Paplašinātā meklēšana
Meklējam masa.
Atrasts vārdos (72):
- masa:1
- masaji:1
- masala:2
- masala:1
- masaļi:1
- Almasa:1
- Anmasa:1
- Dumasa:1
- Kamasa:1
- tamasa:1
- masalas:2
- masalas:1
- masalis:1
- Animasa:1
- biomasa:1
- būvmasa:1
- grimasa:1
- kokmasa:1
- kopmasa:1
- ķermasa:1
- molmasa:1
- Palmasa:1
- pašmasa:1
- tārmasa:1
- tīrmasa:1
- zaļmasa:1
- masageti:1
- Arzamasa:1
- atommasa:1
- dzīvmasa:1
- Gvaimasa:1
- Gvajmasa:1
- Kabimasa:1
- kautmasa:1
- Kavimasa:1
- luksmasa:1
- Miramasa:1
- slīpmasa:1
- Almasana:1
- tārmasas:1
- masaliņas:1
- masasdaļa:1
- masažņiks:1
- Alusemasa:1
- Itonamasa:1
- ledusmasa:1
- pamatmasa:1
- papīrmasa:1
- plastmasa:1
- punktmasa:1
- ūdensmasa:1
- arzamasas:1
- Čermasana:1
- Karmasana:1
- masažieris:1
- akmensmasa:1
- Laspalmasa:1
- tilpummasa:1
- Ammasalika:1
- somasaukla:1
- masačūsetsi:1
- masaļskieši:1
- kristālmasa:1
- molekulmasa:1
- Santotomasa:1
- skramasakss:1
- Kilmaktomasa:1
- rafiniermasa:1
- Padmasambhava:1
- Villamasardža:1
- rafinierkokmasa:1
- vibromasažieris:1
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- absolūtā graudu masa
- absolūtā graudu masa (svars)
- aprēķina masa
- atoma masas vienība
- atsperotā masa
- betona masas blietēšana
- betona masas durstīšana
- betona masas sagatavošana
- betona masas vibrēšana
- bruto masa
- celulozes masa
- desu masa
- efektīvā masa
- gaisa masa
- īpatnējā masa
- kakao masa
- karameļu masa
- keramiskā masa
- koksnes masas celuloze
- kravas masa
- kritiskā masa
- lejamā keramiskā masa
- lielas masas krava
- mainīgas masas ķermenis
- Masa e Kocile
- Masa Maritima
- masas blīvums
- masas centrs
- masas defekts
- masas matrica
- masas mērvienība
- masas nezūdamības likums
- masas punkts
- masas skaitlis
- masas slēdzis
- mehāniskās sistēmas masa
- melna masa
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā)
- neatsperotā masa
- neredzamā masa
- neto masa
- organiskā masa
- papīra masa
- pelēkā masa
- plastiskā keramiskā masa
- pussausā keramiskā masa
- reducētā masa
- saķeres masa
- sausā keramiskā masa
- slēptā masa
- stikla masa
- tūkstošsēklu masa
- zaļā masa
Atrasts skaidrojumos (1304):
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- svars [masa]{s:1837}
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
- abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē
- dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē
- divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
- elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
- termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika
- panhidrometrs aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai
- ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
- hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
- laktometrs aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai
- derivatogrāfs aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu
- urometrs aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
- Arinsala apdzīvota vieta Andorā (_Arinsal_), Lamasanas pagastā
- Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
- Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls)
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- jaukt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt
- maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
- sajaukt ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- grafītplasti ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve
- karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija
- majolika ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa
- izstiknīt ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas)
- savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
- nospiest ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu)
- riņķūdens ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai
- krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
- arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg
- neīstā mola asiņu masa dzemdē, kas veidojusies no polipa vai audzēja
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
- īsais centners ASV lietota masas vienība - 45,4 kg; kvintāls
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
- atoma kodols atoma centrālā daļa ar diametru aptuveni 0,001 pm (10^-15^ metri), kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa; sastāv no protoniem un neitroniem
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli
- atoma masas vienība atoma masas mērvienība
- atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni
- oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem
- ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas)
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- leikocitoma Audzējveida leikocītu masa
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- autobetonvedējs Automašīna betonmasas transportēšanai, uz kuras šasijas ir uzmontēta aizverama, apgāžama tvertne; var transportēt betonmasu līdz 25 km attālumam
- atsperotā masa automobiļa daļu masa, ko uzņem balstiekārtas elastīgie elementi
- neatsperotā masa automobiļa daļu masa, kuras slodzi neuzņem balstiekārtas elastīgie elementi
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
- zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā
- statiskā balansēšana balansēšana, kas novērš rotora masas ekscentricitāti
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes
- kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
- jama Bars, pūlis, daudzums, masa
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma
- vervele Bezformīga masa
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- ķempis Bieza bezveidīga masa
- ķimpe Bieza bezveidīga masa
- ķimpens Bieza bezveidīga masa
- ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa
- morce Bieza masa
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
- ķempe Bieza, biezputrai līdzīga masa
- ķencis Bieza, glīzdaina masa
- ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
- ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
- ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai
- juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
- morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
- lāmis Biezputrai līdzīga bieza masa
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
- embrioblasts Blastocēles iekšējā šūnu masa, no kuras attīstās embrijs
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.)
- pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto)
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam
- filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
- blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai
- notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
- somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- svērējs cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu
- speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam
- papīrmasas attīrīšana dabisko un mehānisko piemaisījumu aizvākšana no atšķaidītas papīrmasas
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- maisīšana darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi
- karāts dārgakmeņu masas mērvienība - 1 ct = 0,2 grami
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- knudze Daudzums, masa
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
- adata dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- viegleņš dem. --> viegls (pēc masas)
- den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs
- saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
- kuteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
- kutteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas
- absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
- dūņājs Dubļaina vieta, dubļu masa
- pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu
- laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu
- kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa
- dzīvmasa Dzīva organisma masa
- pieaugums dzīvnieka masas vai izmēru palielinājums
- krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml)
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
- maltas gaļas bifšteks ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m
- formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu
- blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2)
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi
- antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
- bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
- vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās)
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu
- īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
- Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
- lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg
- ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi
- gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem)
- litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
- desu mīkla gaļas desu pildāmā masa
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
- poruplasts Gāzpildīta plastmasa ar savstarpēji saistītām vaļējām porām
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
- aerometrija Gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšana
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no šīs masas veidota keramika
- ķiebla Glīzdaina masa
- gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa
- gļeve Gluma, slidena masa
- glote Gluma, slidena masa
- plocka Govs pļecka, bieza plūstoša masa
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
- kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
- šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
- gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
- nogruvums Grūstoša (parasti iežu) masa
- Gvaimasa Gvajmasa, pilsēta Meksikā
- veidnes uzsūktspēja ģipša veidnes spēja uzsūkt ūdeni no keramiskās lejamās masas, lai veidotos drumstala
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
- slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons
- sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm
- dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā
- masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku
- maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs
- biodegviela iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas
- ķīpa iepakojuma mērvienība lokšņu papīram, kartonam vai lokšņu celulozei; papīra ķīpas masa ir no 35 līdz 200 kg, kartona – līdz 500 kg
- raudzeklis Ieraugs, rūgstoša masa
- raudzeknis Ieraugs, rūgstoša masa
- svari ierīce (kā) masas noteikšanai
- aerometrs ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības
- pūriņš ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
- masmetrs ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī
- erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
- hektogrāfs ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls)
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
- spirāļošana iespieddarba lappušu vai burtnīcu sastiprināšana ar metāla vai plastmasas spirāli
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana
- noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi
- galaktopiknometrs instruments piena īpatnējās masas noteikšanai
- tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība)
- dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
- šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā
- šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
- koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus
- dilšana Izmēru, masas vai virsmas stāvokļa izmaiņa izstrādājuma virsmas slāņa noberzes rezultātā
- žļura izmirkusi, netīra masa
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
- brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
- betona masas vibrēšana izplatītākais betona masas sablīvēšanas paņēmiens ar dziļuma, virsmas vai ārējo vibratoru
- sabert Izsisties (par masalām, augoņiem u. tml.)
- osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru
- uzmūrēt izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem)
- izplikšķināt izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi)
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
- vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas
- korpuskulārais starojums jonizējošs starojums, kas sastāv no daļiņām, kuru masa ir atšķirīga no nulles
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā
- bieķīzis kāda bieza masa, ko ir grūti maisīt
- pazole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim)
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- žmiks kāda mīksta masa
- kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
- klodzans kādas mīkstas masas liels daudzums
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- notekkanāls Kanāls šķidruma, masas novadīšanai
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
- lielgabalgaļa Karavīru masas, ko nesaudzīgi un bezjēdzīgi sūta karā
- lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
- pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu
- sivēnu izlīdzinātība metienā katra atsevišķa sivēna dzīvmasa metienā
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- mirkt kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- sarauties kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa
- samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
- snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē
- marzāns koka vai plastmasas, taisnstūrveida vai apaļots stienītis, ko izmanto griežamajās mašīnās kā naža asmens atbalstu griešanas laikā
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa
- slīpmasa kokmasa
- rafinierkokmasa Kokmasa, kas iegūta, rafinējot (sasmalcinot) kokmasas šķirošanas atkritumus
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas
- absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids
- kokaudzes pieaugums koku kopas fitomasas pieaugums
- dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus
- jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas
- bonitēšana kompleksa dzīvnieku novērtēšana pēc izcelšanās, šķirnības, konstitūcijas un eksterjera, dzīvmasas, produktivitātes, pēcnācēju labuma un atražotspējas
- betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem
- nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa
- halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa
- košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
- faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
- čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru)
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
- maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma
- paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu
- kuģa tīrā kravnesība kravas, pasažieru un viņu bagāžas, pārtikas un ūdens krājumu kopējā masa
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš
- tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
- ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas
- kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga
- goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
- kinētiskā enerģija kustībā esoša ķermeņa vai daļiņas enerģija, kas ir proporcionāla ķermeņa masai un tā ātruma kvadrātam
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis
- gravimetriskā analīze kvanitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas masas noteikšana
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
- lugava Ķēpīga ēdiena masa
- ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā
- īpatnējā masa ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu
- ĶMI Ķermeņa masas indekss
- zaudēšana ķermeņa masas samazināšana
- īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi
- lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
- amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās
- bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
- slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%)
- sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
- terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai
- holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem
- gadolīnijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 64. elements, atommasa - 157,25, simbols Gd, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (_Ytterbium_), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- francijs Ķīmiskais elements, simbols Fr, atomnumurs 87, atommasa - 223,02, radioaktīvs sārmu metāls, eksistē vairāk nekā 20 radioaktīvie izotopi
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kura izmēri krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
- analītiskie svari laboratorijas svari līdz 200 g masas svēršanai ar precizitāti 0,0001 g
- gravitācijas starojums laikā mainīgs gravitācijas lauks, kura avots ir paātrinātā kustībā esošas masas
- gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili
- prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
- kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas
- plota Ledus masa
- plote Ledus masa
- plots Ledus masa
- šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers
- mālu šlikeris lejamā keramiskā masa, ko izmanto izstrādājumu veidošanai ar liešanas paņēmienu
- marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija
- aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem
- spiediens uz grunti lidmašīnas masas attiecība pret šasijas riteņu atbalsta laukumu
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās
- ledslāģis Lielāka ledus masa
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa
- lavīna liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes
- klucis liels mīkstas masas gabals
- pikācis liels mīkstas masas sabiezējums
- daudzums liels skaits, liels apjoms, liela masa
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē)
- katarakts liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa
- inerces tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa masas izvietojumu telpā
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem)
- Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā)
- linolīts Linoleja masas aizstāklis
- kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas
- slāņošana lokšņu salīmēšana, lai iegūtu materiālu ar lielāku gramāžu; uzslāņot var tāda paša vai cita papīra loksni, aplīmējamo papīru, vāku papīru, plastmasas plēvi vai metālisku foliju; var arī veidot vairāku kārtu materiālu – laminātu
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes
- lots Lote - masas, svara mērvienība - aptuveni 12,78 grami
- dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei
- bieķiezis ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa
- bora ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
- Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas)
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai
- linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
- suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu
- ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai
- berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi
- tritijs mākslīgi iegūts radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3
- plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus
- iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- mārcīna Mārciņa; masas mērvienība - aptuveni 400 gramu
- papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa
- masas blīvums masa tilpuma vienībā (kg/m^3^)
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
- MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine")
- grans masas mērvienība (gr) angļu mēru sistēmā (1/480 vai 1/437,5 unces = 1/7000 mārciņas); 1 gr = 64,79891 mg
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg]
- kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
- m. t. v. masas tehniskā vienība
- īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība
- nocepums masas zudums, kas ir radies cepšanas procesā
- metriskais kvintāls masas, svara mērvienība - 100 vai 50 kilogramu
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu
- avīžu papīrs mašīngluds, vāji caurlīmēts papīrs, kurš satur daudz koksnes masas
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai
- rullis matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums
- rullītis matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums
- lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā
- kapsele mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās)
- mazums mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
- TMP termomehāniskā celuloze mehāniskā papīrmasa, kuru iegūst, pirms malšanas koksnes skaidas termiski apstrādājot ūdenī
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
- mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas
- kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti)
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera
- plomba Metāla masa cauru zobu piepildīšanai
- plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis
- dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
- spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli
- kailmateriāls metāla, plastmasas vai koka materiāls, ko izmanto augstpiedes metāla salikumu formu izgatavošanā, lai aizpildītu laukumus starp zīmēm, vārdiem, rindām un slejām
- galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
- mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa
- polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu
- sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- magma Mīcāma masa; ziede; masa, kas paliek pēc darbīgās vielas ekstrakcijas
- kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede
- tempis Mīklai^1^ līdzīga masa
- ļepeklis Mīksta masa
- ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
- žļedzēns Mīksta, bezformīga masa
- meņģe Mīksta, biezputrveida masa
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
- šļacāns Mīksta, irdena masa, šķidra viela
- glīzda Mīksta, lipīga masa
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals
- jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- lēpa Mīksta, neformīga, nenoteikta masa
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela
- bļurba Mīksta, plūstoša masa
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra masa
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā
- ķinka Mīksta, staipīga masa, pika
- ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega)
- ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem)
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
- porķis Mitra, lipīga viela, masa
- ļocka Mitras masas kunkulis, pika
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule
- molekulsvars Molekulmasa
- molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu
- stereotipijas iespiedforma monolīta metāla vai plastmasas iespiedforma, kas ir tipogrāfijas salikuma un/vai klišejas kopija
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas)
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka
- pusviela Negatavā papīra masa
- žļega Neglīta, mitra masa
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti)
- paraugs neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- biķītis neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās
- luņķuviļķis neliela plastmasas detaļa, ar ko jaunām precēm pievienota preču zīme
- serdenis neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas
- saspraude neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai
- traleris neliels karakuģis ar plastmasas korpusu un mazu iegrimi jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
- paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa
- žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa
- kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
- manko Nepilna preču masa; iztrūkums kasē
- piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2
- pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0
- mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā
- hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω)
- žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa
- melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
- pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti
- protons no 3 kvarkiem sastāvoša stabila mikrodaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš
- neitrons no 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu
- kristālmasa no attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli
- salmiņš no augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai
- bioenerģija no biomasas iegūtā enerģija
- biobutanols no biomasas iegūts butanols, ko paredz izmantot kā biodegvielu
- bitumenols no bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
- disketes apvalks no disketes neatdalāms plastmasas futlāris, kas netraucē informācijas ierakstīšanu un nolasīšanu
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās
- piroskops no keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs
- špaktele no minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas
- šamota ķieģeļi no pussausas šamota masas presēti ķieģeļi, ko izmanto rūpniecisko un sadzīves krāšņu oderēšanai
- kvēlviela no sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles
- silikātieži no silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem
- kvēpis no sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai
- novoteksts no šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai
- knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
- nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām)
- koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa
- vesals norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
- Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km
- M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
- M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
- M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
- molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- giroma Olnīcas audzējs, kas sastāv no savītu šķiedru masas
- Amerikas omārs omāru suga ("Homarus americanus"), garums - līdz 63 cm, masa - līdz 15 kg
- Norvēģijas omārs omāru suga ("Nephrops norvegicus"), garums - līdz 32 cm, masa - līdz 7 kg
- kataraktas discisija operācija, lēcas priekšējās kapsulas pāršķelšana, lai panāktu masas uzsūkšanos kameras šķidrumā
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā
- augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem
- celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos
- Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg
- uzjaukt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
- uzpildīt panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā)
- palte Pankūka, sacepums vai apcepta klimpa, kas gatavota, putraimdesu pildījuma masai pievienojot miltus
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
- papīra pildviela papildviela, kuru pievieno papīra masai, lai papīram piešķirtu noteiktas īpašības (nokrāsu, elastību, gaismas necaurlaidību, izturību pret novecošanu u. c.); visbiežāk izmantotās papildvielas ir sasmalcināts marmors, kaļķis vai māls
- salēkšējums Papīra fabrikācijā papīra masas elementu sasaistīšanās īpašība
- sausās vielas saturs papīra masa pēc žāvēšanas attiecībā pret tā masu pirms žāvēšanas
- kartona blīvums papīra masa uz laukuma vienību robežās 150-400 g/m2
- papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai
- TCF papīrmasa, kuras balināšanā izmantotas ķimikālijas, kas nesatur hloru
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
- Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā
- papīrmasas frakcionēšana papīrmasas sadalīšana frakcijās pēc šķiedru garuma
- eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai
- papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta
- balināšanas iekārta papīrražošanas iekārta, kurā papīrmasai tiek pievienotas vielas, kas padara papīru baltāku
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi, kurai par iemeslu ir molekulu kustība
- pārbarot pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu
- pārsmags pārāk smags; tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts
- pārviegls pārāk viegls; tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts
- pārvadājumu apjoms parametrs, kas raksturo transporta darba rezultātus: kravas automobiļiem - pārvadātās kravas kopējā masa, kg vai t, pasažieru automobiļiem - kopējais pārvadāto pasažieru skaits, pasažieri
- voblers pārdošanu veicinošs reklāmas izstrādājums no papīra, kartona vai plastmasas, kas piestiprināts pie elastīgas plastmasas kājiņas, ar kuru tas tiek piestiprināts pie preces vai veikala plaukta
- siltā fronte pārejas zona starp aukstu un siltu gaisa masu, ja silta gaisa masa uzplūst aukstajai gaisa masai un liek tai atkāpties
- II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu
- kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem
- pļaka Pastas veida masas porcija
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- (no)kristies svarā pazaudēt daļu no savas masas
- miesa pēc ķermeņa masas, apjoma
- sadi Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros
- sadd Peldošas augu masas tropu upēs un ezeros; sadi
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
- pundurpele Peļu dzimtas suga ("Micromys minutus"), kuras pārstāvju auguma garums - ir \~5-7 cm, masa - 7-12 g.
- pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- reducētais svārsta garums pielīdzinot matemātiskā un fizikālā s–a cikliskās frekvences, iegūst fizikālā svārsta reducēto garumu: l=J~0~/m·r~0~ (J~0~– inerces moments; m, r~0~ – masa un masas centra attālums no iekāres punkta)
- galaktometrs Piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanas ierīce
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi
- Arisa pilsēta Namībijā (_Aris_), Khomasas reģionā
- Baumgartsbrunna pilsēta Namībijā, Khomasas reģionā
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galdara pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogana pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra
- baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
- štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
- tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa
- gramzdi Plāni sakasīta sakņu, augļu masa
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā
- plasts plastmasa (parasti salikteņa beigu daļa, piemēram, putuplasts, poruplasts)
- mikalekss Plastmasa no vizlas un cementējošām vielām (piem., bor-skābā svina); to lieto kā elektroizolācijas materiālu
- voloknīts Plastmasa, kam par pildvielu izmanto šķiedras
- antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai
- karbolīts Plastmasa, ko iegūst no formalīna un karbolskābes (fenola)
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte
- viedkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piem., lietotāju identificēšanai un naudas pārvedumiem
- tonera kasetne plastmasas kasetne, kurā iepilda toneri
- ciparošanas planšete plastmasas planšete ar jutīgu virsmu, kas pārveido speciālas rādītājierīces (irbuļa vai kursor) pozīciju ciparsignālā, lai ievadītu to datorā un attēlotu uz displeja ekrāna
- formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes
- barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai; žakarda kartes uztīšanas ierīce
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
- organoplastiķi Plastmasas, kas armētas ar sintētiskajām šķiedrām, sintētisko šķiedru papīru vai audumu; lieto konstrukciju materiālos un elektrotehniskajos materiālos
- olbaltumplasti Plastmasas, ko iegūst no augu un dzīvnieku olbaltumvielām (piem., kazeīna)
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- termoaktīvās plastmasas plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
- grafoplasti Plastmasas, kuru pildvielas ir grafīts, kokss, termoantracīts
- termoreaktīvās plastmasas plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu
- suņveidīgie plēsēju kārtas dzimta (_Caniformia_), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 70-160 cm, astes garums - līdz 50 cm, masa - 6-75 kg), \~40 sugu
- viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas
- sermuļveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, sīki un vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 11-150 cm, masa - no 100 g līdz 40 kg), 25 ģintis, 64-70 sugu
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas
- bēguma straume plūdmaiņu straume, kuras laikā ūdens masas var atstāt krastu ar ātrumu līdz 10 jūras jūdzēm stundām
- PET Polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu izgatavošanā
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas
- mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- šablons primitīvas sietspiedes (trafaretdrukas) iespiedforma, kas izgatavota no filmas, papīra, skārda vai plastmasas, kurā izgriezti iespiedelementi
- kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
- liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu
- neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto
- bruto masa produkta un taras kopējā masa
- sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas)
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
- čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei; šīs pasugas augs
- masas skaitlis protonu un neitronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi
- plasmodijs Protoplasmatiska sēnīšu masa
- gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts
- strūklene pudele (parasti plastmasas) ar cauruļveida uzgali, no kuras šķidrumu var izspiest strūklā
- kurmulis Pūlis, masa, bars
- lūžņums Pulks, daudzums, masa
- prespulveris pulverveida keramikas masa ar mitrumu 2-7%
- macēdijs Pulverveida masa, kas rodas no sporām, apotēcijos sabrūkot ķērpju askiem
- granulēšana Pulverveida masas pārveidošana sīkās piciņās (granulās)
- veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- punktmasa Punktveida masa
- putra Pusšķidra (kā) masa
- pļura Pusšķidra masa
- koka pūšamie mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas)
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
- strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg)
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
- dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
- dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
- sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
- gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
- svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
- zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- klese Putrai līdzīga masa
- žļuga Putrveida masa
- starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām
- alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu
- ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes
- galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā)
- ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm
- aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis
- stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu; šāds elements (iekārtai, ierīcei)
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas
- pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku
- rafiniermasa Rupji kokmasas šķirošanas atkritumi, ko sasmalcina rafinierī
- kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas
- termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu
- papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu
- bļorga Sabiezējusi dubļu un mēslu masa
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju
- sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros
- desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
- svarisks saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs
- krava saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu
- kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu
- glazūra Salda masa, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus
- uzputenis saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to; [debesmanna]{s:2493}
- frīzēšana Saldējuma masas vienlaicīga putošana un saldēšana
- frīzers Saldējuma ražošanas iekārta saldējuma masas sasaldēšanai un piesātināšanai ar sīki disperģētiem gaisa pūslīšiem
- -plasti Salikteņu daļa - veidojumi (piem., hloroplasti); plastmasas (piem., termoplasti)
- emulģējošie sāļi sāļi, kas reaģē ar sieru olbaltumvielām un veicina siera masas sastāvdaļu vienmērīgu sajaukšanos un viendabīgas masas izveidošanos kausēto sieru ražošanā
- osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
- maiss samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs
- mīdeklis Samīdīta masa
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai)
- melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa
- beramblīvums Sasmalcinātas (beramas) vielas masas attiecība pret tās tilpumu
- gremzdi Sasmalcinātu augļu vai dārzeņu masa pēc apstrādes (sulas izspiešanas, cietes ieguves)
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba 1
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa
- Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas
- Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas
- Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas
- Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas
- Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas
- Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
- rīģipsis Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
- vakuumēšana savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm
- smags savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
- talents sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2)
- talants sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents
- kins sena masas mērvienība Austrumāzijā; Ķīnā un Japānā - 604,79 g.
- kvinārijs sena romiešu sudraba monēta, masa - 2,27 g, no 269. g. p. m. ē. līdz 3. gs. mūsu ērā
- artavs sena sudraba naudas vienība, arī dārgmetālu masas mērvienība, ko lietoja Gotlandes tirgotāji; 13.-14. gs. vienāds ar 1/24 Rīgas mārkas
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- jūrasūdrs sermuļu dzimtas suga, ķermenis masīvs (gar. 1-1,2 m, masa - 16-37 kg), Klusā okeāna ziemeļu daļas krastos
- atlejamsiers Siers, kura sagatavošana norit ar šķidrās masas liešanu traukos sastingšanai
- skaida Sīka (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- suteklis sildīšanas (karsēšanas) kompresēm izmantotā masa
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi
- silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K
- kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi
- kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas
- atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars; atommasa
- atommasa skaitlis, kas rāda, cik reižu kāda atoma masa ir lielāka par 1/12 daļu oglekļa izotopa ^12^C atoma masas (1,6605402 x 10^-27^ kg)
- daudzums Skaits, apjoms, masa
- skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters
- penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu
- masas slēdzis slēdzis barošanas avota atslēgšanai no masas (virsbūves metāla daļām, kas ir elektriskās ķēdes otrs vads)
- neredzamā masa slēptā masa
- klieķis Slidena, glīzdaina masa, samirkusi mālzeme
- taurētājgulbis Smags lidojošais putns, masa - 12,5 kg
- klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals
- smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu
- krils smalkas brīvas celulozes šķiedras, kas izdalās no kopējās ķīmiskās celulozes masas malšanas laikā
- ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē
- gandisms Sociāli politiska un reliģiski filozofiska doktrīna, kas māca, ka nacionālā neatkarība sasniedzama mierīgā ceļā, iesaistot plašas tautas masas un apelējot pie tās reliģiskajām jūtām
- turons Spāņu nacionālais gardums - saldena riekstu masa, kuras galvenās sastāvdaļas ir mandeles, medus, cukurs, olas baltums
- tiltslēgs speciāls slēgs, ko parasti veido plastmasas ligzdā ievietots metāla tiltiņš, ar kura starpniecību tiek savienoti divi blakusstāvošie drukātās plates izvadi, tādējādi mainot tās konfigurāciju un funkcijas
- kilograms Spēka mērvienība – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu – 9,80665 ņūtoni; spēka kilograms
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā
- dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons)
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu
- lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums
- skrituļdēlis sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords
- badmintons sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš
- elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
- protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
- masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā
- gaissauss stāvoklis stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u. tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai
- viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu
- stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
- tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1)
- glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa
- piekulčināt strauji maisot pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai)
- piekult strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai)
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
- sanešu plūsma summārā piekrastes sanešu masas pārvietošanās krasta zonā viļņošanās un piekrastes straumju rezultātā
- svaru stienis svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos
- tehniskie svari svari līdz 50 kg masas svēršanai
- mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai
- tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa
- atrakcija Svērteņa novirze smagas masas pievilkšanas spēka iedarbībā
- tara šāda izstrādājuma, arī transportlīdzekļa masa
- ziede šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai
- pankūka šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas
- zvirbuļputni šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- anšovs šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
- karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
- jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus"
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- gorilla šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās
- atmosfēras viļņi šķērsviļņi jeb transversālie viļņi, kas veidojas uz divu gaisa slāņu robežas, kuri virzās ar dažādu ātrumu un kuriem ir dažāds blīvums un temperatūra, vai arī tad, ja gaisa masas aptek augstienes un kalnus
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela
- dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkusi zeme
- pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa
- kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot
- masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu
- pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m)
- tekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa gramos
- kilotekss šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa kilogramos; apzīmējums ktex
- militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex
- maluma grāds šķiedrvielu (kokmasas, celulozes, lupatu pusmasas) masas suspensijas atūdeņošanas ilguma mērs
- blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
- padirsenis šķīvjveida plastmasas slidināšanās līdzeklis
- Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
- mikroanalīze Tāda parauga analīze, kura masa nav lielāka par 1 mg
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas
- aditīvā īpašība tāds vielu veidoto fizikālo ķermeņu (cieto, šķidro, gāzveidīgo) raksturlielums (piem., masa), kas, izveidojoties vielu maisījumam, aritmētiski summējas
- izostāzija tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas
- masīvs tāds, kam ir liela masa, liels apjoms; arī blīvs
- smagsvara tāds, kam ir liela masa, liels svars
- smags tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1)
- pamatīgs tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa)
- tievtievs tāds, kam ir ļoti mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir ļoti vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- mikrominiatūrs tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa
- vieglsvara tāds, kam ir maza masa, mazs svars
- viegls tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1)
- niecīgs tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs
- pasmags tāds, kam ir samērā liela masa
- tieviņš tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- tievs tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- paviegls tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa
- hiperbārisks tāds, kam masa, blīvums vai spiediens ir lielāks par normālo (piem., gāzei)
- smags tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems
- viegls tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm)
- smags tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums
- viegls tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, ierobežotas iespējas, arī mazs nozīmīgums
- demokrātisks tāds, kas aptver plašas tautas masas, attiecas uz tām
- koraļļi tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
- reaktīvs tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ; tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu
- noteka tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu; tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai
- nepilnīgs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt
- verdošs tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku)
- kaijputns Tārtiņveidīgo apakškārta, nelieli un vidēja lieluma ūdensputni (masa - no 40 g līdz 3 kg)
- monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- šķelda tehnoloģiskām vajadzībām sasmalcināta koksne; apmēram vienādu izmēru (22x23 mm) koksnes gabaliņi celulozes un kokmasas iegūšanai
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā
- jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas
- lineārais blīvums tekstilmateriāla viena metra masa
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības
- pārstrādes temperatūras intervāls temperatūras intervāls, kurā no plastmasas ar atbilstošo tehnoloģiju var iegūt izstrādājumus
- zaloms Termins plostniecībā, kas apzīmēja nekontrolētu koku masas kustību ūdenī
- zoloms Termins plostniecībā, kas apzīmēja nekontrolētu koku masas kustību ūdenī
- azbestplasti Termoreaktīvas plastmasas, kas sastāv no azbesta pildvielas un saistvielas
- fenoplasti termoreaktīvas plastmasas, kuru pamatā gk. fenolformaldehīda sveķi; izmanto siltumizolācijas un antikorozijas materiālu ražošanai, elektrotehnikā, radiotehnikā u. c.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai); blīvums (2)
- tilpumsvars Tilpummasa
- korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta
- kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits
- koptonnāža Tonnās izteikta kopmasa
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām
- kravnesība transportlīdzekļa lietojamības raksturlielums – vienā reizē pārvedamās kravas maksimālā masa (tonnās)
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg
- naftalāns Tumši brūna, ziedei līdzīga masa, ko iegūst no verdošas jēlnaftas, lietoja kā tautas dziedniecības līdzekli
- karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
- divkontūrības pakāpe turboreaktīva divkontūru dzinēja parametrs, kas raksturo gāzturbīnu dzinēja ārējā kontūrā patērētā gaisa masas attiecību pret patērēto gaisa masu dzinēja iekšējā kontūrā
- java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
- mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
- pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- ūdensmasa Ūdens masa
- deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2
- Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas
- uzpirkstenis uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu
- pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot)
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums
- aprēķina masa vagonu sastāva masa, ko attiecīga lokomotīve dzelzceļa līnijas noteicošajā ceļa kāpumā velk ar tai noteikto aprēķina ātrumu
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu
- ekstrūders vakuumprese keramikas izstrādājumu (ķieģeļu, cauruļu, smalkkeramikas pusfabrikātu) veidošanai parastā temperatūrā no plastiskas keramiskās masas
- forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas
- delfīnveidīgie Vaļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums 1,2-10 m, masa - no 20 kg līdz 8 t), dzīvo baros, 24 ģintis, >50 sugu
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem)
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- lasts Veca masas mērvienība - aptuveni 160 kilogrami
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai
- ekstrūzija veidojamās keramiskās masas nepārtraukta izspiešana caur veidni noteiktas konfigurācijas izstrādājuma iegūšanai
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai
- mūrēt veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem)
- velt veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā
- ļuļļināt Veidot, gatavot (no kādas mīkstas masas)
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
- korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums
- kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko)
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
- selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta
- mārka Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā
- akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu)
- bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi
- vibroplatforma Vibromašīna betona masas blīvēšanai dzelzsbetona izstrādājumos
- vibroplāksne Vibromašīna grunts vai betona masas blīvēšanai
- putuplasts Viegla poraina plastmasa
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
- izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas
- ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj
- masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
- anaboliskie steroīdi vielas, kas veicina muskuļu masas pieaugumu; sportistiem - dopings
- plastificējošas piedevas vielas, ko pievieno cementa javai, betona masai veidojamības (plasticitātes) uzlabošanai, piemēram, māls, trepelis, diatomīts
- vielu migrācija vielu (krāsvielu, plastifikatoru) pārvietošanās no materiāla masas uz tā virsmu (izsvīšana)
- ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām
- piena blīvums viena kubikcentimetra piena masa gramos 20 °C temperatūrā
- drānas virsmas blīvums viena kvadrātmetra drānas masa
- mikoplanktons viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi
- biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis
- melanža Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā)
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā
- saķeres masa vilces ritošā sastāva masa kas spiež uz tā dzenošajiem riteņpāriem
- papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam
- natūrlapa Vilciena galvenais tehnoloģiskais un uzskaites dokuments, kurā ir uzrādīti vilciena numurs, indekss, masa, garums, asu skaits, formēšanas stacija, adresātstacija, vagonu numuri, kravu dati u. c. dati
- vilnas matiņa korķa kārta vilnas matiņu pamatmasa, kas sastāv no garām atspoļveida šūnām
- de Brojī vilnis vilnis, kas raksturo materiālu daļiņu noteiktos apstākļos, piemēram, elektronu difrakciju kristālos; brīvas daļiņas de Brojī viļņa garums vienlīdzīgs h/mv (h ir Planka konstante, m – daļiņas masa, v– daļiņas kustības ātrums)
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru
- uzkalns Virs (kā) pamata izveidots vai izveidojies neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums
- Auasbergs virsotne Namībijā (_Auasberge_), Khomasa reģiona vidienē, Khomasa kalnos, augstums - 2479 m
- miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
- pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko)
- relatīvais pienīgums visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katriem 100 kg dzīvmasas
- pienīguma koeficients visa laktācijas perioda standartizētā četrprocentīgā piena daudzuma attiecība pret katru dzīvmasas kilogramu
- seša Visas ūdens masas svārstības kustība noslēgtā ūdens baseinā (ezerā vai jūrā)
- normālais vilces spēks visekonomiskākais vilces spēka lielums, kas atbilst 13–15% zirga dzīvmasas
- burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā)
- lamināra plūsma viskoza šķidruma plūsma, kurā šķidruma daļiņas sakārtoti virzās pa slāņiem un enerģijas pārdale (masas pārnesums starp slāņiem) notiek molekulārā līmenī; vērojama, ja plūsmas ātrums ir samērā neliels
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā)
- peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV
- kritiskā masa vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija
- smagums vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1)
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts)
- koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām
- papīrmasas kompozīcija visu masas komponentu attiecības papīra (kartona) izgatavošanai
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem
- rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers
- nokristies svarā zaudēt daļu no savas masas
- defoliācijas pakāpe zaudēto lapu (skuju) masa, izteikta procentos
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg
- baricentrs Zemes un Mēness sistēmas masascentrs; tas atrodas 4800 km attālumā no Zemes centra uz Mēness pusi
- dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu
- jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos
- hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
- pundurkašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas kašalotu dzimtas ģints ("Kogia"), 2 sugas, garums - līdz 3,4 m, masa - līdz 400 kg
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
- knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga
- dienvidu ziloņronis ziloņroņu suga ("Mirounga leonina"), mīt Antarktikā, tēvipš ir \~5 m garš, masa - 2,5 t, tam ir 40 cm garš snuķveida purns
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme
- LEGO zīmols, kurš plaši pazīstams ar uzņēmuma ražotajām rotaļlietām - savietojamiem plastmasas moduļiem, no kuriem var veidot dažādas konstrukcijas, piemēram, ēkas, automašīnas u. tml.
- frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās
- superzvaigzne zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmēri
- dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
- aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis
- nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas
masa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV