Paplašinātā meklēšana
Meklējam dedzin.
Atrasts vārdos (37):
- dedzin:1
- dedzināt:1
- dedzinis:1
- dedzinošs:1
- daodedzin:1
- apdedzināt:1
- atdedzināt:1
- iededzināt:1
- izdedzināt:1
- nodedzināt:1
- padedzināt:1
- sadedzināt:1
- uzdedzināt:1
- dedzinātāja:1
- dedzinātājs:1
- dedzinātava:1
- dedzināties:1
- aizdedzināt:1
- pārdedzināt:1
- piededzināt:1
- aizdedzinošs:1
- pašdedzināts:1
- apdedzinājums:1
- apdedzināšana:1
- apdedzināties:1
- iededzinājums:1
- iededzināties:1
- nodedzināties:1
- sadedzināties:1
- aizdedzināmais:1
- aizdedzināmība:1
- aizdedzinātājs:1
- piededzināšana:1
- apsadedzināties:1
- nosadedzināties:1
- sasadedzināties:1
- pašsadedzināšanās:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (567):
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai.
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes kara nolūkiem.
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- aizdegt Aizdedzināt (2).
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu.
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
- aizlipīt Aizdedzināt, aizkurt.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
- pielaist uguni aizdedzināt.
- aizkurt Aizdedzināt.
- aizlākties Aizdedzināt.
- lipīt Aizdedzināt.
- padedzināt Aizdedzināt.
- piešķilt Aizdedzināt.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt.
- salipt Aizdegt, aizdedzināt.
- lipināt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipt Aizdegt, iededzināt.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus).
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- apzilināt Apdedzināt visapkārt.
- atčurināt Apdedzināt.
- atdedzināt Apdedzināt.
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi.
- apsadedzināties Apdedzināties.
- atčurināties Apdedzināties.
- sasadedzināties Apdedzināties.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
- empīreumatisks Ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs.
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
- izsveilēt Ātri izdedzināt, izsvilināt.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās).
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- termokaustika Brūču, vāšu, vainu izdedzināšana.
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols.
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
- krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
- apsvilināt Cepot apdedzināt.
- piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
- apdedzināšana Darbība, process --> apdedzināt.
- elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm.
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem.
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem.
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
- vēlā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pēc optimāla aizdedzināšanas momenta.
- agrā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pirms optimālā aizdedzināšanas momenta.
- degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs.
- darvnīca Darvas dedzinātava.
- degutnīca Darvas dedzinātava.
- dagutneica darvas ratu smēres dedzinātava.
- degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- teraliti Dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti.
- dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- skalene dedzināmo skalu ieliekamais.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē.
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- svītrēties dedzināties, sauļoties.
- ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas.
- sūka dedzinošas sāpes.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums.
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
- brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs).
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā.
- dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus.
- dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm.
- ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt.
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt.
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu.
- termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu.
- kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- kvemadero Hairetiķu sadedzināšanas vieta.
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
- iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni.
- lipt Iededzināt, aizdegt.
- iespingt Iededzināt, iekurt.
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- ietaisīt uguni iededzināt, uzdedzināt uguni.
- ietaisīt (arī uztaisīt) uguni iededzināt, uzdedzināt uguni.
- zvērināt Iededzināt, uzpūst.
- aizlipināt Iededzināt.
- iecepināt Iededzināt.
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu.
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai.
- starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas.
- uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai.
- aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- zestokauters Instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai.
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu.
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra).
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- izdzelt Izdurstīt, izkost, piededzināt.
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm.
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas.
- izsutēt Izkodināt, izdedzināt (ar skābi).
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni.
- apsvilināt Izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām).
- izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
- dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju.
- angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri.
- degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- aizdedzinātājs Kāds, kas aizdedzina.
- šķutenieks Kāds, kas gartavo līdumu dedzināšanai.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
- kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs.
- kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava.
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
- šķorēt Karsēt, dedzināt.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību.
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- drumstala Keramisks materiāls pēc apdedzināšanas, neskaitot glazūru.
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
- darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
- bijstarags Koks, ar ko iededzina liesmu.
- bīkstaklis Koks, ar ko iededzina liesmu.
- bistāgs Koks, ar ko iededzina liesmu.
- bīstākls Koks, ar ko iededzina liesmu.
- bīstarags Koks, ar ko iededzina liesmu.
- kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo.
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā.
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.).
- kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai.
- restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
- apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis.
- liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem.
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā.
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- kurēt Kurt, kurināt, dedzināt.
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī.
- ceplinieks Ķieģeļcepļa deģis; ķieģeļu dedzinātājs.
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai.
- stieģelnieks Ķieģeļu dedzinātājs.
- himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas.
- termokauters Ķirurģisks dedzināmais aparāts, kas aizvietoja agrāk audu piededzināšanai lietoto dedzināmo dzelzi.
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot.
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- pārsmalīt Ļoti daudz sadedzināt (kurināmā).
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai.
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
- kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē).
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO).
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu.
- butelīte Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu.
- apzeldināt Mazliet apdedzināt.
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
- pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
- caurdegums Metināšanas procesa brāķis, kad savienojuma vietā izdedzināts metāls.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- uzplaucēt Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus).
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
- glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri.
- pārkaļķis Nededzināts kaļķis.
- biskvīts Neglazēts smalkkeramikas izstrādājums pēc pirmās apdedzināšanas.
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- elektrostarteris Neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
- nesadegams Nesadedzināms.
- mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai.
- ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
- atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
- keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- nosvilināt Nodedzināt (1).
- nosvilināt Nodedzināt (2).
- nosvilināt Nodedzināt (4).
- nosvēpināt Nodedzināt.
- nosveilēt Nokurināt, sadedzināt.
- dedzināt līdumu nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- padedzināt Pa daļām dedzināt.
- karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk degt; iededzināt.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- botanomantija Pareģošana dedzinot dažādu augu lapas, koku zarus un ārstniecības augus.
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu).
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana.
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns.
- tefroze Pārvēršana pelnos, sadedzināšana.
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme.
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas.
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
- aukstā kauterizācija piededzināšana ar ogļskābes sniegu.
- kriokautērija Piededzināšana ar ogļskābes sniegu.
- fotokauterizācija Piededzināšana ar starojuma enerģiju, piem., ar rentgenstarojumu.
- enkauze Piededzināšana, kodināšana.
- fakoterapija Piededzināšana, koncentrējot saules staru ar lēcu.
- kaustika Piededzināšana.
- piesvilināt Piededzināt, apsvilināt.
- kauters Piededzinošs līdzeklis vai instruments.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles.
- izsmeltēt Pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4).
- lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu.
- konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī.
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- pirolagnija Piromānija, tieksme dedzināt, saistīta ar seksuālu baudu.
- keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
- laparokaustika Pneimoperitoneju koriģējoša operācija plaušu tuberkulozes terapijā: aknu un diafragmas (vai liesas un diafragmas) saaugumu pārdedzināšana.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- agloporīts Poraina vieglbetona pildviela, ko iegūst, apdedzinot mālu un akmeņogļu maisījumu.
- mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam.
- čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu.
- izlietotā iepakojuma pārstrāde process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst to pašu materiālu vai citus materiālus, izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai iepakojuma materiālu sadedzinot.
- degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai).
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
- cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
- svempuči resni, īsi sprunguļi (no koku zariem, dedzināšanai).
- spregs Rijas kakts, kur dedzina skalu.
- dedzīkla Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- dedzīklis Rīks, ar ko izdedzina kokā caurumus.
- holokausts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana.
- holokosts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- sasveilēt Sadedzināt.
- sasvilināt Sadedzināt.
- sašvilīt Sadedzināt.
- pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
- sādždedzis sādžu (apdzīvoto vietu) dedzinātājs.
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
- deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes.
- iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
- deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu.
- fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai.
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
- svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
- sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju.
- Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī.
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu.
- kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko).
- keramzīta smiltis sīkās keramzīta frakcijas, kas rodas apdedzināšanas un rupjāko frakciju drupināšanas procesā.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
- ieskārs Skals, kuru aizdedzina izkurinātā krāsnī, kad tajā liek cepties maizi.
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- Tiilerijas Slavena pils Parīzē, karaļu un ķeizaru miteklis, kommunāru nodedzināta 1871. g.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai.
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- dedzīgs Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm); dedzinošs.
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai.
- ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
- iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
- brandvīna brūzis spirta dedzinātava
- spirta brūzis spirta dedzinātava.
- špirktbrūzis Spirta dedzinātava.
- brandvīna dedzinātava spirta dedzinātavs.
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties.
- ciklodiatermija Starenes daļas piededzināšana ar diatermiju.
- lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai.
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai.
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1).
- glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- apgunīt Stipri apdedzinot rasties (brūcei, jēlumam, apdegumam).
- svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī dedzināt (6).
- piešaut uguni strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- sūkstēt Sūrstēt, dedzinoši sāpēt.
- kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
- izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- autogēns Tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu).
- aizdedzinošs Tāds, kas aizdedzina.
- smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
- hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
- dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
- smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2).
- kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- aizdedzināmais Tas, ar ko aizdedzina.
- dedzinātājs Tas, kas dedzina (1, 3).
- dedzinātājs Tas, kas ļaunprātīgi dedzinājis (mājas vai tml.).
- ugunstelpa Telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina.
- en-tout-cas Tenisa laukuma segums: grants ar dedzinātu un sasmalcinātu sarkano mālu virskārtu, kas laiž cauri ūdeni.
- degmāls Terakota, dedzināts, nevāpēts māls.
- plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu).
- nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai.
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas.
- sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
- pagrāpe Uguns dedzināšanas vieta zem katla.
- pagrāpis Uguns dedzināšanas vieta zem katla.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē.
- kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai.
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam.
- uzžvidzināt Uz īsu brīdi uzdedzināt gaismu.
- knitāji Uz lauka salasītas vārpatas, kas tiek sadedzinātas.
- dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
- bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes.
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
- sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu).
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi.
- pievirt Vārot piededzināt.
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- lašķēties Veldzēties (par dedzinātiem kaļķiem).
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
- kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
- napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
- mineralizators Viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā.
- uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
- Beverīna Viens no latgaļu zemes Tālavas centriem 12.-13. gadsimtā, ko krievu meslu vācēji nodedzinājuši 1216. g., precīza atrašanās vieta nav zināma.
- apdzaldīt Viscaur sadurstīt, sadzelt (apdedzināt, apsvilināt) (ar nātrēm).
- Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
- galvanokaustika Zīmējuma iededzināšana metālā ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- pirotipija Zīmju iededzināšana kokā ar sakarsētiem rīkiem.
- šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
- sutenis Žagaru kaudzes līdumu dedzinot.
- šķutes Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; ķutes.
- ķuķusis Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; šķutes.
- glazēšana apsmidzinot žāvētu vai apdedzinātu izstrādājumu apsmidzina ar glazūras suspensiju.
dedzin citās vārdnīcās:
MEV