Paplašinātā meklēšana

Meklējam adzi.

Atrasts vārdos (312):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (754):

rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums.
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
iegorains Ar padziļinājumu vidū.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
aizārstēt Ārstējot sadziedēt.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
Onopordum acanthium asais baltdadzis.
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
Cirsium vulgare asais dadzis.
ķepe Asins nolaižamais radziņš.
atskarba Atlūzis nags, atnadzis.
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis.
atnaģis Atnadzis.
atskārbala Atnadzis.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
sass augonis; daļēji sadzijusi brūce.
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
Ceratotherium simum baltais degunradzis.
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš.
karacēt Bēdīgi kladzināt.
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem.
iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
smaulis Bezradzis, tolis.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
Arctium nemorosum birztalas diždadzis.
vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts.
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis.
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē.
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
dzalkstis Dadzis, dzelksnis.
daģis Dadzis.
jukšna Dadzis.
apdziedināt Daļēji sadziedēt, apārstēt.
sadziedāšana Darbība --> sadziedāt.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
asnadzītis Dem. --> asnadzis.
atnadzītis Dem. --> atnadzis.
dadzītis Dem. --> dadzis.
ieradziņš Dem. --> ieradzis.
līkradzīte Dem. --> līkradzis.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots.
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā.
čopa Dobums, padziļinājums.
grebe Dobums, padziļinājums.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš.
dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš.
Xanthium spinosum dzeloņainais smaildadzis.
Xanthium strumarium dziedzerainais smaildadzis.
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
saklaust dzirdēt, sadzirdēt.
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
spundēt Dzīt sienā lielu vadzi.
dzijunadzis Dzīvnadzis.
dzīnadzis Dzīvnadzis.
zīnadzis Dzīvnadzis.
pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi.
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis.
anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas.
gadzīt Gadzināt.
dedināt Gāgāt, kladzināt.
dēdināt Gāgāt, kladzināt.
dedēt Gāgināt, kladzināt.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
garpirkstis Garnadzis.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī.
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
iekledzināties Iekladzināties.
ienags Ienadzis (1).
ienags Ienadzis (2).
atnadze Ienadzis.
atnadzis Ienadzis.
atnags Ienadzis.
atradzis Ienadzis.
ienaģe Ienadzis.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
dzīvnadzis Ieradzis.
dzīvradzis Ieradzis.
gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu.
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
atkladzināt Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
Silybum marianum īstais mārdadzis.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nokakšķināt Īsu brīdi kladzināt.
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
uzzvadzināt Īsu brīdi šķindēt, zvadzināt.
nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
uzdziedēt Izārstēt, sadziedēt.
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt (brūci).
karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt.
brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
iekārēt Izveidot padziļinājumu, iedobumu.
krapēt Izveidot žoga stabā rievotu padziļinājumu.
ierobin Izveidot, padziļināt robu.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
uzdzijums Jaunie audi, kas pārklāj sadzijušu brūci.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
Rhinoceros sondaicus Javas degunradzis.
saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja.
jēlis Jēlnadzis.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
iejosta Jostas veida padziļinājums.
Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos.
zvīdzināties Kā žagata žadzināt.
nokladzēt Kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
dēderēt Kladzināt (par vistām).
klunkāt Kladzināt (par vistu kas gatavojas perēt).
ķērcinēt Kladzināt (par vistu, kas izdējusi olu).
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
bēdēties Kladzināt pirms dēšanas (par vistām).
gāgarēt Kladzināt, gāgināt.
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
kakšķināt Kladzināt, pļāpāt.
klākšķināt Kladzināt; klākšināt.
dāderēt Kladzināt.
dādināt Kladzināt.
gakšķināt Kladzināt.
kacināt Kladzināt.
kākalēt Kladzināt.
kākāt Kladzināt.
kakināt Kladzināt.
ķēcināt Kladzināt.
ķecinēt Kladzināt.
ķēkt Kladzināt.
klādzināt Kladzināt.
klākšināt Kladzināt.
klandzināt Kladzināt.
klidzināt Kladzināt.
kukšināt Kladzināt.
ņērgt Kladzināt.
tredēt Kladzināt.
trēdēt Kladzināt.
trēdināt Kladzināt.
trēsēt Kladzināt.
trēzināt Kladzināt.
klunka Kladzinoša vista.
piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
sakledzināt Kladzinot iegūt.
izklaģīt Kladzinot izdēt.
sakladzināt Kladzinot sasaukt.
sakledzināt Kladzinot sasaukt.
sakledzināties Kladzinot sasaukties.
uzkladzināt Kladzinot saukt.
sakladzināties Kladzinot sazināties.
uzkladzināt KLadzinot uzmodināt.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ķurkt Klaigāt, kladzināt.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
klauseklis Klausāmais radziņš (pakurliem).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
kludzerēties Klukstēt, kladzināt.
kludzēt Klukstēt, kladzināt.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
iekala Kokā iekalts padziļinājums.
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
Xanthium albinum krastmalas smaildadzis.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
ķekarēt Ķērkt, kladzināt.
Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus).
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai).
dzeltne Lapains dadzis.
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
launadzes Launadzis.
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala.
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
baltlaps Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
dadžlapa Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
lieldadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
līpdadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
līpdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
platdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
vecpuiši Lielais diždadzis ("Arctium lappa").
Arctium lappa lielais diždadzis.
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
līkradža Līkradzis.
līkraģis Līkradzis.
uzragot Likt radziņus (asinsnolaišanai).
ragot Likt radziņus asins nolaišanai.
radzināt Likt radziņus asiņu nolaišanai.
sadziedināt Likt sadziedāt.
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
lipjdadzis Līpdadzis.
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
dādu Mājputnu kladzināšana.
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
Rhinoceros tichorinus matainais degunradzis.
slependadzis Mazais diždadzis ("Arctium minus").
Arctium minus mazais diždadzis.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Diceros bicornis melnais degunradzis.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
bednītis Nabadziņš.
jendziņš Nabadziņš.
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai.
pakarcināt Nedaudz kladzināt.
pakarcinēt Nedaudz kladzināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
pakaramais Neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam.
grāvtiņš Neliela vadziņa.
beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
judre Neliels padziļinājums zirga priekšzobos.
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā).
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
krope Neliels padziļinājums, sprauga.
iegroba Neliels padziļinājums.
cifela Neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē.
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
rona Nesadzijusi brūce, rēta.
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
nokledzināt Nokladzināt.
noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
hils Orgāna vārti; padziļinājums orgāna virsmā, kurā ieiet vai no kura iznāk asinsvadi un limfvadi, nervi un izvadkanāli.
Haltica erucae ozolu spradzis.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana.
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
atkledzināties Pabeigt kladzināt.
palīgot Padziedāt līgodziesmas.
palīgot Padziedāt.
paziņģēt Padziedāt.
paziņģēties Padziedāties.
padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos.
padzijā Padzijē.
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1).
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē.
vendzele Padziļinājums krastā.
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā.
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā.
gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām.
ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem.
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens.
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
ierieva Padziļinājums, dobums.
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā).
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
maula Padziļinājums.
ekskavācija Padziļināšana; iedobums.
ierīvēt sāli rētās padziļināt ciešanas ar jaunām sāpēm.
iedziļot Padziļināt.
izdziļināt Padziļināt.
dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums.
dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē.
dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu.
dobties Padziļināties.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
dziļans Padziļš.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
padzirst Padzirdēt.
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
padzērdināt Padzirdināt.
paģirināt Padzirdināt.
padzirkstīt Padzirkstēt (2).
padzirna Padzirne.
padzirnās Padzirne.
padzirnava Padzirne.
padzirnave Padzirne.
padzirnis Padzirne.
pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm).
pašauties Padzist.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
karinums Pakaramais, vadzis.
pakledzināt Pakladzināt.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
paļģis Paladziņš.
palaunags Palaunadzis (1).
palaunags Palaunadzis (2).
palaunags Palaunadzis (3).
sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
paredzināt Paradzināt.
Carlina vulgaris parastais zeltdadzis.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
rakt Parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha.
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
pazvadzināt Pažvadzināt.
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums.
naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
stotēt Piekalt pakavam radzi.
pieklāstīt Piekladzināt ar tenkām.
piekledzināt Piekladzināt.
piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā).
lipāties Pielipt kā dadzis; pielabināties, pieglaimoties.
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
Vagaršapata Pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին).
Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē.
iegrebe Plakans padziļinājums.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
džidžināt Pļāpāt, žadzināt.
pūkdadzis Pūkainais diždadzis ("Arctium tomentosum").
Arctium tomentosum pūkainais diždadzis.
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina.
Cirsium palustre purva dadzis.
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
taurinis Radziņš, stobriņš.
Suaeda corniculata radziņu sveda.
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš.
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām.
padziļināties Refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam.
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī.
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai).
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai.
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
stīlāgs Rokturis, kāts; stīladzis.
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus).
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
satrallāt sadziedāt.
saziņgāt Sadziedāt.
aizretināt Sadziedēt.
sadzīdēt Sadziedēt.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
dadzirdēt Sadzirdēt.
sadzirēt Sadzirdēt.
sadzirst Sadzirdēt.
sasviķot sadzirdīt.
sadzērdināt Sadzirdīt.
balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
piedziedēt Sākt dziedināt, daļēji sadziedēt.
aizgūt Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci.
alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saūkšēt Saucot, ūjinot panākt, ka sadzird.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem).
saziņģēties Sazināties sadziedoties.
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
vadziņsēja Sēja vadziņās.
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm.
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst.
Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību.
Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām.
laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
smadži Smadzis.
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
spradze Spradzis 1.
spredze spradzis^1^.
skaustiņš Sprungulis, sprūds, vadzis.
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
pavilkt Stiepti padziedāt.
stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš.
sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird.
Lotus ambiguus šaubīgais vanagnadziņš.
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna.
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā.
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis.
ragot Šņaukt tabaku no radziņa.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
lēvs Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
skrambots tāds, kam ir vairāki, daļēji sadzijuši, nelieli ievainojumi.
lūpains Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
lūpaiņš Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
jēlnadzis Tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis.
sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
posttraumatisks Tāds, kas izpaužas pēc traumas iegūšanas un ārējas sadziedēšanas.
vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
ielejots Tāds, kur ir ielejas; tāds, kur ir padziļinājumi, bedres.
iedobens Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums; iedobains.
iedobains Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums.
iedobs Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
dobainis Tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.).
dobāts Tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.).
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas).
kladzēns Tas, kas kladzina.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas).
Vecais Āne teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, kurš lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa.
grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm.
aceple Telpa (padziļinājums) zem krāsns; paceplis.
Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe.
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš.
bert Trāsēt, kladzināt.
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
gremdurbis urbis konisku vai cilindrisku padziļinājumu un atbalsta virsmu apstrādei ap urbumiem.
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur)).
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
jukšiņ Usne, dadzis.
jukšiņs Usne, dadzis.
jukšņa Usne, dadzis.
izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām).
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
radzis vadzis (1).
knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais.
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis.
knaģis Vadzis, āķis.
ķeģis Vadzis, ķīlis.
žabēklis Vadzis, puļķis.
rozainītis Vainags, vainadziņš.
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
Rudužu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
Vanagu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
Vanaga ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus").
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus").
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus").
lotus Vanagnadziņi.
šaubīgais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus ambiguus").
tīruma vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus arvensis").
Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus").
virsāju vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus callunetorum").
ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus").
dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus").
māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt.
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^.
dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs.
pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
viennadzīgs Viennadzis.
Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai.
izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
plesa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
plēsa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
Lotus callunetorum virsāju vanagnadziņš.
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
virtedzine Virtadziene.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas.
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
sudrabdadzis Zeltdadzis.
Cirsium acaule zemais dadzis.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
zvaniņzieds Zieds ar zvanveida vainadziņu.
Aphthona euphorbiae zilais linu spradzis.
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
luļķis Zīžamais radziņš.
perimilolīze Zoba vainadziņa cieto audu destrukcija.
žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata).
čarinēt Žadzināt.
šladzināt Žadzināt.
žadzenēt Žadzināt.
žaganāt Žadzināt.
žaganēt Žadzināt.
žagināt Žadzināt.
atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu).
žvadzienis Žvadziens.
žvadzenēt Žvadzināt (1).
šļekstēt Žvadzināt naudas maku.
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
žvakšināt Žvadzināt, klabināt.
žvakšķināt Žvadzināt, klabināt.
svadzināt Žvadzināt.
švadzināt Žvadzināt.
zvadzināt Žvadzināt.
zvādzināt Žvadzināt.

adzi citās vārdnīcās:

MEV

a˙dzi