Paplašinātā meklēšana
Meklējam bīt.
Atrasts vārdos (512):
- bīt:1
- bīte:3
- bīte:2
- bīte:1
- bīti:1
- bīts:1
- obīt:1
- ubīt:1
- ūbīt:1
- bītin:1
- bītli:1
- bītls:1
- cebīt:1
- čibīt:1
- dabīt:1
- debīt:1
- dobīt:1
- erbīt:1
- gubīt:1
- gūbīt:1
- jebīt:1
- ķibīt:1
- labīt:1
- lobīt:1
- lubīt:1
- ļubīt:1
- ņibīt:1
- robīt:1
- rubīt:1
- sibīt:1
- subīt:1
- urbīt:1
- vabīt:1
- vābīt:1
- vobīt:2
- vobīt:1
- zabīt:3
- zabīt:1
- zabīt:2
- zebīt:1
- zēbīt:1
- zibīt:1
- zobīt:1
- žabīt:1
- žabīt:2
- žubīt:1
- bītele:1
- bīters:1
- bīties:1
- bītīgs:1
- baubīt:1
- čalbīt:1
- dalbīt:1
- gārbīt:1
- grebīt:1
- gumbīt:1
- kalbīt:1
- kļibīt:1
- ņirbīt:1
- raibīt:2
- raibīt:1
- skabīt:1
- skubīt:1
- skubīt:2
- skubīt:3
- slobīt:1
- slubīt:1
- stebīt:1
- stibīt:1
- šaubīt:1
- škubīt:1
- šķibīt:1
- šķibīt:2
- šķobīt:1
- šķubīt:1
- šnibīt:1
- šņibīt:1
- šrubīt:1
- tembīt:1
- uzobīt:1
- vaibīt:1
- valbīt:1
- zumbīt:1
- žārbīt:1
- žnabīt:1
- žurbīt:1
- albīts:1
- babīte:1
- babīte:2
- Babīte:1
- babīts:1
- bebīte:1
- cabīte:1
- cebīte:1
- čabīte:1
- čibīte:1
- čubīte:1
- dabīte:1
- dobīte:1
- ibītis:1
- irbīte:1
- kabīte:1
- ķebīte:1
- libīte:1
- Lībīte:1
- lobīts:1
- Lubīte:1
- orbīta:1
- tūbīte:1
- zibīte:1
- bītlene:1
- bītniks:1
- bītņiki:1
- bītņiks:1
- abrubīt:1
- aplobīt:1
- aprobīt:1
- atlobīt:1
- atrobīt:1
- atrubīt:1
- cerebīt:1
- iecebīt:1
- iedobīt:1
- ielobīt:1
- ieļubīt:1
- ierobīt:1
- ierubīt:1
- ievābīt:1
- iezabīt:1
- izerbīt:1
- izgobīt:1
- izgubīt:1
- izlobīt:1
- izlubīt:1
- izrobīt:1
- izrubīt:1
- izsabīt:1
- izvabīt:1
- klambīt:1
- knaibīt:1
- kņaibīt:1
- nočibīt:1
- noerbīt:1
- nogubīt:1
- nolobīt:1
- noļubīt:1
- norobīt:1
- nozebīt:1
- nozēbīt:1
- nozobīt:1
- nožabīt:1
- pačobīt:1
- pagubīt:1
- pagūbīt:1
- palobīt:1
- paļubīt:1
- parobīt:1
- paurbīt:1
- sagubīt:1
- sagūbīt:1
- salobīt:1
- sarobīt:1
- sazebīt:1
- sažabīt:1
- skalbīt:2
- skalbīt:1
- skarbīt:1
- skārbīt:1
- skorbīt:1
- skribīt:1
- skrubīt:1
- skulbīt:1
- strabīt:1
- svalbīt:1
- svarbīt:1
- svārbīt:1
- svelbīt:1
- sverbīt:1
- šķaibīt:1
- šņaibīt:1
- švaibīt:1
- švarbīt:1
- šverbīt:1
- uzdabīt:1
- uzdobīt:1
- uzlobīt:1
- uzrobīt:1
- uzurbīt:1
- zvalbīt:1
- zvalbīt:2
- žnaibīt:1
- žņaibīt:1
- arabīts:1
- bebītis:1
- bēbītis:1
- bibītis:1
- bigbīts:1
- bobītis:1
- bulbīte:1
- bulbīts:1
- cabītis:1
- cibītes:1
- cibītis:1
- čubītes:1
- Dambīte:1
- flebīts:1
- gambīts:1
- knābīte:1
- leibīts:1
- libītis:1
- niobīts:1
- obīties:1
- pibītis:1
- raibīte:1
- sorbīts:1
- tibītis:1
- tilbīte:1
- urbītis:1
- bītnieks:1
- aizdobīt:1
- aizgabīt:1
- aizlobīt:1
- aizrobīt:1
- aizvābīt:1
- apraibīt:1
- apskabīt:1
- apskubīt:1
- apstibīt:1
- apšaubīt:1
- apšķibīt:1
- apšķubīt:1
- atraibīt:1
- atstibīt:1
- atšaubīt:1
- atšķibīt:1
- atšķobīt:1
- iestebīt:1
- iestibīt:2
- iestibīt:1
- iešķibīt:1
- izgrebīt:1
- izraibīt:1
- izstibīt:1
- izšaubīt:1
- izšķibīt:1
- izšķobīt:1
- izšrubīt:1
- izvaibīt:1
- izvalbīt:1
- nodžubīt:1
- nokalbīt:1
- noskabīt:1
- nostibīt:1
- noškubīt:1
- nošķibīt:1
- nošķobīt:1
- nošnibīt:1
- novalbīt:1
- nožurbīt:1
- pakļibīt:1
- paraibīt:1
- pārrobīt:1
- paskabīt:1
- pastibīt:1
- pašķibīt:1
- pašķobīt:1
- pavalbīt:1
- pažurbīt:1
- pieķibīt:1
- pielobīt:1
- pierubīt:1
- pievābīt:1
- sabambīt:1
- sabumbīt:1
- sakalbīt:1
- saraibīt:2
- saraibīt:1
- saskabīt:1
- saskubīt:1
- sastebīt:1
- sastibīt:1
- sašaubīt:1
- sašķibīt:1
- sašķobīt:1
- sašņobīt:1
- savaibīt:1
- savalbīt:1
- uzstibīt:1
- uzšķibīt:1
- uzvalbīt:1
- apbīties:1
- bābīties:1
- bembītis:1
- dambītis:1
- drēbītes:1
- erbīties:1
- Gulbītes:1
- gulbītis:1
- Gulbītis:1
- iebīties:1
- iedobīte:1
- iedobīte:2
- izbīties:1
- jakobīti:1
- kabīties:1
- klabītes:1
- klibītis:1
- knābītis:1
- knibītis:1
- ķirbītis:1
- labīties:1
- lobītājs:1
- lobīties:1
- lubītājs:1
- ļobīties:1
- ļubīties:1
- nobīties:1
- pabīties:1
- pagubīte:1
- Raibītis:1
- robīties:1
- sabīties:1
- sibīties:1
- skalbīte:1
- Svārbīte:1
- šņabītis:1
- šņibītis:1
- šobīties:1
- šubīties:1
- tombītis:1
- uzbīties:1
- vābīties:1
- vahābīts:1
- aizdalbīt:1
- aizgrābīt:1
- aizraibīt:1
- aizstebīt:1
- aizstibīt:1
- apknaibīt:1
- apskrubīt:1
- apskulbīt:1
- atknaibīt:1
- atskarbīt:1
- atskārbīt:1
- atskrubīt:1
- atšķaibīt:1
- ieknaibīt:1
- ieskrubīt:1
- ieskulbīt:1
- izknaibīt:1
- izskulbīt:1
- izšņaibīt:1
- noknaibīt:1
- noskribīt:1
- noskrubīt:1
- noskulbīt:1
- paknaibīt:1
- pakņaibīt:1
- paskulbīt:1
- piestibīt:1
- piešķibīt:1
- piešķobīt:1
- saknaibīt:1
- sakņaibīt:1
- saskrabīt:1
- saskrubīt:1
- saskulbīt:1
- uzknaibīt:1
- uzskribīt:1
- aizbīties:1
- babītieši:1
- čaibīties:1
- dirbīties:1
- divzobīte:1
- dolbīties:1
- gārbīties:1
- izabīties:1
- kalbīties:1
- knobīties:1
- kņobīties:1
- kolumbīts:1
- ņaibīties:1
- paobīties:1
- pārbīties:1
- raibītājs:1
- raibīties:1
- rīsžubīte:1
- skabīties:1
- skalbītis:1
- skrebītis:1
- skubīties:1
- stebīties:1
- strombīti:1
- šaubīties:1
- šķobīties:1
- šņibīties:1
- trilobīti:1
- vaha-bīti:1
- valbīties:1
- vijzobīte:1
- zaļžubīte:1
- zīdaubīte:1
- zilzobīte:1
- aizknaibīt:1
- aplobīties:1
- apsabīties:1
- atlobīties:1
- atrubīties:1
- dasabīties:1
- dzeņžubīte:1
- garknābīte:1
- gulbītieši:1
- iebībīties:1
- ielobīties:1
- ierubīties:1
- izerbīties:1
- izlobīties:1
- izrubīties:1
- kalnžubīte:1
- knaibīties:1
- knarbīties:1
- Neļaubītis:1
- nolobīties:1
- nosabīties:1
- nozobīties:1
- panflebīts:1
- pasabīties:1
- pašubīties:1
- periorbīta:1
- sagūbīties:1
- sakabīties:1
- salabīties:1
- saļobīties:1
- sasabīties:1
- sausdobīte:1
- skrobīties:1
- skulbīties:1
- svaibīties:1
- svarbīties:1
- svārbīties:1
- šņaibīties:1
- uzlobīties:1
- vaifbīters:1
- vistilbīte:1
- bītlomānija:1
- apdolbīties:1
- brūnzobītis:1
- celoflebīts:1
- endoflebīts:1
- interlobīts:1
- izstibīties:1
- izšaubīties:1
- izšķibīties:1
- izšķobīties:1
- izvaibīties:1
- izvalbīties:1
- kārzdabītis:1
- krāšņžubīte:1
- krimbīteris:1
- līkšnibītis:1
- līkšņibītis:1
- mezoflebīts:1
- noņaibīties:1
- nošķobīties:1
- novalbīties:1
- nožārbīties:1
- pārsabīties:1
- pašaubīties:1
- pašķobīties:1
- pavalbīties:1
- periflebīts:1
- pileflebīts:1
- pretgambīts:1
- pusskābītis:1
- sabambīties:1
- sastibīties:1
- sašaubīties:1
- sašķobīties:1
- savaibīties:1
- starporbīta:1
- vahabītisms:1
- vahābītisms:1
- visgribītis:1
- amadīnžubīte:1
- atskarbīties:1
- dermoflebīts:1
- iesaļubīties:1
- izašķobīties:1
- izknaibīties:1
- izšņaibīties:1
- kontrgambīts:1
- metroflebīts:1
- osteoflebīts:1
- paknaibīties:1
- pieloflebīts:1
- punduržubīte:1
- sinusflebīts:1
- smailknābīte:1
- vienstilbīte:1
- amarantžubīte:1
- hepatoflebīts:1
- lāpstknābītis:1
- tromboflebīts:1
- varikoflebīts:1
- pasakņaibīties:1
- priekšlobītājs:1
- dziedātājžubīte:1
- limfangioflebīts:1
- trilobītveidīgie:1
- piletromboflebīts:1
- metrotromboflebīts:1
- meningoosteoflebīts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (821):
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- amadīna amadīnžubīte.
- punduržubīte Amadīnžubīte.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
- Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
- Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
- apmienot Apšaubīt.
- apšķubīt Apšķibīt.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
- Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
- meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu.
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- knazerēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- knazierēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atlaupīties Atlobīties.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- atšķibot Atšķibīt.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- biorbitāls Attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem).
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
- šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
- Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
- Carduelis sinica austrumu zaļžubīte.
- Babbit Babīte.
- Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā.
- braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji.
- eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
- gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
- gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
- Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
- piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji.
- priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji.
- salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
- Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants.
- spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji.
- straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
- virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
- virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
- Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants.
- Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
- alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji.
- annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- babītieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Babīte" iedzīvotāji.
- gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
- kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
- kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji.
- Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants.
- mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji.
- Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
- salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
- salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
- Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
- Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
- spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji.
- tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji.
- varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji.
- Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā.
- babitmetals Babīts.
- bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
- bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
- bīstīties Baidīties, bīties.
- bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties.
- bokstīties Baidīties; šaubīties.
- fobiofobija Bailes nobīties.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
- iedobele Bedrīte, iedobīte.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- bīts Bigbīta paveids.
- big-bit Bigbīts - popmūzika ar akcentētu ritmu; rokmūzika.
- čumiņa Biguze, čubītes.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- bijāt bīties (1).
- Camarhynchus pallidus blāvā dzeņžube jeb blāvā dzeņžubīte.
- dzeņžubīte Blāvā dzeņžubīte - blāvā dzeņžube.
- valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- virīt Būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt.
- sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai.
- Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte.
- chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms.
- apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem.
- čaibāties Čaibīties.
- ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- puslaupīts Daļēji, pa pusei nolobīts.
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- dambīši Dambītis (1).
- lobītājs Darītājs --> lobīt.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
- apocentrs Debess ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no ķermeņa, ap kuru tas riņķo.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
- oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- Tringa stagnatilis dīķa tilbīte.
- apšaubāms Divd. --> apšaubīt.
- dicranella Divzobītes.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- tercels Dobīte, ko iecērt celmā sulām.
- apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- mienēt Domāt, šaubīties.
- drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
- puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai.
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Pupe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1877.-1919. g.
- Pūpe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1919.-1926. g.
- žubināt Dziedāt kā žubīte.
- Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā.
- Mācītājmuižas upe Dzilnupe, ietek Babītes ezerā.
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās.
- Estrilda ochrogaster Etiopijas krāšņžubīte.
- Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis.
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
- Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis.
- Calidris alba gaišais šņibītis.
- galt Galdīt - lobīt, lupināt (zirņus, pupas).
- Poephila acuticauda garastes krāšņžubīte.
- rhynchostegium Garknābītes.
- kraipīties Gorīties, šķobīties.
- Uraeginthus granatina granātu krāšņžubīte.
- skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali.
- Poephila bichenovii gredzena krāšņžubīte.
- šķolēt Griezt, mizot, lobīt.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji.
- gulbīši Gulbītis.
- Chloebia gouldiae Guldas krāšņžubīte.
- āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
- iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur).
- actiņa Iedobums, dobīte.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- iegrīvēt Iegriezt, ierobīt (zīmi kokā).
- skrostīt Iegriezt, robīt, rantīt.
- tarbāties Iejaukties, dirbīties.
- ielaupīt Ielobīt.
- aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst).
- aprantīt Ierobīt, iecirst visapkārt.
- ierantīt Ierobīt, iecirst.
- ieskrostīt Ierobīt, iekalt.
- ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
- ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
- stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
- izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
- izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
- atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- atsagaldīties Ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam.
- izlaupīties Ilgāku laiku, daudz lobīt.
- izšaubīties Ilgāku laiku, daudz šaubīties.
- efemerīdas informācija par radionavigācijas satelītu sistēmas stāvokli, orbītu novirzi, mērījumu kļūdām un citiem parametriem.
- applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku.
- dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- nošķobīt Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
- nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
- pavalbīt Īsu brīdi valbīt.
- pavalbīties Īsu brīdi valbīties.
- druvēties Izbīties, baidīties.
- sadrūmēties izbīties, sabīties.
- nosirties Izbīties, sabīties.
- izabīties Izbīties.
- izbaidīties Izbīties.
- izsabīt Izbīties.
- sasirties Izbīties.
- šukt Izbīties.
- izzvelties Izgāzties, izšķobīties.
- izgrabināt Izgrebīt.
- izgrebelēt Izgrebīt.
- izgrebžģināt Izgrebīt.
- izgrebināt Izkasīt, izdobt; izgrebīt.
- izgreblēt Izkasīt, izdobt; izgrebīt.
- iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- iznagāt Izlauzīt, izknaibīt.
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
- izgaldīt Izlobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- izčumalēt Izlobīt (riekstus, zirņus, pupas).
- piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz.
- izpākstēt Izlobīt no pāksts.
- izgaldot Izlobīt, izgaldīt.
- uzlupināt Izlobīt, izplūkt.
- izkolot Izlobīt, nomizot.
- ekstirpēt Izlobīt.
- izčaulēt Izlobīt.
- izčaumalot Izlobīt.
- izčumalāt Izlobīt.
- izgaudot Izlobīt.
- izknidzināt Izlobīt.
- izķolēt Izlobīt.
- izlaupīt Izlobīt.
- izlupinēt Izlobīt.
- knidzināt Izlobīt.
- ķaute Izlobīta pāksts (1).
- čumala Izlobītas pākstis.
- izolīties Izlobīties (no čemuriem) - par riekstiem.
- izlaupīties Izlobīties (no pākstīm, čaumalas).
- izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
- izgaldoties Izlobīties, izgaldīties.
- izalaupīties Izlobīties.
- izčauloties Izlobīties.
- izgaldīties Izlobīties.
- izgaudoties Izlobīties.
- izlobties Izlobīties.
- kājains Izlobīts (piemēram, zirņi).
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- izolīt Izņemt, izlobīt (riekstus no čemuriem).
- izsvērties Izšķobīties, izļodzīties.
- izašķobīties Izšķobīties.
- izgumzāties Izšķobīties.
- izkļaustīties Izšķobīties.
- izkļebačāties Izšķobīties.
- izšņaibīt Izšņaibīt lūpas - mēdoties izlocīt lūpas.
- pārgriezties Izvalbīt.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Padda oryzivora Javas rīsžubīte.
- Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte.
- apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera.
- perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram.
- Calidris maritima jūras šņibītis.
- apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
- izvaibīties Kādu laiku vaibstīties, šķobīties.
- Lonchura montana kalnu krāšņžubīte.
- Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- Dicranella cerviculata kārpainā divzobīte.
- Leucosticte brandti klinšu kalnžubīte.
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
- knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
- knaibīties Knaibīt (1).
- knaibelēt Knaibīt.
- kņaibīt Knaibīt.
- knaipīt Knaibīt.
- kņaipīt Knaibīt.
- kniebāt Knaibīt.
- knaidīties Knaibīties.
- kņaupēt Kniebt, knaibīt.
- kņaupt Kniebt, knaibīt.
- knapoties Kņobīties.
- finieršķēres kokapstrādes darbmašīna lobītā un drāztā finiera sagriešanai vajadzīgajā platumā un garumā.
- finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- niobīts Kolumbīts, minerāls, kas ieaudzis lauka špatā.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- pretgambīts Kontrgambīts šaha spēlē, gambīts ko spēlētājs piedāvā, atbildot pretinieka gambītam.
- manevrs kosmiskā lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņa ar noteiktu nolūku – bremzēšana, orbītas korekcija, tuvošanās.
- orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes.
- sakabināšanās Kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā; var notikt gan automātiski, gan rokas režīmā.
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
- saslēgšanās Kosmonautikā, kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā, lai panāktu ciešu mehānisku, elektrisku u. c. kontaktu starp tiem.
- orbitālā lidmašīna kosmoplāna pilotējamā, vairākkārt orbītā izmantojamā daļa.
- Rhynchostegium ripariodes krasta garknābīte.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju.
- gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu.
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- Lonchura punctulata lāsumainā krāšņžubīte.
- trapecveida lemesis lemesis vieglu augšņu aršanai; arī priekšlobītājam.
- patiesā anomālija leņķis starp debess ķermeņa rādiusvektoru un tā orbītas lielāko asi.
- inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni.
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
- Tringa nebularia lielā tilbīte.
- rudens šņibītis lielais šņibītis.
- Calidris canutus lielais šņibītis.
- Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
- līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea").
- Calidris ferruginea līkknābja šņibītis.
- līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
- šaubināt likt šaubīties, apšaubīt.
- galdnieku plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri.
- čumalēt Lobīt (riekstus, zirņus, pupas).
- mizināt Lobīt (vārītas pupas).
- mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
- šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem.
- gaļdeit lobīt pupas, zirņus, riekstus.
- galdot Lobīt, lupināt (pupas, riekstus, zirņus).
- galdīt Lobīt, lupināt (zirņus, pupas).
- ģaldīt Lobīt, lupināt.
- kolot Lobīt, mizot.
- tarsāt Lobīt, mizot.
- tārsāt Lobīt, mizot.
- boļāt Lobīt.
- bolēt Lobīt.
- gaļdāt Lobīt.
- ķolēt Lobīt.
- lupt Lobīt.
- olīt Lobīt.
- vobīt Lobīt.
- garenloksne Lobītā finiera loksne, kuras garums pārsniedz tās platumu.
- šķērsloksne Lobītā finiera loksne, kuras platums pārsniedz tās garumu.
- LVL lobītā finiera plātne (angļu "laminated veneer lumber").
- LFP lobītā finiera plātne.
- lobskaida Lobītā finierskaida.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
- galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām).
- lobties Lobīties, atdalīties.
- blaugznāt Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznāties Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznot Lobīties, lupt (par ādu).
- blaugznoties Lobīties, lupt (par ādu).
- čaulāt Lobīties.
- čaumalāt Lobīties.
- čaumalot Lobīties.
- ģaldīties Lobīties.
- galdoties Lobīties.
- laupīties Lobīties.
- lupināties Lobīties.
- noplēvēt Lobīties.
- olīties Lobīties.
- zvīņot Lobīties.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu); nolobīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- ļupīt Lupināt, lobīt, krimst, ēst.
- lupīt Lupināt, lobīt.
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
- ļargāt Ļodzīt, šķobīt.
- ļergāt Ļodzīt, šķobīt.
- žārbāties Ļodzīties, šķobīties.
- bīties kā no uguns ļoti bīties, baidīties.
- briesmoties Ļoti nobīties.
- nobīsties Ļoti nobīties.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- pārtrūcināties Ļoti stipri izbīties.
- Dicranella varia mainīgā divzobīte.
- pārklāt Mainīt bērnam drēbītes.
- Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants.
- Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants.
- klīvieši Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" iedzīvotāji.
- Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
- Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
- Poephila personata maskainā krāšņžubīte.
- čipka maza aubīte.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
- palupt Mazliet lobīt, lupināt.
- apbīties Mazliet nobīties.
- pasabīties Mazliet nobīties.
- paskabīt Mazliet, kādu brīdi skabīt.
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim.
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
- Tringa ochropus meža tilbīte.
- Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
- nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga.
- periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā.
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums.
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza.
- grūdīt Mizot, lobīt.
- misot Mizot, lobīt.
- skust Mizot, lobīt.
- laupīt Mizot; arī lobīt.
- Rhynchostegium murale mūru garknābīte.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties.
- apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
- piešķobīt Nedaudz sašķobīt.
- paraibīt Nedaudz, mazliet raibīt, ārstēt ar maģiskiem rituāliem, pavārdot.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- Neļauba ezers Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
- Neļaubis Neļaubītis, ezers Aiviekstes pagastā.
- Eurhynchium hians nemanāmā knābīte.
- dermatotlāzija Nepārvarama dziņa berzēt, knaibīt vai kasīt ādu.
- Neriņš Neriņa, Babītes ezera pieteka.
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
- dasabīties Nobīties vēl vairāk.
- nogandīties Nobīties, sabīties.
- samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
- pārmīzt jēgu nobīties.
- piečurāt bikses (kurpi) nobīties.
- apsabīties Nobīties.
- iemesties Nobīties.
- nobijāties Nobīties.
- nobīstīties Nobīties.
- nogansties Nobīties.
- noraustīties Nobīties.
- norauties Nobīties.
- nosabīties Nobīties.
- nosatrūkties Nobīties.
- nosēņot Nobīties.
- notruhņīties Nobīties.
- notrukņīties Nobīties.
- notrūkties Nobīties.
- notrusīties Nobīties.
- pabīties Nobīties.
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
- apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt.
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
- Tortella inclinata nokarenā vijzobīte.
- atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst.
- skablīt Nokasīt; skalbīt.
- neapšaubāms Nolieguma divdabis --> apšaubīt.
- apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā.
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem).
- nošatravāt Nolobīt ārējo apvalku (graudiem).
- izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem).
- nokolēt Nolobīt, nomizot.
- nočumalēt Nolobīt.
- noķolēt Nolobīt.
- nolobt Nolobīt.
- nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu).
- nolaupīties Nolobīties, atdalīties.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- lupučāties Nolobīties.
- nočumalāties Nolobīties.
- nočumalēties Nolobīties.
- nokārtāties Nolobīties.
- nosalaupīties Nolobīties.
- nodrauzāt Nomizot, nolobīt.
- nodrīskāt Nomizot, nolobīt.
- noģaldīt Nomizot, nolobīt.
- noskuit Nomizot, nolobīt.
- nolaupīt Nomizot; arī nolobīt.
- salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu).
- nošķobēt Nošķobīt.
- nošķobēties Nošķobīties.
- novalbīties Nošķobīties.
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- vobīt Obīt.
- orbitālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no bojājuma orbītā.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
- eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1.
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1.
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1.
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0.
- orbitotomija Orbītas atvēršana ar griezienu.
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- atšaudīt Padarīt apšaubāmu; atšaubīt.
- šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
- sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
- aizšķiebt Padarīt šķību, sašķobīt.
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu.
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
- pagūbīt Pagubīt, paņemt.
- pakņaibīt Paknaibīt.
- pasakņaibīties Paknaibīties.
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
- pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- paķolēt Palobīt.
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
- izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties.
- nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt.
- palaupīt Pamizot; arī palobīt.
- lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
- šlirka Parastā žubīte ("Fringilla coelebs").
- žuba Parastā žubīte ("Fringilla coelebs").
- Fringilla coelebs parastā žubīte.
- Calidris alpina parastais šņibītis.
- pārbaidīties Pārbīties.
- pārbijāties Pārbīties.
- pārsabīties Pārbīties.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus.
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
- pasvārstīties Pašaubīties.
- pašķibot Pašķibīt.
- paobīties Pašķobīt muti (it kā smejoties).
- pasvaipīt Pašķobīt.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē.
- apoastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no galvenās zvaigznes.
- periastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk galvenajai zvaigznei.
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1).
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2).
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (3).
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- apbīties Pēkšņi nobīties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
- Xenus cinereus pelēkā tilbīte.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- pielupt Pielobīt (daudz).
- pieķolēt Pielobīt.
- pielaupīt Piemizot; arī pielobīt.
- izvaikstīties Pietiekoši šķobīt seju, vaibstīties.
- infundibulum Piltuve; anatomijā: piltuves veida dobīte.
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV).
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m.
- oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums.
- plēvāt Plaisājot atlobīties virskārtai.
- perihēlija rotācija planētas orbītas lielās ass stāvokļa maiņa telpā.
- apoastrs Planētas orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no centrālās zvaigznes.
- periastrs Planētas orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk centrālajai zvaigznei.
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
- Trešais Keplera likums planētu riņķojuma periodu kvadrātu attiecība ir vienāda ar šo planētu orbītu lielo pusasu kubu attiecību.
- Poephila guttata plankumainā krāšņžubīte.
- Eurhynchium angustirete platlapu knābīte.
- pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris").
- tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus").
- Tringa totanus pļavas tilbīte.
- artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē.
- Lagranža punkts punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda.
- salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai.
- knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte.
- Tringa glareola purva tilbīte.
- Neochmia ruficauda purvu krāšņžubīte.
- koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā.
- varkšīties Raudot šķobīties.
- varkšķīties Raudot šķobīties.
- atlobīties Refl. --> atlobīt (1).
- atlobīties Refl. --> atlobīt (2).
- izlobīties Refl. --> izlobīt (1).
- izlobīties Refl. --> izlobīt (2).
- izšķobīties Refl. --> izšķobīt; tikt izšķobītam.
- izvalbīties Refl. --> izvalbīt.
- lobīties Refl. --> lobīt (1).
- nolobīties Refl. --> nolobīt; tikt nolobītam.
- nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
- pašķobīties Refl. --> pašķobīt; tikt pašķobītam.
- sašķobīties Refl. --> sašķobīt(1); tikt sašķobītam.
- sašķobīties Refl. --> sašķobīt(2); tikt sašķobītam.
- šķobīties Refl. --> šķobīt (1); tikt šķobītam.
- šķobīties Refl. --> šķobīt (2); tikt šķobītam.
- Carduelis chloris rietumu zaļžubīte jeb zaļžubīte.
- beberbeķieši Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- beberbeķnieki Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
- ciklopiskā anoftalmija rudimentāras, kopā saplūdušas acis un orbītas.
- sabīdināties Sabīties, izbīties.
- sadrūt Sabīties, izbīties.
- sadrūties Sabīties, izbīties.
- nogandināt Sabīties, iztrūkties.
- satrūcināties Sabīties, satrūkties.
- satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
- nomīzt sabīties.
- sabaiļināties Sabīties.
- sabaiļoties Sabīties.
- sabijāties Sabīties.
- sabīkstīties Sabīties.
- sabīst Sabīties.
- sabīsties Sabīties.
- sabīstīties Sabīties.
- sasabīties Sabīties.
- satrūkāties Sabīties.
- nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
- orbitāls Saistīts ar orbītu (1), tai raksturīgs.
- orbitāls Saistīts ar orbītu (2), tai raksturīgs.
- saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem).
- sakņaibīt saknaibīt.
- sakņaipīt Saknaibīt.
- aizlaupīt Sākt izlobīt.
- aizlupināt Sākt lobīt (un pārtraukt lobīšanu).
- sašaubīties Sākt, parasti pēkšņi, šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
- saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
- salupt salobīt.
- sasarozīties Sariezties, sašķobīties.
- Amadina erythrocephala sarkangalvas amadīnžubīte.
- Laganosticta senegala sarkanknābja amarantžubīte.
- Leucosticte arctoa sārtā kalnžubīte.
- planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē.
- ņiebties Sašķobīt seju.
- saņiebties Sašķobīt seju.
- satelītu sakari satelītu, kas riņķo ap Zemi pa stacionāru orbītu, izmantošana informācijas retranslēšanai.
- aizbīties Satrūkties, nedaudz nobīties.
- aposaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saturna.
- perisaturnijs Saturna pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saturnam.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (planētas, komētas u. tml.) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem.
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā.
- bītin Savienojumā ar "bīties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- uzobīt Savilkt, sašķobīt.
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
- brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus").
- Sorex minutissimus sīkais brūnzobītis.
- Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa.
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
- aporētiķi Skeptiķi, noliedzēji, apšaubītāji.
- Lonchura striata smailastes krāšņžubīte.
- sorbitizācija Sorbīta (2) struktūras piešķiršana tēraudam.
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā.
- berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
- Tortella tortuosa sprogainā vijzobīte.
- Dicranella heteromalla spurainā divzobīte.
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
- blāvā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus pallidus"); blāvā dzeņžubīte.
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās.
- šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
- šverbīt Sverbīt.
- kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam.
- šautīt Šaubīt, ļodzīt.
- apšaubīt Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml.; šaubīties par ko.
- abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos.
- šobīties Šaubīties, šķobīties.
- daijoties Šaubīties.
- misloties Šaubīties.
- suinīt Šaubīties.
- suinīties Šaubīties.
- Calidris alpina schinzii Šinca šņibītis.
- šķibīt Šķibīt ausis - spicēt ausis.
- skabīt Šķibīt, kasīt; nodarināt zarus.
- skabināt Šķibīt, nodarināt zarus.
- šķubīt Šķibīt.
- šķaibīt Šķiebt, šķobīt.
- šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas.
- vīpsnēt Šķobīt seju.
- glumstīt Šķobīt, vaibstīt (seju).
- šķobēt Šķobīt.
- vābīties Šķobīties, grimases veidot.
- oloties Šķobīties, vaibstīties.
- skurrāties Šķobīties, vaibstīties.
- čaibīties Šķobīties.
- līkknābja šņibītis šņibīšu suga ("Calidris ferruginea"); līkšņibītis.
- nodraiskāt Šur un tur nolobīt mizu.
- postorbitāls Tāds, kas atrodas aiz orbītas.
- intraorbitāls Tāds, kas atrodas orbītā.
- interorbitāls Tāds, kas atrodas starp orbītām.
- infraorbitāls Tāds, kas atrodas zem orbītas.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- pākšaiņš Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
- pākstains Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
- pākstaiņš Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
- apšaubāms Tāds, ko iespējams apšaubīt, par kā patiesumu, īstumu var šaubīties.
- nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- finierēšana tehnoloģiska operācija mēbeļu un interjera vairogu ražošanā, kurā visu veidu plātnes (galdnieku, kokskaidu, kokšķiedu, MDF, OSB) aplīmē ar drāzto vai lobīto finieri.
- Calidris temminckii Temminka šņibītis.
- Sala Teritorija starp Babītes ezeru un Lielupi.
- Oxystegus tenuirostris tievā smailknābīte.
- tildars Tilbīte ("Tringa cinclus").
- tilderis Tilbīte ("Tringa cinclus").
- titilbis Tilbīte.
- vistadille Tilbīte.
- vitilbis Tilbīte.
- tringa Tilbītes (viena no 3 ģintīm).
- xenus Tilbītes (viena no 3 ģintīm).
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde.
- Tortella fragilis trauslā vijzobīte.
- trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase.
- pygidium Trilobītu astes vairogs, izveidojies atsevišķiem segmentiem saaugot.
- trilobitomorpha Trilobītveidīgie.
- vairākkārtīga zvaigžņu sistēma trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopējo smagumcentru pa eliptiskām orbītām.
- Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
- Lonchura malacca trīskrāsainā krāšņžubīte.
- pundurtrusis Trušu šķirņu grupa ar mazu dzīvmasu (līdz 1,6 kg), ķermeņa garumu līdz 26 cm, platu pieri un purnu, izvalbītām acīm; apmatojuma krāsa dažāda.
- tubjis Tūbīte ("Ammodytes tobianus").
- svilpīte Tūbīte.
- tilviķis Tumšā tilbīte ("Trynga erythropus").
- Tringa erythropus tumšā tilbīte.
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu.
- Leucosticte pustulata tundras kalnžubīte.
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju.
- auzu pārslas tvaicēti, lobīti auzu graudi, kas valčos saspiesti līdz 0,6-0,7 mm biezumam un izkaltēti.
- Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._).
- Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā.
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe.
- Neriņa Upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš.
- Actilis hypolleucos upes tilbīte.
- Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms.
- Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha; Grūbītes dzirnavezers; Grūbīšu dzirnavezers.
- vaha-bīti Vahābītisma piekritēji.
- vahabītisms Vahābītisms.
- svaipīt Vaibīt, šķobīties.
- vaibīt Vaibstīt, šķobīt.
- valbīties Valbīt acis; bolīties (2).
- zvalbīt Valbīt, bolīt.
- žvalbstīt Valbīt, bolīt.
- bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm).
- velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
- piletromboflebīts Vārtu vēnas tromboflebīts.
- bene Veca, uz visām pusēm sašķobīta cepure.
- flebotromboze Vēnas tromboze, kad trombs radies sekundāri, pretēji tromboflebītam.
- olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos.
- svārbot Vicināt, svārstīt; svārbīt.
- vaikšķīties Viebties, šķobīties.
- Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
- knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt.
- šķobiens Vienreizēja darbība --> šķobīt, sašķiebt.
- A5 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte).
- atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt.
- tortella Vijzobītes.
- pelekšņi vilnai līdzīga kārta, kas rodas jaunam nolobītam kokam vasaras saulē un lietū no grebzdiem.
- Estrilda astrild viļņainā krāšņžubīte.
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- čibīte Vista; lieto kā mīlinošu uzrunu saucot; cibīte; ciba 2.
- dripsna Zaļžubīte ("Fringilla chloris").
- zaļulītis Zaļžubīte ("Fringilla chloris").
- Amora tipa asteroīdi Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir lielākas par 1 au^2^ un perihēlijs ir lielāks par 1,017 au^2^, bet mazāks par 1,3 au^2^.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- ģeostacionārais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas atrodas ģeostacionārā orbītā.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas.
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala.
- Fringilla montifringilla ziemeļu žubīte.
- apekss ZMP orbītas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Zemes ekvatora plaknes.
- sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā.
- zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte.
- ziemeļu žubīte žubīšu dzimtas suga ("Fringilla montifringilla"); ziemas žubīte.
- čirkšķis Žubīte ("Fringilla coelebs").
- žubeklis Žubīte ("Fringilla coelebs").
- kveiksts Žubīte (1).
- žubīšputns Žubīte 1(1).
- šube Žubīte.
- šubre Žubīte.
- žeidins Žubīte.
- žeidiņš Žubīte.
- žube Žubīte.
- žūbe Žubīte.
- žubis Žubīte.
- žubre Žubīte.
- žubrīte Žubīte.
- fringilla Žubītes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bīt.