Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaist.
Atrasts vārdos (106):
- kaist:1
- skaist:1
- kaistin:1
- apkaist:1
- atkaist:1
- iekaist:1
- izkaist:1
- nokaist:1
- pakaist:1
- sakaist:1
- uzkaist:1
- skaista:1
- Skaista:1
- skaiste:1
- skaiste:2
- skaists:1
- Skaists:1
- kaisties:1
- aizkaist:1
- pārkaist:1
- piekaist:1
- saskaist:1
- skaistai:1
- skaistin:1
- skaistīt:1
- skaistra:1
- skaistrs:1
- neskaists:1
- paskaists:1
- skaistais:1
- Skaistava:1
- skaisteņš:1
- skaisties:1
- skaistiņš:1
- skaistoga:1
- Skaistova:1
- skaistule:1
- skaistule:2
- skaistums:1
- iekaisties:1
- izskaistīt:1
- nokaisties:1
- sakaisties:1
- skaistacis:1
- Skaistģire:1
- skaistieši:1
- skaistināt:1
- skaistriņa:1
- skaistulis:2
- skaistulis:1
- uzkaisties:1
- aizkaisties:1
- apskaisties:1
- atskaisties:1
- daiļskaists:1
- ieskaisties:1
- izskaisties:1
- noskaisties:1
- paskaisties:1
- saskaisties:1
- skaisteklis:1
- skaistēties:1
- skaistgalve:1
- skaistīties:1
- Skaistkalne:1
- Skaistkalni:1
- Skaistlejas:1
- skaistnātre:1
- skaistoties:1
- uzskaisties:1
- aizskaisties:1
- izskaistināt:1
- pārskaisties:1
- paskaistināt:1
- pieskaisties:1
- skaistciedrs:1
- skaistkārkls:1
- skaistlilija:1
- skaistrunība:1
- uzskaistināt:1
- brīnumskaists:1
- pārskaistināt:1
- skaistaudzīte:1
- skaistgalītis:1
- skaistgalvene:1
- skaistinājums:1
- skaistināties:1
- skaistkārklis:1
- skaistputniņš:1
- skaistvārdība:1
- skaistvārdīgs:1
- naktsskaistule:1
- skaistkalnieši:1
- vienmērskaistā:1
- izskaistinājums:1
- izskaistināties:1
- neizskaistināts:1
- paskaistināties:1
- skaistspalvains:1
- skaistumkopšana:1
- uzskaistinājums:1
- uzskaistināties:1
- skaistumkonkurss:1
- skaistumpunktiņš:1
- skaistumkaraliene:1
- visvisskaistākais:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (968):
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bebriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Berniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bluzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bogdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Brenciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Dembovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Gaugariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Glagači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Grundāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Indrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kališkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kazimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kaziņči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kuliniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ļaksi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ludviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ņemčinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ornicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Orupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Podļesicas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pouriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Romuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Seikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Skradeli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Smildiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stolņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Teneismuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trapciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Treikaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trušeliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Unzuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Vainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Valteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veterovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kotolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Skaistas pagastā.
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
- Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā.
- Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- Calocybe leucocephala baltā skaistgalve.
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- slauns brangs, skaists, teicams.
- daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
- kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
- gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi.
- košiniece Daiļa, skaista meitene.
- aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
- grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
- košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
- dailulīte Dem. --> dailule; skaista meitene.
- skaistriņa Dem. --> skaistra.
- skaisteņš Dem. --> skaists.
- skaistiņš Dem. --> skaists.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- Callicarpa dichotoma divžuburu skaistoga.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- Dridzis Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā.
- Drīdzis Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā.
- Dridza ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā.
- Drīdza ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā.
- Dridža ezers Drīdzs, ezers Kombuļu un Skaistas pagastā.
- uzēsties Dusmoties, skaisties (uz kādu).
- bļauroties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- kaisties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt.
- sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- grēmāties Dusmoties, skaisties.
- krēsties Dusmoties, skaisties.
- purpāties Dusmoties, skaisties.
- špetnīties Dusmoties, skaisties.
- Calocybe chrysenteron dzeltenā skaistgalve.
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt.
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Baltezers Ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha.
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Lotas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 1,6 ha.
- Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
- Rūbežnīks Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers.
- Teneiss Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers.
- Kauseņš Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers.
- Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 14,6 ha.
- Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks.
- Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers.
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- glaunai Glīti; skaisti.
- smuks Glīts; skaists.
- smukums Glītums; skaistums.
- dailīgs Graciozs, skaists (visādā ziņā).
- Coleus blumei greznā skaistnātre jeb Blūma koleja.
- pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
- karalisks Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Amra Hindu mitoloģijā - krāšņākais koks ar neaprakstāmi skaistiem ziediem.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
- aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
- apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
- saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
- sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
- iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
- piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
- apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu).
- apkaist Iekaist visapkārt.
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
- ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
- piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni).
- sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni).
- dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni).
- Ildze Ildza ezers Skaistas pagastā.
- Ildzis Ildza ezers Skaistas pagastā.
- Ilzas ezers Ildza ezers Skaistas pagastā.
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Indras ezers Indrs, ezers Skaistas pagastā.
- Indra ezers Indrs, ezers Skaistas pagastā.
- Indricas ezers Indrs, ezers Skaistas pagastā.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- hūrijas Islama mitoloģijā - mūžīgi jaunas un skaistas jaunavas paradīzē (džannā).
- eu- Īstens, labs, skaistā stāvoklī.
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
- Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- piepucēt Izdaiļot; izskaistināt.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- izraibināt Izskaistināt.
- laķierēt Izskaistināt.
- izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- cēloties Izskaistināties, greznoties.
- ķentrs Izveicīgs, skaists.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- iztīmināt Izvērpt smalku, skaistu.
- Išuņa ezers Ižūns, ezers Skaistas pagastā.
- Ižūna ezers Ižūns, ezers Skaistas pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā.
- Callicarpa japonica var. angustata Japānas skaistoga.
- peins Jauks, skaists.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- grezndegunis Kāds (kāda), kam ir skaists deguns.
- pursliķis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
- purslis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
- viķelis Kāds, kas skaisti dzied.
- košrunis Kāds, kurš skaisti runā.
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu.
- kosms Kārtība, skaistums, saskaņa.
- skaistra Kārts, maikste; skaiste 2.
- skaista Kārts, maikste; skaiste.
- Kausiņš Kauseņš - ezers Skaistas pagastā.
- Kovšika ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
- Kovšuna ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
- Kausiņu Kausiņu ezers - Kauseņš Skaistas pagastā.
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
- apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
- celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
- mālēties Kopt skaistumu krāsojot seju.
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- kosmēte Kosmētiķe, skaistumkopēja.
- košvaigs Kosmētiskiem līdzekļiem panākts sejas izskaistinājums.
- vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
- Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums.
- Skaists Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" nosaukuma variants.
- Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants.
- Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Blūzmas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
- Blūzmi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
- Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
- bogdānieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bodāni" iedzīvotāji.
- Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants.
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants.
- Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
- ezerinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
- Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
- Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
- Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gaugariškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukuma variants.
- Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
- geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji.
- Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants.
- ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji.
- Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- izabelinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Izebelina" iedzīvotāji.
- Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
- Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants.
- Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
- Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants.
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
- Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Orneicāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants.
- Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants.
- Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
- Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants.
- Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
- Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants.
- Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- skaistieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaista" iedzīvotāji.
- skradalieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaradaļi" iedzīvotāji.
- skradelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradaļi" iedzīvotāji.
- Skradaļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
- Skradeļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
- Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
- Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
- stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji.
- Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
- Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
- Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants.
- Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
- Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants.
- Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
- vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji.
- Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants.
- Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants.
- vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- veterovcieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- veterovkieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
- Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Izabelinas pagasts Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- krāsns Krāšņs, skaists.
- krāsnība Krāšņums, skaistums.
- krāsnums Krāšņums, skaistums.
- izpiktoties Krietni skaisties, dusmoties.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- Kuļu ezers Kulis, ezers Skaistas pagastā.
- Kūļu Kuļu ezers - Kulis Skaistas pagastā.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- krienums Labākais un skaistākais kādā lietā.
- dievojs Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- dievots Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- bestrs Labs, dūšīgs, skaists.
- ārisks Labs, skaists, kopts.
- ārisks Labs, skaists.
- košs Labskanīgs, skaists.
- dižcepure Liela, skaista cepure.
- Melnezers Lielais Melnezers Skaistkalnes pagastā.
- Lielais Āžuknis Lielais Ožukns Skaistas pagastā.
- Lielais Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Ožukna ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- zeltozols Liels un skaists ozols.
- petuks Liels, skaists gailis.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- Lipaks Linokas ezers Skaistas pagastā.
- Linoksa ezers Linokas ezers Skaistas pagastā.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- Lubāniņš Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Lubančiku ezers Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Lubānu ezers Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Piļisovka Ļaksu pilskalns Skaistas pagasta Ļaksu ciemā.
- kā saule ļoti daiļš, skaists.
- iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
- kā paradīzē ļoti labi, skaisti, patīkami, pārpilnībā.
- dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
- bārbija Ļoti skaista meitene.
- Paradīzes dārzs zemes virsū ļoti skaista vieta, kur var dzīvot laimē un pārpilnībā.
- zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt.
- kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt.
- adonis Ļoti skaists jauneklis.
- poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
- brīnišķīgs Ļoti, sevišķi (piemēram, labs, skaists).
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- Margancis Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Marganča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margaucu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margauča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margavicu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margaviču ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Margolta ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- Marguca ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- Mazais Āžuknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Ožukna ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Ožuknas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Mazais Džunas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
- Mazais Āžūknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagatā.
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
- paskaistināties Mazliet izskaistināties.
- aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
- Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
- hrīsolits Minerāls spoži dzeltenā krāsā, skaisti laistās.
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- nav skata (arī izskata) nav glīti, skaisti.
- papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- neražans Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- neražens Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
- menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
- pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
- teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
- brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
- brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
- fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā).
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- nekošs Neskaists, nejauks, riebīgs.
- nedārms Neskaists, nepieklājīgs.
- nedrāms Neskaists, nepieklājīgs.
- neknasts Neskaists, nevīžīgs.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- nokaisties Noskaisties.
- nokrežoties Noskaisties.
- nonaidoties Noskaisties.
- nopuņķoties Noskaisties.
- notusties Noskaisties.
- retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
- apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- pasapužavāties Padusmoties, paskaisties.
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja.
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
- Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu.
- Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā.
- Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
- iekaisināt Panākt, ka iekarst, iekaist.
- izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku).
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- kā lelle par ļoti skaistu sievieti.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- ēlizijs Paradīze; svēto mājoklis, skaista vieta.
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
- pārskaistināt Pārāk izskaistināt.
- pārskaisties Pārāk noskaisties.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- teatralizēt Pārmērīgi samākslot, uzmācīgi izskaistināt.
- teatrāls Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- paslauns Paskaists.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
- Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
- jaukai Patīkami; skaisti.
- visvisskaistākais Pats skaistākais.
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
- laķējums Paveikta darbība, rezultāts --> laķēt; izskaistinājums.
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1).
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
- aizsvilt Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
- aizsvilties Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs.
- Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
- Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes.
- dužs Plecīgs, skaists.
- prausties Posties, sevi uzskaistināt.
- daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija.
- duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
- flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings.
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
- viķels Putns, kas skaisti dzied.
- burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- iekaisums Rezultāts --> iekaist (2).
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- krāšņums Rotājums, izgreznojums; skaists (dabas) veidojums.
- Rūbežu ezers Rūbežnīks, ezers Skaistas pagastā.
- Robežnieku ezers Rūbežnīks, ezers Skaistas pagastā.
- nošust Sadusmoties, skaisties.
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
- estētisks Saistīts ar skaistumu, cildenumu, mākslu.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
- kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
- kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
- kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
- balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.
- kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
- kā roze saka par skaistu, jaunu sievieti, par sārtiem vaigiem.
- kā puķe saka par skaistu, jaunu, pievilcīgu sievieti.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
- kā sapnis saka, ja ko atzīst par neparasti skaistu.
- kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
- sazenēt Sakaist, sasūpēt.
- zenēt Sakaist.
- Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
- saskaisties Sākt, parasti pēkšņi, skaisties.
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
- puķains Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).
- pasmuks Samērā glīts, skaists.
- paskaists Samērā skaists.
- iesirsties Saskaisties, dusmoties, ļaunoties.
- žarnīties Saskaisties, iekarst.
- iešust Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- sabuzt Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- apniknoties Saskaisties, saniknoties.
- iekaisties Saskaisties, uzbudināties.
- sapūsties Saskaisties; arī apvainoties.
- aizkaisties Saskaisties.
- nopīkt Saskaisties.
- sabuzelēties Saskaisties.
- saīverēties Saskaisties.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma; pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
- skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- kaistin Savienojumā ar verba "kaist" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- kaitin Savienojumā ar verba "kaist" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
- Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
- Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- skaistkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalns" iedzīvotāji.
- Sīvera ezers Sivers, ezers Aulejas un Skaistas pagastā.
- kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme; skaidra un skaista rakstīšana.
- daiļraksts Skaidrs un skaists raksts; kaligrāfisks rakstības veids.
- kalo- Skaist-, daiļ-.
- kļovaja Skaista (mašīna, sieviete).
- Frīne Skaista Atēnu hetēra, kas Feidijam bijusi par modeli.
- Dodecatheon pulchellum skaistā ducīte.
- Centaurea pulcherrima skaistā dzelzene.
- Argoss Skaista fazānu suga Āzijas dienvidos.
- Gaillardia pulchella skaistā gailardija.
- Mammillaria perbella skaistā mamilārija.
- Armīda Skaista pavedinātāja.
- skaistule Skaista sieviete, daiļava.
- daiļava Skaista sieviete; skaistule.
- Spiraea bella skaistā spireja.
- Sprekelia formosissima skaistā sprekēlija.
- Polygonum pulchellum skaistā sūrene.
- Tulipa pulchella var. humilis skaistā tulpe, pundurforma.
- raženīte Skaista un kārtīga meitene.
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
- eņģele Skaista, gaiša būtne.
- glītene Skaista, glīta sieviete.
- meita kā bilde skaista, izskatīga meita.
- meita kā kompete skaista, izskatīga meita.
- meita kā oga skaista, izskatīga meita.
- maigpuķe Skaista, krāšņa puķe.
- mizokals Skaistā, labā nīdējs.
- cacka Skaista, slinka sieviete.
- kraļa Skaista, slinka sieviete.
- Isabellin Skaista.
- bella Skaistā.
- Centaurium pulchellum skaistais augstiņš.
- Sphagnum pulchrum skaistais sfagns.
- hasans Skaistais.
- daiļums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- krāšņums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka.
- Kotoļnīki Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kotolnieki" nosaukuma variants.
- Uorneicāni Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Uorupi Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Orupi" nosaukums latgaliski.
- Vieveri Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukuma variants.
- čitrīnija Skaistas sievietes apzīmējums indiešu literatūrā.
- Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms.
- staltene Skaistas, labi barotas govs vārds.
- Atriplex calotheca skaistaugļu balodene.
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
- kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis").
- rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens").
- calocybe Skaistgalves.
- maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii").
- baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
- sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus").
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides").
- euritmija Skaisti iedalītas kustības, piem., dejā, mūzikā, runā utt.
- iepost Skaisti ierīkot.
- ierost Skaisti ierīkot.
- ierust Skaisti ierīkot.
- ierošināt Skaisti saģērbt (atkārtoti).
- lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds.
- droztalāt Skaisti un skaņi dziedāt.
- droztelēt Skaisti un skaņi dziedāt.
- kā mācītājs (runā) skaisti, daiļrunīgi, pārliecinoši, gudri (runā).
- peini Skaisti, labi, arī smalki.
- almazno Skaisti.
- skaišķi Skaisti.
- škaišķi Skaisti.
- skaistai Skaisti.
- sadirsēties Skaisties, dusmīgam, ļaunam kļūt.
- sirst skaisties, dusmot.
- pešīties Skaisties, dusmoties, ķildoties.
- šņurgāties Skaisties, dusmoties, pelt, vainot.
- sirsties skaisties, dusmoties.
- grosties Skaisties, dusmoties.
- kresties Skaisties, dusmoties.
- bizeņoties Skaisties, trakot.
- skaist Skaisties.
- skaistēties Skaisties.
- šust Skaisties.
- skaistīt Skaistināt.
- dailināties Skaistināties, sevi izdaiļot.
- Schoenberg Skaistkalne.
- Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
- Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- skaistkalnieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalne" iedzīvotāji.
- šenberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji.
- šimberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji.
- šimbarģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
- šimbarķieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
- šimbergieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji.
- Šenbergskaja Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schoenberg Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums.
- greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju.
- coleus Skaistnātres.
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- callicarpa Skaistogas jeb kalikarpas, arī kalikarpi.
- Žiralda skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa bodinieri var. giraldii").
- divžuburu skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa dichotoma").
- Japānas skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa japonica").
- brangs Skaists (par cilvēku).
- skaistrs Skaists 1.
- krasjuka Skaists cilvēks.
- krasjuks Skaists cilvēks.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- glezna Skaists dabasskats, vīzija.
- apollons Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados.
- skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- daiļaugums Skaists izskats, stalts augums.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- adonīds Skaists jauneklis.
- antinojs Skaists jauneklis.
- tamariska Skaists krūms, no kura mizas sūcas salda sula.
- skaistulis Skaists priekšmets, veidojums.
- skaistputniņš skaists putniņš.
- glaunums Skaists tērps, smalka uzvešanās.
- jaucīgs Skaists, daiļš, piemīlīgs.
- Skaistas ezers Skaists, ezers Skaistas pagastā.
- foršs Skaists, glīts, iznesīgs.
- gližs Skaists, glīts.
- puiks Skaists, glīts.
- skaišķs skaists, jauks.
- puigs Skaists, jauks.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- dižans Skaists, mīļš.
- pievilcīgs Skaists, patīkams (par parādībām dabā, ainavu).
- zītars Skaists, patīkams laiks.
- ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs.
- ķeitris Skaists.
- košs Skaists.
- raženāt Skaistu, jauku taisīt, radīt.
- dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- bombonga Skaistule.
- dailene Skaistule.
- dailule Skaistule.
- skaistaudzīte Skaistule.
- skaiste Skaistule.
- smukmeitiņa Skaistule.
- spulgvaidze Skaistule.
- daiļaudzis Skaistulis.
- dailietis Skaistulis.
- dailis Skaistulis.
- dailulis Skaistulis.
- krasavčiks Skaistulis.
- smukpuisītis Skaistulis.
- smukulis Skaistulis.
- beau ideal skaistuma ideāls; pati pilnība.
- gaume Skaistuma izpratne; spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- skaistumpunktiņš Skaistuma kārpiņa.
- miss Skaistuma konkursa uzvarētājas tituls vai titula sastāvdaļa.
- kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu.
- daiļjūtība Skaistuma, dailes izjūta.
- misene Skaistumkonkursa dalībniece.
- mis Skaistumkonkursa uzvarētāja (titula sastāvdaļa).
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- misene Skaistumkonkursa uzvarētāja.
- košība Skaistums, daiļums, izsmalcinātība, izcilība.
- daile Skaistums, daiļums.
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
- jaucība Skaistums.
- košums Skaistums.
- prišums Skaistums.
- puikums Skaistums.
- daiļjūtīgs Skaistumu, mākslu izprotošs, uztverošs.
- Gladiolus callianthus skaistziedu gladiola.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- ļaļa Slinka, parasti skaista sieviete.
- petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
- feins Smalks, skaists, labs.
- Saļanka Soļanka, Skaistas pieteka.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- plakanvēdera spāre spāru dzimtas suga ("Libellula depressa"), viena no skaistākajām un biežāk sastopamajām Latvijas spārēm.
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- acis kā iepilinātas spožas, mirdzošas, skaistas acis.
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
- korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- sasust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām); nosust.
- nosust Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām).
- cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
- majestātisks Svinīgs, skaists, arī varens.
- zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- dailgurne Tāda, kurai ir skaisti gurni.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- staltragains Tāds, kam ir izcili skaisti ragi.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- skaistacis Tāds, kam ir skaistas acis.
- skaistspalvains Tāds, kam ir skaistas spalvas.
- daiļš Tāds, kam ir skaisti, harmoniski sejas vaibsti un ķermeņa formas.
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem); krāšņs, dekoratīvs.
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- jauks Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku; skaists.
- neizskaistināts Tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- atturīgs Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
- vārdnieks Tāds, kas mīl runāt skaistas frāzes.
- aflogistisks Tāds, kas neiekaist.
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
- daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā; tāds, kam piemīt šādas spējas.
- graža Tāds, kas skaists, lepns, augstprātīgs.
- burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk; ļoti skaists, jauks.
- ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās; straujš.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- staltradzis Tas (tāds), kam ir izcili skaisti ragi.
- sapnis Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs.
- pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
- pērle Tas, kas ir skaists, apbrīnojams, arī vērtīgs, nozīmīgs.
- rota Tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku.
- gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
- Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- krupe Tautas dziesmās sīka, skaista meiča.
- skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- Tenisa ezers Teneiss, ezers Skaistas pagastā.
- Teņa ezers Teneiss, ezers Skaistas pagastā.
- Tenīsa ezers Teneiss, ezers Skaistas pagastā.
- Tenīsa Tenīsa ezers - Teneiss Skaistas pagastā.
- estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
- prausīgs Tīrību un skaistumu mīlošs.
- bombakacejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, gk. visai lieli augi skaistiem ziediem (dažas sugas audzē arī siltumnīcās).
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- pūkojums Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
- uzrotāt Uzskaistināt, izdaiļot, izrotāt.
- flammēties Uztraukties; iekaist.
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
- Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes.
- ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji.
- krusenieki Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krusas" iedzīvotāji.
- mēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- paradīze zemes virsū vieta, kur ir laimīga dzīve, pārpilnība, kur ir ļoti skaisti.
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas.
- misters vīriešu skaistumkonkursa uzvarētājs (titula sastāvdaļa).
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām.
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omnia praeclara rara viss skaistais ir rets.
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas).
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu.
- Skaistava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistova" literarizēts nosaukuma variants.
- noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
- estētika Zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi.
- gaist Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
- Callicarpa bodinieri var. giraldii Žiralda skaistoga.
kaist citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV