aizpušķot
aizpušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizpušķoju | aizpušķojam | aizpušķoju | aizpušķojām | aizpušķošu | aizpušķosim |
2. pers. | aizpušķo | aizpušķojat | aizpušķoji | aizpušķojāt | aizpušķosi | aizpušķosiet, aizpušķosit |
3. pers. | aizpušķo | aizpušķoja | aizpušķos |
Pavēles izteiksme: aizpušķo (vsk. 2. pers.), aizpušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpušķojot (tag.), aizpušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpušķotu
Vajadzības izteiksme: jāaizpušķo
Pušķojot aizsegt.
Avoti: LLVV