Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ē.

Atrasts vārdos (110):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (1835):

goļa (Ērkšķaini) krūmi.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Anduma ezers Andums - ezers Ērģemes pagastā.
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Mazozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem.
Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Ērģemes pagastā.
Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem.
Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Marstale apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Ērē salā.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Āķēni Apdzīvota vieta Madonas novada Ērgļu pagastā.
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā.
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā.
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos.
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
Baltā tuksneša nacionālais parks atrodas Ēģiptē, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha.
Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri.
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji.
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē.
Bērzezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
Ārītes ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
Pilsmuižas ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
Suecas kanāls bezslūžu kuģošanas kanāls Ēģiptē (angļu val "Suez Canal"), garums — 161 km, platums — 120-318 m, dziļums kuģuceļā — līdz 22 m.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
Portsaīda Būrsaīda, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos.
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums.
apdedzināti ķieģeļi būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g).
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km.
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c).
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku.
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
Nelumbo lutea dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss.
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā.
zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
hebrēji Ēbreji.
Eda Ēda, Ventas pieteka.
Ede Ēda, Ventas pieteka.
Ēde Ēda, Ventas pieteka.
Edus upe Ēda, Ventas pieteka.
Ēdus upe Ēda, Ventas pieteka.
mute Ēdājs; arī apgādājamais.
rumpausis Ēdama sēne - rumpucis.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
pirtskurīši Ēdama sēne "Boletus variegatus".
pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis".
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku.
govine Ēdama sēne ("Tricholoma").
elksnene Ēdama sēne, alksnene.
pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene.
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus").
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
bīte Ēdamā, pārtikas sainītis.
cilvēkrācenis Ēdamais rācenis.
pārtikums Ēdamais, barība, iztika.
kraukšķis Ēdamais, kas ēdot kraukšķ mutē.
koža Ēdamais; ēdiens; uzturs; apetīte.
kožaks Ēdamais; ēdiens; uzturs.
rijamais Ēdamais.
rijams Ēdamais.
riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga.
mytilidae Ēdamgliemeņu dzimta.
mytilus Ēdamgliemeņu dzimtas ģints.
maroni Ēdamie kastaņi.
jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem.
ēdmaņi Ēdamie, ēdieni.
coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās.
Tbsp Ēdamkarote (angļu "tablespoon").
ēdamkaraute Ēdamkarote.
veslo Ēdamkarote.
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris.
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
zuda Ēde, ādas slimība.
zude Ēde, ādas slimība.
zūde Ēde, ādas slimība.
zuds Ēde, ādas slimība.
ērde Ēde.
ēdoņa Ēdējs, rīma.
snapāns Ēdējs.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
gāga Ēdelīgs cilvēks.
graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
ēdelišks Ēdelīgs.
ēdīgs Ēdelīgs.
ēdišks Ēdelīgs.
ēdlišks Ēdelišks.
leontopodium Ēdelveisi.
Plagiopus oederi Ēdera plagiope.
gruzis Ēdiena atlieka, puteklis, granula.
gremži Ēdiena atliekas, kas katla dibenā piedegušas.
čerpaks Ēdiena izdalītājs cietumā.
ēsttaisīšana Ēdiena pagatavošana.
poltofāgija Ēdiena pamatīga sakošļāšana, tā ka tas pārvēršas par putrai līdzīgu masu.
skrambali Ēdiena piedeva no ceptu tauku gruzdumiem.
gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi.
aizbere Ēdiena piedeva.
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml).
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
ingestija Ēdiena uzņemšana, norīšana.
palseņi Ēdiena veids (kunkuļaina putra).
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
zungāt Ēdienam pa virsu nosmelt labāko.
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
menija Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
menijs Ēdienkarte; franču "menu" latviskojums.
pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi.
pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
pušdienas Ēdienreize dienas vidū.
padieneškas Ēdienreize launags.
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pabrokasts Ēdienreize starp brokastīm un pusdienām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
ēdiensreize Ēdienreize.
ēdums Ēdienreize.
ēšana Ēdienreize.
launadzis Ēdienreize.
launaģis Ēdienreize.
pusēdām Ēdienreizes laikā, vidū.
pusēdā Ēdienreizes vidū.
steiks Ēdiens - cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles.
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize.
stukums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis.
stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis.
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus.
circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi.
ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize.
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
juknava Ēdiens - ūdenī iedrupināts biezpiens.
staka Ēdiens - zirņu biezenis ar taukiem un gruzdumiem.
ēma Ēdiens (bērnam).
jama Ēdiens (bērnu valodā).
ņemma Ēdiens (bērnu valodā).
ēsma Ēdiens (cilvēkiem).
cūkkāposti Ēdiens (kāposti ar cūkgaļu).
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kamiņi Ēdiens ar zirņiem, kartupeļiem un samaltu gaļu.
amma Ēdiens bērnu valodā.
sprisnys Ēdiens bez taukvielām, veģetārs ēdiens.
pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
maltīte Ēdiens ēdienreizei; arī ēdiens.
padvičorkas Ēdiens launagā.
spēķis Ēdiens no aitas iekšām un galvas.
spētiķis Ēdiens no aitas vai liellopa, dažkārt arī no cūku iekšām un galvas.
koblers Ēdiens no augļu un dārzeņu maisījuma, kas pārklāts ar pastu.
pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī.
ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa.
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
bomītis Ēdiens no grūstām kaņepēm.
tūcenis Ēdiens no grūstiem zirņiem, pupām, kaņepēm.
grūdiens Ēdiens no grūstiem zirņiem.
pītne Ēdiens no kaņepēm un sagrūstiem zirņiem vai pupām.
kaņuppiens Ēdiens no kaņepēm, piena un kāpostiem.
pikas Ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem.
tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
penka Ēdiens no olām.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1).
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1).
zīdiens Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
stīvastis Ēdiens no sagrūstām kaņepēm ar kartupeļiem.
kamis Ēdiens no sagrūstiem zirņiem ar cūkgaļas taukiem.
grūšs Ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
grūdinis Ēdiens no sasmalcinātiem, grūstiem kartupeļiem un pupām.
azū Ēdiens no smalki sagrieztas gaļas asā mērcē.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
taukšķis Ēdiens no taukšķētiem zirņiem.
čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem.
sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura.
ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām.
pītenes Ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm.
kratījumi Ēdiens no zirņiem ar sīpoliem.
stuļķis Ēdiens no zirņu miltiem.
iebauža Ēdiens pirms īstā ēdiena, uzkožamais.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
brokasts Ēdiens rīta ēdienreizei.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
pusķeska Ēdiens, biezputra kopā ar kartupeļiem.
cieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko cienā.
paciena Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets.
ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis.
tempis Ēdiens, kaņepju staks.
aizlejots Ēdiens, kas bagātīgi papildināts ar garšvielām.
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
pupucis Ēdiens, kas gatavots no grūstām pupām un kaņepēm.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
jautiņš Ēdiens, kas gatavots no vairāku produktu maisījuma; maisījums.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
dzjupka Ēdiens, kas pagatvots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas.
cūkēdiens Ēdiens, ko dod cūkām.
piekodiens Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam; piekoda.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
uzēdamais Ēdiens, ko ēd pēc pamatēdiena vai ēdienreižu starplaikos.
uzēdams Ēdiens, ko ēd pēc pamatēdiena.
uzēdiens Ēdiens, ko ēd pēc pamatēdiena.
pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
mazbrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
pabrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
dieneškas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
pušdienas Ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
vakarīnas Ēdiens, ko ēd vakarā.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
sitenis Ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas.
ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
murcauka Ēdiens, ko pagatavo, iemērcot maizi ūdenī, pienā vai eļļā.
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
gavēņēdiens Ēdiens, ko pasniedz gavēnī.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti").
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
kopgalds Ēdiens, kura iegādē piedalās visi ēšanā iesaistītie.
cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
pamīkstais Ēdiens, kura sastāvā ir biezpiens.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem.
olakne Ēdiens, olu kultenis.
ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
koste Ēdiens, pārtika, uzturs; iztika.
drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
šutenes Ēdiens, sutināti nomizoti kartupeļi.
ķimbalas Ēdiens, tas pats kas dradži.
iekoda Ēdiens, uzkoda.
iekods Ēdiens, uzkožamais.
galds Ēdiens, uzturs.
paika Ēdiens, uzturs.
špeizīte Ēdiens; maltīte.
ēšana Ēdiens; pārtika; uzturs.
kniede Ēdiens; pārtika.
koķis Ēdiens; tas pats kas grūdenis, arī zīdenis.
ēdienis Ēdiens.
ēdmana Ēdiens.
ēdmaņa Ēdiens.
ēdmanis Ēdiens.
ēska Ēdiens.
ēst Ēdiens.
havka Ēdiens.
jāvekls Ēdiens.
klopsis Ēdiens.
kožamais Ēdiens.
kumoss Ēdiens.
paēdiens Ēdiens.
patrava Ēdiens.
rikte Ēdiens.
špeize Ēdiens.
zace Ēdiens.
zacene Ēdiens.
žūris Ēdiens.
izšmurgas Ēdienu atliekas.
izšņakas Ēdienu atliekas.
pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1).
kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde.
žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt.
fics Ēdienu izsniedzējs cietumā.
menu Ēdienu kartes saraksts kafejnīcā vai restorānā.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
pāņāties Ēdienu nicināt.
noēda Ēdienu paliekas.
šņaga Ēdienu paliekas.
šņagas Ēdienu paliekas.
šņagi Ēdienu paliekas.
šņegi Ēdienu paliekas.
balanģors Ēdienu pasniedzējs cietumā.
moņģele Ēdienu sajaukums.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
meni Ēdienu saraksts, ēdienu karte.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
atēdas Ēdienu un lopu barības pārpalikumi.
galds Ēdienu veids.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
alimentācija Ēdināšana, barošana.
virtuve Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
barāt Ēdināt (cilvēku).
kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku).
barot Ēdināt (cilvēkus).
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā).
mielināt Ēdināt, cienāt (parasti viesi); mielot.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
barināt Ēdināt, lai nobarotu.
ēdinēt Ēdināt.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā).
ēstuve Ēdnīca; vieta kur paēst.
ēdammāja Ēdnīca.
ēdene Ēdnīca.
ēdienveikals Ēdnīca.
ēdinīca Ēdnīca.
ēdūzis Ēdnīca.
ēstūzis Ēdnīca.
kopēdnīca Ēdnīca.
pomoika Ēdnīca.
stolūzis Ēdnīca.
tošņilovka Ēdnīca.
Edwahlen Ēdole.
Edwalen Ēdole.
Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
zvambāt Ēdot (ar pilnu muti) runāt.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
atsaēsties Ēdot (ko garšīgu), gribēt vēl (to).
piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā).
rimstīties Ēdot aizrīties.
šļargāt Ēdot ar purnu izgrūstīt ēdienu ārpus siles.
ņergāties Ēdot atlasīt labākos kumosus.
švirkstināt Ēdot čāpstināt.
viršķināt Ēdot čāpstināt.
dadzert Ēdot dzert klāt (ko).
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
nergāt Ēdot izmeklēt labāko; ņergāt 1.
izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
izvicot Ēdot iztukšot (trauku).
kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus.
pavurinēt Ēdot izvēlēties vēlamo, derīgāko.
izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku).
pavursuļāt Ēdot laist (burbuļus).
noēsties Ēdot nodilt (par zobiem).
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
mūzāt Ēdot piebāzt pilnu muti.
piesukāt Ēdot piepildīt (kuņģi).
sasukāt Ēdot piepildīt (kuņģi).
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
serēt Ēdot sajust rūgtu garšu.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem; sakošļāt (1).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
uzēsties Ēdot uzbaroties.
iesildīties Ēdot vai dzerot (ko siltu), izraisīt sevī siltuma sajūtu.
smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt.
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
gardināties Ēdot visādi izrādīt patiku par gardumu.
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
mudirs Ēģiptē provinces (mudīrijas) gubernators.
EG Ēģipte, valsts divburtu kods.
EGY Ēģipte, valsts trīsburtu kods.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. "Cairo"; arābu: القاهرة, al Qāhirah), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu.
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
Herpestes ichneumon Ēģiptes mangusts jeb faraona žurka.
EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs.
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
khedive Ēģiptes vicekaraļa tituls 1867.-1914. g.; hedivs.
mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos.
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
Serāpis Ēģiptiešu dievs, kas valdīja pār miroņu valsti.
Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi.
Jaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, kas atrodas austrumu debespusē, kur lec saule Ra.
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
Sokars Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības un mirušo valstības dievs.
Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
Ihēta Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete - debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte.
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju.
Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā.
Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē.
Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus.
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
Sopdu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja valsts austrumu robežu.
Nuns Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, pirmatnējo ūdeņu, pasaules okeāna un sākotnējā haosa personifikācija.
Šesemu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, vīndaru aizgādnis, bija atbildīgs arī par eļļas spiešanu balzamēšanai.
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa.
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu.
Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku.
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
Honss Ēģiptiešu mitoloģijā - mēness dievs, laika, skaitļu un skaitīšanas dievs.
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
Petesuhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas dievība.
Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs.
Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā.
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām.
Mneviss Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, ko attēloja kā melnu vērsi, starp kura ragiem atradās saules disks.
Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā.
Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes.
Kaukete Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kuks) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību - ogdoādes.
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
mebra Ēģiptiešu tilpuma mērs, 4,125 l.
šiša Ēģiptiešu ūdenspīpe.
ēģipt. Ēģiptiešu valoda.
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
peripterijs Ēka ar kolonnām visapkārt.
koncertnams Ēka ar koncertiem nepieciešamu akustiku.
pirtsēberģis Ēka ar pirti un vienistabas dzīvokli.
bumbotava Ēka dažādām bumbu spēlēm, 16. un 17. gs. Eiropas lielākajās pilsētās.
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
vējūzis Ēka žāvēšanai, caur kuras sienām pūš vējš.
šķuta Ēka, būda.
šķute Ēka, būda.
šķuts Ēka, būda.
kārms Ēka, celtne.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē; ļoti veca ēka.
budonka Ēka, ko izmanto dzīvošanai, saimnieciskām vajadzībām.
tiesasmāja Ēka, kur atrodas pagastvalde un pagasttiesa.
muitotava Ēka, kur muito.
banka Ēka, kurā darbojas šāds finansu uzņēmums.
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
pusbūve Ēka, kurai nav veikti visi izbūves darbi.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
apakškronis Ēkas apakšējais vainags.
fasāde Ēkas ārējā siena, parasti ar galveno ieeju.
zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju.
erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
ēkaugša Ēkas augšējā daļa.
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse.
augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
paviļi Ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša.
pudimente Ēkas pamati.
pudmente Ēkas pamati.
pudumente Ēkas pamati.
fundamente Ēkas pamats, fundaments.
palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva.
pajomis Ēkas paspārne; pažobele; pārkare.
pildrežģis Ēkas sienas konstrukcija, kurai koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
ārapšuve Ēkas sienu apšuvums no ārpuses.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
stulms Ēkas stāvs līdz jumtam.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā.
tāža Ēkas stāvs.
krampakši Ēkas stūru būvēšanas veids (ceļot guļbūvē).
cinpakši Ēkas stūru veids (ceļot guļbūvi).
kapitāliekārtas Ēkas un sistēmas, kas prasījušas nopietnus ieguldījumus.
traktierēka Ēkas, kurā atrodas vai bijis traktieris.
dibins Ēkas, telpas daļa, kas atrodas vistālāk no ieejas.
Ēksa Ēksanprovansa - pilsēta Francijā.
saidings Ēku ārējās apdares "dēļi" un paneļi, kas gatavoti, izmantojot sintētiskus materiālus.
drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri.
stēkāt Ēku cirst.
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties.
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
ēk Ēku, ēkur.
ugunsapdrošināšana Ēku, inventāra u. c. mantas apdrošināšana pret zaudējumiem no uguns.
Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Ēķene Ēķinupe.
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.).
Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā.
susātius Ēna (cilvēka).
krūmēna Ēna, ko veido krūms.
nosaule Ēna, paēna, pakrēslis.
susētivs Ēna, pakrēslis, vieta, kur neķer saule.
ūksma Ēna, pakrēslis.
ēnaine Ēna; vieta, kur ir ēna.
dzēsenis Ēna.
ēnava Ēna.
ēns Ēna.
susateve Ēna.
susatēvs Ēna.
susātivs Ēna.
susētava Ēna.
susetavs Ēna.
susētuve Ēna.
susētuvis Ēna.
tīmenis Ēna.
lievenis Ēnaina vieta zem koka.
ēniena Ēnaina vieta.
lieveņains Ēnains, no tiešas saules pasargāts.
ēnots Ēnains.
ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā.
skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
aizsaule Ēnas puse.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
heliofobi Ēnmīļi - organismi, kas baidās no saules gaismas.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot.
blechnaceae Ēnpaparžu dzimta.
blechnum Ēnpaparžu dzimtas ģints.
milium Ēnsmilgas.
melandryidae Ēnvaboļu dzimta.
serropalpidae Ēnvaboļu dzimtas "Melandryidae" nosaukuma sinonīms.
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas.
Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
ēbērģis Ērbeģis.
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
ērcis Ērce.
ierce Ērce.
smadze Ērce.
smidzis Ērce.
acarina Ērces jeb smidži - zirnekļveidīgo klases kārta.
akarīdas Ērces, posmkāju grupa.
gamazīdas Ērču dzimta, kuras parazitē uz putniem un dzīvniekiem.
acarus Ērču ģints.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
dezakarizācija Ērču iznīcināšana.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
sarcoptiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder akarīdērču, bruņērču, ādasērču, matērču un spalvērču dzimtas.
trombidiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder četrkājērces, plēsīgās ērce, ūdensērces, sārtērču un tīklērču dzimta.
parasitiformes Ērču kārtas apakškārta.
carabodoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
ceratozetoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
galumnoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
oribatuloidea Ērču kārtas bruņērču infrakārtas virsdzimta.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas.
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
proctophyllodidae Ērču kārtas dzimta.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
hemisarcoptes Ērču kārtas ģints.
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae").
acaridiae Ērču kārtas taksons - akarīdērces.
acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos.
euphthiracaroidea Ērču kārtas virsdzimta.
dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu.
Ēresunns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
Ēresuns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
Zunds Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
erelis Ērglis.
ierglis Ērglis.
virblis Ērglis.
aquila Ērgļi - vanagu dzimtas ģints.
Erlaa Ērgļi.
pteridium Ērgļpapardes.
hypolepidaceae Ērgļpaparžu dzimta.
Erlaa Ērgļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
ērglēnieši Ērgļu novada apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
ērglēnieši Ērgļu novada Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
andulēnieši Ērgļu novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Anduļēni" iedzīvotāji.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
prēstantas Ērģelēs lielās alvas stabules.
organo Ērģeles.
vargana Ērģeles.
varganas Ērģeles.
varganes Ērģeles.
vargani Ērģeles.
vargans Ērģeles.
varģines Ērģeles.
organists Ērģelnieks.
varganists Ērģelnieks.
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
subbass Ērģeļu 16-pēdu slēgta balss, gk. pedālī.
ērģeļbūve Ērģeļu būve.
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
Pieškalnu iezis Ērģeļu klintis.
Pieškaļu iezis Ērģeļu klintis.
kollektīvviļķi Ērģeļu mehānisma ierīces, kas ļauj ievest spēlē uzreiz vairākus reģistrus.
regālis Ērģeļu mēlīšu balsu apzīmējums.
ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika.
burdens Ērģeļu reģistrs ar flautas tembru.
burdons Ērģeļu reģistrs ar flautas tembru.
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
atbalšņi Ērģeļu sijas.
ērģeļnieks Ērģeļu spēlētājs, mūziķis.
evakuants Ērģeļu ventilis, kas spēli beidzot, dod izeju plēšās atlikušajam gaisam.
Ermes Ērģeme.
Lugažu kauja Ērģemes kauja 1560. g. augustā.
vīgantieši Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
ērģumiete Ērģemietis.
ērģumietis Ērģemietis.
erica Ērikas jeb sārtenes.
ērikaugi Ēriku dzimta ("Ericaceae").
ericaceae Ēriku dzimta.
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
madrone Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus").
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi.
enkiante Ēriku dzimtas ģints ("Enkianthus"), dekoratīvi krūmi.
sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
piēra Ēriku dzimtas ģints ("Pieris"), ziemcietīgi, dekoratīvi krūmi.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas.
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
ericales Ēriku rinda.
aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
fukjērija Ēriku rindas ģints ("Fouquieria").
halēzija Ēriku rindas ģints ("Halesia"), kokiem līdzīgi dekoratīvi krūmi, ar zvanzveida ziediem un sīkiem, bumbierveida augļiem.
kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
dzenolains Ērkšķains, dzeloņains, adatains.
dzelains Ērkšķains, dzeloņains, raupjš, spaļains (par audumu).
ērkšķots Ērkšķains.
ērkšņains Ērkšķains.
ēršķains Ērkšķains.
ērkšķenājs Ērkšķainu krūmu audze.
ērši Ērkšķi (auga daļas).
ēršķeši Ērkšķi.
jēšķīžas Ērkšķi.
ēršķis Ērkšķis (auga daļa).
dzenāklis Ērkšķis, dzelonis, adata (ezim).
dzenūgls Ērkšķis, dzelonis, adata (ezim).
ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
apkubeklis Ērkšķis, dzelonis; sprādzes mēlīte.
akstins Ērkšķis, dzelonis.
krāse Ērkšķis, dzelonis.
dzenuls Ērkšķis.
erkšis Ērkšķis.
ērksis Ērkšķis.
ērkšķi Ērkšķis.
ērška Ērkšķoga ("Grossularia").
agrosts Ērkšķoga.
ērkšķene Ērkšķoga.
ērkšoga Ērkšķoga.
krisdole Ērkšķoga.
krizdore Ērkšķoga.
agres Ērkšķogas ("Grossularia").
agristas Ērkšķogas ("Grossularia").
agrozdi Ērkšķogas ("Grossularia").
asakājoga Ērkšķogas ("Grossularia").
asakājogas Ērkšķogas ("Grossularia").
asakkoks Ērkšķogas ("Grossularia").
asakogas Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķājs Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķenāji Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķis Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķogāji Ērkšķogas ("Grossularia").
ēršķogas Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolaji Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolāji Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolenes Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdoļogas Ērkšķogas ("Grossularia").
saēršķi Ērkšķogas ("Grossularia").
štakenes Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķanes Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķenaji Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķenāji Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķeņbēres Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķeni Ērkšķogas ("Grossularia").
vīnogulājs Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķogājs Ērkšķogas (1).
krizdoles Ērkšķogas (1).
ērkšķogulāji Ērkšķogas (2).
krizdoles Ērkšķogas (2).
stiķene Ērkšķogas (2).
stiķene Ērkšķogas (3).
agrosti Ērkšķogas.
grossularia Ērkšķogas.
iršķeži Ērkšķogas.
ķerši Ērkšķogas.
ķērši Ērkšķogas.
krīži Ērkšķogas.
krizoļi Ērkšķogas.
sticenes Ērkšķogas.
sticeņi Ērkšķogas.
stiķenbēres Ērkšķogas.
grossulariaceae Ērkšķogu dzimta.
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
stiķenāji Ērkšķogu krūmi.
agrosts Ērkšķogu krūms.
ērksis Ērkšķogu krūms.
ērkšogulājs Ērkšķogu krūms.
ērškājs Ērkšķogu krūms.
ērskīzis Ērkšķogu krūms.
stiķenājs Ērkšķogu krūms.
stiklenājs Ērkšķogu krūms.
ērkšķogas Ērkšķogu ogulāju ogas.
krizdoles Ērkšķogu ogulāju ogas.
ērkšot Ērkšķot, augt dzeloņainam; ēršķot.
ēršķot Ērkšķot, augt dzeloņainam.
ērkšķonis Ērkšķu krūms.
dzeloņplūme Ērkšķu plūme ("Prunus spinosa").
scolochloa Ērkšķuzāles.
sprēdaļa Ērkulis, kodeļa, sprēslīca, vērpste.
ērkule Ērkulis.
Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
Ērkuļu ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
aerolifts Ērlifts - ierīce šķidruma pacelšanai (gk. no urbumiem) ar saspiestu gaisu vai gāzi.
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem.
haptofils Ērliha sānuķēžu teorijā attiecīgs uz receptoru, kuram ir afinitāte pret toksīna haptoforo grupu.
čaki Ērmi, spoki, dīvaiņi.
mokļi Ērmi, spoki.
ķēmība Ērmība, dīvainība.
jokainība Ērmība, jocība, jocīgums.
Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka.
mokļoties Ērmoties, māķoties.
čudīt Ērmoties.
čūdīt Ērmoties.
čudīties Ērmoties.
slivns Ērmots, dīvains.
mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks.
frīkbaiks Ērmritenis.
ārms Ērms (1).
biedēklis Ērms, rēgs.
āpis Ērms.
erms Ērms.
ērpe Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
ērps Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne.
airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne.
ēršķīžas Ēršķi.
ēršķīži Ēršķi.
Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
vigoda Ērta telpa, vieta kādām vajadzībām.
enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
izlētīties Ērti iekārtoties.
commodo Ērti, mierīgi.
comodo Ērti.
kommoditāte Ērtība.
parocība Ērtība.
ērtīgs Ērtības mīlošs.
komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums.
ētrs Ērts (1).
londžeris Ērts atpūtas krēsls.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labierīkot Ērts, komfortabls.
ērtīgs Ērts, lietderīgs.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
ērtins Ērts, parocīgs, plašs, liels.
ārdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
ērdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
brīvs Ērts.
svabads Ērts.
pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
utracis Ērzelis ar vienu pautu.
drigants Ērzelis.
ierzels Ērzelis.
jērzelis Ērzelis.
oģeris Ērzelis.
šķēlis Ērzelis.
vispārtekulis Ērzelis.
ērzeļrūniķis Ērzeļu kastrētājs.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
ēda Ēsma medījamo dzīvnieku vai zivju pievilināšanai.
ēdmaņa Ēsma vēžiem.
ēdmanis Ēsma vēžiem.
smērte Ēsma zivīm.
jaucēklis Ēsma, ar ko pieradina (piejaucē) dzīvniekus.
strigta Ēsma, barība, ko liek uz makšķeres āķiem.
strigts Ēsma, ko liek uz makšķeres, vai mencu āķiem.
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
ēdmenis Ēsma.
ēdminis Ēsma.
ēdmiņš Ēsma.
ēzma Ēsma.
soste Ēsma.
zakuska Ēsma.
lecīte Ēsmas varde vēžojot.
apellenti Ēsmas, dzīvnieku pievilināšanas līdzekļi.
apņurīt Ēst (apgrauzt, apkrimst) vairākās vietās.
bakāt Ēst (ar lielu apetīti).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti).
zaņķēties Ēst (kā lops), rīt.
grauzt Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
plaķīt Ēst (nicīgi), lakt.
stieškāt Ēst (pa jokam).
braktēt Ēst (par aitām).
baroties Ēst (par cilvēkiem).
knābāt Ēst (par cilvēkiem).
mielāties Ēst (par dzīvniekiem).
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti).
žmurīt Ēst (parasti ātri, daudz).
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
lopņīt Ēst (parasti daudz).
čommāt Ēst (parasti nekārtīgi, viļājot pa muti).
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
uzēsties Ēst (piemēram, augļus, saldo ēdienu) pēc pamatēdiena.
ķeksīt Ēst (uzkost) lielās porcijās.
žilīt Ēst ar bezzobainu muti.
žulināt Ēst ar bezzobainu muti.
ņurināties Ēst ar gariem zobiem.
zvaņķēt Ēst ar lieliem kumosiem mutē.
vikšāt Ēst ar lieliem kumosiem.
locīt Ēst ar lielu apetīti.
žubīt Ēst ar maziem kumosiem; grauzt.
komsāt Ēst ar patiku, ar lielu apetīti.
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
mašņāt Ēst ārpus ēdienreizēm.
mašņot Ēst ārpus ēdienreizēm.
aizēst Ēst ātrāk un vairāk, nekā ēd kāds cits; apsteigt ēšanā.
glezēt Ēst bez apetītes, ar gariem zobiem.
kņerkstēt Ēst bez apetītes.
kņērkt Ēst bez apetītes.
muzlīt Ēst bez apetītes.
muzļot Ēst bez apetītes.
naskāties Ēst bez apetītes.
šļebināties Ēst bez apetītes.
šnarkāties Ēst bez apetītes.
žulnīties Ēst bez apetītes.
kņāgāt Ēst bez īstas apetītes.
niekāties Ēst bez patikas, bez apetītes.
ņuņņāt Ēst bez pienācīgas apetītes.
muzlāt Ēst bez zobiem; viļāt (kumosu) starp lūpām un zobiem.
muit Ēst bez zobiem.
ķommēt Ēst biezputru ar pilnām karotēm.
brokastot Ēst brokastis.
cienāties Ēst cienastu.
apskarnīties Ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti.
dakost Ēst klāt (ko).
daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
kūkot Ēst kūkas.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
launagot Ēst launagu.
lupināt Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
mikāt Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
mikot Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti.
leksīt Ēst ļoti steidzīgi.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
prass Ēst prasīšana, ciemiņa mielošana.
pusdienot Ēst pusdienas.
jepēt Ēst putru.
putrot Ēst putru.
planīt Ēst un dzert.
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
daēst Ēst un pabeigt ēst.
muršļāt Ēst vai dzert bez baudas.
vakariņot Ēst vakariņas.
pārēst Ēst vēlreiz (tai pašā ēdienreizē, arī to pašu atlikušo ēdienu).
zaņķēt Ēst visu, kas pagadās.
zupot Ēst zupu.
pucēt Ēst, arī dzert.
ļubīt Ēst, baudīt (nicīgi).
čaunīt Ēst, čāpstinot.
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
baudīt Ēst, dzert; nogaršot.
māgāt Ēst, dzert.
žogot Ēst, košļāt.
plaknīt Ēst, lakt.
laizīt Ēst, ņemot barību šādā veidā.
ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
bričot Ēst, paēst.
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
šļepšināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt; šļepstināt.
šļepstināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt.
klept Ēst, rīt, klepsēt.
čaunāt Ēst, rīt.
kauķēt Ēst, rīt.
ķaulēt Ēst, rīt.
ļept Ēst, rīt.
skrotēt Ēst, rīt.
smecēt Ēst, rīt.
smeltēt Ēst, rīt.
timerēt Ēst, skribināt.
lapstēt Ēst, strēbt.
ļuvīt Ēst, strēbt.
ammāt Ēst.
flacēt Ēst.
fresēt Ēst.
glecēt Ēst.
gremāt Ēst.
grepēt Ēst.
gumzīt Ēst.
havaķ Ēst.
hropņīt Ēst.
iesti Ēst.
jammāt Ēst.
jammīt Ēst.
jamot Ēst.
juksēt Ēst.
ķellēt Ēst.
ķemmēt Ēst.
ķeselēt Ēst.
kleksēt Ēst.
klemzt Ēst.
klēzt Ēst.
klopsēt Ēst.
knapāt Ēst.
knauzēt Ēst.
kņēkarēt Ēst.
ķosēt Ēst.
kostēt Ēst.
kovaķ Ēst.
kropņīt Ēst.
kušīt Ēst.
miegt Ēst.
miešķēt Ēst.
mūksnīt Ēst.
murcaveķ Ēst.
ņemmāt Ēst.
paikot Ēst.
pulēt Ēst.
rabāt Ēst.
rubaķ Ēst.
šamaķ Ēst.
saūnāt Ēst.
šķīt Ēst.
sormēt Ēst.
sormīt Ēst.
steļķēt Ēst.
števkaiķ Ēst.
štopēt Ēst.
uzjozēt Ēst.
vaņģīt Ēst.
vanskāt Ēst.
veitēt Ēst.
ževaķ Ēst.
žņurīt Ēst.
žraķ Ēst.
pavārība Ēstgatvošanas prasme, māksla.
badele Ēstgriba, izsalkums.
smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
griepsta Ēstgriba, kāre.
apetīte Ēstgriba.
apetīts Ēstgriba.
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai; uzkodām.
inapatence Ēstgribas trūkums; var pastāvēt kopā ar bada sajūtu.
oreksigēns Ēstgribas veicinātājs.
anoreksija Ēstgribas, apetītes trūkums.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
apetītelīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
apetītlīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties.
ēstava Ēšana (1).
maltīte Ēšana ēdienreizē; arī ēšana.
ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
monofāgija Ēšana vienreiz dienā.
mielaste Ēšana, dzeršana viesībās, svinībās.
ēdiens Ēšana.
ītings Ēšana.
uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens.
pusmaltīte Ēšanas laika puse, puse no ēdiena ēdienreizei.
flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas.
ēdamreize Ēšanas reize, ēšanas laiks.
eta Ēta.
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
čigānšņabis Ēteriskā baldriāna tinktūra; atšķaidīts ēteris.
pačūlija Ēteriska eļļa no šī auga zaļajām daļām; lieto parfimērijā.
agrumeļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no apelsīnu un citronu mizām.
bergamoteļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no bergamotkoka augļiem, pielietota smaržu un liķieru rūpniecībā.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
ēteraugi Ēteriskas eļļas saturoši ārstniecības, garšas un tehniski augi.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
eleoptēni Ēterisko eļļu šķidrā sastāvdaļa, gk. terpeni.
akāca Ēters, telpa, tukšums.
aiteris Ēters.
egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
hēdonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi.
deontoloģija Ētikas nozare, kurā aplūko pienākuma, jābūtības, morālo prasību un profesionālās ētikas problēmas.
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
atgriešanās Ētiski reliģisks jēdziens par cilvēka domu, jūtu un gribas pārvēršanos uz labo pusi.
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei.
divzobene Ēvele ar diviem asmeņiem.
spundēvele Ēvele ar pārregulējamu zobu, kas viena dēļa malā izveido izcilni, otra dēļa malā - gropi.
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
strīķēvele Ēvele dēļu nolīdzināšanai; garēvele.
gropēvele Ēvele gropju izēvelēšanai.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
dzegēvele Ēvele rievu izēvelēšanai.
rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
priekšēvele Ēvele virsmas ātrai, bet neprecīzai apstrādei.
jūga Ēvele, ar ko strādā 2 cilvēki.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
abļa Ēvele.
ēvelis Ēvele.
skrule Ēvele.
spuska Ēvele.
Wohlfahrt Ēvele.
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
nojemt Ēvelējot atdalīt.
ieēvelēt Ēvelējot ievainot.
ieēvelēt Ēvelējot ieveidot (rievu).
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
izskust Ēvelējot nogludināt, arī izveidot (ko) priekšmetā.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
sastrūgāt Ēvelējot radīt skaidas.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus).
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
ēveļnazis Ēveles nazis.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
uzšķērēt Ēvelēt (kāpostus).
jūgāt Ēvelēt ar jūga ēveli.
jūgot Ēvelēt ar jūgu.
skrubīt Ēvelēt ar skrubi (rupjēveli).
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna.
abļavāt Ēvelēt.
ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
ēvelgrieznis Ēvelmašīnas asmens.
ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves.
ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu).
ēvelgalds Ēvelsols, skrūvsols.
ēvelbeņķis Ēvelsols.
varstats Ēvelsols.
driksna Ēveļskaidas.
varsts Ēveļsols.
nāre Ēveļu sols.
nārs Ēveļu sols.
āverģēlība Ēverģēlība - nerātnība, draiskulība.
āverģēlis Ēverģēlis - nerātns jokdaris, draiskulis.
abarģēlis Ēverģēlis.
āvarģelis Ēverģēlis.
āze Ēze.
gorna Ēze.
išaks Ēzelis, zirgēzelis; darba lops.
onolatrija Ēzeļa pielūgšana.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni; Ēķenu ezers.
Vepru ezers ezers Ēdoles pagastā, platība - 2,2 ha.
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers.
Munču ezers ezers Ērģemes pagasta dienvidu daļā, platība — <1 ha.
Mellezers ezers Jaunpils pagastā, Ēnavas purvā, platība - 6,5 ha; Melnezers.
Orļinoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers.
Stulbezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
Puzuma ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,2 ha.
Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
Pils ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,7 ha.
Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha.
Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers.
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Aizops Ēzops.
parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
Pirī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Pīrī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Piriču ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Pilsezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam.
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs.
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna.
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē.
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.).
Heluana Helvana - pilsēta Ēģiptē.
Edfu Idfū - pilsēta Ēģiptē.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Ierzeļova Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ērzeļova" nosaukuma variants.
Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
Apvienotā Arābu Republika izveidota 1958. g. 1. februārī apvienojoties Ēģiptei un Sīrijai, no 1961. g. septembra, kad Sīrija atdalījās, šo nosaukumu līdz 1971. g. septembrim paturēja Ēģipte.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas.
Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos.
Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km.
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā.
Kaķezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķītezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķītis Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķēnu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķīšu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā.
Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m.
Kalvas Kalvas dīķis - Kalves dīķis Ēdoles pagastā.
Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu.
Kuikata ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kuikatu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kuiķenu ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kurkatas ezers Kuikarezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kiekuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
Kukru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
Kukuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
Kūkuru ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
Kūrīļu ezers Kukris, ezers Ērģemes pagastā.
bāliņnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji.
ēdolnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Ēdole" iedzīvotāji.
īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
sluķenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
sluķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā.
Kurelis Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
Kurēļa ezers Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
Kuriļu ezers Kurēlis, ezers Ērģemes pagastā.
Kuseira Kusaira, pilsēta Ēģiptē.
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
Laikšenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laikšēnu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laišķenes ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Lumeņu ezers Laišķenu ezers Ērgļu pagastā.
Laimneša ezers Laišķēnu ezers Ērgļu pagastā.
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m.
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
ērmieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ērmi" iedzīvotāji.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Mācītāja ezers Mācītājezers, ezers Ēdoles pagastā.
Mācītāju ezers Mācītājezers, ezers Ēdoles pagastā.
ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē.
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi").
Mansura Mensūra, pilsēta Ēģiptē.
Mgas Mgas jūra - vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Somu jūras līča un Baltijas jūras ieplakā pastāvējušais baseins; Ēmas jūra.
ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu.
Munces ezers Munču ezers Ērģemes pagastā.
Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē.
Nasera ezers Nāsira ezers Ēģiptē.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.).
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru.
Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu.
Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus.
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km).
Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi.
Varavīksne Ogres kreisā krasta pieteka Ērgļu pagastā.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km.
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja.
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja.
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja.
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja.
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja.
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja.
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
Ērgļu klintis paralēls nosaukums Ērģeļu klintīm Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Paražu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
Parūžu ezers Paružu ezers Ēdoles pagastā.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
kaukoni Pelazgu tauta, kas pēc Hērodota ziņām dzīvoja Ēlidā.
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km.
Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
Bufalo Pilsēta ASV ("Buffalo"), Ņujorkas štatā, Ēri ezera austrumu krastā, 258700 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.).
Loreina Pilsēta ASV ("Lorain"), Ohaio štatā, osta Ēri ezera krastā, 63800 iedzīvotāju (2014. g.).
Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.).
Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā.
Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā.
Abū Hummusa pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩummus_, أبو حمص), Buheirātas muhāfazā.
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā.
Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā.
Abū Kurkāsa pilsēta Ēģiptē (_Abū Qurqāș_), Minjas muhāfazā.
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā.
Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā.
Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā.
Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā.
Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā.
Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā.
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā.
Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā.
Faijūma Pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.).
Gīza Pilsēta Ēģiptē ("Al Jīzah"), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.).
Kusaira Pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.).
Asjūta Pilsēta Ēģiptē ("Asyūt"), Nīlas krastā, \~400 km augšpus Kairas, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 397700 iedzīvotāju (2005. g.).
Demenhūra Pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.).
Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
Helvana Pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ismaīlīja Pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.).
Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda.
Kefr ed Dauvāra pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā, 273400 iedzīvotāju (2005. g.).
Mītgemra Pilsēta Ēģiptē, Garbijas muhāfazā, 118800 iedzīvotāju (2005. g.).
Šubrā el Heima pilsēta Ēģiptē, Kairas piepilsēta, 1014900 iedzīvotāju (2005. g.).
Armenta Pilsēta Ēģiptē, Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis".
Minja Pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.).
Bilbeisa Pilsēta Ēģiptē, Nīlas deltas austrumos, pie Ismailijas kanāla, 300000 iedzīvotāju (2012. g.).
Mensūra Pilsēta Ēģiptē, Nīlas grīvas labās pues atzara krastā, 420500 iedzīvotāju (2005. g.).
Tanta Pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Garbijas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.).
Mehalla el Kubra pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, starp tās grīvas atzariem, 485200 iedzīvotāju (2005. g.).
Zekāzīka Pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, Šerkījas muhāfazas administratīvais centrs, 422000 iedzīvotāju (2005. g.).
Benha Pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.).
Luksora Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.).
Kina Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.).
Sauhāga Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.).
Rāsgāriba Pilsēta Ēģiptes austrumos ("Ra's Ghārib"), osta Suecas līča rietumu krastā, 32400 iedzīvotāju (2006. g.).
Safaga Pilsēta Ēģiptes austrumos, osta Sarkanās jūras krastā, kūrorts, <10000 iedzīvotāju.
Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā.
Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā.
Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
Komomba Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Kom Ombo"), Nīlas labajā krastā, 335600 iedzīvotāju (2011. g.).
Asuāna Pilsēta Ēģiptes dienvidos (angļu "Aswan"), osta Nīlas krastā, muhafazas centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.).
Mellevī Pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kena Pilsēta Ēģiptes vidienē ("Qena"), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.).
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
Rašida Pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta.
Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.).
Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā.
Agda Pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
Burganbresa Pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šartra Pilsēta Francijā ("Chartres"), Centra-Valdeluāras reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.).
Drē Pilsēta Francijā ("Dreux"), Centra-Valdeulāras reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Evrē Pilsēta Francijā ("Évreux"), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.).
Frontiņāna Pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.).
Linela Pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ojonaksa Pilsēta Francijā ("Oyonnax"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.).
Senkantēna Pilsēta Francijā ("Saint-Quentin"), Pikardijas reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēte Pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.).
Suasona Pilsēta Francijā ("Soissons"), Pikardijas reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
Vernona Pilsēta Francijā ("Vernon"), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.).
Bēzjē Pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.).
Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
Lāna Pilsēta Francijas ziemeļos ("Laon"), Pikardijas reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Brantforda Pilsēta Kanādā ("Brantford"), Ontārio provincē, osta Grandas (ietek Ēri ezerā) krastos, 93600 iedzīvotāju (2011. g.).
Peizli Pilsēta Lielbritānijā ("Paisley"), Skotijā, Ērvinas krastos, 76800 iedzīvotāju (2012. g.).
Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_).
Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva.
Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra.
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.).
Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.).
Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
Leismaču ezers Pinku ezers Ēdoles pagastā.
Pinķu ezers Pinku ezers Ēdoles pagastā.
Piņķu ezers Pinku ezers Ēdoles pagastā.
Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks.
seno laiku pirmais posms pirmās (upju ieleju) civilizācijas - Divupes, senās Ēģiptes, senās Indijas un senās Ķīnas civilizācijas.
troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
Plāču Plāču ezers - Stulbezers Ēdoles pagastā.
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos.
serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes.
Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai.
Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
Rozeta Rašida, pilsēta Ēģiptē.
Abūelkīzāns rifs Sarkanajā jūrā (_Abū el Kīzān_), Ēģiptes piekrastē.
Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km.
Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km.
Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Glodis Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
Rūķu ezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
Glūdes ezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
Rūķezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
Sūdainis Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru.
Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre.
ēvaržnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" iedzīvotāji.
Sāmeļi Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" otrs nosaukums.
ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji.
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
Sohaga Sauhāga - pilsēta Ēģiptē.
obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs.
Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā.
Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka.
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km.
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
Tēbas Sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora.
šadūfs Sena ūdens smeļamā ierīce Ēģiptē; vinda ar atsvaru.
sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm.
ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne.
benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
Amaunete Senajā Ēģiptē viena no astoņām pirmatnējām dievībām vai dievišķajiem spēkiem ogdoādē.
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes.
Heopss Senās Ēģiptes 4. dinastijas faraons, viņa piramīda ir lielākā Ēģiptē.
Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā.
Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī.
noms Senās Ēģiptes galvenās administratīvās vienības grieķiskais nosaukums.
serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja.
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
ēģiptieši Senās Ēģiptes pamatiedzīvotāji.
Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē.
Ammons Seno Ēģiptiešu dievs.
Ahetatona Senpilsēta Ēģiptē, Senās Ēģiptes galvaspilsēta, atrodas pie tagadējās Amārnas, 287 km uz dienvidiem no Kairas.
Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas.
Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
Horēbs Sīnāja kalns Sīnāja pussalā, Ēģiptē.
Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē.
Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
Suķiera ezers Suķieris, ezers Ērģemes pagastā.
Sutaines ezers Sutainis, ezers Ērģemes pagastā.
Sueca Suvaisa, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos.
ogia Svara vienība Ēģiptē, 34,44 g.
skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku.
Šibinelkoma Šibīn el Kauma - pilsēta Ēģiptē.
Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe.
Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā.
Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums.
ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
bedži Tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri.
nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija.
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
auglīgais pusloks teritorijas Tuvajos Austrumos (mūsdienu Turcija, Izraēla, Irāka, Irāna, Sīrija, Ēģiptes ziemeļdaļa), kuras bija izvietotas it kā puslokā; tajās ap 6000. g. p. m. ē. sākās pāreja uz ražotājsaimniecību.
Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā.
Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Tulniku ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
Tūļnieku ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
Ulnika ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
sardars Turcijā, Persijā, Ēģiptē gubernators; serdars.
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Irbes dīķis ūdenskrātuve Ēdoles pagastā, platība - 2,2 ha.
Grunduļu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
Taurvalka dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha.
Cūku dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 1,4 ha.
Bada dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 3 ha.
Degas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 7,5 ha.
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha.
Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha.
Pavāru dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Hudzona Upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu.
Ēra Upe Francijā ("Aire"), Ēnas labā krasta pieteka.
Alainīte Upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km.
Ančupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka.
Abava Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā.
Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina.
Detroita Upe Ziemeļamerikā ("Detroit River"), ASV un Kanādas robežupe, garums - 51 km, iztek no Sentklēras ezera, ietek Ēri ezerā.
Niagāra Upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe.
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha.
Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha.
Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha.
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis.
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei (pēc Ēpeiras valdnika Pirra, kas 280. un 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciezdams ļoti lielus zaudējumus).
Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
Amenemhets Vairāku Senās Ēģiptes faraonu vārds.
Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds.
Valžezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā, Turnas.
Vadžu ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
Valža ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
Valžu ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Ērģeme" iedzīvotāji.
omulieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Omuļi" iedzīvotāji.
turnaviešos Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā.
turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji.
turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā.
Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagastā.
ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji.
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē.
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji.
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē.
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas.
Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods.
Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira.
Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība.
agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti.
Kūla Vārme, Ēdas satekupe.
Ivestes ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
Pulgas ezers Vecmuižas ezers Ērgļu pagastā.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
Ēvarti Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvartciems" nosaukuma variants.
ēvarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarti" iedzīvotāji.
Vēršādas ezers Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā.
Vēršāda Vēršādiņa, ezers Ērģemes pagastā.
Edualia Vēstures avotos 1230. g. minētais Ēdoles nosaukums.
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^.
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru.
Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei.
Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē).
Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija.
Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
Ēfraimi Viena no Israēla divpadsmit ciltīm, kas cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima.
Serapīds Viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes.
Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus).
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Viceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Virceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Viruļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Vircēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Virdēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks.
dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri.
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Zakazika Zekāzīka - pilsēta Ēģiptē.
fedans Zemes mērvienība Ēģiptē, vienāda ar 0,42 hektāriem.
Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī.
Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos.
Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi.
Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
Tarazeds zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (γ), zvaigžņlielums 3.
Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ē.