Paplašinātā meklēšana
Meklējam sāpe.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (482):
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
- apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
- ģerkle Ar uzpampumu saistītas sāpes rokā.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
- skrējējs Asa, duroša sāpe.
- caurājs Asas durstošas sāpes ķermenī.
- cauras Asas durstošas sāpes ķermenī.
- caurējs Asas durstošas sāpes ķermenī.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure.
- caudura Asas sāpes ķermenī.
- caurdura Asas sāpes ķermenī.
- caurdure Asas sāpes ķermenī.
- caurais dur asas, durošas sāpes sānā.
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
- caurdurējs Asas, durstošas sāpes.
- dūrējs Asas, durstošas sāpes.
- dūrienis Asas, durstošas sāpes.
- sāpulis Asas, pēkšņas sāpes.
- sāpums Asas, pēkšņas sāpes.
- sērksnis astma, sāpes krūtīs.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- algioglandulārs Attiecīgs uz dziedzera aktivitātes pastiprināšanos, ko izraisa sāpes.
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
- psihralģija Aukstuma izraisītas sāpes.
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes.
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes.
- pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- dzanāties Būt tādam, kam ir dzīšanās sāpes (par dzīvniekiem).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- kamāties Ciest sāpes, mokas.
- močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- tenalģija Cīpslas sāpes.
- algēzija Dabiska spēja just sāpes.
- pussāpes Daļējas, nelielas sāpes.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
- angioneiralģija Dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu.
- kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos.
- sūka dedzinošas sāpes.
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
- smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
- dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī.
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
- kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
- kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
- krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
- krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
- dīgulis Dūrējs sānos, sāpes ķermenī.
- kauka Dūrējs sānos; sāpes mugurā, krustos.
- padures Dūrējs, durošas sāpes.
- dursnes Durošas sāpes.
- dursnis Durošas sāpes.
- dusnas Durošas sāpes.
- raiza Durošas sāpes.
- raize Durošas sāpes.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- dures Durstošas sāpes.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- akēdija Dvēseles sāpes.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- histeralģija Dzemdes sāpes.
- mētralģija Dzemdes sāpes.
- džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes.
- aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
- somatalģija Fiziskas sāpes.
- košņi Galvas sāpes un spiediens kuņģī, kas ceļas no pārēšanās.
- migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
- heterokrānija Galvas sāpes vienā pusē.
- encefalalģija Galvas sāpes.
- papiere Galvassāpes no intoksikācijas.
- papieres Galvassāpes no intoksikācijas.
- metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū.
- cefalalģija Galvassāpes.
- heideks Galvassāpes.
- norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu.
- noraki Graizes un asas sāpes pakrūtē.
- noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2).
- noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu.
- graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
- vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
- disfonija Grūtības vai sāpes runājot no aizsmakuma vai balss pavājināšanās.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- pituitrīns Hipofīzes mugurējās daivas ekstrakts; pastiprina dzemdību sāpes.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
- veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
- visceralģija Iekšējo orgānu sāpes.
- apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm.
- ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
- spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- griezt kā ar nazi (arī ar nažiem), arī griezt kā nazis izraisīt asas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- telalģija Izstarojošas sāpes.
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- ciest Just fiziskas sāpes, mokas.
- sīkot just nepārejošas sāpes.
- degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
- dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- zalba Kaite, ķermeņa bojājums, brūce, sāpes.
- cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes.
- džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
- čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste.
- dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
- dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
- dzirksts Kaulu sāpes, reimatisms.
- laužas Kaulu sāpes; locekļu sāpes.
- ģikte Kaulu sāpes; podagra.
- kaulu lauzējs kaulu sāpes.
- dzērkste Kaulu sāpes.
- ostalģija Kaulu sāpes.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- iekniebt Kniebjot izraisīt sāpes.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- LBP Krustu sāpes, lumbago (angļu "low back pain").
- mastalgijas Krūšu sāpes sievietēm.
- gastroenteralģija Kuņģa un zarnu sāpes.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- cefalagra Lēkmjveida galvassāpes.
- metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
- akromelalģija Lēkmjveida sāpes locekļu distālajās daļās bez tūskas un apsarkuma.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
- piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes.
- splenalģija Liesas sāpes.
- jevu Lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- manes Lieto (savienojumā "vai manes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- vui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu, sāpes.
- ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
- ai-ai Lieto, lai izteiktu sāpes, šaubas, bailes u. tml.
- avoi Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, pāsteigumu, arī sāpes.
- jeju Lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes pārsteigumu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
- ģergzde Locītavu sāpe (dzirkste 2).
- čīkste Locītavu sāpes.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
- pseidestēzija Māņu sajūta, piem., sāpes amputētā loceklī (fantom-sāpes).
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus.
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
- methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību.
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija.
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- moraļņiks morālas sāpes, paģiras.
- melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār.
- sprika Muguras sāpes, krustu sāpes.
- dorsalģija Muguras sāpes.
- mugurlauzis Muguras sāpes.
- hordotomija Muguras smadzeņu priekšējo vai laterālo traktu pārgriešana, lai mazinātu neciešamas sāpes.
- mielalģija Muguras smadzeņu vai to apvalku sāpes.
- melmeņi Muguras, krustu sāpes.
- melmini Muguras, krustu sāpes.
- melagra Muskuļu sāpes locekļos.
- mialģija Muskuļu sāpes.
- šmergots Negaidītas grūtības; sirdssāpes.
- oftalmalģija Neiralģiskas sāpes acābolā.
- laringalģija Neiralģiskas sāpes balsenē.
- faciocefalalģija Neiralģiskas sāpes galvā, sevišķi tās ģīmja daļā.
- histerikoneiralģija Neiralģiskas sāpes kā histērijas simptoms.
- melalģija Neiralģiskas sāpes locekļos.
- mioneiralģija Neiralģiskas sāpes muskuļos.
- ovariodisneirija Neiralģiskas sāpes olnīcās.
- podalģija Neiralģiskas sāpes pēdā.
- hiralģija Neiralģiskas sāpes rokā.
- sfinkteralģija Neiralģiskas sāpes tūpļa slēdzējmuskuļa apvidū.
- mekonalģija Neiralģiskas sāpes, pārtraucot opija lietošanu.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
- grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- smelkoņa Nepārejošas sāpes.
- trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem.
- paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
- neramanas Nerimstošas sāpes.
- odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
- prosopalģija Nervu sāpes sejā.
- neuralģija Nervu sāpes; neiralģija.
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- nefralģija Nieru sāpes.
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
- sedatīvs nomierinošs, sāpes remdinošs.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko izraisa pretiniekam sāpes.
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
- iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu.
- izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana.
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes.
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E620 Pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums.
- E282 Pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
- E1105 Pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants.
- E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E281 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, mācīšanās grūtības, astma, kuņģa kairinājums, galvassāpes.
- E280 Pārtikas uzlabotājs - propionskābe, konservants, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas kairinājums, galvassāpes.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties.
- termalgēzija Pastiprināta jutība pret karstumu; sāpes jau no mērena karstuma.
- algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- atsāpes Pēcdzemdību sāpes.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- krampjveidīgas sāpes pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas.
- sāpiens Pēkšņas sāpes; sāpēšana.
- iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
- iekniebt Pēkšņi izraisīt asas sāpes (par aukstumu, vēju).
- aizgremt Pēkšņi, uz īsu mirkli izdot dobjas skaņas (piem., pārciešot sāpes).
- ērce Persona, kas rada daudz sirdssāpes.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- dasasisties Pieskaroties izraisīt sāpes.
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- ģerkste Plaukstas locītavas sāpes.
- kostagra Podagriskas ribu sāpes.
- kleisagra Podagriskas sāpes atslēgas kaula locītavās.
- koksagra Podagriskas sāpes gūžas locītavā.
- daktilagra Podagriskas sāpes pirkstos.
- oftalmagra Podagriskas vai reimatiskas sāpes acī; podagrisks acs vai tās daļas iekaisums.
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
- analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes.
- ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
- prostatalgia Prostatas sāpes.
- prostatalģija Prostatas sāpes.
- psihalģija Psihiskas izcelsmes sāpes, piem., neirastēniskas galvassāpes.
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
- džerkste Reimatiskas locītavu sāpes, podagra.
- krimodīnija Reimatiskas sāpes aukstā, drēgnā laikā.
- reimatalģija Reimatiskas sāpes.
- heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
- cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
- elektroanalgēzija Ritmiska bipolāru elektroimpulsu iedarbība uz atsevišķām ķermeņa daļām, noņemot vai mazinot sāpes uz 2-3 stundām.
- sūrība Rūgtums, sāpes, nelaime, ciešanas.
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
- pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu.
- solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji.
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
- desmalģija Saišu sāpes.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
- galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes.
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums.
- skriet sienā saka, ja ir lielas sāpes.
- galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- lauž kaulus saka, ja jūt sāpes kaulos
- sāp visas malas (arī visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- sāp visas malas (art visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- kā ar nazi saka, ja kas izraisa asas fiziskas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
- galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
- (ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
- sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
- dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
- galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- apslimēt Sākt sajust dzemdību sāpes.
- izdzēsināt Samazināt (sāpes).
- nojemt Samazināt (sāpes).
- subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes.
- perifērā neiralģija sāpes nerva gala atzarojumu apvidū.
- pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū.
- pleirodīnija Sāpes pleirā, durošas sāpes sānos, sāpes krūškurvī.
- džērste sāpes rokas pirmajā locītavā.
- caudure sāpes sānos vai mugurā.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas.
- neiropātiskās sāpes sāpes, kas rodas nervu bojājumu dēļ.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- nociceptīvās sāpes sāpes, ko izraisa ķermeņa iekšējo orgānu vai dziļāku struktūru bojājums, bet ne fiziska trauma vai nervu bojājums.
- humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija.
- mūlēt Sāpināt, darīt sāpes.
- parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes.
- sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
- eritroprozopalģija Sarkanums un neiralģiskas sāpes sejā.
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- jejeak Savienojumā "a jejak" lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu.
- ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
- mīzine Sīka skudra, kas izdala indīgu šķidrumu, kas nokļūstot uz ādas rada ilgstošas dzelošas sāpes.
- sāpulis Sirdssāpes, skumjas.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes.
- vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras.
- hondralģija Skrimšļa sāpes.
- pamaša Slikta dūša, nelabums galvassāpes.
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta.
- raganbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
- cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
- cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi.
- ulalģija Smaganu sāpes.
- grūtums Smags pārdzīvojums; sirdssāpes.
- smelgoņa Smeldzošas sāpes.
- proktalģija Spastiskas sāpes tūplī (vai taisnajā zarnā).
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- griezties Spiežoties iekšā (piemēram, ādā), beržot izraisīt sāpes (par apģērba daļām, apaviem u. tml.).
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- termohiperalgēzija Stāvoklis, kad mērens siltums izraisa ārkārtīgi stipras sāpes.
- menstruālā intoksikācija stāvoklis, ko raksturo dermatoze, galvassāpes, vemšana, astmas lēkmes; novēro menstruāciju laikā.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
- talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
- lumbago stipras sāpes jostasvietā un krustos, bieži saistītas ar osteohondrozi.
- skaudrs Stiprs (par sāpēm); tāds, kas izraisa stipras sāpes.
- vieglai Tā, ka nav jācieš lielas sāpes.
- mazohisms Tāda seksuāla anomālija, kur persona gūst apmierinājumu, izjuzdama sāpes vai pazemojumu.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sāpīgs Tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu).
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa sāpes, apsārtumu, arī ievaino ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem).
- sūrstīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas sāpes.
- bezsāpju Tāds, kas nav saistīts ar sāpēm, tāds, kas nerada sāpes; tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
- nesāpīgs Tāds, kas neizraisa sāpes; tāds, kur ir novērsta sāpju izraisīšanās iespēja.
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- nepacietīgs Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
- pretsāpju Tāds, kas novērš, mazina sāpes.
- algiomuskulārs Tāds, kas rada sāpes muskuļos.
- algeziogēns Tāds, kas rada sāpes.
- algogēns Tāds, kas rada sāpes.
- sāpīgs Tāds, kas sāp, tāds, kurā izraisās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
- žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
- smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2).
- mazohists tas, kas seksuālu apmierinājumu gūst, izjūtot sāpes vai pazemojumu
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes - piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem).
- prozopalģija Trijzaru nerva neiralģija: unilaterālas spēcīgas sāpes atbilstoši atsevišķiem (retāk - visiem) trijzaru nerva zariem.
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- mulīt Trinoties gar ko, radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- žņaudzējs Trula, žņaudzoša sāpe.
- lauzējs Trulas, smeldzošas sāpes.
- anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms.
- atipiskā sejas nerva neiralģija unilaterālas sāpes sejā ar lēkmjveida simpātiskās nervu sistēmas uzbudinājuma simptomiem.
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- kistalgija Urīnpūšļa sāpes.
- atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
- celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes.
- perodinija Vēdera sāpes.
- vēdernīca Vēdersāpes, caureja.
- splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas.
- vēdarsāpes Vēdersāpes.
- atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes.
- apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes.
- sūrstiens vieglas sāpes.
- analgētiskie līdzekļi vielas, kas noņem sāpes.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē.
- hemiopalģija Vienpusējas sāpes acī un galvā.
- topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā.
- durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
- enteralģija Zarnu sāpes.
- fluktuorizācija Zema sprieguma iztaisnotas maiņstrāvas izmantošana ārstniecībā, lai uzlabotu audu barošanos un mazinātu sāpes tieši strāvas plūsmas vietās.
- galvas krampji zirgu slimība - sāpes galvā.
- odontagra Zobu sāpes podagras dēļ.
- aerodontalģija Zobu sāpes, lidojot lielā augstumā.
- odontija Zobu sāpes; zobu patoloģija.
- zobu kveldē zobu sāpes.
- dentagra Zobu sāpes.
- odontalģija Zobu sāpes.
- flegmonozā angīna žāvas mandeļu iekaisums, kas komplicējas ar apkārtējo audu flegmonu; parasti vienā pusē; rīšanas grūtības, trisms, stipras sāpes.
sāpe citās vārdnīcās:
MEV