Paplašinātā meklēšana
Meklējam turis.
Atrasts vārdos (122):
- turis:1
- atturis:1
- buturis:1
- kūturis:1
- lāturis:1
- luturis:1
- mituris:1
- muturis:1
- noturis:1
- aizturis:1
- gauturis:1
- kakturis:1
- kapturis:1
- kopturis:1
- kuģturis:1
- kulturis:2
- kulturis:1
- kulturis:3
- ķesturis:1
- lākturis:1
- lāpturis:1
- lauturis:1
- lenturis:1
- lokturis:1
- lonturis:1
- lopturis:1
- lubturis:1
- lukturis:1
- menturis:1
- mežturis:1
- mieturis:1
- minturis:2
- minturis:1
- mutturis:1
- namturis:1
- pauturis:1
- pieturis:1
- pupturis:1
- rīkturis:1
- rokturis:1
- slūturis:1
- tēmturis:1
- tukturis:1
- veļturis:1
- zeķturis:1
- zemturis:1
- zīmturis:1
- zobturis:1
- zodturis:1
- Inturist:1
- bagaturis:1
- bumbturis:1
- cilpturis:1
- čaksturis:1
- datņturis:1
- dievturis:1
- galvturis:1
- glāzturis:1
- ilkšturis:1
- jaukturis:1
- jostturis:1
- krūšturis:1
- laukturis:1
- maukturis:1
- muižturis:1
- mulsturis:1
- munsturis:1
- pautturis:1
- skalturis:1
- spārturis:1
- spolturis:1
- stīgturis:1
- svecturis:1
- svečturis:1
- šķēpturis:1
- tauvturis:1
- ūdeņturis:1
- ugunturis:1
- vergturis:1
- vienturis:1
- viesturis:1
- daturisms:1
- saturisks:1
- baganturis:1
- čaugsturis:1
- čauksturis:1
- dubļuturis:1
- kunksturis:1
- mieksturis:1
- muškaturis:1
- papīrturis:1
- skausturis:1
- stengturis:1
- steņģturis:1
- vēlukturis:1
- zīmuļturis:1
- vēsturisks:1
- iellukturis:1
- pagastturis:1
- platumturis:1
- plauktturis:1
- vējlāpturis:1
- vējlukturis:1
- raksturisks:1
- kroņlukturis:1
- spiedumturis:1
- svečlukturis:1
- vēsturiskums:1
- ugunslākturis:1
- aizvēsturisks:1
- grozāmlukturis:1
- gabarītlukturis:1
- ņieburkrūšturis:1
- pirmsvēsturisks:1
- kultūrvēsturisks:1
- lenturlenturiski:1
- pasaulvēsturisks:1
- priekšvēsturisks:1
- pseidovēsturisks:1
- sociālvēsturisks:1
- pseidovēsturiskums:1
- literatūrvēsturisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (823):
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- abrurags Abras rokturis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- tuļa Aira rokturis.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- stopars Aizturis.
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- filogēns Ar vēsturisko cilmi saistīts.
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu.
- artuve Arkla rokturis.
- balsne Arkla rokturis.
- raģele Arkla rokturis.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- aceknis Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- acekte Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- atduris Atturis.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- acekts Auduma platumturis; pēnīzeris.
- pēnīzeris Auduma platumturis.
- spēnizars Auduma platumturis.
- spēnīzeris Auduma platumturis.
- spēnīzers Auduma platumturis.
- spennīzers Auduma platumturis.
- spērags Auduma platumturis.
- sperdzele Auduma platumturis.
- spērdzele Auduma platumturis.
- spēriņš Auduma platumturis.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
- Aukštaitija Augštaitija - kultūrvēsturisks novads Lietuvā.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- fonars Automašīnas lukturis.
- fonārs Automašīnas lukturis.
- rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- magiska laterna burvju lukturis attēlu izrādīšanai palielinātā veidā uz baltas sienas.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- čaksturis Čauksturis.
- čaksturs Čauksturis.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
- ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis.
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
- krūšturītis dem. --> krūšturis.
- lākturītis Dem. --> lākturis.
- lukturīte Dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma.
- lukturītis Dem. --> lukturis.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
- kļemka durvju rokturis (kalēja kalts).
- klebiķis Durvju rokturis.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- balsts Dzelzs arkla rokturis.
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums.
- klambaris Dzintele, āķis, rokturis.
- klambars Dzintele, āķis, rokturis.
- klamberis Dzintele, āķis, rokturis.
- žagata Dzirnakmens rokturis.
- filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols.
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība.
- vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- lāba Gaismēklis, lukturis, lāpa.
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- kloķis Garkāta izkapts rokturis.
- Akvitānija Garonnas zemiene, zems akumulatīvs līdzenums, atrodas Francijas dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- plēslis Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- kamps Groza rokturis.
- kliņģis Grozāms durvju rokturis.
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
- lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
- evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- rociņa Izkapts garā kāta rokturis.
- rūcinīks izkapts rokturis.
- knauķis Izkapts rokturis.
- spura Izkapts rokturis.
- špura Izkapts rokturis.
- kūķis Izkapts, lāpstas u. tml. rokturis.
- jauķiņš Jaukturis (1).
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- kams Katla rokturis.
- aizkārtne Katla stīpa, rokturis.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- kauķis Koka rokturis.
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos.
- Konota Konahta - vēturiska province Īrijas rietumos.
- mirstības (epidemioloģiskā) pāreja koncepcija par (slimību un) nāves cēloņu struktūras vēsturiskām izmaiņām.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm.
- arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- pupu mizas krūšturis
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- pupu veste krūšturis.
- kamzuļka Krūšturis.
- karātavas Krūšturis.
- ķibeķeikas Krūšturis.
- ļifčiks Krūšturis.
- ļifons Krūšturis.
- lipčuks Krūšturis.
- puptaļļa Krūšturis.
- pupturis Krūšturis.
- šņurauka Krūšturis.
- taļļa Krūšturis.
- taļļeņa Krūšturis.
- turnis Krūšturis.
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
- Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- lāturis Lākturis (1).
- lāturs Lākturis (1).
- lākteris Lākturis.
- ugunslaktenis Lākturis.
- lukte Lampa, lukturis, lāpa.
- flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis.
- uzkula Lāpstas rokturis.
- laktāns Laterna, lukturis.
- latāns Laterna, lukturis.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
- kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- līcens Līks groza rokturis.
- minturis Linu vai kaņepju mīstīklu rokturis.
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- fara Lukturis (automašīnai).
- fāra Lukturis (automašīnai).
- fāris Lukturis (automašīnai).
- spraude lukturis (kurā ieliek sveci).
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- tālās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tālo gaismu.
- tuvās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tuvo gaismu (2).
- fanariks lukturis.
- lakteris Lukturis.
- lankters Lukturis.
- lāteris Lukturis.
- lāters Lukturis.
- lukteris Lukturis.
- lukturs Lukturis.
- majaks Lukturis.
- svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā.
- historika Mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku.
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā.
- Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā.
- mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību.
- mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- kuļčēklis Mieturis (2).
- žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš.
- žukuris Mieturis (miltu putras maisīšanai).
- žeperis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- žeperklis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- mengriča Mieturis putras maisīšanai.
- zaru mieturis mieturis.
- dukuris Mieturis.
- jaukturis Mieturis.
- ķemburs Mieturis.
- ķencele Mieturis.
- kultnica Mieturis.
- kulturis Mieturis.
- menderiņš Mieturis.
- mentals Mieturis.
- mieturs Mieturis.
- žeberis Mieturis.
- žeburs Mieturis.
- žēpars Mieturis.
- žepere Mieturis.
- hronomirāža Mirāža, kurā vērojami vēsturiski sižeti vai vēsturiskas celtnes, kas vairs neeksistē.
- panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos.
- pauturs Nekastrēts vērsis vai auns; pautturis.
- kiklopu mūri no aizvēsturiskiem laikiem Grieķijā un Itālijā atlikuši lieli akmeņu blāķi.
- čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
- kļamka Nospiežams durvju rokturis.
- kļampa Nospiežams durvju rokturis.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- vēstures rats (arī ritenis) notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- bistjē ņieburkrūšturis.
- ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
- morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
- filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas.
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- vanga Osa, rokturis, stīpa.
- līkste Osa, rokturis.
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos.
- lukturītis palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- ļipa Pannas rokturis.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis.
- lateris Pārnēsājamais lukturis.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- pēnezis Pēnīzeris - auduma platumturis.
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību.
- bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- Kjondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi.
- Cetiņe Pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- Bruno Pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, minēts 1287. un 1290. g. parādu grāmatās.
- logogrāfi Pirmie vēsturiskās prozas autori Senajā Grieķijā (ap 6. gs. p. m. ē.).
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- sperute Platumturis.
- lukta plaukts, arī skapis kulšanā, kur atrodas lukturis (svečturis).
- tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.).
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis.
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā.
- monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
- provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā.
- ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
- musturs Raksts, ornaments (parasti audumā); musturis.
- ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis.
- klaniņš Ratiņa griežamais rokturis.
- kuļka Ratiņa griežamais rokturis.
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem).
- milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2).
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
- knaģis Rokturis (parasti koka).
- atbalksnis Rokturis (ratu).
- ragalis Rokturis (spīļu arklam).
- ragātevis Rokturis (spīļu arklam).
- ragatevs Rokturis (spīļu arklam).
- ragātuvis Rokturis (spīļu arklam).
- ragātuvs Rokturis (spīļu arklam).
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
- ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
- pinne Rokturis ūdens transportlīdzekļa stūres grozīšanai.
- spolturis Rokturis vai vārpsta spoles novietošanai.
- kluģis Rokturis zāģim, izkaptij, stūrei.
- stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stīlāgs Rokturis, kāts; stīladzis.
- stīladzis Rokturis, kāts.
- stīlags Rokturis, kāts.
- klodzens Rokturis, kloķis (kā griešanai).
- kloģis Rokturis, kloķis (kā griešanai).
- venta Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
- ventka Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
- spala Rokturis, kurā kāds rīks ietaisīts.
- ķerķis Rokturis, osa.
- oša Rokturis, osa.
- manūbrijs Rokturis, podziņa ērģelēs, ar ko nostāda reģistrus.
- raģelis Rokturis, spīļarkls.
- svirnis Rokturis; kloķis; svira.
- rokturams rokturis.
- aizveris Rokturis.
- klurķis Rokturis.
- knuģis Rokturis.
- lakstiņš Rokturis.
- lokturis Rokturis.
- ragulis Rokturis.
- roce Rokturis.
- rociņa Rokturis.
- rocis Rokturis.
- ročka Rokturis.
- roka Rokturis.
- ručka Rokturis.
- turamais Rokturis.
- turiķis Rokturis.
- verēklis Rokturis.
- vērtuve Rokturis.
- Kaļķene RTU vēsturiskā ēka Kaļķu ielā.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai.
- komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana.
- cikls Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu.
- Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- VVN SIA "Vecrīgas vēsturiskie nami".
- žirandole Sienas svečturis ar vairākām svecēm.
- taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
- sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
- jēdzieniskās attieksmes sintaktiskā sakara saturiskā puse.
- bāba Skalturis; lākturis.
- bābiņa Skalturis; lākturis.
- bābīna Skalturis; lākturis.
- bābiņš Skalturis; lākturis.
- sprausteve Skalturis; lākturis.
- lōpturs skalturis.
- baba Skalturis.
- buoba Skalturis.
- spraudule Skalturis.
- Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums.
- iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju.
- pasains Spaiņa vai groza rokturis.
- knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
- balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa.
- balsts Spīļarkla rokturis.
- ragots Spīļarkla rokturis.
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta.
- romāņu ģermāņu tiesības starpnacionālā vai t. s. pasaules tiesību sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesību materiālo normu pamata; mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas tiesības.
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā.
- ēzeļa galva stengturis.
- ēzelhaupts Stengturis.
- steņģturis Stengturis.
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus.
- biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- kulturis Stūres rokturis.
- kulturs Stūres rokturis.
- lukturis Svečturis.
- svečlukturis Svečturis.
- svečnieks Svečturis.
- svecturis Svečturis.
- kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai.
- laža Šaujamieroča rokturis.
- paleotehnoloģisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturisku, arhaisku tehnoloģiju.
- sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
- mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- pseidovēsturisks Tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks.
- hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
- mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- pamattauta Tauta, kas vēsturiski ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- lotringieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- mūsdienu tektoniskās kustības tektoniskās kustības, kas notikušas vēsturiskajā laikā vai notiek mūsdienās.
- mirkļbirka Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; haštags.
- haštags Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka.
- sistemātiskā teoloģija teoloģijas nozare, kas apkopo ekseģētisko un vēsturisko pētījumu rezultātus un sistematizēti tos izklāsta; galvenās nozares: dogmatika, ētika, apoloģētika u. c.
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās.
- eihēmerisms Teorija, pēc kuras senie ticējumi par dieviem radušies no nostāstiem par vēsturiskām personām.
- Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Bickeren Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Bickern Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā.
- trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions.
- trikirions Trīsžuburu svečturis ar svecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirijs.
- kultūras tūrisms tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām.
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- tvere Tvereklis, rokturis.
- dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja.
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski.
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- leksikostatistika Valodas vēsturisko pārmaiņu un radniecīgo valodu atdalīšanās pētniecības metode.
- apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- diahroniskā lingvistika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā.
- diahroniskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā.
- vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskā attīstībā.
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- semēma Vārda elementārā nozīme, saturiskā puse.
- laktenis Vējlukturis; laterna.
- lāktenis Vējlukturis.
- lākturis Vējlukturis.
- vējlāpturis Vējlukturis.
- vējlukteris Vējlukturis.
- vēlukturis Vējlukturis.
- lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
- tiesību vēsture vēstures atzars, kas pēta un ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju vēsturisko attīstības gaitu.
- diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija.
- hronoloģija vēstures palīgnozare, kas nosaka vēsturisko notikumu norises un vēsturisko avotu (dokumentu) rašanās laiku.
- arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
- pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības.
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi.
- mārka Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā.
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā.
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
- airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- grupu laulība vēsturiska laulības forma, kas nosaka iespējamo dzimumattiecību ierobežošanu noteiktas iedzīvotāju grupas ietvaros.
- akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
- bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Bērzene Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants.
- Potjomkins Vēsturiska persona, krievu feldmaršals, 18. gs. otrā puse.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
- Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^.
- Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
- Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru.
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai.
- Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru.
- Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra.
- Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā.
- Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^.
- Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna.
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
- Bearne Vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta - Po.
- Gijena un Gaskoņa vēsturiska province Francijas dienvidrietumos.
- Angumuā Vēsturiska province Francijas rietumos ("Angoumois"), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province.
- Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru.
- Lotringa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Lorraine"), ietver Mertas un Mozeles, Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu, platība 23000 kvadrātkilometru.
- Artuā Vēsturiska province Francijas ziemeļos (gk. Padekalē departamentā), lielākā pilsēta - Arasa.
- Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru.
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
- Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru.
- Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
- Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
- Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi.
- Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
- varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
- asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
- vēsturiskā lingvistika vēsturiskā valodniecība.
- pilnā pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojums ar skaneņiem.
- infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
- sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas.
- primārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā.
- injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu.
- gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis.
- īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis.
- nostrātiskā valodu saime vēsturiskajā valodniecībā - hipotētiska pirmvalodu saime, kas, iespējams, apvienojusi indoeiropiešu, altajiešu, urāliešu, afroaziātu, dravīdu, kartveļu pirmvalodas.
- verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
- kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā.
- mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
- glotohronoloģija vēsturiskās leksikoloģijas nozare, kas izmanto šo metodiku.
- arheoloģiskais piemineklis vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi).
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
- mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
- Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
- Augštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
- varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts.
- biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma.
- triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss.
- medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss.
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās.
- stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
- valodas funkcionālais paveids vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
- funkcionālais stils vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- klasiskā fizika vēsturiski izveidojusies fizikas teorijas daļa, kas sevī neietver relativitātes teoriju un kvantu fiziku.
- vārdformas variants vēsturiski izveidojusies paralēla forma noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- tautas saimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2).
- nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā).
- cilvēku rases vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas ar ģenētiski radniecīgu fizisko pazīmju kompleksu.
- demogrāfijas nozares vēsturiski izveidojušāsdemogrāfijas zinātnes jomas ar savu pētīšanas objektu un specifiskām izpētes metodēm; galvenās nozares: sociālā, ekonomiskā, medicīniskā, vēsturiskā u. c.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- ekonomika Vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību.
- reģenerācija vēsturisko arhitektūras objektu, ansambļu vai pilsētbūvnieciskā kompleksa pārveidošana, kurā atjauno tā zudušās daļas, plānojumu un telpisko struktūru, funkcionālo aktivitāti.
- konverģence vēsturisko pārmaiņu process, kura sekas ir kontaktvalodu struktūras tuvināšanās.
- Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads.
- Anžū Vēsturisks apgabals ("Anjou") Francijas rietumos, Luāras lejtecē.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi).
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
- arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās.
- tradicionālais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips, kurš pastāvēja verdzības un feodālajās iekārtās, kā arī plaši izplatīts mūsdienās tajās teritorijās, kur nav īstenota demogrāfiskā pāreja uz mūsdienu racionālo atražošanas režīmu; šim tipam raksturīga relatīvi augsta dzimstība un mirstība.
- klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu).
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- euhēmerisms Vēsturisks mītu izskaidrojums.
- Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei.
- subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
- Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē).
- kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm.
- Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
- Anhalte Vēsturisks novads ("Anhalt") Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste.
- Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem).
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
- Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru.
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
- Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
- Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija.
- Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā.
- Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato.
- Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
- Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī.
- Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
- Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
- Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt.
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
- Mtiuletija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos.
- Tušetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos.
- Rača Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļos.
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
- Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos.
- Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša).
- Māzenderāna Vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru.
- Gīlāna Vēsturisks novads Irānā, Kaspijas jūras dienvidrietumu piekrastē, platība - \~15000 kvadrātkilometru.
- Hūzestāna Vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru.
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- Luristāna Vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru.
- Azerbaidžāna Vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi.
- Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija.
- Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci.
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla.
- Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju.
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā.
- Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
- Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
- Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi.
- Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru.
- Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
- Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija.
- Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija.
- Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
- Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
- Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru.
- Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu.
- Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
- Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā.
- Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza.
- Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa.
- Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas.
- Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
- Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa.
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā ("Attikē"), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
- Svēalande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā ("Svealand"), platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols.
- Norlande Vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos ("Norrland"), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.).
- Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru.
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas".
- pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem.
- historisks Vēsturisks.
- pseidohistoriogrāfija Vēsturisku notikumu apraksti, kas radušies iztēles rezultātā, bez jaunu vēstures faktu analīzes.
- regesti Vēsturisku notikumu un dokumentu saraksts hronoloģiskā sakārtojumā.
- historiozofija vēsturisku parādību izskaidrošana no noteikta pasaules uzskata pozīcijām.
- paragnoze Vēsturisku personu slimības pēcnāves diagnoze, kas balstās uz tālaika slimības simptomu aprakstiem.
- hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā; šāds vēstures apcerējums.
- anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
- ieroce Vienrokas izkapts rokturis.
- Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
- Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
- Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aragona Viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas viduslaikos bija varena karaļvalsts, platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
- āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas vai rokturis ar metāla ripām abos galos.
- skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu.
- furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem.
- pseidovēsturiskums Vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsturiskums Vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noiet no vēstures skatuves zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.
- Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province.
- makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa turis.