Paplašinātā meklēšana

Meklējam B.

Atrasts vārdos (679):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
bēči "B" klases skolēni.
bēbītis "B" klases skolēns.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
bembis "BMW" markas automašīna
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
apsaišķis (Brūču) pārsējs.
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu.
Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes).
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km.
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji.
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
Akremaiči Ahremavci, apdzīvota vieta Baltkrievjā.
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku.
dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā.
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos.
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods.
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms.
talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās.
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos.
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā.
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā.
Braiana Apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā.
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
Peisova Apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā.
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā.
Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Akleņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā.
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Timšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Žeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā.
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā.
Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā.
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā.
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā.
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā.
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Bramaņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā.
Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā.
Čodorāni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Gutki apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Ierzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Jakuči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Lielā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Mazā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Kreiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā.
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā.
Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā.
Briede Apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku novada Burtnieku pagastā.
Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā.
Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Bļaideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jerčova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Jorzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Kliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Konogoļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Lauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Matisenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Meržova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Ņičipurenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Poddubje Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Popsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Prohori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Senčati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Skrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Zabolocki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bozēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bulmeistari Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Čērzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Osogols Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Radžēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Sumeinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Biksēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Kaiberis Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Purēnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Galtene Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Mazsēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Andruves Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
Naudaskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā.
Viesturi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Ērgļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Elektriķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
Pastališķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Ceplis Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Jumprava Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Strēlnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Jaunsaule Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Ozolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Zvaigzne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā.
Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā.
Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā.
Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Upenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus.
Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Vidzeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā.
Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā.
Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā.
Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā.
Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos.
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
Beisitija Apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Boldvina Apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bambērga Apdzīvota vieta ASV ("Bamberg"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bateivija Apdzīvota vieta ASV ("Batavia"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Boforta Apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bisbī Apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju.
Blūmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bolivara Apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brendona Apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Braitona Apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.).
Broktona Apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brukingsa Apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bransvika Apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā.
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči.
Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā.
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā.
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā.
Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā.
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā.
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā.
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā.
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā.
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā.
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā.
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā.
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā.
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas.
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā.
Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā.
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā.
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā.
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā.
Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
Bērzpils Apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
Domopole Apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā.
Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri.
Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos.
Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā.
Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta.
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos.
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē.
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā.
Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Vērne apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē.
Vevelgema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē.
Flerī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Framrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Kursela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Lesīna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Lēza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Pērivelza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Šatlē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Sengislēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Tiēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa.
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā.
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā.
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos.
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos.
Andena apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Andēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Anē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Avlanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Borēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Filipvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Ivuāra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Kuvēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Sambrvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Žedina apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Žēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos.
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā.
Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā.
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas.
Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos.
Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā.
Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā.
Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā.
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā.
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos.
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas.
Lanilisa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā.
Lesnevēna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā.
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē.
Gengāna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā.
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē.
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē.
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē.
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā.
Morleksa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā.
Trēgijē apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā.
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
Djegogarsija Apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā.
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā.
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā.
Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha.
Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina.
Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī.
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos.
Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā.
Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē.
Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā.
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā.
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā.
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē.
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē.
Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos.
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā.
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā.
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos.
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā.
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā.
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos.
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē.
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā.
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā.
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos.
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā.
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā.
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā.
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā.
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē.
Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē.
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā.
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa.
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā.
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī.
Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā.
Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos.
Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos.
Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā.
Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē.
Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos.
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē.
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē.
Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā.
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos.
Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Arkevīta apdzīvota vieta Sudānā (_Arkawīt_), Bahr el Ahmera vilājas austrumu daļā.
Gelterkindene apdzīvota vieta Šveicē, Bāzeles-lauku kantonā.
Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā.
Grindelvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Langnava Emmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Zumisvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
Hercogenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Kirhberga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Ucenštorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā.
Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē..
Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā.
Bīrene pie Āres apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Frūtigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Ītendorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Lauterbrunnene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Minhenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Oberdīsbaha apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Ostermundigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Švarcenburga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Vatenvile apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā.
Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā.
Ajdinlara apdzīvota vieta Turcijā, Bitlisas ila ziemeļu daļā.
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos.
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas.
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta.
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē.
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē.
Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē.
Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē.
Ulofstrema apdzīvota vieta Zviedrijā (_Olofström_), Blēkinges lēnē.
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē.
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē.
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē.
Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē.
Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē.
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga.
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas.
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
otainis Āra bērzs ("Betula pendula").
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula").
otenis Āra bērzs ("Betula pendula").
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu.
Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā.
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
Oresa Aresa, upe Baltkrievijā.
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella").
inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria").
sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria").
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria").
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā.
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā.
Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums.
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
Balja Oha Luena Atlona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Luain_).
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
Ceplīšu ezers atradās Baldones pagastā, nosusināts.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^.
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha.
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha.
Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^.
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m.
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers.
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns.
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs).
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga.
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha.
Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha.
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m.
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m.
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^.
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
pirmtēls Attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B.
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji.
kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji.
rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji.
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns.
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs.
Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m.
Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā.
ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā.
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m.
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m.
Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m.
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m.
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m.
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m.
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m.
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri.
Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m.
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji.
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji.
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants.
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants.
Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji.
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants.
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji.
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants.
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants.
Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants.
Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums.
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji.
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji.
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji.
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants.
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants.
Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji.
Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants.
Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums.
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants.
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Aukupe Aukupeite Baltinavas pagastā.
Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
ABP Austrijas Brīvības partija.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci.
volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā.
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
austrumu baznīcas Austrumu ortodoksālās Baznīcas.
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis").
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
žurka automašīna _BMW E36_.
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus").
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
Lošu ezers Avošiņš, ezers Bērzaunes pagastā.
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km.
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
UVB B ultravioletais starojums.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja).
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē.
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā.
bābiete Bābietis.
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda.
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam.
Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece.
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
bābība Bābisks raksturs; bābiska izturēšanās.
Babbit Babīte.
Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā.
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji.
eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji.
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji.
salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants.
spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji.
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants.
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji.
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
babītieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Babīte" iedzīvotāji.
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji.
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants.
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji.
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji.
tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji.
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji.
Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā.
babitmetals Babīts.
Babjas kalns Babja Gura.
Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā.
bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks.
Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
babuvists Babuvisma piekritējs.
ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos.
bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints.
trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata").
covatušīni Bacbi - etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā.
bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības.
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints.
baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība.
bacilogēns Baciļu ierosināts.
bacilūrija Baciļu izdale ar urīnu.
baciloskopija Baciļu meklēšana vai aplūkošana mikroskopā.
bacillārs Baciļu radīts; baciļiem līdzīgs; baciļveida.
baciloterapija Baciļu vai to produktu ievadīšana organismā terapijas nolūkā.
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya").
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža.
grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize.
badmēris Bada nāve, liels trūkums.
badnāve Bada nāve.
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga.
plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
puputis Badadzeguze, pupuķis.
bodains Badains.
krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku).
sumkāslis Badakāsis, izsalkušais.
lielvēderis Badakāsis, nesātnieks.
rīmete Badakāsis, rīlis, rīmis.
negalis Badakāsis, rīlis.
badsstakle Badakāsis, rīma, āmrija.
negandelis Badakāsis, rīma.
baģis Badakāsis.
Lophozia badensis Bādenes smaillape.
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
bedi Badi - tauta Nigērijā.
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
badonīgs Badīgs, negausīgs.
bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs.
zadināt Badināt (aiz skopuma).
salcināt Badināt 1, turēt izsalkumā.
badināties Badināt sevi; badoties.
badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
mērdīt Badināt vai lēnām indēt.
ģībēt Badināt, mērdināt.
izsalcināt Badināt, slikti barot.
kaldināt Badināt, turēt izsalkumā.
kaltināt Badināt, turēt izsalkumā.
kalināt Badināt.
kalstināt Badināt.
kārsināt Badināt.
krupināt Badināt.
zalināt Badināt.
milināties Badināties, skopuļoties.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
maurāt Badīt (ar ragiem).
badēties Badīt citam citu.
badīties Badīt citam citu.
atbadīt Badīt pretim.
badāt Badīt, bakstīt.
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
badāties Badīties.
bukēties Badīties.
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach").
badžiks Badmintons.
bedmingtons Badmintons.
bedmintons Badmintons.
Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā.
Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
mirnēt Badojoties vājēt.
mērdība Badošanās.
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
atbadīt Badot atgrūst, attaisīt (ko) vaļā.
piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
nobadīt Badot nonāvēt.
uzbadīt Badot radīt ievainojumu vai punu.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
aizgalēties Badoties par ilgu.
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
kāst Badoties, ciest badu.
aizmērdināt Badoties, pabadoties.
krankāt Badoties, sajust izsalkumu.
badāties Badoties.
badēties Badoties.
kaldināties Badoties.
kamēt Badoties.
kānēt Badoties.
kārmēties Badoties.
mērdelēties Badoties.
mirlēt Badoties.
zalināties Badoties.
salka Bads, kāre.
badamiets Bads, nabadzība.
fames Bads, trūkums.
kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu.
noģībt Badu mirt.
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
bagerēt Bagarēt.
bogderēt Bagarēt.
bagarmašīna Bagars.
bogders Bagars.
bugurmašīna Bagars.
lielmaniete Bagāta saimniece.
bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
bajārāks Bagātāks, dižciltīgāks.
bagatai Bagāti (dzīvot).
mamons Bagātība kā ļaunuma sakne.
pārpilne Bagātība, labklājība.
pārpilnums Bagātība, pārpilnība.
opulence Bagātība, pilnība.
dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
bagatība Bagātība.
plutomānija Bagātības mānija.
bagateris Bagatieris.
bagatiers Bagatieris.
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne.
izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu.
rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija.
mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana.
laringoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no balsenes.
traheoblenoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no trahejas.
cistoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no urīnpūšļa.
pioblenoreja Bagātīga gļotu un strutu izdalīšanās.
blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
pakarīgs Bagātīga pāksts (par pākšaugiem).
poligalaktija Bagātīga piena sekrēcija.
hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām.
galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem.
apdastīt Bagātīgi apdāvināt.
glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
apsvētīt Bagātīgi apveltīt.
dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē.
tabernākuls Bagātīgi dekorēta niša pie altāra, kurā novieto svētā statuju.
altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
vaļīt Bagātīgi krist (par sniegu).
runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs.
izdzerties Bagātīgi lietot alkoholu.
dābls Bagātīgi saaudzis.
amolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
emolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
drēbt Bagātīgi snigt, arī līt.
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
dāsnīgs Bagātīgs, devīgs.
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana).
abundans Bagātīgs, pārpilnīgs.
pārpilnīgs Bagātīgs, pietiekams.
birīgs Bagātīgs, ražīgs.
dāsns Bagātīgs.
devīgs Bagātīgs.
lutīgs Bagātīgs.
maizīgs Bagātīgs.
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
kopt Bagātināt (valodu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
amonificēt Bagātināt augsni ar amonjaku.
gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi.
bagāterīša Bagātniece.
bagātnīca Bagātniece.
bagātnieca Bagātniece.
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums.
bagačs Bagātnieks.
baganturis Bagātnieks.
bagātais Bagātnieks.
bagātelis Bagātnieks.
bagāteris Bagātnieks.
bagāts Bagātnieks.
bagaturis Bagātnieks.
bagatūrs Bagātnieks.
bagāturs Bagātnieks.
lielbagātnieks Bagātnieks.
mantietis Bagātnieks.
naudenieks Bagātnieks.
naudnieks Bagātnieks.
naudonis Bagātnieks.
turīgais Bagātnieks.
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
ābolots Bagāts ar āboliņu.
āķains Bagāts ar āķiem.
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem.
sēņots Bagāts ar sēnēm.
tačains Bagāts ar zivīm.
frej-freja Bagāts cilvēks.
lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai.
bagatirs Bagāts saimnieks, bajārs latvju dainās.
lielmanis Bagāts saimnieks.
zeltnesis Bagāts vīrs.
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs.
pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs.
brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām.
biezs Bagāts, turīgs.
liels Bagāts, turīgs.
dižs Bagāts, varens.
bagats Bagāts.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls.
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita.
mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
pauna Bagāža, saiņi.
bagažņiks Bagāžas glabātuve.
bagažņiks Bagāžnieks.
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
baggi Bagijs.
Bostens Bagraškels - ezers Ķīnā.
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
BS Bahamas, valsts divburtu kods.
BHS Bahamas, valsts trīsburtu kods.
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents.
Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
BH Bahreina, valsts divburtu kods.
BHR Bahreina, valsts trīsburtu kods.
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
bahreinieši Bahreinas pamatiedzīvotāji.
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi.
Madžutiņš Baibas ezers Rušonas pagastā.
aizbaidīt Baidīt prom.
baidēties Baidīt vienam otru, citam citu.
daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā.
gandēt Baidīt, baidīties.
dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru.
izbailināt Baidīt, izbiedēt.
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
baiļot Baidīt, šausmināt.
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu.
gant Baidīt; gandēt.
baidāt Baidīt.
baidināt Baidīt.
gandināt Baidīt.
tramēt Baidīt.
trūcināt Baidīt.
truhņīties Baidītes.
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
baikst Baidīties, baiļoties.
bailēt Baidīties, baiļoties.
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstīties Baidīties, bīties.
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties.
drūt Baidīties, kļūt drūmam.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
rauties Baidīties; arī valdīties.
bokstīties Baidīties; šaubīties.
bzdeķ Baidīties.
drejfiķ Baidīties.
drūkstīties Baidīties.
gandēties Baidīties.
iedrīkstēties Baidīties.
iedrošināties Baidīties.
minževatsja Baidīties.
tramēties Baidīties.
tramīties Baidīties.
truhņīt Baidīties.
trūkažāties Baidīties.
trukņīties Baidīties.
iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā).
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā).
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pabaidēt Baidot padzīt.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
izbaidīties Baidoties izsargāties.
daires Baiga sajūta, vieglāka par bailēm.
Biedēkls Baiglis.
baismonīgs Baigs.
Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas.
sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
Coregonus autumnalis migratorius Baikāla omulis.
sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s).
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
baiksti Bail.
baiļ Bail.
baili Bail.
baiļi Bail.
bais Bail.
baisi Bail.
baist Bail.
baisti Bail.
bries Bail.
bailība Bailes (1).
nobailes Bailes (parasti nelielas).
ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
nostofobija Bailes atgriezties mājās.
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu.
fronemofobija Bailes domāt.
mageirokofobija Bailes gatavot ēdienu.
venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus.
tradekafobija Bailes no 13. datuma.
koprastazofobija Bailes no aizcietējumiem.
obezofobija Bailes no aptaukošanās.
hematofobija Bailes no asinīm.
apopatofobija Bailes no atejas.
tahofobija Bailes no ātruma.
bateofobija Bailes no augstuma.
heimatofobija Bailes no aukstuma.
plutofobija Bailes no bagātības.
tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla.
apeirofobija Bailes no bezgalīgā.
apifobija Bailes no bitēm.
boļšefobija Bailes no boļševikiem.
onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
ergofobija Bailes no darba.
lahanofobija Bailes no dārzeņiem.
kiberofobija Bailes no datoriem.
deizidaimonija Bailes no dēmoniem un spokiem; māņticība.
fengofobija Bailes no dienasgaismas.
teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām.
tokofobija Bailes no dzemdībām.
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
eirofobija Bailes no Eiropas.
stigiofobija Bailes no elles.
fobofobija Bailes no fobijas.
gallofobija Bailes no frančiem, naids pret visu francisko.
bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām.
ritifobija Bailes no grumbu parādīšanās.
kherofobija Bailes no izklaidēm.
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību.
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem).
entomofobija Bailes no kukaiņiem.
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras.
glenofobija Bailes no lelles skatiena.
farmakofobija Bailes no medikamentu lietošanas.
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves.
motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
nāves bailes Bailes no nāves.
tanatofobija Bailes no nāves.
pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
musofobija Bailes no pelēm.
aplodoksofobija Bailes no personiskā (sava) viedokļa.
frigatriskaidekafobija Bailes no piektdienas 13. datumā.
paraskevidekatriafobija Bailes no piektdienas 13. datumā.
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
hafefobija Bailes no pieskārieniem.
agorafobija Bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, viens no psihoneirozes veidiem.
peladofobija Bailes no plikpaurības.
seksofobija Bailes no pretējā dzimuma.
dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi.
peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas.
antofobija Bailes no puķēm.
oktofobija Bailes no pūļa.
aknefobija Bailes no pumpām uz sejas.
radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts.
vertigofobija Bailes no reiboņa.
arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām.
sociofobija Bailes no sabiedrības.
helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā.
dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem.
homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes).
ginaikofobija Bailes no sievietēm.
ginofobija Bailes no sievietēm.
rabdofobija Bailes no soda.
eizoptrofobija Bailes no spoguļiem; bailes no sava atspulga.
spektrofobija Bailes no spoguļiem.
kinofobija Bailes no suņiem.
rektofobija Bailes no tā, ka varētu nebūt izkārnījumu.
tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku.
traumofobija Bailes no traumām.
peniafobija Bailes no trūkuma.
skotofobija Bailes no tumsas.
hidrofobija Bailes no ūdens.
pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka.
verbofobija Bailes no vārdiem.
ciklofobija Bailes no velosipēdistiem.
emetofobija Bailes no vemšanas.
monofobija Bailes no vientulības.
neofobija Bailes no visa jaunā.
gnozifobija Bailes no zināšanām.
arahnofobija Bailes no zirnekļiem, riebums pret tiem.
fobiofobija Bailes nobīties.
eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā.
ereitofobija Bailes nosarkt.
gravidofobija Bailes palikt stāvoklī.
toksifobija Bailes saindēties.
maniofobija Bailes saslimt ar māniju.
trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
nozofobija Bailes saslimt.
gravidofobija Bailes satikt grūtnieci.
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
gefirofobija Bailes šķērsot tiltu.
tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam.
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
būgnums Bailes, baisma.
bailestība Bailes, bijība.
trusls Bailes, biklums.
bīle Bailes, izbailes; bīles.
bīlis Bailes, izbailes; bīles.
aizbailes Bailes, izbailes.
bīles Bailes, izbailes.
nobīle Bailes, izbailes.
nobīles Bailes, izbailes.
pabīšanās Bailes, izbailes.
šausmības Bailes, izbīlis.
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
baimes Bailes, nobailes, izbīšanās; šausmu sajūta.
druvas Bailes, raizes, šausmas.
biedi Bailes, šausmas.
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
spregas Bailes; bezizejas situācija.
anxiety Bailes.
baiga Bailes.
baigas Bailes.
bailas Bailes.
baile Bailes.
bailības Bailes.
bailums Bailes.
baiļums Bailes.
bijība Bailes.
bīte Bailes.
drebulis Bailes.
izbīles Bailes.
mandrāža Bailes.
pārbīles Bailes.
zāpugs Bailes.
diegs Bailīga vai nemākulīga persona.
baiganis Bailīgais.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
timorosamente Bailīgi, atturīgi.
timidamente Bailīgi, bikli.
timoroso Bailīgi, bikli.
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
bailīgai Bailīgi, nedroši.
baiļi Bailīgi.
paventoso Bailīgi.
trūcelīgs Bailīgs (par zirgu).
mēgls Bailīgs bērns.
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
očkomjot Bailīgs cilvēks.
tireklis Bailīgs cilvēks.
špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
tramdis Bailīgs zirgs.
tramiķis Bailīgs zirgs.
baiļš Bailīgs, bikls nedrošs.
dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
bails Bailīgs, bikls, nedrošs.
bigls Bailīgs, bikls, tramīgs.
baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
baigans Bailīgs, bikls.
bītīgs Bailīgs, bikls.
drūvīgs Bailīgs, bikls.
raustīgs Bailīgs, drebošs.
memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs.
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs.
bailulis Bailīgs, nedrošs.
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
būgns Bailīgs; kautrīgs.
bzdelovatijs Bailīgs.
drievīgs Bailīgs.
tracīgs Bailīgs.
tramjš Bailīgs.
bailība Bailīgums.
bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
špuka Bailulis.
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
bailēties Baiļoties, baidīties.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
suflamēšana Baiļu atvairīšana, pārtraucot darbību.
psihorekse Baiļu neiroze šoka gadījumā.
baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes.
hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes.
ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
baiss Baisma (2).
bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši.
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs.
baisms Baismīgs.
baiss Baismīgs.
dairs Baiss, nezināms.
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
oktets Baits, kas sastāv no 8 bitiem.
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru.
bajans Bajāns.
bajāriene Bajāra sieva.
Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā.
baidzi Baji - tautas pašnosaukums.
baiho Baji - tautas pašnosaukums.
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
bajonete Bajonetsavienojums.
Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
paugas Bakas, vātis.
baķes Bakas.
bobuškas Bakas.
pakas Bakas.
pokas Bakas.
vātis Bakas.
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā.
mainada Bakchante ekstatiskā stāvoklī.
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii").
Echinopsis backebergii Bakeberga ehinopsis.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakhante Bakhanāliju dalībniece.
euoi Bakhanšu gaviļu sauciens.
ragutnīca Bakhante (leišu mitoloģijā).
bakhs Bakhijs.
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
kongo Bakongi - tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū.
bacopa Bakopas.
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
čuks Bakstāmais kociņš.
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
bakstāms Bakstīklis.
čukstīt Bakstīt (1).
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
ķēgāt Bakstīt (zemi), rakņāt.
aizbakstīt Bakstīt ciet.
atbakstīt Bakstīt nost.
atbakstīt Bakstīt pretim.
ukņīt Bakstīt sānos.
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
izzurdīt Bakstīt, bikstīt ārā, uz priekšu.
dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt.
urdīt Bakstīt, bikstīt; rakņāt, rušināt.
čikstēt Bakstīt, bikstīt.
čuksnīt Bakstīt, bikstīt.
čukurēt Bakstīt, bikstīt.
čuskāt Bakstīt, bikstīt.
čuslīt Bakstīt, bikstīt.
dukstīt Bakstīt, grūstīt, durstīt.
čiknīt Bakstīt; stampāt.
čukstīties Bakstīties, durstīties.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čudurēties Bakstīties.
apurķēt Bakstot (bikstot), urķējot apvandīt, izrakņāt.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
čakāt Bakstot ar kādu rīku virzīt (kur iekšā).
iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā).
čokāt Bakstot ar kādu rīku, virzīt (kur iekšā).
atbakstīt Bakstot atbīdīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
izbakstīt Bakstot ievainot.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izurdīt Bakstot izdabūt.
izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
pārbadīt Bakstot pārmeklēt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast.
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izkrepināt Bakstot tīrīt.
krepināt Bakstot tīrīt.
izdakstīt Bakstot un durstot pārbaudīt, pārmeklēt.
uzbakstīt Bakstot uzrušināt (1).
uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast.
aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt.
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
nočukāt Bakstot, bīdot nogrūst; nočokarēt.
nočokarēt Bakstot, bīdot nogrūst.
nočokāt Bakstot, bīdot nogrūst.
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
nourķēt Bakstot, rakņājot (ar mietu), nogrūst.
atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt.
atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm).
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
stengbakštagas Bakštagas, kas nāk no stengas topa.
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku.
gimnobaktērija Baktērija bez viciņām.
leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
halibaktērija Baktērija, kas dzīvo sālsūdenī (jūras ūdenī).
zimofīts Baktērija, kas ierosina fermentāciju.
fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē.
azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
fotobaktērijas Baktērijas ar bioluminiscences spējām.
amfitrihi Baktērijas ar vienu viciņu katrā galā.
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
lizogēnija Baktērijas un bakteriofāga koppastāvēšana.
bakterioholija Baktērijas žultī.
lāsnieki Baktērijas, infuzorijas.
anaerobijas Baktērijas, kas attīstās bezskābekļa vidē.
pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
saprogēniskās baktērijas Baktērijas, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu.
sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru.
diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki.
aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis.
bakteriostāze Baktēriju augšanas un attīstības kavējums vai aizture.
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija.
hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana.
bacillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder klostrīdijas.
rhodospirillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder purpurbaktērijas.
campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints.
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā.
dekstrānsaharāze Baktēriju ferments, kas pārvērš saharozi dekstrānā.
donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem.
heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
agrobacterium Baktēriju ģints.
erwinia Baktēriju ģints.
bakteriēmija Baktēriju iekļūšana asinīs.
bakteriogēns Baktēriju ierosināts.
bakteriohemaglutinīns Baktēriju ietekmē radies hemaglutinīns.
bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns.
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
bakteriūrija Baktēriju izvadīšana no organisma ar urīnu.
actinomycetes Baktēriju kārta, pie kuras pieder aktinomicētes.
firmibacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder klostrīdijas.
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas.
scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas.
schizomycetes Baktēriju klase.
tallobacteria Baktēriju klase.
bakteriospermija Baktēriju klātiene spermā.
serumkultūra Baktēriju kultūra serumā.
disgonija Baktēriju kultūras augšanas novirze no normas.
bakteriofāgija Baktēriju līze specifisku bakteriofāgu ietekmē.
zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
gracilicutes Baktēriju nodalījuma apakšnodalījums.
aquaspirillum Baktēriju nodalījuma ģints.
tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas.
bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela.
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
bakterioskopija Baktēriju pētīšana ar mikroskopa palīdzību.
glishrīns Baktēriju radīts mucīns urīnā.
bakteriofitoma Baktēriju radīts, audzējam līdzīgs bojājums.
actinomycetales Baktēriju rinda, pie kuras pieder aktinomicētes.
myxobacteriales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikobaktērijas.
mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas.
bakterioklāze Baktēriju sairšana, fragmentēšanās.
bakteriopeksija Baktēriju saistīšana histiocītos.
anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla.
bakteriotoksēmija Baktēriju toksīni asinīs.
prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes.
opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
bacteriophyta Baktēriju valsts nodalījums ar \~8000 sugu.
fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
holerafāgs Bakteriofāgs, kas inficē holeras vibrionu.
endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē.
difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
bakrēta Baku rēta.
pokrētes Baku rētas; pokrētas.
pokrētas Baku rētas.
neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
bakains Bakurētains.
bedriņains Bakurētains.
dobains Bakurētains.
pakains Bakurētains.
pakrētains Bakurētains.
pokrētains Bakurētains.
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka.
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
baķgals Baķa gals.
ritums Baķī saritināts noausts audums.
baķinki Baķinkas.
boķinkas Baķinkas.
boķinki Baķinkas.
tiņava Baķis; kamols; pika.
baks Baķis.
biezpienģīmis Bāla seja.
albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru.
ballāda Balāde.
ballade Balāde.
balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta.
corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
blanksts Balagāns; ākstība.
Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
Balagata Bālāghāta - upe Indijā.
pangloss Balamute, kas par visu runā.
dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
platrīklis Balamute, lielībnieks.
vārdainis Balamute, mutes varonis.
balaboze Balamute.
mutesbajārs Balamute.
bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās.
balamuthia Balamutijas.
bala Balanda ("Chenopodium").
balande Balanda ("Chenopodium").
balandene Balanda ("Chenopodium").
balandenes Balanda ("Chenopodium").
balanta Balanda ("Chenopodium").
balante Balanda ("Chenopodium").
balata Balanda ("Chenopodium").
balate Balanda ("Chenopodium").
balatne Balanda ("Chenopodium").
baloda Balanda ("Chenopodium").
balodas Balanda ("Chenopodium").
balodes Balanda ("Chenopodium").
balodiene Balanda ("Chenopodium").
balodine Balanda ("Chenopodium").
balodiņš Balanda ("Chenopodium").
balodne Balanda ("Chenopodium").
bālote Balanda ("Chenopodium").
bālotne Balanda ("Chenopodium").
balotnīte Balanda ("Chenopodium").
bālotnīte Balanda ("Chenopodium").
drīzine Balanda ("Chenopodium").
griestavas Balanda ("Chenopodium").
melde Balanda ("Chenopodium").
meldri Balanda ("Chenopodium").
naudaļa Balanda, balodene.
bale Balanda.
balode Balanda.
baltvēderiņi Balanda.
baludine Balanda.
baludne Balanda.
bālūne Balanda.
riestavas Balandas ("Chenopodium").
truši Balandas ("Chenopodium").
zospēdas Balandas ("Chenopodium").
meldes Balandas; meļģes.
balas Balandas.
chenopodium Balandas.
meļģes Balandas.
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
cyclolobeae Balandu apakšdzimta.
chenopodiaceae Balandu dzimta.
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium").
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum").
balandzupa Balandu zupa.
balzupa Balandu zupa.
balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos.
balanopales Balanopāliju rinda.
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced").
balankse Balanss.
balanse Balanss.
brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
balantīdijs Balantīdija.
balantidium Balantīdijas.
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena.
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija).
TPI Bālās treponēmas imobilizācija (angļu "Treponema pallidum immobilization").
ballasts Balasts.
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem.
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
Kažaune Balda, Maltas pieteka.
Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā.
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums.
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
baldellia Baldēlijas.
gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides").
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
Baldieša grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
Baldiešu grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
Baldohn Baldone.
Misas meteorīts Baldones meteorīts.
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums.
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji.
stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji.
vārpieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
avotieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Avoti" iedzīvotāji.
berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
bernastieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Bernasti" iedzīvotāji.
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji.
Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Baldones pilsētas lauku teritorija Baldones pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji.
valerjaņi Baldriāna tinktūra, izvilkums u. tml.
baldrijandrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
baldrijāņdrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
baldrijāndropas Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna.
balderjāndrapes Baldriāna tinktūra.
balderjāņdrapes Baldriāna tinktūra.
buldurjāņi Baldriāna tinktūra.
valeriana Baldriāni.
balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurjāņi Baldriāns (augs).
baldriānis Baldriāns.
blauderjānis Baldriāns.
geosots Baldriānskābais gvajakols.
valerianaceae Baldriānu dzimta.
valerianacejas Baldriānu dzimta.
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bolabosis Baldriānu ģints augs.
valerianella Baldriņi.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
bālelis Bāleliņš.
bālenītis Bāleliņš.
bālens Bāleliņš.
brāleliņš Bāleliņš.
ballerīna Balerīna.
balot Bālēt (2).
pālēt Bālēt, mainīt krāsu.
kvietēt Balēt; balināt.
talot Balēt; talēt.
talāt Balēt.
talēt Balēt.
tīlēt Balēt.
palst Bālēt.
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem.
padetruā Baletā - deja trim dejotājiem.
adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā.
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves.
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā.
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
hitons Baleta tērps bez piedurknēm.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
danseuse Baleta vai varietē dejotāja.
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
balets Baletdejotāju trupa.
balletmeistars Baletmeistars.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
balete Balets.
ballets Balets.
Polyscias balfouriana Balfūra poliscija.
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
baltganums Bālgana krāsa.
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem.
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
bālens Bālgans; bāls.
bālans Bālgans.
balgins Bālgans.
balskans Bālgans.
balzgans Bālgans.
bālzgans Bālgans.
kosains Bālgans.
žēlīgs Bālgans.
bālgenums Bālganums.
bālēties Bāli atspīdēt.
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans.
krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem.
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs.
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
zilsalns Bāli zilganpelēks.
pāli Bāli.
Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
dzelgans Bālidzeltens.
bālin Bālin bāls - ļoti bāls.
bala Balinājums (linu).
balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
tals Balināšana.
klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
kodināt Balināt (matus).
apbalsināt Balināt apkārt; nokrāsot baltu.
klorēt Balināt ar hlorkaļķiem.
kalēt Balināt linu audeklu, linus.
patilāt Balināt linus.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
baltot Balināt, balsināt.
vitot Balināt, balsināt.
talināt Balināt, tilināt.
balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu.
bālināt Balināt.
bālot Balināt.
blieķēt Balināt.
talāt Balināt.
vitēt Balināt.
atkrāsotājs Balinātājs līdzeklis.
balāties Balināties.
talēties Balināties.
taloties Balināties.
tulēties Balināties.
tulināties Balināties.
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
kārseknis Balinātu linu kaudze.
pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot.
aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
sabalināt Balinot ļaut sadēdēt.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
satilāt Balinoties sadrupt.
Balinova Balinovas ezers - Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
bāls Bālis.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
Ilīrijas pussala Balkānu pussala.
Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
balkongs Balkons.
lievenis Balkons.
pīpētava Balkons.
bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana.
baļļuks Balle; diskotēka.
kurciemi Balle; saviesības.
kurcums Balle; saviesības.
bale Balle.
balne Balle.
bals Balle.
balva Balle.
balve Balle.
dancis Balle.
ballinieks Balles 1 dalībnieks.
papiljons Balles pāru deja.
ballēt Ballēties.
balistika Ballistika.
balistisks Ballistisks.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
disene Ballīte.
plēsiens Ballīte.
balneologs Balneoloģijas speciālists.
Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene.
balandenes Balodene ("Atriplex").
balodine Balodene ("Atriplex").
atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints.
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
dūduks Balodis, dūja.
dūdulis Balodis, dūja.
dūve Balodis; dūja.
dūviņa Balodis; dūja.
dūviņš Balodis; dūja.
dūdis Balodis; tas, kas dūdo.
balode Balodis.
baltacis Balodis.
baludis Balodis.
dūda Balodis.
dūja Balodis.
pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
balons Balonbura.
ballons Balons.
balongs Balons.
baluns Balons.
balsnīt Balot (1).
pātēt Balot.
balotierēt Balotēt.
Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā.
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
balodains Baložkrāsas, zilgans.
baložupelēks Baložpelēks.
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
columbidae Baložu dzimta.
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ectopistes Baložu dzimtas ģints.
svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum").
columba Baložu ģints.
balodene Baložu mātīte.
balodine Baložu mātīte.
balodēns Baložu mazulis.
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka.
Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka.
columbiformes Baložveidīgie.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
bezasiņu Bāls (par seju).
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
pālums Bāls atspīdums pie debesīm.
bālulītis Bāls bērns.
bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
bālēne Bāls cilvēks.
bālēns Bāls cilvēks.
bālotne Bāls cilvēks.
bālotnīte Bāls cilvēks.
bālīns Bāls, blāvs.
mēnessbāls Bāls, blāvs.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
balsens Bāls, pabāls.
māņattēls Bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas.
plieksts Bāls, slimīgs.
mēļš Bāls, ūdeņains.
bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
ģiebs Bāls, vārgs cilvēks.
balgs Bāls.
bols Bāls.
pāls Bāls.
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
laringālis Balsenē artikulēts līdzskanis.
gāmurs Balsene, ādamābols.
pēkša Balsene; balss.
balsejs Balsene.
balsenīca Balsene.
balsijs Balsene.
balsrīkle Balsene.
mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
laringorāģija Balsenes asiņošana.
Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure").
krups Balsenes difterija.
balsenīce Balsenes dobums, arī elpvads.
svētdienasrīkle Balsenes dobums; arī elpvads.
tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
laringokseroze Balsenes gļotādas sausums.
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs.
laringektomija Balsenes izgriešana.
ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
laringometrija Balsenes mērīšana.
laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums.
laringocentēze Balsenes punkcija vai incīzija.
ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
laringorāfija Balsenes sašūšana.
laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana.
laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums.
laringofaringektomija Balsenes un rīkles pieguļošās daļas izgriešana.
vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
tīcināt Balsi locīt.
biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
veukšēt Balsī raudāt, činkstēt.
ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt.
silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
kaļķēt Balsināt ar kaļķi.
nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna.
baltēt Balsināt, darīt baltu.
nobaltēt Balsināt, nobalsināt.
belēt Balsināt; kaļķot.
balinēt Balsināt.
balšināt Balsināt.
vitāt Balsināt.
vitēt Balsināt.
aizvitēt Balsinot aizziest.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balgans Balsnējs.
pabalgans Balsnējs.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
nolēzēt Balsojot neievēlēt.
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības.
telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
balsīt Balsot 1.
nobalsot Balsot un pabeigt balsot.
pārbalsāt Balsot vēlreiz, no jauna.
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna.
balsāt Balsot.
balsātājs Balsotājs.
temme Balss (skaļa).
balse Balss 1.
balsenīca Balss 1.
balsenīce Balss 1.
balsne Balss 1.
balsnis Balss 1.
balsns Balss 1.
fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt.
guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu.
oksifonija Balss asums, skarbums.
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
hordektomija Balss krokas izoperēšana.
hordīts Balss kroku iekaisums.
hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi.
laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
heterofonija Balss lūzums pubertātē.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
infleksija Balss modulācija, intonācija.
balsošana Balss nodošana vēlēšanās.
ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai.
heterofonija Balss rakstura nenormālība vai pārmaiņa.
stemple Balss rīkle.
miohordīts Balss saišu atslābinātājmuskuļa iekaisums.
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
balseklis Balss saites.
laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni.
ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
lallas Balss skaņas, parasti atkārtojot "la".
leptofonija Balss smalkums vai vājums.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā.
foniatrija Balss traucējumu terapija.
fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
hemerafonija Balss zudums dienā un atgūšana naktī; histērijas simptoms.
niktofonija Balss zudums dienā; novēro histērijas gadījumā.
holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī.
niktafonija Balss zudums naktī; novēro histērijas gadījumos.
štoperis Balss zudums no uztraukuma.
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
balsis Balss.
balstenīca Balss.
balsts Balss.
bļaujamais Balss.
štimme Balss.
voce Balss.
vox Balss.
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
maksims Balsta ložmetēja tips; bija izplatīts 20. gs. pirmajā pusē.
pazvaļa Balsta, atbalsta veids.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu.
balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balstiņas Balstiņa.
stucēt Balstīt (1).
stutēt Balstīt (1).
stutīt Balstīt (1).
stutēt Balstīt (2).
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
paspillēt Balstīt, atbalstīt.
remt Balstīt.
sliegt Balstīt.
spriest Balstīt.
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
remties Balstīties, atspiesties.
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm.
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei).
atsperbalsts Balsts 1(1) ar atsperes mehānismu.
stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
stute Balsts 1(2).
stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram.
ragālis Balsts pie veca arkla.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
stakles Balsts, pamats kādai ierīcei.
staklis Balsts, pamats kādai ierīcei.
citadele Balsts, pamats.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
atsaspiede Balsts; atspaids.
atspaids Balsts.
attvere Balsts.
balksts Balsts.
balstenis Balsts.
dvalsts Balsts.
pazvila Balsts.
gridairons Balstu konstrukcija kuģu dokošanai.
gridirons Balstu konstrukcija kuģu dokošanai.
rivolgimente Balsu apvērsums divkāršajā kontrapunktā.
rivolgimento Balsu apvērsums dubultā kontrapunktā.
čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
leuk- Balt-, baltie.
leuko- Balt-, baltie.
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis.
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna.
baltavetīna Balta aitiņa; baltavitiņa.
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba").
vācapse Baltā apse ("Populus alba").
sudrabapse Baltā apse.
majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu.
dēkle Baltā burve (feja?).
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem.
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
bale Balta govs.
spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā.
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
baltenīca Balta ķēve.
baltenīša Balta ķēve.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
akles Baltā panātre ("Lamium album").
baltakles Baltā panātre ("Lamium album").
čupstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album").
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album").
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātra Baltā panātre ("Lamium album").
ņātre Baltā panātre ("Lamium album").
nātrene Baltā panātre ("Lamium album").
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album").
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu.
baltpuķīte Balta puķe.
lellene Balta puķe.
baltie Baltā rase.
pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
baltroze Balta roze.
žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints.
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba").
WF Baltā sieviete (angļu "white female").
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba").
oleonafta Balta smēreļļa, ko iegūst no vistīrākās naftas.
atvārsne Balta strēmele zilās debesīs.
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba").
gūžīna Baltā ūdensroze.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
marketes Balta vaska gabali.
kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos.
baltdrāna Balta villaine.
krušons Baltā vīnogu vīna maisījums ar rumu vai konjaku.
baltzeķe Balta zeķe.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
baltene Balta, gaiša sēne (jebkura).
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
cūkabuliņš Baltais āboliņš.
āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
amols Baltais āmulis ("Viscum album").
amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
leikocīts Baltais asinsķermenītis.
klārais Baltais dzidrais (ābols).
Svetļenkas ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
Svetļinkijs ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā.
Belojes ezers Baltais ezers Indras pagastā
Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā.
Bisītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
Kapu ezers Baltais ezers Vestienas pagastā.
Vīsītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis.
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
cointreau Baltais liķieris, kontro.
zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
garķis Baltais stārķis.
gārķis Baltais stārķis.
melnsprāklis Baltais stārķis.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
WM Baltais vīrietis (angļu "white male").
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
vējotnes Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
vistpuķe Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa").
baltvizbele Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
cālene Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
cālenīte Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
vējotne Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
vējroze Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
vizbule Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa").
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
baltenis Baltais zaķis.
lipainis Baltais zaķis.
Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
baltelksnis Baltalksnis.
baltmizis Baltalksnis.
baltemols Baltamols - baltais āboliņš.
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
blanmanžē Baltās gaļas galerts.
baltija Baltas govs vārds Nīcā.
gulbene Baltas govs vārds.
Gadus morhua marisalbi Baltās jūras menca.
spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls.
gugure Baltās lēpas auglis.
plaiksnis Baltās lēpes.
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad").
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
plēka Baltās pelnu pārsliņas.
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis.
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība.
brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu.
brionīns Baltās sētvijas glikozīds.
čārpa Baltās smilts augsne.
būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām.
kogulītis Baltās trifeles.
kogurs Baltās trifeles.
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs.
baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna.
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
baltbikšiņš Baltbiksis.
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints.
onopordum Baltdadži.
pīsekle Baltegle.
abies Baltegles - priežu dzimtas ģints.
Baltenis Baltene, ezers Sēmes pagastā.
cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu.
baltiņš Baltenis.
Baltiņu ezers Baltenītis Aiviekstes pagastā.
Baltenis Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Baltenīša ezers Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
pieridae Balteņu dzimta.
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gonopteryx Balteņu dzimtas ģints.
pieris Balteņu dzimtas ģints.
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā.
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā.
Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā.
Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā.
mice Baltgalvainas govs vārds.
baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
egretta Baltgārnis.
balts Baltgvardi.
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem.
opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa.
leikotrihija Balti mati; sirmums.
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
plēņš Balti pelni virs oglēm.
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem.
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā.
spinells Balti sarkans rubīns.
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
kollets Balti svārki kirasieru pulkos.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
balši Balti, tīri.
baltai Balti.
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi.
Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā.
leukorrēja Baltie ziedi sievietēm.
kolporeja Baltie ziedi.
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations").
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Baetopus balticus Kazlauskas Baltijas betīds.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
Juncus balticus Baltijas donis.
Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte.
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms.
Hedera helix var. baltica Baltijas efeja.
Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
Palaemon squilla Baltijas garnele.
akmeņu garnele Baltijas garnele.
Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Idotea baltica Baltijas grēvis.
Chara baltica Baltijas hara.
Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk.
Litorīnas jūra Baltijas jūras attīstības stadija holocēnā pirms \~7500-2800 gadu.
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos.
Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu.
BJVP Baltijas jūras valstu padome.
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
BLSDSO Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija.
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
Gadus morhua callarias Baltijas menca.
BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons.
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš.
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene.
Prostoma obscurum Baltijas prostoms.
tumšais prostoms Baltijas prostoms.
Sphagnum balticum Baltijas sfagns.
BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
BSB Baltijas slāvu biedrība.
Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
BSZI Baltijas Sociālo zinātņu institūts.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle.
Balanus improvisus Baltijas sprogkājvēzis jeb jūraszīle.
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies").
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
BTB Baltijas Tranzītu banka.
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
vācbalti Baltijas vācieši; baltvācieši.
baltvācieši Baltijas vācieši; vācbaltieši.
vācbaltietis Baltijas vācietis; baltvācietis.
baltvācietis Baltijas vācietis.
BALTNET Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma.
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
BVOKA Baltijas valstu olimpisko komiteju asociācija.
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš.
BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
baltinavieši Baltinavas novada (līdz 2009. g. - Balvu rajona Baltinavas pagasta) apdzīvotās vietas "Baltinava" iedzīvotāji.
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji.
dēmeravieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Dēmerava" iedzīvotāji.
Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums.
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants.
Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji.
Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants.
Ķēves druva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukuma variants.
Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants.
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants.
Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji.
obeļevieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
obeļovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji.
Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
slobodieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Slobada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
surikavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
surikovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
surukavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji.
Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants.
Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants.
Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
Vornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukuma variants.
Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants.
Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Teikura ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā.
Teikuru ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā.
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
baltoloģija Baltistika.
baltists Baltistikas speciālists.
baltologs Baltists.
koškāja Baltkājis (par zirgu).
baltkāje Baltkājis.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
baltkrētis Baltkrēpis - zirgs ar baltām (vai ļoti gaišām) krēpēm.
cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms.
BLR Baltkrievija, valsts trīsburtu kods.
BelAZ Baltkrievijas automobiļu rūpnīca.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
BTF Baltkrievijas Tautas fronte.
gudinis Baltkrievs.
gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
gudiņš Baltkrievu plostnieks.
guds Baltkrievu plostnieks.
lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
baltkr. Baltkrievu-.
baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu.
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
bulka Baltmaize.
pīrēgs Baltmaize.
rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi.
batons Baltmaizes kukulis.
beļaška Baltmaizes rika.
kalācis Baltmaizes veids.
sitnieks Baltmaizes veids.
rhynchospora Baltmeldri.
leucopaxillus Baltmietenes.
uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
gaigales Balto lēpu suga, ūdensaugs.
opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai.
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā.
mestici Balto un indiāņu pēcnācēji.
Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē.
balsēt Baltot, balot.
blist Baltot, spīdēt.
baltoties Baltot.
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni).
baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu).
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā.
meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis.
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī.
baltauts Balts lakats, balta drāna.
ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem.
nefelions Balts plankumiņš uz naga.
zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
neodikumarīns Balts pulveris; līdzīgi dikumarīnam kavē protrombīna un prokonvertīna veidošanos aknās.
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
baltsunītis Balts sunītis.
alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām.
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu.
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
valģis Balts vērsis.
vaļģis Balts vērsis.
makšķis Balts zaķis, trusītis.
baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds.
baltenis Balts zirgs.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
Baltas ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
Balta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
Baltais ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
Bolta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos.
baltnējs Balts, ziedošs (par seju).
leucobryum Baltsamtītes.
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
baltstare Baltskare, epitets auzām.
ornithogalum Baltstarītes.
leucocortinarius Balttīmeklenes.
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
Raugupatis Baltu tautu mitoloģijā - rūgšanas un fermentācijas dievība.
leikoplakija Baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
balsnums Baltums, balsnējums.
Balta Baltupe Gulbenes novadā.
baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
žvūkšķis Baltvēdera pīle.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
plēkšķe Baltzivs ("Abramis blicca").
pliķis Baltzivs ("Abramis blicca").
leukopatija Bāluma kaite.
pogums Bālums, baltums pie krūtīm; apkakle.
blaidums Bālums, blāvums.
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
Bolwa Balvi.
Balboa Balvoja, spāņu konkistadors.
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums.
lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
žīgurieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Žīguri" iedzīvotāji.
ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants.
dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji.
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants.
dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji.
Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji.
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants.
kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji.
Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji.
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji.
Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji.
Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji.
bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji.
brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji.
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants.
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants.
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji.
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji.
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants.
ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji.
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji.
Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants.
beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji.
Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants.
bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji.
Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants.
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji.
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants.
javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants.
Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants.
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants.
saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants.
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants.
augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji.
Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants.
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants.
Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji.
Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji.
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji.
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji.
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants.
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji.
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji.
Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants.
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants.
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants.
pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji.
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants.
Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants.
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji.
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants.
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants.
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants.
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji.
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji.
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants.
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji.
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji.
esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji.
fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji.
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji.
kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji.
meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji.
pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji.
sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji.
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji.
tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji.
bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji.
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants.
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji.
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants.
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants.
Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants.
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji.
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants.
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants.
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants.
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji.
Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants.
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji.
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants.
Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants.
Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants.
Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji.
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji.
Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji.
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants.
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants.
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji.
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants.
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji.
Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants.
Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants.
kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji.
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants.
Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants.
petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji.
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants.
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji.
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji.
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants.
sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji.
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji.
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants.
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji.
vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants.
Ķeņi Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukuma variants.
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants.
Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
balzamierēt Balzamēt.
balsamico Balzametiķis.
balzamiko Balzametiķis.
balzamīns Balzamīne ("Impatiens").
balzams Balzamīne.
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
balsaminaceae Balzamīņu dzimta jeb balzamīņaugi.
baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
burseraceae Balzamkoku dzimta.
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
balzāms Balzams.
balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes.
blozīt Balzīt.
Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā.
Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka.
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants.
Gulbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
Guļbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
Romanu ezers Baļinovas ezers Čornajas pagastā.
šļaubējums Baļķa gala nokantējums.
šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide.
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī).
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala.
nogalis Baļķa tievgalis.
grodskoki Baļķi uz kuriem balstās tilta grīda.
kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas.
sānkars Baļķis plosta sānos.
sānkārs Baļķis plosta sānos.
nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres.
lenteris Baļķis zirgu piesiešanai.
sirobs Baļķis, baļķu vainags.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
balka Baļķis.
balķe Baļķis.
baļķe Baļķis.
balķis Baļķis.
balks Baļķis.
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts.
baļķiela Baļķu grēda.
vainaks Baļķu kārta guļbūvē.
skļāvums Baļķu savienojums.
baļķstarpa Baļķu starpa (guļbūves celtnē).
baļķragas Baļķu vedamās ragavas.
balcenieks Baļķu vedējs.
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai.
kīvens Baļļa alus raudzēšanai.
kivis Baļļa alus raudzēšanai.
būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu.
skābumbaļļa Baļļa kulteņa uzglabāšanai.
ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai.
drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas.
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
baļģe Baļļa.
balja Baļļa.
baļva Baļļa.
balva Baļļa.
balviņa Baļļa.
ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana.
Stirniņas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā.
Stirnu ezers Baļotes ezers Kūku pagastā.
Balotas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā.
Stirnas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā.
Stirnezers Baļotes ezers Kūku pagastā.
Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
geotrupes Bambali.
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
geotrupinae Bambalu apakšdzimta.
ambundi Bambundi - tauta Angolā.
ambuni Bambundi - tauta Angolā.
mbuni Bambundi - tauta Angolā.
bambusa Bambusi.
fargesia Bambusi.
bambukniedre Bambuss.
bambuks Bambuss.
bambus Bambuss.
bambusniedre Bambuss.
metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas.
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi.
sasaela Bambusu ģints ("Sasaella").
bami Bami gorengs - indonēziešu ēdiens; vistas gaļas un nūdeļu sacepums.
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.).
musa Banāni.
banāna Banāns (1).
banane Banāns (1).
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
banāne Banāns.
musaceae Banānu dzimta.
helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia").
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
banānene Banānveida matu sprādze.
banānene Banānveida piegriezuma garās bikses.
Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
Bullīšu ezers Bancānu ezers Kalna pagastā.
bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
šaika Banda.
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā.
Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
kondotjers Bandas vadonis.
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados.
bandāžs Bandāža.
bandažists Bandāžu izgatavotājs.
bandenieks Bandenieki.
bandenieki Bandenieks.
bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
peramelidae Bandikutu dzimta.
bandiniece Bandinieka 2 sieva.
bundzenes Bandinieka zemes gabali.
kājinieks Bandinieks (šaha spēlē).
peška Bandinieks (šahā).
bandits Bandīts – noziedzīgas grupas (bandas) loceklis.
mafiozais Bandīts; mafijas loceklis.
mafiozņiks Bandīts; mafijas loceklis.
naļotčiks Bandīts; reketieris.
bandjuga Bandīts.
bandjužņiks Bandīts.
baņģuga Bandīts.
žmuriks Bandīts.
banderole Bandrole.
jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments.
banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
gāza Bangas, uzplūdu vilnis.
braniņi Bangas.
linga Bangas.
Bangera pakalni Bangera oāze.
bangiophyceae Bangiju klase - zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase.
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
porphyridiaceae Bangiju klases dzimta.
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints.
kyliniella Bangiju klases ģints.
BD Bangladeša, valsts divburtu kods.
BGD Bangladeša, valsts trīsburtu kods.
Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
bangladešieši Bangladešas pamatiedzīvotāji.
Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā.
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
bangoties Bangot (1).
bangoties Bangot (3).
bangāt Bangot.
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
banks Banka 1.
ķepe Banka 2(1).
ķepīte Banka 2(1).
žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti.
asignāts Banka, kas izmaksā asignācijā uzdoto summu.
avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu.
kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus.
saņēmējbanka Banka, kas pēc maksātāja rīkojuma saņem naudas pārskaitījumu no maksātājbankas.
korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
koloniālbanka Banka, ko dibina koloniālvalsts savu koloniju izmantošanai un savu kolonistu kredītēšanai.
agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā.
akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu.
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
avaldebitors Bankas klients, avalkredīta ņēmējs.
apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā.
kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
virements Bankas operācija - kādas summas pārskaitīšana no vienas personas konta citas personas kontā.
certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums.
korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus).
krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā.
viremans Bankās vienas personas tekoša rēķina pārrakstīšana citai personai.
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba").
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
Gallus gallus Bankivas vista.
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
banknota Banknote.
kredītnauda Banknote.
šeine Banknote.
Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
laist burbuļus Bankrotēt.
bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
krahs Bankrots, izputēšana.
bankrote Bankrots.
falliments Bankrots.
pleite Bankrots.
promots Bankrots.
dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
raglikšana Banku likšana un asiņu nolaišana.
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī.
virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves.
hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis.
bantamvistas Bantāmas - pundurvistu suga.
bentamvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemas Bantāmas – pundurvistu suga.
bentemvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
benthamas Bantāmas – pundurvistu suga.
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
bantestārps Bantstārps, lentenis.
banttārps Bantstārps, lentenis.
bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā.
dāmara Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
herero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
ovaherero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā.
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā.
Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā.
Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā.
ņero Baņori - tauta Ugandā.
ņoro Baņori - tauta Ugandā.
batists Baptists.
vecbrālis Baptistu draudzes vecāks biedrs.
baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete.
sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi.
baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds.
baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
pulkā Barā; pa vairākiem kopā.
kopām Barā.
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
bāris Bārabērns (2).
baraks Baraka.
baranks Baranka (1).
bubļiki Barankas.
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
Barota Baraolta - pilsēta Rumānijā.
baraviks Baravika ("Boletus edulis").
varbeka Baravika ("Boletus edulis").
barabeka Baravika.
barvika Baravika.
berabeka Baravika.
brīnumbeka Baravika.
burvīķe Baravika.
cietene Baravika.
BB Barbadosa, teritorijas divburtu kods.
BRB Barbadosa, valsts trīsburtu kods.
BBD Barbadosas dolārs; Barbadosas valūtas kods, sīknauda - cents.
Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
barbadosieši Barbadosas pamatiedzīvotāji.
Bābana Bārbala.
Bārba Bārbala.
Bārbe Bārbala.
bārbalains Bārbalaiņš.
bārbulains Bārbalaiņš.
bārbulaiņš Bārbalaiņš.
bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
barbeyales Barbeju rinda.
bārbekju Barbekjū.
bārbekjū Barbekjū.
bārbale Bārbele.
Barbern Bārbele.
bērbele Bārbele.
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints.
Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Skaidrezers Bārbeles ezers Bārbeles pagastā.
berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds.
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji.
Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
berberidaceae Bārbeļu dzimta.
epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina").
bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia").
baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula").
Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii").
Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae").
Korejas bārbele bārbeļu suga ("Berberis koreana").
šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia").
tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa").
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae").
vidējā bārbele bārbeļu suga ("Berberis x media").
Otavas bārbele bārbeļu suga ("Berberis x ottawensis").
tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
barbus Barbes - karpu dzimtas ģints.
baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
veronāls Barbiturātu grupas miega līdzeklis.
malonilurīnviela Barbitūrskābe.
barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
barbotāža Barbotēšana.
barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas.
bārzda Bārda.
bārzde Bārda.
borda Bārda.
boroda Bārda.
brada Bārda.
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis.
pogonatum Bārdaines.
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
bārzdainis Bārdains cilvēks.
pogoniāze Bārdas augšana sievietēm.
bārdasnazis Bārdas nazis - speciāls nazis bārdas skūšanai.
razier-nazis Bārdas nazis, skutuvis.
raziernazis Bārdas nazis, skutuvis.
skuteklis Bārdas nazis; skutava.
britva Bārdas nazis.
priprava Bārdas nazis.
pucnazis Bārdas nazis.
skutava Bārdas nazis.
skūtava Bārdas nazis.
skutenis Bārdas nazis.
skutnis Bārdas nazis.
skutulis Bārdas nazis.
skutuva Bārdas nazis.
skutuve Bārdas nazis.
skutuvis Bārdas nazis.
skūtenis Bārdas skujamais.
skūtnis Bārdas skujamais.
pluksnas Bārdas spalvas.
plunksnas Bārdas spalvas.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
barbieris Bārddzinis.
bārdskuvis Bārddzinis.
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā.
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata").
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
skarbība Bardzība, stingrība.
bārdzība Bardzība.
bārzība Bardzība.
panurinae Bārdzīlīšu apakšdzimta.
panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints.
stroķis Bārējs.
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra.
barele Barels.
barelis Barels.
barile Barels.
barrele Barels.
barrels Barels.
barrils Barels.
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
sērgdienīte Bārene, sērdienīte.
bāraine Bārene.
bārinīte Bārene.
rūdaliņa Bārene.
bārabērns Bārenis (1).
bāriņš Bārenis (1).
bāris Bārenis (1).
bārainis Bārenis.
bārens Bārenis.
bārīdze Bārenis.
bārinis Bārenis.
bārainīši Bārenīši.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
bāri Bāreņi.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt; izteikt bargu kritiku.
bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
dot pa mici Bargi rāt.
dot pa biksēm Bargi rāt.
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt.
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
bardži Bargi.
bergs Bargs (par pērkonu).
sabāriens Bargs bāriens.
švarba Bargs bāriens.
drace Bargs rājiens, pēriens.
dardeļi Bargs rājiens.
sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs.
grints Bargs, skarbs, stingrs.
strupjš Bargs, skarbs.
bardzīgs Bargs.
bārgs Bargs.
borgs Bargs.
bārgums Bargums.
bērgums Bargums.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
ēma Barība, ēsma.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas.
food Barība, uzturs.
baroklis Barība.
ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
pušdienas Barības deva, ko dod mājdzīvniekiem dienas vidū.
deiteroplazma Barības dzeltenums olšūnā.
deitoplazma Barības dzeltenums olšūnā.
biofāgisms Barības iegūšana no dzīviem organismiem.
goļa Barības kaste, barības redeles.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
noze Barības nestuves.
himifikācija Barības pārveidošana kuņģī par hīmu, barības putriņu.
bioplāzija Barības potenciālās enerģijas uzkrāšanās augšanas procesā.
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
išohīmija Barības putriņas aizture kuņģī.
ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās.
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža.
redelapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm.
ēdamrīkle Barības rīkle.
hiloze Barības sagremošana un uzsūkšanās.
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
insalivācija Barības sajaukšana ar siekalām košļājot.
inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā.
balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
ezofagorāģija Barības vada asiņošana.
ezofagostomija Barības vada atveres izveidošana.
rijeklis Barības vada augšgals, rīkle.
ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma.
ezofagostenoze Barības vada daļēja striktūra vai vispārējs sašaurinājums.
endoezofagīts Barības vada gļotādas iekaisums.
ezofagīts Barības vada iekaisums.
ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem.
ezofagektomija Barības vada izgriešana.
epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi.
ezofagoptoze Barības vada noslīdējums.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
ezofagektāzija Barības vada paplašināšanās.
ezofagoplēģija Barības vada paralīze.
ezofagogrāfija Barības vada rentgenogrāfija.
ezofagotomija Barības vada sienas pārgriešana, barības vada lūmena atvēršana.
ezofagopātija Barības vada slimība.
ezofagogastroskopija Barības vada un kuņģa iekšpuses apskate.
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija.
fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai.
ēdoksnis Barības vads.
eitrofisks Barības vielām bagāts.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
enteroklīze Barības vielu vai medikamentu maisījuma ievadīšana zarnā.
prohorēze Barības virzīšanās uz priekšu pa gremošanas traktu.
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
banga Bariem, pulkiem, pūļiem.
pulkiem Bariem; pa vairākiem kopā.
čupām Bariem.
drūzmām Bariem.
gūzmām Bariem.
puduriem Bariem.
pulkos Bariem.
pūļos Bariem.
birga Bāriens, pēlums, sods.
aukstaispirts Bāriens, pēriens.
braciņš Bāriens, pēriens.
svela Bāriens, rājiens; arī pēriens.
bracas Bāriens, rājiens.
brammiņš Bāriens, rājiens.
brīdiņš Bāriens, rājiens.
drūkste Bāriens, rājiens.
tramdiens Bāriens, rājiens.
trēza Bāriens, sods, nepatikšanas.
drūsme Bāriens, sods.
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums.
žars Bāriens; arī pēriens.
brice Bāriens.
bricis Bāriens.
drātējiens Bāriens.
šlaga Bāriens.
struška Bāriens.
žara Bāriens.
solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
bariums Bārijs - ķīmiskais elements.
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
barionskaitlis Barionlādiņš.
antibarioni Barionu antidaļiņas - antinukloni, antihiperoni un rezonansi.
Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā.
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
baritonis Baritons.
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
šķērvārtis Barjera (paceļama).
aizsargbarjera Barjera kā aizsargāšanai.
praisls Barjera, aizžogojums.
zastava Barjera, šķērsis.
svirkstenis Barjera, šķērskoks.
svirtenis Barjera, šķērskoks.
timuķis Barjera, šķērskosks.
zestava Barjera, šķērslis.
aizkāra Barjera; aizkore.
aizkore Barjera.
aizšķērsis Barjera.
barijere Barjera.
šķērsvārti Barjera.
šķērsvārtis Barjera.
barjerskrējējs Barjerskrējiena dalībnieks.
šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru).
barkasa Barkass.
Borchhof Barkava.
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji.
Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis.
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
barbaļains Bārkstains.
bārkstaiņš Bārkstains.
bārkstens Bārkstains.
celains Bārkstains.
celaiņš Bārkstains.
celi Bārkstis, bārkšveida rotājumi; rotājumi gar sagšas malu.
piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu.
bārkši Bārkstis.
bārkstes Bārkstis.
bārstes Bārkstis.
drokstis Bārkstis.
fraņas Bārkstis.
frange Bārkstis.
krandžalas Bārkstis.
pluzuļi Bārkstis.
praņas Bārkstis.
spraņas Bārkstis.
momphidae Bārkstkožu dzimta.
blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints.
chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints.
trichocolea Bārkstlapes.
hebeloma Bārkstmales.
bārbaļa Bārksts.
bārkstaļa Bārksts.
ieloks Bārksts.
kutazs Bārksts.
bārkšķans Bārkšķains.
letenas Bārkšķes.
bārkšķi Barkšļi.
crossopterygii Bārkšspuru apakšklase.
klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes.
gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
bārmens Bārmenis.
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
balozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
lozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
alma Barojošā, gādīgā, laipnā, svētīgā.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
šuķis Baroklis (cūka).
sietalis Baroklis (par cūku).
sietalža Baroklis (par cūku).
suķis Baroklis; arī cūka.
barenis Baroklis.
sietals Baroklis.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
barometeris Barometrs.
barometris Barometrs.
freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
baronēns Barona nepieaudzis dēls.
baronese Barona sieva vai meita.
baroniete Barona sieva; arī barona vecāka radiniece.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
baronlielskungs Barons.
augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
galaktotrofija Barošana vienīgi ar pienu.
hemofāgija Barošanās ar cita organisma asinīm.
ēdamlaiks Barošanas laiks; ēdienreize.
limitrofisks Barošanās nosacītājs, virzītājs.
anomalotrofija Barošanās procesu anomālija.
anomalotropija Barošanās procesu anomālija.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību.
dabarāt Barot (dzīvnieku) papildus.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
dabarāt Barot (dzīvnieku), līdz (tas) nobarojas.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
pāsēties Barot (pārlieku).
oderēt Barot (zirgu)
aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom.
auzot Barot ar auzām.
strebināt Barot ar kaut ko šķidru.
pupināt Barot ar krūti; zīdīt.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
aizbarot Barot ar sliktu ēdamo.
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
mist Barot, baroties, pārtikt.
elpēt Barot, ēdināt.
apbarot Barot, nobarot.
skretināt Barot, uzturēt; kretināt.
kretināt Barot, uzturēt.
klesināt Barot.
sērt Barot.
karmuška Barotava.
ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā.
ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
mitēties Baroties, pārtikt.
tuklēties Baroties.
barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
barčiks Bārs (krodziņš).
vilte Bars (suņu).
čuma Bars mudžošu objektu (mūdžu, čūsku).
pudra Bars, bariņš, puduris.
drūze Bars, drūzma.
gruzme Bars, drūzma.
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
krauna Bars, kaudze.
striptīzbārs Bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas; striptīza bārs.
virksts Bars, pūlis (civlēku).
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu).
jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
spītenis Bars, pūlis, spiets.
kurmis Bars, pūlis; kamols.
kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols.
ķurms Bars, pūlis.
ložma Bars, pūlis.
korams Bars, pulks, daudzums.
dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma.
pirmsaime Bars, pulks; orda.
gosts Bars, pulks; spiets.
banda Bars, pulks.
kaļada Bars, pulks.
kopa Bars, pulks.
mirdze Bars, pulks.
mukte Bars, pulks.
švadrons Bars, pulks.
trops Bars, pulks.
trups Bars, pulks.
vilksne Bars, pulks.
virdze Bars, rinda.
zabegalovka Bārs; bistro.
kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
hebra Bars; kompānija.
hevera Bars; kompānija.
hevere Bars; kompānija.
bande Bars; pulks.
čapte Bars.
čurmulis Bars.
grims Bars.
ņūklis Bars.
švadra Bars.
švadroņa Bars.
švadrūna Bars.
vairata Bars.
valksna Bars.
valksnis Bars.
vataka Bars.
vilkšņa Bars.
baar Bārs.
sērs Bārs.
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
pārstīt Bārstīt, kaisīt.
lūžņāt Bārstīt, piemētāt.
bārstalēt Bārstīt.
kratelēt Bārstīt.
svaitīt Bārstīt.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
birdoši Bārstot, berot.
bāršķis Bārsts.
čankas Bāršanās, pļāpāšanās.
dracāšanās Bāršanās.
ūbelēt Bārt (bērnu).
bārties Bārt (citam citu).
izbārt Bārt un pabeigt bārt.
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
ķirzāt Bārt, lamāt, sunīt, aprunāt.
bricīt Bārt, lamāt.
drātēt Bārt, lamāt.
švernīt Bārt, lamāt.
trēmināt Bārt, lamāt.
trēzināt Bārt, lamāt.
bricelēt Bārt, pelt.
strīdīt Bārt, rāt 1.
plucināt Bārt, rāt, strostēt.
drāstīt Bārt, rāt.
vuit Bārt, rāt.
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt.
pukot Bārt, sadusmot, spītēt.
(pa)ņemt uz grauda Bārt; arī izzobot.
svētīt Bārt; arī pērt.
ņemt uz grauda Bārt; arī zobot.
ņemt priekšā Bārt; asi kritizēt; kaunināt.
zeltīt Bārt; lamāt.
džākāt Bārt.
pangāt Bārt.
strostēt Bārt.
strostot Bārt.
tēst Bārt.
Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā.
Bartau Bārta.
Oberbatau Bārta.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km.
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km.
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
ķīburnieki Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīburi" iedzīvotāji.
Sūnciems Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sūnuciems" nosaukuma variants.
Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums.
bārters Barters; prečmaiņa.
barats Barters.
aizbārties Bārties īsu laika sprīdi.
atbārties Bārties pretim.
atrāties Bārties pretim.
izbārties Bārties un pabeigt bārties.
driskoties Bārties, ķildoties.
strīdēt Bārties, ķildoties.
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
lopoties Bārties, lamāties.
polgāšana Bārties, rāties.
buņķēt Bārties.
rotīs Bārties.
švenderēt Bārties.
tasnoties Bārties.
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
gludā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia ithyphylla").
sprogainā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia pomiformis").
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
barvede Barvedis.
ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu.
bombarda Basa stabule ērģelēs.
basains Basaiņš.
baskāju Basām kājām.
Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
basaknī Basātnē.
basātņi Basātnē.
basiknēs Basātnē.
basiskus Basātnē.
baskāpiņ Basātnē.
joms Baseins (upes).
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira.
basethaunds Basets.
basene Basģitāra.
bassia Basijas - balandu dzimtas ģints.
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
raklo Baskājis.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
ķocis Basketbola grozs.
dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
basis Basketbols.
basītis Basketbols.
basketballe Basketbols.
baskets Basketbols.
clarone Basklarnete.
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
euskaldunaki Basku tautas pašnosaukums.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
bats Basmicvahs.
base Bass.
basso Bass.
dižbase Bass.
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
bastains Bastainis.
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
midolīna Bastardizāts burtu veids starp antīkvas un fraktūras burtiem.
bastajs Bastards (1).
bastine Bastene.
Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
Bastja Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR.
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
bašķiri Baškīri.
bašk. Baškīru-.
Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.).
bašlaks Bašliks.
Bāte Bāta.
batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
Hari Batanhari - upe Indonēzijā.
Džambi Batanhari upe Sumatras salā.
Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā.
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis.
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā.
bateni Batensi - biezu dēļu sortiments.
batteni Batensi - biezu dēļu sortiments.
bača Baterija.
spēknesis Baterija.
Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
hidronauts Batiskafa pilots; pētnieks, kas veic pētījumus batiskafā jūras dzīlēs.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints.
tikals Bāts - Taizemes naudas vienība.
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs.
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
vatuci Batuci - baņaruandu etnogrāfiskā grupa.
batuds Batuts.
Budišina Baucene - pilsētas nosaukums no sorbu valodas ("Budyšin").
kaifs Bauda.
smeķis Bauda.
gardināties Baudīt (kā) garšu.
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
sukstīt Baudīt.
kaifotājs Baudītājs.
sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
gails Baudkārs.
baugs Bauga (2).
baudžuve Bauģuve.
bauģele Bauģuve.
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā.
baušķēt Baukšēt.
baukšis Baukšķis.
bauksnis Baukšķis.
malva Bauma, tenka, apruna.
aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam).
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
dēkas Baumas, tenkas.
on-dit Baumas, tenkas.
blūva Baumas.
Zygodon baumgartneri Baumgartnera pārzobe.
tenclava Baumotāja, tenkotāja.
tenkotājs Baumu izplatītājs.
Bauenhof Bauņi.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
aizbaurot Baurojot attālināties.
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt.
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2).
gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
baurēt Baurot.
Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā.
Bauschkenborch Bauska.
Bauske Bauska.
Bauskenburg Bauska.
Bawsenburg Bauska.
Bowsenborch Bauska.
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji.
Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums.
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji.
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants.
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji.
budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji.
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji.
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji.
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji.
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji.
klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji.
krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji.
Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants.
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji.
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants.
tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji.
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants.
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji.
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji.
Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji.
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji.
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji.
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji.
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji.
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji.
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji.
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji.
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji.
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji.
ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji.
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji.
adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji.
auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji.
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji.
lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants.
strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji.
vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji.
mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji.
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji.
briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji.
jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji.
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji.
zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji.
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji.
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā.
baucis Bauzis.
bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus.
Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern").
Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka.
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
bazilaterāls Bazāls un laterāls.
gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
bazedovisks Bazedova slimības-.
bāzaklis Bāzeklis (1).
bāzakls Bāzeklis (1).
basella Bazelas.
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss -- puskantons, administratīvais centrs -- Līstāle, platība -- 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
basidiomycota Bazīdijsēnes - sēņu nodalījums.
basidiomycetes Bazīdijsēnes, senāk - bazidiomicētes.
himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs.
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda.
auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta.
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta.
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales").
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales").
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales").
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales").
beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales").
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales").
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda.
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales").
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase.
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta.
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas.
ocimum Baziliki.
bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru.
alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
alkalimetija Bāziskuma noteikšanas metode.
eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt.
pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
dievnams Baznīca, lūgšanas nams.
ecclesia Baznīca; draudze.
bazanc Baznīca.
bazninca Baznīca.
kilise Baznīca.
mūris Baznīca.
arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
martirijs Baznīcas apstiprināts martiru saraksts.
altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris.
pārbaznīca Baznīcas balkons, lukta.
skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem.
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis.
psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
motets Baznīcas kora dziesma.
paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas.
sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
infallibilitāte Baznīcas nemaldība.
observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
skara Baznīcas tornis.
vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem.
baušļi Baznīcas valodā - likumi.
millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts.
hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
upurnieks Baznīcas ziedojumu ievācējs.
dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā).
baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
baznīcājs Baznīcēns.
baznīcānis Baznīcēns.
baznicāns Baznīcēns.
Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī.
ķiģelis Baznīckalns.
gaspadiņiems Baznīckungs.
gaspadiņš Baznīckungs.
episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
kļukveņņiks Baznīcu zaglis.
Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā.
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā.
Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā.
amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs.
bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs.
dabāzt Bāzt (ko) papildus.
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
štapēt Bāzt (kur) iekšā; pildīt, piebāzt (ko).
valčāt Bāzt (lielus kumosus mutē).
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
staķēt Bāzt (sienu šķūnī).
atbāzt Bāzt atpakaļ.
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties.
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties.
aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā.
stankāt Bāzt, aizbāzt; drīvēt.
tucīt Bāzt, aizbāzt.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
šķepēt Bāzt, drīvēt.
šķūtēt Bāzt, iespiest.
stuķēt Bāzt, piebāzt, piepildīt.
stelpēt Bāzt, sablīvēt.
stoņķēt Bāzt, stampāt.
stukāt Bāzt; blīvi pildīt.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
štoppēt Bāzt.
stūkāt Bāzt.
stuļķēt Bāzt.
bazuks Bazuka - amerikāņu prettanku granātmetējs.
trūba Bazūne.
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
DAMP Bažas, nemiers un koncentrēšanās grūtības bērniem (angļu "deficit in attention, motor control and perception").
baža Bažas.
bijāli Bažas.
metikulozs Bažīgs; tāds, kas pārāk rūpējas par sīkumiem.
bijālīgs Bažīgs.
iebailīgs Bažīgs.
iebailība Bažīgums.
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
baiļāties Bažīties, uztraukties.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
bažāties Bažīties.
bazīties Bažīties.
dužoties Bažīties.
bāžīties Bāžļot.
bāžļoties Bāžļot.
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
piebāzīt Bāžot aizpildīt.
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri.
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
aizbāzīt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobāzt Bāžot stingri sapakot.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
bebrs Bebrāda.
bebrene Bebrādas cepure.
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants.
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants.
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Mežezers Bebriņu ezers Skujenes pagastā.
Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā.
bebris Bebrs.
castoridae Bebru dzimta.
castor Bebru dzimtas ģints.
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji.
vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji.
beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga.
bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara").
vējkārklītis Bebrukārkliņš.
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds.
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā.
Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā.
Babrova Bebrupe Krustpils novadā.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka.
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
koķis Beciņa, poķis (2).
Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā.
bečuāņi Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
skumde Bēda, nemiers; skumda.
skumda Bēda, nemiers.
bēd Bēda.
bēds Bēda.
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
sprauka Bēdas, apjukums, sprukas.
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
sirdsskumjas Bēdas, dziļas skumjas.
jambasts Bēdas, nepatikšanas.
sliktums Bēdas, nepatikšanas.
sirdsgrausti Bēdas, raizes.
bēdība Bēdas, rūpes, raizes.
ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes.
samistība Bēdas, skumjas.
ērce Bēdas, žēlabas; skumjas.
sirdēdas Bēdas; sirdēsti.
ēdas Bēdas.
līgzda Bēdas.
izraizēties Bēdāties, nobēdāties.
dūšot Bēdāties, pārdzīvot.
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
grēmēties Bēdāties, skumt.
trūrēt Bēdāties, skumt.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties.
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
duzot Bēdāties.
sirdēstoties Bēdāties.
skumjot Bēdāties.
karacēt Bēdīgi kladzināt.
žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt.
žēli Bēdīgi, nožēlojami.
afflitto Bēdīgi, skumji.
luttuoso Bēdīgi, skumji.
triste Bēdīgi, skumji.
kankarot Bēdīgi, žēli runāt.
švēri Bēdīgi; slikti.
drūmīgs Bēdīgs, nomākts.
bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
īdens Bēdīgs, noskumis.
nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams.
bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts.
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns.
markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs.
nošļucis Bēdīgs.
sačūris Bēdīgs.
sadrūvējies Bēdīgs.
Bedenkas ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
Betinka ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
best Bedīt.
dobājs Bedraina vieta.
meņģe Bedraina, dubļaina, purvaina vieta.
dumberots Bedrainns, dubļains.
pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu).
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem.
čāpains Bedrains, dangains.
grebjains Bedrains, grambains.
izdangāts Bedrains, grambains.
grepains Bedrains, izbraukts.
šūtains Bedrains, nelīdzens (par ceļu).
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
beduklains Bedrains, nelīdzens.
jamains Bedrains, nelīdzens.
pompurains Bedrains, nelīdzens.
šūtnains Bedrains, nelīdzens.
bedraiņš Bedrains.
bedrens Bedrains.
dobains Bedrains.
dobrs Bedrains.
dobs Bedrains.
dubrains Bedrains.
džumburains Bedrains.
gruvains Bedrains.
iedobains Bedrains.
kulksnains Bedrains.
kulsnains Bedrains.
parkains Bedrains.
žumburains Bedrains.
dobe Bedre (1).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas.
igvārce Bedre ar stāvošu ūdeni.
purakacis Bedre ar ūdeni purvā.
kulksna Bedre ar ūdeni.
čama Bedre atkritumiem un samazgām.
mīne Bedre kaļķu plaucēšanai.
karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai.
šļūte Bedre krācē.
šļūts Bedre krācē.
kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
iegāznis Bedre uz ceļa.
kulkša Bedre uz ceļa.
uŗŗa Bedre uz ceļa.
duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
šūte Bedre, gramba ceļā.
šūtne Bedre, gramba ceļā.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
gurkle Bedre, kaps, caurums.
plēsma Bedre, kaps.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
grantsbedriens Bedre, kas izveidojas rokot granti; grantskarjers.
dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums.
beduklis Bedre; kurmju rakums.
auda Bedre.
brede Bedre.
jama Bedre.
raka Bedre.
sāruva Bedre.
Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
parkas Bedres izbrauktā ceļā.
krītaļa Bedres veida lamatas.
šūnas Bedres, grambas.
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
gravāt Bedri rakt.
gravot Bedri rakt.
dobīte Bedrīte (2).
dobulītis Bedrīte (2).
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs.
philtrum Bedrīte virslūpas vidū.
iedobele Bedrīte, iedobīte.
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
perisoreus Bēdroži.
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis.
bēdpills Bēdu pilns.
anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
bažulis Bēdulis; pilns raižu.
atanda Bēdz!
atando Bēdz!
atas Bēdz!
bodzināt Bēdzināt, slēpt.
budzināt Bēdzināt, slēpt.
bedauji Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
bedaviri Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
bēglene Bēgle.
bēdzeklis Bēglis, dezertieris.
mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt.
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
tekulis Bēglis; klaiņotājs.
bežancs Bēglis.
skrejulis Bēglis.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
bēgļgaitas Bēgļu gaitas.
Kurdaine Bēgļu nometne Olainē.
bēgļpatversme Bēgļu patversme.
leduspuķe Begonija.
šķīblape Begonija.
begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
begoņi Begonijas ("Begonia").
begoniaceae Begoniju dzimta.
kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
begoniales Begoniju rinda.
Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri").
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis").
mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida").
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii").
bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri.
bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt.
apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbēgt Bēgot attālināties.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet.
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
bēga Bēgšana.
čuhaķ Bēgšana.
bēdzelība Bēgšanas kāre, tieksme.
mukt Bēgt (1).
mukt Bēgt (3).
laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
brizgaķ Bēgt no konvoja.
atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās.
aizbēgt Bēgt prom.
atbēgt Bēgt šurp.
hemjaķ Bēgt, aizbēgt.
dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
šmugāt Bēgt, izvairīties.
miglīt Bēgt, skriet.
zaķot Bēgt, skriet.
fugot Bēgt; skriet.
desot Bēgt.
drapaķ Bēgt.
ģorgaķ Bēgt.
lomiķsja Bēgt.
maukt Bēgt.
miknēt Bēgt.
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Bēgt.
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Bēgt.
pēdot Bēgt.
špannēt Bēgt.
vaļiķ Bēgt.
bēdzan Bēgtin; bēgšus.
bēdzen Bēgtin; bēgšus.
bēdzien Bēgtin; bēgšus.
bēdzin Bēgtin.
partizāns Bēguļojošs noziedznieks.
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
boguļāt Bēguļot.
bogulēt Bēguļot.
boguļot Bēguļot.
ļiņaķ Bēguļot.
atplūdi Bēgums.
bemukts Behemots.
babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
dievaines Beidzamā veļu laika nakts.
postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam.
pēdīgais Beidzot (2).
uzgali Beidzot, pēdīgi, pēc visa notikušā.
kopgalā Beidzot; kopā.
beigumā Beidzot.
pēdīgās Beidzot.
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
iegalā Beigās, beigu galā.
kriška Beigas, cauri, gals.
pizdohen Beigas, nelabs gals.
pizģec Beigas, nelabs gals.
fine Beigas, nobeigums.
nobeigas Beigas, nobeigums.
pēcgalā Beigās; beidzot.
šlus Beigas; cauri.
kronis Beigas; neveiksme.
hana Beigas; viss pagalam.
kranti Beigas! Gals klāt!
apgals Beigas.
auts Beigas.
baigas Beigas.
kabzec Beigas.
kirdik Beigas.
kirdiks Beigas.
šluss Beigas.
šļuss Beigas.
beigumās Beigās.
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
palikt mierā Beigt darboties.
dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
garēties Beigt degt.
popliķ Beigt dzimumaktu, ejakulēt.
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
izgleijāties Beigt kvēlot.
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
kūpēt Beigt pastāvēt.
putēt Beigt pastāvēt.
palikt mierā Beigt runāt.
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
tomīt Beigt, slēgt.
doplitsja Beigt.
zakrugļaķ Beigt.
izkava Beigtas uts āda.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
ņemt galu Beigties.
nogaloties Beigties.
čušs Beigts, pazudis, pagalam.
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
nogale Beigu daļa (laikposmam).
fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
beiguposms Beigu posms.
Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs.
beirēt Beirāt.
beisbolene Beisbola nūja.
softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
baseballe Beisbols.
beizbols Beisbols.
besbols Beisbols.
bezbols Beisbols.
Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV.
beizēt Beizerēt, ālēties.
beiziķis Beizeris.
bejanieši Bejānieši.
bejenieši Bejānieši.
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
muradidi Beji, kuru vara bija mantota; Tunisijā valdīja 17. gadsimtā.
Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā.
ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
babka Beka.
baka Beka.
baks Beka.
borava Beka.
borbeka Beka.
peka Beka.
bekuveidīgs Bekai līdzīgs.
bekveidīgs Bekai līdzīgs.
bekains Bekaiņš.
boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
rības Bekas, sēnes.
Bq Bekerels (radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība).
bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints.
parastā bekmanija bekmaniju suga ("Beckmannia erucifirmis").
Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā.
pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
bekons Bekoncūka.
bakot Bekot; sēņot.
bekāt Bekot.
boletaceae Beku dzimta.
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
boletales Beku rinda.
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma.
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
beķernieks Beķeris, maiznieks.
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna").
beladona Beladonna.
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs.
atropa Beladonnas.
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
belemnitida Belemnīti.
belletristika Beletristika.
beletrists Beletristisku darbu autors.
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
BZ Beliza, valsts divburtu kods.
BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods.
BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents.
Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
belizieši Belizas pamatiedzīvotāji.
Polygonum bellardii Bellarda sūrene.
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms.
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Howeia belmoreana Belmora hoveja.
Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
beloperone Beloperones.
pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata").
Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
beludžistānieši Beludži.
belznis Belzenis (2).
dulnis Belziens, dunka sānos.
belzējiens Belziens.
belzienis Belziens.
traknīt Belzt.
Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
Kortenhof Beļava.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha.
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija.
BE Beļģija, valsts divburtu kods.
BEL Beļģija, valsts trīsburtu kods.
belga Beļģijas 5 franku monēta 1930.–1934. g.
B Beļģijas apzīmējums uz transporta reģistrācijas zīmēm, kurās norāda valsts piederību
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
Bfr. Beļģijas franks.
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
belga Beļģijas naudas vienība 1926.–1960. g.
BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
brabantietis Beļģu smagais darba zirgs.
Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi.
uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi.
ambo Bembu tautas cilts Zambijā.
kaondi Bembu tautas cilts Zambijā.
sengo Bembu tautas cilts Zambijā.
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme.
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot.
asinskalps Bende.
kārtavnieks Bende.
bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
budelis Bendes kalps, bende.
būdelis Bendes kalps, bende.
bendēties Bendēt sevi.
bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu.
Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks.
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
benediktīnieši Benediktīnietis.
benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
Bromopsis benekenii Benekena zaķauza.
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji.
kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji.
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji.
bennettitatae Benetītu klase.
Ploceus benghalensis Bengālijas audējputns.
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē.
Dahomeja Benina - valsts nosaukums līdz 1975. g. novembrim.
BJ Benina, valsts divburtu kods.
BEN Benina, valsts trīsburtu kods.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
beninieši Beninas pamatiedzīvotāji.
Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija.
laidaraugša Bēniņi virs govju kūts.
bēliņģis Bēniņi, jumta telpa.
augšiena Bēniņi.
augstenes Bēniņi.
bēliņi Bēniņi.
bēniņģis Bēniņi.
bēniņš Bēniņi.
bērniņaugša Bēniņi.
bērniņi Bēniņi.
verhovaja Bēniņi.
golubjatņiks Bēniņu apzadzējs.
drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu.
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne.
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
čerdačņiks Bēniņu, šķūnīšu apzadzējs.
Rosa banksiae Benksa roze.
Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
nitrobenzaldehīdi Benzaldehīda nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri.
bencaldehids Benzaldehīds.
hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa.
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā).
riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos.
zupa Benzīns.
benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5.
metastāvoklis Benzola atvasinājumos aizvietotāju novietojums pie 1. un 3. oglekļa atoma.
nitrobenzoskābes Benzoskābes nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri.
benzoāts Benzoskābes sāls.
sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
benzopirēns Benzpirēns – karcinogēns policiklisks ogļūdeņradis.
baeomycetaceae Beomicēšu dzimta.
icmadophila Beomicēšu dzimtas ģints.
bērene Bēra ķēve.
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
šilluhi Berberi (vietējs nosaukums).
šellahi Berberi.
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta.
Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
bērot Bēres svinēt.
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
apstāvi Bēres.
pakareņis Bēres.
pakariņis Bēres.
uborka Bēres.
benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene.
bubļečka Berete.
bubļene Berete.
bublička Berete.
bubļička Berete.
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā.
Berezene Berezne (1).
bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā.
bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens").
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
berillijs Berilijs.
bērills Berils.
izvadītāji Bērinieki, pavadītāji.
bērēji Bērinieki.
bērnieki Bērinieki.
bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
kapenieks Bērinieks.
kapinieks Bērinieks.
bēriņš Bērītis.
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
berkliānisms Berklijisms.
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements.
beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene.
Daphne x beerkwoodii Berkvuda zalktene.
Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva.
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods.
BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods.
BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
Bermudu trīsstūris Bermudu trijstūris.
maternohemoterapija Bērna ārstēšana ar mātes asins injekcijām.
delaktācija Bērna atņemšana no krūts.
šķirība Bērna atradināšana no krūts.
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos.
paladziņi Bērna autiņi.
vīsteklis Bērna autiņi.
vindele Bērna autiņš.
vindelis Bērna autiņš.
vindolis Bērna autiņš.
vinduliņš Bērna autiņš.
vindulis Bērna autiņš.
vinduls Bērna autiņš.
hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
cucurs Bērna dibens.
ceres Bērna gaidības; cerības.
asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa.
zvārgulis Bērna grabulis.
čapa Bērna kāja (bērnu valodā).
toža Bērna kāja (bērnu valodā).
čīgas Bērna raudāšana.
eija Bērna šūpošana pirms iemigšanas.
eiju Bērna šūpošana pirms iemigšanas.
pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā).
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus.
mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
buza Bērna vēders.
bēnaiņš Bērnains.
žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
bernragi Bernarags.
bērnuragi Bernarags.
bernardietis Bernardieši (1, 2).
marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai.
bernardieši Bernardietis (1).
Bernaten Bernāti.
bērnmeita Bērnaukle.
čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē".
Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
dēlimeitas Bērni - dēli un meitas.
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
bērngājums Bērni.
grizuni Bērni.
moškara Bērni.
agriena Bērnība, jaunība.
mazaisgals Bērnība, mazotne.
maziene Bērnība, mazotne.
puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas.
puikdienas Bērnība, pusaudža gadi.
bērnatne Bērnība.
bērnudienas Bērnība.
mazotne Bērnība.
mazums Bērnība.
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
bērneks Bērniņš.
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju.
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums.
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
bērnišks Bērnišķīgs.
infantilisms Bērnišķīgums.
bengulis Bērns (mīļvārdiņš).
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
sīcis Bērns (parasti mazs).
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis.
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis.
dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis.
knerbis Bērns (parasti zēns); zēns.
knorbis Bērns (parasti zēns); zēns.
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī.
šņergulis Bērns ar netīru muti.
perķis Bērns ar sīku sejiņu.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
nekristīts Bērns pirms kristīšanas.
aste Bērns un ar to saistītie pienākumi.
pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties.
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
vatelis Bērns, kas ātri runā.
atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts.
šņuka Bērns, kas bez iemesla raud.
čura Bērns, kas bieži apslapinās.
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
čūra Bērns, kas bieži slapinās.
šļāga Bērns, kas bieži slapinās.
mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka.
mīzulis Bērns, kas bieži urinē.
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis.
čalaviņš Bērns, kas daudz runā.
atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
ciembērns Bērns, kas dzīvo ciemā.
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
tekainis Bērns, kas jau iet, staigā.
tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt.
kaļļa Bērns, kas maisās.
žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud.
vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud.
vākša Bērns, kas pastāvīgi raud.
vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā.
braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā.
pačābulis Bērns, kas sācis staigāt.
šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
bļāva Bērns, kas skaļi raud.
dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
žeiris Bērns, kas slapinās gultā.
pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs.
nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds.
rāpainis Bērns, kas vēl rāpo.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis.
atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī.
klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
bēgļbērns Bērns, kura vecāki ir bēgļi.
šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās.
šļarga Bērns, kurš ēdot zupu izlej to.
muracāns Bērns, kurš ir nosmērējies.
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā.
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
griezulis Bērns, kurš mācās staigāt.
burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj.
dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam.
kristambērns Bērns, kurš tiek kristīts.
čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
klieģis Bērns, kurš vēl nerunā.
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības.
pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
atvasis Bērns, mazbērns.
akcelerāts Bērns, pusaudzis, kas attīstās paātrināti.
ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem.
nūnis Bērns, zīdainis.
sīkais Bērns; mazgadīgais.
knariņš Bērns; mazs puika.
balodis Bērns; mīļš cilvēks.
libis Bērns; zēns.
bērnelis Bērns.
bērnis Bērns.
bērņuks Bērns.
bunga Bērns.
čailds Bērns.
čildrens Bērns.
cilvēkbērns Bērns.
čubziks Bērns.
cucis Bērns.
ķipars Bērns.
kņeta Bērns.
kņipata Bērns.
kverpis Bērns.
kverplis Bērns.
mazs Bērns.
mikrobs Bērns.
sīkalis Bērns.
sīks Bērns.
spinogrizs Bērns.
ute Bērns.
vaiks Bērns.
vardulēns Bērns.
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
drēbītes Bērnu autiņi.
smalksne Bērnu bars, pulks.
būzēlis Bērnu biedēklis.
bībis Bērnu bubulis.
teknogonija Bērnu dzemdēšana.
pedotrofija Bērnu higiēna.
mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
tušķis Bērnu knupis.
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
BMS Bērnu mūzikas skola.
politeknija Bērnu pārbagātība.
zabene Bērnu priekšautiņš.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
vāģīši Bērnu ratiņi; rotaļu ratiņi.
rateņi Bērnu ratiņi.
važiņi Bērnu ratiņi.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
ķereklis Bērnu rotaļa.
sietiņš Bērnu rotaļa.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc.
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
bādmodere Bērnu saņēmēja, vecmāte.
saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa.
naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ.
spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas.
kustu Bērnu spēles ar akmentiņiem.
muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa.
bezbērnība Bērnu trūkums.
BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola.
didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
am Bērnu valodā apzīmē ēšanu, košanu.
ipa Bērnu valodā istaba.
ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos.
bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
gāga Bērnu valodā zoss.
guža Bērnu valodā zoss.
kinderpārtija Bērnu viesības.
pedodontija Bērnu zobārstniecība.
pedodontists Bērnu zobārsts.
paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs.
bērndārzs Bērnudārzs.
dārziņš Bērnudārzs.
binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
Bernulli--Senvenāna vienādojums Bernulli vienādojuma analogs gāzes plūsmai.
tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi).
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izbērt Berot iztukšot.
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
apbērt Berot novietot (ap ko).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sabērt Berot piepildīt; piebērt.
piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
damest Berot, metot pievienot (ko) papildus.
Etandebērs Bērs - lagūna Francijas dienvidos.
Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka.
Bersteln Bērstele.
rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
apbērt Bērt apkārt.
atbērt Bērt atpakaļ.
aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt.
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt.
pārbārstīt Bērt no viena trauka citā.
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
bārstelēt Bērt, bārstīt.
bēzt Bērt, birdināt.
sibināt Bērt, birdināt.
smeltēt Bērt, liet.
matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam).
šangali Berti - tauta Sudānas austrumos.
benišanguli Berti – tauta Sudānas austrumos.
silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki.
agari Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
daši Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
šogali Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
bertiellioze Bertiellu invāzija.
bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
atbēres Bēru atsvēte.
izvadīšana Bēru ceremonija - atvadīšanas no mirušā.
funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
skulte Bēru kambaris, kapliča.
izņēmējs Bēru runas teicējs.
kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
parentācija Bēru, kapu runa.
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs.
berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints.
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
bērzgaliņš Bērza galotne.
kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula.
birzulītis Bērza pavārds.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
bērzsulas Bērza sulas.
deguts Bērza tāss darva.
karba Bērza tāss dzeramais trauks.
kārbe Bērza tāss dzeramais trauks.
kārpa Bērza tāss dzeramais trauks.
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai.
bērzane Bērzaine.
Birkenruh Bērzaine.
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji.
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka.
Bersohn Bērzaune.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā.
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka.
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Svētes pieteka.
frikcija Berze.
rīve Berze.
Bershof Bērze.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
atberzēt Berzējot atdalīt.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis.
izberzēt Berzējot likvidēt.
aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt.
aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties.
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā.
Mālupe Bērzene, Ventas pieteka.
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
starpvelme Berzes velme.
hirapsija Berzēšana ar roku, masāža.
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
trīt Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
strīķāt Berzēt (vienu pret otru).
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
knausēt Berzēt vai kasīt.
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu.
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu.
silt Berzēt, beržot spodrināt.
dukņīt Berzēt, braucīt.
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt.
borrāt Berzēt, kasīt.
brāzāt Berzēt, kasīt.
brāzēt Berzēt, kasīt.
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
murzīt Berzēt, saburzīt.
laitīt Berzēt; masēt.
bražāt Berzēt.
bružināt Berzēt.
drellēt Berzēt.
šaravāt Berzēt.
žvīkāt Berzēt.
drušāties Berzēties, berzties.
bulžurēt Berzēties, grūstīt.
brāzāties Berzēties, kasīties.
braužņāties Berzēties.
milināties Berzēties.
murzīties Berzēties.
reijāties Berzēties.
šlaucāties Berzēties.
šlaucīties Berzēties.
Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā.
Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā.
Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā.
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants.
Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
betula Bērzi.
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
Bērziņu ezers Bērziņa ezers Ģibuļu pagastā.
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants.
Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants.
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji.
porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji.
Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants.
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants.
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants.
Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka.
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā.
Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka.
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
bērzlapiņš Bērzlapa.
bērzpodiņš Bērzlapas poķis.
bērzene Bērzlape.
bēržlapene Bērzlape.
poņģelis Bērzlapes podiņš.
bēržpodiņš Bērzlapes veids.
russula Bērzlapes.
russulaceae Bērzlapju dzimta.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
russulales Bērzlapju rinda.
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
salieši Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji.
Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants.
Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā.
bārs Bērzs ("Betula").
bērza Bērzs ("Betula").
bērze Bērzs ("Betula").
bērzis Bērzs ("Betula").
svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
bērztiņš Bērzs.
bērztuliņš Bērzs.
skrubīt Berzt grīdu.
atberzt Berzt nost.
apberzt Berzt visapkārt.
drukstīt Berzt, bakstīt.
svīnīt Berzt, berzēt (tīrot).
brucināt Berzt, burzīt.
triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart.
brūžļāt Berzt, nonēsāt, burzīt.
drīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu.
rīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu.
šrubēt Berzt, tīrīt.
šrubīt Berzt, tīrīt.
berst Berzt.
kramtāt Berzt.
berzēties Berzties (3).
bražoties Berzties, berzēties.
broškāties Berzties, berzēties.
brūžāties Berzties, berzēties.
ērpēties Berzties, berzēties.
trīšoties Berzties, berzēties.
drellēties Berzties.
drīvēties Berzties.
ņurgt Berzties.
treitīs Berzties.
triekšēt Berzties.
triekšķēt Berzties.
berze Berzts (zivju nārsts).
bērzaine Bērzu audze, birze.
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum").
birzoklis Bērzu birzī audzis koks.
pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā.
augaļa Bērzu birzs; jauns mežs.
bērstalājs Bērzu birzs.
bērzola Bērzu birzs.
bērzole Bērzu birzs.
bērzulāja Bērzu birzs.
bērzulājs Bērzu birzs.
bērzūne Bērzu birzs.
birzaine Bērzu birzs.
bērztala Bērzu birztala.
dvaga Bērzu darva, deguts.
šmāznieks Bērzu darvas trauks.
betulaceae Bērzu dzimta.
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas.
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas.
ostrya Bērzu dzimtas ģints.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
Bērzezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
Ārītes ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
Pilsmuižas ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā.
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas.
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
betulales Bērzu rinda.
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis").
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera").
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa").
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
Bērze Bērzupe Zaubes pagastā.
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
šrube Beržamā birste.
skrule Beržamā suka; birste.
šrubis Beržamais; beržamā suka.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
Bērzezers Bēržezers Ances pagastā.
Bērzu ezers Bēržezrs Ances pagastā.
ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
broškāt Beržot aptraipīt.
nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt.
noboķēt Beržot atdalīt (akotus).
nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus).
noberzt Beržot atdalīt nost.
atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt).
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus).
atberzēt Beržot ievainot.
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā).
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
izberzt Beržot izmazgāt.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
uzbružāties Beržot izveidoties.
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izberzt Beržot likvidēt.
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
nosaberzties Beržot nomazgāties.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
paberzt Beržot pamazgāt.
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
saberzt Beržot pārveidot par ko.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
attrīt Beržot sasildīt.
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
Cerasus bessey Besija ķirsis.
bēzlītis Bēslītis.
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
bēstiārs Bestiārijs.
Besternīca Bestineica.
Besterņica Bestineica.
dižpārdoklis Bestsellers.
bežā Bešā.
bešamelmērce Bešamela mērce.
Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
Bešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
Biešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
Karašu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
Biešanas ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
Bišenu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā.
aizsvaidelēt Bet arī attiecinot uz vieglākiem priekšmetiem.
ani Bet ne, nepavisam ne; neparko.
arau Bet raugi, skaties.
atad Bet tad; arī tad.
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās).
abe Bet.
aber Bet.
abet Bet.
aļa Bet.
propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums.
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
beta Bēta, grieķu alfabēta otrais burts.
bītele Bētelis.
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
betegbo Beti – tauta Kotdivuārā.
baetidae Betīdu dzimta.
cloeon Betīdu dzimtas ģints.
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
Betlēme Bētleme.
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums.
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums.
betonomešalka Betona maisītājierīce.
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
kabeļkanāls Betonā vai citā materiālā veidots kanāls kabeļu instalācijai tajā.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
mālbetons Betons, kura sastāvā ir māls.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
neaizspriedīgs Bez aizspriedumiem; tāds, kuram nav aizspriedumu.
neuzsvērts Bez akcentēšanas.
sausā Bez alkohola.
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām); neapauts, kails.
basātnē Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem.
leķēt Bez apdoma runāt, kas it kā iešaujas prātā.
vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
āpseļ Bez apdomāšanās, uz labu laimi.
žļembāt Bez apetītes ēst, lēnām košļāt.
šļiekāties Bez apetītes ēst.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
nonstop Bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop").
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
avaskulārs Bez asinsvadiem un limfvadiem.
anangiozs Bez asinsvadiem.
akaudāls Bez astes.
tāpat Bez atlīdzības, samaksas.
viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
drosai Bez bailēm.
plieks Bez barības vērtības.
bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
necerīgs Bez cerību.
(ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
dīkdonīgs Bez darba eksistējošs.
sveikot Bez darba klaiņot.
notaustīties Bez darba notūļāties.
noslempties Bez darba novandīties.
dālēt Bez darba pastaigāties.
vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
luderēt Bez darba slaistīties.
malžāt Bez darba slaistīties.
sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
bezvietas Bez darba un bez darba vietas.
nobalzīties Bez darba uzturēties.
brīvā Bez darba, nenodarbināti.
(ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem.
(ar) kailām (arī plikām) rokām Bez darbarīkiem.
adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
ablastēmiks Bez dīgļa.
ķomnijs Bez dokumentiem.
tirennijs Bez dokumentiem.
alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
aseksuāls Bez dzimuma.
azoisks Bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības.
nenožs Bez dzīvības spēka un spirgtuma.
izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
bezdvēselis Bez dzīvības, miris.
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
aizelcies Bez elpas, aizelsies.
aizelpies Bez elpas, aizelsies.
bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
murgt Bez gulēšanas vārgt.
patapīgi Bez iebildumiem, bez saviem uzskatiem.
gumzināt Bez iemesla gurdeni riet.
ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
klemst Bez iemesla riet.
ļerkāt Bez iemesla riet.
ļerkšķēt Bez iemesla riet.
vaušķīt Bez iemesla riet.
zvalkšķināt Bez iemesla riet.
žvaukstēt Bez iemesla riet.
mirmināt Bez iemesla smieties.
kaņģerēt Bez iemesla sūtīt šurp un turp.
aplamai Bez iemesla.
impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
bezmalīgs Bez ierobežojuma telpā, brīvs.
(ar) plikām (arī kailām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
(ar) kailām (arī plikām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
pustoi Bez ieroča.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
lēsans Bez īstas garšas (piem., putra bez aizdara, sāls).
S.L. Bez izdošanas vietas norādes (latīņu "sine loco").
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs.
(ar) tukšām rokām Bez kā nesama.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
bešā Bez kā; tukšā.
bešo Bez kā; tukšā.
bešu Bez kā; tukšā.
bešū Bez kā; tukšā.
bešus Bez kā; tukšā.
nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
ametodisks Bez kārtības, nemetodisks.
izkaulots Bez kauliem (pavārmākslā).
amieloisks Bez kaulu smadzeņu līdzdalības (limfatisks, monocitārs).
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās; tūlīt.
skaidrai Bez kļūdām, arī saprotami runāt.
bezkodulīgs Bez kodola.
kodolbrīvs Bez kodolieročiem.
nedzīvs Bez kustības, sastindzis.
pasnabarēt Bez labas kāres ēst.
agāmisks Bez laulības; bez dzimuma.
žūrēt Bez liesmas degt.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; dzedrs (2).
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
par tukšu (arī baltu) velti Bez maksas, atlīdzības.
par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Bez maksas, atlīdzības.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
daram Bez maksas; par brīvu.
darma Bez maksas; par brīvu.
flanēt Bez mērķa pa ielām staigāt apkārt.
blīnēt Bez miega gulēt, slimot.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
ķocis Bez mīklas izcepta gluma maize.
mita Bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas.
mite Bez mites - nepārtraukti, bez apstājas.
žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
amieloisks Bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm.
beznaidība Bez naida un skaudības.
tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
alemmalis Bez neirilemmas (nervu šķiedra).
tukšā Bez nesamā; bez kravas, pasažieriem.
netīšām Bez nodoma, nejauši.
nevīši Bez nolūka, nodoma.
tīšiprāt Bez nopietna iemesla.
anonīms Bez nosaukuma, bezvārda-, piem., bezvārda artērija.
iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
bezjumta Bez pajumtes.
žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
kvērgt Bez panākumiem gaidīt, kvernēt.
nogreznēt Bez panākumiem kādu laiku sēdēt.
izkūdīties Bez panākumiem kūdīt.
nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
tādai Bez papildu piepūles; tikai tāpat.
aparalītisks Bez paralīzes.
mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
nojas Bez pārtraukuma, bez apstājas.
nojis Bez pārtraukuma, no vienas vietas.
negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
žēpslot Bez patikas ēst.
ķērnāties Bez patikas un enerģijas strādāt.
(ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
tīrai Bez piejaukuma, piemaisījuma.
indebite Bez pienākuma.
rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
bezpirkstu Bez pirkstiem.
aplacentāls Bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs.
bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
vēsi Bez problēmām; bez grūtībām.
ahemitonisks Bez pustoņiem.
ahemitons Bez pustoņiem.
anhemitons Bez pustoņiem.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
bukulains Bez ragiem.
doļš Bez ragiem.
kirdavacka Bez rauga cepta karaša.
varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
anhistisks Bez redzamas struktūras.
nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
nerīdzaiņš Bez rīdzes (2) uzadīts (par zeķēm un cimdiem).
ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem, grūtībām.
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
asekretorisks Bez sekrēcijas, sauss.
tāpatēm Bez sevišķa nodoma, nolūka; bez īpašas vajadzības.
afonisks Bez skaņas, neskanīgs, sēcošs.
bezsmaršas Bez smaržas.
bez galvas Bez spējas pareizi domāt; dumjš.
adinamisks Bez spēka.
asporozs Bez sporām.
(ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
izvaļ Bez steigas.
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
bezstrīda Bez strīda.
aplastisks Bez struktūras, bez formas.
impersonalis Bez subjekta lietojama darbības vārda forma.
ārsēš Bez tam.
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
beztonzūras Bez tonzūras.
iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bezvaida Bez vaidēšanas.
pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
žļurstēt Bez vajadzības gari runāt.
žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
takalēt Bez vajadzības kaut kur atkārtoti iet.
rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
šveblēt Bez vajadzības pļāpāt.
maknīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
makņīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
žļadzināt Bez vajadzības runāt.
savīžot Bez vajadzības staigājot piemīdīt.
zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
bezviltus Bez viltus.
gluds Bez viļņiem.
akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
basātnē Bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem.
bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
nomuļīt Bez zobiem apēst.
mujināt Bez zobiem ēst.
ņomāt Bez zobiem zelēt.
absque Bez.
be Bez.
bes Bez.
beš Bez.
bež Bez.
senza Bez.
sine Bez.
bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu.
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss").
Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma").
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma.
padzērienis Bezalkoholisks dzēriens.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis.
bezalkohola Bezalkoholisks.
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
bezānstaga Bezānmasta staga.
neatmanīgs Bezapzinīgs, nemanīgs.
neatmaņīgs Bezapzinīgs, nemanīgs.
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
bugastis Bezastis (gailis).
bezatbildīgums Bezatbildība.
mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt.
pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko).
bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis.
bezbailīgums Bezbailība.
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs.
nebailīgs Bezbailīgs.
plikmute Bezbārdis.
plikmutis Bezbārdis.
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
bezbēdnis Bezbēdnieks.
mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris.
ālava Bezbērnu sieviete.
bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu.
kurmis Bezbiļetnieks.
psihs Bezbiļetnieks.
offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis).
bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
bezcere Bezcerība.
necerība Bezcerības stāvoklis.
grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
disperato Bezcerīgi, izmisīgi.
bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta.
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints.
bezdarbs Bezdarbība (1).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
vāļāties Bezdarbībā gulšņāt.
valstīties Bezdarbībā gulšņāt.
viļāties Bezdarbībā gulšņāt.
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt.
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt.
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
bezdarbīgums Bezdarbība.
slaistīšanās Bezdarbība.
slamstīšanās Bezdarbība.
aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
bezdelnieks Bezde.
aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot.
čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga.
bezdelēns Bezdelīdzēns.
begzdaliņš Bezdelīga.
besnika Bezdelīga.
bezdelinga Bezdelīga.
bezdeliņš Bezdelīga.
bezdelnieks Bezdelīga.
bezdnieks Bezdelīga.
bežga Bezdelīga.
bezligs Bezdelīga.
bezlinga Bezdelīga.
blezdelinga Bezdelīga.
ķursis Bezdelīga.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
asariņa Bezdelīgactiņa.
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
lozdna Bezdelīgas pavārds.
melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta.
tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
hirundinidae Bezdelīgu dzimta.
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints.
hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints.
petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints.
ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints.
tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints.
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
bezdeļi Bezdelis (1).
bezdelis Bezdeļi (1).
čušāt Bezdēt.
švākšēt Bezdēt.
švapstīties Bezdēt.
bezdibinīgs Bezdibenīgs.
ataka Bezdibenis, dziļums bez dibena.
Bezdibens Bezdibenis, ezers Apes pagastā.
Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā.
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā.
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta.
bedugnis Bezdibenis.
bezdibinis Bezdibenis.
bezdibins Bezdibenis.
bezdubans Bezdibenis.
bezdubenis Bezdibenis.
bezdubinis Bezdibenis.
elogs Bezdibenis.
lekmenis Bezdibenis.
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
profāns Bezdievīgs, necienīgs.
nedievis Bezdievis, ateists.
nedievājs Bezdievis.
nedievojs Bezdievis.
bežga Bezdis.
bežģis Bezdis.
bezdomīgums Bezdomība.
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā.
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā.
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā.
konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
agamoģenēze Bezdzimumu vairošanās.
deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus.
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
vervele Bezformīga masa.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
laserpitium Bezgales.
aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā).
bezgale Bezgalība.
bezgals Bezgalība.
nebeidzamība Bezgalība.
nebeidzība Bezgalība.
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
bezgala Bezgalīgs (1).
nebeidzams Bezgalīgs (1).
mūžīgs Bezgalīgs laikā.
liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
bezgalējs Bezgalīgs.
akefali Bezgalvaiņi; acefali.
acrania Bezgalvaskausaiņi.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
bezgaršīgums Bezgaršība(1).
pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla.
āgs Bezgaršīgs, pliekans.
bezgaršība Bezgaumība.
bezgaumīgums Bezgaumība.
negarša Bezgaumība.
negaume Bezgaumība.
izšpokot Bezgaumīgi izrotāt.
čolla Bezgaumīgi tērpta persona.
bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
bezgaršīgs Bezgaumīgs.
negaumīgs Bezgaumīgs.
infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība.
negodnieks Bezgodis, bezkauņa.
knēts Bezgodis, krāpnieks.
negoža Bezgodis, negodis.
bezgrēcīgums Bezgrēcība.
bezkunga Bezīpašnieka.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
nags Bezizeja; nelaime.
besis Bezizeja.
bezštoks Bezizeja.
korķis Bezizeja.
požars Bezizeja.
kranti Bezizejas stāvoklis.
tupiks Bezizejas stāvoklis.
bezrazmernaja Bezizmēra.
bezjēdzīgums Bezjēdzība (1).
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
ārprāts Bezjēdzība.
vājprāts Bezjēdzība.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt.
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
izkarīcāt Bezjēdzīgi iztērēt.
nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku).
noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku.
perkšķēt Bezjēdzīgi pļāpāt.
ganga Bezjēdzīgi sīkumi.
nodīvelēt Bezjēdzīgi tramdīt.
besplatno Bezjēdzīgi, neizdevīgi.
kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
bezjēgas Bezjēdzīgs.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
bezjūtīgums Bezjūtība.
ciesnējs Bezjūtīgs, skops.
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs.
neatsaucīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs.
bezdvēselīgs Bezjūtīgs.
neiejūtīgs Bezjūtīgs.
bezkaislīgums Bezkaislība.
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
glauma Bezkāju ķirzaka, glodene.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
bezkaunīgums Bezkaunība (1).
bezkaunīgums Bezkaunība (2).
mazkaunība Bezkaunība.
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
blodīties Bezkaunīgi izturēties.
saltība Bezkaunīgi meli.
bredzīt Bezkaunīgi runāt.
klamzāt Bezkaunīgi runāt.
samaut Bezkaunīgi samelot.
bezkaunīgai Bezkaunīgi.
nahāli Bezkaunīgi.
kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
gauža Bezkaunīgs pļāpa.
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
borzojs Bezkaunīgs.
mazkaunīgs Bezkaunīgs.
naglijs Bezkaunīgs.
nahale Bezkauņa (sieviete).
nahalka Bezkauņa (sieviete).
nahals Bezkauņa (vīrietis).
bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa.
negodudīda Bezkauņa, nekauņa.
bezkaunis Bezkauņa.
nekautris Bezkauņa.
roža Bezkauņa.
merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju.
archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem.
procaryota Bezkodola šūnaiņi.
doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija.
caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē.
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu.
hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
ahromatisms Bezkrāsainība.
beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
bezkrāsas Bezkrāsains (1).
sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts.
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau").
mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai.
urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls.
stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos.
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas.
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
bezkrāsaiņš Bezkrāsains.
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
ahromatisks Bezkrāsas, nekrāsots.
bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu.
asomatisks Bezķermenisks.
atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
lathraea Bezlapes.
bezlapu Bezlapots.
agāmija Bezlaulība, celebāts.
celibāts Bezlaulības dzīve.
agāms Bezlaulības stāvoklis.
bezlietains Bezlietus.
brīvmaize Bezmaksas maize.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
brīvvieta Bezmaksas vieta.
freija Bezmaksas.
freja Bezmaksas.
bezmantnieku Bezmantinieku.
bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes.
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas.
pipidae Bezmēļi.
pipa Bezmēļu dzimtas ģints.
pasvars Bezmēna svaru bumba.
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
bezmins Bezmēns (1).
bezvēns Bezmēns (1).
bezvins Bezmēns (1).
trummelis Bezmēns, rokas svari.
bezmars Bezmēns.
bezmeris Bezmēns.
vezmēns Bezmēns.
vezmers Bezmēns.
vezmērs Bezmēns.
bezmērīgs Bezmēra (2).
bezmērķīgums Bezmērķība.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot.
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu).
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot.
noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku.
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt.
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt.
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
bezmērķa Bezmērķīgs.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
asomnija Bezmiegs.
bezmiedzība Bezmiegs.
neguļa Bezmiegs.
nemiegs Bezmiegs.
bezmiesas Bezmiesīgs.
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
evertebrata Bezmugurkaulnieki.
invertebrata Bezmugurkaulnieki.
invertebrāti Bezmugurkaulnieki.
bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks.
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus").
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
beznotekezers Beznoteces ezers.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
beznoteksāļezers Beznoteces sāļezers.
beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
areisks Beznoteces.
beznotekas Beznoteces.
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās.
bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki.
bezmājība Bezpajumtniecība.
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
bezmājis Bezpajumtnieks.
plukata Bezpajumtnieks.
bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
bezpalīdzīgums Bezpalīdzība.
aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
ASBL Bezpeļņas organizācija (fr. "association sans but lucratif").
BO Bezpeļņas organizācija.
bezpersoniskums Bezpersonība.
bezpersonīgs Bezpersonisks (1).
bezroči Bezpiedurkņu kamzolis.
uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos.
lidrobots Bezpilota lidaparāts, drons.
drons Bezpilota lidaparāts, lidrobots.
plethodontidae Bezplaušsalamandras.
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
bezprātīgums Bezprātība (1).
bezprātīgums Bezprātība (2).
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
nemešs Bezprātis (palama).
bešprātis Bezprātis.
bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms.
bezprieku Bezprieku dzīve - dzīve bez priekiem.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
bezprincipu Bezprincipiāls.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
smaulis Bezradzis, tolis.
drabulis Bezrakstura cilvēks.
bidlo Bezrakstura persona, kuru izmanto.
bezrasains Bezrasas.
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
bešrocis Bezrocis.
bezrūpīgums Bezrūpība (1).
bezrūpīgums Bezrūpība (2).
sekuritate Bezrūpība, miers, drošība.
nerūpība Bezrūpība.
laide Bezrūpīga dzīve.
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs.
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība.
ģība Bezsamaņa, ģībonis.
bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis.
ģībonis Bezsamaņa.
nemaņīgs Bezsamaņas stāvoklī esošs.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
eksanimācija Bezsamaņas stāvoklis.
anodīnija Bezsāpju stāvoklis.
bezsātīgums Bezsātība (1).
bezsātīgums Bezsātība (2).
bezsāta Bezsātīgs (1).
bezsāta Bezsātīgs (2).
bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
bezsaturīgums Bezsaturība.
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
bezsatura Bezsaturīgs.
bezsejas Bezsejains.
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
bezsēklas Bezsēklu.
aģīnija Bezsievība.
bezsirdīgums Bezsirdība.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
bezsirds Bezsirdīgs.
bezsižeta Bezsižetisks.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
akreditīvs Bezskaidras naudas norēķinu forma.
žironorēķini Bezskaidras naudas norēķinu forma.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
adoxaceae Bezslavīšu dzimta.
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
bezspārnains Bezspārnu.
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota").
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma.
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma.
bezspārnis Bezspārņi.
bezspēcīgums Bezspēcība (1).
bezspēcīgums Bezspēcība (2).
nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība.
ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
čāgāns Bezspēcīgs vīrietis.
ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
nespēkots Bezspēcīgs, nespēcīgs.
mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs.
ļepans Bezspēcīgs, vājš.
čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
bezspēks Bezspēcīgs.
nospēkots Bezspēcīgs.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
atšiepties Bezspēkā noslīgt.
saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis.
beznoža Bezspēks.
krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem.
miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
dvorņaks Bezsugas suns, krancis.
dvarņaška Bezsugas suns.
dvorterjers Bezsugas suns.
imponderabls Bezsvara, nesverams.
dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku).
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
retificēts Bezšuvju.
protura Beztaustekleņi, protūras.
beztiesīgums Beztiesība.
heloti Beztiesīgie.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
beztiesisks Beztiesīgs.
beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
bezdrāts Bezvadu.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
aglotija Bezvalodība.
apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
bezvārdu Bezvārda.
bezvārde Bezvārdis (1).
informitāte Bezveidība, neglītums.
bezveidīgums Bezveidība.
murskulis Bezveidīgs priekšmets.
bezveida Bezveidīgs.
aizgoze Bezvēja piesaule.
doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā.
pievēja Bezvējš.
bezvērtīgums Bezvērtība.
bezzarains Bezzaru.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā.
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
bezzobaiņš Bezzobains.
bezzobu Bezzobains.
bezzūbains Bezzobains.
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints.
suķe Bezzobis.
šuķis Bezzobis.
bezzvaigžņu Bezzvaigžņains.
bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot.
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms.
agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
bezdielis Bežģis.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi.
Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā.
bhogi Bhogs.
Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
bibe Biba (2).
Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs.
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
judicum Bībelē soģu grāmata.
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa.
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators.
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte.
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
testamente Bībele; bībelstāsti.
Beibele Bībele.
dižbībele Bībele.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība.
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
bibliologs Bībeles pētnieks.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā.
tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus.
teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
dieva vārds Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
bībeļstāsts Bībelstāsts.
Cerastium biebersteinii Bīberšteina radzene.
annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
Lettica Bibliogrāfijā nodaļa par visu latvisko citās valodās, arī tulkojumi no latviešu valodas.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfiju sastādītājs.
bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
autorapraksts Bibliogrāfisks apraksts, kas ietver individuālā autora uzvāru vai kolektīvā autora nosaukumu.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
biblene Bibliotēka.
dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu.
palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru.
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums.
numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
bops Bībops - džeza mūzikas stils.
Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā.
Percovkas ezers Bicānu ezera ziemeļaustrumu daļa Rušānu pagastā.
Galinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Gaļinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Gelenovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā.
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
čenkslis Bicepsa cīpsla.
biceps Bicepss.
bicītis Bicepss.
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis.
Jodamoeba butschlii Bičli amēba.
bīčists Bīčvolejbolists - pludmales volejbolists.
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija.
bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
bīdāmatslēga Bīdatslēga.
cirpe Bīde.
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
valcēt Bīdelēt (par miltiem).
vaļcavāt Bīdelēt.
bīdelis Bīdeļmilti.
bidetta Bideta - neliela duša.
bīdēt Bīdīt 2.
apbīdīt Bīdīt apkārt.
atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
aizbīdīt Bīdīt prom.
atbīdīt Bīdīt šurp.
atbīdīt Bīdīt vaļā.
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
bīkt Bīdīt, stumt.
bīt Bīdīt, stumt.
fīrēt Bīdīt; vadīt; virzīt.
budīt Bīdīt.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
aizbīdīt Bīdot attālināt.
atbīdīt Bīdot atvērt (ko).
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis.
Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1).
pārtramdīt Biedējot pārdzīt.
bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai).
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
amuklis Biedēklis, āksts.
atbaideklis Biedēklis, atbaidīšanas līdzeklis.
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs.
ummaks Biedēklis, briesmonis.
drebeklis Biedēklis, bubulis, baiglis.
bebele Biedēklis, bubulis.
bebelis Biedēklis, bubulis.
bebels Biedēklis, bubulis.
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
dūdulis Biedēklis, ķēms.
baiģis Biedēklis; spoks, rēgs.
baismeklis Biedēklis.
biedākls Biedēklis.
biedēkls Biedēklis.
biedināt Biedēt (2).
bužot Biedēt bērnus ar bužu.
aizbiedēt Biedēt prom.
bubuļot Biedēt, baidīt.
budžināt Biedēt, baidīt.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
bidināt Biedēt, padzīt.
traumēt Biedēt, traucēt.
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt.
šugaķ Biedēt.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
eksempls Biedinātājs piemērs.
biedrine Biedrene, biedre.
miltēži Biedri, dalībnieki.
biedrinieki Biedri, kompaņoni.
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
žokejklubs Biedrība, kas sekmē jāšanas sporta attīstību un kontrolē sacensību norisi.
avioklubs Biedrība, kurā apvienojušies aviācijas profesionāļi.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
sociētē Biedrība, sabiedrība.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
brāļasts Biedrība.
fereins Biedrība.
biedrinieks Biedrinieki.
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties.
facilitācija Biedrisks atbalsts.
paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
biedram Biedros.
čupoties Biedroties, draudzēties.
tusēt Biedroties, satikties.
tusēties Biedroties, satikties.
tusoties Biedroties, satikties.
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
biedrēties Biedroties.
biedris Biedrs (grupā, kolektīvā u. tml).
mate Biedrs, draugs, paziņa.
biedrinieks Biedrs, kompaņons.
fellow Biedrs, loceklis.
kamerāds Biedrs; draugs.
čļens Biedrs; loceklis.
bendars Biedrs.
bendrs Biedrs.
kompaljons Biedrs.
kopmanis Biedrs.
baidi Bieds.
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
valne Biešu un rāceņu glabātuve.
stumulgs Biešu vai burkānu ziedu kāts.
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints.
bieķe Biete.
biešu Biete.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
beta Bietes.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis.
lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa.
ķempis Bieza bezveidīga masa.
ķimpe Bieza bezveidīga masa.
ķimpens Bieza bezveidīga masa.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
ķieģelis Bieza grāmata.
jamzis Bieza jaka; kamzolis.
jemzis Bieza jaka; kamzolis.
jomzis Bieza jaka; kamzolis.
vomzis Bieza jaka; kamzolis.
jubķis Bieza jaka.
jupķis Bieza jaka.
karašnuka Bieza karašas šķēle, rika.
sazvetēt Biezā kārtā sakraut.
bauzene Bieza kažokādas cepure.
sokla Bieza kociņu jaunaudze.
sokle Bieza kociņu jaunaudze.
soklis Bieza kociņu jaunaudze.
kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
gaņģis Bieza maizes rika.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
morce Bieza masa.
bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem.
ķence Bieza mērce.
bignes Bieza meža jaunaudze.
tosa Bieza migla.
študzene Bieza miltu putra.
ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens.
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
kolsts Bieza oderdrāna.
muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
tuminica Bieza putra.
jupķins Bieza sieviešu jaka.
pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
timba Bieza viela vai biezs šķidrums.
kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
doķis Bieza zāle.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
baucene Bieza ziemas cepure ar ausainēm.
balsams Bieza, aromātiska eļļa, kas tek no dažiem kokiem.
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
ķempe Bieza, biezputrai līdzīga masa.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
valksne Bieza, gara zāle starp krūmiem.
ķencis Bieza, glīzdaina masa.
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
foliants Bieza, liela formāta grāmata.
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim.
putugumija Bieza, poraina gumija; putu gumija.
juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā.
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām.
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
bieze Biezājs.
biezoknējs Biezājs.
bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne.
burkas Biezas brilles.
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
krampas Biezas gļotas.
bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki.
lācenes Biezas lāpītas bikses.
ņurlas Biezas lūpas.
pahiheilija Biezas lūpas.
morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.).
morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.).
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
baķenes Biezas zeķes vai čības.
ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles.
pirē Biezenis.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
biezt Biezēt, sarecēt.
bieznēt Biezēt.
noķuņķēt Biezi aizplīvuroties.
pumpulēt Biezi apģērbt.
sabubināt Biezi apģērbt.
pumpulēties Biezi apģērbties.
sapanaroties Biezi apģērbties.
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē.
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis.
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
baķēt Biezi ģērbt.
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
prakāties Biezi ģērbties (ziemā).
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
baķēties Biezi ģērbties.
paņāt Biezi ietīt (apģērbā).
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks.
piesks Biezi krūmi, biežņa.
brukstalas Biezi krūmi, krūmiene.
brūkstalas Biezi krūmi, krūmiene.
brūkstalienas Biezi krūmi, krūmiene.
brukstuli Biezi krūmi, krūmiene.
brukstuļi Biezi krūmi, krūmiene.
pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs.
bignas Biezi krūmi.
cebls Biezi mati.
cekūna Biezi mati.
matkule Biezi mati.
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
brīkšņa Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt.
noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
uzčunčināt Biezi saģērbt, satuntuļot.
iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
sabuģenēt Biezi saģērbt.
sačampāt Biezi saģērbt.
sačunčulāt Biezi saģērbt.
sapanarot Biezi saģērbt.
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
ģuģināties Biezi saģērbties.
nopampaļāties Biezi saģērbties.
nopamparāties Biezi saģērbties.
nopudāties Biezi saģērbties.
sabaķoties Biezi saģērbties.
sačampāties Biezi saģērbties.
pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
saslāt Biezi salikt.
sēkste Biezi sasēti augi.
pangāt Biezi satīt, ietērpt.
biekiezis Biezi savārīts ēdiens.
bieķīze Biezi savārīts, negaršīgs ēdiens.
ļecens Biezi šķidrs.
ķencēt Biezi triept, ziest.
čukšļi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
čukšņi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
mančuki Biezi virssvārki.
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml).
meldrus Biezi, cieši kopā.
pačka Biezi, īsi mati.
vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis (3).
murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis.
ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
bakāties Biezi, silti ģērbties.
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis.
biezai Biezi.
biezum Biezin.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
camarophyllus Biezlapītes (1).
chamarophyllus Biezlapītes.
tiliaea Biezlapītes.
crassulaceae Biezlapju dzimta.
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus").
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
desmatodon Biezmale.
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
čūkslis Biezoknis, biežņa.
bignis Biezoknis, brikšņi.
biežņa Biezoknis, drūzma.
saaudznis Biezoknis, saaudze.
biezēklis Biezoknis; biezājs.
biezēknis Biezoknis; biezājs.
biezenis Biezoknis; biezājs.
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
biezājs Biezoknis.
bieziena Biezoknis.
biezotnis Biezoknis.
biežotnis Biezoknis.
biezuklājs Biezoknis.
biezums Biezoknis.
pabieznis Biezoknis.
lacans Biezpiena gabali svaigā pienā.
lecens Biezpiena gabali svaigā pienā.
drapanas Biezpiena gabaliņi pienā.
činčas Biezpiena kunkuļi putrā.
gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās).
sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu.
plagāns Biezpiena pīrāgs.
sirnieks Biezpiena plācenītis.
pienmaize Biezpiena plātsmaize.
korpas Biezpiena rauši.
korpi Biezpiena rauši.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
meka Biezpiena un krējuma maisījums.
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
ķērceklis Biezpiens ar saldu krējumu.
smēre Biezpiens maizes apziešanai.
smērs Biezpiens maizes apziešanai.
kubucis Biezpiens saldā pienā.
pienssviests Biezpiens un sviests.
sierabiezpiens Biezpiens, no kura gatavo sieru.
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens.
baltaispiens Biezpiens.
baltpiens Biezpiens.
baltspiens Biezpiens.
bemba Biezpiens.
biezais Biezpiens.
biezaispiens Biezpiens.
biezspiens Biezpiens.
biezupiens Biezpiens.
dārugs Biezpiens.
glumzdi Biezpiens.
kukušpiens Biezpiens.
kupačpiens Biezpiens.
kupenpiens Biezpiens.
kupīņas Biezpiens.
kupinātpiens Biezpiens.
kupinātspiens Biezpiens.
kupis Biezpiens.
kupuša Biezpiens.
kupušpiens Biezpiens.
kupušs Biezpiens.
mīčuks Biezpiens.
sibisnieks Biezpiens.
sildešnieks Biezpiens.
sildētinis Biezpiens.
sildinieks Biezpiens.
sildītpiens Biezpiens.
sipisnieks Biezpiens.
tarags Biezpiens.
tārags Biezpiens.
taraks Biezpiens.
tāraks Biezpiens.
tārks Biezpiens.
torags Biezpiens.
tvarags Biezpiens.
tvārags Biezpiens.
tvāraka Biezpiens.
tvāraks Biezpiens.
tvorags Biezpiens.
tvoraks Biezpiens.
tvorogs Biezpiens.
tvoruks Biezpiens.
žildiņi Biezpiens.
žildinis Biezpiens.
žildiņš Biezpiens.
birzūknis Biezppiens.
biezīte Biezputra (bērnu valodā).
bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā).
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem.
klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem.
pīcenis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm; šādas biezputras pikas.
picinis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm.
ķūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni.
kūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni.
bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra.
biezaunīce Biezputra; biezenīca.
biezaputra Biezputra.
biezenīca Biezputra.
biezine Biezputra.
biezuputra Biezputra.
čāpa Biezputra.
dižputra Biezputra.
putra Biezputra.
tīra Biezputra.
tīre Biezputra.
župeņi Biezputra.
lāmis Biezputrai līdzīga bieza masa.
mendraks Biezputras maisāmais koks.
ķesels Biezputras veida cūkēdiens; ķesals.
ķesals Biezputras veida cūkēdiens.
bubulmercis Biezputras veida ēdiens no putraimiem, kartupeļiem un gaļas.
miļļa Biezs (dažādu vielu) maisījums.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
ķieka Biezs (maizes) gabals.
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
piksa Biezs (sevišķi cūku) ēdiens.
grons Biezs dēlis tilta grīdā.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
baiks Biezs flanelis.
bojs Biezs flanelis.
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
čortakaza Biezs kokvilnas audums.
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
brūkslas Biezs krūmājs.
kupsna Biezs lapu koku puduris.
štora Biezs loga aizkars.
biezeklis Biezs mežs.
cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
ķelle Biezs smērs vai krāsa.
jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
blīžs Biezs un stiprs.
ķemsis Biezs virums, biezputra.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
gros Biezs zīda audums, divkāršā tafta.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
pļega Biezs, bet bieži arī slapjš maisījums.
kuplains Biezs, biezi salapojis.
biezoksnējs Biezs, blīvi saaudzis.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
biezens Biezs, blīvs.
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu).
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega).
krepele Biezs, sakaltis netīrums.
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains.
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
biežs Biezs.
tanks Biezs.
ķausēt Biezu ēdienu ēst.
ķausīt Biezu ēdienu ēst.
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz.
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai).
biezna Biezumi.
popere Biezums.
krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma.
pollakikoproze Bieža defekācija.
manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ).
epimenoreja Bieža menstruālā asiņošana ar saīsinātu menstruālo ciklu.
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
promiskvitāte Bieža partneru maiņa dzimumattiecībās.
diūrija Bieža urinēšana dienā.
krebrūrija Bieža urinēšana.
polakiūrija Bieža urinēšana.
pollakiūrija Bieža urinēšana.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs.
drīži Biežāk.
polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu.
polihipermenoreja Biežas menstruācijas ar anomālu asiņošanu.
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram.
tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
cūcināties Bieži apsaukāt kādu par cūku.
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu.
iedrauvēt Bieži barot iebaidīt.
iebārt Bieži barot, iebaidīt.
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt.
cīlāt Bieži cilāt.
čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns.
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
ēškot Bieži ēst.
iemētāt Bieži iemest, iedzert.
brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā.
vēsmīgs Bieži izbrīnēts.
izdilināt Bieži izmantojot, nolietot izkapti.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
ģedināt Bieži iztaujāt.
kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?".
kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt.
nokāpelēt Bieži kāpt pa kāpnēm uz augšu un leju.
izkāpuļāt Bieži kāpt, uzkāpt.
izkāpuļot Bieži kāpt, uzkāpt.
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem).
atklupinēt Bieži klūpot, atkļūt.
krēpaļāties Bieži kraukāties.
krīšņāt Bieži krist.
daudzlaulāts Bieži laulāts.
dasakolīties Bieži lielīties.
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs.
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
poļivaķ Bieži lietot alkoholu.
cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!".
mātēt Bieži lietot vārdu "māte" vai tā formas.
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
reizot Bieži mainīt dzīvesvietu.
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
iemielot Bieži perot vai bļaujot iebaidīt.
piebraukāt Bieži piebraukt.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
pildināt Bieži piepildīt.
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus.
bimbala Bieži raudoša sieviete.
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns.
ēdelēt Bieži rijīgi ēst.
meitināt Bieži runāt par meitām.
esināt Bieži sacīt "es".
navināt Bieži sacīt "nav".
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā.
vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs".
lašēt Bieži sist ar pātagu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
noslavēt Bieži slavējot sabojāt.
smaidelīgs Bieži smaidošs.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!".
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
torbulēties Bieži šņaukāties.
šņūcīt Bieži šņaukt degunu.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
jāināt Bieži teikt "jā".
jājināt Bieži teikt "jā".
tākaļāt Bieži teikt "tā, tā, tā".
brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus.
gaura Bieži un skaļi maujoša govs.
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!").
FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions").
dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem.
čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties.
čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties.
dvesināt Bieži vāji paklepot.
nereti Bieži vien, samērā bieži.
zvadzināt Bieži zviegt.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
pulku Bieži, daudzas reizes.
mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt.
cēšķi Bieži, daudzkārtēji.
lāsnāt Bieži, ik pa brīžam riet.
kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist.
notaleņ Bieži, nemitīgi.
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
biežai Bieži.
biezi Bieži.
bīži Bieži.
častai Bieži.
cēsta Bieži.
ciekmēr Bieži.
nojus Bieži.
stauņi Bieži.
tank Bieži.
kafejušņiks Biežs kafejnīcu apmeklētājs.
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
būbals Bifelis.
bubalus Bifeļi.
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts.
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer").
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz.
bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals.
befstiks Bifšteks.
bifsteķis Bifšteks.
bīfsteks Bifšteks.
bifstiķis Bifšteks.
bīts Bigbīta paveids.
Helenium bigelovii Biglova helēnija.
bīglis Bīgls - mazs dzinējsuns.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
čučakoks Bigulis, kruķis.
ķeks Bigulis, kruķis.
zurķis Bigulis.
privuliņš Biguze - maizes zupas veids.
čumiņa Biguze, čubītes.
bikuce Biguze.
bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
nabaģīne Biguzis.
nabaģīnis Biguzis.
ūdensmaize Biguzis.
Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā.
neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus.
biheivjerisms Biheiviorisms.
biheviorisms Biheiviorisms.
bi Bija (no "būt").
bui Bija.
Spiraea billardii Bijāra spireja.
bīls Bijība; bailes.
bijāšana Bijība.
trama Bijība.
bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa.
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte".
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
eksčempions Bijušais čempions.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
ekskaralis Bijušais karalis.
Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
eksministrs Bijušais ministrs.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
eksprezidents Bijušais prezidents.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants.
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums.
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums.
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski.
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums.
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
politbirojs Bijušo Austrumeiropas komunistisko partiju augstākā varas institūcija.
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks.
bikarbonātēmija Bikarbonāti asinīs.
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
bikfordene Bikforda aukla.
bikfordšņore Bikforda aukla.
bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu).
biklība Biklums (1).
bīlība Biklums.
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas).
reitūzes Bikses (parasti trikotāžas).
reitūži Bikses (parasti trikotāžas).
nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
bamsteri Bikses ar ļoti zemu jostas vietu.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
paslavas Bikses ar platu dibenu.
stabulenes Bikses ar šauriem stilbiem.
bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
staņas Bikses, no rupja auduma.
ūzas Bikses; apakšbikses.
banānene Bikses.
bātenītes Bikses.
bikšas Bikses.
bikši Bikses.
bridži Bikses.
bumbierenes Bikses.
jiuzas Bikses.
ķelnas Bikses.
pantaloni Bikses.
paslaves Bikses.
škaras Bikses.
slaksi Bikses.
štanas Bikses.
stilbenes Bikses.
štorenes Bikses.
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
bīkstīt Bikstīt (1).
džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku).
čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles).
bikņīt Bikstīt (piemēram pagales).
bikstīties Bikstīt citam citu.
čakarēt Bikstīt, bakstīt, rušināt.
čukāt Bikstīt, rakņāt; bakstīt.
zurdīt Bikstīt, rušināt (2).
čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales).
čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
čokarēt Bikstīt, rušīnāt, rakņāt.
bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt.
bidzīt Bikstīt.
biknīt Bikstīt.
cikstīt Bikstīt.
dakņāt Bikstīt.
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
nobikstīt Bikstot aizbīdīt.
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā).
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt (1).
aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
aizčakarēt Bikstot, rušinot aizvākt, aizgrūst.
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
aizčakarēt Bikstot, vandot, maisot, rušinot aizsprostot.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums.
Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bikste Bikstupe.
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
biksains Bikšains.
bikšmežā Bikšmežā iet - iet nokārtot savas vajadzības.
krābants Bikšturi, bikšu lences.
štrābantes Bikšturi; bikšulences.
vērzeles Bikšturi; garas lentas.
pārkari Bikšturi.
šļaika Bikšturi.
šnalle Bikšturi.
štrumbantes Bikšturi.
trābantes Bikšturi.
ļanka Bikšturu lence.
gruzčiks Bikšu aizmugures kabata.
gužaks Bikšu aizmugures kabata.
nažopņiks Bikšu aizmugures kabata.
očko Bikšu aizmugures kabata.
okno Bikšu aizmugures kabata.
žopņiks Bikšu aizmugures kabata.
klāta Bikšu atloks.
bansts Bikšu augšējā apmale, josta.
ūzaukliņa Bikšu aukla.
ūzbante Bikšu aukla.
ūzbants Bikšu aukla.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
bikšupakaļa Bikšu dibens.
gācinieks Bikšu josta ar auklu.
gacinieks Bikšu josta.
paķele Bikšu josta.
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums).
ķīlenieks Bikšu ķīlis.
ludinka Bikšu ķīlis.
obuls Bikšu priekša.
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa.
piston Bikšu pulksteņkabata.
grīvīte Bikšu saite (jostas aizvietošanai).
abulis Bikšu stakle.
stilbis Bikšu stara.
ūza Bikšu stara.
ūze Bikšu stara.
ūzugals Bikšu staras gals.
gācenieks Bikšu vīle.
spavednīca Biktskrēsls.
beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.).
biķere Biķeris.
biķēris Biķeris.
biķerītis Biķerīši.
biķerīši Biķerītis.
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants.
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants.
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski.
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants.
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski.
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants.
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants.
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants.
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji.
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants.
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants.
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants.
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji.
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants.
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants.
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants.
bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai.
Mahonia bealii Bila mahonija.
bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas.
Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā.
bilancējums Bilancē ievietotais postenis.
aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis.
bilancēšana Bilances sastādīšana.
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
bilbergia Bilbergijas.
greznā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia decora").
nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans").
Vinda bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia x windii").
apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
salūgt Bildināt.
svatāt Bildināt.
svātot Bildināt.
zedināt Bildināt.
Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā.
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā.
Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā.
divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
koproporfirīns Bilirubīna produkts zarnās.
bilirubinēmija Bilirubīns asinīs.
bilirubinūrija Bilirubīns urīnā mehāniskās dzeltenās kaites gadījumos.
kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām.
karambols Biljarda spēle ar 3 bumbām.
karambolīna Biljarda spēle ar 5 bumbām.
karambolīne Biljarda spēle ar 5 bumbām.
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
šašs Biljarda spēles veids ar 15 bumbām.
biļats Biljards.
Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā.
Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā.
Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā.
bills Bils.
Vilku ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Vilkumuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Viļķes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Viļķenes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Vilku muižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Vilkmuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā.
Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bildēt Bilst, teikt, sacīt.
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs.
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
argentotipija Bilžu izgatavošanas veids, fotogrāfiskā ceļā.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā; bezmaksas biļete.
beļets Biļete.
biljete Biļete.
vitorka Biļete.
apkārtraksts Biļetens (2, 1).
bulletin Biļetens.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
bimbilis Bimbals.
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu.
bimetallisms Bimetālisms.
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
Bina Binah.
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
disulfīds Binārs savienojums, kurā ir divi sēra atomi.
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
bingaļāt Bingāt.
bingot Bingāt.
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
bignoniaceae Binjonu dzimta.
pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia").
rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera").
vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata").
binokļi Binoklis.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā.
Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
biokoinoze Biocenoze.
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
biodīzelis Biodīzeļdegviela.
elektromiogrāfija Bioelektrisko potenciālu grafiskās reģistrēšanas metode.
polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi.
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biofiziķis Biofizikas speciālists.
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
bioplasti Biofori.
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae").
biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
biogrāfiski Biogrāfisks.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
biogenetisks Bioģenētisks.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi.
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
bioķīmiķe Bioķīmiķis.
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot.
bibene Bioloģija (mācību priekšmets).
bigene Bioloģija (mācību priekšmets).
bīģene Bioloģija (mācību priekšmets).
biķene Bioloģija (mācību priekšmets).
bilene Bioloģija (mācību priekšmets).
bio Bioloģija (mācību priekšmets).
loģija Bioloģija (mācību priekšmets).
maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu.
parakme Bioloģijā involūcijas periods.
neomorfisms Bioloģijā jaunas formas attīstība.
gimnospora Bioloģijā kaila spora vai dīglis.
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā.
idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
oogons Bioloģijā šūna, no kuras rodas olšūna; oogonijs.
halmatoģenēze Bioloģijā tipa variācijas lēcienveida attīstība.
tranoloģija Bioloģija.
nealoģija Bioloģijas nozare par dzīvnieku organisma attīstības agrīnām stadijām.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju.
metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta zemas temperatūras ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
biologs Bioloģijas speciālists.
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes.
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
biofarmakoloģija Bioloģiskā farmakoloģija.
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos.
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
konsangvinitāte Bioloģiska radniecība.
biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
biotransformācija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, biokonversija.
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika.
pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
miršana Bioloģiskas eksistences izbeigšana.
biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā.
biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori.
parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu.
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
holoenzīms Bioloģiski aktīvs enzīms, kas sastāv no proteīna daļas (apoenzīma) un koenzīma.
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
entropija Bioloģisko procesu termodinamiskā stāvokļa rādītājs.
radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām.
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā.
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
bioprotēze Bioloģisku materiālu saturoša protēze.
radiosensibilizācija Bioloģisku organismu jutīguma pret radioaktīvo starojumu palielināšana.
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai.
biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
bioniķis Bionikas speciālists.
nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts.
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu.
biotas Biota.
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe").
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos.
granītīts Biotīta granīts.
dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē.
bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads.
birīties Birāties.
birdaža Birdeklis (2).
birdeklēt Birdināt (1).
graudot Birdināt graudus.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
birināt Birdināt.
birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem).
birāties Birdināties, birt.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
bitka Birga, tvans.
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
namēsnieks Birģermeistera senāks nosaukums.
Koltzen Bīriņi.
Bīriņmuižas ezers Bīriņu ezers.
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Bīriņmuiža Bīriņu muiža.
birjāni Birjani - indiešu virtuves ēdiens.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
birks Birka - plāksnīte, zīmīte.
burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
burtskoks Birka, burta.
birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg.
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā.
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
biršķi Birkstis.
birkstināt Birkstīt 1.
džirkstināt Birkstīt 1.
džirkstīt Birkstīt 1.
birkšķīt Birkstīt 2.
pirkstināt Birkstīt.
drikšķīt Birkstīt^1^.
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli.
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
biros Birojs.
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
birokratizācija Birokrātisma pastiprināšanās.
birokrātiskums Birokrātisms.
burumi Biromi - tauta Nigērijā.
kibo Biromi - tauta Nigērijā.
šošo Biromi - tauta Nigērijā.
skrube Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
skrubele Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
skrubene Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
biršts Birste, suka.
sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana).
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkaisīties.
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
birzt Birt (par gatavām sēklām).
aizbirt Birt ciet.
atbirt Birt nost.
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
birāties Birt, drāzties.
bērties Birt, kaisīties.
birteniski Birteniski pilns - pārpilns.
biru Biru birām - bariem, pulkiem.
biriens Birums.
birzene Birze 1.
birkste Birze 2.
birzene Birze 2.
bierze Birze.
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
birzieniņš Birzenis.
birziens Birzenis.
birzakains Birzens, drupans, irdens.
birzelīgs Birzens.
birzins Birzens.
birzaine Birzēs sadalīts tīrums.
birkstīt Birzēt.
birzat Birzēt.
jerlakot Birzēt.
Birsgallen Birzgale.
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji.
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji.
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
birzuļains Birzīgs.
nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam.
birzuklains Birzoklējs.
birzūklējs Birzoklējs.
birzūklīgs Birzoklējs.
birze Birzs 1.
birztala Birzs 1.
birzgals Birzs gals.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs.
birztaliena Birzs.
birzteņa Birzs.
birzts Birzs.
skalda Birztala ar skaļu atbalsi.
Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
birztaļa Birztala.
birztaliņa Birztala.
birztals Birztala.
birztelis Birztala.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum").
mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum").
cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
drupačains Birztošs, drupans.
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam.
bēržums Birzums (1) – sens latviešu platības un attāluma mērs.
biržums Birzums 1(1).
biržums Birzums 1(2).
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
pankarta Biržas cenu izsludinājums.
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos.
haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos.
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier").
mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība.
saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam.
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai.
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Birsen Birži.
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
Bērzgaļu ezers Biržkalna ezers Aglonas novadā.
Kapiņu ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā.
Bērzgales ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā.
Biržas ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā.
aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties.
stīgāt Biržot tīrumu.
nobiržot Biržot un pabeigt biržot.
raucīt Biržot, birzīt.
birzētājs Biržotājs.
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
Jasminum bessianum Bīsa jasmīns.
Primula beesiana Bīsa prīmula.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
blise Bise (medībām).
rūcene Bise, šautene.
rūcenīca Bise, šautene.
rūsenīca Bise, šautene.
berdanka Bise.
kumeļkāja Bise.
šļuncka Bise.
štucere Bise.
amfiseksualitāte Biseksualitāte - dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
androstendiols Biseksuāls hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
avisi Bisi - bembu tautas cilts.
muršķins Bisīte ("Gyromitra").
bisiņš Bisīte, lāčpurns.
morķens Bisīte.
murķele Bisīte.
gyromitra Bisītes.
Gaskoņas līcis Biskajas līcis.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
mitres Bīskapa cepure.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā.
auksiliārbīskaps Bīskapa palīgs, vietnieks.
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
omoforions Bīskapa tērps.
vidams Bīskapa vietnieks feodālā Francijā un Vācijā.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes.
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
episkopālis Bīskaps.
vīckups Bīskaps.
vīskups Bīskaps.
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis).
Jaungvinejas jūra Bismarka jūra Klusajā okeānā.
kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli.
dermatols Bismuta preparāts, sens antiseptisks līdzeklis.
vismuts Bismuts.
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā.
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
beizīklis Bīstaklis (1).
bīckocis Bīstaklis.
bīstīkls Bīstaklis.
skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība.
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
apdraudētība Bīstami apstākļi.
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā.
bailīg Bīstami.
bailīgi Bīstami.
ščekotno Bīstami.
drausmība Bīstamība, šausmas.
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
čūkslis Bīstams muklājs.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis.
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
briesmains Bīstams.
fērlige Bīstams.
bists Biste.
bīkstēties Bīstīties.
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bizzāles Biszāles, šaujampulveris.
Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
bitinīca Biškope.
dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
dravniecība Biškopība.
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām.
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
bitulēns Biškopis, dravnieks.
bičolis Biškopis.
biškopējs Biškopis.
bitinieks Biškopis.
dravētājs Biškopis.
dravnieks Biškopis.
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
biškrēslīns Biškrēsliņi.
bīskrēslīši Biškrēsliņi.
tanacetum Biškrēsliņi.
bikrēslīte Biškrēsliņš.
bikrēslītis Biškrēsliņš.
biskrēsliņš Biškrēsliņš.
biskrēslītis Biškrēsliņš.
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
biškeris Bišķērājs.
bišķeris Bišķērājs.
bišuts Bišmuša.
braulidae Bišmušu dzimta.
braula Bišmušu dzimtas ģints.
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos.
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints.
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
apizīns Bišu inde.
apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai.
ķirmenis Bišu kāpurs.
meduskanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus; medkanniņa.
medkanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus.
kanniņa Bišu kāres šūna.
šūni Bišu kāres, šūnas.
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
auriņš Bišu koks bišu ķeršanai.
kociņš Bišu koks.
kocis Bišu koks.
stabinis Bišu koks.
stāvenis Bišu koks.
kummis Bišu kummis - zemes bišu jeb kameņu ligzda.
ņerva Bišu kūniņa.
vaiki Bišu līme (tepe).
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
ķēnene Bišu māte (karaliene).
bišmāte Bišu māte.
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā.
Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
bites Bišu saime, kas dzīvo vienā stropā.
trops Bišu saime, kas mīt vienā stropā.
izskreja Bišu skrējums pēc medus.
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts.
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
akarioze Bišu slimība.
aukņa Bišu spiets.
avilis Bišu spiets.
čams Bišu spiets.
strops Bišu spiets.
skrejcaurums Bišu stropa ieeja, skreja.
skrejamcaurums Bišu stropa ieeja; skreja.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā.
gātis Bišu stropa skreja.
noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis.
kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites.
kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
avolis Bišu strops; avielis.
avielis Bišu strops.
bišmāja Bišu strops.
bitkoks Bišu strops.
kozavs Bišu strops.
kožuvs Bišu strops.
sētmalnieks Bišu strops.

B citās vārdnīcās:

MLVV