšķēties
atmiekšēt Atmiekšķēties (1)
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1)
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
atmiešķēt Atmiekšķiet
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
atmīšķēt Atmīkšķēt
anamnēze atminēšana, it sevišķi par kādu iedomātu iepriekšēju dzīvi
metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu)
elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši
atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
atmirkšināt Atmirkšķināt
anastāze Atmodināšana, šķietami mirušā atdzīvināšana; atspirgšana
ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst
atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa)
atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa)
pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
atjemt Atņemt skaitli (rēķinot)
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā)
Džeksona atols atols Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salās
starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s)
relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli
koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos
atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu
asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi
supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas
osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos
fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos
pazīmīgs Atpazīstams, iezīmēts, atšķirīgs
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba
šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu)
atmetināt Atpogāt, atāķēt
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.)
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai
lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.)
atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu)
atvarzāt Atraisīt, atšķetināt
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni)
jorkšīri Ātraudzīgu cūku šķirne
berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
atreiķināt Atrēķināt
norēķināt Atrēķināt
izskaitīt Ātrēķināt no algas
izpļekarēt ātri [iztērēt]{e:57016}, [izšķērdēt]{e:57017} (parasti par naudu)
noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot
švitināt ātri griezt riņķī vai šūpot
ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
izblisināt ātri izbrīnā pablisināt, pamirkšķināt
izplakarēt ātri iztērēt, izšķērdēt
krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
krampt ātri ķert, grābt
ieskriet ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli)
pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā
gumiarābiks ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu
lecīgs ātri sakaitināms, arī ķildīgs
kudurs ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
triekties ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
vindedze atriebīgs cilvēks; ķildīgs bērns
izvirpināt Atrisināt, atšķetināt
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
Mazais Šķirsteņu ezers atrodas blakus Šķirsteņu ezeram dabas parka teritorijā, garums - \~200 m, lielākais platums - \~150 m
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.)
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
kursīvs Ātrraksta veids latīņu un grieķu rakstībā
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties)
asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu)
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā
atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana
ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni
posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements
fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī
ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
gabals Atsevišķa daļa (no veselā)
kokagabals Atsevišķa daļa no koka
darba solis atsevišķa darba ietvaros ietilpstošās programmas izpilde
ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei
gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā)
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā)
ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture
numers Atsevišķa istaba viesnīcā
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
kaliens Atsevišķa kalšanas darbība
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem
izvēlnes elements atsevišķa komanda vai izvēle, kas parādās izvēlnē
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums
privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem
katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
brauciens Atsevišķa masāžas darbība
balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme
naudas gabals atsevišķa naudas zīme (parasti monēta)
vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis
toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums
komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam)
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā)
starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa
braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa
klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis
stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot
čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti
nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām
piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu
kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām
uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā)
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā
gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām)
laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā)
negludenums Atsevišķa vieta, kas nav gluda
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām
žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa
skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis
posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
univalents Atsevišķa, nekonjugējoša hromosoma mejozes jeb reduktīvās dalīšanās pirmajā fāzē
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā)
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu
cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna
grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli
kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
tinējs Atsevišķas māņtinēju dzimtas sugas
terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
privātuzņēmums Atsevišķas personas vai personu uzņēmums
vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas
nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
par sevi atsevišķi
savaļņi atsevišķi
savaļņš atsevišķi
seviem atsevišķi
sevisku atsevišķi
atseviski Atsevišķi
atseviški Atsevišķi
klīdu Atsevišķi
pats par sevi Atsevišķi
nošķiru Atsevišķi
sevtišķi Atsevišķi
šķirti Atsevišķi
viensēš Atsevišķi
viensēši Atsevišķi
vinsēš Atsevišķi
vinsēši Atsevišķi
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds
spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā
ieliktnis atsevišķi iespiests izdevuma elements vai reklāma, kas pievienota vai pielīmēta izdevumam un iepakota kopā ar to
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals
starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals
galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā
monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa
solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm
krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
lakači Atsevišķi malki (dzīvniekam lokot)
atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu
rāznas atsevišķi ūdensaugi (ko lieto kā līdzekli pret kašķi)
pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai
dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli
atleku Atsevišķi, atdalīti
sevim atsevišķi, atdalīti no citiem
pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali
ventriebu Atsevišķi, nomaļus
vientrēb Atsevišķi, nomaļus
vientrēbe Atsevišķi, nomaļus
vientreibe Atsevišķi, nomaļus
atšķiru Atsevišķi, pa sevi
atšķirus Atsevišķi, pa sevi
nekopus Atsevišķi, pa vienam
savvaļņi atsevišķi, sev
laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele
savtienā dzīvot atsevišķi, vienam pašam dzīvot
čemura stari atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem)
sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums
šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā
apakšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs apakšlentes aizstājējs
augšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs augšlentes aizstājums
pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums
atsevišks Atsevišķs
urrājiens Atsevišķs "urrā" sauciens
sevišķs Atsevišķs (1)
gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms
piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram
pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums
persona atsevišķs cilvēks
gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība)
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība
indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību
grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā
numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā)
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā)
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta
vārs atsevišķs gājiens alus brūvēšanai
paglaudiens Atsevišķs glāsts
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
kņābiens Atsevišķs knābiens
krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens
vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens
posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals
pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam)
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem
loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus
ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis
apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem)
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā
kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada
āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs
iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā)
kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums
kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām
vīcinājiens Atsevišķs vēziens
paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība
ķierms Atsevišķs virves posms
ķierums Atsevišķs virves posms
slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei
zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā)
nošķindiens Atsevišķs, īss šķindiens
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums
notuļš Atsevišķs, nomaļš
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā)
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā)
singulārs Atsevišķs, savrups
aparts Atsevišķs, sevišķs
ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība)
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums
eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu
sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā
Stari Atsevišķu apdzīvotu vietu nosaukuma sastāvdaļa vairkās valstīs
Nova Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa
Nove Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa
Novi Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa
parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums
sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši
ģimene Atsevišķu augu pēcnācēji augu selekcijā
Air Atsevišķu aviācijas kompāniju nosaukuma daļa
balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem
buru laukums atsevišķu buru laukumu summa
konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās
integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā
bomis Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa
boms Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības
nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
sanešana atsevišķu iespieddarba lapu vai burtnīcu savākšana noteiktā secībā
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi
koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
konkrescence Atsevišķu ķermeņa daļu saaugums
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
coniothyrium Atsevišķu leptosfēriju un pleosporu sugu anamorfas
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus
Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
elektroniskā mazumtirdzniecība atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu
speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana
komplekss Atsevišķu psihisko elementu nedalāma apvienošana
pēda atsevišķu reāliju nosaukumu daļa
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu
godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus
Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa
seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana
kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ
intrasomātiskā izlase atsevišķu somatisko šūnu izlase
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
ķauķis Atsevišķu sugu paralēls nosaukums
sunulēns atsevišķu šķirņu sīka auguma suns
distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas
etnonīmijas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās
tatāri atsevišķu tautu nosaukumi
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā)
politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai
strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu
darbs autonomā režīmā atsevišķu vienota tehnoloģiskā procesa daļu izpilde uz dažādām iekārtām, darbgaldiem, mašīnām vai ierīcēm, kuras mehāniski, enerģētiski un informatīvi nav savstarpēji saistītas
Alt- Atsevišķu vietvārdu nosaukuma daļa ar nozīmi 'Vec-'
Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils"
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot
darba starptautiskā dalīšana atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot
izklīdība Atsevišķums
atdauzīt Atsist, atšķelt
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains
rēdība Atskaite, nolēse, rēķins
konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums
heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule
ģeocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Zeme
neinerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermeņi savstarpēji kustas paātrināti
inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
bāze Atskaites virsma, līnija vai punkts tehnikā; izmanto mērījumiem, aprēķiniem un izstrādājumu izgatavošanā
atskaits Atskaitījums, atvilkums, norēķins
noknakšēties Atskanēt atsevišķam knakšķim
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust
blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim
nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim
noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
iešņīkstēties Atskanēt pātagas plīkšķim
ielorkšķēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai
ieļorkstēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai
smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu)
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt
atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot
datu bāzes atslēga atslēga, ko piešķir datu bāzes pārvaldības sistēma un kas viennozīmīgi identificē datu bāzes ierakstu
slons Atslēga, mūķīzers
vidra Atslēga, mūķīzers
atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām
tzaziki mērce atspirdzinoša mērce, kas gatavota uz jogurta bāzes ar ķiplokiem, svaigiem gurķiem un piparmētrām
mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai
rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā
kāpe Atstatums starp tēmēšanas punktiem mērķa attālumā
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves
sveķu tecināšana atsveķošana
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
izsveķot Atsveķot
sveķotājs Atsveķotājs
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
atšķīdināt atšķaidīt
sašķidrot atšķaidīt
sašķīstīt atšķaidīt
ašķīdināt Atšķaidīt
atjaukt Atšķaidīt
atsājināt Atšķaidīt
atskaidināt Atšķaidīt
atskaidīt Atšķaidīt
atšķidrināt Atšķaidīt
atšķiest Atšķaidīt
laistīt Atšķaidīt
lašāt Atšķaidīt
lašēt Atšķaidīt
sakristīt Atšķaidīt
saskaidīt Atšķaidīt
šķīstināt Atšķaidīt
atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni
paskaidīt Atšķaidīt (biezu šķidrumu)
atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
atlaistīt Atšķaidīt ar ūdeni
atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt
saplānināt Atšķaidīt, sašķidrināt
škaidīt Atšķaidīt, vājināt
atšķidrot Atšķaidīt; atšķidrināt
žurnica Atšķaidīta mērce
diluents Atšķaidītājs līdzeklis
līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni
žulgots Atšķaidīts, ūdeņains
atskarbināt Atšķelt
atskarbīt Atšķelt
atspradzināt Atšķelt, atdalīt
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt
atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt
šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
atplīst Atšķelties
atskarbināties Atšķelties
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
šķelderis Atšķēlums
atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp
atšķiest Atšķērst
izmurkšīt Atšķetināt
izrotināt Atšķetināt
izvaržāt Atšķetināt
atšķeterēt Atšķetināt (1)
rītēt atšķetināt (samudžinātu dziju)
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju)
izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt
izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1)
izmežģēt atšķetināt, atrisināt
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos
izķiņķelēt Atšķetināt, attīt
izlenčot Atšķetināt, attīt
izķedināt Atšķetināt, izplucināt
izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
rencelēties atšķetināties (par dziju)
atšķibot Atšķibīt
atšķupelēt Atšķipelēt
atšķeras Atšķiras
atšķeres Atšķiras
Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
atšķira Atšķirība
izšķira Atšķirība
izšķirība Atšķirība
šķirība Atšķirība
šķirība Atšķirība
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
heteromorfisms Atšķirība formā salīdzinājumā ar normālo
mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa
liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu
starpums Atšķirība, izšķirība
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības
šķirba Atšķirība, starpība
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem)
izšķīriens Atšķirība; izšķira
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas
sekundārās dzimumpazīmes atšķirības abu dzimumu ķermeņa uzbūvē un izturēšanās veidā
dzimstības diferenciācija atšķirības dzimstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām
migrācijas diferenciācija atšķirības migrācijas līmeņos starp iedzīvotāju grupām
mirstības diferenciācija atšķirības mirstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām
audioperspektīva Atšķirības skaņas kvalitātē atkāra no skaņas avota attāluma no kameras
dzimumu sociālās atšķirības atšķirības starp dzimumiem, kas ir nevis anatomiskas vai bioloģiskas, bet gan ar kultūras un sabiedrības ietekmēm saistītas
primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē
etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem)
diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja
apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis
sviķelis Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)
īpaši atšķirīgā, speciālā veidā, lai derētu noteiktam nolūkam
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām
raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā)
raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā)
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā)
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas
paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība
dubultmorāle Atšķirīgas uzvedības normas, atkarībā no apstākļiem
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
dažādi atšķirīgi; tā, ka nelīdzinās kam citam
diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem)
heteromorfs Atšķirīgs no normāla tipa
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā)
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma)
atsevišķs Atšķirīgs, īpašs
pekulārs Atšķirīgs, īpatnējs, neparasts
dalīt Atšķirīgs, pretējs
para- Atšķirīgs, pretstatīts (piem., paradokss)
kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
atšķirāt Atšķirot
diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju
segreģēt Atšķirt
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas)
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu)
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta)
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības
sašķirt Atšķirt (vajadzīgajā vietā)
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku)
šķirināt atšķirt, atdalīt vienu no otra
atkliest Atšķirt, atlocīt, atsegt
atklastīt Atšķirt, atvērt (grāmatu)
atskleist Atšķirt, atvērt (grāmatu)
atskliest Atšķirt, atvērt (grāmatu)
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas)
sarādīt Atšķirt, piešķirt
izkavāt Atšķirt, sašķirot
atšķira Atšķirtais, atsijātais
atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup
savkop Atšķirti, savrup
savmuļība Atšķirtība, norobežotība
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur)
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu
nošķiroties Atšķirties, atdalīties
atstipt Atšķirties, izcelties
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi)
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam)
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku
atāķēt Attaisīt (āķi)
atkņopēt Attaisīt (apģērba) āķi
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu)
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu)
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu)
atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari)
grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā)
teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos
atkāru dzīvot attālu, nošķirti dzīvot, dzīvot kā vientuļniekam
borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim
iegrime attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu
mazais sprīdis attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī)
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai
apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim
attaušķīt Attaušķēt
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota)
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai
tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
aberācija attēla kropļojums optiskās sistēmās; izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas radīto aberāciju
pikseļi uz collu attēla vai ierīces (piemēram, ekrāna, skenera) izšķirtspējas mērvienība
rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei
transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā
binārs attēls attēls, kurā visi elementi – dažāda platuma, garuma un formas līnijas, laukumi, atsevišķi punkti u. c. – ir tikai divos krāsas intensitātes līmeņos – 0 vai 1
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu
vizuālā disparitāte attēlu atšķirības, kas iegūtas ar labo un kreiso aci
attēla asums attēlu vai tekstu ģeometrisku elementu atveidošanas skaidrība (precizitāte), kas atkarīga no atveidojamā attēla (teksta, fona) optiskajām īpašībām un atsevišķu elementu kontūru tonālo pāreju zonas lielumiem
dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros
gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
izofēnisks attiecīgs uz atšķirīgiem gēniem, kas rada vienādus fenotipiskos efektus
heterofermentatīvs attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu
endosomatisks attiecīgs uz ķermeņa iekšieni
endoerģisks attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks
ķimiofarmakodinamisks attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti
bivalents attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus
hronotermāls attiecīgs uz periodisku ķermeņa temperatūras maiņu
išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
aktīnisks attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem
centinormāls attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu
hidrisks attiecīgs uz ūdeņradi ķīmiskā savienojumā
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme
klarifikācija attīrīšana no duļķēm, dzidrināšana
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā
multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai
difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne
hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h
multihalukālisms Attīstības anomālija: vairāki īkšķi vienai kājai
sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā
hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē
fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba
diferenciācija Attīstīšanās atšķirīgās formās
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā)
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu)
šķetīt Attīt, šķetināt
aturkstēt Aturkšķēt
atšķirības atvadas šķiroties
šķirības Atvadas, šķiršanās
ceļmalka Atvadību, šķiršanās malks, ko sadzer pirms došanās ceļā
paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi
glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu
atpuļķēt Atvērt (ko) ar puļķi aizbāztu vai nostiprinātu
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi)
uzsist Atvērt, uzšķirt
Mimulus ringens atvērtā pērtiķmutīte
atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi)
servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus
vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
atšķūtēt Atvest (šķūšu veidā)
retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti)
Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai)
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem
deinis Audekla šķēri, meti
dzeine Audekla šķēri, meti
dzeinis Audekla šķēri, meti
linaudekls Audekls no linu šķiedras; linaudums
šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus
miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst
korķaudi Audi, kuros ir korķviela
šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu
malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas
kolikvācijas nekroze audu atmiekšķēšanās un sašķidrināšanās; visbiežāk novēro centrālās nervu sistēmas audos
fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana
alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē
tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
elektroekscīzija Audu izgriešana, izmantojot elektroķirurģisko metodi
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos
akusekcija Audu pārdalīšana ar elektrisku ķirurģisko adatu
kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas
heteroautoplastika Audu pārstādīšanas operācija no vienas ķermeņa daļas uz otru
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām
kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības
macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties
turgidizācija Audu uzbriešana, injicējot audos šķidrumu
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
makroplāzija Audu vai ķermeņa daļas pārmērīga augšana
hiperanabolisms Audu vai ķermeņa daļu hipertrofija vai pārmērīga veidošanās
enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
malformācija Audu, orgāna, ķermeņa daļas vai visa organisma nenormāla attīstība vai izveidošanās; kroplība
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
komplicētais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst no vairākām šķēru un audu sistēmām
atlasa auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido šķēru pārsedzes, bet kas nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5
lielrakstainais auduma pinums auduma pinums, kuram raksturīgi lieli raksti, ieaustas puķes, ģeometriskas figūras, ornamenti utt.
šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
atsmitēšana Auduma šķēru atbrīvošana no smites ar ķīmisko vai bioloģisko paņēmienu
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām
linaudums Audums no linu šķiedras
natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras
dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
vienkārša audze audze, kuras koki izvietoti vienā stāvā (augstuma atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%)
dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem)
marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni)
kista Audzējs somas veidā ar šķidru vai pusšķidru saturu
angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem
luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu
rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām
adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi
šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
kritiskā audzes biezība audzes kritiskā šķērslaukuma attiecība pret normālo
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu
sudzināt Audzēt (kādu mājdzīvnieku šķirni, sugu); panākt, ka (mājdzīvnieki) vairojas
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā
šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei
augstākie augi augi, kuriem ķermeņa zarošanās un diferencēšanās dēļ radušies specializēti orgāni un struktūras
kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā
dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis
opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
līmbante Augļu koku kaitēkļu ķeramā josta
sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
aizcerot Augot ar ceriem aizšķērsot
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
bezziede Augs, kam (šķietami) nav ziedu
divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem
podaudzis augs, kas aug puķupodā
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos)
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
abtesa Augstākā mūķeņu klostera priekšniece
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis
Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
nobili Augstākās šķiras pārstāvji senajā Romā
vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās
spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu
platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television")
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
filmu eksponētājs augstas izšķirtspējas iekārta, kas ar lāzera staru (visbiežāk) veido rastra attēlu uz filmas vai arī tieši uz iespiedformas
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu
plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju
aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
altitude Augstums; debesu ķermeņa augstums virs horizonta
fizikālā nivelēšana augstumu starpības aprēķināšana pēc barometra vai hipsometra rādījumiem
sortīgs Augstvērtīgs (par dzīvnieku šķirni)
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums
Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants
aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
virss Augšējā (sēnes) augļķemeņa daļa
cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa
cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Augšķieru ezers Augšķiešu ezers Leimaņu pagastā
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
antraknoze augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes
sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
zemsedze augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni
cistogons augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai
apmiglošana augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm
intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
uzsūcējaudi augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas
vadaudi augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu
aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
celolignīns augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas
sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
lipovakcīna augu eļļā šķīdināta vakcīna
edestīns augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes
basorīns augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos
genonīms augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums
leukoplasts augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas
salizturība augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes
libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
mistrs augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
felogēns augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu
felēma augu korķaudi
haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
hemonastija augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē
glutens augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos
lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
amiloīds augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
hemotropisms augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu
ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
alēlopātija augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
ļemenis augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus
baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
homotallisms augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas
troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu
animalizācija augu šķiedru apstrāde, tām piešķirot dzīvnieku šķiedru īpašības
micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
plazmolīze augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā
oogāmija augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
lipohroms augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī
sīksuga augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai
introdukcija augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla
ksilēma augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām
līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
endofīts augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī
laponis augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms
vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
būda Augums, ķermenis
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa
aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam
pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle
vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle
palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā)
aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai
Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
brekulis Auns, teķis
sonis Auns, teķis
sonnis Auns, teķis
Silene otites ausainā plaukšķene
baideklis Ausainā pūce; pupuķis
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
higrehēma Auskultācijā šķidruma skaņa (šļakstiena, pilēšanas skaņa)
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu
Rorippa austriaca Austrijas paķērsa
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Muscicapa sibirica Austrumāzijas mušķērājs
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
coereba Austrumķauķu dzimtas ģints
geothlypis Austrumķauķu dzimtas ģints
mniotilta Austrumķauķu dzimtas ģints
parula Austrumķauķu dzimtas ģints
protonotaria Austrumķauķu dzimtas ģints
seiurus Austrumķauķu dzimtas ģints
setophaga Austrumķauķu dzimtas ģints
vermivora Austrumķauķu dzimtas ģints
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
svītrainais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Mniotilta varia")
zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana")
zilspārnu austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Vermivora pinus")
Dunhaja Austrumķīnas jūra
Mogera insularis Austrumķīnas mogera
basturma Austrumnieku ēdiens - kaltētas vai ceptas gaļas šķēles
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti
kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
kadiķis Austrumprūsiešu, agrāk prūšu iecienīta tēja ar kadiķi
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita
šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma
daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids
šķieds aušanas ķemmes zobi
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
aumanīgs Aušīgs, bezjēdzīgs, muļķīgs
liberīgs Aušīgs, muļķīgs
driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks
amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties
amzēties Aušoties, muļķoties
spincoties Aušoties, muļķoties
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas
klamburs Automašīnas riteņu bloķētāji
kalabahs Automašīnu mūķīzeris
autobloķēšana Automātiska bloķēšana (piem., automātiska vilcienu kustības regulēšanas ierīču sistēma)
dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas
pašmērķēšanas galviņa automātiska mērīšanas ierīce raķetēm mērķa meklēšanai un trāpīšanai tajā
pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā
blinkers Automātiska signālierīce dzelzceļa bloķēšanas sistēmas komutatoros
sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību
marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts
Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi
"crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
vorotoks Automobiļa mūķīzers
buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību
spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai
automehāniķis Automobiļu mehāniķis
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts
kļunkurs Auzu ķīselis
žūra Auzu ķīselis
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām
šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām
russaks auzu šķirne sīkiem graudiem
leda auzas auzu šķirne, kuras sēj visagrāk
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
seivala aužamā šķieta apmale
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
sīlava Aužamā šķieta mala
strastis Aužamā šķieta zari
birds Aužamais šķiets
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu
sankalis Aužamo stāvu šķērskoks
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
aušenes Avenes; aušķenes
avioraķete Aviācijas raķete - "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss" klases raķetes, ko izmanto no lidaparātiem virszemes, gaisa un jūras mērķu iznīcināšanai
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu
garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi
sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
Avogadro Avogadro Amedeo - itāļu fiziķis un ķīmiķis (9. 08. 1776. - 9. 07. 1856.)
Gymnostomum calcareum avota kaļķenīte
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības
datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs
tulkošanas vienība avotvalodas vienība, kam jāatrod līdzvērtīga vienība mērķvalodā
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām
aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom
azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās
nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Baļunovka Āzišķu ezers Prodes pagastā
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums
bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints
Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga
puputis Badadzeguze, pupuķis
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla
flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi)
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
āķains Bagāts ar āķiem
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.)
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras
antofobija Bailes no puķēm
helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā
dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem
gefirofobija Bailes šķērsot tiltu
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus
memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs
bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā
apurķēt Bakstot (bikstot), urķējot apvandīt, izrakņāt
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju
ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija
hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību
difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
baķgals Baķa gals
ritums Baķī saritināts noausts audums
baķinki Baķinkas
boķinkas Baķinkas
boķinki Baķinkas
baks Baķis
tiņava Baķis; kamols; pika
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija)
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem)
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu
klorēt Balināt ar hlorkaļķiem
globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām
balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa
ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
kaļķēt Balsināt ar kaļķi
belēt Balsināt; kaļķot
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu)
fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla
nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram
nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu
dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
baltenīca Balta ķēve
baltenīša Balta ķēve
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu
baltpuķīte Balta puķe
lellene Balta puķe
žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts
kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos
baltzeķe Balta zeķe
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
leikocīts Baltais asinsķermenītis
cointreau Baltais liķieris, kontro
zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs)
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai
Ciconia ciconia baltais stārķis
garķis Baltais stārķis
gārķis Baltais stārķis
melnsprāklis Baltais stārķis
Lepus timidus baltais zaķis
baltenis Baltais zaķis
lipainis Baltais zaķis
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
Ficedula albicollis baltkakla mušķērājs
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī
hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā
meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis
ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā
dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.)
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs
bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī
ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu
makšķis Balts zaķis, trusītis
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā
abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
Ficedula zanthopygia baltuzacu mušķērājs
Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām
Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
balsamico Balzametiķis
balzamiko Balzametiķis
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
baļķa apapaļošana baļķa apstrāde, izveidojot tam cilindrisku formu
šļaubējums Baļķa gala nokantējums
šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide
strupuļs baļķa gals
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī)
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala
nogalis Baļķa tievgalis
grodskoki Baļķi uz kuriem balstās tilta grīda
kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu
grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda
balka Baļķis
balķe Baļķis
baļķe Baļķis
balķis Baļķis
balks Baļķis
slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas
kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām)
sānkars Baļķis plosta sānos
sānkārs Baļķis plosta sānos
nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres
lenteris Baļķis zirgu piesiešanai
sirobs Baļķis, baļķu vainags
šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam)
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4)
cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā
pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts
baļķiela Baļķu grēda
vainaks Baļķu kārta guļbūvē
skļāvums Baļķu savienojums
baļķstarpa Baļķu starpa (guļbūves celtnē)
baļķragas Baļķu vedamās ragavas
balcinieks Baļķu vedējs
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību
būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments
banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments
banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti
korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju
korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā
korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu
korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus)
bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus
viremans Bankās vienas personas tekoša rēķina pārrakstīšana citai personai
preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls
sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu
barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
zootehniskā analīze barības līdzekļu un dzīvnieku produktu pētīšana, izmantojot ķīmiskās, fizikālās, bioloģiskās u. c. analīzes metodes
ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma
bariums Bārijs - ķīmiskais elements
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
zastava Barjera, šķērsis
svirkstenis Barjera, šķērskoks
svirtenis Barjera, šķērskoks
timuķis Barjera, šķērskosks
zestava Barjera, šķērslis
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
bārkšķans Bārkšķains
letenas Bārkšķes
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa
trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
strebināt Barot ar kaut ko šķidru
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
driskoties Bārties, ķildoties
strīdēt Bārties, ķildoties
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā
baukšis Baukšķis
bauksnis Baukšķis
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt
sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
staķēt Bāzt (sienu šķūnī)
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
koķis Beciņa, poķis (2)
mīne Bedre kaļķu plaucēšanai
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
iekava bedre zivju ķeršanai
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
beķernieks Beķeris, maiznieks
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
Bromopsis benekenii Benekena zaķauza
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
čerdačņiks Bēniņu, šķūnīšu apzadzējs
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem
cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
bērene Bēra ķēve
barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements
beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks
bērnišks Bērnišķīgs
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam
infantilisms Bērnišķīgums
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
rites berze berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
trīt Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru)
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas)
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
bērzpodiņš Bērzlapas poķis
vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām
nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu)
Cerasus bessey Besija ķirsis
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka
basātnē bez apaviem un bez zeķēm vai autiem
bass bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails
viens algs bez atšķirības, līdzvērtīgi (vienādi nevērtīgi)
tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
flanēt bez mērķa pa ielām staigāt apkārt
alemmalis bez neirilemmas (nervu šķiedra)
iesašķetināties bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties
kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp
bomž bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva")
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
aplacentāls bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs
nerīdzaiņš bez rīdzes (2) uzadīts (par zeķēm un cimdiem)
tāpatēm bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības
bass bez zeķēm vai autiem (par kājām)
basātnē bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem
Bromopsis inermis bezakotu zaķauza
Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko)
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms
rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav
punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis")
glauma Bezkāju ķirzaka, glodene
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau")
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku
heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā
butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols
mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē
heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze
heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu
etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas
karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas
zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā
asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
asomatisks Bezķermenisks
bezmērķīgums Bezmērķība
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt
šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties
bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu)
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot
noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu)
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt
noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt
ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt
kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties
švēplēt bezmērķīgi stāvēt muti atplētis
nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu)
bezmērķa Bezmērķīgs
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos
spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu
politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
akreditīvs Bezskaidras naudas norēķinu forma
žironorēķini Bezskaidras naudas norēķinu forma
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
pasta žiro bezskaidras naudas norēķinu sistēma, ko dažādās valstīs organizē pasts
mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings
pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā
miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis)
dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku)
beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā
teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa
bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka
bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis
dūdulis Biedēklis, ķēms
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei
aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
karašnuka Bieza karašas šķēle, rika
kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
timba Bieza viela vai biezs šķidrums
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
baķenes Biezas zeķes vai čības
ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles
pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs
ļecens Biezi šķidrs
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
ķesels Biezputras veida cūkēdiens; ķesals
piksa Biezs (sevišķi cūku) ēdiens
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2
koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai
jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma
manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ)
16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
čučakoks Bigulis, kruķis
ķeks Bigulis, kruķis
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Vecotaņķe bijusī Otaņķes lejtece Otaņķu pagastā starp apvadkanālu un Liepājas ezeru
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski
Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
ķīlenieks Bikšu ķīlis
ludinka Bikšu ķīlis
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums)
šķērstele bikšu priekšas šķēlums
biķere Biķeris
biķēris Biķeris
biķerītis Biķerīši
biķerīši Biķerītis
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists
bioķīmiķe Bioķīmiķis
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā
kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem
gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori
parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām)
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru
ABC ieroči bioloģiskie, ķīmiskie un kodolieroči (no angļu val. - "atomic, biological, chemical")
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
birmieši Birmas šķirnes kaķis
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
biškeris Bišķērājs
bišķeris Bišķērājs
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai
auriņš Bišu koks bišu ķeršanai
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai
kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
italietes Bišu šķirne
kaukāzietes Bišu šķirne
ķiprietes Bišu šķirne
krainietes Bišu šķirne
Brīdaku ezers Bišulāču ezers Alsviķu pagastā
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums
virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits
aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli
piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
vestiārijs Bizantijas ķeizara garderobes glabātājs
novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
idiotikons Bizantijas ķeizaru privātā kase
blaikšēt Blaikšķēt
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
blaķine Blaķene
blāģis Blāķis
jarass Blāķis
plāķis Blāķis
slāķis Blāķis
blāksnis Blāķis 1
šārva Blāķis, gāze, šalts
blozme Blāķis, kaudze
jaross Blāķis; jarass
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
blankšēt Blankšķēt
parkstēt Blarkšķēt
žvirkšķēt Blarkšķēt
burkstēt Blarkšķēt, burkšķēt
blačka Blašķe
blaušķēt Blaukšķēt
blaugžis Blaukšķis
blaukšis Blaukšķis
blaužģis Blaukšķis
Hippolais pallida blāvais smējējķauķis
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis
spondzele bleķa trauks; vecs spainis
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties
leijoties Blēņoties, muļķoties
žeberēt Blēņoties, muļķoties
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot
zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties
noblieķēt Blieķējot nostiprināt klonu
mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize
balkšņa Blieķis audeklu balināšanai; balinātava
blieķis Bliete, rīks, ar ko blieķē, blietē
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
blīšķēt Blīkšķēt
blīšķināt Blīkšķināt
blīšķināties Blīkšķināties
aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest
blīkšis Blīkšķis
blīkšķiens Blīkšķis
sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu)
klakšis Blīkšķis, klakšķis
blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm
Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
blūgžināt Bliukšķināt
bliukšis Bliukšķis
blūgžienis Bliukšķis
blūkšas Bliukšķis
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam)
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos
čuprains Blīvi aplapots, krūmains, ķekarveida
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt
tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2
kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins
stroma Blīvs sēņu hifu veidojums, kura iekšienē vai uz kura virsmas veidojas augļķermeņi
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa
argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā
halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
Lepidium densiflorum blīvziedu cietķērsa
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne
bloķis bloķējošais reduktors
bans Bloķējums (interneta saitēm)
bloķis bloķēšana
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
gulenis Bluķa koks (bišu kozuls)
murka Bluķelis
bluķveidīgs Bluķim līdzīgs
blučs bluķis
bluks Bluķis
skaļbis bluķis uz ragavām baļķu vešanai
ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus
viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
peķe Bluķis, klucis ragavās, uz kura guļ vedamais baļķis
kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis
priešgalis bluķītis ar asti, ko uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā
pabluķis Bluķveida koka pamatne
blurkšķēt Blurkšēt; blurkstēt; blarkšķēt
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints
body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus)
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.)
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti)
valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties
Baltaru ezers Boltaru ezers Višķu pagastā
lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes
lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
dumpļāties Bradājot saduļķot ūdeni
bančkāties Bradāt pa peļķi
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
brakstēt Brakšķēt
brākšķēties Brākšķēt
brākšināt Brakšķināt
brakšinēt Brakšķināt
brakšķenāt Brakšķināt
brākšķināt Brakšķināt
brakša Brakšķis
brakšas Brakšķis
brakšis Brakšķis 1
brākšis Brakšķis 1
brakšs Brakšķis 1
brāķītājs Brāķētājs
braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts
braks Brāķis, nederīga lieta
niece Brāķis; izniekots darbs
caurums brāķis; nepilnības
saku tēvs brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
braušķēt Braukšķēt
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.)
brazdavāks Brazdaiķis
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
breišķēt Breikšķēt, brīkšķēt
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām
galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem
ABS Bremžu pretbloķēšanas sistēma (angļu "anti-lock braking system")
frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā)
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
korporokavernozīts Briedumķermeņu iekaisums ar priapismu
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus)
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
ceimurs Briežu ķērpis
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
brikstēt Brikšķēt
brinkstēt Brikšķēt
brīkstēt Brīkšķēt
brīšķēt Brīkšķēt
ņaukšēt Brīkšķēt
braukšķēt Brikšķēt, knakšķēt
trikšķēt Brikšķēt, kraukšķēt
drekšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
kņaukšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
bruikšķēt Brīkšķēt, kraukšķēt, sprakšķēt
ņūšķēties Brīkšķēt, kraukšķēt, spraukšķēt
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt
brikšināties Brikšķināt
brikšķināties Brikšķināt
brīkšķinēt Brikšķināt
brīšķināt Brikšķināt
brīkšas Brīkšķis
brīkšis Brīkšķis
brīškas Brīkšķis
brīšķis Brīkšķis
braikšķis Brīkšķis, dārdoņa
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties
sabrikšķināt Brīkšķot sasmalcināt
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums
Sylvia conspillicata briļļainais ķauķis
teratoskopija Brīnišķi redzējumi
brīnu lieta brīnišķīga lieta
brīnumlietas Brīnišķīgas lietas
brīnisks Brīnišķīgs
brīnumskaists Brīnišķīgs
debesīgs Brīnišķīgs
brīnīgs Brīnišķīgs, apbrīnojams
daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists
brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu
vīzīgs Brīnišķs, dīvains, savāds
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2)
demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos
zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā
inklinācija Brīvi piekārtas magnētadatas nolieces leņķis pret horizontāli
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu)
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai
nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās
bromūdens Broma šķīdums ūdenī
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
akla brūce brūce bez atveres uz ķermeņa ārpusi
caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā)
šūšana brūces vai plīsuma malu saistīšana ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem
bruders Brūderis - ierīce izšķīlušos cāļu sildīšanai
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
bēre brūna ķēve
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm
Phylloscopus fuscatus brūnais lapuķauķis
Muscicapa latirostris brūnais mušķērājs
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
pipari un sāls brūni balts smalkrakstains ķemmdzijas audums
cekalis brūni pelēks putniņš ar spalvu kušķi galvā; cekulītis
daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
Sylvia communis brūnspārnu ķauķis
kalpiņš Brūnspārnu ķauķis ("Sylvia communis")
Metylophorus nebulosus brūnspārnu ķērpjuts
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
Orchis militaris bruņcepuru dzegužpuķe
kleinods Bruņinieka ķiveres rotājums
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība
kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana
kaska Bruņucepure, ķivere
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
četrskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas šķiedru garengriezienā četras sānu skaldnes
mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms
mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
budulis Bubulis, biedēklis, ķēms
bužs Bubulis, ķēms
deds Bubulis, ķēms
dēds Bubulis, ķēms
kāmis Bubulis, ķēms (bērniem)
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
budeklis Budēlis; ķekatnieks
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju
Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
trikāja budisma mitoloģijā - termins, kas apzīmē dievišķās realitātes trīs līmeņus jeb trīs budas ķermeņus
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
budu Budu nakts - nakts, kamēr pie nelaiķa ir nomodā
pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas
speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
buferis buferšķīdums
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā
Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
bišķēt Būkšķēt
bokšēt Būkšķēt
bonkšēt Būkšķēt
būšķēt Būkšķēt
sipēt Būkšķēt, švīkstēt
sīpēties Būkšķēt, švīkstēt; sipēt
bukšēt Būkšķēt; bokšēt
bunkšēt Būkšķēt; bonkšēt
būkšas Būkšķi
bākšēt Būkšķināt
bākšinēt Būkšķināt
bokšināt Būkšķināt
bukšķenāt Būkšķināt
būškināt Būkšķināt, taisīt troksni
bukšināt Būkšķināt; bokšināt
bokšs Būkšķis
bukšiens Būkšķis
bukšis Būkšķis
bukšķis Būkšķis
Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha
Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus)
vulstķīlis Bulbķīlis
pitbuls Buldogam un terjeram radniecīgs suns; attiecīgā suņu šķirne
būleuts Būles loceklis senajā Grieķijā
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne
sapežanka Bumbieru šķirne
iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem
volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi
ķutkults Bundulis, spainītis, ķipis
počka bundža; arī baltā dīķa roze (jo tai ir bundžas forma)
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
dubultbungas Bungu pāris, divu bungu komplekts, kur instrumenti atšķiras ar izmēru un citiem parametriem
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji
Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants
ūsaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ūsaiķi" iedzīvotāji
abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365
buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard")
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
purpulis Burbulis, kas parasti rodas verdošā šķidrumā
pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
Augšvolta Burkinafaso - valsts nosaukums 1960.-1984. g., no 1919. g. atsevišķa vienība Franču Rietumāfrikā, 1958. g. ieguva valsts statusu, 1960. g. - neatkarību
burkšēt Burkšķēt
buršķēt Burkšķēt
buršķināt Burkšķēt
bukšs Burkšķis
burkšnis Burkšķis
burkstis Burkšķis
lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis
gremžus Burkšķošā manierē, aizskaroši runāt kādam pretī
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem
pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
bokšīties Burties, ķēmoties
rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
seķieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seķi" iedzīvotāji
matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā
parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus
monotips burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu
bāžļi Burvestību līdzekļi, bāšķi
māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt
magico Burvīgi, brīnišķīgi
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus
faķīrs Burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm u. tml.
iznākt būt (aprēķinu rezultātā)
karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
atsašķirties būt atšķirīgam
dalīties būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.)
krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
krustot zobenus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
bakstēt būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā)
celties būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas)
šķirties būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
izspīlēties būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu
spiesties būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
kvēlot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām
zvērot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3)
tvīkt būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2)
atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
paslēpties būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu)
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
vākāt būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
vākot būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
budāt būt nomodā; vāķēt
budīt būt nomodā; vāķēt
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
tvīkt būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1)
sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
kausēt būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra
raustīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības
purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju)
raut būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums
spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
krāsot būt par cēloni tam, ka (kam) šķietami vai reāli mainās [krāsa]{s:2014}
nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
nošķirt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā)
pieriest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu)
piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
korodēt būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
piesmelt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu)
virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
nokveldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
nokveldināt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
lauzt būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas
izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
nodzēst būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma)
šķelt būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas
iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā)
šķērsot būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai)
nosprostot būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu
aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli
paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
blāvot būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu
sacementēt būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām)
piestāvēt būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu
klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
spīdināt būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu
putāties būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem)
krepečāties būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma
mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
šķielēt būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2)
ļumēt būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas
sagriezties būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
izbīdīt būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām
pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
saposmot būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.)
sadalīties būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
niezēt būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām)
uzmest būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
mest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
sviest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
pukstēt būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu)
saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
sāpēt būt tādam, kurā izraisās [sāpes]{s:2221} - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
velties būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu)
velties būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu)
sulot būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums
sveķot būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām)
tecēt būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu)
asiņot būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm)
lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
tecēt būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem)
pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
trūkt būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu)
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
dzirdēties Būt, šķist dzirdamam
pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu)
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2)
norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas
kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
strāvpārgāzne Būve caurteces mērīšanai upē vai kanālā; caurteci aprēķina vienkārši pēc straumes dziļuma
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā)
sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā)
būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes
būvtilpums Būvķermeņa tilpums starp starp ārējām norobežojošajām virsmām
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis
leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu
izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
azbestcements Būvmateriāls, ko gatavo, ūdenī cementu samaisot ar smalki šķiedrotu azbestu
būvaprēķins Būvmateriālu un darbaspēka izmaksu aprēķins
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās)
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī
etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
transsudācija Caur asinsvadu sienām norisoša asiņu šķidrās daļas izsūkšanās ķermeņa audos un dobumos
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
per aspera ad astra caur ērkšķiem uz zvaigznēm
izšņākāt Caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu
trans- Caur-, šķērs-
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem)
katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri
notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu
drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves
olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē
dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem
gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem
kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka
šķērscaurums Caurums, kas šķērso (ko)
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī
kutains Cekulains, pušķains
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
kuti Cekuls, pušķis
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons)
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis
tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča
riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē)
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai
aizbūve Celtne, būve, konstrukcija, kas nošķir (ko)
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā
pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu
architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā
alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām
mehāniskā celuloze celulozes šķiedras, kas papīra ražošanas procesā no koksnes tiek atdalītas, koksni mehāniski maļot
celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos
daudzpakāpju termiskā apstrāde celulozes termiskā apstrāde vairākās fāzēs, katrai fāzei, izmantojot citu šķīduma sastāvu
acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru
fašīnu ceļš ceļa klājs no kārtīm, baļķiem, zariem utt.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā
seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības
turneja ceļojums pa riņķveida maršrutu
turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1)
nakats Ceļš ar baļķu segumu
šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to
piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
baļķceļš Ceļš, pa kuru ziemā ved baļķus
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos)
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā
apakšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa)
augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli)
fibrobetona ceļa sega cementbetona ceļa sega, kas stiegrota ar (metāla, stiklšķiedru, polimēru u. c.) fibrām
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
ideāls Centienu augstākais galamērķis
pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks
tīcīgs Centīgs, mērķtiecīgs
ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis
mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
vairākstaciju piekļuves bloks centrālais mezgls marķiergredzena lokālajā tīklā
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis
lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības
filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
čurāt Cepoties sprakšķēt
Cepsis Cepšu ezers Kārķu pagastā
hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām
romšteks Cepta liellopu fileja šķēle
bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta
rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu
cepīte Cepta siļķe
krikāmi Cepti speķa gabaliņi
krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi
šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
tutina Cepures pušķis
anhidromiēlija Cerebrospinālā šķidruma trūkums muguras smadzeņu kanālā
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu
Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
plienderis Ceriķrūms
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa)
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu)
aizcirst Cērtot izveidot šķērsli
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
Acrocephalus schoneobeanus ceru kāpelētājķauķis
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums
acetilhlorīds CH~3~COCl, etiķskābes hlorīds
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums
enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums
toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
acetamīds CH3CONH2, etiķskābes atvasinājums
sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
apķibties cieši apķerties
apķirināties cieši apķerties, apkampt
siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
iekrampēties cieši ieķerties
iesacirstiēs cieši ieķerties, ieāķēties
iespīlēt cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku)
hermetizēt cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums)
nosasieties cieši notīt sava ķermeņa daļu ar ko
taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
lipt cieši piekļauties, pieķerties
iekremties cieši pieķerties
piekrampēties cieši pieķerties
uzlipt cieši pieķerties; rāpties, kāpt
pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
sakniebt cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti)
saslēgties cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā
sazīsties cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām)
iekosties cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem)
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
saspiest cieši savirzīt (ķermeņa daļas)
sakļaut cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa)
sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
macerācija Cieta ķermeņa atmiekšķēšanās ūdens ietekmē
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
deformējama ķermeņa mehānika cieta ķermeņa mehānika
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu
regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums
cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
gouda Cietā siera šķirne (pēc vietvārda Nīderlandē)
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
heterogēnā degšana cietā vai šķidrā kurināmā degšana
jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma
biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
ingesti Cietās un šķidrās uzturvielas kuņģī
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas
sublimācija Cietas vielas tieša pāreja gāzveida agregātstāvoklī, apejot šķidro fāzi; viens no iztvaikošanas veidiem
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai
lepidium Cietķērsas
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)
adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana
slapjā malšana cietu materiālu malšana ūdens vai cita šķidruma vidē
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai
bičoks Cigaretes izsmēķis
ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē
plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī
suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.)
proneur cildinātājs, glaimotājs; lišķis
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā
ciklokrioterapija Ciliārā ķermeņa sasaldēšana; izmanto glaukomas ārstēšanā
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai)
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai)
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
klangas Cilpa putnu ķeršanai
vanga Cilpa putnu ķeršanai
sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai)
čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi)
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā
deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds
introjekcija Cilvēcisku īpašību, it sevišķi apziņas, piedēvēšana ārpasaules parādībām; pasaules nodalīšana ārpasaulē un no tā principiāli atšķirīgā iekšējā pasaulē
dibins cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana
somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
kultūršķirne cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne
kultūršķirne cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne
akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā
akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā
pliknis cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts
biokinemātika cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus
pīšļi cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas
antropotomija cilvēka ķermeņa anatomija
krists cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām
manekens cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai)
krūšutēls cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste
biste cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls
mugurpuse cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem
pantomīmika cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums
čemodāns cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens
temperatūra cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi
pozitūra cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1)
somatiskais tips cilvēka ķermeņa uzbūves tips
fantoms cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem
vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss
pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis)
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
pērtiķcilvēks cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem
individualitāte cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
antropobioloģija cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā
dzimumcikls cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju
leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
opistorhoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
loceklis cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte)
gūža cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu
sula cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
pašizolācija cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki
pongidae Cilvēkpērtiķi
tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
trihromāts cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas
stiprinieks cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku
atlēts cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks
prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm
ķerzobis cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem
grizlis cilvēks ar šķībiem zobiem
kocannijs cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi
baltkājis cilvēks baltās zeķēs
rezoners cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām
kazbārdis cilvēks, kam ir ķīļbārda
šķelmis cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība
interesents cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko)
superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
budzis cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
nesmēķētājs cilvēks, kam nav paraduma smēķēt
vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
nozīmnieks cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
plikgalvis cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2)
brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
kreilis cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse
labrocis cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse
narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
cīnītājs cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo
kareivis cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs
aprēķinātājs cilvēks, kas aprēķina (1)
miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
kapačātājs cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma
breģis cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus
kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
valkata cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba
bokšis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
bokšķis cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
bokšs cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās
peķis cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas
reiboņa cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis
krekšans cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
krekšis cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
ķildnieks cilvēks, kas bieži ķildojas
purpulis cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts
dzērājs cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis
ierāvējs cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
dīkdienis cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists
haļavščiks cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina
vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
ķekatnieks cilvēks, kas iet ķekatās 1
gājējs cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi)
hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
tehniķis cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
augurs cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi
šķīrējtiesnesis cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu
kamikadze cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību
nelga cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
ķērceklis cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs
nerrs cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo
merkantilists cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma
puķkopējs cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis
vēžotājs cilvēks, kas ķer vēžus
kruisteklis cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā
liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
makšķernieks cilvēks, kas makšķerē
marķieris cilvēks, kas marķē (2)
lonturis cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis
āzēklis cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus
aprēķinātājs cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa
nācējs cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi)
laidāks cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē
šķītūzis cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm
gubšķis cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra
čuiba cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks
alķīmiķis cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju
dīķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1)
malumakšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks
puķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists
okšķeris cilvēks, kas okšķerē
darbaholiķis cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis"
polemists cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis
šķūtnieks cilvēks, kas pilda šķūtis
nihilists cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu
pīpētājs cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs
izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
štemļara cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē
varonis cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to
cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
herētiķis cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris
svētdienaspīpmanis cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz
smēķētājs cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt
muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
greizacis cilvēks, kas šķielē
šķielacis cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ)
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās
tiesnesis cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus
mazpratējs cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks
spaidītājs cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu)
uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis
acapmānētājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
acapmānītājs cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists
tiesnesis cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus
censonis cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
tukšziedis cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa
savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
šķirtenis cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta
papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām
ačka cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks
līpiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis
eksemplārs cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis
vācējs cilvēks, kurš bez mērķa krāj nevajadzīgus priekšmetus lielā daudzumā
vuārists cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis
dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
ķurmulis cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām
veganietis cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā
vegāns cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans
vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi
draudze cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums
stulmis Cimda daļa līdz īkšķim; cimda valnis
aizada Cimda daļa no vaļņa līdz īkšķim
apvalnis Cimda vai zeķes aizadījums
apvalnītis Cimda vai zeķes aizadījums
ricīte Cimda vai zeķes valnis
cimdizeķes Cimdi un zeķes
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
spieķaiņi cimdu adījuma raksts, kas atgādina spieķu zīmējumu
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
karot cīnīties (par kādu mērķi)
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem
Zn Cinks (ķīm. elements)
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā
nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem
Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
Zr Cirkonijs (ķīm. elements)
apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
štērēt Cirpt; šķērēt 2
cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
sveķu cirsma cirsma, kurā paredzēts skujkokus pirms izstrādes atsveķot
tehnoloģiskā atdaļa cirsmas daļa, kuru izstrādā pēc atšķirīgas tehnoloģijas
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes
šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
gāzt baļķus cirst, zāģēt kokus baļķiem
baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte
lokšķēres Cirtošanas šķēres
kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm)
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
savādai Citādi; atšķirīgi
savādākīs Citādi; atšķirīgi
hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls)
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks)
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
otrais cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo)
alo- Cits, atšķirīgs, svešs
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš
taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem
ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus
Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
čūčis Cūka līdz gada vecumam, suķis
pārbaudāmā sivēnmāte cūka periodā no pirmās grūsnības konstatēšanas līdz pirmā metiena sivēnu atšķiršanai; kvalitāti pārbauda pēc pirmā metiena sivēniem
speķcūka Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka
speķnieks Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka; speķcūka
speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem
muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti
reks Cūkas rukšķēšanas apzīmējums
vidstrops Cūkas sānu speķa gabals
vidtrops Cūkas sānu speķa gabals
krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa
ķunnis Cūkas snuķis
rakstulis Cūkas snuķis
činklis Cūkas šķiņķis
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām
šķipis cūku ķipis
vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne
divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī
trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī
glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi)
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu
Coereba flaveola cukurķauķis
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
kraustīties Čamdīties, ķerstīties
smūkstināt čapstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli)
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli)
Ajosepiktija Čatalkeja, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
čaviks Čau-čau šķirnes suns
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās
norēķina čeks čeka devēja rakstveida pieprasījums bankai bezskaidras naudas norēķinam
žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā
Achillea umbellata čemurainais pelašķis
Butomus umbellatus čemurainais puķumeldrs
čengains Čemurains; ķekarains
Dianthus barbatus čemurneļķe
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
čimurs Čemurs, kušķis
krencele Čemurs, ķekars
krencelis Čemurs, ķekars
ķenurs Čemurs, pušķis no ziediem
čenga Čemurs; ķekars
ķenors Čemurs; pušķis no ziediem
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
šeri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šeri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šerri-brendi Čeri-brendi - ķiršu liķieris
šerri-brendijs Čeri-brendi - ķiršu liķieris
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
tetramorfs Četrdaļīgs simbols vai amulets, figūra ar četrām sejām un četriem vai sešiem spārniem, kas simbolizē četrus ķerubus, kā arī četrus evaņģēlistus
dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata)
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
hidrauliskais diametrs četrkāršots hidrauliskais rādiuss; izmanto hidrauliskos aprēķinos
kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi
Vicia tetrasperma četrsēklu vīķis
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
četrkantains Četrstūrains, četršķautņains
četrkantaiņš Četrstūrains, četršķautņains
četrkantīgs Četrstūrains, četršķautņains
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
četršķautņains Četršķautņu
Epilobium tetragonum četršķautņu kazroze
Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece
Eiseniella tetraedra četršķautņu slieka
pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu
cisticola Čiepstējķauķi
čiebt Čiepstēt, čīkstēt, pinkšķēt
ņaukstēt Čīkstēt, krakšķēt
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
čipsnis Čipirksnis, šķipsna
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika
čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai
leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības
lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
spīžs čuguns, ķets
gumza Čupa, kušķis
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim)
švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu)
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
pygopodidae Čūskķirzakas
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi
fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā
āda putēs dabūs pērienu; sagaidāma smaga izrēķināšanās
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji
daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka
Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Dicentra formosa daiļā sirdspuķe
geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
āboliņa plaukšķene dakšainā plaukšķene
Silene dichotoma dakšainā plaukšķene
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1)
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2)
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3)
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt
drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos)
šķiedrēt Dalīt šķiedrās
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
šķiedrāt Dalīties šķiedrās
šķiedrēties Dalīties šķiedrās
šķieznoties Dalīties šķiedrās
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas
iedalīšana dalot piešķirt
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas
liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta
paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem)
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā
parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
aizkvēpt daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem)
pusizsmēķēts daļēji izsmēķēts
pusnokrupis daļēji kraupains, kašķains
pusnedzīvs daļēji nejutīgs, arī daļēji paralizēts (par ķermeņa daļu)
pusdulls daļēji nesaprātīgs, muļķīgs
aizmizot daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.)
aiztrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu)
ietrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām)
decentralizēt daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu
dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums
pašķindiens Daļējs, atsevišķs šķindiens
parciāls Daļējs; atsevišķs
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš
identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām
sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes
identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
dammarsveķi Damarsveķi
Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados
Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos
Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
žokle Darba ratu spīle jeb šķēre
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
specializācija darba sadalīšana atsevišķās operācijās
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas
darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
kārstuve darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai
kārstuves darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai
makšķerēšana darbība --> makšķerēt
sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
saķepināšana darbība --> saķepināt
šķielēšana darbība --> šķielēt
uzbrukums darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
bankoperācija darbība ar skaidras vai bezskaidras naudas norēķiniem bankā
deblokēšana darbība pret bloķētāju karaspēku vai floti nolūkā atbrīvot bloķējamo objektu
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
maisīšana darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi
norēķins darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1)
pārrēķins darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2)
pārrēķins darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3)
vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu
atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
primārā profilakse darbība, kas tiek veikta ar mērķi novērst slimības vai sociālās problēmas rašanās cēloņus
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
pārmeklēšana darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu
reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu
likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju
plūsma darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas
attece darbība, process - attecēt 1; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna)
aprēķināšana darbība, process --> aprēķināt
atšķiršana darbība, process --> atšķirt
rēķināšana darbība, process --> rēķināt
saķepšana darbība, process --> saķept
šķiršana darbība, process --> šķirt
šķiršanās darbība, process --> šķirties
sašķiebe darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt
akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
lietojums darbības rezultāts mērķtiecīgai medikamentu, kosmētisku līdzekļu izmantošanai
lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas
uzbrukšana darbības veikšana ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis
ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos
programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu
veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
daudzdarbu mašīna darbmašīna vairāku atšķirīgu griešanas procesu, piemēram, urbšanas, izvirpošanas un frēzēšanas, veikšanai; apstrādes centrs
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
galds darbmašīnas mezgls apstrādājamā ķermeņa novietošanai
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1)
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c)
kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
atkalēties darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu
marķēt darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt (2)
blēžot darīt blēņas, muļķoties
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
bašķoties darīt muļķības
āzoties darīt muļķības, būt nerātnam
bļederēt darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas
izbuldurēties darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
murdināt darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni)
pļekstināt darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt
ķēmot darīt smieklīgu; muļķot
mērkaķot darīt smieklīgu; muļķot
mopsēt darīt smieklīgu; muļķot, izjokot
nīt darīt sviestu ķērnē
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
izšķīrējs darītājs --> izšķirt
ķērājs darītājs --> ķert
ķērējs darītājs --> ķert
šķīdinātājs darītājs --> šķīdināt
šķirotājs darītājs --> šķirot
šķirstītājs darītājs --> šķirstīt
šķīvotājs darītājs --> šķīvot
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
smala Darva; arī piķis
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
Lepidium sativum dārza cietķērsa jeb kressalāts
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum")
sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin")
Dianthus caryophyllus dārza neļķe
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām
šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
fasole Dārza pupu šķirne
Anthriscus cerefolium dārza suņuburkšķis
Fallopia convolvulus dārza vējgriķis
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
klubnieks Dārza zemeņu šķirne
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
Sylvia borin dārzu ķauķis
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
puķdzelknis Dārzu puķe
privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija
datu datne datne, kura atšķirībā no instrukciju (komandu) vai programmu datnes satur tikai datus
atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
atmiņas modulis datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai
statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot
virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska
uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās
laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
grafikators datora izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu
vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem
teksta redaktors datora programma, ko izmanto teksta datņu veidošanai un rediģēšanai. Atšķirībā no tekstprocesora teksta redaktors nenodrošina vārdu aplaušanas vai formatēšanas funkcijas
atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas
krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
dinamiskā resursu iedalīšana datoru resursu iedalīšanas paņēmiens, kas paredz, ka, atkarībā no konkrētām vajadzībām, programmai piešķirtos resursus var mainīt programmas izpildes gaitā
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas
loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai
sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai
dalītā sistēma datu apstrādes sistēma, kuras atsevišķas funkcijas sadalītas starp tās neatkarīgi funkcionējošām iekārtām
veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi
datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas
fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām
datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei
asinhronā (startstopa) pārraide datu pārraide, atsevišķi sinhronizējot katru rakstzīmi, bloku vai vārdu; to panāk, pārraidot speciālus startsignālus un stopsignālus
ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli
sinhronā pārraide datu pārraides veids, kas atšķiras no asinhronās pārraides ar to, ka dati un vadības signāli tiek pārsūtīti regulāros laika intervālos
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību
alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā
skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
izlaisties punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
urcīgs daudz rukšķošs
ļečīt daudz runāt, stāstīt muļķības
ķauķēt daudz smēķēt
ķoķēt daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu)
žūžāt daudz šķidruma baudīt
aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
Hippolais polyglotta daudzbalsu smējējķauķis
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes
koķis Daudzēža, stūķis
ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai
ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas
daudzšķautņu Daudzšķautņains (1)
daudzšķautņu Daudzšķautņains (2)
oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns
peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai
raibs un rūtains daudzveidīgs, dažāds; tāds, kas sastāv no atšķirīgām daļām; piemīt atšķirīgas pazīmes
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
Silene multiflora daudzziedu plaukšķene
Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta)
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca
biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski
PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai
siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
deuteroplasma dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem
diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā
plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze
Dianthus versicolor dažādkrāsu neļķe
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs
diferents Dažāds, atšķirīgs
katrāds Dažāds, katram savs, atšķirīgs
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
darba sabiedriskā dalīšana dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē
sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā
digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā
Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās
radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
gumiguts dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu
spora dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas
haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos
viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
flavoni dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās
stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
fetālisms dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā
evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
pseidogomfs dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns
hipermetamorfoze dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida
aģenēze dažu ķermeņa daļu trūkums vai nepilnīga attīstība
manna dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos)
sorēdijas dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne
hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
plerocerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā
cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
terjers dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers
eigenols dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai
tautomērija dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā
mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
reotakse dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā
termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
dipsoterapija dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija
karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura
brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi
gvajakosveķi dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā
birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
hromatotakse dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni
tunika dažu zemāko dzīvnieku ķermeņa ārējais apvalks
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību
tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo
meridiānaugstums Debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī
globuss Debess ķermeņa lodveida modelis
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā
apocentrs Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo
topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
orbīta Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk
planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē
Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta
librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram
deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.)
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
Vicia lathyroides dedestiņu vīķis
plakanais vīķis dedestiņu vīķis
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt
atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
tempelēt Dedzināt ķieģeļus
smeltēt Dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus
ķutēt Dedzināt ķutes
dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept
plūksnošanās defekts, kas rodas, ja drukas laikā krāsas lipīguma dēļ no papīra atdalās atsevišķas šķiedras
papīra atslāņošanās defekts, kura dēļ vairākslāņu papīrs sadalās atsevišķos slāņos un tādējādi kļūst nepiemērots drukai
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus
elastiski plastiskā deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas ķermeņa forma un izmēri atjaunojas daļēji
elastiskā deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas ķermeņa forma un izmēri pilnīgi atjaunojas
mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija
arējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā - objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
ārējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā – objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
spraislāt Degot sprakšķēt
fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
Orchis ustulata deguma dzegužpuķe
degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
šnurgalas Deguna izdalījumi, puņķi
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana
septoplastika Deguna starpsienas ķirurģiska atjaunošana
nazoseptīts Deguna šķērssienas iekaisums
rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
Nasalis larvatus degunpērtiķis
nasalis Degunpērtiķu ģints
sņukuris Deguns, purns, snuķis
sņukurs Deguns, purns, snuķis
snukurs Deguns, purns; snuķis
snurķis Deguns; snuķis
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības
kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids
putnu atražošanas spēja dējējputnu kvalitātes rādītājs, ko nosaka pēc olu apaugļotības un cāļu šķilšanās (procentos)
minorka Dējējvistu šķirne
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
uzpleči Dekoratīva atšķirības zīme uz pleciem (uniformai)
karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari
Cucurbita turbaniformis dekoratīvais ķirbis
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana
bišons Dekoratīvo suņu šķirne
pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
podu puķe dekoratīvs augs, ko audzē puķu podā
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
segnis Deķelis - studentu korporācijas biedru galvassega
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
lielā plakandēle dēļu suga ("Hoementeria costata"), ķermeņa garums - 4 cm
zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu
āķītis dem. --> āķis
aķītis dem. --> aķis 1
baļķītis dem. --> baļķis
beņķelis dem. --> beņķis
biķeriņš dem. --> biķeris
biķerītis dem. --> biķeris
bīšķītis dem. --> bīšķis
bluķēns dem. --> bluķis
bluķītis dem. --> bluķis
budelēns dem. --> budēlis; ķekatnieks
dašķīte dem. --> dašķe
deķīts dem. --> deķis; neliela sega
deķītis dem. --> deķis; sedziņa
diķiņa dem. --> diķis
grābeķītis dem. --> grābeķis
gurķītis dem. --> gurķis
īkšķītis dem. --> īkšķis
kadiķans dem. --> kadiķis
kaķiņa dem. --> kaķe
kaķenīte dem. --> kaķene
kaķīte dem. --> kaķene 1(1)
kaķelis dem. --> kaķis
kaķitiņš dem. --> kaķis
kaķītis dem. --> kaķis
klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
kloķītis dem. --> kloķis
knakšķītis dem. --> knakšķis
kraķītis dem. --> kraķis
kraķelis dem. --> kraķis 1
čupītis dem. --> kušķis
kušķelis dem. --> kušķis
kušķītis dem. --> kušķis
ķauķītis dem. --> ķauķis
ķaulēns dem. --> ķaulis
ķēbelītis dem. --> ķēbelis
ķeblītis dem. --> ķeblis
ķēdīte dem. --> ķēde
ķeģītis dem. --> ķeģis
ķeizariņš dem. --> ķeizars
ķekariņš dem. --> ķekars
ķeksītis dem. --> ķeksis
ķemberiņš dem. --> ķembers
ķemmīte dem. --> ķemme
ķēmiņš dem. --> ķēms
ķenguriņš dem. --> ķengurs
ķēnelītis dem. --> ķēniņš
ķepiņa dem. --> ķepa
ķēpiņa dem. --> ķēpa
ķepainītis dem. --> ķepainis
ķermenītis dem. --> ķermenis
ķērnīte dem. --> ķērne
ķeselīte dem. --> ķesele (2)
ķetniņa dem. --> ķetna
ķēvelēns dem. --> ķēve
ķēvīte dem. --> ķēve
ķēvka dem. --> ķēve
ķēvine dem. --> ķēve (nicinoši)
ķeziņa dem. --> ķeza
ķibelīte dem. --> ķibele
ķidiņas dem. --> ķidas
ķieģelītis dem. --> ķieģelis
ķieģeltiņš dem. --> ķieģelis
ķikutiņš dem. --> ķikuts
ķīliņa dem. --> ķīla
ķilaviņa dem. --> ķilava
ķildiņa dem. --> ķilda
ķīlīte dem. --> ķīlis
ķīlītis dem. --> ķīlis
ķilmītis dem. --> ķilmis
ķiļķentiņš dem. --> ķiļķens
ķīpiņa dem. --> ķīpa
ķipariņš dem. --> ķipars
ķipelis dem. --> ķipis
ķipītis dem. --> ķipis
ķiplociņš dem. --> ķiploks
ķirbītis dem. --> ķirbis
ķirbuks dem. --> ķirbis
ķīrītis dem. --> ķīris
ķirmītis dem. --> ķirmis
ķirpiņa dem. --> ķirpa
ķirsītis dem. --> ķirsis
ķirzaciņa dem. --> ķirzaka
ķīseliņa dem. --> ķīselis
ķīselītis dem. --> ķīselis
ķīslītis dem. --> ķīselis
ķīsītis dem. --> ķīsis
ķīvestīte dem. --> ķīvīte
ķīvitiņa dem. --> ķīvīte
ķīvitiņš dem. --> ķīvīte
ķūlītis dem. --> ķūlis
liekšķerīte dem. --> liekšķere
liešķerīte dem. --> liešķere
Miķelītis dem. --> Miķelis
muļķēns dem. --> muļķis
muļķītis dem. --> muļķis
pašķīsteņš dem. --> pašķīsts (l)
pīķītis dem. --> pīķis
puķīte dem. --> puķe
puļķītis dem. --> puļķis
pūciņš dem. --> pušķis
pusciņš dem. --> pušķis
pušķiņš dem. --> pušķis
pušķītis dem. --> pušķis
siļķēns dem. --> siļķe (1)
sirdspuķīte dem. --> sirdspuķe
snuķītis dem. --> snuķis
spieķītis dem. --> spieķis
spiķītis dem. --> spiķis (2)
stauķītis dem. --> stauķis
steķītis dem. --> steķis
strēķītis dem. --> strēķis
struņķīte dem. --> struņķe
struņķēns dem. --> struņķis
sušķītis dem. --> sušķis
šķautnītne dem. --> šķautne
šķeberīte dem. --> šķebere
šķēlīte dem. --> šķēle
šķeltnīte dem. --> šķeltne
šķembelīte dem. --> šķembele
šķienīte dem. --> šķiene
šķiesnīte dem. --> šķiesna
šķieznīte dem. --> šķiezne
šķipsniņa dem. --> šķipsna
šķirbiņa dem. --> šķirba
šķirgatiņa dem. --> šķirgata; ķirzaciņa
šķirstiņš dem. --> šķirsts
šķirstelis dem. --> šķirsts (1)
šķīsteņš dem. --> šķīsts 2(1)
šķīvelis dem. --> šķīvis
šķīvītis dem. --> šķīvis
šķūnelis dem. --> šķūnis
šuķelis dem. --> šuķis~2~
tīsītis dem. --> tīsis; kaķītis
urķelis dem. --> urķis
vīķīte dem. --> vīķe
vīķītis dem. --> vīķe
zaķītis dem. --> zaķis
zeķīte dem. --> zeķe
zilzeķiņa dem. --> zilzeķe
zviķītis dem. --> zviķis
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants
dempe Demiķis
demūksnis Demiķis
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
reģionālā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pēta iedzīvotāju skaita, sastāva un kustības atšķirības atsevišķos reģionos
vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
kapporeth Derības šķirsta vāks
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
magnētiskā separācija derīgo izrakteņu bagātināšanas paņēmiens, kas pamatojas uz sadalāmā maisījuma komponentu magnētisko īpašību atšķirībām
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā
Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā
lunģis Desas līkums, luņķis
lunķis Desas līkums, luņķis
stipars Desas līkums, luņķis
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
ceika desmit paralēlas līnijas, kas šķērsotas ar šķērslīniju, lai fiksētu to, ko esat laimējis kāršu spēlē
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku
dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas
destillāts Destillējamā (pārtvaicējamā) šķidruma jau pārtvaicētā daļa
Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums
knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
pa labi (un) pa kreisi devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu)
kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks
dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai
bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs
furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi
dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols
pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai
štērsgaļa Diafragma; šķērsgaļa
rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
starpdialekts Dialektāls lietojuma paradums, kurā zūd atšķirības starp dialektiem un rodas augstāka ranga veidojums ar plašāku lietojumu nekā vienam dialektam
morfoloģiskais dialektisms dialektisms, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas
sintaktiskais dialektisms dialektisms, kuram ir no literārās valodas atšķirīga sintaktiskā konstrukcija vai pārvaldījums
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
fonētiskais dialektisms dialektisms, kurš no literārās valodas ekvivalenta atšķiras tikai pēc skanējuma
dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž
slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna
spārkslauks Dibena slauķis
sprākplauks Dibena slauķis
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs
lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam
dūkurs Diegu cilpas putnu ķeršanai
dukurs Diegu cilpas putnu ķeršanai
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā; šķēri
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā
iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas
elektrostrikcija Dielektriķu deformācija elektriskajā laukā, ko izraisa dielektriķu polarizācija
diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca
lamsts Dienaszaglis, sliņķis
korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
dieniškas Dienišķis
dienišķīgs Dienišķs
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
Jūdeja Dienvidizraēla (Dienvidu valsts) pēc valsts sadalīšanas pēc ķēniņa Zālamana nāves ap 930. g. p. m. ē.
Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants
banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji
oteņķnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums
aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta
dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
Sylvia hortensis dienvidmežu ķauķis
Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
Acrocephalus stentoreus dienvidu kāpelētājķauķis
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa
kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs
viedība Dievišķa gudrība, apskaidrība
dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam
musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika
nūmenons Dievišķā priekšstatījums
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju
dievisks Dievišķīgs
dievozols Dievišķīgs ozols
dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts
dievējs Dievišķīgs, lielisks, krāšņs
ambrosīgs Dievišķīgs, nemirstīgs
dievaits Dievišķs
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
dievains Dievišķs, īpašs, izcili labs; dievbijīgs
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
pašbloķēšanas diferenciālis diferenciālis, kurā daļēja tā elementu bloķēšana notiek automātiski
partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem)
hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti
digitālā krāsu korekcija digitāls process, kas kompensē krāsu atšķirības, demonstrējot filmu uz kinoekrāna un televīzijā
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī
sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli
dīkacis Dīkdienis, sliņķis
dīkonis Dīkdienis, sliņķis
slaišķis Dīkdienis, sliņķis
slaistonis Dīkdienis, sliņķis
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
pimpurot Dīkt, pinkšķēt
Anodonta cygnea dīķa bezzobe
dižā bezzobe dīķa bezzobes otrs nosaukums
dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi
Myotis dasycneme dīķa naktssikspārnis
Euplanaria polychroa dīķa planārija
Tringa stagnatilis dīķa tilbīte
colymbetes Dīķenieces
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta
galba Dīķgliemežu dzimtas ģints
lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints
radix Dīķgliemežu dzimtas ģints
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
punga dīķis
stauka dīķis
diņķis Dīķis
dobe Dīķis
dubaks Dīķis
lumpis Dīķis
produs Dīķis
pruds Dīķis
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai
Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha
Auru dīķis dīķis Auru pagastā, platība — 1,1 ha
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha
mārksne Dīķis linu mērcēšanai
dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
limnephilidae Dīķmaksteņu dzimta
limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints
potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints
dīķmale Dīķmala
prodsmale Dīķmala
pieturniece Dīķnagaine
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms
miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks
hydrochidae Dīķvaboļu dzimta
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms
Oxalis dilenii Dilēna zaķskābene
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot
augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
dinamiskā valoda HTML dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda
Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem
hidrodinamiskais spiediens dinamiskais spiediens šķidruma plūsmā
kinemātiskā viskozitāte dinamiskās viskozitātes attiecība pret gāzes vai šķidruma blīvumu
sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna
pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
Celma ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
Eidziņu ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Dziļūksnis Diņķēnu ezers Mārcienas pagastā
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū
diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības
diplomātiskie rangi diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks
angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
diskontists Diskonta likmju aprēķinātājs; diskontants
diskontants Diskonta likmju aprēķinātājs; diskontists
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā
priekšplāna krāsa displeja ekrānā redzamā teksta vai grafikas krāsa, kas atšķiras no fona krāsas
rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām
šķidro kristālu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās)
dohodjaga Distrofiķis
motiļs Distrofiķis
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
kariķēts divd. --> kariķēt
ķērcošs divd. --> ķērkt
ķerams divd. --> ķert
ķerts divd. --> ķert
paķerts divd. --> paķert
smēķējams divd. --> smēķēt
speķots divd. --> speķot
sveķots divd. --> sveķot
šķietams divd. --> šķist
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai
čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas)
momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha
Kirhofa likumi divi elektrisko ķēžu pamatlikumi, uz kuriem balstās elektrisko ķēžu aprēķini
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji
komplementārleņķi Divi leņķi, kuru summa ir 90 grādi
tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
ajanti Divi nešķirami draugi
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību
korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas)
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā
palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
Antennaria dioica divmāju kaķpēdiņa
dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum")
unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju
Psocus bipunctatus divpunktu ķērpjuts
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
Rorippa x anceps divpusīgā paķērsa
difiodontisms Divreizēja zobu izšķilšanās dzīves laikā (vairumam zīdītāju)
dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
divšķautņains Divšķautņu
Hypericum perforatum divšķautņu asinszāle
asenszāle Divšķautņu asinszāle
sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī
potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā
nosegšana divu atšķirīgu, necaurspīdīgu materiālu (piemēram, papīra un kartona) pārvilkšana ar plānāku materiālu, arī salīmēšana ar sacietējošu vai termokūstošu līmi
didukcija Divu daļu atšķiršana; vienas daļas atņemšana
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams
mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē
kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā
krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos
novelšana Divu saskarē esošu ķermeņu saskaņota savstarpēja pārvietošana bez slīdes
adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi
apvienotā malšana divu vai vairāku atšķirīgu komponentu maisījuma malšana
homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi
apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā
salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām
mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas
Ajants divu varoņu vārdi grieķu mitoloģijā
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī)
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu
dranga Divviru durvju šķērskoks
ķenksis Divzaru rzvējamais ķeksis
ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
Achillea nobilis dižais pelašķis
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
macropus Dižķenguri
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
puķudobe Dobe, kur aug puķes vai kas paredzēta puķu audzēšanai
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji
berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji
kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji
parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
bērzbeķnieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bērzbeķe" iedzīvotāji
Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
bankšķis Dobja skaņa (dzidrāka nekā bunkšķis)
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
retrojekcija Dobuma skalošana, ievadot šķidrumu
Lobaria scorbiculata dobumainais plaušķērpis
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem
kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos
Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
čeks dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
laulības šķiršanas apliecība dokuments, kurš apliecina noslēgtās laulības šķiršanu
slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts
Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā
korkungi Domkapitulu un kollēgiātkapitulu, arī regulēto kanoniķu iestāžu locekļi
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
gnomiķi Domu un gudrības dzejnieki Grieķijā 6. gs. p. m. ē.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols
doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem
veltīt dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim)
mielot dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt
maksāt dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā)
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt)
barot dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars
strēbināt dot ēst (ko šķidru)
tēmēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2)
dakstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
dākstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
ar acīm mest dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
pamest ar acīm dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.)
likt lombardā dot par ķīlu lombardā
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā
apsolīt dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.)
uzmirkšķināt dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1)
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
mērķdotācija dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim
izlaist riņķi doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
piestaiga Doties uz kopēju galamērķi
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji
dracaena Dracēnas, arī pūķkoks
emende Draiska skuķe
kūve Draiskošanās, lakstošanās, ķircināšanās; zirgu jautra spriņģošana; nārstošana
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks
draišķīgs Draisks, šķelmīgs
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem)
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties
spindzelīgs draisķs, šķelmīgs
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
iestaips Drāna, ko ieklāj līķim zārkā
neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
draņķains Draņķīgs
draņa Draņķis
draņķiens Draņķis
narba Draņķis
dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize
paskustva Draņķis (lamuvārds)
ļerļaks draņķis, nieks
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka
knikšķis Drātstārps, sprakšķu kāpurs
sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem)
drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt
atdrāzt Drāžot atšķelt
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas
dripināt Drebināt, trinkšķināt
orthotomus Drēbniekķauķi
maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
šķērsdrenāža Drenāža, kurā drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām)
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
Lepidium draba drojeņu cietķērsa
ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
tradicionālā ofseta druka drukas tehnoloģija, kurā izmanto ūdens, ūdens un spirta vai ūdens un skābju šķīdumu, ko pirms iespiešanas uzklāj uz neiespiežamajiem elementiem (mitrināšana)
tučans Druķis
tucis Druķis
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
skambala Drumsla, šķemba
šķindala Drumsla, šķemba
kaušķis Drumsla, šķēpele
pīte Drumsla, šķēpele
šķērle Drumsla, šķēpele
šķipata Drumsla, šķēpele
blizes Drumslas, sīkas šķembas
dūzas Drumslas, šķēpeles
drancka Drupata, šķemba
krapačas Drupatas, šķembas
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
irt Drupt, šķīst
šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
džorga Dubļaina peļķe
žambris Dubļaina peļķe
žamburs Dubļaina peļķe
žvancka Dubļaina peļķe
žumpis Dubļaina peļķe, vircas bedre
mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa
šķīdans Dubļains (par ceļu šķīdonī)
žulgains Dubļains, duļķains, smulīgs
mumme Dubļi, kas nav ne šķidri, ne cieti
žļampa Dubļi, šķīdenis
dubļpaņčka Dubļu peļķe
danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Orniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukuma variants
Uorniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukums latgaliski
Sludiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludinišķi" nosaukuma variants
Sviliškas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Sviliški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukuma variants
Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski
Db Dubnijs (ķīm. elements)
valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi
atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi
birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā
Acrocephalus bistrigiceps dubultuzacu kāpelētājķauķis
Porrima dubultzvaigzne Jaunavas zvaigznājā, apriņķošanas periods - 172 gadi, tās komponentēm ir vienādi spožumi - 3,5 zvaigžņlielumi
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā
spektrālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti optiski nav atšķirami, tā konstatējama vienīgi pēc spektra līniju periodiskām novirzēm Doplera efekta dēļ
aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš)
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
dumbēris Dūksts, peļķe
dumbieris Dūksts, peļķe
žvurdzēt Dūkt, spurkšķēt, sprakstēt
Dūku ezers Dūku ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
dukņīt Dukurēt un ķert zivis dūņainā ūdenī
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
Duckern Dukuru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
dūķeris Dūķerēšanas jeb dūlēšanas rīks, ar ko nakts tumsā gaismu rāda
duklēt Dūķerēt
dūklēt Dūķerēt
ūķerēt Dūķerēt
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
Dūķu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dukļu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dūķa ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Dūķu Dūķu ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
dugains Duļķains
dugaiņš Duļķains
dūknains Duļķains
dūkns Duļķains
duļķainis Duļķains
duļķijs Duļķains
neskaidrs Duļķains
duļķe Duļķains alus, duļķains šķidrums
žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens
dronka Duļķains šķidrums
plorķis Duļķains šķidrums
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes
drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens
žura Duļķains šķidrums, saskalojums
jūka Duļķains ūdens
sanda Duļķains ūdens palu laikā
zanda Duļķains ūdens palu laikā
dronkans Duļķains, netīrs
drunkains Duļķains, netīrs
dugans Duļķains; dugains
selkme Duļķe, nogulsnes
duļķis Duļķes (1)
duļķis Duļķes (2)
šņagas Duļķes, sēnalas, nezāles
duļķe Duļķes; nogulsnes
duļķāt Duļķot
duļķēt Duļķot
murslāt Duļķot
rāvēt Duļķot
buzīt Duļķot (šķidrumu)
bultēt Duļķot (ūdeni)
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība
aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts
Gnaphalium uliginosum dumbrāja zaķpēdiņa
dūkstu zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa
blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”)
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu
kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku
dumais Dumiķis
dumeķis Dumiķis
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu
apšņākts Dumjš, muļķīgs
Dumķu ezers Dumķis, ezers Grundzāles pagastā
raugāt dūmot, smēķēt
Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
kaļķenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
Dienku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
Dunku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
kulāņi Dūraiņi bez īkšķiem
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
dīgulis Dūrējs sānos, sāpes ķermenī
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
pusdurvis Durvis ar atsevišķi atveramu augšējo daļu
sopļja Durvju ķēde
visjačka Durvju ķēde
visjaks Durvju ķēde
skrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis
škrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis
ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete
derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks
ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks
erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks
epsīgs Dusmīgs, ķildīgs, bargs
punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks
ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām
dizigotiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no divām vai vairākām dažādām, atsevišķām zigotām
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas
enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā
miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai)
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū
kriptodidīms Dvīņu kroplības veids, kurā viens no dvīņiem atrodas otra ķermenī
anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā
Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
dzebru josta dzebra tehnikā austa abpusēji pušķota josta
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros
ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata")
čūsku puķes dzegužpuķes
dzegužpiestiņi Dzegužpuķes
orchis Dzegužpuķes
velnaķepas Dzegužpuķes
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula")
bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini")
zalkšu dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis morio")
deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata")
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1)
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms
episkā dzeja dzeja, kas no liriskas dzejas atšķiras ar savu objektivitāti, stāstījumiem, aprakstiem un mierīgu, apcerīgu priekšmeta aplūkošanu
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
dzenolis Dzelonis, ērkšķis
dzenols Dzelonis, ērkšķis
spina Dzelonis, ērkšķis, asaka, smaile
pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
echinocystis Dzeloņgurķi
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
Naumburgia thyrsiflora dzeltenā ķekarzeltene
hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs
hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu
luteinizācija Dzeltenā ķermeņa izveidošanās; olnīcas folikulu šūnu pārveidošanās
luteocīts Dzeltenā ķermeņa šūna
Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte
dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba
kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē
žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
Dendroica petechia dzeltenais kokķauķis
Carduelis tristis dzeltenais ķivulis
Vicia lutea dzeltenais vīķis
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
lignosulfīts Dzeltenbrūns šķidrums ar asu smaku; iegūst kā blakus produktu ražojot celulozi ar sulfīta paņēmienu
sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā
deda Dzeltenie vīķi
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas
safrols Dzeltenīgs šķidrums, kas ir dažu ēterisko eļļu sastāvdaļa; lieto parfimērijā
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas
neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī; etakridīns
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis
Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
garāmejas luksofors dzelzceļa līnijas sadales punkts ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos
ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu
izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Ramotzky Dzelzceļa stacijas "Ieriķi" nosaukums 1889.-1919. g.
pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Fe Dzelzs (ķīm. elements)
atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass
ilksnīca Dzelzs āķis, kas savieno ilksi ar slieci vai ratiem
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
ķeilis Dzelzs ķepiņa ravēšanai
šplīnka dzelzs ķīlis
šplinka Dzelzs ķīlis
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums
krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību
perminvars Dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā
siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
kolopeksija Dzemdes kakla ķirurģiska nostiprināšana (latīņu "collopexia")
dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās
aizkaustīt Dzenot ķīli nostiprināt, aizķīlēt
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
strūbiķis Dzērājs, alkoholiķis
sviķotājs Dzērājs, alkoholiķis
plampis Dzērājs, tāds, kas dzer kādu šķidrumu (visbiežāk alkoholu) bez sajēgas
svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu
pastrēbiens Dzēriens; arī šķidrs ēdiens
piepumpēt Dzerot daudz šķidruma piepildīt (kuņģi)
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu)
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
busaķ Dzert uz citu rēķina
šļipstināt Dzert vai ēst ko šķidru maziem malkiem
slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem)
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni); ņemt (šķidrumu) - par mēli
atlakties Dzert, tempt līdz apnikumam (par suņiem, kaķiem)
Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
šķidrumdzese Dzesēšana ar šķidrumu
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
lašēt Dzēst (kaļķus)
paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus
izlašķēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
izveldzēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa
etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu
amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums
amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu
sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals
adenomalācija dziedzera atmiekšķēšanās
Cerasus glandulosa dziedzerainais ķirsis
Oxalis adenophylla dziedzerlapu zaķskābene
dziedzerlapainā zaķskābene dziedzerlapu zaķskābene
kancionāls Dziesmu grāmata, sevišķi Bohemijas brāļu draudzē
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības
auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem
šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas
efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas
ķemmdzija Dzija, ko ver šķietā; velku dzija
daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas
mušiņa Dzijas defekts, lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni)
motkys dzijas šķetere
saiva dzijas šķetere
vīkužiņa Dzijas šķetere
tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt
šķiriens dzijas šķetere, šķipsna
matks Dzijas vai diegu šķetere
celi Dziju posmi (šķeterē)
pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu
batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana
Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā
alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis
iedzīvotāju dabiskā kustība dzimstības, mirstības, laulību noslēgšanas un šķiršanās procesi, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu un sastāvu
pārnese Dzimtās valodas ietekme uz mērķvalodu tās apguves procesā
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri
ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti
oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.)
kavernīts Dzimumlocekļa briedumķermeņu iekaisums
kavernozogrāfija Dzimumlocekļa briedumķermeņu rentgenogrāfiskā vizualizācija
kavernozometrija Dzimumlocekļa briedumķermeņu vaskulārā spiediena mērīšana
introituss Dzimumlocekļa ievadīšana makstī vai citā dabiskā ķermeņa atvērumā dzimumakta nolūkos, penetrācija
spongiozīts Dzimumlocekļa sūkļveida ķermeņa iekaisums
heterotallisms Dzimumšķirtība zemākiem augiem haploīdajā paaudzē; tā neizpaužas ārēji, bet parādās tikai dzimumprocesā
gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam
laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību
kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās
Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
klambaris Dzintele, āķis, rokturis
klambars Dzintele, āķis, rokturis
klamberis Dzintele, āķis, rokturis
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
krupšķināt Dzirdami grauzt, krimst; krumšķināt
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
lakināt Dzirdināt (suni, kaķi)
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
ceļkāja Dzīrēs pēdējā glāze pirms šķiršanās, ko pavada ar teicienu: "met un brauksim!"
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
zirkles Dzirkles, šķēres
asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga
Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga
Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā
Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums
skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu
cipsla Dzīsla; muskuļu šķiedra
Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
horioidociklīts Dzīslenes un cilārā ķermeņa iekaisums
horoidiciklīts Dzīslenes un ciliārā ķermeņa iekaisums
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu)
ķicināt Dzīt kaķi ārā no istabas
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt)
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
biokatalīze Dzīvajos organismos notiekošo ķīmisko reakciju paātrināšanās bioloģisko katalizatoru (fermentu) ietekmē; fermentatīvā katalīze
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve
epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā
choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta
Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti
pasāne Dzīvnieka ķermeņa daļa no pēdējām ribām līdz gurniem
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
heterodonti Dzīvnieki, kam zobi iedalāmi dažādās šķirās
tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma
mājdzīvnieki dzīvnieki, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
integuments Dzīvniekiem ārējā āda, kas šķir ķermeni no ārpasaules
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem
dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds
oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska
konnektīva Dzīvnieku anatomijā nervu šķiedru saites starp dažāda veida ganglijām
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem
sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita
kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
suga Dzīvnieku vai augu šķirne
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis
zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide"
biotakse Dzīvo šūnu nošķiršanās un kārtošanās spēja
kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot
dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa
ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei
hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām
viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri
digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu
Pārkinsons Džeimss Pārkinsons - britu mediķis (1755.-1824. g.)
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs
džezists Džeza mūziķis
džezmenis Džeza mūziķis
džezbends Džeza orķestris
blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties
šķinkstēt Džinkstēt, šķindēt
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
juta Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra
jūte Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta
dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī
Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm
Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam
vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos
karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
šautra Ecēšu šķērskoks
savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa
saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara
kraukšķis Ēdamais, kas ēdot kraukšķ mutē
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
steiks Ēdiens - cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma
sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles
ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota
ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa
biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
taukšķis Ēdiens no taukšķētiem zirņiem
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas
sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas
bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas
ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū
ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu
ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem
Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā)
izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
begans Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
begona Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
begonis Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
begons Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
begune Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
beguns Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
Lymantria monacha egļu mūķene
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM)
Carduelis spinus Eirāzijas ķivulis jeb ķivulis
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas)
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem)
CE Eiropas Kopienas marķējums
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances")
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
Oxalis fontana Eiropas zaķskābene
Oxalis europae Eiropas zaķskābenes "Oxalis fontana" nosaukuma sinonīms
Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos
šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to
nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva
pildrežģis Ēkas sienas konstrukcija, kurai koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda
etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde
alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu
ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes
riteņekskavators Ekskavators, kas pārvietojas uz riteņiem (nevis kāpurķēdēm)
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju
simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums
kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
repartitieris Eksperts, kas nodarbojas ar zaudējumu aprēķiniem kuģa avārijas gadījumā
atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči
ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums
protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem)
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora
pirmā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir stundu leņķis un deklinācija
Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā
Ēķene Ēķinupe
Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā
Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
half and half ēla un portera vienādu daļu maisījums; arī liķieru maisījums
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai
spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra
ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras
silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās
mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas
spalva elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas, mats (2)
Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai
oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns
elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu
elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni
šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi)
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga)
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem
kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
elektrokirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā
elektroķirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja
blokkontakts Elektriska aparāta kontakts, kas paredzēts vadības vai signalizācijas ķēžu komutēšanai
elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
elektrospirāle Elektriska ierīce šķidruma sildīšanai, kas sastāv no pretestības elementa hermētiskā apvalkā; to iegremdē šķidrumā, kas jāsasilda
izolācija elektriska kontakta novēršana starp elektriskās strāvas vadītājiem, atdalot tos ar dielektriķi; arī materiāls, ko izmanto šim nolūkam
invertors Elektriskā ķēde signāla sprieguma vai strāvas apvēršanai par 180 grādiem
daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos)
galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva
lineāra elektriskā ķēde elektriskā ķēde, kurā nav neviena nelineāra elementa
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības
elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība
elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām
lineārais dzinējs elektriskā mašīna, kuras kustīgā daļa atšķirībā no rotējošām mašīnām darbojas virzes kustībā
elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām
bistabila shēma elektriskā shēma, kurai ir divi stabili stāvokļi ar krasi atšķirīgiem izejas signāliem
kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē
uzlādes strāva elektriskā strāva gāzveida vidē vai elektriskajā ķēdē, elektriskās enerģijas uzkrājējiem uzkrājot elektriskos lādiņus
vienfāzes strāva elektriskā strāva vienfāzes elektriskajā ķēdē
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma
caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi
grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
galvaniskais elements elektriskās enerģijas avots, kurā elektrisko enerģiju iegūst, pārveidojot elementā iekļauto vielu ķīmisko enerģiju
pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija
elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva
mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari)
mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts
divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm
četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus
nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci
pretestību magazīna elektriskās ķēdes elementu komplekts, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai
punkts elektriskās ķēdes elementu savienojumu vieta; mezgls
grafa zars elektriskās ķēdes grafa apakšgrafs (nogrieznis, kas atbilst elektriskās ķēdes zaram)
elektriskā shēma elektriskās ķēdes grafisks attēls
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību)
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana
īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā
rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā
kapacitatīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta elektriskā lauka iespaidu
induktīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta magnētiskā lauka iespaidu
kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma
galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde
elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums
elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem
videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā
drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi
superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
trīsfāžu sistēma elektrisko ķēžu kopums, kurā avots ir trīsfāžu ģenerators vai trīsfāžu transformators
elektrizācija Elektrisko lādiņu ierosināšana ķermenī; elektrisko lādiņu rašanās ķermenī
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību
elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā
pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem
spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem
vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē
pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus
monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās
Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
unipolārā indukcija elektrodzinējspēka rašanās kustībā esošā magnetizētā ķermenī, ja tā kustības virziens nav paralēls magnetizācijas asij
inducētais elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas rodas kontūrā, ja mainās tā magnētiskās plūsmas saķēdējums vai pats kontūrs pārvietojas magnētiskajā laukā
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde
anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode
amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma
ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
elektroķīmiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā elektriskās strāvas ķīmiskā iedarbība
indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni
e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu
vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību
komutators elektroniska vai elektromehāniska ierīce, ko izmanto elektrisko ķēžu komutācijā
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m)
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas
iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
elektrotechniķis Elektrotehniķis
elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus
caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos
Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols
B Elementa bora ķīmiskais simbols
klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm)
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem
barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām
ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
slēgums elementu savienojuma veids elektriskajā ķēdē vai shēmā
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā
pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
ellīgs Ellišķīgs
ellisks Ellišķīgs
peklīgs Ellišķīgs
rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana
nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu)
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle
mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas
celoms Embrija ķermeņa dobums
enterocēle Embrija ķermeņa dobums, kas veidojas no primārās zarnas izspīlējuma
hemoceloma Embrija ķermeņa sekundārā dobuma daļa, kurā attīstās sirds
bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā
vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
svešemisija Emisijas norise ar sevišķa emisionāra palīdzību
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros
izmisums emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes
Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija
deemulģēšana Emulsijas izjaukšana, šķidruma sadalīšana divos slāņos
emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
susētivs Ēna, pakrēslis, vieta, kur neķer saule
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma
darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
starpvalstu savienojums enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ķ.