Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuvā.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (1268):
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
- Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
- Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
- Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
- Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
- Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā.
- Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
- Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
- Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
- Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
- Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī.
- Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
- Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
- Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā.
- Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos.
- Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
- Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
- Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā.
- Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
- Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos.
- Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
- Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
- Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā.
- Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
- Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Aristava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
- Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
- Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
- Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
- Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
- Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos.
- Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā.
- Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā.
- Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
- Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
- Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos.
- Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
- Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
- Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
- Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
- Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
- Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
- Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
- Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
- Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā.
- Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā.
- Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
- Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
- Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā.
- Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā.
- Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
- Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
- Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
- Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos.
- Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā.
- Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos.
- Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos.
- Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
- Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos.
- Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
- Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
- Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
- Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā.
- Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā.
- aerofotogrāfēšanas bāze attālums starp diviem tuvākajiem viena maršruta projekcijas centriem jeb attālums starp stereomodeli veidojošo ainu projekcijas centriem.
- citoproksimāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tuvāk šūnai.
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā.
- Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
- Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- kopenieties Būt tuvās, intīmās attiecībās.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- purvmalnieks Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
- ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Daugu ezers Didžulis, ezers Lietuvā.
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rīt Drīz, tuvākajā nākotnē.
- Drisvetas ezers Drūkšu ezers Lietuvā.
- Drisvjatu ezers Drūkšu ezers Lietuvā.
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- likteņupe Dzīves vai dzimšanas vietas tuvākā lielākā upe; dzimtenes lielākā upe.
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas.
- Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers.
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
- Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos.
- Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos.
- Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha).
- Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
- Metelis Ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m.
- Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
- Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos.
- Rubiķu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā.
- Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā.
- Indraju ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā.
- Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā.
- Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī.
- Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī.
- Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas.
- Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā.
- Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers.
- Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
- Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
- Mazais Subates ezers ezers Subates pilsētā un Lietuvā, platība - 51,2 ha (Latvijā 22 ha), garums - \~2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 20 m; Subotas ezers; Subates ezers.
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- ežmālis Ežas mala; ežas tuvākā apkaime.
- ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
- aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m.
- exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
- piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- grāvmale Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
- pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski.
- lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
- Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
- Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra).
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram.
- piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
- jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona.
- apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
- šajās dienās Kādā no tuvākajām dienām.
- kanālmala Kanāla mala; kanāla tuvākā apkārtne.
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
- Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- pieklibāt Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
- pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- krūmmala Krūmu audzes mala; krūmu audzes tuvākā apkārtne.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā.
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
- kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
- laukmala Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa.
- laukmale Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa.
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
- šekpat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepatēm Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- štepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šekte Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit.
- šek te lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu.
- leitenīte Lietuvā ražota prece.
- miglene Lietuvā ražota šokolādes konfekte _Migle_.
- leitītis Lietuvas šķirnes zirgs; arī Lietuvā pirkts zirgs.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- būvlaide Līnija, kas apzīmē ēku un citu objektu tuvāko attālumu no ceļa vai ielas.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā.
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
- Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
- tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu.
- Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- pakopiņāk Mazliet tuvāk kopā.
- biki-biki Mazliet, tuvāk.
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Nemunēle Mēmele, tās nosaukums Lietuvā.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
- Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums.
- galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
- šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem).
- Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km.
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
- Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
- Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km.
- Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km.
- Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km.
- Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km.
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lits naudas vienība Lietuvā līdz 2014. g. 31. decembrim; Lietuvas nacionālās valūtas nosaukums veidots, izmantojot valsts nosaukuma pirmo zilbi.
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
- pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa.
- sasasisties Nonākt tuvās attiecībās (ar kādu).
- satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
- satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- šitis Norāda uz laika ziņā tuvāko nojēgumu.
- tepatēm Norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek.
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- tepatēm Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds.
- šek Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs.
- šte Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs.
- štā Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis.
- štas Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- panorāmfokuss Objektīva fokuss, kas ļauj parādīt vienlīdz skaidri gan kamerai tuvākos, gan attālākos objektus.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
- izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
- pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
- pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- gravitācijas lēca parādība, kas novērojama tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.
- kā vienā kreklā pārlieku tuvās attiecībās.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties.
- periastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk galvenajai zvaigznei.
- Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.).
- Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.).
- zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.).
- Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.).
- Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.).
- gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.).
- suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.).
- Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.).
- žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.).
- Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.).
- Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.).
- Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piecilpot Pieiet, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēku.
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- elipsoīds Pieņemta matemātiski precīza Zemes forma, kuras izmēri atkarīgi no ekvatoriālās un polārās pusass garuma; tos izvēlas tā, lai Zemes forma būtu pēc iespējas tuvāka ģeoīdam.
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- pietuvināt Pievirzīt tuvāk.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
- Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā (_Baltoji Vokė_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Ežerēle pilsēta Lietuvā (_Ežerėlis_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 1660 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Garļava pilsēta Lietuvā (_Garliava_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 10320 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Griģišķes pilsēta Lietuvā (_Grigiškės_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
- Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
- Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Dotnuva Pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
- Plateļi Pilsēta Lietuvā, Telšu apriņķī, 850 iedzīvotāju (2010. g.).
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime; no pilsētas centra attālākie rajoni.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m.
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme.
- periastrs Planētas orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk centrālajai zvaigznei.
- Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
- Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
- zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
- leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- kādamraide Protokola "IP" versija, kas nodrošina datu apmaiņu starp nosūtītāju un kādas saņēmēju grupas tuvāko saņēmēju.
- masas skaitlis protonu un elektronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi.
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es).
- piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
- purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- purvmale Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- tuvi radi radi, kas ir tuvā radniecības pakāpē.
- (at)tāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
- attāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
- Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi.
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- kataplāzija Retrograda metamorfoze; atrofijas veids, kad audi atgriežas agrākajā stāvoklī, kas tuvāks embrionālajam.
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rijasgals Rijas gals; vieta, tuvākā apkārtne pie rijas gala.
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Robežu ezers Robežas ezers Medumu pagastā un Lietuvā.
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
- peri- salikteņa daļa - vistuvāk esošs.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē.
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- perisaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saturnam.
- piesaukt Saucot pieaicināt; saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- sasamiegties Savirzīties tuvāk, ciešāk (citam pie cita).
- sasaspiesties Savirzīties tuvāk, ciešāk citam pie cita.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- šnore sena garuma mērvienība Polijā-Lietuvā (arī Latgalē) = 75 olektis (~44,7 m).
- Ceklis Sena kuršu zeme, atradās tagadējā Lietuvā starp Baltijas jūru un Ventu.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas.
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
- sētmala Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
- sētmale Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
- Švenčones svīta silūra sistēmas Landoveras nodaļas litostratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidaustrumu daļā, nodalīta Lietuvā, maksimālais biezums Latvijā — 32 m.
- kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam.
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- nulles redzamība situācija, kad tuvākā apkārtnē nekas nav redzams.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- briedas audze skuju koku mežaudze, kas vēl nav sasniegusi izdevīgāko izmantošanas vecumu, bet tuvākos 10-30 g. to sasniegs.
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- votu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras grupas valoda, vistuvāk radniecīga igauņu un lībiešu valodām.
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai.
- starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija.
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
- stūres trapece stūres iekārtas sastāvdaļa, kas nodrošina pagrieziena centram tuvākā riteņa pagriešanu par lielāku leņķi, nekā pagriežas no centra tālākais ritenis.
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm.
- pulsācija svārstību process, kurā summējas divas harmoniskas kustības ar tuvām frekvencēm.
- Šventoja Sventāja, tās nosaukums Lietuvā.
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
- Švete Svētes nosaukums Lietuvā.
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
- Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- šaigalā Šajā, tuvākajā galā.
- Šalčininki Šaļčininki - pilsēta Lietuvā.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m.
- šķūņagals Šķūņa gals; vieta, tuvākā apkārtne pie šķūņa gala.
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Švenčone Švenčoņi - pilsēta Lietuvā.
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- epiceloms Tā celoma daļa, kas ir vistuvāka notohordai.
- perigajs Tā vieta mēness ceļā, kas atrodas zemei vistuvāk; perigejs.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam); šajā pusē.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- anteromediāns Tāds, kas atrodas priekšpusē, tuvāk viduslīnijai.
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
- kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu); pretstats: kraniāls.
- kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu); pretstats: kaudāls.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
- aizpolārs Tāds, kas atrodas tuvāk polam, aiz polārā loka.
- mediālais Tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei.
- apkārtējs Tāds, kas atrodas tuvākajā apkārtnē.
- meziāls Tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai.
- blakusstāvošs tāds, kas atrodas, stāv blakus, tuvāk (salīdzinot ar citiem).
- nākamais Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē, pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tālīms Tāds, kas nav tuvā radniecības pakāpē ar kādu.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā; tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga.
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- nūlāks Tagadnei tuvāks, laika ziņā.
- nākamais Tas, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- tautininki Tautininku savienības (dib. 1924) biedri; 1926. g. kopā ar kristīgo demokrātu partiju izdarīja valsts apvērsumu Lietuvā.
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- robežteritorija Teritorija kādas robežas tuvākajā apkaimē.
- blakustermins Terminu sistēmas hierarhijā - viens no diviem vai vairākiem terminiem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsterminam.
- Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts.
- 9. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
- 10. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
- 8. bauslis Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne.
- tīrummala Tīruma 1 tuvākā apkārtne; tīruma 1 malējā daļa.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- tristanieši Tristana da Kuņas salas iedzīvotāji, kuri atrodas 2430 km attālumā no tuvākajiem sauszemes kaimiņiem.
- zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads.
- Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads.
- NAUN stacija tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš (angļu "Nearest Active Upstream Neighbor").
- NADN stacija tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš (angļu "Nearest Active Downstream Neighbor").
- tuju Tuvu, tuvāk.
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim.
- pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Vilkmerģe Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums.
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā.
- Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka.
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km.
- Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km.
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes.
- Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
- Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
- Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
- Veivirža upe Lietuvā, Ašvas labā krasta pieteka.
- Šimša upe Lietuvā, Dubīsas kreisā krasta pieteka.
- Audra Upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā.
- Serbentupe Upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā.
- Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas.
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā.
- Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka.
- Šaļča upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izteka uz Baltkrievijas robežas.
- Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas.
- Verseka Upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka.
- Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
- Lukna Upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Strēva upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, ietek Kauņas jūras austrumu galā.
- Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem.
- Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā.
- Naroča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Serveča Upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka.
- Barupe Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Joda Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Linkava Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Obele Upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka.
- Dotnuvēle Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Josta Upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Dane upe Lietuvā, Palangas apriņķa ziemeļu daļā, ietek Baltijas jūrā pie Palangas.
- Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku.
- Kriauna Upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā.
- Švēte upe Lietuvā, Svētes augštece.
- Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka.
- Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
- Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
- Dovine Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Nova Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Pilve Upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka.
- Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī.
- Ašva upe Lietuvā, Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka.
- Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
- Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka.
- Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
- Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka.
- Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
- Varduva upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka uz Latvijas robežas, iztek no neliela ezera pie Telšiem.
- Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
- Šerkšne upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Plinkšu ezera.
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas.
- Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
- Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera.
- Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna.
- lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- upmale Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne.
- akropetāls Uz virsotni vērsts, kad auga visjaunākās daļas atrodas vistuvāk virsotnei.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe.
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi.
- turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā) vairīties nonākt tuvākā saskarē.
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis.
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše).
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas.
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe.
- Ventmale Ventas piekraste un tuvākā apkārtne no Kuldīgas līdz Ventspilij.
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
- asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība.
- imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
- synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
- blakusjēdziens Viens no diviem (vai vairākiem) savstarpēji norobežojamiem jēdzieniem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsjēdzienam.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- sinūzija Vienveidīga, ekoloģiski un telpiski norobežota fitocenozes daļa, kuras augi pieder pie vienas vai vairākām ekoloģiski tuvām dzīvesformām.
- ezergals Vieta ezera galā; ezera gala tuvākā apkārtne.
- pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē; kalna, paugura u. tml. nogāze.
- klētspakaļa Vieta, arī tuvākā apkārtne aiz klēts.
- pirtspriekša Vieta, arī tuvākā apkārtne pirts priekšā.
- piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kūtspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga).
- mājaspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz mājas.
- staļļapakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz staļļa.
- pagrabpriekša Vieta, tuvākā apkārtne pagraba priekšā.
- kūtssāni Vieta, tuvākā apkārtne pie kūts sāniem.
- staļļapriekša Vieta, tuvākā apkārtne staļļa priekšā.
- Vilkija Vilces augšteces nosaukums Lietuvā.
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
- Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā.
- Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve.
- Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- Viļkija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā.
- Viļķija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā.
- svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki.
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- atšķipelēt Virzīt ko tuvāk (parasti ar lāpstu).
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bazipetāla attīstība visjaunākās auga daļas, augam strauji augot, novietojas tuvāk pamatnei.
- Bunds Vispārēja ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā – viena no organizācijām, kas lika pamatus sociāldemokrātijai Baltijā un Krievijā, dibināta 1897. g. Viļņā, darbību Krievijā izbeidza 1921. g., Latvijā pastāvēja līdz 1934. g. valsts apvērsumam.
- proximus Vistuvākais.
- ģenerālapdrošinājums Visu vietas un laika ziņā tuvāk apzīmētu vienam īpašniekam piederošu preču apdrošinājums pret visiem transporta zaudējumiem.
- pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aprušināšana Zemes pieraušana tuvāk augam.
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
- Baltijas zemiene zemiene Latvijas galējos rietumos, austrumos tā robežojas ar Rietumkursas augstieni, ziemeļos sniedzas līdz Užavas apkaimei, dienvidos līdz Palangai Lietuvā.
- triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
- vairākkārtīga zvaigzne zvaigžņu sistēma, kas sastāv no trim, četrām vai vairākām telpiski tuvām zvaigznēm.
- iekšspārns Zvejas rīka - bridņa - daļa, ko velk tuvāk krastam.
- karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
- žogmala Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne.
- žogmale Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tuvā.