Paplašinātā meklēšana
Meklējam augt.
Atrasts vārdos (113):
- augt:1
- ņaugt:1
- raugt:1
- raugt:2
- saugt:1
- apaugt:1
- ataugt:1
- augtin:1
- daaugt:1
- džaugt:1
- ieaugt:1
- izaugt:1
- noaugt:1
- paaugt:1
- plaugt:1
- saaugt:1
- šmaugt:1
- šmaugt:2
- šmaugt:3
- uzaugt:1
- zmaugt:2
- zmaugt:1
- zņaugt:1
- žmaugt:3
- žmaugt:1
- žmaugt:2
- žnaugt:1
- žņaugt:1
- aizaugt:1
- augtene:1
- augtuve:1
- ieraugt:2
- ieraugt:1
- pāraugt:1
- pieaugt:1
- saraugt:1
- spraugt:1
- spraugt:2
- apdžaugt:1
- apžmaugt:1
- apžņaugt:1
- atžmaugt:1
- cauraugt:1
- ģaugties:1
- iezmaugt:1
- iežmaugt:1
- iežņaugt:1
- izplaugt:1
- izžmaugt:1
- izžņaugt:1
- nozmaugt:1
- nožmaugt:1
- nožņaugt:1
- pažņaugt:1
- pieraugt:1
- raugties:1
- sazmaugt:1
- sažmaugt:1
- sažņaugt:1
- uzšmaugt:1
- uzzmaugt:1
- uzžmaugt:1
- uzžņaugt:1
- žaugties:1
- žņaugtin:1
- aizšmaugt:1
- aizzmaugt:1
- aizžmaugt:1
- aizžņaugt:1
- džaugties:1
- ieaugties:1
- iespraugt:1
- izaugties:1
- nospraugt:1
- paaugties:1
- pāržmaugt:1
- pāržņaugt:1
- pazlaugts:1
- pazmaugti:1
- piežmaugt:1
- piežņaugt:1
- šmaugties:1
- uzaugties:1
- uzspraugt:1
- zmaugties:1
- žmaugties:1
- žņaugties:1
- apžaugties:1
- atģaugties:1
- noģaugties:1
- paģaugties:1
- paraugtēls:1
- pāržņaugts:1
- pieaugties:1
- piespraugt:1
- saģaugties:1
- apžņaugties:1
- iežmaugties:1
- iežņaugties:1
- nožmaugties:1
- nožņaugties:1
- pieģaugties:1
- sažmaugties:1
- sažņaugties:1
- uzzmaugties:1
- uzžņaugties:1
- aizžņaugties:1
- paspraugties:1
- atsažņaugties:1
- pasažņaugties:1
- sasažņaugties:1
- pārsažņaugties:1
- piesažņaugties:1
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- (sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi
- aizžņaugt kaklu
- aizžņaugt rīkli (kādam)
- apaugt ar mantu
- apaugt ar utīm
- apaugt ar zāli
- augt (kāda) acīs
- augt augumā
- augt pāri galvai
- ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm
- ieaugt sirdī
- iežmaugtais pameldrs
- kā no zemes izaugt
- pieaugt pie sirds
- savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē
- sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri
- sažņaugt acis
- sažņaugt rokas
- sažņaugt sirdi
- sažņaugta balss
- žņaugt sirdi
Atrasts skaidrojumos (200):
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- piezelties Aizaugt
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni)
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem
- sastiebrot aizaugt ar meldriem
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
- samežot aizaugt ar savvaļas kokiem
- aizstīgot Aizaugt ar stīgām
- piezelēt Aizaugt ar zaļumiem
- aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt
- melst Aizaugt, piesērēt
- aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt
- aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
- aizspiest Aizžņaugt
- aizžmaugt Aizžņaugt
- aizžmiegt Aizžņaugt
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt
- ieaugt Apaugt (ar bārdu)
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem)
- notruntēties apaugt ar bumbuļiem, truntēm
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām
- samatot Apaugt ar matiem
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
- nozālēt Apaugt ar nezālēm
- virzēt Apaugt ar nezālēm
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm
- piepēt Apaugt ar piepēm
- nopūkoties Apaugt ar pūkām
- saserot apaugt ar sariem
- iesūnāt Apaugt ar sūnām
- nosūbēt Apaugt ar sūnām
- uzsūnot Apaugt ar sūnām
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem
- aizzāļot Apaugt ar zāli
- sazālīt Apaugt ar zāli
- apzarot Apaugt ar zariem
- sūnīt Apaugt sūnām
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
- appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm
- nostiedzināt Apstīgot; apaugt
- apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām
- apžmaugt Apžņaugt
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- atsirt Ataugt
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
- atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt
- atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem)
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
- audzināties augt
- dzildēt augt
- vērēt augt
- riesties augt (par augiem)
- slieties augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
- kāpt augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
- cerāt augt ceros
- apceroties augt ceros apkārt kaut kam
- aizaugt augt ciet
- aizaugt augt ciet
- izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
- vērīt augt garam un slaidam, nelokoties
- rumbāties augt kopā, dziedēt, rētot
- savilnīt augt kuplam augstumā
- zalot augt lapās, lakstos
- sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- tīklot augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
- segt augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem)
- kāpt augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- staipīties augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
- rumpēt augt, dzīt (par brūci)
- veģetēt augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- apstirpt augt, izaugt, pastiepties
- noklāt augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām
- kāpelēt augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem)
- dīdzoties augt, palielināties
- griezties augt, veidoties apļveidā, spirālveida
- zelt augt, zaļot (par augiem, to kopumu)
- ekotops augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
- prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
- sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā)
- nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem)
- nozelt Blīvi noaugt (ar augiem)
- aprebt Brūcei dzīstot aizaugt
- kuplot būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem)
- kuplot būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem)
- nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
- klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām)
- klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- miegt cieši spiest, žņaugt
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- augšana darbība, process --> augt
- žņaudzējs darītājs --> žņaugt
- nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt
- zāļoties Dīgt, augt
- augošs divd. --> augt
- pieaudzis divd. --> pieaugt
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt
- rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
- rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
- retināt dzīt, dzīstot aizaugt
- rumbēt Dzīt, saaugt
- eitrofs eitrofisks - tāds, kas var augt tikai auglīgā, barības vielām bagātā vietā
- ēršķot Ērkšķot, augt dzeloņainam
- ērkšot Ērkšķot, augt dzeloņainam; ēršķot
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties
- ieaudzēties Ieaugt
- iestiprināties Ieaugt (organismā)
- sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
- sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
- iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt
- audzēties Iesakņoties un augt
- iebriesties iesākt piebriest, uzbriest, augt
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem)
- iezmaugt Iespiest, iežņaugt
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties)
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā)
- Eleocharis mamillata iežmaugtais pameldrs
- iežmaugt Iežņaugt (1)
- iežmiegt Iežņaugt (1)
- ņiebt Iežņaugt, iespīlēt
- iežmaugties Iežņaugties (1)
- satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt
- izmilzt Izaugt (8)
- izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu
- iznākt Izaugt (par zobu)
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem)
- izstīgt Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem)
- sastīdzēt Izaugt garam, tievam un vārgam (par augiem)
- izastiepties Izaugt garumā
- apaugt Izaugt kam apakšā
- izzaļot Izaugt lakstos
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem)
- izlukstēt Izaugt lukstos
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis)
- izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa
- pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem)
- pastīgt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem)
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem)
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām)
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem)
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām)
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem)
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu)
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu)
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2)
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem)
- noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem)
- augšus izsaka darbības "augt" pastiprinājumu
- nostīdzēt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam
- nostīgāt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu)
Atrasts piemēros (25):
- riba Ar abām rokām Konrāds paguva sažņaugt ragu, un tā asais gals tikai pasekli iedūrās starp ribām.
- lapa Bērna sekmju lapa ne vienmēr vecāku sejās rada platus smaidus un tiek domāts, ko darīt un kā skolēnu motivēt, lai atzīmes augtu.
- durklis Cik patīkami ir sažņaugt durkļa rokturi vai vēl nesakarsušu automāta korpusu, tumši zaļu mīnmetēja stobru.
- ciki Cikiem ir izredzes izaugt par bruņurupučiem?
- piešauties Dūrē sažņaugtā roka piešāvās pie mutes, nobolījās acis — Tušs pat no durvīm, kur viņš bija nolikts, lai neviens tās nedomā virināt un maitāt apgaismojumu, saskatīja, kā zīlītes aiziet aiz plakstiņiem, — un spēji uzšāvās kājās.
- atlaist Elīna tikai pašūpojusi galvu un mirkli atlaidusi sažņaugto dūri.
- domāt Es domāju, ka mums ir jāiet uz saprātīgiem lēmumiem, lai mēs varētu piesaistīt arvien labākus, gudrākus, kvalificētākus ministrus, kas pratīs nopelnīt naudu mūsu valstij, kas pratīs vēl gudrāk pārvaldīt Latviju, lai mūsu iedzīvotāju labklājība pieaugtu.
- sāļš Ir arī atsevišķi augi, kas var augt sāļā augsnē- teritorijās blakus jūrai vai okeānam.
- salīdzināt Ja filmu salīdzina ar bērnu, tad grūti pateikt, vai bērns izaugtu labāks, ja būtu rūpīgāk audzināts, lolots.
- būve Jumta slīpne liecināja, ka metrus divsimt dziļumā atrodas pamatīga Latvijas laika būve, kuru pāraugt nespēj pat ceriņi.
- tēvija Lai jaunais gaismas stars sētu zelta sēklu jaunatnes sirdīs un iedegtu tais ideālismu — augt lieliem garā, darbā un pienākumos tēvijai par godu.
- ražot Lai tas izaugtu un spētu ražot augļus, tam nepieciešams subtropu vai tropu klimats.
- lapains Lielākā daļa lapaino istabas puķu pieder pie telpaugiem, kas nepārstāj augt arī ziemā.
- nolikt Man bija bail, ka daba nolēmusi nedaudz uz mani izklaidēties un manā gadījumā nolikusi par pareizu esam kārtību, ka bārdai būs augt ne tur, kur citiem.
- atlaist Man bija kaklasaite jāatlaiž vaļīgāka, lai to galīgi nenožņaugtu.
- ražošanas līdzekļi Nesaprotams ir tikai tas kāpēc zemē, kurā vīnogas ir audzētas tūkstošiem gadu, kurā ģimenes paaudzēs bijuši vīndari tagad jārauj laukā vīna dārzi (tā arī ir vērtība un ražošanas līdzeklis), lai to vietā augtu nezāles.
- sāļš Pastāv pierādījumi, ka purpura organismi halofili (augi, kas spēj augt ļoti sāļās vidēs), varētu būt saistīti ar dažām senākajām dzīvības formām uz Zemes.
- lāzerepilācija Pēc lāzerepilācijas bojātais mats vairs nespēj augt un 1-2 nedēļu laikā atmirst un izkrīt.
- īpatsvars Pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā latviešu īpatsvars sāka pieaugt.
- budžets Plānojot kāzas, izmaksas var ātri vien pieaugt un, pirms jūs esat attapušies, jau esat pāršāvuši pāri ieplānotajam kāzu budžetam.
- dārzenis Saules gaisma palīdzēja augt dārzeņiem, un upes, kas plūst virs akmeņiem, nodrošina tīru ūdeni.
- tēja Tējas krūms ir apbrīnojami ilggadīgs - tas var augt un būt ražīgs simts un vairāk gadu.
- tendence Turklāt šim patēriņam ir tendence augt.
- dienu dienā Un būs vēl garus gadus, dienu dienā, kamēr zeme saēdīs zārku un iebruks mātes augumā augt gribošām saknēm.
- valgs Un kabatā sažņaugts valgs mutautiņš.
augt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv