Paplašinātā meklēšana

Meklējam augt.

Atrasts vārdos (113):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (369):

steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
piezelties Aizaugt
pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni)
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
aizcerāt Aizaugt ar krūmiem
pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem
piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem
sastiebrot aizaugt ar meldriem
aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
samežot aizaugt ar savvaļas kokiem
aizstīgot Aizaugt ar stīgām
piezelēt Aizaugt ar zaļumiem
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt
melst Aizaugt, piesērēt
aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt
aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
aizspiest Aizžņaugt
aizžmaugt Aizžņaugt
aizžmiegt Aizžņaugt
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
aizjemt Aizžņaugt, smacēt
ieaugt Apaugt (ar bārdu)
apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem)
notruntēties apaugt ar bumbuļiem, truntēm
notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām
samatot Apaugt ar matiem
apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
nozālēt Apaugt ar nezālēm
virzēt Apaugt ar nezālēm
aizpiepēt Apaugt ar piepēm
piepēt Apaugt ar piepēm
nopūkoties Apaugt ar pūkām
saserot apaugt ar sariem
iesūnāt Apaugt ar sūnām
nosūbēt Apaugt ar sūnām
uzsūnot Apaugt ar sūnām
apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem
aizzāļot Apaugt ar zāli
sazālīt Apaugt ar zāli
apzarot Apaugt ar zariem
sūnīt Apaugt sūnām
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm
nostiedzināt Apstīgot; apaugt
apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām
apžmaugt Apžņaugt
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
atsirt Ataugt
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt
atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem)
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
cauraugt augot izaugt kaut kam cauri
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
rumbāties augt kopā, dziedēt, rētot
savilnīt augt kuplam augstumā
sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
rumpēt augt, dzīt (par brūci)
apstirpt Augt, izaugt, pastiepties
apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā)
nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem)
nozelt Blīvi noaugt (ar augiem)
aprebt Brūcei dzīstot aizaugt
kuplot būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem)
kuplot būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem)
nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām)
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
miegt cieši spiest, žņaugt
stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
augšana darbība, process --> augt
žņaudzējs darītājs --> žņaugt
nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt
zāļoties Dīgt, augt
augošs divd. --> augt
pieaudzis divd. --> pieaugt
parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
retināt dzīt, dzīstot aizaugt
rumbēt Dzīt, saaugt
ēršķot Ērkšķot, augt dzeloņainam
ērkšot Ērkšķot, augt dzeloņainam; ēršķot
micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties
ieaudzēties Ieaugt
iestiprināties Ieaugt (organismā)
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt
audzēties Iesakņoties un augt
iebriesties iesākt piebriest, uzbriest, augt
iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem)
iezmaugt Iespiest, iežņaugt
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties)
iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā)
Eleocharis mamillata iežmaugtais pameldrs
iežmaugt Iežņaugt (1)
iežmiegt Iežņaugt (1)
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt
iežmaugties Iežņaugties (1)
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt
izmilzt Izaugt (8)
izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu
iznākt Izaugt (par zobu)
noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru
izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem)
izstīgt Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem)
sastīdzēt Izaugt garam, tievam un vārgam (par augiem)
izastiepties Izaugt garumā
apaugt Izaugt kam apakšā
izzaļot Izaugt lakstos
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem)
izlukstēt Izaugt lukstos
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis)
izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa
pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem)
pastīgt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem)
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem)
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām)
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem)
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām)
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem
novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem)
sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu)
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu)
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2)
noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem)
noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem)
augšus izsaka darbības "augt" pastiprinājumu
nostīdzēt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam
nostīgāt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam
izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu)
atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem)
izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
paaudzināties kaut cik, gandrīz izaugt
ģaubt Kaut, žņaugt
nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
palielināties kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2)
atsēst kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni)
saņemties kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu
aputēties kļūt utainam, apaugt ar utīm
novilnāt kļūt vilnainam, apaugt ar vilnu (matiem)
žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties
sakuplot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu)
kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
glorioza Liliju rindas ģints ("Gloriosa"), dekoratīvi, siltumnīcā audzējami augi, kas var izaugt līdz 3 m gari
aizaudzināt Ļaut aizaugt
paaudzināt Ļaut augt kādu laiku
pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest
saaudzināt Ļaut saaugt
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem)
nosīcēt Mazam, sīkam kļūt (arī vāji augt)
atsīkt mazliet paaugties
iesūnot mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas
priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle
meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
psihrofilie mikroorganismi mikroorganismi, kas spēj augt 0 C un zemākā temperatūrā (līdz -10 C)
ģaubties Mīlināties; ģaugties
apperpt Neaugt labi
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt
šēkstēt nīkulīgi augt
nozaļot Noaugt ar zaļiem augiem
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt
nokrūzāt Nonīkt, novārgt, neaugt uz augšu
aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt
garotēt Nožņaugt
nodžaubt Nožņaugt
nokrampēt Nožņaugt
nomuļīt Nožņaugt
nozmaugt Nožņaugt
nožmaugt Nožņaugt
nožņaigt Nožņaugt
nožņaudzīt Nožņaugt
pasmaukt Nožņaugt
pazmaugti Nožņaugt
strangulēt Nožņaugt, mocīt
nosmaukt Nožņaugt, nogalināt
nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt
apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt
nosažņaūgties Nožņaugties
nožmaugties Nožņaugties
purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi
pabust Paaugt
paaugties Paaugt (3)
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem)
pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pasacelties Paaugties (par augiem)
pasastiepties Paaugties garumā
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties
apaudzēt panākt, ka apaug; ļaut apaugt
izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku)
izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem)
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem)
pāržņaugt pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt
pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt)
sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt
apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām
apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām
pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu
pāržmaugt Pāržņaugt
pieaugums paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās
piezarot Pieaugt ar zariem
daaugt Pieaugt pie kā
sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
cilt Pieaugt, celties (piemēram, rūgstot)
sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm
sadzildēt Pieaugt, sadzīt
samētāties piebriest, izaugt
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu
ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.)
aizkraupēt Piepildīties, aizaugt ar kraupi
papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā
protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt
ataugsme process --> ataugt; ataugšana
grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām
aizžņaugties refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam
apžņaugties refl. --> apžņaugt
iežņaugties refl. --> iežņaugt (1)
nožņaugties refl. --> nožņaugt
žņaugties refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam
neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā
noaugums rezultāts --> noaugt (3)
saaugums rezultāts --> saaugt(1)
saaugums rezultāts --> saaugt(4)
RPT Rīgas Paraugtipogrāfija
čābt Rūgstot celties, pieaugt tilpumā
sariesties Saaugt (3)
aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt
sacementēties saaugt; saliedēties
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties
virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim)
sūnēt sākt apaugt ar sūnām
vārāt sākt apaugt ar zirnekļu tīkliem
dīgt sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem)
ieaudzēties sākt augt, iesakņoties
iesirt sākt augt, izdīgt
iesirties sākt augt, izdīgt
nākt sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties
sasajemties sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās)
ieziedēt sākt ziedēt, pelēt, vai apaugt ar sūnām
žņaugtin savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
piezelt Sazaļot, aizaugt
izstēdzēt Sazelt, izaugt ar garām stīgām, izaugt garam
pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem)
sažmaugt Sažņaugt
sažmiegt Sažņaugt
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas
sasprengāt Sažņaugt, aizžņaugt
sažmaugties Sažņaugties
sīcēt Sīkam augt, vāji attīstīties
ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi)
aizzmaugt Slāpt, aizsiet, aizžņaugt sev kaklu
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem)
žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest
spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā
ēncietība Spēja (augam) augt ēnā, panest ēnu
hidrotropisms Spēja (augu orgāniem) augt mitruma virzienā
ņumdzīt Spiest, žņaugt
zmiegt Spiest, žņaugt
zniebt stipri spiest, žņaugt
žņiebt stipri spiest, žņaugt
rosīties strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām)
jemties strauji augt (par augiem)
šauties strauji augt garumā (par augiem)
sisties strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām)
apsirties strauji izaugt, sadīgt viscaur
šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām
izvēlīgs tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos
audzelīgs tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties; auglīgs (1)
ražīgs tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1)
auglīgs tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; ražīgs
neizvēlīgs tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem)
sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
oligotrofs tāds, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
eitrofisks tāds, kas var augt tikai auglīgā, barības vielām bagātā vietā, piem., eitrofiskie augi
lielaudzējs tas, kas mēdz augt liels, kam ir nosliece augt lielam
izdoties tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem); labi izaugt (parasti par kultūraugiem)
izadoties tikt labi izaudzētam; labi izaugt
balstīties tikt uz priekšu, padoties, labi augt
dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt
pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu
krūklis Upes vai grāvja grīva, kur mēdz augt gara zāle
prausties uz augšu tiekties; augt
pieņemties miesās uzbaroties; paaugties
velties apaļumā uzbaroties; paaugties
apvelties Uzbaroties; paaugties
izpausīties Uzpampt, aptūkt, pieaugt
uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt
uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
uzpeikstēt Vārguļojot uzaugt, izaugt
čemuroties veidot čemurus; augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem)
briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku)
audzelība vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties
izzelt Zeļot izaugt
simpodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass beidz augt garumā līdz ar pirmā zieda attīstību, katrs nākamais ziednesis, attiecībā pret iepriekšējo ziedu atzarojas bazipetāli
hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri
džaubt Žņaugt
smaukt Žņaugt
zmaugt Žņaugt
žmaugt Žņaugt
žņaigt Žņaugt
zņaugt Žņaugt
žnaugt Žņaugt
aizžņaugt Žņaugt ciet
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku
glušīt Žņaugt, nogalināt
dušīt Žņaugt, spiest
ģiebt Žņaugt; galināt
zmaugties Žņaugties

augt citās vārdnīcās:

MLVV

augt

LLVV

augt

MEV

aûgt