Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ozo.

Atrasts vārdos (343):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1096):

cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
sofistika [sofistu]{s:2003} izveidotais filozofijas virziens.
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp.
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
Quercus ilex akmens ozols.
karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
īlekss Akmeņozols, ilekss.
akmensozols Akmeņozols.
ilekss Akmeņozols.
ilex Akmeņozols.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
vanks Aptēsts ozola baļķis.
uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
ozolots Ar ozoliem bagātīgs.
ozolains Ar ozoliem bagāts.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs.
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
holofīts Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji).
endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends.
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
platlapainā ozolpaparde Austrijas ozolpaparde.
Dryopteris austriaca Austrijas ozolpaparde.
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms.
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni.
mesnevī austrumu poēzijas žanrs; heroiska, romantiska vai filozofiski didaktiska poēma.
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā).
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
Bozes daļiņa bozons.
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem.
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
izstrādes diena darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji.
neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
mikropile Dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds.
Aquilegia caerulea debeszilā ozolīte.
ozoliņš Dem. --> ozols.
zīļot Diedzēt zīles (par ozolu).
dievozols Dievišķīgs ozols.
trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis.
triots Diprozopisks auglis, kam ir trīs ausis.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
dispermija Divu spermatozoīdu iekļūšana vienā olšūnā.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
drosofila Drozofila.
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana").
Dryopteris carthusiana dzeloņainā ozolpaparde.
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms.
kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas.
gonādas Dzimumdziedzeri, orgāni, kuros veidojas dzimumšūnas (olšūnas un spermatozoīdi).
biosofija Dzīves gudrība, dzīves filozofija.
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
zoospermija Dzīvi spermatozoīdi ejakulātā.
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens.
pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās.
fosfoglikomutāze Enzīms, kas katalizē glikozo-1-fosfāta pārvēršanos par glikozo-6-fosfātu.
fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha.
Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha.
Bišņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība – <1 ha; Bīšņu ezers
Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha.
Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha.
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers.
fanerozoja eona fanerozojs.
heksokināze Ferments, kas katalizē glukozes pārvēršanos par glukozo-6-fosfātu.
heksozofosfatāze Ferments, kas katalizē heksozofosfātu hidrolīzi.
hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
filosofe Filozofe.
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
filosofēt Filozofēt.
demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs.
prātniecība Filozofija (1).
phil. Filozofija (latīņu "philosophiae").
philos. Filozofija (latīņu "pholosophiae").
tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu.
antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem.
abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai.
izziņas teorija filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; gnozeoloģija.
gnozeoloģija Filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu; izziņas teorija.
Ph.D. Filozofijas doktors (latīņu "philosophiae doctor").
sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml vienību.
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats.
operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
bazeoloģija Filozofijas pamatmācība.
spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
filozofs Filozofijas speciālists.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma.
pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura.
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
pantelisms filozofiska mācība, kas par pasaules procesu pamatu pasludina gribu.
hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
panloģisms Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
kriticisms Filozofiska metode - pirms izziņas procesa analizēt domāšanas iespējas un izziņas robežas.
deideoloģizācija Filozofiska un socioloģiska koncepcija 20. gs. 50.-60. gados, kas vērsās pret jebkādu ideoloģiju un ideoloģisko cīņu.
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
herēzija Filozofiski reliģiska mācība hellēnismā.
revēlantisms Filozofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem).
prātniecisks Filozofisks (1).
atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
filosofisks Filozofisks.
dialektiskais materiālisms filozofisku uzskatu sistēma, ka apziņu rada matērija (materiālisms) un ka viss mainās (dialektika).
filosofs Filozofs.
prātnieks Filozofs.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā.
sigilārija Fosils, kokveidīgs staipekņu tipa augs, kas auga paleozoja otrajā pusē.
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens.
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes.
siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
Ilex laevigata gludais akmeņozols.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids.
pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība.
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1).
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
pārgrozīt Grozot pārvietot.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes.
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iesagrozīties Grozoties ieiet, ienākt.
piegrozītes Grozoties iekārtoties, pielāgoties.
izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties.
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
kužināties Grozoties virzīties.
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras.
spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu.
spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu.
spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu.
hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; jaunhēgelisms.
jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; neohēgelisms.
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē.
hydrozoa Hidrozoji.
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
cordylophora Hidrozoju klases ģints.
obelia Hidrozoju klases ģints.
hidromedūzas Hidrozoju medūzas.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem.
venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī.
Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi.
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība.
hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās.
fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
fibrozais limfadenīts hronisks limfmezglu iekaisums ar fibrozo audu attīstīšanos, limfostāzi un limfedēmu atbilstošajos audos.
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā.
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids.
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe.
arteriofibroze Iekaisuma tipa fibrozo audu rašanās artērijas sienā.
mikrokamera Ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem.
ozonators ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa; ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
radiometeorogrāfs Ierīce temperatūras, mitruma un gaisa spiediena mērīšanai atmosfērā; sastāv no radiozondes un radiouztvērēja ar reģistratoru uz zemes.
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
kursorbumba ievadierīce, ar kuru displeja ekrānā pārvieto kursoru, grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida manipulatoru.
ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
keratocīts Ikviena saistaudu šūna, kas atrodas starp radzenes fibrozo audu slāņiem.
izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
mahatma Indiešu mitoloģijā un teozofijā - pasaules dvēsele.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
ekskavatorists Instruments kariozo masu izņemšanai no zoba.
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
gumbulis Izaugums kokiem, ozola rieksts.
pirmmatērija Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni.
pirmviela Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni.
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
stromatoporidae Izmirusi dzeļšūnu zarndobumaino hidrozoju grupa ar kaļķa skeletiem.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
pirmspāres Izmirusi kukaiņu kārta, primitīvi, spārēm līdzīgi paleozoja kukaiņi.
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas.
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
epistemoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas, gnozeoloģija.
kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra.
jaunozols Jauns ozols.
klaipēda Jauns ozolu mežs.
splenokleize Jaunu fibrozo audu radīšana uz liesas virsmas.
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata.
juras periods jura - mezozoja ēras otrais periods.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
neozoisks Kainozoisks.
antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās.
terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos - paleogēnā un neogēnā.
neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods.
neozojs Kainozojs.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni.
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji.
krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi.
neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
Quercus petraea klinšu ozols.
stīna Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
stīnis Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis.
līdzenzaris Koks (ozols) ar apcirstiem zariem.
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
Quercus suber korķozols.
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
kreozoteļļa Kreozots.
apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti.
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
Bozes–Einšteina statistika kvantu statistika, kas raksturo daļiņu ar veselu spinu (bozonu) sadalījumu pa enerģētiskajiem stāvokļiem; kvantu daļiņas ir savstarpēji neatšķiramas.
Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
Antheraea pernyi Ķīnas ozolu zīdtauriņš.
čja Ķīniešu domāšanas, filozofijas skolas.
taidzi Ķīniešu filozofijā mūžīgais avots un visa pirmsākums.
neokonfūcisms Ķīniešu fīlozofiskā skola, kas izveidojās Sunu dinastijas laikā (10.-13. gs.) un pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
plūksnaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
spitālnīca Leprozorijs.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
protozoacīds Līdzeklis, kas iznīcina protozojus.
eona Lielākā ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība; ir kriptozoja un fanerozoja eonas.
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
zeltozols Liels un skaists ozols.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
Lozovaja Lozova, pilsēta Ukrainā.
Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
dižozols Ļoti liels un vecs ozols.
sirmozols Ļoti vecs ozols.
dianoioloģija Mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija.
divējādā patiesība mācība par filozofijas un teoloģijas patiesību savstarpējo neatkarību un to pretrunas iespēju; radās v-laikos.
hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
rafidiospora Malārijas sporozoīts.
Dryopteris marginalis malu ozolpaparde.
loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas.
metamatēmatika Matemātikas filozofija.
intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju.
lokājata Materiālistiskas ievirzes filozofiska mācība senajā Indijā.
čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids.
primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits.
ozalēns Mazs (jauns) ozols.
ozolēns Mazs (jauns) ozols.
atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds.
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā.
olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums.
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
dobsons Mērvienība ozona koncentrācijas mērīšanai atmosfērā.
kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām.
jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
krīta periods mezozoja ēras trešais (pēdējais) periods un sistēma pirms 130-65 mlj gadu.
triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods.
mesozoa Mezozoji.
mezozoja ēra mezozojs
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte.
tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
mieturu ilekss mieturu akmeņozols.
Ilex verticillata mieturu akmeņozols.
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
intersticiālais miokardīts miokardīts, kas skar gk. miokarda intersticiālos fibrozos audus; novēro reimatisma gadījumā.
sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
hesihasms Mistisks reliģiozi filozofiskās un sabiedriski politiskās domas virziens Bizantijā.
pozitīvisms modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
analītiskā filozofija mūsdienu filozofijas virziens, kas filozofiju reducē uz izziņas valodisko līdzekļu analīzi.
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
fibromiozīts Muskuļaudu iekaisums ar sekojošu fibrozo deģenerāciju.
šansara Mūžīgās atkalpiedzimšanas un dzīves riņķis ar visām tā ciešanām indiešu filozofijā.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
naftas rindas kaustobiolīti nafta, asfalti, ozokerīts, arī dabasgāze.
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā.
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
cents Naudas vienība, sīka monēta, parasti kādas valsts valūtas vienības 1/100; eirozonas valstīs eiro 1/100.
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
nekrospermija Nedzīvi (nekustīgi) spermatozoīdi spermā.
apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki.
amerisms Nespēja sadalīties daļās, segmentos vai merozoītos.
ozonīds Nestabils savienojums, kas veidojas, ozonam pievienojoties alkēnu dubultsaitei.
ismi Nicinošs apzīmējums modernajiem filozofijas un mākslas veidiem.
oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā.
trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
lapu medus no liepu, kļavu, ozolu u. c. koku lapām bišu savākto laputu saldo izdalījumu pārstrādes produkts.
slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību.
ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
bracēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Braki" iedzīvotāji.
līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji.
Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums.
mazozolieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Mazozoli" iedzīvotāji.
ogreskalnēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogreskalns" iedzīvotāji.
ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji.
saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji.
vecogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Vecogre" iedzīvotāji.
Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums.
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
pronukleuss Olšūnas un spermatozoīda kodols pirms saplūšanas apaugļošanās procesā.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
ordovika periods ordoviks, pleozoja ēras otrais periods.
gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu.
kalnu vasks ozokerīts.
Plusidia cheiranthi ozoliņu krāšņpūcīte.
Thalictrum aquilegifolium ozolīšu saulkrēsliņš.
alpīnā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia alpina").
debeszilā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia caerulea").
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha").
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia").
vēdekļainā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia flabellata").
zaļziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia viridiflora").
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
Teucrium chamaedrys ozollapu embotiņš.
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
radniecīgā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris affinis").
Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica").
dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
sekstainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris cristata"), ārstniecības augs.
sarkansporu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora").
plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis).
melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas").
malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis").
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana").
aizsargājams dižozols ozols Latvijā, kuram 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz 5 m.
Cynips quercus-foli ozolu ābolveida panglapsene.
ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
Phylloxera coccinea ozolu filoksēra.
Cerambyx cerdo ozolu koksngrauzis.
Lymexylon navale ozolu kokurbis.
Leccinum quercinum ozolu lācītis.
Leccinum scabrum ozolu lācītis.
Microsphaera alphitoides ozolu miltrasa.
Lymantria dispar ozolu mūķene.
Daedalea quercina ozolu piepe.
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
Haltica erucae ozolu spradzis.
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
ungāru ozols ozolu suga ("Quercus frainetto"), ko paretam audzē dekoratīvu koku.
akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos.
klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās.
parastais ozols ozolu suga ("Quercus robur"), kas brīvā dabā aug arī Latvijā.
sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
Lasiocampa quercus ozolu vērpējs.
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma.
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja.
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja.
kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
paleogēna periods paleogēns, kainozoja ēras pirmais periods.
apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā.
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods.
karbona periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu)
akmeņogļu periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
kembrijs paleozoja ēras pirmais periods (pirms \~570-500 miljoniem gadu); kembrija periods.
perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms.
apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa.
silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki.
paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra.
palaiozojs Paleozojs.
paleozoīks Paleozojs.
palaiozoologs Paleozoologs.
palāiozooloģija Paleozooloģija.
paleozoologs Paleozooloģijas speciālists.
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo").
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
de omnibus dubitandum par visu jāšaubās (Dekarta filozofijas izejpunkts).
Ilex paraguariensis Paragvajas akmeņozols.
Ilex x meservae parastā akmeņozola hibrīds, ziemcietīgāks.
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
Aquilegia vulgaris parastā ozolīte.
aslapu ilekss parastais akmeņozols.
Ilex aquifolium parastais akmeņozols.
ozals Parastais ozols ("Quercus robur").
ozolis Parastais ozols ("Quercus robur").
ozuls Parastais ozols ("Quercus robur").
ozulus Parastais ozols ("Quercus robur").
ūzuls Parastais ozols ("Quercus robur").
Quercus robur parastais ozols.
citozojs Parazītisks protozojs, kas dzīvo šūnā.
dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
prāna pareiza elpošana kā indiešu agrīnās filozofijas pamatkoncepcija, saskaņā ar kuru elpošana nodrošina organisma dzīvības procesu norisi.
eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā.
ozonizēt Pārvērst ozonā; piesātināt ar ozonu.
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
21. novembris Pasaules filozofijas diena.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
dimegālija Pastāvēšana divos lielumos; attiecas, piem., spermatozoīdiem.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
Peniophora quercina penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz ozolu zariem.
sensitīvi personas dati personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.
saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi.
Volkova Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjozovka" otrs nosaukums.
eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
principiālā koordinācija pieņēmums, ka filozofijas izejpunkts ir subjekta un objekta vienība pieredzē.
milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti.
ozolu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Daedalea quercina"), kas aug uz ozolu bluķiem un celmiem.
korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina").
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
ozonizācija Piesātināšana ar ozonu.
adversārijas Piezīmes par filozofiju, valodām, zinātni.
ozotipija Pigmenta attēla iegūšanas paņēmiens, ko lietoja 19. gs. pirms ozobroma atklāšanas.
aizfilozofēties Pilnīgi iegrimst filozofēšanā.
ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sozopole Pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā.
Okahanķa Pilsēta Namībijā, Očozonķepa reģionā, 18200 iedzīvotāju (2001. g.).
Bozova Pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Brjanka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalaboso Pilsēta Venecuēlā ("Calabozo"), Gvariko štatā, 132000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
Piloru ozolu audze Piļoru ozolu audze Andzeļu un Ezernieku pagastā.
Rūbežu nogabals Piļoru ozolu audzes daļa pie Rūbežu ezera Andzeļu pagastā, platība — 13,6 ha.
Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha.
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās.
pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni.
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
Plākaņu ezers Plakaņu ezers Mazozolu pagastā.
komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas.
Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
platoniķis Platona filozofisko ideju atbalstītājs; platonists.
platonists Platona filozofisko ideju atbalstītājs.
viltus ozolpaparde plēkšņainā ozolpaparde.
karnozaurs plēsīgs dinozaurs ar spēcīgiem dunčveidīgiem zobiem; dzīvoja mezozojā.
tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā.
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
normatīvisms Politiskās un tiesiskās domas virziens, kas radās 20. gs. 1. p. uz neopozitīvisma un neokantisma filozofijas bāzes.
ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
aksiosofija Praktiska vērtību filozofija.
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži.
proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu.
krāsli priedes vai ozola bluķi (apmēram 75 cm gari), līdz pusei vai dziļāk ierakti zemē ēkas pamatos.
kapacitācija Process, kura dēļ spermatozoīds, sasniedzis olvada ampulāro daļu, spēj apaugļot olšūnu.
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos.
transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
proterozoiskā ēra proterozojs.
proterozoiks Proterozojs.
endoplasts Protozoja kodols.
koprozoji Protozoji, kurus atrod izkārnījumos ārpus organisma, bet kuri nedzīvo zarnās.
hemocitozojs Protozojs, kas parazitē eritrocītos, piem., malārijas plazmodijs.
agameta Protozojs, kas vairojas ar sporām.
anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām.
protozooze Protozoju ierosināta slimība.
mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija.
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
fibropsammoma Psammoma, kurā ir daudz fibrozo audu.
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
Quercus palustris purva ozols.
vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
fidentiāls R. Avenārija filozofijā pazīšanas jūtas, pazīšanas pārdzīvojums.
radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids.
radiozonds Radiozonde.
Dryopteris affinis radniecīgā ozolpaparde.
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem.
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai).
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
gnosticisms Reliģiski filozofiskas mācības (1.-3. gs.), kurās bija apvienoti kristietības, austrumtautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi.
vehisms Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
parka ganības retos ozolu, liepu, kļavu u. c. lapu koku mežos ierīkotas ganības.
ginandroblastoma Rets olnīcas audzējs, kurā ir arenoblastomatozi un granulozo šūnu audzēja elementi; klīniski dominē maskulinizācijas pazīmes.
rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji.
kozorieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" iedzīvotāji.
Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus.
Lukrēcijs Romiešu dzejnieks un filozofs (ap 100.-55. g. p. m. ē.), kurš savā poēmā "Par lietu dabu" izklāstīja epikūrisma materālistiskās un racionālistiskās doktrīnas.
garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
antropozofisks Saistīts ar antropozofiju, tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
kainozoisks Saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs.
mezozoisks Saistīts ar mezozoju, tam raksturīgs.
natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
paleozoisks Saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs.
paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
proterozoisks Saistīts ar proterozoju, tam raksturīgs.
stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra.
griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība.
bozovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" iedzīvotāji.
astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
Quercus rubra sarkanais ozols.
Dryopteris erythrosora sarkansporu ozolpaparde.
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas.
ļaundabīgā mezenhimoma sarkoma, ko veido divi vai vairāki šūnelementi, izņemot fibrozos audus.
sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām.
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
nitrozīti Savienojumi, kuros reizē ir kā nitrozogrupa, tā arī slāpekļskābes palieka, -O-N:O.
nitrozāti Savienojumi, kuros vienlaicīgi ir nitrozogrupa un slāpekļskābes palieka, -O-NO2.
saientoloģija Scientoloģija - "lietišķā reliģiskā filozofija, kas balstīta uz dianētiku.
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji.
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki.
scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze.
scyphozoa Scifozoji.
aurelia Scifozoju klases ģints.
cyanea Scifozoju klases ģints.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa ko pārvietojas spermatozoīdi.
spermatocēle Sēklinieka, sēklinieka piedēkļa vai sēklsaites retences cista, kas pildīta ar serozu šķidrumu, kurā ir spermatozoīdi.
sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
Dryopteris cristata sekstainā ozolpaparde.
efēbi Senajā Grieķijā - pilngadīgi jaunekļi (sākot ar 18 gadiem), kas mācījās kara mākslu, apmeklēja retoru, filozofu u. c. skolas.
gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
katedra Senajā Grieķijā un Romā - vieta, kur runāja retori un filozofi.
sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu.
prekembrijs Senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms - pirms kembrija perioda - un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss; kriptozojs.
priekšsokrātiķi Senākie grieķu filozofi, kas dzīvoja pirms Sokrāta.
sānkhja Senās Indijas filozofijas skola (ar uzplaukumu 3.-9. gs.), kas atzīst vēdu autoritāti un atzīst divus pirmcēloņus materiālo (prakriti) un garīgo (purušu), kuru mijiedarbība ir visas attīstības pamatā.
sānkja Senās Indijas filozofijas skola, kura atzīst vēdu autoritāti un kuras pamatā ir mācība par cēlonību; izšķir divas realitātes - dabu (prakriti) un individuālo garu (purušu); sānkhja.
organons Sengrieķu filozofa Aristoteļa (384.-322. g. pr. m. ē.) rakstu krājums - seši traktāti par loģiku.
peripatētiķi Sengrieķu filozofa Aristoteļa skolnieki vai viņa skolas piekritēji.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība, kas garīgo pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
eleāti Sengrieķu filozofi, kas 5. gs. p. m. ē. izveidoja mācību, ka īstenā esamība ir nemainīga un vienveidīga un ka jutekliskie pieredzējumi ir šķitums; elejieši.
kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija.
kosmoloģija Sengrieķu filozofijā - mācība par dabu.
nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma.
sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē.
pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars.
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi.
kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola.
kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
neopitagorisms sengrieķu filozofijas virziens, kas turpināja pitagorisma mācību; pastāvēja no 1. gs. p. m. ē. līdz 3. gs. m. ē.
Anaksimandrs Sengrieķu filozofs ("Anaximander", ap 610.-546. g. p. m. ē.).
Anaksimens Sengrieķu filozofs ("Anaximenes of Miletus", ap 558. - ap 525. g. p. m. ē.).
Antistens Sengrieķu filozofs ("Antisthenes; ap 435. - ap 370. g. p. m. ē.).
Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
Aristips Sengrieķu filozofs (Aristipus; ap 435. g. - 356. g. p. m. ē.).
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem.
Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu.
Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs.
Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus.
vēdānta senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju).
daršana Seno indiešu filozofijas jēdziens, kas apzīmē spēju redzēt, pārdzīvojumu, pieredzi, sapratni, doktrīnu.
porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
transcendentālais Sholastiskajā filozofijā - esamības aspekti, kas atrodas aiz garīgās, empīriskas pasaules robežām.
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts.
paparžskābe Skābe, ko satur melnās ozolpapardes droga.
inoskleroze Skleroze un indurācija kā fibrozo audu šķiedru proliferācijas sekas.
fibrohondroma Skrimšļa audzējs, kurā ir daudz fibrozo audu.
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā.
akrosoma Smails veidojums spermotozoīda galviņas priekšgalā.
gandisms Sociāli politiska un reliģiski filozofiska doktrīna, kas māca, ka nacionālā neatkarība sasniedzama mierīgā ceļā, iesaistot plašas tautas masas un apelējot pie tās reliģiskajām jūtām.
kirenaiķi Sokrāta mācekļa Aristipa no Kirēnas dibināta filozofu skola 4. gs. pr. m. ē.
spermatofors Specializēta kapsula (dažiem dzīvniekiem), kurā atrodas spermatozoīdi.
krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
centromērs Spermatozoīda kakls.
nematospermija Spermatozoīdi ar garu pavedienveida asti, raksturīgi cilvēka spermai.
spermatozojs Spermatozoīds.
spermijs Spermatozoīds.
teratospermija Spermatozoīdu attīstības traucējums.
spermakrāzija Spermatozoīdu daudzuma samazināšanās spermā.
diszoospermija Spermatozoīdu ģenēzes traucējums.
aspermatoģenēze Spermatozoīdu nenobriešana.
spermatolīze Spermatozoīdu noārdīšana vai šķīdināšana.
oligospermija Spermatozoīdu skaita samazinātība spermā.
aspermija Spermatozoīdu trūkums spermā.
sperma Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums.
spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
astenospermija Spermotozoīdu kustību zudums vai samazināšanās.
azoospermija Spermotozoīdu trūkums spermā.
sporogonija Sporozoītu veidošanās.
haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā.
kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
naratīva teorija stāstījumu lomu un nozīmi skaidrojoša teorija, kas sakņojas valodas filozofijā un kritisko sociālo teoriju tradīcijā.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu.
jūmisms subjektīvā ideālisma paveids filozofijā; hjūmisms.
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu.
Amerikas eļļaspalma šīs ģints suga ("Corozo oleifera").
Acrocordia gemmata šīs ģints suga, kas konstatēta Gaujas ielejā uz ošu un ozolu mizas.
Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās.
merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta.
kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm.
protozoofāgs Šūna, kas fagocitē protozojus.
trofocīts Šūna, kuras funkcija ir citu šūnu barošana, piem., Sertoli šūna ("cellula Sertoli"), kas baro un balsta spermatīdas un spermatozoīdus.
citocista Šūna, pārpildīta ar malārijas merozoītiem.
uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
monospermija Tāda apaugļošanās, kur dzīvnieka vai auga olšūnā nokļūst tikai viens spematozoīds vai spermijs.
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols.
ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
ozolzīļveida Tāds, kam ir ozola zīles forma, veids.
saprozoisks Tāds, kas barojas ar pūstošām vielām (protozoji).
ozolinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no ozola koksnes.
homohromisks Tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem.
digametisks Tāds, kas producē divu tipu gametas - sievišķās (ovocītus) un vīrišķās (spermatozoīdus).
fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu.
sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi); patristika (2).
Aleksandrijas skola teoloģijas skola Aleksandrijā ap 150.-400. g., kas centās saskaņot grieķu filozofiju ar kristīgās baznīcas dogmām.
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska); politiska programma.
teosofija Teozofija.
antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
teozofs Teozofijas piekritējs.
teosofs Teozofs.
koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs.
iktidozauri teriodontu apakškārtas mazi plēsīgi zvēriņi zebiekstes lielumā, izmiruši, dzīvoja mezozojā.
kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
metapolitika Tīri filozofiska politisko teoriju mācība, kas cenšas noskaidrot valsts pirmcēloņus un mērķus, neraugoties uz īstenībā sastopamām valsts formām.
ozonizēt Tīrīt ar ozonu (gaisu, ūdeni).
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
triasa periods triass, mezozoja ēras pirmais periods.
trifeļi Trifeles - zem zemes augošas, apaļas vai bumbuļveidīgas sēnes, lapu koku mežos, sevišķi ozolājos, 15-20 cm dziļumā.
koksnes īstais kodols tumši iekrāsots kodols sugām ar regulāro kodolveidošanos (priede, lapegle, ozols, osis u. c.).
Drosophila melanogaster Tumšvēdera drozofila.
Quercus cerris turku ozols.
Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
Quercus frainetto ungāru ozols.
spekulatīvfilosofija Uz spekulācijām (2) dibināta filozofija.
solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
zinātniskais reālisms vairāku 20. gs. filozofisko mācību kopējais nosaukums; saskaņā ar šī virziena filozofu atziņām, zinātniskie pētījumi ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj gūt patiesas zināšanas.
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
polispermija Vairāku spermatozoīdu vai spermiju iekļūšana olšūnā apaugļošanās brīdī.
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde.
metagrammatika Valodniecības filozofija; salīdzināma valodu zinātne.
ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem.
zeboks Vecs, nokaltis ozols.
ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte.
blefaroplasts Veidojums, no kura sākas protozoja viciņa.
rifejs Vēlais proteozojs, prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu.
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
venofibroze Vēnas vidējā apvalka fibrozo audu hiperplāzija.
arterializācija Venozo asiņu apgāde ar skābekli; pārvēršanās par arteriālām asinīm; arteriālo asiņu piegāde; vaskularizācija.
ābeļu vērpējs vērpēju suga ("Malacosoma neustria"), kuras kāpuri dzīvo uz ozoliem, apsēm, ābelēm, ievām.
aksioloģija Vērtību teorija - filozofiska mācība par vērtībām.
virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
nodrellēt VGrozot nodeldēt atbilstoši vajadzībai.
kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā.
provacekijas Vicaiņu protozoju ģints, kas atrasti urīnā un izkārnījumos.
akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
sholasts viduslaiku filozofs, teologs.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem.
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
fertilizīns Viela olšūnas apvalkā, kurai ir specifiski receptori spermatozoīdu saistīšanai.
aspidinols Viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem.
spermicīds Viela, kas nonāvē spermatozoīdus.
autospermatoksīns Viela, kas spēj aglutinēt spermatozoīdus dzīvnieka organismā, kurā tie veidojušies.
antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību.
mīmānsa Viena no 6 ortodoksālajām senindiešu filozofijas skolām, kas balstīta uz vēdām.
Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
albaspidīns Viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām.
flavaspidīnskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
flavaspidskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
mīmāmsā Viena no ortodoksālām brahmanisma sistēmām indiešu filozofijā.
prākrits viena no senindiešu filozofijas kategorijām, kas apzīmē visu materiālo un garīgo lietu sievišķo sākotni.
intracitoplazmatiskā injicēšana viena spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā.
plūksnaini daivaina lapa vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
poliserozits Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
poliserozīts Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
monāde Vienšūnas protozojs.
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
vicas Vienšūņu, arī spermatozoīdu pastāvīgi veidojumi - organoīdi, kas veic pārvietošanās funkcijas.
ozolapakša Vieta zem ozola.
ozolapuža Vieta zem ozola.
Dryopteris expansa viltus ozolpaparde.
Dryopteris assimilis viltus ozolpapardes "Dryopteris expansa" nosaukuma sinonīms.
pauts Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi.
sēklinieks Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi.
Dryopteris filix-mas vīrpaparde jeb melnā ozolpaparde.
parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
pozitīvisms Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
fenomenoloģija Virziens mūsdienu filozofijā.
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
arhajs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arheozojs.
pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
voltērisms Voltēra filozofisko uzskatu kopums.
kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts.
freidisms Z. Freida filozofiski antropoloģiskās un psiholoģiskās koncepcijas, kā arī visas mācības un skolas, kas attīstījušās uz to bāzes; to teorētiskais pamats ir psihoanalīze.
Tortrix viridana zaļais ozolu tinējs.
zaļozols Zaļojošs ozols.
Aquilegia viridiflora zaļziedu ozolīte.
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki.
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia").
hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora").
trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
arboroīds Zarots, kokam līdzīgs, piem., protozoju kolonija.
Aquilegia chrysantha zeltziedu ozolīte.
prekembrija krokojumi Zemes garozas deformācijas un pārveidošanās procesi arhajā un proterozojā pirms \~3,7 mld līdz \~0,6 mld gadu.
neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons.
fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās.
madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi.
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
zīlene Zīle - ozola auglis.
zīline Zīle - ozola auglis.
cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
zīlotne Zīļu čemurs ozolā.
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
protistoloģija Zinātne par vienšūnas organismiem; protozooloģija.
japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru.
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā.
nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ozo.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: