Paplašinātā meklēšana
Meklējam nakt.
Atrasts vārdos (186):
- nakt:1
- nakts:1
- šnakt:1
- naktēt:1
- šonakt:1
- tonakt:1
- knakts:1
- naktala:1
- naktene:1
- naktība:1
- naktine:1
- naktiņa:1
- citnakt:1
- rītnakt:1
- viņnakt:1
- iknakts:1
- naktouss:1
- naktūzis:1
- dažunakt:1
- savunakt:1
- viennakt:1
- viņunakt:1
- inaktīvs:1
- pusnakts:1
- pusnakts:2
- pušnakts:1
- rītnakts:1
- šāsnakts:1
- šīsnakts:1
- vidnakts:1
- viņnakts:1
- naktaliņa:1
- naktenīca:1
- naktenīce:1
- naktenīte:1
- naktinīca:1
- naktinīte:1
- naktsāķis:1
- naktsbārs:1
- naktsdusa:1
- naktsguļa:1
- naktsjaka:1
- naktskāji:1
- naktskāvs:1
- naktsmice:1
- naktspods:1
- naktspuķe:1
- naktssals:1
- naktsvīrs:1
- izgāšnakt:1
- nākamnakt:1
- nākošnakt:1
- pagāšnakt:1
- vakarnakt:1
- vienunakt:1
- diennakts:1
- Hiponakts:1
- inaktivēt:1
- labanakts:1
- pārnaktīm:1
- pārnaktis:1
- sinaktoze:1
- svētnakts:1
- šonaktējs:1
- viennakts:1
- naktenicas:1
- naktenīcas:1
- naktenītes:1
- nakteņaugi:1
- naktilaikā:1
- naktinīcas:1
- naktiniece:1
- naktinieks:1
- naktsaukle:1
- naktsbrīze:1
- naktsdarbs:1
- naktsdzīve:1
- naktskālis:1
- naktskātes:1
- naktskātis:1
- naktskauja:1
- naktsklubs:1
- naktskrēba:1
- naktskrēms:1
- naktskrība:1
- naktslaiks:1
- naktslampa:1
- naktsložņa:1
- naktsmaiņa:1
- naktsmājas:1
- naktsmelns:1
- naktsmiegs:1
- naktsmiers:1
- naktsmītne:1
- naktsputns:1
- naktsredze:1
- naktssalna:1
- naktssargs:1
- naktsskāšu:1
- naktsskāte:1
- naktsskati:1
- naktssvece:1
- naktsšņore:1
- naktstārps:1
- naktsvakte:1
- naktsvakts:1
- naktsvidus:1
- naktsvieta:1
- naktsziede:1
- naktszveja:1
- aizviņnakt:1
- arlabunakt:1
- dažlabnakt:1
- pagājšnakt:1
- Anaktūvaka:1
- Astianakts:1
- izgāšnakts:1
- polārnakts:1
- vakarnaktī:1
- vakarnakts:1
- vidusnakts:1
- naktsaklums:1
- naktsbrālis:1
- naktscipari:1
- naktsdebess:1
- naktsdežūra:1
- naktsēdiens:1
- naktsgaitas:1
- naktsgārnis:1
- naktskrekls:1
- naktslokāls:1
- naktspamaša:1
- naktspamāši:1
- naktspamāte:1
- naktspātari:1
- naktssardze:1
- naktsskātes:1
- naktsspaile:1
- naktsstunda:1
- naktssvārki:1
- naktsškādes:1
- naktsviešņa:1
- naktsvijole:1
- izgājušnakt:1
- pagājušnakt:1
- arlabunakti:1
- ikpārnaktis:1
- mēnessnakts:1
- pastarnakts:1
- naktsapģērbs:1
- naktsgaldiņš:1
- naktslaunags:1
- naktslefkoja:1
- naktspamakts:1
- naktsspuldze:1
- naktssvecīte:1
- naktstauriņš:1
- aizizgāšnakt:1
- aizpagāšnakt:1
- aizvakarnakt:1
- pagājušonakt:1
- inaktivācija:1
- izgājušnakts:1
- naktssakrēsla:1
- naktssardzene:1
- naktsskapītis:1
- naktssvečaugi:1
- naktstaurenis:1
- naktstaurinis:1
- naktsvijoliņš:1
- naktsvijolīte:1
- aizaizviņnakt:1
- aizvakarnakts:1
- Anaktūvakpāsa:1
- naktsdzīvnieks:1
- naktspatversme:1
- naktsskaistule:1
- naktsstaigulis:1
- naktsuzbrukums:1
- naktsvijolītes:1
- aizizgājušnakt:1
- aizpagājušnakt:1
- priekšpusnakts:1
- naktssikspārnis:1
- naktszvaigznīte:1
- aizpagājušonakti:1
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- balta nakts
- Bērtuļa nakts
- drūms kā nakts
- jēriņu nakts
- kā diena no nakts
- kā melna nakts
- kā mirta nakts
- kaut nakts vidū
- kāzu nakts
- melna nakts
- melns kā nakts
- Mēness nakts
- mūžīga nakts
- Naktes māte
- nakts brīze
- nakts ceļojums
- nakts darbinieks
- nakts darbs
- nakts debess spīdēšana
- nakts lampa
- nakts launags
- nakts melnums
- nakts šņore
- nakts spaļļi
- nakts spulgotne
- nakts staigulis
- nakts zem cepures
- pirmā nakts
- pirmās nakts tiesības
- polārā nakts
- tumšs kā nakts
- Valpurģu nakts
- vienas nakts sakars
Atrasts skaidrojumos (862):
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
- aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī.
- aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizviņnakt Aizpagājušo nakti.
- dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā.
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
- lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai.
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
- pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas.
- dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
- uzdūķerēt Atrast zivis naktī, skalu gaismā.
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
- niktofiti Augi, kuru ziedi atveras vai smaržo tikai pa nakti.
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- hemerafonija Balss zudums dienā un atgūšana naktī; histērijas simptoms.
- niktafonija Balss zudums naktī; novēro histērijas gadījumos.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
- beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
- bebrukauls bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), nakteņu ģints suga.
- dievaines Beidzamā veļu laika nakts.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
- Myotis brandti Branta naktssikspārnis.
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
- budu Budu nakts - nakts, kamēr pie nelaiķa ir nomodā.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī.
- naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
- naktskālis Cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt.
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
- Oenothera caespitosa ciņu naktssvece.
- Oenothera tetragona četršķautņu naktssvece.
- krokotā naktene Čīles naktene.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
- naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm.
- dažlabnakt Dažu labu nakti.
- dažunakt Dažu nakti.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- naktsdebess Debesis naktī.
- debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot.
- nakstiņa Dem. --> nakts.
- naktaliņa Dem. --> nakts.
- naktiņa Dem. --> nakts.
- naktsvijolīte Dem. --> naktsvijole.
- pusnaksniņa Dem. --> pusnakts.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- niktalopija Dienas aklums, nakts redze; redzes vājums dienas gaismā, ja ir pastiprināta tīklenes jutība; spēja redzēt vājā apgaismojumā.
- miesas veļa dienas apakšveļa un nakts guļamģērbi.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā); darba diena.
- diena diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- tumsa diennakts laiks, kad ir tumšs.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- nočņiks diennakts veikals.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- sutka Diennakts.
- sutks Diennakts.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
- naktspātari Dievkalpojums vai lūgšana naktī.
- Myotis dasycneme dīķa naktssikspārnis.
- Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
- Oenothera biennis divgadīgā naktssvece.
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
- Oenothera drumondii Drumonda naktssvece.
- dūķeris Dūķerēšanas jeb dūlēšanas rīks, ar ko nakts tumsā gaismu rāda.
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- tulukšot Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī ar mākslīgu apgaismojumu).
- tulukšēt Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī mākslīgā apgaismojumā).
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- izžūpot Dzert (alkoholu) visu nakti.
- nakts melnums dziļa nakts tumsa.
- tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
- uzdzīriņš Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- uzdzīrs Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- naktsdzīve Dzīve naktī.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta.
- naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- gaisetnes gaišas naktis, kad ir mēnesnīca.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
- nakts spaļļi gari tīkli no smalkiem diegiem, kas izveidoti jūrā, lai naktī ķertu siļķes.
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- Nikte Grieķu mitoloģijā nakts dieviete.
- Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m.
- Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m.
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m.
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m.
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
- naktsguļa Gulēšana naktī; arī nakšņošana.
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt.
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
- Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m.
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m.
- viennakts Iepriekšējā nakts.
- vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
- naktsredze Iespēja redzēt naktī ar speciālu ierīču palīdzību.
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
- sanakšņot Iestāties naktij.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.
- Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m.
- mariņi Īpaša veida pankūkas, kas senāk tika ceptas Jaungada naktī.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
- izgulēt nakti izgulēt nakts miegu.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Solanum jasmonoides jasmīnveida naktene.
- guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām.
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis.
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
- Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m.
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m.
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m.
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m.
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās).
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m.
- Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m.
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- tonakt Kādā no pagājušo dienu naktīm.
- cirpulis Kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus.
- vakarainis Kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs.
- morga Kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni.
- naksniņš Kāds, kurš naktī staigā apkārt.
- naksnons Kāds, kurš naktī staigā apkārt.
- pamurgot Kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt.
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt.
- citnakt Kādu nakti; dažunakt.
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
- Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m.
- precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju.
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
- pernoktants Kas pa nakti pārguļ, dabū nakts mājas.
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
- ikpārnaktis Katru otro nakti.
- pārnaktīm Katru otro nakti.
- pārnaktis Katru otro nakti.
- naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- pirmā nakts Kāzu nakts.
- aizkūlējs Klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā.
- noktambulācija Klejošana naktī, miegā; mēnessērdzība.
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m.
- dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
- koagulinoīds Koagulīns, kas inaktivēts karsējot.
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
- ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
- Oenothera speciosa krāšņā naktssvece.
- kravas piegādes ātrums kravas vidējais pārvietošanas ātrums diennaktī visā tās pārvadāšanas laikā.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Solanum crispum krokotā naktene.
- Oenothera fruticosa krūmveida naktssvece.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
- lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants.
- kalendārais gads laika intervāls, kurā ietilpst 365 vai 366 diennaktis.
- kalendārais mēnesis laika intervāls, kurā ir 28 līdz 31 diennakts.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- zvaigžņu laiks laika mērīšanas sistēma, kas saistīta ar zvaigžņu diennakts kustību un kurā par pamatvienību ir pieņemta zvaigžņu diennakts.
- diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds.
- kalendārā diena laika periods no pusnakts līdz nākošajai pusnaktij.
- priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts.
- nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
- kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- Juliāna dienas laikposms diennaktīs, kas pagājis kopš 4713. gada p. m. ē. 1. janvāra pusdienas pēc pasaules laika.
- gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi.
- gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- pusgaiļa laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas.
- pusgaiļu laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas.
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi.
- Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m.
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot).
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- Motamas līcis līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā, Mjanmas (Birmas) piekrastē, garums - 220 km, platums pie ieejas - 220 km, dziļums - līdz 20 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,2 m.
- Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m.
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m.
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m.
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
- Fērtofklaids Līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Firth of Clyde"), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis.
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā, Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m.
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini.
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m.
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m.
- Marifērts Līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Moray Firth"), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
- Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda").
- Myotis myotis lielais naktssikspārnis.
- miroņgalvis Lielākais sfingu dzimtas nakts tauriņš Latvijā, ar miroņgalvai līdzīgu zīmējumu uz muguras.
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- orgijas Lieliska vitošana pa nakti.
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
- guldīt Likt jaunajam pārim iet gulēt kāzu naktī pēc mičošanas.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- naktslokāls Lokāls, kas darbojas naktī.
- naktinieks Lopkopējs, kas strādā fermā pa nakti.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- balta nakts ļoti gaiša nakts.
- jēriņu nakts ļoti nemierīga nakts.
- melna nakts ļoti tumša nakts; vēla nakts.
- mels Ļoti tumšs (par diennakts posmu).
- necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
- dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
- niktopēdija Mācīšana naktī (it īpaši svešvalodās), hipnopēdijai radniecīgs mācīšanas paņēmiens, kas vēl ir izmēģinājuma stadijā.
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
- Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols.
- naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- zibmaksājums maksājums, kad nauda no konta komercbankā tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m.
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra.
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- cūkogas Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- kaķaaste Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- kaķastes Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- kaķene Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- kaķenes Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- miegazāle Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktenīca Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktenicas Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktinīca Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktskālis Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktspamaša Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktspamāte Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktsškādes Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktsskāte Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktsskātes Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- naktsskati Melnā naktene ("Solanum nigrum").
- Solanum nigrum melnā naktene.
- ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- vāķenieks Mirušā apstāvētājs naktī pirms apglabāšanas.
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
- Oenothera missouriensis Misūri naktssvece.
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- akoimeti Mūki, kas sadalījušies koros, dienu un nakti slavēja Dievu.
- zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem.
- zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
- rītnakts Nākamā nakts.
- nākamnakt Nākamajā naktī.
- rītnakt Nākamajā naktī.
- nākošnakt Nākošajā naktī; nākamnakt.
- naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- ragainā naktene nakteņu suga ("Solanum cornutum"), Latvijā adventīva.
- Čīles naktene nakteņu suga ("Solanum crispum").
- jasmīnu naktene nakteņu suga ("Solanum jasminoides").
- šķeltlapu naktene nakteņu suga ("Solanum laciniatum").
- melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
- Rantoneti naktene nakteņu suga ("Solanum rantonettii").
- žodzeņlapu naktene nakteņu suga ("Solanum sisymbriifolium"), Latvijā adventīva.
- Vendlanda naktene nakteņu suga ("Solanum wendlandii").
- aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
- krasta brīze nakts brīze.
- naksniņas nakts ēdienreize.
- naktsvieta Nakts mājas; nakts guļa.
- naktsdusa Nakts miegs; gulēšana nakts miegā.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- kāzu nakts nakts pēc laulībām; nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
- plīvu pūce nakts plēsēju putns ar visai raksturīgu seju, Latvijā reti.
- Melandrium noctiflorum nakts spulgotne.
- Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms.
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
- mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts.
- Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts.
- n. nakts.
- Nycticorax nycticorax naktsgārnis.
- koijoti naktsklubs _Coyote Fly_.
- nakts lampa naktslampa.
- klabyns naktssarga klabatas.
- Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti").
- dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme").
- ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni").
- lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis").
- bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus").
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- divgadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera biennis").
- ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
- Drumonda naktssvece naktssveču suga ("Oenothera drummondii").
- krūmveida naktssvece naktssveču suga ("Oenothera fruticosa").
- Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
- ilggadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera perennis").
- sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
- krāšņā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera speciosa").
- četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona").
- Oenothera perangusta naktssveču suga.
- Oenothera renneri naktssveču suga.
- Oenothera suaveolens naktssveču suga.
- nakts šņore naktsšņore.
- vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
- baltie piestiņi naktsvijole.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- Myotis nattereri Naterera naktssikspārnis.
- Naterera sikspārnis Naterera naktssikspārnis.
- (ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- Solanum pseudocapsicum neīstā nakteņu paprika.
- iemetakls Neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls.
- bombiķ Nelikumīgi pārvadāt pasažierus, parasti naktīs.
- telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- angiotonāze Nieru ferments, kas inaktivē angiotonīnu.
- dienas režīms nodarbību sadale visai diennaktij.
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu).
- nikt- Norāda uz nakti.
- nikto- Norāda uz nakti.
- aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas.
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki).
- fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību.
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- izgājušnakts Pagājušā nakts.
- izgāšnakts Pagājušā nakts.
- viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt.
- izgājušnakt Pagājušajā naktī.
- izgāšnakt Pagājušajā naktī.
- pagājšnakt Pagājušajā naktī.
- pagājušnakt Pagājušajā naktī.
- pagājušonakt Pagājušajā naktī.
- pagāšnakt Pagājušajā naktī.
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm.
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā.
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- pārnakči Pārnaktīm.
- pārnakši Pārnaktīm.
- PND Paroksismālā nakts aizdusa (angļu "paroxysmal nocturnal dyspnea").
- PNH Paroksismālā nakts hemoglobinuria (angļu "paroxysmal nocturnal hemoglobinuria").
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas.
- poliniktūrija Pastiprināta urīna izdalīšanās naktī.
- ptiālisms Pastiprinātas siekalu izdalīšanās (pat līdz 12 litriem diennaktī).
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- nomurdzēt Pavadīt laiku (nakti) bez miega.
- izmurēties Pavadīt nakti bez gulēšanas.
- neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
- penicilināze Penicilīnrezistentu mikroorganismu enzīms, kas inaktivē penicilīnu, to hidrolizējot.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
- klimatiskā vasara periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili virs 15 Celsija grādiem.
- klimatiskā ziema periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili zem 0 Celsija grādos.
- klimatiskais pavasaris periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 0-15 Celsija grādu robežās.
- klimatiskais rudens periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 15-0 Celsija grādu robežās.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- surfīnija Petūnija - nakteņu dzimtas ģints.
- dvīņbastardi Pie naktssveces novērota parādība, ka atsevišķas sugas un to mutanti dod divējāda tipa bastardus, abus parasti vienādā skaitā.
- lipste Pie naktsšņorēm - ūdām šņores kājas, kuru galos piesieti āķi.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
- arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- aizgulēts piens piens, kas palicis krūtī pa nakti vai 24 stundas.
- apsērksnēties Piesalt pēc nakts salnas; pārklāties ar sērsnu.
- pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā).
- aizizgājušnakt Pirms divām naktīm.
- aizizgāšnakt Pirms divām naktīm.
- aizaizviņnakt Pirms trijām naktīm.
- vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem.
- celostats plakans spogulis, kas griežas saskaņā ar diennakts kustību un novirza astronomiskā objekta gaismu (tieši vai ar otra plakana spoguļa palīdzību) teleskopa objektīvā.
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
- poģelis Pods ar osu, naktspods.
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- Po Polinēziešu mitoloģijā - tumsa, nakts, simbolizē pirmatnējo haosu, kas pasaules attīstības gaitā pamazām tiek pārvarēts.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
- ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī.
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
- viempadsmit Pulksteņa laika moments - stunda pirms pusnakts vai pusdienas.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.
- divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts: divdesmit.
- pustrīsi Pulksteņa laika moments: divarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts; divdesmit divi.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts.
- astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
- trīsi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts; divdesmit viens.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
- pussutkas Puse diennakts.
- pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas).
- M Pusnakts (angļu "midnight").
- sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām).
- spoku stunda pusnakts, arī dienas vidus.
- pušnakts Pusnakts.
- vidusnakts Pusnakts.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m.
- naktsputns Putns, kas ir aktīvs naktīs.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- Solanum cornutum ragainā naktene.
- kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā.
- Solanum rantonettii Rantoneti naktene.
- matutines Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda nakts otrajā pusē.
- kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
- lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- dūlēķis Rīks zivju ķeršanai naktī.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs.
- guļamģērbi sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamdrēbes.
- guļamdrēbes sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamģērbi.
- naksnīgs Saistīts ar nakti, tai raksturīgs.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
- limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- niktalģija Sāpes, kas jūtamas tikai naktī.
- naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas.
- naktssardze Sargu grupa, kas veic savus pienākumus naktī.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece.
- rūkāt sarunāties vēlu vakarā, naktī.
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- kārkliņš Savienojumā "bebru kārkliņi": bebrukārkliņi - nakteņu dzimtas puskrūmi.
- nulle Savienojumā "nulle nulle" aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- puse savienojumā ar gadalaika vai diennakts daļas nosaukumu: attiecīgais laiks, tā sākums.
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- savunakt Savu nakti.
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās.
- guldāmā sega sega, kuru pātrklāj gultai pirmajā kāzu naktī.
- nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti.
- vigīlija Senajiem romiešiem nakts sardze.
- gaiļi Senāk nakts iedalījums 3 cēlienos pēc gaiļa dziedāšanas reizēm.
- lampadarijs senatnē arī vergs, kas gājienos naktī nesa lāpu kungiem pa priekšu.
- Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
- rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā.
- Apopa Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstības iemītniece, kas katru nakti aizkavē saules dievu Ra, cīnoties ar to.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- sekretināze Seruma enzīms, kas katalizē sekretīna inaktivāciju.
- inaktivētais serums serums, karsēts 30 min 56-60 Celsija grādu temperatūrā, lai inaktivētu komplementu.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- malstīkla Sieviete, kas naktī klaiņo apkārt.
- naktssardzene Sieviete, kas veic naktssarga pienākumus.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis.
- karvestrens Silvestrena optiski inaktīva modifikācija.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
- lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- niktofilija Slimīga patika uz nakti un tumsu.
- niktofobija Slimīgas bailes no tumsas, no nakts.
- narste Sloku lidojums pavasara naktī.
- postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia").
- bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- Platanthera bifolia smaržīgā naktsvijole.
- kreimpuķe Smaržīgā naktsvijole.
- naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā.
- kāvi Spožs atspīdums (parasti naktī).
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību.
- Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m.
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra.
- Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m.
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m.
- Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m.
- Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m.
- nuit Starptautiskajā telegrāfijā saīsinājums nakts laikā pieņemtām telegrammām, kas tūliņ jāpiesūta.
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī); nomods.
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- civilā laika skaitīšana stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
- Labu nakti! sveicinājums, ko lieto vakarā, novēlot mierīgu nakti miegam; "arlabunakti!".
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
- Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam.
- jāņot Svinēt (cauru nakti).
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
- baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
- tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m.
- sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
- Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene.
- mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- gaišs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums.
- patumšs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- pelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu).
- krēslains Tāds, kad ir krēsla (2) - par dienu vai nakti.
- svaigs Tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
- tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti).
- mēnešains Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
- šonaktējs Tāds, kas attiecas uz šo nakti; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šonakt.
- vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
- tremolabils Tāds, kas inaktivējas no kratīšanas, piem., enzīms.
- labs Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
- pilns Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
- naksnīgs Tāds, kas ko veic naktī.
- niktalops tāds, kas naktī redz labāk nekā dienā.
- damzis Tāds, kas naktīs klaiņo apkārt.
- naksnīgs Tāds, kas noris naktī.
- iknakts Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nakti; tāds, kas attiecas uz katru nakti.
- naktsbrālis Tāds, kas pa naktīm klaiņo apkārt.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- naktstauriņš Tauriņš, kas ir aktīvs naktī.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
- kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm.
- guldāmā istaba telpa, kurā kāzu naktī gulda jauno pāri (parasti klēts).
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
- avidīns Termolabils proteīns putnu un rāpuļu olu baltumā, kas inaktivē biotīnu, savienojoties ar to.
- naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda.
- izmulst Tikt iztraucētam miegā, negulēt nakti.
- Kombengi Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - nakts un nāves dievs, kā arī mirušo dvēseļu pavadonis ceļā uz mirušo valstību.
- satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā).
- krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
- biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.
- smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
- topele Tupele, nakts kurpe.
- guļamautobuss Tūristu vai regulāra maršruta autobuss, kura konstrukcija atļauj sēdekļu transformēšanu horizontālās guļvietās, paaugstinot pasažieru komfortu nakts pārbraucienos.
- izplēnēt Tuvoties nobeigumam (par dienu, nakti).
- Myotis daubentoni ūdeņu naktssikspārnis.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus.
- Anaktūvaka upe ASV (_Anaktuvuk River_), Aļaskas štata ziemeļu daļā, Kolvilas labā krasta pieteka.
- urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana.
- niktūrija Urīna izdale gk. naktī.
- uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā).
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
- uz nakti uz naktsguļu.
- naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī.
- vakarnaktī Vakarnakt.
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
- vākāšana Vāķēšana - mirušā apstāvēšana naktī pirms apbedīšanas.
- vāķības Vāķēšana - mirušā apstāvēšana naktī pirms apbedīšanas.
- vākas Vāķēšana, goda sardze naktī pie mirušā.
- nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
- antarikša vēdu un hindu kosmogonijā - gaisi jeb starpslānis starp debesīm un zemi, kas palaikam ietiecas arī pazemē, ietverot arī to vietu, kur saule pārlaiž nakti.
- tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs.
- Solanum wendlandii Vendlanda naktene.
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m.
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m.
- kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
- antiinsulīns Viela, kas inaktivē insulīna darbību.
- antiholīnesterāzes Vielas, kas, inaktivējot fermentu holīnesterāzi, kavē tā iedarbību uz mediatoru acetilholīnu.
- Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
- dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni.
- tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi.
- fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika.
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
- Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
- vienunakt Vienu nakti, kādu nakti; viennakt.
- viennakt Vienu nakti, kādu nakti; vienunakt.
- nočņiks vieta, kur naktī var iegādāties alkoholu.
- brīze vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
- kalnu-ieleju vējš vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā.
- viņunakt Viņnakt.
- boznieks Vīrs ar bozi; naktssargs.
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā).
- ekspluatācijas izmēģinājumi vispusīgi gaisakuģa izmēģinājumi reālos apstākļos, lai novērtētu tā ekspluatācijas īpašības, zemes apkopes līdzekļus, izmantošanas īpatnības, paceļoties no skrejceļiem ar dažādu segumu dažādos diennakts laikos un meteoroloģiskajos apstākļos.
- notrampelēties Visu nakti pa krogu dzert.
- parastais vombats vombatu suga ("vombatus ursinus"), lācim līdzīgs dzīvnieks, kas sasniedz 1,2 m garumu un 35 kg svaru, spēcīgām kājām un lieliem nagiem, ar ko rok līdz 30 m garas alas, kuras atstāj vienīgi naktīs, lai barotos ar zālaugiem.
- nočņiks Zādzība naktī.
- soņņiks Zaglis, kas apzog dzīvokli naktī, kad iemītnieki tajā guļ.
- nočņiks Zaglis, kas izdara zādzību naktī.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- Platanthera chlorantha zaļziedu naktsvijole.
- svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
- sviltnis Zemāko naktstauriņu rinda ("Pyralididae").
- susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā.
- Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē ("The Wash"), garums - 26 km, platums pie ieekas - 23 km, dziļums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h.
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m.
- Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
- vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
- pieguļa Zirgu (dažos apvidos arī citu mājlopu) ganīšana naktī.
- zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā.
- lāktāšana Zivju duršana ar žebērkli nakts laikā.
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- klinkšens Zvārgulis, ko iekar zirgam kaklā nakts ganībās.
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
- lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību.
- lāpīt Zvejot naktī ar lāpu.
- luopeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu.
- Solanum sisymbriifolium žodzeņlapu naktene.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nakt.