Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiziet.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (70):
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā
- aiziet (arī ieiet) kapā
- aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē)
- aiziet (tālu) priekšā
- aiziet aiz jelgavas
- aiziet aiz krūmiem
- aiziet aizsaulē
- aiziet bojā
- aiziet bujānos
- aiziet ciet
- aiziet dieva mierā
- aiziet dieva priekšā
- aiziet gaisā
- aiziet ganos
- aiziet gar ausīm (kādam)
- aiziet gar degunu
- aiziet garām
- aiziet garo ceļu
- aiziet garu ceļu
- aiziet gulēt
- aiziet jūriņā
- aiziet kā (divi) deviņi
- aiziet kā divi deviņi
- aiziet kā kaķis ar pūsli
- aiziet kā pēc nāves
- aiziet kapā
- aiziet krievos
- aiziet latatā
- aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē)
- aiziet mūžībā
- aiziet nebūtībā
- aiziet nevērtē
- aiziet niceklē
- aiziet no dzīves
- aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves)
- aiziet pa burbuli
- aiziet pa gaisu
- aiziet pa pieskari
- aiziet pa purbuli
- aiziet pa savām darīšanām
- aiziet par tālu
- aiziet partizānos
- aiziet pēc piena
- aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā
- aiziet pie Pētera
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- aiziet pie vēja
- aiziet pie velna
- aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē)
- aiziet savās darīšanās
- aiziet savu (arī citu) ceļu
- aiziet tā kunga plosts
- aiziet tālu priekšā
- aiziet uz vienu vietiņu
- aiziet uz viņpasauli
- aiziet vējā
- aiziet veļos
- aiziet zudumā
- govs aiziet ciet
- iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt
- jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis
- liekam aiziet
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai
- noiet (retāk aiziet) dibenā
- noiet uz grunti, arī aiziet pa grunti
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai
- nolikties (arī aiziet) gulēt
- nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai
Atrasts skaidrojumos (404):
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā.
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā.
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā.
- aiziet bujānos aiziet bojā.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības.
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aiziet uz vienu vietiņu aiziet uz ateju.
- ģelaķ otvod aiziet uz pretējo pusi.
- aiziet savās darīšanās aiziet uz tualeti
- piezvanīt šefam aiziet uz tualeti.
- aiziet pa savām darīšanām aiziet uz tualeti.
- aiziet vējā aiziet zudumā.
- sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam).
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet.
- aizlāpāt Ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem.
- aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu.
- aizplezdināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizplidināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
- aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizanesties Ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet.
- izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- aizklenderēt Ar pūlēm, lēnītēm aiziet.
- aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- aizārstēt Ārstējot ļaut aiziet; nomirt.
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
- aizcirsties Ātri (straujā tempā) aiziet, nokļūt (kur, pie kāda).
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
- aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
- aiziet kā divi deviņi ātri aiziet, aizskrien.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aizbekot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizstropīt Ātri aiziet, aizskriet.
- aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
- aizkašāt Ātri aiziet.
- aizķeijāt Ātri aiziet.
- aizklangāt Ātri aiziet.
- aizkudīties Ātri aiziet.
- aizļekāt Ātri aiziet.
- aizlinkāt Ātri aiziet.
- aizlipsīt Ātri aiziet.
- aizmudīties Ātri aiziet.
- aizmuģīties Ātri aiziet.
- aizvicot Ātri aiziet.
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
- aizpestīt Atsienot ļaut aiziet.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ole Bravo! lai dzīvo! aiziet! heijā!
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aiziešana Darbība, process --> aiziet.
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
- nodegt Degot aiziet bojā.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām).
- izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
- aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām.
- aizpiļīt doties, aiziet.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet.
- aizacilāties Gāzelējoties aiziet.
- aizagāzties Gāzelējoties aiziet.
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgribēt Gribēt aiziet prom.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- aizašķeterēties Grīļojoties aiziet.
- aizļodzīties Grīļojoties, ļogoties aiziet.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- aizmudrīt Izveicīgi un ātri aiziet.
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- spicausis Kāds, kurš mīl mieloties bez maksas, un aiziet nesamaksājis.
- nokalst Kalstot aiziet bojā.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot.
- aizslenderēt Klaiņojot aiziet; aizklīst.
- aizmētāties Klaiņojot, staigājot apkārt (bez īpaša mērķa), aiziet kur; aizklīst kur (paliekot bez uzraudzības).
- aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot.
- nokukšināt Klaudzot aiziet.
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet.
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai.
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- aizklamzāt Lempīgi aiziet.
- aizklamzāties Lempīgi aiziet.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- aizsvempties Lempīgi, neveikli aiziet.
- aiztipāt Lempīgi, neveikli aiziet.
- aiztuntulēt Lempīgi, neveikli aiziet.
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet.
- aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā aiziet.
- aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
- noļenkāt Lēnām (ar palēcieniem) aiziet, aizcilpot (par zaķi).
- aiztušāt Lēnām (tusnījot) aiziet.
- aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
- aizciekāt Lēnām aiziet (par vistām).
- aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
- aizsleberēt Lēnām aiziet bez spēka.
- aizķēpāt Lēnām aiziet pa dubļiem.
- aizmirzt Lēnām aiziet sīkiem solīšiem.
- aizposāt Lēnām aiziet.
- aizšļūtēt Lēnām aiziet.
- aiztiekties Lēnām aiziet.
- aiztimbāt Lēnām aiziet.
- aiztūļāties Lēnām aiziet.
- aizbelzt Lēnām aizvilkties, aiziet.
- aizļēpāt lēnām neveikli, smagnēji aiziet.
- nostakāt Lēnām un ar grūtībām aiziet.
- novīkstīties Lēnām un lempīgi aiziet.
- nošļūkt Lēnām un neveikli aiziet.
- nokulcinēties Lēnām un nevērīgi aiziet.
- aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
- aizavilkties Lēnām, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet.
- aizčabāt Lēnām, nedroši aiziet.
- aizļukšāt Lēni aiziet (par dzīvnieku).
- dasavilkties Lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- aizloskāt Lēni, neveikli aiziet; lēni, nevīžīgi aiziet.
- aiztupelēt Lēni, neveikli aiziet.
- aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
- aiztoškāties Lēni, tūļīgi aiziet.
- aizklemberēt Lēnītēm aiziet.
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5).
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt.
- aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
- atšūties Likt mierā, netraucēt; aiziet.
- viruļivaķ Likumīgi aiziet no kameras.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
- aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- aiziet kā (divi) deviņi ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- liekam aiziet nevajadzīgi, veltīgi aiziet.
- aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem).
- aizļekāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizļekatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizļempatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizlingāt Neveiklā gaitā aiziet.
- aizlingāties Neveiklā gaitā aiziet.
- aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet.
- lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet.
- aizļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem).
- aizlangāt Neveikli aiziet ar lieliem soļiem.
- aizļenkarēt Neveikli aiziet streipuļojot, grīļojoties.
- aizļumpāt Neveikli aiziet, aizskriet.
- aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
- aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot.
- aizlampāt Neveikli aiziet.
- aizstibīt neveikli vai ar lieliem soļiem aiziet.
- aizkleinot Neveikli vai ar līkām kājām aiziet.
- aizkluinīt Neveikli, brīžiem klibojot, aiziet; aizklibot.
- aizklurģēt Neveikli, klibojot aiziet; aizklibot.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet.
- aizklurgot Neveikli, neizveicīgi aiziet.
- aizkliģēt Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
- aizkliģēties Neveikli, nevarīgi aiziet klibojot.
- aizčūbāt Neveikli, nevarīgi aiziet.
- aizcipāt Neveikli, nevarīgi lēnām aiziet.
- aizsteģīt Neveikli, nevarīgi, stīvi aiziet.
- aizkoīzāt Neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem aiziet.
- aizbliest Neveikli, smagiem soļiem aiziet.
- aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
- nopostīties Nobeigties, aiziet postā.
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
- aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
- apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
- nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- aizbēguļot Paslepšus aiziet.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet.
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- ņemt vagu patvaļīgi aiziet, aizbēgt.
- mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē.
- aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
- aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
- pensionēšanās vecums personas vecums, kurā tā aiziet no darba, lai saņemtu pensiju.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot).
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- aizplustinēt Plivinot apģērbu, aiziet.
- aizpluderēties Plivinot spārnus aiziet.
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- aizpokšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
- aizpukšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
- iztek kā ūdens caur pirkstiem saka, ja kas (_parasti_ laiks, dzīve)nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (_parasti_ nauda) tiek viegli iztērēts.
- nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.
- sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos.
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem).
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt.
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- aizbekot Sēņojot aiziet prom, aiziet līdz noteiktai vietai.
- nosipināt Sīkiem soļiem steidzoties aiziet.
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsliept Slepeni aiziet.
- aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizblisēt Slinkojot, klejojot aiziet prom.
- aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem.
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
- aizklemst Smagnēji aiziet.
- aizstibāt Smagnēji aiziet.
- aizkležāt Smagnēji streipuļojot aiziet.
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsmakt Smokot aiziet bojā.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem.
- aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
- aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem.
- aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt.
- aizlumīt Steidzīgi aiziet.
- aizšpidīt Steidzīgi aiziet.
- aizticināt Steidzīgi aiziet.
- aizžauties Steidzīgi aiziet.
- aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
- aiztusnīt Stenot lēnām aiziet.
- aiztušņot Stenot lēnām aiziet.
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
- aizstuģīt Stīvi, klibojot aiziet.
- nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aizvantarot Streipuļojot (grīļojoties) aiziet ar troksni.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet.
- sētnieks Tas, kas paliek mājā, kamēr citi aiziet vai nu lauku darbos, vai viesos.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aizlāpot Trokšņaini aiziet.
- aizklurģot Trokšņaini, klibojot aiziet.
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- dastaigāt Vairākkārt, arī bieži aiziet kur, pie kā.
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
- aizvēžot Vēžojot aiziet (līdz).
- kā iebraucamā vieta vieta, kurā var ierasties un no kuras aiziet jebkurā laikā.
- exeunt Viņi aiziet, viņi noiet.
- novīst Vīstot aiziet bojā.
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
aiziet citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV