Paplašinātā meklēšana
Meklējam adzi.
Atrasts vārdos (189):
- adzi:1
- dadzis:1
- radzis:1
- dradzis:1
- knadzis:1
- kradzis:1
- Ladziņa:1
- Nadziņa:1
- nadziņš:1
- padzijā:1
- padzijē:1
- padziks:1
- padziļš:1
- padzist:1
- Radziņa:1
- radziņi:1
- radziņš:1
- Radziņš:1
- asnadzis:1
- atnadzis:1
- atradzis:1
- dadadzis:1
- dadzilis:1
- dadzirst:1
- gadzināt:1
- gradzins:1
- ienadzis:1
- ieradzis:1
- īsradzis:1
- kadzieši:1
- padzidrs:1
- padzimte:1
- padziras:1
- padzirna:1
- padzirne:1
- padzirst:1
- panadzis:1
- pīladzis:1
- radzināt:1
- radzināt:2
- ašņadzira:1
- dadziedēt:1
- dadzirdēt:1
- dadzirdīt:1
- dardadzis:1
- dārdadzis:1
- diždadzis:1
- dzīnadzis:1
- garnadzis:1
- garradzis:1
- ieradziņi:1
- ieradziņš:1
- jēlnadzis:1
- kazradzis:1
- kladzināt:1
- kladzināt:2
- kladzinēt:1
- kņadzināt:1
- kradzināt:1
- ķēlnadzis:1
- launadzis:1
- līdadziņa:1
- līkradzis:1
- līpdadzis:1
- lupnadzis:1
- maladzivs:1
- mārdadzis:1
- nabadziņš:1
- padziedāt:1
- padziedēt:1
- padzievāt:1
- padzimdīt:1
- padzirdēt:1
- padzirdīt:1
- padzirkle:1
- padzirnās:1
- padzirnis:1
- padzivine:1
- paladziņi:1
- paladziņš:1
- pātadziņa:1
- pāzadziņa:1
- pažadziņa:1
- pieradzis:1
- potadzine:1
- pūkdadzis:1
- Radzimina:1
- apaļradzis:1
- apzadzināt:1
- ašņadziras:1
- ašņadziris:1
- atradzieši:1
- atžadzināt:1
- aunradziņi:1
- baltradzis:1
- dzīvnadzis:1
- dzīvradzis:1
- dzjadziene:1
- Ečmiadzina:1
- gļēvnadzis:1
- ieradzināt:1
- izžadzināt:1
- lipjdadzis:1
- nabadzināt:1
- nožadzināt:1
- padziekste:1
- padziļināt:1
- padzirklis:1
- padzirknis:1
- padzirnava:1
- padzirnave:1
- padzirties:1
- padzisināt:1
- paradzināt:1
- pažadzināt:1
- pilnnadzis:1
- platdadzis:1
- platradzis:1
- purnradzis:1
- purtadzine:1
- radzikulis:1
- apkladzināt:1
- atkladzināt:1
- brīdadzieši:1
- degunradzis:1
- dzelzdadzis:1
- dzijunadzis:1
- izkladzināt:1
- izžļadzināt:1
- mandadzieši:1
- mugurradzis:1
- nokladzināt:1
- nozvadzināt:1
- nožvadzināt:1
- padzidrināt:1
- padziedināt:2
- padziedināt:1
- padzildināt:1
- padziļināts:1
- padzirdināt:1
- padzirksnis:1
- padzirkstēt:1
- padzirkstīt:1
- padzirsties:1
- pakladzināt:1
- palaunadzis:1
- pazvadzināt:1
- pažļadzināt:1
- pažvadzināt:1
- pienadadzis:1
- platradziņa:1
- podradzieši:1
- Radziņciems:1
- Radziņezers:1
- radziņveida:1
- aizkladzināt:1
- aizturvadzis:1
- aizzvadzināt:1
- atspradzināt:1
- izspradzināt:1
- kladzināties:1
- nospradzināt:1
- palaunadziņš:1
- pārkladzināt:1
- paspradzināt:1
- piekladzināt:1
- pielaunadzis:1
- plakannadzis:1
- puspaladziņš:1
- atsadzivīties:1
- iegadzināties:1
- iežadzināties:1
- izadziedāties:1
- izadzirdēties:1
- izžadzināties:1
- ķengaradzieši:1
- padziļinājums:1
- padziļinātājs:1
- padziļināties:1
- padzirksteļot:1
- pasadzivīties:1
- piespradzināt:1
- iekladzināties:1
- izkladzināties:1
- Kalnadzirnavas:1
- nosadziedāties:1
- pasadzirdēties:1
- aizkladzināties:1
- iesadziļināties:1
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- Akmeņradziņu ezers
- asais dadzis
- aug buciņš, aug radziņi
- baltais degunradzis
- Baltijas vanagnadziņš
- beidz klabināt nadziņus
- biešu spradzis
- birztalas diždadzis
- dažādlapu dadzis
- dūksnāju vanagnadziņš
- dūkstu vanagnadziņš
- dzeloņainais smaildadzis
- dziedzerainais smaildadzis
- dzīt kā vadzi sienā
- gāzes radziņš
- īstais mārdadzis
- Javas degunradzis
- kā dadzis
- kā dadzis acī
- klausāmais radziņš
- krastmalu smaildadzis
- lielais diždadzis
- līp klāt kā dadzis
- matainais degunradzis
- mazais diždadzis
- melnais degunradzis
- ozolu spradzis
- padziļinātā izvērtēšana
- parastais zeltdadzis
- piekladzināt (pilnas) ausis
- piekladzināt pilnas ausis
- pielīp kā dadzis (kādam)
- pūkainais diždadzis
- purva dadzis
- puspadzijā (aust)
- puspadzijā aust
- Radziņa Helmiņska
- Radziņa Podlaska
- Radziņu ezers
- radziņu sveda
- ragainais vanagnadziņš
- šaubīgais vanagnadziņš
- šaursvītru spradzis
- Siladzirnavu ezers
- tīruma vanagnadziņš
- vadzis lūst
- Vanadziņu ezers
- virsāju vanagnadziņš
- Zaborjes Ubadziņš
- zemais dadzis
- zilais linu spradzis
- žvadzināt ieročus
- žvadzināt rokudzelžus
Atrasts skaidrojumos (200):
- rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
- aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
- saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
- rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
- aizvadžot ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt
- iegorains ar padziļinājumu vidū
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
- aizārstēt Ārstējot sadziedēt
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- Onopordum acanthium asais baltdadzis
- Cirsium vulgare asais dadzis
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- ķepe Asins nolaižamais radziņš
- atskarba Atlūzis nags, atnadzis
- atskarbe Atlūzis nags, atnadzis
- atnaģis Atnadzis
- atskārbala Atnadzis
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
- sass augonis; daļēji sadzijusi brūce
- rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
- izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
- Ceratotherium simum baltais degunradzis
- Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš
- karacēt Bēdīgi kladzināt
- kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem
- iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei
- ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
- krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm
- smaulis Bezradzis, tolis
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
- dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
- Arctium nemorosum birztalas diždadzis
- vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts
- skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
- skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
- skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda
- kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
- izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
- ložņāt būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām)
- vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
- caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
- croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
- daģis Dadzis
- jukšna Dadzis
- zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām
- dzalkstis Dadzis, dzelksnis
- apdziedināt daļēji sadziedēt, apārstēt
- sadziedāšana darbība --> sadziedāt
- padziļinātājs darītājs --> padziļināt
- piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
- Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- purnradzis degunradzis
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
- asnadzītis dem. --> asnadzis
- atnadzītis dem. --> atnadzis
- dadzītis dem. --> dadzis
- ieradziņš dem. --> ieradzis
- līkradzīte dem. --> līkradzis
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
- gnu dobradžu dzimtas, vēršantilopju apakšdzimtas ģints (_Connochaetes_) pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim (ķermeņa garums 1,7-2,4 m, masa 145-270 kg), 2 sugas
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
- čopa Dobums, padziļinājums
- grebe Dobums, padziļinājums
- ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots
- ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
- diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā
- iedot dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
- Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš
- dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš
- Xanthium spinosum dzeloņainais smaildadzis
- Xanthium strumarium dziedzerainais smaildadzis
- kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
- kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
- saklaust dzirdēt, sadzirdēt
- piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
- spundēt Dzīt sienā lielu vadzi
- dzijunadzis Dzīvnadzis
- dzīnadzis Dzīvnadzis
- zīnadzis Dzīvnadzis
- pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
- Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
- Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
- aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
- paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis
- anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas
- gadzīt Gadzināt
- dedināt Gāgāt, kladzināt
- dēdināt Gāgāt, kladzināt
- dedēt Gāgināt, kladzināt
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
- vaga Garenisks padziļinājums zemē
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā)
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
- garpirkstis Garnadzis
- rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
- punktēšanas maniere grafikas dobspiedes tehnikas – oforta – veids, kurā attēlu veido sarežģītas nelielu, padziļinātu punktu sistēmas iegravēšana tieši metāla plātnē; punktīrs
- strīķvieta grāmatas iesējuma vākam paralēls padziļinājums, kas uzlabo grāmatas atveramību
- sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
- iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai
- paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
- paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
- pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
- dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
- dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
- rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā)
- rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā)
- iekledzināties Iekladzināties
- atnadze Ienadzis
- atnadzis Ienadzis
- atnags Ienadzis
- atradzis Ienadzis
- ienaģe Ienadzis
Atrasts piemēros (30):
- iepazīties – Tētis noteikti gribēs iepazīties ar tevi, – viņa teica un ieskatījās Radziņam acīs.
- parādīt – Vecmāmiņ, parādi man, kā var nopīt vainadziņu!
- izmeklēt Ak, cik ilgi viņu vajadzēja izmeklēt, kamēr sapratu, kur viņam, nabadziņam, sāp!
- pavadīt Aleksis vēlējās kādas stundas pavadīt vienatnē, lai sadziedētu jaungūto ievainojumu.
- dzīve Astronomi uzskata, ka jaunais atklājums varētu padziļināt zināšanas par zvaigžņu dzīvi un nāvi.
- riņķis Bet man gan nu ir piezadzies lielais uztraukums, jo nu jau vesela nedēļa riņķī un vēl mans sutījums nav sasniedzis galamērķi.
- posmains Brūce bija sadzijusi tā, ka rētaudi tai lika izskatīties pēc posmaina tārpa.
- kliedziens Cilvēki pludmalē sadzirdēja sievietes kliedzienus un ar airu laivu devās viņu glābt.
- tēma Galvenā tēma un instrumentālās vadlīnijas jau bija sadzirdētas un pierakstītas, attīstība un balss vēl klusēja.
- izmantošana Ievērojot ārpolitisko jautājumu daudzslāņainību, dažādu metožu izmantošana ir devusi papildu iespējas tēmas padziļinātai izpratnei.
- pierādīt It kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā, mēģināja pierādīt vainu.
- pārņemt Jaunās tautas, kas pārņēma tagadējās vietas, varenos padzina un vispār izspieda no dzelmes.
- izgāzties Knapi sadzirdams krakšķis — un vesels žoga posms no staba līdz stabam izgāzās tik pēkšņi, ka Tušs knapi noturējās kājās, bet nezvērs nu jau rēca aizvilkdamies, turklāt zedeņi nokrita tik nelaimīgi, ka uz tiem uzbāztais māla pods pāršķēlās uz pusēm.
- baidīties Kūtī, kur aizgaldā snauduļoja tikai cūkas un, soļus sadzirdējušas, sāka slieties kājās un rukšķināt, bija redzams, ka Rodrigo no cūkām baidās.
- ačkups Lai aizpildītu mazos piespēles robiņus, izrunātu pāris nenozīmīgus teikumus vai nodejotu ačkupu, mazurku un padziedātu korim līdzi, jau nemaz nevajadzēja beigt teātra kursus.
- teikt Lai dzejā teikto sadzirdētu pēc iespējas vairāk ļaužu, mūziķis dzejolim piekomponē melodiju.
- pa karstām pēdām Likumsargi garnadzi “ pa karstām pēdām” aizturējuši.
- cerība Man ir cerība, ka tikšu sadzirdēts.
- izglītošana Margrietai ideja nepatika, toties Zlata bija sadzirdējusi savai domai par sieviešu izglītošanu labu padomu.
- troksnis Motora troksnis nebija sadzirdams.
- vētrains Naktis, izņemot dažas vētrainās, bija tik klusas, ka mājā sadzirdams ik peles pārskrējiens un zobu skrapsts.
- noziegties Nav slepkavojis, zadzis, noziedzies un tomēr.
- izcīnīt Neaizmirsīsim, ka trīs mirdzošās zvaigznes Brīvības piemineklī ir izcīnītas arī ar ģenerāļa Radziņa gudrību.
- brūce Nepiemērotības sajūta, ko radīja nespēja palīdzēt ģimenei, kļuva par brūci, kas nekad nesadzija.
- siksniņkurpes Nesabojā skaistos nadziņus, citādi nekad vairs nevarēsi siksniņkurpēs un bez zeķubiksēm staigāt.
- cibric No karaļnama puses žvadzēdami, žvinkstēdami, klepodami, spurslādami un šņākdami izlīda žemaiši, helebardes žvadzinādami, pret vairogiem tās dauzīdami, Žīgimants pa krūmiem kā zaķis tik, cibric, tik, sprukt, un skatās, skatās apkārt, ka tikai neviens nepamanītu.
- neaizmirstule Novij neaizmirstuļu vainadziņu un ieliek trijās vietās pa rozei.
- slinks Pa to, līgani līkumodama un tik tikko sadzirdami dūkdama, kā liela slinka muša līda melna mašīna.
- trops Pat nolecot no olu dējas pie krūma, kur tas bišu trops, jūs kladziniet priekš tā, cik spējas, nu kā jau ticīgs vistas lops.
- gadījums Pēc smagā nelaimes gadījuma Liepājas drāšu un naglu fabrikā brūce kājā nesadzija, vēlāk tur radās liels sastrutojums un tagad jau vispārēja organisma saindēšanās.
adzi citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv