Paplašinātā meklēšana

Meklējam adzi.

Atrasts vārdos (315):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (766):

rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
aizvadžot ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt
iegorains ar padziļinājumu vidū
peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
aizārstēt Ārstējot sadziedēt
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
Onopordum acanthium asais baltdadzis
Cirsium vulgare asais dadzis
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
ķepe Asins nolaižamais radziņš
atskarba Atlūzis nags, atnadzis
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis
atnaģis Atnadzis
atskārbala Atnadzis
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
sass augonis; daļēji sadzijusi brūce
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
Ceratotherium simum baltais degunradzis
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš
karacēt Bēdīgi kladzināt
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem
iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm
smaulis Bezradzis, tolis
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
Arctium nemorosum birztalas diždadzis
vasks bišu vasks - medusbišu vaskadziedzeru sekrēts
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
ložņāt būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām)
vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš
skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
daģis Dadzis
jukšna Dadzis
zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām
dzalkstis Dadzis, dzelksnis
apdziedināt daļēji sadziedēt, apārstēt
sadziedāšana darbība --> sadziedāt
padziļinātājs darītājs --> padziļināt
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis
tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
purnradzis degunradzis
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
asnadzītis dem. --> asnadzis
atnadzītis dem. --> atnadzis
dadzītis dem. --> dadzis
ieradziņš dem. --> ieradzis
līkradzīte dem. --> līkradzis
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
čopa Dobums, padziļinājums
grebe Dobums, padziļinājums
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā
iedot dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš
dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš
Xanthium spinosum dzeloņainais smaildadzis
Xanthium strumarium dziedzerainais smaildadzis
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
saklaust dzirdēt, sadzirdēt
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
spundēt Dzīt sienā lielu vadzi
dzijunadzis Dzīvnadzis
dzīnadzis Dzīvnadzis
zīnadzis Dzīvnadzis
pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis
anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas
gadzīt Gadzināt
dedināt Gāgāt, kladzināt
dēdināt Gāgāt, kladzināt
dedēt Gāgināt, kladzināt
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
vaga Garenisks padziļinājums zemē
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā)
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
garpirkstis Garnadzis
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
punktēšanas maniere grafikas dobspiedes tehnikas – oforta – veids, kurā attēlu veido sarežģītas nelielu, padziļinātu punktu sistēmas iegravēšana tieši metāla plātnē; punktīrs
strīķvieta grāmatas iesējuma vākam paralēls padziļinājums, kas uzlabo grāmatas atveramību
sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā)
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā)
iekledzināties Iekladzināties
atnadze Ienadzis
atnadzis Ienadzis
atnags Ienadzis
atradzis Ienadzis
ienaģe Ienadzis
ienags Ienadzis (1)
ienags Ienadzis (2)
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens
dzīvnadzis Ieradzis
dzīvradzis Ieradzis
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
padziļinātājs ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai
racējs ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē
otofons ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš
iekladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust
aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
uzžadzināt iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt
iežadzināties iesākt žadzināt un tūlīt apklust
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām
iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu
brūce ievainota un nesadzijusi audu vieta
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu)
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā)
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
skrūvgriezis instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
Silybum marianum īstais mārdadzis
nokakšķināt īsu brīdi kladzināt
nokladzināt īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
padzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1)
padzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1)
uzzvadzināt īsu brīdi šķindēt, zvadzināt
nožadzināt īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt
nožvadzināt īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt
uzdziedēt Izārstēt, sadziedēt
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt (brūci)
karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt
brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību
ieveidot izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums)
ievirzīt izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā
iekārēt izveidot padziļinājumu, iedobumu
krapēt izveidot žoga stabā rievotu padziļinājumu
ierobin Izveidot, padziļināt robu
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.)
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
uzdzijums Jaunie audi, kas pārklāj sadzijušu brūci
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā
Rhinoceros sondaicus Javas degunradzis
saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja
jēlis Jēlnadzis
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
iejosta Jostas veida padziļinājums
Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos
zvīdzināties Kā žagata žadzināt
nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī)
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi
kacinēt kladzināt
dāderēt Kladzināt
dādināt Kladzināt
gakšķināt Kladzināt
kacināt Kladzināt
kākalēt Kladzināt
kākāt Kladzināt
kakināt Kladzināt
ķēcināt Kladzināt
ķecinēt Kladzināt
ķēkt Kladzināt
klādzināt Kladzināt
klākšināt Kladzināt
klandzināt Kladzināt
klidzināt Kladzināt
kukšināt Kladzināt
ņērgt Kladzināt
tredēt Kladzināt
trēdēt Kladzināt
trēdināt Kladzināt
trēsēt Kladzināt
trēzināt Kladzināt
dēderēt Kladzināt (par vistām)
klunkāt Kladzināt (par vistu kas gatavojas perēt)
ķērcinēt Kladzināt (par vistu, kas izdējusi olu)
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
bēdēties Kladzināt pirms dēšanas (par vistām)
gāgarēt Kladzināt, gāgināt
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū
kakšķināt Kladzināt, pļāpāt
klākšķināt Kladzināt; klākšināt
klunka Kladzinoša vista
piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
sakledzināt Kladzinot iegūt
izklaģīt Kladzinot izdēt
sakladzināt Kladzinot sasaukt
sakledzināt Kladzinot sasaukt
sakledzināties Kladzinot sasaukties
uzkladzināt Kladzinot saukt
sakladzināties Kladzinot sazināties
uzkladzināt KLadzinot uzmodināt
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
ķurkt Klaigāt, kladzināt
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
klauseklis Klausāmais radziņš (pakurliem)
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
kludzerēties Klukstēt, kladzināt
kludzēt Klukstēt, kladzināt
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu)
izzust kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām)
nozust kļūt nesadzirdamam (par skaņu)
iekala Kokā iekalts padziļinājums
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā
Xanthium albinum krastmalas smaildadzis
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas
seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
ķekarēt Ķērkt, kladzināt
Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai)
dzeltne Lapains dadzis
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem
launadzes Launadzis
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā)
Arctium lappa lielais diždadzis
baltlaps Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
dadžlapa Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
lieldadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
līpdadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
līpdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
platdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
vecpuiši Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
līkradža Līkradzis
līkraģis Līkradzis
uzragot likt radziņus (asinsnolaišanai)
ragot likt radziņus asins nolaišanai
radzināt likt radziņus asiņu nolaišanai
sadziedināt likt sadziedāt
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi
lipjdadzis Līpdadzis
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
sakliegt ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības
dādu Mājputnu kladzināšana
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām)
izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē)
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai)
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai)
Rhinoceros tichorinus matainais degunradzis
Arctium minus mazais diždadzis
slependadzis Mazais diždadzis ("Arctium minus")
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
apdziedēt mazliet (no virspuses) sadziedēt
dziļš mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.)
autiņš mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai)
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
Diceros bicornis melnais degunradzis
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība
mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem
bednītis Nabadziņš
jendziņš Nabadziņš
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
potnazis Nazis ar īpašu nadziņu augu potēšanai
pakarcināt nedaudz kladzināt
pakarcinēt nedaudz kladzināt
pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
pažadzināt neilgu laiku, mazliet žadzināt
pažvadzināt neilgu laiku, mazliet žvadzināt
pakaramais neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam
grāvtiņš neliela vadziņa
beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
iegroba neliels padziļinājums
rovis neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai)
judre neliels padziļinājums zirga priekšzobos
bedre neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā)
bedre neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru)
kabata neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā)
krope neliels padziļinājums, sprauga
cifela neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule
rona Nesadzijusi brūce, rēta
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
nokledzināt Nokladzināt
noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4)
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis
hils Orgāna vārti; padziļinājums orgāna virsmā, kurā ieiet vai no kura iznāk asinsvadi un limfvadi, nervi un izvadkanāli
Haltica erucae ozolu spradzis
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā)
atkledzināties pabeigt kladzināt
palīgot Padziedāt
paziņģēt Padziedāt
palīgot Padziedāt līgodziesmas
paziņģēties Padziedāties
padzijā Padzijē
padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos
iestrīķēšana padziļinājuma izveide iesietas grāmatas vākā, lai atvieglotu tās atvēršanu
maula Padziļinājums
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1)
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā)
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu
rieva padziļinājums iesietas grāmatas vākā, lai atvieglotu tās atvēršanu
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
vendzele Padziļinājums krastā
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā
gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām
ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu
plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra
plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra
iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa
ierieva Padziļinājums, dobums
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā)
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā)
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu
robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā
krājkasīte padziļinājums, rieva starp dibena vaigiem sēžas rajonā (par cilvēku)
ekskavācija Padziļināšana; iedobums
iedziļot Padziļināt
izdziļināt Padziļināt
ierīvēt sāli rētās padziļināt ciešanas ar jaunām sāpēm
dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē
dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums
dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu
dobties Padziļināties
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē
dziļans Padziļš
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks
padzirst Padzirdēt
dzirst Padzirdēt, saklausīt
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
padzērdināt Padzirdināt
paģirināt Padzirdināt
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt
padzirkstīt Padzirkstēt (2)
padzirna Padzirne
padzirnās Padzirne
padzirnava Padzirne
padzirnave Padzirne
padzirnis Padzirne
pašauties Padzist
pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm)
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
karinums Pakaramais, vadzis
pakledzināt Pakladzināt
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
paļģis Paladziņš
palaunags Palaunadzis (1)
palaunags Palaunadzis (2)
palaunags Palaunadzis (3)
sarepināt panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
paredzināt Paradzināt
Carlina vulgaris parastais zeltdadzis
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
rakt parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu)
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1)
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2)
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3)
pazvadzināt Pažvadzināt
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums
naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja
stotēt Piekalt pakavam radzi
piekledzināt Piekladzināt
pieklāstīt Piekladzināt ar tenkām
piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā)
lipāties Pielipt kā dadzis; pielabināties, pieglaimoties
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību)
Vagaršapata pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին)
Radiviļiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē
iegrebe Plakans padziļinājums
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni)
džidžināt pļāpāt, žadzināt
Arctium tomentosum pūkainais diždadzis
pūkdadzis Pūkainais diždadzis ("Arctium tomentosum")
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina
Cirsium palustre purva dadzis
čagināt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt
kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
trāsēt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsāt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt
bankšķināt radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams
tētināt radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
taurinis Radziņš, stobriņš
Suaeda corniculata radziņu sveda
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
padziļināties refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
kontrmatrica reljefa, paaugstināta, tieši pretēji padziļinātai matricai izgatavota forma, ko izmanto drukai vai reljefspiedumam, kā arī matricu izgatavošanai
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai)
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko)
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu)
stīlāgs Rokturis, kāts; stīladzis
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus)
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
satrallāt sadziedāt
saziņgāt Sadziedāt
aizretināt Sadziedēt
sadzīdēt Sadziedēt
sadziedināt Sadziedēt
dadzirdēt Sadzirdēt
sadzirēt Sadzirdēt
sadzirst Sadzirdēt
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt
sasviķot sadzirdīt
sadzērdināt Sadzirdīt
balss pazūd saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ)
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt
piedziedēt sākt dziedināt, daļēji sadziedēt
aizgūt Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci
alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
saūkšēt Saucot, ūjinot panākt, ka sadzird
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums
sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem)
saziņģēties Sazināties sadziedoties
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai
vadziņsēja Sēja vadziņās
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst
Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību
Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām
laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē
smadži Smadzis
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu
apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā)
badmintons sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš
spradze Spradzis 1
spredze spradzis^1^
skaustiņš Sprungulis, sprūds, vadzis
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
pavilkt Stiepti padziedāt
stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem)
līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš
sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā
radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird
Lotus ambiguus šaubīgais vanagnadziņš
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā
Phyllotreta undulata šaursvītru spradzis
ragot Šņaukt tabaku no radziņa
dziļš tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu
pilnnadzains tāds (zirgs), kuram ir pilnnadzis
lēzens tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
lēvs tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
rupjš tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli)
smalks tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu)
skrambots tāds, kam ir vairāki, daļēji sadzijuši, nelieli ievainojumi
lūpains tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
lūpaiņš tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
jēlnadzis tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis
sekls tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem)
posttraumatisks tāds, kas izpaužas pēc traumas iegūšanas un ārējas sadziedēšanas
vaļējs tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci)
reljefs tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
ielejots tāds, kur ir ielejas; tāds, kur ir padziļinājumi, bedres
iedobains tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums
iedobs tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums
iedobens tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums; iedobains
ūdeņains tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu)
dobainis tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
dobāts tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
raudulīgs tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi)
asarains tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs
reljefs tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas)
kladzēns tas, kas kladzina
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas)
Vecais Āne teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, kurš lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa
grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm
aceple telpa (padziļinājums) zem krāsns; paceplis
Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš
bert Trāsēt, kladzināt
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis
gremdurbis urbis konisku vai cilindrisku padziļinājumu un atbalsta virsmu apstrādei ap urbumiem
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur))
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
jukšiņ Usne, dadzis
jukšiņs Usne, dadzis
jukšņa Usne, dadzis
izrobījumi uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu)
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece
radzis vadzis (1)
knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais
knaģis Vadzis, āķis
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis
ķeģis Vadzis, ķīlis
žabēklis Vadzis, puļķis
rozainītis Vainags, vainadziņš
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
Rudužu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
Vanagu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
Vanaga ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
lotus Vanagnadziņi
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus")
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus")
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus")
šaubīgais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus ambiguus")
tīruma vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus arvensis")
Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus")
virsāju vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus callunetorum")
ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus")
dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus")
māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^
dobt veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu)
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.)
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus)
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs
pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
viennadzīgs Viennadzis
Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai
izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai
plesa vieta (upē), kur ir padziļinājums
plēsa vieta (upē), kur ir padziļinājums
barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību
Lotus callunetorum virsāju vanagnadziņš
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi
virtedzine Virtadziene
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā)
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi
klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
sudrabdadzis Zeltdadzis
Cirsium acaule zemais dadzis
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai)
zvaniņzieds Zieds ar zvanveida vainadziņu
Aphthona euphorbiae zilais linu spradzis
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi
luļķis Zīžamais radziņš
perimilolīze Zoba vainadziņa cieto audu destrukcija
čarinēt Žadzināt
šladzināt Žadzināt
žadzenēt Žadzināt
žaganāt Žadzināt
žaganēt Žadzināt
žagināt Žadzināt
žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata)
atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu)
žvadzienis Žvadziens
svadzināt Žvadzināt
švadzināt Žvadzināt
zvadzināt Žvadzināt
zvādzināt Žvadzināt
žvadzenēt Žvadzināt (1)
šļekstēt Žvadzināt naudas maku
žvakšināt Žvadzināt, klabināt
žvakšķināt Žvadzināt, klabināt
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt

adzi citās vārdnīcās:

MEV