Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāju.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (38):
- (aiz)likt kāju priekšā
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas)
- aizlikt kāju priekšā
- aizšaut kāju priekšā
- ar vienu kāju (kaut kur)
- ar vienu kāju kapā
- ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur
- būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- iespert (savu) kāju (arī kājas)
- iet uz lelles kāju
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas
- izmest līku kāju
- kāju josta
- kāju pamesls
- kāju sargs
- kāju slaukāmais (arī slauķis)
- kur (vien) kāju sper
- kur vien kāju sper
- likt kājas (arī kāju) (kā)
- likt kāju priekšā
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē
- nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt)
- necelt (ne savu) kāju
- nespert kāju pār slieksni
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt)
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt)
- pagrūst kāju priekšā
- pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā
- paspert ar kāju (kādam)
- paspert kāju
- pievilkt kāju
- skrāpēt kā ar vistas kāju
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas)
- spert savu kāju (kaut kur)
- tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju
- uz otru kāju
- uz otru kāju (ieliet, iedzert)
Atrasts skaidrojumos (504):
- paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon").
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- apspert Apgāzt, sperot ar kāju.
- hennas māksla ar hennu veidoti raksti un simboli uz roku un kāju ādas; mehndi.
- kājsvira Ar kāju darbināma svira.
- pakāja Ar kāju darbināma svira.
- pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
- kājmašiņa Ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš.
- kājmašiņš Ar kāju darbināma šujmašīna.
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
- speršus Ar kāju izgrūst.
- izspridzināt Ar kāju izsist, izspert.
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- zingers Ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
- dekstropedāls Attiecīgs uz labo kāju.
- poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
- glauma Bezkāju ķirzaka, glodene.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
- Selaginella apoda bezkāju selaginella.
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- Monotoma picipes brūnkāju skudrvabole.
- Orthoperus brunnipes brūnkāju trūdgrauzis.
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
- atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
- klekarkājis Cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu.
- hipomorfs Cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot.
- cobalkāja Cobalkāju vista - vista ar apspalvotām kājām.
- rekets Cūku kāju paralīze.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus.
- ootēka Dažu posmkāju olu dējums kopējā apvalkā.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- nolīna Dekoratīvu augu ģints ("Beaucarnea"), ko dēvē arī par ziloņkāju.
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
- slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- decabranchia Desmittaustekļu galvkāju kārta.
- dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai.
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints.
- dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris.
- praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes").
- Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis.
- kandalas Dzelzs važas kāju un roku saistīšanai (smagi sodītajam).
- sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām.
- trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha").
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
- paspert kāju ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju).
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta.
- akarīdas Ērces, posmkāju grupa.
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- retifisms Fetiša veids, kad seksuālā iekāre saistīta ar partneres kurpēm vai kāju pēdām.
- ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
- savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- Phylloscopus tenellipes gaiškāju lapuķauķis.
- ševelīra Galvas mati, viņu uzsukājums.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- tetrabranhiati Galvkāju dzīvnieku kārta.
- oktopodi Galvkāju gliemji, astoņkāji.
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
- kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
- aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu.
- tīsti Gari, šauri lentveidīgi auti, ko tin ap kāju stilbiem.
- tipulidae Garkāju dzimta.
- tipula Garkāju dzimtas ģints.
- purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
- dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
- iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi).
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums.
- acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums.
- akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija.
- apodija Iedzimts kāju trūkums.
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem).
- kikstarteris Ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- angiektīds Intradermāls mezglveida vēnu paplašinājums, kas veidojas no vēnulām; konstatējams grūtnieču kāju ādā kā sāpīgi ādas pacēlumi.
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti.
- plūksnainā īskāje īskāju suga ("Brachypodium pinnatum").
- meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum").
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izklikšķēt Izmežģīt kāju (par cilvēku).
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
- trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos.
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī.
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
- ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas.
- tripaks kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu.
- kokkājis Kāds ar koka kāju.
- lielpēdis Kāds, kam ir lielas kāju pēdas.
- kājāvis Kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju.
- pastakņāt Kādu brīdi mīdīties, arī piedauzīt ar kāju.
- stilbenieks Kāju bruņas, kāju aizsegs.
- sviets kāju lakats (ikru piesegšanai kamanās).
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
- pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana.
- cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi.
- gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās.
- papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- kājminas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- kājmiņas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- kājmines Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- paauns Kaut kas satīts ap kāju zem zeķes.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
- motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
- futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos.
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
- amelija Kroplības veids, kad trūkst visu vai dažu locekļu; kāju, roku.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!").
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
- apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām.
- vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
- paramioklonuss Lēkmjveida kloniski krampji simetriskos roku vai kāju muskuļos bez samaņas traucējumiem.
- akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija.
- puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai.
- aizlikt kāju priekšā liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- cinca Liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem.
- ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem).
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- akromiotonija Locekļu muskulatūras toniskas spazmas, kas dažreiz rada roku vai kāju deformāciju.
- kondiloklāzija Locītavpaugura laušanas operācija, lai izlabotu kāju stāvokli "genu varum" (O veida kāju) gadījumā.
- lodalēt Lodāt (par bezkāju dzīvnieku).
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls".
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni.
- vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
- Lilioceris lilii melnkāju lilijgrauzis.
- pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi.
- lāpsaniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet).
- lāpseniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet).
- saistaudu mezgliņi mezgliņi ar nekrozes perēkļiem zemādas audos roku un kāju locītavu apvidū vēlīnā sifilisa gadījumā.
- augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita.
- trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- vārgļacis Mitruma izraisīts iekaisums kāju pirkstu starpā.
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- stomatopoda Mutkāju kārta.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
- daktilomegālija Nenormāli lieli kāju vai roku pirksti.
- makrodaktilija Nenormāli lieli roku vai kāju pirksti.
- pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos.
- mikroskēlija Nepietiekama kāju attīstība.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai; sieksta.
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku).
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- pedi- Norāda uz kāju.
- pod- Norāda uz kāju.
- podo- Norāda uz kāju.
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
- amfora Olveida māla trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
- ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.).
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju).
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku).
- riteņveida pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgs roku un kājusecīgs atbalsts (bez lidojuma fāzes pēc roku atbalsta).
- solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- kuibenes Pastalas no dzīvnieku kāju ādas.
- piemīt Piespiest (parasti ar kāju).
- piešvīkāt Pievilkt (kāju).
- krumšļi Pirkstu locītavas; kāju potītes.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
- helicerāti Posmkāju apakštips ("Chelicerata"), kas apvieno sauszemes (gandrīz visi zirnekļveidīgie) vai jūras dzīvniekus (senčauļi, jūraszirnekļi).
- miriapodi Posmkāju dzīvnieki, simtkāji, daudzkāji, ķauri.
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
- antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- galvkrūtis Posmkāju ķermeņa nodalījums, kas veidojas saplūstot galvas un krūšu segmentiem.
- ostija Posmkāju sirds vārstulis.
- traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki.
- zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase ("Arachnida"), pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni; šīs klases dzīvnieki.
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
- amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints.
- vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases.
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
- vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie.
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas.
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
- apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdrukājums.
- X veida priekškājas raksturīgs cūku eksterjera defekts – stipri satuvināti priekškāju ceļgali.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- cieteņš Raupjš (par roku vai kāju ādu).
- akroasfiksija Reino slimības agrīns simptoms, kas izpaužas kā asinsrites un trofisko funkciju traucējumi kāju un roku distālajās daļās.
- rumenīca Resna, sakrunkājusies zarna.
- akrogerija Roku un kāju ādas priekšlaicīga novecošanās.
- akrodolihomēlija Roku un kāju nenormāls un neproporcionāls garums vai lielums.
- sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- daktiledēma Roku vai kāju pirkstu tūska.
- izodaktilisms Roku vai kāju pirkstu vienādība garumā.
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
- koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze.
- kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu.
- rhizopoda Sakņkāju apakšklase.
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
- fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
- pedo- Salikteņos norāda uz kāju.
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
- kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju.
- izļemināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izlimēt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izļimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izļumināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju); izlimināt.
- izlimināt Sastiept, izgriezt, izmežģīt (parasti par kāju).
- sasuka Sasukājums.
- kāju Sauciens, ar kuru zirgam liek pacelt kāju.
- hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
- pompadūra Savāds matu uzsukājums.
- pamēsls Savienojumā "kāju pamēsls" - (kāju) pamesls, kājpamesls.
- spert Savienojumā "spert kāju": pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- škrapu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas.
- škripu savienojumā "škripu škrapu" raksturo ādas apavos apautu kāju soļu skaņas.
- tralla Savienojumā "trim trallām lēkt" - klibot (ar vienu kāju tikko pieskaroties zemei).
- aizmīt Savienojumā ar "garām": sperot soli, nolikt (kāju) garām.
- kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids.
- Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu.
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci, Latvijā 27 sugas.
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu.
- thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās.
- diplopodi Simtkāju apakšklase.
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
- lithobius Simtkāju apakšklases ģints.
- litobius Simtkāju apakšklases ģints.
- spert Sist (par kāju).
- bicatāt Sist ar kāju vai kājām pa zemi, palēkāt (par aitām, jēriem).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta.
- piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
- podobromhidroze Smirdīgi kāju sviedri.
- kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
- uzspert Spēcīgi uzsist (kāju uz ka, kam).
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- nomīt Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.).
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
- uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
- sperināt Spert ar kāju (vairākkārtīgi).
- atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- tanaidacea Spīļkāju kārta.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži).
- buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
- izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
- sasist (arī piesist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- piesist (arī sasist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
- piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert.
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
- stulpu zābaki stulmu zābaki (zābaki, kas aptver kāju līdz celim).
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- štoperis Šķēpmetēja ieskrējiena apturēšana, izvirzot priekšā kāju.
- pusšpagats Špagats ar vienu kāju ceļgalā saliektu.
- švīkojums Švīkājums.
- bikšains Tāds (dzīvnieks, parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- klibs Tāds, ar kuru klibo (par kāju).
- centrolecitāls Tāds, kam barības dzeltenums atrodas centrā, piem., posmkāju ola.
- pulkkājis Tāds, kam daudz kāju: polips, ķauris.
- ūzainis Tāds, kam ir biezs kāju apspalvojums (par putniem).
- ūziķis Tāds, kam ir biezs kāju apspalvojums (par putniem).
- pulkkājains Tāds, kam ir daudz kāju.
- garpirkstainis Tāds, kam ir gari kāju pirksti.
- bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apmatojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- šļūkt Tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.).
- varžacains Tāds, kam ir varžacis (par kāju pēdām, pirkstiem).
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai kam tās vāji attīstītas.
- bezkājains Tāds, kam nav kāju.
- digitoplantārs Tāds, kas attiecas uz kāju pirkstiem un pēdas apakšu.
- kājminams Tāds, kas ir darbināms ar kāju (minot paminu).
- porocefāļi Tārpveida posmkāju ģints; dažas sugas parazitē cilvēka iekšējos orgānos.
- bezkājis Tas (tāds), kam nav kāju.
- gludgalvis Tas, kam ir gluds matu sukājums.
- skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem.
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem.
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- limoniidae Trauslkāju dzimta.
- chionea Trauslkāju dzimtas ģints.
- dicranota Trauslkāju dzimtas ģints.
- hixatoma Trauslkāju dzimtas ģints.
- pedicia Trauslkāju dzimtas ģints.
- trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase.
- simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris").
- julus Tūkstoškāju apakšklases ģints.
- polydesmus Tūkstoškāju apakšklases ģints.
- schizophyllum Tūkstoškāju apakšklases ģints.
- spura Ūdensdzīvnieku (piemēram, zivju, abinieku, galvkāju) pārvietošanās orgāns.
- balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- (ie)slēgt važās uzlikt roku, kāju važas.
- slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas.
- garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
- stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
- spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- purva vārnkāja vārnkāju suga ("Comarum palustre").
- spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
- pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā.
- izopodi Vēžu kārta, vienādkāju vēži.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
- mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris.
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
- gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
- kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm.
- šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
- krāteris Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
- krāters Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu.
- platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
- kājapuža Vieta zem kājām; vieta kur liek kāju.
- tetheidae Vilnkāju dzimta.
- polyploca Vilnkāju dzimtas ģints.
- thyatira Vilnkāju dzimtas ģints.
- pavasara vilnkājis vilnkāju suga ("Polyploca flavicornis").
- kazeņu vilnkājis vilnkāju suga ("Thyatira batis").
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
- braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
- laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis.
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru.
- stulmis Zābaka daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
- štrumpe Zeķes daļa, kas aptver kāju no pēdas līdz ceļgalam.
- stulmis Zeķes daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
- seķis Zemē iespiestas kāju u. c. pēdas.
- Kutkāju rags zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā, netālu no Kutkāju mājām.
- ziloņkājība Ziloņslimība - kādas ķermeņa daļas, visbiežāk kāju palielināšanās uzbiezējoties ādai un zemādas audiem, ja traucēta limas rite, gk. zirgiem.
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
- pīte Zirga kāju pineklis.
- skrumslis Zirga kāju pineklis.
- brokdauns Zirga kāju sauso cīpslu trauma.
- žabkas Zirga kāju slimība - slapjš augonis.
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
- baltkājis Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu kāju apmatojumu.
- veipatkas Zirgu kāju slimība.
- pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kāju.