Paplašinātā meklēšana

Meklējam tāst.

Atrasts vārdos (57):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (528):

(kā) dzird (kā) runā, stāsta
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}
iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
atvieglināt (arī atvieglot) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
atvieglot (arī atvieglināt) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt
klāt vaļā (arī laukā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt
klāt laukā (arī vaļā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt
pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt
klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt
memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
memorāts Atmiņu stāsts.
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
švipstiens Ātrs stāsts.
atstāsts Atstāstījums (1).
atsakas Atstāstījums.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
mālēt Attēlot (piem., stāstījumā).
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
testamente Bībele; bībelstāsti.
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
Bībeles stāsts bībelstāsts
bībeļstāsts Bībelstāsts.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
lullot Blēņas stāstīt.
reikot Blēņas stāstīt.
Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
cita opera cita lieta; cits stāsts
tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
ļečīt Daudz runāt, stāstīt muļķības.
pestēt Daudz stāstīt, pļāpāt.
sateikt Daudz stāstīt, runāt, apgalvot.
teiķināt Daudz stāstīt.
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
stāstelītis Dem. --> stāstelis.
stāstiņš Dem. --> stāsts.
stāstāms Divd. --> stāstīt.
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt
episkā dzeja dzeja, kas no liriskas dzejas atšķiras ar savu objektivitāti, stāstījumiem, aprakstiem un mierīgu, apcerīgu priekšmeta aplūkošanu
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
laist vaļā enerģiski runāt, stāstīt
muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks.
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
ieborēt Iestāstīt, iegalvot.
tielēt Iestāstīt, kaulēties.
iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
ieblādēt Iestāstīt.
ieblatot Iestāstīt.
iepaust Iestāstīt.
ieteikt Iestāstīt.
saborēt Iestāstīt.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
pārklāstīt Ilgi un gari stāstot izskaidrot.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt
Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
stāstelis Īss stāsts.
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties.
apstāsts Izklāstījums, pārstāstījums.
apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
pieblākšķēt Izplatīt tenkas, atkārtoti tās stāstot ikvienam.
izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
izbļammāt Izpļāpāt, stāstīt.
izgrabināt Izpļāpāt, stāstīt.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
pasadaudzināties Izstāstīt daudziem.
izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē)
izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu
izlādēties Izstāstīt savas problēmas; sūdzēties.
sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus
piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
izpļurkšķēt Izstāstīt, izpļāpāt.
izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot.
izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
izstāstīt darbu izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā
noklārēt Izstāstīt, nostāstīt.
dastāstīt Izstāstīt.
izastāstīties Izstāstīt.
izčalot Izstāstīt.
izļepēt Izstāstīt.
lomiķ Izstāstīt.
leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts.
Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
sumarijs Kāda raksta vai darba galvenās domas īss atstāstījums.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
murģis Kāds, kas stāsta murgus.
peste Kāds, kurš mēdz gari stāstīt.
plīkšis Kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta.
nomuldēt Kādu laiku stāstīt aplamības.
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
prikoloķ Kaut ko izstāstīt.
minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
karātavu humors komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā); bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības
martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos
melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus
vēzāt Lēnām, garlaicīgi runāt, stāstīt.
sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos
noi Lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk.
kurati perati lieto, stāstot par runāšanu igauņu valodā
atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
piestāstīt Ļoti daudz izstāstīt.
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt
piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
action Mākslas darba (filmas, stāsta, romāna u. c.) žanrs, kura galvenā iezīme ir spraiga darbība.
drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību
tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt
blatot Mēģināt ko iestāstīt.
iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību.
fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu).
blatot Melot; stāstīt niekus.
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas
love story mīlas stāsts
zummēt Mīļi stāstīt.
monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
novelles Nelieli stāstiņi.
parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
pastāsts Neliels stāstījums.
fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
pārmēļš runāt nepatiesību citiem stāstīt
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
sinaksarijs Nostāsti par mocekļiem.
nosastāstīties Nostāstīties.
babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu
nostāšķs Nostāsts.
pastāsts Nostāsts.
piestāsts Nostāsts.
stāšķi Nostāsts.
testo Oratorijās darbības stāstītāja apzīmējums.
oriģinālstāsts Oriģināls 2(l) stāsts.
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
riņķī un apkārt pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.)
pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt.
piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu).
pārstāsts Pārstāstījums; arī atstāstījums.
pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt.
pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
pacacnieks Pasaku stāstītājs.
pasacnieks Pasaku stāstītājs.
iepūst ausīs pastāstīt
papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu).
pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
nostāstīt Pastāstīt, izstāstīt.
paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi).
pafleitēt Pastāstīt.
pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums.
kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta)
Noa Pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass.
belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
liecenieks Persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem.
netiešā runa personas izteikuma atstāstījums palīgteikuma veidā
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
piežubināt Piemelot, piestāstīt.
rega Pieredzējums, stāsts, brīnumi; pagātnes stāsti.
apvārdot Pierunāt (kādu); iestāstīt.
apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos)
pieborēt Piestāstīt; sastāstīt.
pielikt (ko) no sevis pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu
Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
atpļāpāt Pļāpājot atstāstīt.
iepļāpāt Pļāpājot iestāstīt.
pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
glemzt Pļāpāt niekus, stāstīt neticamas lietas.
valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
ļepāt Pļāpāt, stāstīt neticamas lietas.
žvankšēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
žvankšķēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības.
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
akroamatiska metode priekšlasījumu un stāstīšanas paņēmiens mācību gaitā
naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
tehnoloģiskā bāze ražojuma (detaļas, mezgla u. c.) virsma, ass, punkts, ko izmanto ražojuma novietošanai uz ierīces balstpunktiem, lai nodrošinātu tāstāvokļa precizitāti attiecībā pret tehnoloģiskās iekārtas darbvirsmām
grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt.
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot.
tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
paust Runāt (par ko), stāstīt (ko).
gaušāt Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
gaušāties Runāt niekus, garlaicīgi stāstīt.
reikt Runāt stāstīt; blēņas stāstīt.
pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
ūķelēt Runāt, sacīt, stāstīt.
gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas.
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu
pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas
delst Runāt, stāstīt.
reikot Runāt, stāstīt.
abstrakts Sacerējuma satura īss atstāstījums.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo
Turi muti! arī Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
Muti ciet! arī Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
sadirst Samelot, iestāstīt.
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā.
piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
sapūst sastāstīt
piesakulties Sastāstīt (kādam, parasti ko nepatiesu), lai sakūdītu, sanaidotu.
pieriet Sastāstīt (ko kādam), lai sanaidotu, sakūdītu.
sapenīt sastāstīt (niekus)
sapūst Sastāstīt (parasti ko aplamu).
piedziedāt pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu)
sapenterēt Sastāstīt aplamības.
dakult Sastāstīt kādam ko, parasti nepatiesību, lai sakūdītu, sanaidotu.
piestāstīt pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
piepūst pilnas ausis sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu)
sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības.
sačabināt Sastāstīt tenkas, niekus.
sablādēt Sastāstīt tenkas, pļāpas.
piekalāt Sastāstīt, parasti ko nepatiesu, lai sakūdītu, sanaidotu.
samelšāt Sastāstīt, samelst.
saplekšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
saplukšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
saplukšķēt Sastāstīt, sapļāpāt.
sabļuznīt Sastāstīt; sapļāpāt.
sagrabēt Sastāstīt.
sagruzīt Sastāstīt.
protokolls Sauss, garlaicīgs kāda notikuma atstāstījums.
nostāstīt Savienojumā "nevarēt nostāstīt": nevarēt beigt stāstīt.
ierunāties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
literārais scenārijs scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem.
Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.)
klāstīt Sīki, vispusīgi stāstīt; sīki, vispusīgi skaidrot.
apercu Skaidrs pārskats, īss satura atstāstījums, uzmetums.
klendzināt Skaļā balsī stāstīt.
Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
ieslavēt Slavējot iestāstīt, iegalvot.
nosveikt Sliktu (par citiem) stāstīt.
anamnēze Slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem, kas sekmējuši saslimšanu.
balalaika Smieklīgs stāsts.
naratīva terapija sociālā darba modelis, kurā paplašināti pēta klienta problēmu, analizējot viņa dzīvesstāstu
ieteice Spēja iestāstīt.
biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta
motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos.
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
narativizēšana Stāsta, stāstījuma izveidošana.
Acta martyrum stāsti par kristīgo mocekļu ciešanām, kurus lasīja priekšā gadskārtējos svētkos
reika Stāsti, tukšas runas.
čalojums Stāstījums bez nopietna satura.
izstāstījums Stāstījums, atstāsts.
izklāsts Stāstījums, izskaidrojums.
mednieku stāsti stāstījums, kurā ir daudz pārspīlējumu
pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
narrācija Stāstījums, stāstīšana.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem.
izstāsts Stāstījums.
naratīva teorija stāstījumu lomu un nozīmi skaidrojoša teorija, kas sakņojas valodas filozofijā un kritisko sociālo teoriju tradīcijā
sveikt stāstīt
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli).
pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot.
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
sapināt stāstīt (šādus tādus niekus)
nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt.
teiku izlaist stāstīt izdomājumus
aizliet acis stāstīt izdomājumus, aplamības
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
liet medu ausī stāstīt ko ļoti patīkamu, glaimot
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot
bāzt ausī stāstīt melus vai niekus
pļūtīt slapju stāstīt muļķības
ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus
baikāties Stāstīt nenozīmīgas lietas.
atliet Stāstīt nepatiesību.
dirst ausī stāstīt niekus, muļķības
pasakot Stāstīt pasakas.
atgodēties Stāstīt slavinoši.
pļorrāt Stāstīt, (daudz un ātri) runāt (nicīgi).
izsūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
(iz)zīst (retāk (iz)sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai
stāstīt darbu stāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā
parākot Stāstīt, pastāstīt.
potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt.
klārēt Stāstīt; skaidrot.
muhļīt Stāstīt.
vādīt Stāstīt.
aizkadra balss stāstītāja balss, kas runā paralēli citām skaņām un attēlam, ar kuru balss nav sinhronizēta
stāstnieks Stāstītājs.
stāstulis Stāstītājs.
sifilitisks Stāstīts ar sifilisu, tam raksturīgs.
recitando Stāstoši, deklamējoši.
naratīvs Stāstošs, vēstošs.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml).
noklāstīt Stāstot izskaidrot (pietiekami).
mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt.
iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu)
piedaudzināt Stāstot, arī tenkojot piedēvēt (kādam ko).
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
radīšanas mīts stāsts, kas izskaidro konkrētas tautas, vietas vai visas pasaules dievišķo sākotni
conte Stāsts, pasaka.
storija Stāsts; notikumu virkne.
storijs Stāsts; notikumu virkne.
stāšķis Stāsts.
storiņš Stāsts.
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
stāstnieks Stāstu rakstnieks.
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību.
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
pateikāt Šad un tad pateikt, pastāstīt.
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi
sašļupstēt Šļupstot sastāstīt.
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
parabaze Tā daļa grieķu komēdijā, kur koris griezās pie publikas un izstāstīja komēdijas saturu.
īsi tā, ka saruna, stāsts, teksts nav plaši, daudzpusīgi risināts
vēstīt Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
pasīks Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
izlaidums Tas, kas nav minēts, pateikts (kādā tekstā, stāstījumā).
stāstāms Tas, ko stāsta, kas jāstāsta.
skaidrotājs tas, kurš stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
sakulis Teicējs, stāstītājs.
tempulis Teika, pasaka, māņu stāsts.
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
naratīva analīze teksta analīzes metožu kopums sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura centrā ir stāsti un stāstīšana; kā pētījuma metodoloģija ir viena no konstruktīvisma pieejām, kas pēta cilvēka un sociālās realitātes sarežģītās attiecības, pievēršoties tam, kā cilvēki stāstīšanas procesā piešķir jēgu savai dzīvei, notikumiem un sociālajai realitātei
pentaris Teksts (ko runā, deklamē); runa; stāstījums.
attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot.
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot.
tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko).
eihēmerisms Teorija, pēc kuras senie ticējumi par dieviem radušies no nostāstiem par vēsturiskām personām.
atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot.
izstāstīties Vairākkārt, daudz stāstīt.
vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
(iz)kratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
kratīt savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa
Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki.
kā no grāmatas veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.); ar labu izpratni, labām zināšanām
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts.
mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums.
narrare Vēstīt, stāstīt.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma.
eolieši Viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola).
apustuļu darbi viena no kristietības Jaunās Derības daļām, kas stāsta par kristietības izplatīšanos, turpinājums evaņģēlijam
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
facētija Viens no epikas žanriem - joku stāsts, kas bija izplatīts Rietumeiropā renesanses laikmetā, bet Krievijā - 17. gs. beigās.
garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē
nostāsts Viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā.
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām
irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata.
komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.

tāst citās vārdnīcās:

MEV

tâst