Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārz..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1320):
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
- ābeļnīca Ābeļdārzs
- āboļdārzs Ābeļdārzs
- ābolnīca Ābeļdārzs
- ābuļdārzs Ābeļdārzs
- ābulnīca Ābeļdārzs
- ābuļnīca Ābeļdārzs
- ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
- drīzenis Agrīns dārzājs
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs)
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
- akmenājs Akmeņdārzs
- akmensdārzs Akmeņdārzs
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3)
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
- kasieris amatpersona, kas pārzina kasi
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
- apdārzis Apdārzs
- dārzs Apdārzs
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi)
- konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu)
- ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā)
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
- dārzsaimniecība ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība
- dobes ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai
- ikri ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā
- ēvelēt ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus)
- ķenksēt ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā)
- pieņemt ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli)
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus
- archivārs Arhivārs - arhīva dokumentu pārzinis
- ārgalietis Ārinieks, ārpagastnieks, ārzemnieks
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs
- ārzeme ārzemes
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- kapitāla imigrācija ārzemju kapitāla ieplūšana kādā zemē
- ārzonas sabiedrība ārzemju uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta kādā ārzonā
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
- mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
- kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
- merdze Atvašu dārzs
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo
- hamefīti augi, kam pārziemošanas pumpuri atrodas sniega segā (puskrūmi, sīkkrūmi)
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
- hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā
- fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi)
- sōds augļu dārzs
- ābelnīca Augļu dārzs
- bumbērnīce Augļu dārzs
- sads Augļu dārzs
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos)
- plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- muitas barjera augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
- puķkopība augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare
- dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma
- makluba Austrumu tautu ēdiens - pēc speciālas receptes gatavots vistas, rīsu un dārzeņu kārtains sautējums
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- lahanofobija Bailes no dārzeņiem
- azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
- ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- Zygodon baumgartneri Baumgartnera pārzobe
- smiļters baznīcas dārzs
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
- bērnu dārzs bērnudārzs
- bērndārzs Bērnudārzs
- dārziņš Bērnudārzs
- smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis
- bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai
- salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
- dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus
- gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu
- turēt būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu)
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
- zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
- perennēt Cauru gadu pastāvēt, pārziemot (it sevišķi runājot par augiem)
- cēbra ceberiņš jeb dārza pupumētra (_Saturea hortensis_)
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji
- dārzeņaudzētājs cilvēks, kas audzē dārzeņus
- kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
- nezinātnieks cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs
- dārzeņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists
- dārzkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists
- baļnieks cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas
- darbvedis cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1)
- rijnieks cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris
- dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
- polihistors cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu
- meža cirslis ciršļu suga ("Sorex araneus"), kas dzīvo gk. laukos un dārzos
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks
- cittautu Citu tautu; arī ārzemju
- citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
- svešzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju
- cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
- caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra
- daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists
- apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas
- pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1)
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
- vainagveida anemone dārza anemone
- Anemone coronaria dārza anemone
- Agaricus bisporus dārza atmatene
- portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus")
- Atriplex hortensis dārza balodene
- Ocimum basilicum dārza baziliks
- parastais baziliks dārza baziliks
- daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- Lepidium sativum dārza cietķērsa jeb kressalāts
- dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum")
- Delphinium x cultorum dārza delfīnija
- Euphorbia peplus dārza dievkrēsliņš
- zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus")
- Macrolepiota rhacodes var. hortensis dārza dižsardzene
- ēža Dārza dobe
- Gatiņu ezers Dārza ezers Demenes pagastā
- Fuchsia x hybrida dārza fuksija
- hibrīdā fuksija dārza fuksija
- Cheiranthus cheiri dārza goldlaks
- Crocosmia x crocosmiiflora dārza jeb parastā montbrēcija
- sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin")
- sarkanais šķelpis dārza liliju suga
- fazenda Dārza māja; lauku māja
- Majorana hortensis dārza majorāns
- majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
- meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
- meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
- raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
- Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene
- piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
- Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms
- Dianthus caryophyllus dārza neļķe
- balunde Dārza nezāle
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- asāks dārza pļava
- šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
- plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām
- šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
- šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
- šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
- šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
- šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene
- ķeizerkronis Dārza puļe - raibā lilija
- fasole Dārza pupu šķirne
- ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa")
- salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa")
- salate Dārza salāti ("Lactuca sativa")
- salati Dārza salāti ("Lactuca sativa")
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu
- Lactuca sativa dārza salāts
- salats Dārza salāts ("Lactuca sativa")
- salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa")
- Ribes rubrum var. domestica dārza sarkanā jāņoga
- stobrs Dārza sīpola lapa, kurai veidojas zieds
- sīpolloki Dārza sīpola loki
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas
- Allium cepa dārza sīpols
- cibuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- seipuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpoli Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpolis Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuli Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuļi Dārza sīpols ("Allium cepa")
- sīpuls Dārza sīpols ("Allium cepa")
- loki Dārza sīpols ("Allium cepa"); tā stobrveida lapas
- Carabus hortensis dārza skrejvabole
- Spinacia oleracea dārza spināts
- dārzu stērste dārza stērste
- Emberiza hortulana dārza stērste
- žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
- zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana")
- Anthriscus cerefolium dārza suņuburkšķis
- Eliomys quercinus dārza susuris
- Fallopia convolvulus dārza vējgriķis
- kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- Cepaea hortensis dārza vīngliemezis
- Lysimachia punctata dārza zeltene
- dārzzeme Dārza zeme
- Fragaria x ananassa dārza zemene
- klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- reminis dārza zemenes
- klubnieks Dārza zemeņu šķirne
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
- jardiniere Dārzāju izrotājums cepetim
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
- dārzlietas Dārzeņi
- dārzsaknes Dārzeņi
- dārzāji Dārzeņi (1)
- dārzāji Dārzeņi (2)
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti)
- Capsicum annuum dārzeņpipars jeb viengadīgā paprika
- dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare
- Mamestra oleracea dārzeņu dārzpūcīte
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- Kurzemes joks dārzeņu piena zupa ar aitas gaļu
- Portulaca oleracea dārzeņu portulaka
- dārza portulaka dārzeņu portulaka
- sējas portulaka dārzeņu portulaka
- sabdži Dārzeņu sautējums indiešu gaumē; sabdžī
- ēvelēšana Dārzeņu smalcināšana ar ēveli
- marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību
- buljons Dārzeņu vai sēņu novārījums
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā
- dārzniecība Dārzkopība
- hortoloģija Dārzkopība
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
- dārzniecība Dārzkopības uzņēmums
- hortologs Dārzkopis
- dārzmale Dārzmala
- dārzmalis Dārzmala
- dāržnīca Dārzniece
- dārzinīca Dārzniece; dārzkope
- dāržnīca Dārzniecība
- hortikultūra Dārzniecība
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu
- dārzniecene Dārznieka sieva
- dārzenieks Dārznieks
- dāržinieks Dārznieks
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
- dārzinieks Dārznieks; dārzkopis
- jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki
- mamestra Dārzpūcītes
- bachča Dārzs
- dorzs Dārzs
- hortus Dārzs
- jardin Dārzs
- regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās
- apgrozs Dārzs apkārt saulei vai mēnesim
- bezsētas dārzs dārzs bez žogs, sētas
- Arkādija Dārzs Rīgā
- sāds dārzs, augļu dārzs
- krāšņumdārzs Dārzs, kas ierīkots dekoratīvu augu audzēšanai
- kaņepdārzs Dārzs, kurā aug kaņepes
- kāpostdārzs Dārzs, kurā aug kāposti
- arhitektoniskais dārzs dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais parks
- ģeometriskais dārzs dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums
- ainavu dārzs dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- Dārzamuižas ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Gatenes ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Sylvia borin dārzu ķauķis
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- baltacis Dārzu nezāle ar sīkiem baltiem ziediem
- puķdzelknis Dārzu puķe
- Asote Dārzupīte
- Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Phyllopertha horticola dārzvabole
- lokālais tīkls datoru tīkls, kas izvietots ierobežotā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
- ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- kvestors dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni
- aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ)
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis
- darželis dem. --> dārzs
- dārziņš dem. --> dārzs (1)
- dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- diendārze Diendārzs
- dindārzis Diendārzs
- dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
- naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
- uzraktne Dobe dārzeņu stādīšanai
- Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
- kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
- ceļojuma čeks dokuments, kas ir rīkojums par noteiktu summu, kādu ceļojuma laikā dokumenta īpašnieks var ārzemju bankā izņemt skaidrā naudā
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
- melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu
- kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ)
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas
- koblers Ēdiens no augļu un dārzeņu maisījuma, kas pārklāts ar pastu
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem
- Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā
- kaptenarms Eiropas valstu armijās kara mantu pārzinis - mantzinis
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos
- Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka
- Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
- saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus)
- Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
- pasole Fasole - dārza pupu šķirne
- kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- ofšors Firma, kompānija u. tml., kas reģistrēta ārzemēs, beznodokļu zonā
- Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
- zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
- metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai
- dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss
- rindstarpu augsnes frēze frēze dārzu un rušināmkultūru apstrādāšanai
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu
- padārze ganības aiz dārza vai blakus; zemākas ganības
- finierkluča pusaploces lobīšana gareniski pārzāģēta finierkluča lobīšana
- dekāns garīdznieks, kura pārziņā ir [dekanāts]{s:2042}; katedrāles vecākais garīdznieks
- purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
- Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- garbuze Gaskoņas zupa no dārzājiem un gaļas
- īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
- modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja
- meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- čanahi Gruzīnu ēdiens - jēra gaļas un dārzeņu sautējums
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
- ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
- graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos)
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu)
- dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis
- kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu)
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
- importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
- tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata")
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass
- bhaja Indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi; bhādžī
- korma Indiešu virtuves ēdiens - garšvielās cepta gaļa vai dārzeņi mērcē
- birjani Indiešu virtuves ēdiens - rīsi, gatavoti ar garšvielām un cāli, jēru vai dārzeņiem; birjāni
- raita Indiešu virtuves ēdiens (dzēriens): jogurtā iemaisīti sasmalcināti gurķi vai citi dārzeņi
- pakora Indiešu virtuves ēdiens: nelielas pankūkas, kurās iecepti dārzeņi
- modificētā līdzsvara vide inertu gāzu maisījuma vide augļu un dārzeņu uzglabāšanai
- dipterekss Insekticīds, larvicīds, daļēji arī ovicīds dārzeņu kaitēkļu apkarošanai, pieskares un kuņģa inde; hlorofoss
- ordeņu kapituls institūcija, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, izskata ierosinājumus un pieņem lēmumus par personu apbalvošanu
- mantzinis Inventāra pārzinis
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- risoto Itāliešu ēdiens no rīsiem, tomātu pastas, sīpoliem, siera, dārzeņiem un maltas gaļas vai zivs; rizoto
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci
- rizoto Itāļu virtuves ēdiens: tā pamatā ir rīsi, kas kombinēti ar dārzeņiem, sēnēm, gaļu, sieru, zivīm, kā arī dažādām garšvielām; risoto
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos
- iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru)
- pirmsskola izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; [bērnudārzs]{s:2565}
- apzināt Izpētīt un pārzināt
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu)
- sašķovēt Izsautēt kopā (divu vai vairāku veidu dārzeņus)
- izšķovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru)
- izštovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru)
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu)
- eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes
- zelta jāņoga jāņogu suga ("Ribes aureum"), ko arī audzē dārzos
- sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm
- tempura Japāņu virtuves ēdiens: šķidrā mīklā apceptas zivis, garneles, arī dārzeņi; maisījums, kurā tiek ceptas zivis un dārzeņi
- melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma
- gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
- cūkmicis kāda dārza nezāle
- pladeris kāda dārza puķe
- plazeris kāda dārza puķe
- ulaveņa kāda dārza puķe
- čakstene kāda dārza puķe ar sausiem, čaukstošiem ziediem
- pupauksīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- pupuzīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- plazere kāda dārza puķe, malva
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- lūzene kāda izplatīta dārza puķe
- čirkstuns kāda nezāle, kas sastopama dārzos
- simtnieks kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis
- dāldernīca kāda zināma dārza puķe
- lauzene kāda zināma dārza puķe
- pūšķene kāda zināma dārza puķe
- apgūšana kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- čīkstine kāds dārza augs
- ārrobežnieks kāds, kas dzīvo aiz robežas, ārzemnieks
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā
- kēpotafs Kapa piemineklis, kam apkārt dārziņš
- grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu
- skrublis kaplim līdīgs dārzkopja rīks
- kāpustājs Kāpostu dārzs
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām
- kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis
- šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis
- reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
- dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
- malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā)
- sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm
- stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
- Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
- išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos
- Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
- klētnieks Klēts pārzinis
- nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
- nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
- pieziedēt kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu)
- uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- uzziedēt kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.)
- uzzaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- saziedēt kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.)
- sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
- plaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par dārziem, pļavām, laukiem u. tml.)
- atplaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.); saplaukt
- aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks
- plostu dārzs koku dārzs
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- kompradoru buržuāzija koloniju un ekonomiski atpalikušo valstu buržuāzijas daļa, kas bija vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju kapitālu
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu
- kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu
- amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu
- lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs)
- loro Konts, kuru banka atvērusi ārzemju bankai - korespondentei, lai tajā ieskaitītu summas, kuras te ienāk tās labā
- nostro Konts, kuru banka atvērusi savam ārzemju korespondentam, lai viņš tajā ieskaitītu bankai pienākošās summas
- corps comulaire kopīgs apzīmējums visiem ārzemju konsuliem, kas atrodas vienā valstī
- bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū
- sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
- košuma dārzs košumdārzs
- Zygodon viridissimus košzaļā pārzobe
- jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
- iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki
- košumdārzs Krāšņumdārzs
- jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā
- losms Krituši augļi dārzā
- lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga
- cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās
- burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
- raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti
- ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.)
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā
- latukas Laktuka, dārza salāti ("Lactuca sativa")
- laume Lapene dārzā
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos
- losmot Lasīt dārzā nokritušos augļus
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība
- Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
- Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība
- Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte
- desertaugi Latvijā reti kultivējamie dārzeņi (sparģeļi, artišoki), no kuriem gatavo īpašus ēdienus
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi
- LDBB Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis")
- BBQ Lēna gaļas, zivju vai dārzeņu gatavošana uz karstām oglēm; ierīce cepšanai uz oglēm; barbekjū
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.)
- aviārijs liela putnumāja, piem., zooloģiskajos dārzos
- meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem)
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem)
- bakacis liels auglis vai dārzenis
- lieldārzs Lielsaimniecību augļu dārzi PSRS dienvidu republikās ar optimālo platību 1200-1500 ha
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā
- gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
- rīcība Lietošanā, izmantošanā; arī pārziņā
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme likumā noteikts zemes lietošanas veids, kas ietver aramzemi, augļu dārzu, pļavu un ganības; tam atbilstoša zeme
- melnkāju lilijgrauzis lilijgraužu suga ("Lilioceris lilii"), Latvijā savairojies dārzos uz liliju dzimtas augiem
- sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
- veratre Liliju dzimtas ģints ("Veratrum"), dekorativas dārza puķes
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
- vārzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" iedzīvotāji
- Vārza Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
- metafoss ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai
- izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
- pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt
- lasāmā grāmata mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- eksportolas Mājputnu, gk. vistu olas, kas atbilst noteikta labuma prasībām un noder izvešanai uz ārzemēm
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā)
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis
- īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
- mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi
- piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna)
- ragolis mazs divlemešu arkliņš, ar ko senāk zemi aruši, bet vēlāk tikai vagas izdzen, stādot dārzājus
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu
- fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā
- burito meksikāņu virtuves ēdiens: sarullēta pankūka, kas pildīta ar gaļu, sieru, dārzeņiem u. tml.
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs
- vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti
- koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
- koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
- monetārijs Monētu kaltuves strādnieks, ierēdnis, pārzinis
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
- Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
- moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- meiris Muižas riju un klēts, arī kūts pārzinis un uzraugs; meiers
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
- portfeļieguldījumi Naudas līdzekļu vai kapitāla ieguldīšana parastas akciju paketes iegādei vai līdzdalības iemaksas veikšana kādā ārzemju uzņēmumā
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
- budzis Negatavs auglis vai dārzenis
- pēcnogatavināšana Neienākušos dārzeņu nogatavināšana
- Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
- paviljons neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs)
- mazēka neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā
- priekšdārziņš neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs
- mazdārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla)
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti
- aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās
- čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe
- Ķīnas neļķe neļķu suga ("Dianthus chinensis"), ko Latvijā audzē dārzos
- zilganā neļķe neļķu suga ("Dianthus gratianopolitanus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
- klinšu neļķe neļķu suga ("Dianthus petraeus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
- spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
- červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu)
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu
- Melngalvju brālība neprecētu ārzemju tirgotāju un kuģinieku apvienība Hanzas pilsētās
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot
- lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
- apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas
- virzāji Nezāles sakņu dārzā
- spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu
- importprece no ārzemēm ievesta prece
- imports no ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
- rolāde no cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis
- izbraukšanas nodoklis nodoklis, ko dažas valstis iekasē no pasažieriem lidostās vai citos izbraukšanas punktos, kad viņi izbrauc no valsts teritorijas; šo nodokli var iekasēt no visiem pasažieriem vai tikai no ārzemju tūristiem
- metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot
- drupsteles Nokasas (no dārza augiem)
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
- furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
- izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga
- efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm)
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā
- noņemt Novākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu
- ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra
- pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas
- polemarhs Otrais Atēnu arhonts, kas pārzināja kara būšanas un bija kara vadonis
- kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
- paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem
- jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs
- skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā
- dārzapuža Pakraste lejpus dārza
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem
- pārziemināt panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā)
- diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- aizaugt par ceļu, lauku, dārzu u. tml.
- melnā jāņoga parastā upene, jāņogu suga ("Ribes nigrum"), kas ir pamatsuga upeņu šķirnēm, ko audzē dārzos kā ogu krūmus
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
- teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm
- arhitektoniskais parks parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais dārzs
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
- ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā
- ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ
- ceļot pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem)
- pieziedēt Pārziedēt, novecot
- pārziemot Pārziemināt
- ziemzaļa lapa pārziemojoša, zaļa (parasti mūžzaļa) lapa
- saziemot Pārziemot
- izziemot Pārziemot (parasti par augiem)
- saponifikācija Pārziepjošanās, tauku sadalīšanās sārmu iedarbībā
- pārsmērēt Pārziest
- pārzvaidīt Pārziest
- pārzviest Pārziest
- pāršmickāt Pārziest, pārtriept
- pārzīt Pārzināt
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību)
- paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt
- pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt
- apzinātājs Pārzinātājs
- zygodon Pārzobes
- Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri")
- košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus")
- prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- būvvalde Pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā
- pārzāģējums paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus
- izkniebšana Pazarīšu, pumpuru, vasu izlaušana krāšņumaugiem, dārzeņiem, augļu kokiem; pincēšana
- atkopties pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.)
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
- fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt
- iluminators persona, kas pārzina iluminācijas (apgaismojuma) iekārtas
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- intendants persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- stauers persona, kas pārzina kravas iekraušanu un izkraušanu ārzemju ostās
- štauers persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu; stividors
- konsignants persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- prokurators persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu
- superkargo persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs
- multiplikators persona, kuras pārziņā ir izplatīšanas iespējas
- eksportētājs persona, uzņēmums vai valsts, kas eksportē (preces u. c.) uz ārzemēm
- eksportieris persona, uzņēmums vai valsts, kas eksportē (preces u. c.) uz ārzemēm
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm)
- aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava)
- sotka Piemājas dārziņš kolhozu laikā
- lopuvīrs Piena lopu pārzinis muižā
- Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos
- platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos
- pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
- universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas
- Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs
- brīvpilsēta Pilsēta, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana
- plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne
- apguve plaša materiāla izpētīšana un pārzināšana
- apgūšana Plaša materiāla izpētīšana un pārzināšana
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru
- klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu)
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
- ziemeļzvaigzne Polārzvaigzne
- Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α
- pomologs Pomoloģijas speciālists; dārzkopis
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā
- populāri zinātnisks populārzinātnisks
- Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi
- eksportprece Prece, ko ražo izvešanai uz ārzemēm
- eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta
- reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes
- imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm
- eksports preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm; izplatīšana
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
- priekšdārzs Priekšdārziņš - neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
- patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
- pārziņa process, stāvoklis --> pārzināt (2)
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm
- Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā
- prāteris Publisks dārzs, var būt ar atrakcijām
- āraspuķe Puķe, kas aug dārzā (pretstatā istabas puķēm)
- puķudārzs Puķu dārzs
- parterrs Puķu dobe dārzā
- kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos
- kodonopsis Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Codonopsis"), dekoratīvi dārza augi ar zvanveida ziediem
- Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
- kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos
- parastā purvciprese purvciprešu suga ("Taxodium distichum"), ko audzē arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā
- Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ
- klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām
- tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni
- dūmot radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām)
- pāržmiegt Raiti pārzāģēt
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem
- desu zāle raudene, dārza majorāns
- Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni
- radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni
- pārziepjoties refl. --> pārziepjot
- pārziepoties refl. --> pārziepjot
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis
- smaržīgā rezēda rezēdu suga ("Reseda odorata"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm
- Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- fabrikātors Rīgas virsbīskapijā baznīcas būvkases pārzinis 1373. - 1940. g.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem
- ēvele Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) sasmalcināšanai
- sečkarņa Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) smalcināšanai
- sečkauņa Rīks dārzeņu (parasti kāpostu) smalcināšanai; sečkarņa
- Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
- stengroze rozei līdzīga dārza puķe, kuru ir grūti nolasīt
- centifolija Rozes kultūrsuga, no tās cēlusies liela daļa dārza šķirņu
- roždārzs rožu dārzs
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
- brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi)
- sabdžī Sabdži - dārzeņu sautējums indiešu gaumē
- musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības
- kulasāta sādžas kopējā dārza neapstrādātā daļa
- izstāvēt Saglabāties, pārziemot
- putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- nav noslēpums saka par ko vispārzināmu
- katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā)
- sakņudārzs Sakņu (2) dārzs
- vokzāle Sākotnēji telpas dejai kādā atklātā dārzā
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu)
- ārstniecības salvija salviju suga ("Salvia officinalis"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- spilgtā salvija salviju suga ("Salvia splendens"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu dārzos un parkos
- leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes
- raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi
- raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība)
- gremzdi Sasmalcinātu augļu vai dārzeņu masa pēc apstrādes (sulas izspiešanas, cietes ieguves)
- zemā saulpurene saulpureņu suga ("Trollius pumilus"), ko Latvijā audzē akmeņdārzos
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
- štovēties Sautēties (parasti par dārzeņiem)
- sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs
- svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- vītekļi Savītuši dārzeņi
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai)
- rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai
- joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem
- geloni sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas)
- kubikularijs Seniem romiešiem vergs, kas pārzināja istabas
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
- izvedprēmijas Sevišķa atlīdzība par ražojumiem, kas izvesti uz ārzemēm
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis
- saimniece sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko)
- noroza Sīks, vārgulīgs dārzenis, auglis, oga u. c.
- sīpoldārzeņi Sīpolu dzimtas dārzeņi, kam ir sīpols (3)
- personas datu operators sistēmas pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi sistēmas pārziņa uzdevumā
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli
- brunera Skarblapju dzimtas ģints ("Brunnera"), dekoratīvi, ēncietīgi augi, kurus var audzēt apmalēs vai mežainos dārzos
- grepināt Skrubināt dārzājus vai augļus
- melnā skudra skudru suga ("Lasius niger"), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs
- eža sleja starp dobēm dārzā
- čabulis Slikti izauguši dārzeņi
- dārzciemieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Dārzciems" iedzīvotāji
- Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem
- lapsastu spalvzāle spalvzāļu suga ("Pennisetum alopecuroides"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu akmeņdārzos u. tml.
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone
- paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella
- vīnzinis Speciālists vīnu zinībās, strādā restorānos, vīna pagrabos, vīnu tirgotavās. Latvijā samērā jauna profesija, pārzina vīnogu šķirnes, vīnu ražotājus, vīnu markas un lietošanu
- datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju
- diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas
- šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
- dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
- leģionārs sporta kluba komandas dalībnieks - ārzemju algotnis
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās)
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās)
- dēstu stādāmā mašīna stādāmā mašīna, kas stāda dārzeņu dēstus četrās vai sešās rindās; dēstus ievieto stādāmajos aparātos ar rokām; darba ātrums ir 0,5–1,5 km/h
- iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.); stādot piepildīt (ar augiem kādu platību)
- dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.)
- sabalansētība stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- šķedēnu žogs stāvžoga variants, visbiežāk izmantots augļu dārzu nožogošanai
- sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā
- Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
- peru telpa stropa pirmais stāvs ar kārēm, kur bites audzē perus, uzkrāj barības rezerves un pārziemo
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
- Mamestra persicariae sūreņu dārzpūcīte
- dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
- vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku
- stādīt šādā veidā ievietojot augsnē augus, to dalās, veidot (piemēram, dārzu, mežu)
- silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā
- gurķis šī dārzeņa auglis
- kabacis šī dārzeņa auglis
- ķirbis šī dārzeņa auglis
- patisons šī dārzeņa auglis
- redīss šī dārzeņa sakne
- ārums šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem
- zalktene šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos
- neļķe šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis
- ērkšķogas šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas
- prīmula šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes
- ričijas šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- roze šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi
- Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta
- čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki)
- ūdinis Šķidrums, kurā sautē gaļu, dārzeņus
- Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru
- Gynaephora groenlandica šo tauriņu suga, kuras kāpuri var pārziemot sasaluši un izturēt temperatūru līdz mīnus 70 grādiem pēc Celsija skalas
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- pusagrs tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā agri
- pusvēls tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā vēlu
- dārzs tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos
- pusikains tāds (parasti pākšaugs, dārzenis), kas ir sadalījies uz pusēm, daļām
- pusikaiņš tāds (parasti pākšaugs, dārzenis), kas ir sadalījies uz pusēm, daļām
- vaučers tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs
- svaigs tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem)
- neizglītots tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti
- vietējs tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm
- pusaizmirsts tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku)
- lietpratīgs tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- galds tāds, kas lietojams, noderīgs uzturam (parasti par dārzeņiem, augļiem)
- vesals tāds, kas nav bojāts (par augļiem, dārzeņiem)
- vasara tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem)
- ziema tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem)
- lauks tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem vai augiem, to sugām)
- tīrums tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām)
- dārzs tāds, kas paredzēts dārzam, tā apstrādāšanai
- dzimtsarakstu tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par biroju, nodaļu)
- krāmīgs tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu)
- vaķe tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
- vaķelētājs tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko)
- lauks tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem); tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem)
- sauss tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.)
- daudzkulturāls tāds, kurš pārzina dažādas kultūras
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
- peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- caurceļotājs tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem)
- importētājs tas, kas importē, ieved no ārzemēm
- nezinātājs tas, kas nezina, nepārzina (ko)
- zirga valdnieks tas, kura pārziņā ir zirgs
- skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ
- pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
- galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars
- skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- atsavinātā josla teritorija dzelzceļa līnijas vai valsts autoceļa abās pusēs, ko 30, 40 vai 50 un pat vairāk metru attālumā no ceļa ass līnijas nodod tam resoram, kura pārziņā atrodas ceļš
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē
- vimbaļi Tievas dārza saknes
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
- kotēties tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm)
- tīmekļmeistars Tīmekļa pārzinis - persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu
- belveders Tornītis, ēkas virsbūve (parasti apaļa), dārza celtne (paviljons vai lapene)
- trasenieks Trases pārzinātājs, kas vada ceļotāju grupas
- trasinieks Trases pārzinātājs, kas vada ceļotāju grupas
- zāģis Trokšņi ēterā ārzemju raidstaciju raidījumu slāpēšanai (PSRS laikā)
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā
- bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km
- eksports uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība
- nolosmot Uzlasīt dārzā nokritušos augļus
- ņemt savās rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- saņemt (savās) rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
- aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
- ovolaktoveģetārisms Uztura ierobežojums, lietojot dārzeņus augu un piena produktus un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
- biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni
- apsaimniekot uzturēt kārtībā, pārzināt
- pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību; saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību)
- smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu
- ņemt Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
- jemt Vākt (ražu, dārzeņus, augļus)
- vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko)
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu
- fizisko personu reģistrs valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; iekļaujot reģistrā ziņas par personu, pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālo personas kodu no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos
- valsts informācijas sistēmas turētājs valsts informācijas sistēmas pārzinis vai tā pilnvarota institūcija, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās
- zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma
- vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1)
- Vārsgūne Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka
- Varzgune Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka
- Varzgūnes ezers Vārzgūnes ezers Kalna pagastā
- dača Vasarnīca; dārza māja
- dāča Vasarnīca; dārza māja
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis
- terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs")
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās
- kotedžtulpes Vēlīno vienkāršo dārza tulpju grupa; šīs grupas tulpes
- kastelāns veļas pārzine slimnīcās, kopmīnēs u. tml.
- gārzdnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzdciems" iedzīvotāji
- gārzdenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzde" iedzīvotāji
- dārzkalnieši Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dārzkalni" iedzīvotāji
- kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
- vasaras telpas veranda, balkons, terase, lodžija (paplašina dzīvokli vai veido atsevišķu vasaras sezonā izmantojamu telpu), arī vasarnīcas un dārza mājiņas
- klerodendrs Verbēnu dzimtas ģints ("Clerodendrum"), dekoratīvi dārza augi ar smaržīgiem ziediem
- lantāna Verbēnu dzimtas ģints ("Lantana"), dekoratīvi dārza augi
- Vermiks Vērmanes dārzs Rīgā
- tranzitēt Vest preces uz ārzemēm caur kādu trešo valsti
- keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem
- rokas bagāža viegli pārnēsājamas lietas, ko pasažieris brauciena laikā patur savā pārziņā
- cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
- špalieri Vienādi apgrieztu krūmu vai koku rindas gar celiņu malām, piem., dārzos
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
- dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni
- parastā pērkaunene viengadīga, ļoti parasta ceļmalās, tīrumos un dārzos
- tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi
- spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea")
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem
- fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika
- kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai
- mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
- Forburgas dārzs Viestura dārza nosaukums 1721.-1729. g.
- Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā
- Pilsētas dārzs Viestura dārza nosaukums 1842. g. - 1923. g.
- Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 19. gs. pirmajā pusē, līdz 1842. g.
- Dziesmu svētku parks Viestura dārza nosaukums 1973.-1991. g.
- Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai
- aizdārze vieta aiz dārza
- dārzapakaļa vieta aiz dārza
- dārzpakaļa vieta aiz dārza; dārza aizmugurējā daļa
- dārzagals vieta dārza galā; dārza gals
- dārzgals vieta dārza galā; dārza gals
- dārzamala vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala
- dārzmala vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala
- dārzpriekša vieta dārza priekšā; dārza priekšējā daļa
- sepuļnīks vieta dārzā, kur audzēja sīpolus
- rozārijs vieta, platība, kur audzē rozes; rožu dārzs
- municipalitāte Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība
- vīnalauks Vīndārzs
- vīnkopība Vīnogu audzēšana iedzīvotāju patēriņam un vīnrūpniecībai; attiecīgā dārzkopības nozare
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai
- nacionālais ienākums visa darba un kapitāla ienākumu summa plus ienākumi no investīcijām ārzemēs, mīnus parādu procenti ārzemēm kādā noteiktā laika posmā, parasti gada laikā
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri
- dārzaugi Visi dārzā audzējamie kultūraugi
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos
- ārzemnieciskums vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- factum notorium vispārpazīstams, vispārzināms fakts
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums
- klasisks vispārzināms, sevišķi raksturīgs
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
- kāpelētājrozes Vīteņrožu šķirņu grupa, parasti ar maziem, vienkāršiem ziediem, tās parasti stāda vienmuļu koku izrotāšanai vai dārza nojumes nosegšanai
- Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti
- grīnkīpers Zāliena dārznieks (angļu "green-keeper" - "zāliena kopējs"); golfa laukuma zālāja kopšanas speciālists
- Lygus pabulinus zaļā dārzu blakts
- cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus)
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā
- birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis
- Ziedonītis Ziedoņdārzs
- draipuzis Ziemas dārzs, oranžērija
- griežņi Ziemas loki (dārza sīpolu šķirne)
- potadzine Ziemciete, dārza puķe
- Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts
- kodolziepes Ziepes, kuru sastāvā ir daudz nepārziepjotu taukskābju
- magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās
- snikers Zīmols: salds batoniņš šokolādes apvalkā; vispārīgs apzīmējums ārzemju saldajiem batoniņiem, saldajām uzkodām
- piezināt Zināt, pārzināt, turēt atmiņā lielāku daudzumu
- licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds
- kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā
- staļļmeisters Zirgu pārzinis un kopējs muižā
- stalmeistars Zirgu pārzinis un kopējs muižā
- Mamestra pisi zirņu dārzpūcīte
- zvēru dārzs zooloģiskais dārzs
- zoodārzs Zooloģiskais dārzs
- zvērudārzs Zooloģiskais dārzs
- zooparks Zooloģiskais dārzs, kurā akcentēta parka ainava un kurā izvietota dzīvnieku ekspozīcija
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- Tubans zvaigzne Pūķa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 3,65; pirms 5000 gadu tā bija polārzvaigzne; Latvijā nekad nenoriet
- nozvejas (arī zvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi
- zvejas (arī nozvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi
- zvērene Zvēru dārzs
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ārz..