Paplašinātā meklēšana
Meklējam dedzin.
Atrasts vārdos (37):
- dedzin:1
- dedzināt:1
- dedzinis:1
- daodedzin:1
- dedzinošs:1
- apdedzināt:1
- atdedzināt:1
- iededzināt:1
- izdedzināt:1
- nodedzināt:1
- padedzināt:1
- sadedzināt:1
- uzdedzināt:1
- aizdedzināt:1
- dedzinātāja:1
- dedzinātājs:1
- dedzinātava:1
- dedzināties:1
- pārdedzināt:1
- piededzināt:1
- aizdedzinošs:1
- pašdedzināts:1
- apdedzinājums:1
- apdedzināšana:1
- apdedzināties:1
- iededzinājums:1
- iededzināties:1
- nodedzināties:1
- sadedzināties:1
- aizdedzināmais:1
- aizdedzināmība:1
- aizdedzinātājs:1
- piededzināšana:1
- apsadedzināties:1
- nosadedzināties:1
- sasadedzināties:1
- pašsadedzināšanās:1
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- aizdedzināt sirdis
- apdedzināšana verdošā slānī
- apdedzināšanas krāsns
- apdedzināšanas sarukums
- apdedzināt pirkstus
- apdedzināti ķieģeļi
- apdedzinātie kaļķi
- biskvīta apdedzināšana
- brandvīna dedzinātava
- dedzināšanas gata
- dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem
- dedzināt darvas mucu
- dedzināt eglīti
- dedzināt gaismu
- dedzināt līdumu
- dedzinātie kaļķi
- dedzinošā pienaine
- izdedzinātās zemes taktika
- Jeruzalemes dedzinātājs
- kā apdedzinājies
- kalcināšanas apdedzināšana
- kokogļu dedzināšana
- kokogļu dedzināšanas krāsns
- koksnes sadedzināšanas izmete
- muižu dedzināšana
- organizētā dedzināšana
- otrā apdedzināšana
- sadedzināt visus tiltus
- trešā apdedzināšana
Atrasts skaidrojumos (400):
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā)
- pielaist uguni aizdedzināt
- aizkurt Aizdedzināt
- aizlākties Aizdedzināt
- lipīt Aizdedzināt
- padedzināt Aizdedzināt
- piešķilt Aizdedzināt
- aizdegt Aizdedzināt (2)
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
- pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
- aizlipīt Aizdedzināt, aizkurt
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- salipt Aizdegt, aizdedzināt
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt
- aizlāktīt aizdegt, aizdedzināt; iededzināt
- lipināt Aizdegt, iededzināt
- uzlipt Aizdegt, iededzināt
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- retorte aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
- kremācija apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī (temperatūra 900-1000 °C, 1-1,5 st.)
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
- atdedzināt Apdedzināt
- atčurināt Apdedzināt
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus)
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
- apzilināt Apdedzināt visapkārt
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā)
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
- apsadedzināties Apdedzināties
- atčurināties Apdedzināties
- sasadedzināties Apdedzināties
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
- empīreumatisks ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs
- lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
- kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā)
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot
- izsveilēt ātri izdedzināt, izsvilināt
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās)
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu
- atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru)
- degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
- Lužicas kultūra bronzas un agrā dzelzs laikmeta kultūra (13.- 4. gs. p. m. ē.) Viduseiropā; arkla zemkopība, lopkopība, bronzas apstrāde (no ievesta materiāla), 8.-7. gs. p. m. ē. sāka apstrādāt dzelzi, dzīvot pilskalnos; mirušie sadedzināti
- termokaustika Brūču, vāšu, vainu izdedzināšana
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
- krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī
- apsvilināt Cepot apdedzināt
- piromāns cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt
- deģis cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu
- vīndedzis cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu)
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
- apdedzināšana darbība, process --> apdedzināt
- elektroniskā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana ar elektrisko dzirksteli, ko iegūst no līdzsprieguma avota ar elektromagnētiskām, elektromehāniskām un elektroniskām sprieguma pārveidošanas ierīcēm
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora
- vēlā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pēc optimāla aizdedzināšanas momenta
- agrā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pirms optimālā aizdedzināšanas momenta
- degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs
- darvnīca Darvas dedzinātava
- degutnīca Darvas dedzinātava
- dagutneica darvas ratu smēres dedzinātava
- degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni)
- teraliti dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti
- dedzeklis dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- dedzeļi dedzināmi minerāli
- skalene dedzināmo skalu ieliekamais
- sārts dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
- sāta dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- sārds dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
- sāts dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- ķutes dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- čutas dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- čutes dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- glosopiroze dedzināšanas sajūta mēlē
- urtikācija dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā
- dezināt dedzināt
- gruduļāt dedzināt
- svilināt dedzināt (1)
- dedzīt dedzināt (mirdzēt) ļauties
- švailēt dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem
- kurināt dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu
- tempelēt dedzināt ķieģeļus
- smeltēt dedzināt ķieģeļus; izgatavot māla traukus
- ķutēt dedzināt ķutes
- ugunīt dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
- čūrināt dedzināt slapju koku
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
- zvīlēt dedzināt, spīdēt
- dedzinātāja dedzinātājs
- svītrēties dedzināties, sauļoties
- pārkaļķis dedzināts ģipsis
- grēmas dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
- ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas
- sūka dedzinošas sāpes
- angioneiralģija dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu
- kauzalģija dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos
- sūrstoņa dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
- smeldze dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes
- sūrstēt dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
- smelgt dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
- kaustisks dedzinošs, kodīgs (par vielu)
- sūrstošs dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm)
- kvēpināt dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu
- sakvēpināt dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu
- kvēpināt dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus
- iededzināt dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes)
- izdedzināt dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
- sadedzināt dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
- nodedzināt dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu)
- izdedzināt dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
- nodedzināt dedzinot iznīcināt
- sadedzināt dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- izdedzināt dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- kurt dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
- kurināt dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
- sakurināt dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- kurināt dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- sakurināt dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
- kurināt dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- pārdedzināt dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
- pārogļot dedzinot pārveidot par ogli
- pārdedzināt dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
- atdedzināt dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
- kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā
- trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
- brādzinieks Degvīna dedzinātājs (gatavotājs)
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
- divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā
- dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus
- dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm
- ģilināt Durstīt, dedzināt, svilināt
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt
- dedzītava Dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu
- termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
- pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
- kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
- kvemadero Hairetiķu sadedzināšanas vieta
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
- aizlipināt Iededzināt
- iecepināt Iededzināt
- iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni
- lipt Iededzināt, aizdegt
- iespingt Iededzināt, iekurt
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam
- ietaisīt uguni iededzināt, uzdedzināt uguni
- zvērināt Iededzināt, uzpūst
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu
- pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
- starteris ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- uzliesmotājs ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai
- deglis ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu
- deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
- ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai
- aizsvilināt iesākt svilināt; aizdedzināt
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- zestokauters instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra)
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā)
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi
- izdzelt Izdurstīt, izkost, piededzināt
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
- izsutēt Izkodināt, izdedzināt (ar skābi)
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni
- apsvilināt izraisīt dedzinošu sajūtu (par vielām)
- izgrauzt izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- iekosties izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu)
- dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
- iekost izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām)
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju
- angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri
- degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- aizdedzinātājs kāds, kas aizdedzina
- šķutenieks kāds, kas gartavo līdumu dedzināšanai
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
- karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2)
- kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs
- kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava
- ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais
- šķorēt Karsēt, dedzināt
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz
- drumstala Keramisks materiāls pēc apdedzināšanas, neskaitot glazūru
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
- darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas
- bijstarags Koks, ar ko iededzina liesmu
- bistāgs Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīkstaklis Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīstarags Koks, ar ko iededzina liesmu
- bīstākls Koks, ar ko iededzina liesmu
- kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
- rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.)
- kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai
- restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo
- apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
- liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- garie kurgāni kriviču senkapi (6.-10. gs.) Daugavas, Dņepras, Volgas, Lovates augšteces rajonā, Veļikajas upes, Pleskavas ezera baseinā, Austrumigaunijā, Austrumlatvijā; tiem ir vaļņveida forma, garums 10-30 m, platums 5-10 m, augstums 1-2 m; mirušie sadedzināti
- kurēt Kurt, kurināt, dedzināt
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī
- ceplinieks Ķieģeļcepļa deģis; ķieģeļu dedzinātājs
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai
- stieģelnieks Ķieģeļu dedzinātājs
- himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas
- termokauters Ķirurģisks dedzināmais aparāts, kas aizvietoja agrāk audu piededzināšanai lietoto dedzināmo dzelzi
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
- ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
- svelošs ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu)
- pārsmalīt ļoti daudz sadedzināt (kurināmā)
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums
- kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē)
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu
- butelīte Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu
- apzeldināt mazliet apdedzināt
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
- pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai)
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
- caurdegums Metināšanas procesa brāķis, kad savienojuma vietā izdedzināts metāls
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus)
- uzplaucēt Mitrināt (dedzinātus kaļķus)
- lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus)
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
Atrasts piemēros (33):
- nekrietns Alfrēds bija tik nekrietns, allaž gribēja kaut ko aizdedzināt.
- acābols Apdedzināju savus acābolus skatoties tajā saulē.
- bārda Apgriezis bārdas matus, viņš tos sadedzināja.
- jādīt Ar saviem kara kalpiem viņš dažreiz jādījis pa visu novadu laupīdams un dedzinādams.
- grīda Arta iededzina divas sveces, vienu noliek uz grīdas, otru uz palodzes.
- degt Atkritumus, kurus varēja, sadedzināja jau naktī, nedegošos sakompaktēja, sasēja un iekrāva atkritumu laivā.
- pinnes Atsevišķos gadījumos, slimībai progresējot, var attīstīties parastajām jauniešu pinnēm līdzīgas pūtītes, kas izraisa velkošu un dedzinošu sajūtu.
- krēķis B. vārot piededzinājusi krēķus tādēļ, ka nevīžo maisīt.
- katorga Birutas vectēvs par muižu dedzināšanu 1905.gadā bijis notiesāts ar mūža katorgu.
- nokremšļoties Boļšakovs strauji iedzēra ļoti karsto, saldo kafiju, apdedzināja mēli un nokremšļojās aiz piktuma.
- nolemt Čabers un Estere šķiro dedzināšanai nolemtās lietas.
- ābolvīns Kad sotņas sulaiņi aizdedzināja manu māju, tā vien šķita, ka tie bija Jende un Grīnvalds, kuri paspēja no pagraba iznest neatkorķētās ābolvīna krūkas.
- kaitējums Kūlas dedzināšana nodara kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.
- iet bojā Kūlas dedzināšanas dēļ izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki.
- aizsargs Kuru katru brīdi var rasties īssavienojums, izlēkt dzirkstis, pārdedzināt drošības aizsargus.
- ķiplokains Liene: piebildīšu, ka rupjās maizes grauzdiņi bij ne tikai tik ķiplokaini, ka labi dedzināja, bet arī svaigāki.
- urinēt Medicīnas enciklopēdija bija nepielūdzama – dedzinošas sāpes urinējot bija norādītas kā pirmā gonorejas pazīme.
- kost Nāsīs kož deguma smaka — krāsnī vēl nesen dedzināti papīri.
- šķiltavas No otras kabatas izmakšķerēja šķiltavas, uzšķīla liesmiņu un aizdedzināja stiebriņa vienu galu.
- saņemt Novājēšana esot no tā, ka organisms nesaņem ogļhidrātus un tad dedzina pats savas iekšējās rezerves.
- spēcīgs Pār kokiem izplatījās spēcīga deguma smaka, bet mums tas nešķita aizdomīgi, jo piemājas dārziņos, kas apjoza zirgu ringa bijušo godību, rudeņos nereti kāds kaut ko dedzināja.
- salds Par saldo domas mainās – sākot no šokolādes profitroli, kuras pazīstam kā vēja kūkas, līdz crème brûlée jeb dedzinātam krēmam.
- sāpes Pāri šalc karstuma un sāpju viļņi, dziļi jāievelk elpa, lai izturētu smagumu krūtīs, kur čīkst un dedzina.
- pārkarst Pārkarsusī zeme dedzināja pēdas cauri čībiņu gumijas zolēm.
- kaitētājs Protams, nevaru aizliegt dedzināt sveces – diez vai tās ir lielākais kaitētājs veselībai no visa, kas apdraud cilvēkus.
- eļļa Smiltsērkšķu eļļa dara brīnumus arī tad, ja gadās apdedzināties vai uzliet uz rokas verdošu ūdeni.
- šķidrums Tad, aizdedzinājusi šķiltavas, karoti sildīja tik ilgi, kamēr pulveris pārvērtās šķidrumā.
- puse Tik dedzinošas ir dzeltenās smiltis saules pusē.
- lūgtuve To zina tikai Viņa, mūsu māte un Nikolajs brīnumdaris, cik sveču es neizdedzināju lūgtuvē viņu dēļ.
- degt Tur mācītājs notupās, kaut ko purpināja, tad grabinājās ap kadilku, tad aizdedzināja sērkociņu, acīmredzot dedza guni kvēpeklītī.
- atkarība Turklāt, braucot ar velodipēdu, atkarībā no braukšanas ātruma vari sadedzināt 500 līdz 1000 kalorijas stundā!
- atkritumi Turpat tika iegūts māls, dedzināti ķieģeli, bet apkārtnē krājās arī ražošanas atkritumi.
- reiz Vēl tagad var redzēt, ka reiz te rakts māls, no kura ķieģeļceplī dedzināti ķieģeļi.
dedzin citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv