Paplašinātā meklēšana
Meklējam cieti.
Atrasts vārdos (44):
- cieti:1
- cietiņš:1
- cietināt:1
- cūcietis:1
- ērcietis:1
- vecietis:1
- cietienis:1
- izcieties:1
- mokcietis:1
- salcietis:1
- cietiešana:1
- apcietināt:1
- dacietināt:1
- iecietināt:1
- kapucietis:1
- nocietināt:1
- sacietināt:1
- vācietiene:1
- ziemcietis:1
- cietinātājs:1
- aizcietināt:1
- dalmācietis:1
- konfūcietis:1
- mazvācietis:1
- pārcietināt:1
- patricietis:1
- piecietināt:1
- pusvācietis:1
- baltvācietis:1
- provincietis:1
- randaucietis:1
- apcietinājums:1
- apcietināšana:1
- apcietinātais:1
- apcietinātājs:1
- apcietināties:1
- iecietinājums:1
- nocietinājums:1
- nocietināšana:1
- nocietināties:1
- skaluvācietis:1
- kārkluvācietis:1
- nosacietināties:1
- kārkluvācietisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (532):
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- sašņorēt apcietināt
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt.
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- jemt ciet apcietināt.
- ņemt ciet apcietināt.
- saņemt ciet apcietināt.
- cietināt Apcietināt.
- pajemt Apcietināt.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
- profoss Apcietināto kareivju uzraugs.
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
- rondelis Apļveida vai lokveida nocietinājums.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- kakalžņains Ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- virvaļi Atbrīvoja no apcietinājuma.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- boļeķ Atrasties apcietinājumā.
- paritsja Atrasties apcietinājumā.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
- vācbaltietis Baltijas vācietis; baltvācietis.
- baltvācietis Baltijas vācietis.
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
- guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti.
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi.
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem.
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā.
- skraute cieti sasluši izkārnījumi uz ceļa.
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi.
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam.
- hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums.
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
- izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- čoks Cietums; apcietinājums.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma.
- apcietināšana Darbība, process --> apcietināt.
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
- šķiltarači Dažādi cieti priekšmeti, krams.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
- eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
- cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
- pusvāķietelis Dem. --> pusvācietis.
- vācietelis Dem. --> vācietis.
- vācietītis Dem. --> vācietis.
- vāķietelis Dem. --> vācietis.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
- žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
- mumme Dubļi, kas nav ne šķidri, ne cieti.
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem.
- epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā.
- amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti.
- galaktozimāze Ferments pienā, kas hidrolizē cieti.
- amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos.
- diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze.
- tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta.
- dieva piemeklēts garīgi (arī fiziski) nepilnvērtīgs; kādu nelaimi pārcietis.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- kaptivitāte Gūsts, apcietinājums.
- vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
- polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
- gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama.
- kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums.
- kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums.
- kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums.
- nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- iekrapmalēt Iecietināt ar cieti.
- pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
- sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3).
- sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
- iestērķelēt Iecietināt.
- iestērķulēt Iecietināt.
- gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala.
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
- tulēt Iestērķelēt, iecietināt.
- tupināt Ievietot (apcietinājuma, cietuma).
- iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
- ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- vaļņot Izbūvēt valni, ierīkot nocietinājumus.
- izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti.
- skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
- kārklu vācietis kārkluvācietis.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- pozīciju karš karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai.
- pārkārkloties Kļūt par kārkluvācieti.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- konfuciānietis Konfūcietis.
- kaltēšana Konservēšanas veids - ūdens iztvaicēšana siltumā no šķidriem, pastveida vai cietiem pārtikas produktiem līdz produkta beigu mitrumam 4-15%.
- ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem; ziemzaļās kosas.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
- vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
- mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā.
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
- amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
- krepīt Ķert, grābt ciet, apcietināt.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
- kārklenieks Latvietis, kas cenšas pārvācoties, "kārklu vācietis".
- redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma.
- skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi.
- aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā.
- sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km.
- abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei.
- diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem.
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- amilodispepsija Nespēja sagremot ar cieti bagātu uzturu.
- lunets No aizmugures pieejams lauka nocietinājums.
- nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
- laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
- kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
- apcietinājums Nocietinājums.
- eskarpe Nocietinājumu ārējā grāvja iekšējais (mūrim vai valnim pieguļošais) lēzenums.
- fortifikācija Nocietinājumu celtniecība; arī nocietinājumi.
- spraislāt nocietināt, aizsprostot, aizkavēt.
- aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
- apcietināt Nocietināt.
- rūdināt Nocietināt.
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
- pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
- kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
- bastile Nocietināta pils ar torņiem.
- alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- apcietināties Nocietināties.
- nosacietināties Nocietināties.
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai.
- menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums.
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem).
- lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem.
- amilo- Norāda uz cieti.
- norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt.
- patupēt Pabūt apcietinājumā.
- cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
- iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
- pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt.
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
- pārcietināt Pārāk iecietināt.
- grābt Parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt.
- plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
- kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia").
- WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies").
- WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies").
- nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
- iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- pseidoanafilaktisks Piem., reakcija, kas atgādina anafilaktisko un kas rodas, ievadot vēnā svešu serumu, audu ekstraktus u. c. nespecifiskus proteīnus, kā arī agaru un cieti.
- alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns).
- piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt.
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Haldena Pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumu daļā ("Halden"), 21000 iedzīvotāju, uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII.
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas.
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms.
- Aronas kalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns.
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja.
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- helioplomba Plomba, kuras sacietināšanai izmanto kvarca halogēna lampas gaismu.
- provinciālis Provinces (1) iedzīvotājs; provincietis (1).
- galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās.
- zliukšēt Radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
- grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
- klapšēt Radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- Iekšrīga Rīgas pilsētas daļa nocietinājuma mūru iekšpusē.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu.
- Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā.
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- ārdēšana Rūdīšana, cietināšana.
- duramente Rupji, cieti, skarbi.
- sastērķelēt Sacietināt (3).
- sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu).
- sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu.
- sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu.
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- savangāt sagūstīt, apcietināt.
- savangot Sagūstīt, apcietināt.
- asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
- sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
- uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks.
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas.
- futors Samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci.
- Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies").
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai.
- kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils.
- akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos.
- kondensēta sistēma sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
- čirkstas Skaņas, kas rodas cepot gaļu vai beržoties cietiem priekšmetiem.
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
- melnā Berta slēgts policijas automobilis, kurā pārvadā apcietinātos.
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- izausināt Stingri, cieti ar kādu apieties.
- citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā; arī cietoksnis.
- krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu).
- līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem); ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- kārkluvācietisks Tāds, kas ir raksturīgs kārkluvācietim.
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
- svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2).
- brīvs Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- koksnains Tāds, kurā ir koksne (1) vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
- apcietinātājs Tas, kas apcietina.
- ciešulis Tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis.
- atūdeņošana Tehnoloģiska operācija ūdens aizvākšanai no gāzēm, šķidrumiem un cietiem ķermeņiem, tos apstrādājot termiski vai ar vielām, kas spēj saistīt ūdeni.
- oglekļa instrumentu tēraudi tēraudi ar 0,7-1,3% oglekļa; cieti, nodilumizturīgi; ; lieto vienkāršu, nelielu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- amil- Terminu sastāvdaļa, kas norāda uz šo vārdu sakaru ar cieti.
- nokļūt (arī nonākt) aiz restēm tikt apcietinātam.
- nonākt (arī nokļūt) aiz restēm tikt apcietinātam.
- ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- anatekse Ultrametamorfisma process, kurā cietie ieži izkūst un pārvēršas magmā.
- izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma).
- vāczemnieks Vācietis (2).
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā).
- plīsis Vācietis.
- vācis Vācietis.
- vācītis Vācietis.
- vācits Vācietis.
- Atlantijas valnis vācu nocietinājumu līnija gar Atlantijas okeāna krastu 2. pasaules kara laikā.
- kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās.
- metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
- skance Valnis, apcietinājums.
- skanci Valnis, apcietinājums.
- ieslodzījuma vietas valsts iestādes apcietināto izvietošanai izmeklēšanas laikā vai brīvības atņemšanas soda izciešanai pēc tiesas sprieduma.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas.
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu.
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
- befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis.
- cietinātājs Viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā.
- pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- izstērķelēt Viscaur iecietināt.
- izstērķulēt Viscaur iecietināt.
- pusvācietība Vispārināta īpašība --> pusvācietis (2).
- specialtērauds Volframa, molibdena un citu līdzīgu tēraudu nocietinošu piejaukumu uzdižots tērauds - darba rīku, sevišķi urbju izgatavošanai.
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- dzeltra Ziemcietis (augs).
- salcietis Ziemcietis.
- ziemcieši Ziemcietis.
- fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi.
- fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cieti.