Paplašinātā meklēšana
Meklējam kājām.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (97):
- (cieta) zeme (arī pamats) zem kājām
- (ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos)
- aiznest ar kājām pa priekšu
- apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā
- apgriezt visu ar kājām gaisā
- apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām
- ar kājām gaisā
- ar kājām uz augšu
- ar sausām kājām
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret)
- būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret)
- būt pa kājām (kādam)
- būt uz grūtām kājām
- būt uz kājām
- ceļš ir zem kājām (kādam)
- ceļš zem kājām
- dabūt uz kājām
- dabūt uz kājām (kādu)
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu
- gadīties pa kājām (kādam)
- gāzt no kājām (kādu)
- gāzt no kājām (nost, arī zemē)
- gāzt zemē (arī no kājām, nost)
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost)
- gulēt pie kājām
- iznest ar kājām pa priekšu
- izsist pamatu zem kājām
- jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām
- kā pineklis pie kājām
- kājām gājējs
- kājām nācējs
- kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē
- krist no kājām
- krist pie kājām
- krīt (kā kaķis) uz kājām
- krīt kā kaķis uz kājām
- kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām
- maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām
- maisīties pa kājām
- mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- mest sprunguļus zem kājām
- mētāties pa kājām
- milzis uz māla kājām
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē
- mīt kājām
- nākt tuvumā (arī pa kājām)
- nejust zemi zem kājām
- no bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām)
- no galvas līdz kājām
- no galvas līdz kājām (retāk papēžiem)
- no galvas līdz papēžiem (biežāk kājām)
- nogāzt no kājām
- nokratīt pīšļus no (savām) kājām
- nokrist no kājām
- nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem)
- nolaist no kājas (arī no kājām, kātiem)
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko)
- nost no kājām
- nostādīt uz kājām
- nostādīt uz kājām (kādu)
- nostāties uz (savām) kājām
- nostāties uz kājām
- nostāties uz savām kājām
- novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām)
- pamati grīļojas zem kājām
- pamats zem kājām
- pamats zūd zem kājām
- pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām
- prom no kājām
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām
- smadzenes ar kājām
- stāties uz (savām) kājām
- stāvēt ar abām kājām uz zemes
- stāvēt uz savām (arī paša) kājām
- stāvēt uz savām kājām
- sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- sviest sprunguļus zem kājām
- tā, ka nejūt zemi zem kājām
- tikko turēties uz kājām (arī kājās)
- tikt uz kājām
- tīties pa kājām
- turēties uz kājām
- uz brīvām kājām
- uzstutēt uz kājām
- zaudēt pamatu zem kājām
- zeme deg zem kājām
- zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām)
- zeme grīļojas (zem kājām)
- zeme līgojas zem kājām
- zeme pazūd zem kājām
Atrasts skaidrojumos (643):
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām.
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
- sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- aizdīžāt Aiziet stampājot (ar kājām).
- aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot.
- applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām.
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- manilas Aproces, arī uz kājām nēsājamas sprādzes nēģeriem.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- ar (arī uz) visām četrām ar (uz) rokām un kājām; ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
- basātne Ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās.
- baskājains Ar basām kājām.
- ieleskāt Ar dubļainām kājām ieiet, ienākt.
- izplātim Ar izplestām kājām.
- izplatu Ar izplestām kājām.
- izplatus Ar izplestām kājām.
- izplētu Ar izplestām kājām.
- izplētus Ar izplestām kājām.
- platkāju Ar izplestām kājām.
- platkājus Ar izplestām kājām.
- planciski Ar izstieptām rokām un kājām.
- kalapīt Ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- izperināt Ar kājām un spārniem izveidot pērkli.
- uzspārdīt Ar kājām uzmest augšā.
- rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- kleinkājis Ar līkām kājām.
- salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
- piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
- kležiski Ar sagrieztām, greizām kājām.
- pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri.
- blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
- basaiņš Ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām).
- stibāt Ar stīvām kājām iet.
- stibot Ar stīvām kājām iet.
- tibāt Ar stīvām kājām iet.
- stutiski Ar stīvām kājām.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- kājīgs Ar veiklām, veselām kājām.
- uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
- ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem.
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
- zirga pazīmes balti bezpigmenta laukumi uz zirga galvas vai kājām.
- baskāju Basām kājām.
- bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails.
- basātnē Bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem.
- bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- braukšus Braucot; pretstats: kājām.
- apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām.
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
- apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
- ķepurāt Censties tikt uz kājām.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- ciskāns Cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām.
- ķilkāns Cilvēks ar garām kājām.
- meka Cilvēks ar īsām kājām.
- čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
- lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
- greinis Cilvēks ar līkām kājām.
- kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
- kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
- stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
- stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
- plezniķis Cilvēks ar platām un leinām kājām.
- stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
- kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
- kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
- žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
- kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
- nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
- ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
- kūjenieks Cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām.
- cobalkāja Cobalkāju vista - vista ar apspalvotām kājām.
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
- gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- iziet Doties ceļā kājām.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- dubļāts Dubļains (par kājām, apaviem, apģērbu).
- bumplis Dumpis – gārņu dzimtas putns ar garu kaklu, garu, smailu knābi un garām kājām.
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- adelopodi Dzīvnieki ar paslēptām kājām.
- ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām.
- ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām.
- skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
- pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām.
- pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- kamašvilciens Gājiens ar kājām.
- kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām.
- stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
- bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām.
- kleināt Gāzelēdamies, ar izliektām kājām iet.
- zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
- zemala Govs ar īsām kājām.
- zemgule Govs ar īsām kājām.
- zemlūze Govs ar īsām kājām.
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- Pāns grieķu mitoloģijā - ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis; attēlots kā vīrietis ar āža kājām, ragiem, bārdu un asti; romiešu mitoloģijā tam atbilda Fauns.
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
- izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām.
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
- iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām.
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem).
- izplacis iet iet ar izplestām kājām.
- peškot iet ar kājām.
- lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem.
- aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
- iemiegt Ievilkt starp kājām, (asti).
- bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
- hipparion Izmirusi zirgu ģints ar trijpirkstu kājām.
- mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā.
- izplātus Izplātim (1); ar izplestām kājām.
- uzspārdīt Izspert un aizmest (ar kājām).
- amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
- levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe.
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām.
- kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām.
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
- lingāns Kāds ar garām kājām un rokām.
- šļakāns Kāds ar garām kājām.
- plikstilbis Kāds ar kailām kājām.
- šļokāns Kāds ar lielām kājām.
- ķeparkāja Kāds ar vārgām, uz iekšu saliktām kājām.
- tirkans Kāds dzīvs radījumas ar tievām, garām kājām.
- tīpulis Kāds, kas ātri iet, būdams maza auguma un īsām kājām.
- daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
- tenteris Kāds, kas tinas citiem pa kājām.
- tinekls Kāds, kas tinas pa kājām.
- leģeris Kāds, kurš staigā greizām kājām.
- izslampāties Kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt.
- izpirināties Kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem.
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
- ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1.
- boss Kailām kājām.
- kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks.
- kājop Kājās, uz kājām; nomodā.
- kājup Kājās, uz kājām; nomodā.
- ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
- lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām).
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- kapēt Kašņāt, rakt (ar kājām) - par dzīvniekiem.
- kājminas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- kājmiņas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- kājmines Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
- tiņa Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
- pinčekļi Kaut kas zem kājām izkaisīts, izmētāts.
- mīņa Kaut kas, ko mīda ar kājām.
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
- krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
- pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu.
- skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
- tvirst Krist no kājām, kad maz gulējis.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- krābu kukainis kukainis ar garām kājām, kas lēnām pārvietojas.
- odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- flips-flaps Kūleņu mešana, rokām un kājām pārmaiņus aizskarot zemi.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
- kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
- kājstarpe Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
- kājstarpis Ķermeņa josla starp kājām; vieta starp kājām.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- skubrs Labs kājāmgājējs.
- sliepaža Labs kājāmgājējs.
- gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
- stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
- lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet.
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- parejazaurs Liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
- zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
- ģeisterkāja Līkām kājām.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- kūķītis Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
- velstiķis Mazs bērns, kas visur maisās pa kājām.
- vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
- pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis.
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe.
- gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura.
- damdīt Mīdīt ar kājām.
- pemperēt Mīdīt ar kājām.
- salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
- sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
- izmīdīt Mīdot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
- izmīņāt Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem.
- onokentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un ēzeļa rumpi un kājām.
- leonkentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un lauvas rumpi un kājām.
- bukentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un vērša rumpi un kājām.
- pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā.
- zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena.
- kļūms Nedrošs uz kājām.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- sāņvārtiņi Nelieli vārtiņi blakus galvenajiem vārtiem, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
- āpšu suns neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
- čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
- aizkleinot Neveikli vai ar līkām kājām aiziet.
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
- kalka Nievājošs apzīmējums cilvēkam ar garām kājām.
- kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
- kāgaļi No aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna.
- a capite ad calcem no galvas līdz kājām.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām.
- nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām.
- nopekot Noiet (kājām), nostaigāt.
- piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām.
- nošļepāt Nomīdīt ar slapjām kājām.
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
- kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
- kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
- kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām.
- appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām).
- nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās).
- nobuinīt Notriekt no kājām, nogalināt.
- ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām.
- stakrīt Palīdzēt piecelties uz kājām (par jaundzimušu teļu).
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- daudzpirkstība Palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem.
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
- samukt Par kājām, apaviem u. tml.
- paslīdēt Par kājām.
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
- nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
- žirafe pārnadžu kārtas dzimta ("Giraffidae"), pie kuras pieder četru Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- pārpļekāt pārnākt mājās ar slapjām kājām.
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- pazicēt Patupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
- Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām.
- peguru Peguru vistas - kāda vistu šķirne ar īsām, spalvainām kājām.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- delfīnstils Peldēšanas paņēmiens - peldēšana uz krūtīm, izdarot viļņveidīgas kustības ar kājām.
- meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā.
- nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma.
- lunkankājis Persona ar lunkanām kājām.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
- pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem.
- saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām.
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām.
- aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
- švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēderis.
- ilkši Pirkstveidīgi izaugumi uz zirgu kājām pie ceļgala locītavām.
- pleskāties Pīties pa kājām; plivināties.
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- izplāšus Plaši, ar izplestām kājām.
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām; leopards.
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings.
- kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- rētipedi Putni ar tīklam līdzīgu plēvi uz kājām.
- šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni.
- dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu.
- pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints.
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
- bīkšķināt Radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu.
- šļāpēt Rāpties kokā (ar rokām un kājām).
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
- gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
- angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
- kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām.
- kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi.
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
- vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
- uzdūrēt Sasniegt ar kājām (ūdenstilpes dibenu).
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- sasteļķēt Sastampāt, piemīdot ar kājām.
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās.
- lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
- krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- kājdeķis Sega, ko sedz uz kājām braucot.
- ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- trijkājis Sengrieķu altāris - bronzas statīvs uz trim kājām, ko Senajā Grieķijā izmantoja upurēšanas piederumu uzlikšanai.
- satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- heksadaktilija Seši pirksti rokām vai kājām.
- bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
- bicatāt Sist ar kāju vai kājām pa zemi, palēkāt (par aitām, jēriem).
- trapinēt Sist, dauzīt ar kājām; trapināt.
- trapināt Sist, dauzīt ar kājām.
- karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu.
- slozniskām Slozniskām vilkt - vilkt ar kājām pa zemi.
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- bluķis Soda rīks, kas sastāvēja no divām kopā saliekamām bluķa pusēm, kurās bija caurumi sodāmā kājām, parasti pie baznīcas.
- pabalsts Soliņš (kājām), ķeblītis.
- kāpa Soliņš (kājām).
- skrablītis soliņš (ķeblītis) ar 3 kājām.
- čeberkājis Soliņš ar nestabilām kājām.
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- tremt Spārdīt, mīdīt kājām.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
- angļu buldogs spēcīgs vidēja lieluma suns ar masīvu galvu, strupu purnu un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
- saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām.
- ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām.
- pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem.
- lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām.
- stompēt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām.
- stompīt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām.
- kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām).
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas.
- apžārbiņ Starp kājām.
- apžerbām Starp kājām.
- apžērbam Starp kājām.
- apžērbin Starp kājām.
- apžerbu Starp kājām.
- apžerbus Starp kājām.
- celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa.
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
- zicēt Stāvēt pēc komandas uz pakaļkājām (par suni, kaķi).
- uzstāvēties Stāvēt, nostāties (uz kājām).
- stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši).
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām.
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- rimts stingrs uz kājām, spējīgs staigāt (par bērnu).
- slumps Stīvs, stīvām kājām (par dzīvniekiem).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- krist pie kājām strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās.
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- pērtelēt svaidīt smiltis ar kājām uz visām pusēm (parasti par vistu).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām.
- pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
- gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
- jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- pirzāties Šļākties, šļakstēt (zem gājēju kājām).
- ķēkot Šūpoties, šūpot uz kājām.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- šlucka Tāds, kam ejot drēbes pinas pa kājām.
- zābakots Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa dalām).
- ūzains Tāds, kas ir tērpies lielās, platās biksēs; arī dzīvnieks (piemēram, aita, gailis) ar apaugušām kājām.
- neizturīgs Tāds, kas kādā darbībā ātri nogurst (parasti par kājām, rokām).
- tvirsts tāds, kas nav izgulējies un krīt no kājām.
- lēcējtipa Tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- plikkājis Tāds, kas staigā ar basām kājām.
- stoķis Tāds, kas staigā kā uz stīvām kājām.
- simpodiāls Tāds, kas veidots kā vasa ar divām kopā saaugušām kājām.
- trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- kājmina Tas ko min kājām, ko nicina.
- steberis Tas, kas steberē - nedroši, nevarīgi, stīvām kājām iet.
- tuturžņi Taukumi cūkai pie paslēpenēm, pie pakaļkājām.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām.
- krušņiks Treknums starp cūkas kaklu un priekškājām.
- zicēt Tupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi.
- ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām.
- divkājus Uz divām kajām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem; divkājām.
- divkājām Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
- pičāpaunā Uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli).
- izbringt Uztūkt (piemēram, par izmirkušām rokām, kājām).
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
- satrapināt Vairākkārt spert (ar kājām uz zemes, grīdas).
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- kliņģeris Vājš cilvēks ar garām kājām.
- upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām.
- tilkains Vārgs, ar tievām kājām.
- zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
- kājvārtiņi Vārtiņi, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
- kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
- drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties.
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
- kājapakša Vieta zem kājām, arī tavu pie kājām.
- kājapuža Vieta zem kājām; vieta kur liek kāju.
- atspertene Vieta, pret kuru atsperties ar kājām.
- vilkties (arī rauties) kamolā Vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievēro lamam (par dzīvniekiem).
- pakāje Vilna, kas cirpta no aitas kājām.
- āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja.
- deradelfs Virs nabas saauguši dvīņi ar vienu galvu, četrām kājām un 3-4 rokām.
- skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts).
- biksaine Vista ar apspalvotām kājām.
- cobals Vista ar apspalvotām kājām.
- krūpe Vista ar īsām kājām.
- ķeble Vista ar spalvainām kājām.
- ķeblis Vista ar spalvainām kājām.
- parastais vombats vombatu suga ("vombatus ursinus"), lācim līdzīgs dzīvnieks, kas sasniedz 1,2 m garumu un 35 kg svaru, spēcīgām kājām un lieliem nagiem, ar ko rok līdz 30 m garas alas, kuras atstāj vienīgi naktīs, lai barotos ar zālaugiem.
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
- bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera.
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- māņkrabjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Philodromidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-11 mm) zirnekļi, kas pēc ķermeņa formas atgādina krabjzirnekļus, taču ir slaidāki un ar garākām kājām, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
- avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām.
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā.
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā.
kājām citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV