Paplašinātā meklēšana
Meklējam cieti.
Atrasts vārdos (45):
- cieti:1
- cieties:1
- cietiņš:1
- cietināt:1
- cūcietis:1
- ērcietis:1
- vecietis:1
- cietienis:1
- izcieties:1
- mokcietis:1
- salcietis:1
- apcietināt:1
- cietiešana:1
- dacietināt:1
- iecietināt:1
- kapucietis:1
- nocietināt:1
- sacietināt:1
- vācietiene:1
- ziemcietis:1
- aizcietināt:1
- cietinātājs:1
- dalmācietis:1
- konfūcietis:1
- mazvācietis:1
- pārcietināt:1
- patricietis:1
- piecietināt:1
- pusvācietis:1
- baltvācietis:1
- provincietis:1
- randaucietis:1
- apcietinājums:1
- apcietināšana:1
- apcietinātais:1
- apcietinātājs:1
- apcietināties:1
- iecietinājums:1
- nocietinājums:1
- nocietināšana:1
- nocietināties:1
- skaluvācietis:1
- kārkluvācietis:1
- nosacietināties:1
- kārkluvācietisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis Sentkitsā un Nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
- jemt ciet apcietināt
- ņemt ciet apcietināt
- saņemt ciet apcietināt
- sašņorēt apcietināt
- cietināt Apcietināt
- pajemt Apcietināt
- būt drošās rokās apcietināt, arestēt
- nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
- sabāzt cietumā apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.)
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos
- profoss Apcietināto kareivju uzraugs
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos
- rondelis Apļveida vai lokveida nocietinājums
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
- Bulgara arhitektūras piemineklis Krievijā, Volgas-Kamas Bulgārijas galvaspilsēta 10.-12. gs., tagadējās Tatarastānas Republikas dienvidu daļā, saglabājušies 13. un 14. gs. mūra nocietinājumi
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
- virvaļi Atbrīvoja no apcietinājuma
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- boļeķ Atrasties apcietinājumā
- paritsja Atrasties apcietinājumā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Matkules pilskalns atrodas Tukuma novadā, Imulas senlejas krastā, 1. un 2. gt. p. m. ē. tur bijusi nocietināta apmetne, 10.-13. gs. pilskalns pastiprināti nocietināts, izveidota priekšpils un senpilsēta; netālu no pilskalna ir Baznīcas kalns - kulta un sapulču vieta, kuršu ugunskapi
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- saloms auglis, kas cietis no sala
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
- baltvācietis Baltijas vācietis
- vācbaltietis Baltijas vācietis; baltvācietis
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
- Monteoru bronzas laikmeta arheoloģiska kultūra (1700.-1200. g. p. m. ē.) Rumānijas austrumos un Moldovas rietumu daļā; nocietinātās un atklātās apmetnes, keramika ar melnu, spodrinātu virsmu, auklas vai reljefa ornaments; mirušie apbedīti bedrēs, uz sāniem, saliekti
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Austrumeiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi
- akmens cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā
- kaulaudi cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
- kandiss cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā
- duņkāt cieti mīcīt
- garoza cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
- garoza cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai)
- grenadins cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
- skraute cieti sasluši izkārnījumi uz ceļa
- statolīti cieti veidojumi dzīvnieku līdzsvara orgānos
- gramslis cieti, asi padibeņi zem ūdens
- ruvido cieti, asi, rupji
- mašķi cieti, griezīgi zālaugi
- elitras cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
- kandiscukurs cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi
- plieni cieti, noblīvēti
- žultsakmeņi cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- sklerotrihija cieti, trausli mati
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju
- tenuji cietie līdzskaņi p, t, k
- vulkanoklasti cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- stērķelēt cietināt (1)
- stīvināt cietināt (1)
- stērķulēt cietināt ar cietes šķīdumu
- elkšķīns cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elkstīns cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elsiņš cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elšķīns cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- elstīns cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
- uzkrūts cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
- retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam
- hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam
- čoks Cietums; apcietinājums
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- upuris cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- pusvācietis cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- apcietinātais cilvēks, kas ir apcietināts
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma
- apcietināšana darbība, process --> apcietināt
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- šķiltarači dažādi cieti priekšmeti, krams
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
- eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
- cietiņš dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu
- pusvāķietelis dem. --> pusvācietis
- vācietelis dem. --> vācietis
- vācietītis dem. --> vācietis
- vāķietelis dem. --> vācietis
- batāte divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs (tikai kultūrā), kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
- žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu
- mumme Dubļi, kas nav ne šķidri, ne cieti
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa
- Djakovas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (1. gt. p. m. ē. 2. puse - 1. gt. p. m. ē. 1. puse) Volgas, Okas, Daugavas un Lovates augšteces apvidū, nocietinātas un nenocietinātas apmetnes, raksturīga tekstilā, vēlākajā posmā - švīkātā un gludā keramika
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā; fotoelektronu emisija
- Maikopas kultūra eneolīta arheoloģiska kultūra (3 gt. 2. puse p. m. ē.) Ziemeļkaukāzā; raksturīgi kurgāni, nocietinātas dzīvesvietas, kleķa celtnes; zemkopība, lopkopība, attīstīta amatniecība; par mantisko diferenciāciju sabiedrībā liecina greznie apbedījumi
Atrasts piemēros (24):
- ļaut - Es esmu tizls kritiķītis, nekas vairāk, tālab neuztraucieties, ļaujiet parezonēt.
- dzēst cietie diski ar man svarīgajiem dokumentiem tiks dzēsti un no jauna formatēti.
- drupača Es pat mēģinu iekosties cieti sakaltušās maizes donās, nemetu ārā ne visniecīgāko šķēlīti, saslauku drupačas no galdauta un apēdu.
- rīkoties Ir krievi, ir vāci rīkojas uz ziemas guļu un taisa purvos apcietinājumus.
- nozīme Kāda naudai nozīme, ja cietis cilvēks.
- ātras kājas Kaut kāds Nikolass, Frankfurtes vācietis, kurš pie mana pusdiengalda vienreiz ir sastampājies šmorētus kāpostus ar cūkgaļu un tādēļ dabūjis ātras kājas, tagad izrādās kā zemē ielīdis, man prasa, kur viņš var būt, un neviens nespēj pateikt, vai viņš ir izčibējis tur, Vācijā, vai kāds to nomušījis te, vai tam ir kāds sakars ar pārēšanos senāk, vai arī pazušana ir tikai datorā veikli saliktu vārdu triks.
- gels Kopumā geli ir cieti, želejai līdzīgi materiāli.
- dziedātājs Mazsalacieši ir ārprātīgi dziedātāji, es nemaz nezinu nevienu mazsalacieti, kas nemīlētu dziedāt.
- negadījums Negadījumā cietis vadītājs, šādi situāciju astpoguļojis vietējais Kuldīgas medijs.
- dzinis Pārliecinieties, ka Jūsu mājaslapa ir viena no tām, iegādājoties SSL sertifikātu un vairs neuztraucieties par savas mājaslapas SEO indeksu jebkurā meklēšanas dzinī!
- nokārstīt Pārmērīgi karsti sakurinātā istabā, kas izšķērdīgi nokārstīta ar baltiem, mežģotiem, cietinātiem aizkariem un aizkariņiem, pārsegiem un uzklajiem.
- māceklis Pēc atgriešanās Latvijā vecmeistaru māceklis uzgleznoja pašportretu “Florencietis ziemā” (1929, LNMM) – gan nosaukums, gan melnā kamzolī tērptais tēls ar cepurīti galvā pasvītro saikni ar iedvesmotājiem, ko Strunke mēdzis dēvēt “mani mīluļi vecie itālieši”.
- izdot Reperi apcietināja šī gada jūnijā Francijā, kas vēlāk viņu izdeva Austrijai.
- dievs Strēlniekiem dievi bijuši pulkvedis Vācietis un pulkvedis Briedis.
- muskatrieksts Sviestu saputo ar cukuru, pievieno samaltus kardamona graudiņus vai sarīvētu muskatriekstu, krējumu un izsijātus miltus, cieti, sodu.
- skārnis Tā nu nelikumīgā gaļas skārņa saimnieks, izcietis sodu, pēc desmit dienu pārmērīgas barošanās iznāca no savas kameras noēdies kā vepris un dzīvotprieka pilns.
- ķēniņš Tā nu viņš klīdis pa pasauli, pārcietis visādas grūtības, postu un pazemojumus, līdz beigu galā nonācis ķēniņa pilī.
- sviķis Tas sviķis, kas vienā mucā cieti iedzīts, tai otrai laiž gaisu cauri.
- lemt Tiesa lēma par vēl septiņu aizturēto personu atbrīvošanu, bet trīs aizdomās turētie policijas virsnieki tika paturēti apcietinājumā.
- nākties Tikai pils bija labi nocietināta — tur iebrukt nenāktos viegli.
- sūdzība Vakar, 3. novembrī, iesniegta sūdzība par apcietinājuma piemērošanu kravas auto šoferim no Polijas, kura vadītais spēkrats pagājušajā nedēļā ietriecās riteņbraucēju grupā Garkalnē.
- retrogrāds Varbūt arī baidās, jo nepieņemt O. Vācieti kā bībeles tekstu, izteikt par viņu kritiskas piezīmes nozīmē zināmu vērtētāju acīs k|ūt par retrogrādu un melnsimtnieku.
- infarkts Viņam bija deviņdesmit divi gadi, pārcietis vairākus infarktus.
- spēks Viņš gara acīm skatīja, kā no saviem nocietinājumiem tagad virzās spēki uz izšķirīgo cīņu.
cieti citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv