Paplašinātā meklēšana
Meklējam gars.
Atrasts vārdos (79):
- gars:2
- gars:3
- gars:1
- garse:1
- agars:1
- garsas:1
- garses:1
- bagars:1
- bogars:1
- bugars:1
- gāgars:1
- Hogars:1
- kāgars:1
- kogars:1
- lāgars:1
- māgars:1
- megars:1
- mugars:1
- negars:1
- nogars:1
- pagars:1
- vagars:1
- zagars:1
- garsons:1
- Ahagars:1
- dižgars:1
- kangars:1
- kangars:2
- mazgars:1
- prāgars:1
- stagars:1
- švāgars:1
- tangars:1
- Zargars:1
- ziegars:1
- garsalmi:1
- garsetas:1
- garskare:1
- garstīpu:1
- atžagars:1
- kočegars:1
- peregars:1
- sarggars:1
- stungars:1
- utkāgars:1
- Angarska:1
- garsnuķis:1
- garstilbu:1
- garstobra:1
- garstobru:1
- garstulmu:1
- garsvārki:1
- agaragars:1
- atlangars:1
- Lakangars:1
- ūdensgars:1
- utlangars:1
- varoņgars:1
- garsmeceri:1
- garspārnis:1
- garstilbis:1
- garsvārcis:1
- antlangars:1
- mantasgars:1
- Viškangars:1
- garsprāklis:1
- garspalvains:1
- garspārnains:1
- garstilbains:1
- garstulmains:1
- jūrasstagars:1
- maldītājgars:1
- sargātājgars:1
- Djegogarsija:1
- garstiebrinis:1
- tangarstērste:1
- garskropstains:1
- garstērdelieši:1
- bezdelīgtangars:1
Atrasts vārdu savienojumos (57):
- (no)krist gar zemi
- (no)likties (arī laisties) gar zemi
- (zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst
- aiziet gar ausīm (kādam)
- aiziet gar degunu
- aizlaist gar degunu (kaut ko)
- aizslīdēt gar ausīm
- apdzīt gar lēpusi
- apiet gar virsvēja pusi
- apiet gar zemvēja pusi
- cik īkss, tik gars
- dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam)
- gaisa gars
- gar (pašu) degunu (arī degungalu)
- gar degunu (kādam)
- jūras gars
- klēts gars
- krist gar zemi
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele)
- laist gar kanti
- laisties gar zemi
- ļaunais (arī nelabais) gars
- likties gar zemi
- mājas gars
- melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm
- Mēness gars
- nelabais (arī ļaunais) gars
- nemiera gars
- nemiera gars (arī putns)
- nemiera putns (arī gars)
- nešķīstais gars
- ņirbēt gar acīm
- nokrist gar zemi
- nolikt gar zemi
- nolikties gar zemi
- palaist (arī aizlaist) gar degunu
- palaist gar ausīm (kaut ko)
- pasist gar zemi
- paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm
- paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm
- paslīdēt gar ausīm (kādam)
- pirts gars
- raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā
- rāms gars
- sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm
- sētas gars
- slaistīties gar pakšiem
- slaistīties gar pakšķiem
- Svētais gars
- svilpt gar īkšķi
- tautas gars
- zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst)
- zaļš gar acīm noskrien
- zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm
- zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm
Atrasts skaidrojumos (363):
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- agara Agars.
- agaragars Agars.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
- Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars.
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- bagarmašīna Bagars.
- bogders Bagars.
- bugurmašīna Bagars.
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
- Tersina viridis bezdelīgtangars.
- spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
- boguris Bogars.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
- plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars.
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis.
- vagariņš Dem. --> vagars.
- vagarītis Dem. --> vagars.
- žagariņa Dem. --> žagars.
- žagarītis Dem. --> žagars.
- Pungitius pungitius deviņadatu stagars.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- anima Dvēsele, gars, dzīvība.
- dvase Dvēsele, gars; dvaša.
- dvaša Dvēsele, gars.
- pectus Dvēsele, sirds, gars; prāts, sajēga.
- pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks.
- nogares Dvinga, sīvs gars pirtī vai rijā.
- Samaēls Ebreju mitoloģijā un dēmonoloģijā - ļaunais gars, dēmons.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
- virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
- kaukainis Folklorā mirušo gars.
- kauķens Folklorā mirušo gars.
- ķauķis Folklorā mirušo gars.
- kauķis Folklorā mirušo gars.
- kauks Folklorā mirušo gars.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām.
- mājas gars gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
- spiritus gars.
- Sphagnum cuspidatum garsmailes sfagns.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
- Tenns igauņu mitoloģijā - auglības un mājas gars.
- Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis).
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars.
- Abars Irāņu mitoloģijā - ūdens gars.
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
- šaitāns islāma mitoloģijā - ļaunais gars, sātans.
- Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks.
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
- Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais.
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
- Spinachia spinachia jūrasstagars.
- Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu.
- voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- Tangara chilensis krāšņais tangars.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars.
- dēmons kristīgajā reliģijā - sātans, ļaunais gars.
- anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
- agatodemons Labs gars, labs ģēnijs.
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
- Zeitgeist laika gars; laikmeta gars.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
- Asins māte latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- Krēmars Latviešu mitoloģijā - cūku aizbildnis gars, kas gādājis arī par apslēptu naudu un mantu; arī Kremata.
- Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
- Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
- Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
- Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
- dzemtes māte latviešu mitoloģijā - gars, kas iemiesots dzemdē.
- Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
- ceļa māte latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - gars, visbiežāk - mājas gars.
- Bangu māte latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars.
- Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā.
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu.
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
- Drudzis Latviešu mitoloģijā - slimību, kas saistās ar drebuli, iemiesojošs gars.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- Bubulis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars.
- Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
- ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Krampju māte latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs.
- mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
- Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
- Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- Raganu māte latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
- Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- bogars Liels velkams zivju tīkls; bagars, bogors.
- kārdinātājs Ļaunais gars, kas cenšas izraisīt dziņu grēkot.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
- asmodijs Ļauns gars Zaratustras reliģijā.
- kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- māķis Ļauns gars, spoks.
- daimons Ļauns gars.
- nedievs Ļauns gars.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
- mājas dievs mājas gars.
- mājas kungs mājas gars.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
- mārks Maldinātājs gars.
- maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- Tangara larvata maskainais tangars.
- melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- dūkaņa Meža gars sievietes izskatā.
- nagaža Meža gars, mežainis; ķēms.
- velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
- vita Mirušā gars, dvēsele.
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs.
- maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- monahisms Mūku kārta, mūku gars.
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
- riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums.
- lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
- jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars).
- stuciņa Nūja, rīkste, žagars.
- genijs Okultisma reliģijās gars aizbildnis un sargātājs.
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
- ozolnieks Ozolā mītošais gars.
- antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars.
- Thraupis palmarum palmu tangars.
- smaule pārdrošs patvaļīgs gars.
- vembele Paresna rīkste, žagars.
- vembelis Paresna rīkste, žagars.
- fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele.
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- pīcka Pātaga; arī žagars.
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
- spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
- apkūlību dievs Rijas dievs - rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja.
- rovvecis Rijas gars jeb rijas vecis.
- Rijas dievs rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja; Apkūlību dievs.
- repstiķis Rīkste, žagars, sprungulis.
- strubiķis Rīkste, žagars, sprungulis.
- žeicka Rīkste, žagars; žecka.
- žekste Rīkste, žagars; žecka.
- knoiza Rīkste, žagars.
- knotka Rīkste, žagars.
- knoza Rīkste, žagars.
- noska Rīkste, žagars.
- žecka Rīkste, žagars.
- žeiska Rīkste, žagars.
- Nanga Khasopa rīsa gars laosiešu mitoloģijā.
- genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
- larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars).
- ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars.
- lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
- ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
- rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- aizgūtnība Sacensība, sacensības gars.
- sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem.
- sarggars Sargājošs gars.
- Piranga rubra sarkanais tangars.
- strēga Sauss zars, žagars.
- saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars.
- sektāriānisms Sektas gars.
- pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars.
- dūkņa Sieviešu dzimtes meža gars.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- nira Sieviešu kārtas ūdens gars.
- sukube Sievišķs gars, kas līdzīgs inkubam.
- banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst.
- skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa.
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- sētas gars slāvu mitoloģijā - gars, kas darbojas sētā, savās funkcijā līdzīgs mājas garam.
- klēts gars slāvu mitoloģijā - gars, kas dzīvo rijās un klētīs un varēja izraisīt ugunsgrēku.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- Karačuns Slāvu mitoloģijā - slimības un nāves gars.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- mēra jumprava slimību, ko dēvēja par melno nāvi, iemiesojošs gars.
- slodzeris Slotas žagars; (bērza) zars, ko griež slotai.
- slotzaris Slotas žagars.
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
- dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
- Hīsi Somugru mitoloģijā - meža gars, milzis, velns.
- Ajata Somugru mitoloģijā - sieviešu kārtas ļauns gars.
- nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
- ēns Spoks, mirušo gars.
- staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
- sterķele Stagars
- stagaris Stagars; stagarus izmanto zivju eļļas iegūšanai.
- kazarags Stagars.
- kazradze Stagars.
- kazrags Stagars.
- stagare Stagars.
- stēķene Stagars.
- stēķis Stagars.
- stērķele Stagars.
- stērķelis Stagars.
- stērķis Stagars.
- švarba Stiprs gars pirtī.
- Catamblyrhynchus diadema tangarstērste.
- catamblyrhynchinae Tangarstērstu apakšdzimta.
- catamblyrhynchus Tangarstērstu apakšdzimtas ģints.
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
- bagerētājs Tīrīšanas kuģis; bagars.
- mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
- dirsplēsis Trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus").
- Gasterosteus aculeatus trīsadatu stagars.
- ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
- depšis Ūdens gars; depis.
- depucis Ūdens gars; depis.
- depučis Ūdens gars; depis.
- depis Ūdens gars.
- ūdensgars Ūdens gars.
- Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- Ariels Ūdensgars kabalas demonoloģijā.
- Kāsis Uguns pavardā iemiesots gars; katla turētājs virs uguns.
- Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus.
- Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
- Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
- strožs Uzraugs, vagars; stražs.
- lauks Uzraugs, vagars.
- stražs Uzraugs, vagars.
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība.
- naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku.
- rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars.
- rukums vadmalas vērpšanas aizgādne, gars.
- vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs.
- pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks.
- šķilters Vagars.
- starasta Vagars.
- stārasts Vagars.
- stroža Vagars.
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli.
- varoņgars Varonības gars.
- ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans.
- velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele.
- mefistofels Velns; gars, kas visu nicina, par visu smejas un visu nolaigo; Mefistofelis.
- Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
- mens sana in corpore sano veselā miesā vesels gars.
- ņaika Vica, stiba, žagars; siksna.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
- gaisa gars viens no trim lielajiem gariem inuītu (eskimosu) ticējumos (pārējie ir jūras gars un mēness gars).
- Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- Samiēls Vispārim ļauns gars.
- Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to.
- loa Vudū kultā - vīrišķs vai sievišķs gars.
- zeģene Zārds, zārda koks; arī žagars.
- Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas.
- Thraupis espicopus zilais tangars.
- zurvānisms Zoroastrisma herēze, saskaņā ar kuru absolūtā esamība radīja labo un ļauno, kas ir divu garu Ahiuramazdas un Anhro Mainju (ļaunais gars) tapšanas avots.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- šķetra Žagars ar zariem un lapām.
- žagara Žagars.
gars citās vārdnīcās: