Paplašinātā meklēšana

Meklējam B.

Atrasts vārdos (678):

Atrasts vārdu savienojumos (20):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
bēči "B" klases skolēni.
bēbītis "B" klases skolēns.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
bembis "BMW" markas automašīna
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
apsaišķis (Brūču) pārsējs
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
Akremaiči Ahremavci, apdzīvota vieta Baltkrievjā
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek
aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Īslīči apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
Code apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
Rītausmas apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
Bārbele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs
Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Peisova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Bērži apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
Auška apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Gailīši apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Ceļmalnieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Kaģeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Likverteni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Mazbrukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Rīkani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Vidiņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Zulleni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lāčplēsis apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Jučova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Opuļi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Reiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Āžudambis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Centramuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dobenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dūrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dzeņulauza apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Kārklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Keņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lāčugabali apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lācupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lemešava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Mēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Plītinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Rāvusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Reči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Silamala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Stepjugabali apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Vaņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Verpuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Žaugupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Auzāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Babāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brieževa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brūklāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Burčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Dubļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Elkšņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Krievkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Moziņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Ploskena apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Silakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Taureskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vējava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vistusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Augstari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Beļauski apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Bērzieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Bonifacova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Gabrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Golvari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Gribkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Jabalova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Javenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kiļauka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kļaviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kononi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Lāčaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Lauskinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Masalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pelerijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Saksmale apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Sprodzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Tabakova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Vasariņa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Viškuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Zosuli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Abriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Augstasils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ausala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Begunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bēliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bilga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bokova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Cērpene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Čilipīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dambergi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Denicova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Grūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kroni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kvašņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Lazduleja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ostrolīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ploskene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pužulova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Štikunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Stouberova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kaupiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Krampiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Naglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Purviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Runcene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vakšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vītoli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Zeltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Avikši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Grīva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Kīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Orlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ozolava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ščeglova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Stīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Zirgadobe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Aizgalīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bahmatova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
Aizstirne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Anengofa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Degumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Dievžeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Eglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kadiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kāpessils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Keibinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kuģenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mēneši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mežarijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Raicene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Roditeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Rutkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Spirģi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Toki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Ūdrene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Vindava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Grūznis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Lutenāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Ranguči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Rozenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sudrabe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vilkarūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vuškusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Badnova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Annasbirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Apšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ašusils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Augstābirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Berezņaks apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Čāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dampadruva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Derdziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dubudeksnis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Egļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Georgijeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kačupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kuprava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Lauzas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Mežārija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pokuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Smiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Sprogas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ukraina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Valentinova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā
Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā
Bramaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Ļipinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Lielie Krivini apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Panteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Reiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Šelehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vaganiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vervjali apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Vipolzovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Viselova apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Zvindeļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā
Čodorāni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Gutki apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Ierzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Jakuči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Lielā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Mazā Medišova apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Blontu pagastā
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā
Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā
Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā
Briede apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku novada Burtnieku pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Krūzes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Kuņģēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Zvārtes apdzīvota vieta (skrajciems) Burtnieku pagastā
Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Cepliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Bļaideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Fedorki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jerčova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Kliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Konogoļci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Lauški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Matisenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Meržova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņičipurenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Poddubje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Popsuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Prohori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Senčati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Zabolocki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Bozēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Bulmeistari apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Čērzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Mālsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Osogols apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Radžēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Sumeinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Augstikalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Čumine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Grebeiži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Juzupole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Klopotova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Ļetki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Mediņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Micāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Nirīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Palsinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Petuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Steivanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Teļakalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uškaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vecināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidne apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vovernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
Medņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā
Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
Cekule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Matisene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja
Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā
Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas
Vīksna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs
Vectilža apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs
Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Kubuli apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija"
Naudaskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā
Viesturi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
Ērgļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Elektriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā
Lambārte apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Brunavišķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Krievgaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pīrāgi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Pastališķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
Jaunsaule apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Ozolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Zvaigzne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā
Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā
Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā
Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā
Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Marientāle apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus
Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā
Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā
Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā
Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
Bāgrāna apdzīvota vieta Afganistānā (_Bāghrān_), Helmandas vilajeta ziemeļos
Bagrāma apdzīvota vieta Afganistānā (_Bagrām_), Parvānas vilajetā
Bahāraka apdzīvota vieta Afganistānā (_Bahārak_), Badahšānas vilajetā
Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā
Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
Benī Ihlifa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas austrumu daļā, Lielā Rietumu erga rietumos
Benī Abesa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas vidienē, Lielā Rietumu erga rietumu gala ziemeļos
Benī Unīfa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas ziemeļos
Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē
Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
Badaksa apdzīvota vieta ASV (_Bad Axe_), Mičiganas štata austrumos
Boldvina apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Boforta apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju
Betela apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Betela apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bisbī apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju
Blūmingtona apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bolivara apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Boulinggrīna apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braitona apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.)
Broktona apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukingsa apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braunsvila apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bransvika apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Longbīča apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sautbenda apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
Bērzpils apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
Domopole apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā
Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā
Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
Vecbebri apdzīvota vieta Bebru pagastā, pagasta centrs; Bebri
Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos
Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā
Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
Vērne apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
Vevelgema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē
Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
Flerī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Framrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Kursela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Lesīna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Lēza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Pērivelza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Šatlē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Sengislēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Tiēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
Andena apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Andēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Anē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Avlanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Borēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Filipvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Ivuāra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Kuvēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Sambrvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Žedina apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Žēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā
Beecha apdzīvota vieta Botsvanā, Ziemeļu distrikta ziemeļu daļā
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Arbole apdzīvota vieta Burkinafaso, Ziemeļu reģiona dienvidos
Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Morleksa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Trēgijē apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Lanilisa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Lesnevēna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Gengāna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
Sankapura apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
Barhau apdzīvota vieta Indonēzijā, Benkulu provincē, Engano salā Indijas okeānā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha
Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina
Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
Bedejeva Poļana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā
Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
Belije Berega apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā
Belaja Berjozka apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidu daļā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Barguzina apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā
Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
Bajanovo apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou (Bugatas) aimakā
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā
Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā
Bācagāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Baacagaan_), Bajanhongoras aimakā
Bajana apdzīvota vieta Mongolijā (_Bajan_), Centra aimakā
Bajangobi apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongora aimakā
Bajanliga apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka rietumu daļā
Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bulganas aimaka dienvidaustrumu daļā
Bagarva apdzīvota vieta Nigērā (_Bagaroua_), Tahua reģiona rietumos
Baga apdzīvota vieta Nigērijā (_Baga_), Borno štata ziemeļaustrumos
Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā
Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos
Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā
Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
Baršora apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces ziemeļu daļā
Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
Baghādveina apdzīvota vieta Somālijā (_Bacaadweyn_), Puntlendas dienvidrietumos
Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
Belorado apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provinces austrumos
Arkevīta apdzīvota vieta Sudānā (_Arkawīt_), Bahr el Ahmera vilājas austrumu daļā
Gelterkindene apdzīvota vieta Šveicē, Bāzeles-lauku kantonā
Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā
Frūtigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Innertkirhene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Ītendorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Lauterbrunnene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Meiringene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Minhenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Bīrene pie Āres apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Oberdīsbaha apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Ostermundigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Švarcenburga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Vatenvile apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
Grindelvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Langnava Emmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Zumisvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
Hercogenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Kirhberga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Ucenštorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā
Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
Arakonaka apdzīvota vieta Turcijā, Bingelas ila austrumos
Ajdinlara apdzīvota vieta Turcijā, Bitlisas ila ziemeļu daļā
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Bekdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta ziemeļrietumos, Kaspijas jūras krastā
Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
Baherove apdzīvota vieta Ukrainā (_Baherove_), Kerčas pussalā
Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Berhtesgādene apdzīvota vieta Vācijā, Bavārijas federālās zemes dienvidos
Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē
Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē
Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē
Ulofstrema apdzīvota vieta Zviedrijā (_Olofström_), Blēkinges lēnē
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga
Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
svētruna ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
otainis Āra bērzs ("Betula pendula")
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula")
otenis Āra bērzs ("Betula pendula")
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu
Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
Oresa Aresa, upe Baltkrievijā
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars
Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem)
Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq
gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga
Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria")
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā
Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
Āta Ata - pilsēta Beļģijā, Valonijā
Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe
ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
Ceplīšu ezers atradās Baldones pagastā, nosusināts
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha
Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs)
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha
Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds
spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam
pirmtēls attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji
kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji
rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji
bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā
ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās)
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos)
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji
andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski
Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji
Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski
deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants
Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski
buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji
Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski
Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums
Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji
borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Aukupe Aukupeite Baltinavas pagastā
Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
ABP Austrijas Brīvības partija
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci
volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji
masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
austrumu baznīcas Austrumu ortodoksālās Baznīcas
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
žurka automašīna _BMW E36_
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.)
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus")
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus")
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
Lošu ezers Avošiņš, ezers Bērzaunes pagastā
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe
UVB B ultravioletais starojums
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja)
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
bābiete Bābietis
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki
babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete
Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls
Tammuzs Babiloniešu un sīriešu augu valsts dievs, kurš mira un atdzima līdzīgi ēģiptiešu Ozīrisam
Anatu Babiloniešu zemes dieve, tumsas valdniece
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.)
bābība Bābisks raksturs; bābiska izturēšanās
Babbit Babīte
Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
eglenieks Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji
salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
Skārdu ciems Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Skārduciems" nosaukuma variants
spilvieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spilve" iedzīvotāji
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums
alstieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Alstes" iedzīvotāji
annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
babītieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Babīte" iedzīvotāji
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants
spuņņciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Spuņņciems" iedzīvotāji
tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji
Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā
babitmetals Babīts
Babjas kalns Babja Gura
Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā
bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks
Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
babuvists Babuvisma piekritējs
ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos
bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints
trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata")
covatušīni Bacbi - etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā
bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums
bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints
bacilogēns Baciļu ierosināts
baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība
bacilūrija Baciļu izdale ar urīnu
baciloskopija Baciļu meklēšana vai aplūkošana mikroskopā
bacillārs Baciļu radīts; baciļiem līdzīgs; baciļveida
baciloterapija Baciļu vai to produktu ievadīšana organismā terapijas nolūkā
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
badnāve Bada nāve
badmēris Bada nāve, liels trūkums
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga
plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks
puputis Badadzeguze, pupuķis
bodains Badains
baģis Badakāsis
krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku)
sumkāslis Badakāsis, izsalkušais
lielvēderis Badakāsis, nesātnieks
negalis Badakāsis, rīlis
rīmete Badakāsis, rīlis, rīmis
negandelis Badakāsis, rīma
badsstakle Badakāsis, rīma, āmrija
Lophozia badensis Bādenes smaillape
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte
bedi Badi - tauta Nigērijā
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties)
badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
badonīgs Badīgs, negausīgs
bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs
kalināt Badināt
kalstināt Badināt
kārsināt Badināt
krupināt Badināt
zalināt Badināt
zadināt Badināt (aiz skopuma)
salcināt Badināt 1, turēt izsalkumā
badināties Badināt sevi; badoties
badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
mērdīt Badināt vai lēnām indēt
ģībēt Badināt, mērdināt
izsalcināt Badināt, slikti barot
kaldināt Badināt, turēt izsalkumā
kaltināt Badināt, turēt izsalkumā
milināties Badināties, skopuļoties
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties
maurāt Badīt (ar ragiem)
badēties Badīt citam citu
badīties Badīt citam citu
atbadīt Badīt pretim
badāt Badīt, bakstīt
badāties Badīties
bukēties Badīties
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam
izbadīties Badīties un pabeigt badīties
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
badžiks Badmintons
bedmingtons Badmintons
bedmintons Badmintons
Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā
mirnēt Badojoties vājēt
mērdība Badošanās
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest
atbadīt Badot atgrūst, attaisīt (ko) vaļā
piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus)
nobadīt Badot nonāvēt
uzbadīt Badot radīt ievainojumu vai punu
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost
badāties Badoties
badēties Badoties
kaldināties Badoties
kamēt Badoties
kānēt Badoties
kārmēties Badoties
mērdelēties Badoties
mirlēt Badoties
zalināties Badoties
aizgalēties Badoties par ilgu
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam
kāst Badoties, ciest badu
aizmērdināt Badoties, pabadoties
krankāt Badoties, sajust izsalkumu
salka Bads, kāre
badamiets Bads, nabadzība
fames Bads, trūkums
kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu
noģībt Badu mirt
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
bagerēt Bagarēt
bogderēt Bagarēt
bagarmašīna Bagars
bogders Bagars
bugurmašīna Bagars
lielmaniete Bagāta saimniece
bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece
bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece
bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece
lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
bajārāks Bagātāks, dižciltīgāks
bagatai Bagāti (dzīvot)
bagatība Bagātība
mamons Bagātība kā ļaunuma sakne
pārpilne Bagātība, labklājība
pārpilnums Bagātība, pārpilnība
opulence Bagātība, pilnība
dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis
plutomānija Bagātības mānija
bagateris Bagatieris
bagatiers Bagatieris
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne
izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana
dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu
rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija
mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana
laringoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no balsenes
traheoblenoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no trahejas
cistoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no urīnpūšļa
pioblenoreja Bagātīga gļotu un strutu izdalīšanās
blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas
pakarīgs Bagātīga pāksts (par pākšaugiem)
poligalaktija Bagātīga piena sekrēcija
hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām
galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem
apdastīt Bagātīgi apdāvināt
glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni)
apsvētīt Bagātīgi apveltīt
dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē
tabernākuls Bagātīgi dekorēta niša pie altāra, kurā novieto svētā statuju
altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem
vaļīt Bagātīgi krist (par sniegu)
runkainīši Bagātīgi krokots apģērbs
izdzerties Bagātīgi lietot alkoholu
dābls Bagātīgi saaudzis
amolains Bagātīgi sazēlis āboliņš
emolains Bagātīgi sazēlis āboliņš
drēbt Bagātīgi snigt, arī līt
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot
liekišķi Bagātīgi, lieki, nevajadzīgi
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi)
dāsns Bagātīgs
devīgs Bagātīgs
lutīgs Bagātīgs
maizīgs Bagātīgs
dāsnīgs Bagātīgs, devīgs
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla
profūzs Bagātīgs, ļoti stiprs (piem., asiņošana, caureja, svīšana)
abundans Bagātīgs, pārpilnīgs
pārpilnīgs Bagātīgs, pietiekams
birīgs Bagātīgs, ražīgs
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus)
kopt Bagātināt (valodu)
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus)
amonificēt Bagātināt augsni ar amonjaku
gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi
bagāterīša Bagātniece
bagātnīca Bagātniece
bagātnieca Bagātniece
bagačs Bagātnieks
baganturis Bagātnieks
bagātais Bagātnieks
bagātelis Bagātnieks
bagāteris Bagātnieks
bagāts Bagātnieks
bagaturis Bagātnieks
bagatūrs Bagātnieks
bagāturs Bagātnieks
lielbagātnieks Bagātnieks
mantietis Bagātnieks
naudenieks Bagātnieks
naudnieks Bagātnieks
naudonis Bagātnieks
turīgais Bagātnieks
nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu
labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
bagats Bagāts
ābolots Bagāts ar āboliņu
āķains Bagāts ar āķiem
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
sēņots Bagāts ar sēnēm
tačains Bagāts ar zivīm
frej-freja Bagāts cilvēks
lielpilsonis Bagāts pilsonis, kas piederēja priviliģēto kārtai
lielmanis Bagāts saimnieks
bagatirs Bagāts saimnieks, bajārs latvju dainās
zeltnesis Bagāts vīrs
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs
kupls Bagāts, bagātīgs; arī liels, plašs
pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
brāķmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām
brakulainis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām
brammanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām
brasmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām
braucmanis Bagāts, stiprs, pārliecināts par savām spējām
biezs Bagāts, turīgs
liels Bagāts, turīgs
dižs Bagāts, varens
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls
tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita
mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta
jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
pauna Bagāža, saiņi
bagažņiks Bagāžas glabātuve
bagažņiks Bagāžnieks
Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
baggi Bagijs
Bostens Bagraškels - ezers Ķīnā
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā
BS Bahamas, valsts divburtu kods
BHS Bahamas, valsts trīsburtu kods
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.)
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
BH Bahreina, valsts divburtu kods
BHR Bahreina, valsts trīsburtu kods
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.)
bahreinieši Bahreinas pamatiedzīvotāji
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi
vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi
Madžutiņš Baibas ezers Rušonas pagastā
baidāt Baidīt
baidināt Baidīt
gandināt Baidīt
tramēt Baidīt
trūcināt Baidīt
aizbaidīt Baidīt prom
baidēties Baidīt vienam otru, citam citu
daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā
gandēt Baidīt, baidīties
dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru
izbailināt Baidīt, izbiedēt
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
baiļot Baidīt, šausmināt
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu
gant Baidīt; gandēt
truhņīties Baidītes
bzdeķ Baidīties
drejfiķ Baidīties
drūkstīties Baidīties
gandēties Baidīties
iedrīkstēties Baidīties
iedrošināties Baidīties
minževatsja Baidīties
tramēties Baidīties
tramīties Baidīties
truhņīt Baidīties
trūkažāties Baidīties
trukņīties Baidīties
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt
baikst Baidīties, baiļoties
bailēt Baidīties, baiļoties
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus
bīstīties Baidīties, bīties
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties
drūt Baidīties, kļūt drūmam
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
rauties Baidīties; arī valdīties
bokstīties Baidīties; šaubīties
iebaidēt Baidot iedzīt (kur iekšā)
iebaidīt Baidot iedzīt (kur iekšā)
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
pabaidēt Baidot padzīt
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt
ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku)
izbaidīties Baidoties izsargāties
daires Baiga sajūta, vieglāka par bailēm
Biedēkls Baiglis
baismonīgs Baigs
Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas
sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas
Coregonus autumnalis migratorius Baikāla omulis
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s)
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos)
baiksti Bail
baiļ Bail
baili Bail
baiļi Bail
bais Bail
baisi Bail
baist Bail
baisti Bail
bries Bail
anxiety Bailes
baiga Bailes
baigas Bailes
bailas Bailes
baile Bailes
bailības Bailes
bailums Bailes
baiļums Bailes
bijība Bailes
bīte Bailes
drebulis Bailes
izbīles Bailes
mandrāža Bailes
pārbīles Bailes
zāpugs Bailes
bailība Bailes (1)
nobailes Bailes (parasti nelielas)
nostofobija Bailes atgriezties mājās
ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā
kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu
fronemofobija Bailes domāt
mageirokofobija Bailes gatavot ēdienu
venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību
eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus
tradekafobija Bailes no 13. datuma
koprastazofobija Bailes no aizcietējumiem
obezofobija Bailes no aptaukošanās
hematofobija Bailes no asinīm
apopatofobija Bailes no atejas
tahofobija Bailes no ātruma
bateofobija Bailes no augstuma
heimatofobija Bailes no aukstuma
plutofobija Bailes no bagātības
tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla
apeirofobija Bailes no bezgalīgā
apifobija Bailes no bitēm
boļšefobija Bailes no boļševikiem
onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms
ergofobija Bailes no darba
lahanofobija Bailes no dārzeņiem
kiberofobija Bailes no datoriem
deizidaimonija Bailes no dēmoniem un spokiem; māņticība
fengofobija Bailes no dienasgaismas
teofobija Bailes no Dieva un Dieva dusmām
tokofobija Bailes no dzemdībām
zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.)
eirofobija Bailes no Eiropas
stigiofobija Bailes no elles
fobofobija Bailes no fobijas
gallofobija Bailes no frančiem, naids pret visu francisko
bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām
ritifobija Bailes no grumbu parādīšanās
kherofobija Bailes no izklaidēm
kairofobija Bailes no jaunām situācijām, kas saistītas ar vietas maiņu, svešinieku parādīšanos, bailes no apstākļiem, kas prasa palielinātu uzmanību
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem)
entomofobija Bailes no kukaiņiem
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras
glenofobija Bailes no lelles skatiena
farmakofobija Bailes no medikamentu lietošanas
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves
motofobija Bailes no mītiem un pasakām
nāves bailes Bailes no nāves
tanatofobija Bailes no nāves
pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei
simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes
musofobija Bailes no pelēm
aplodoksofobija Bailes no personiskā (sava) viedokļa
frigatriskaidekafobija Bailes no piektdienas 13. datumā
paraskevidekatriafobija Bailes no piektdienas 13. datumā
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
hafefobija Bailes no pieskārieniem
agorafobija Bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, viens no psihoneirozes veidiem
peladofobija Bailes no plikpaurības
seksofobija Bailes no pretējā dzimuma
dekstrofobija Bailes no priekšmetiem vai personām, kas atrodas pa labi
peirafobija Bailes no publiskas uzstāšanās, eksāmenu kārtošanas
antofobija Bailes no puķēm
oktofobija Bailes no pūļa
aknefobija Bailes no pumpām uz sejas
radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts
vertigofobija Bailes no reiboņa
arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām
sociofobija Bailes no sabiedrības
helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā
dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem
homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem
pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes)
ginaikofobija Bailes no sievietēm
ginofobija Bailes no sievietēm
rabdofobija Bailes no soda
spektrofobija Bailes no spoguļiem
eizoptrofobija Bailes no spoguļiem; bailes no sava atspulga
kinofobija Bailes no suņiem
rektofobija Bailes no tā, ka varētu nebūt izkārnījumu
tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku
traumofobija Bailes no traumām
peniafobija Bailes no trūkuma
skotofobija Bailes no tumsas
hidrofobija Bailes no ūdens
pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka
verbofobija Bailes no vārdiem
ciklofobija Bailes no velosipēdistiem
emetofobija Bailes no vemšanas
monofobija Bailes no vientulības
neofobija Bailes no visa jaunā
gnozifobija Bailes no zināšanām
arahnofobija Bailes no zirnekļiem, riebums pret tiem
fobiofobija Bailes nobīties
ereitofobija Bailes nosarkt
eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā
gravidofobija Bailes palikt stāvoklī
toksifobija Bailes saindēties
nozofobija Bailes saslimt
maniofobija Bailes saslimt ar māniju
trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām
gravidofobija Bailes satikt grūtnieci
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem
gefirofobija Bailes šķērsot tiltu
tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam
baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
būgnums Bailes, baisma
bailestība Bailes, bijība
trusls Bailes, biklums
aizbailes Bailes, izbailes
bīles Bailes, izbailes
nobīle Bailes, izbailes
nobīles Bailes, izbailes
pabīšanās Bailes, izbailes
bīle Bailes, izbailes; bīles
bīlis Bailes, izbailes; bīles
šausmības Bailes, izbīlis
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus
baimes Bailes, nobailes, izbīšanās; šausmu sajūta
druvas Bailes, raizes, šausmas
biedi Bailes, šausmas
nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem)
spregas Bailes; bezizejas situācija
diegs Bailīga vai nemākulīga persona
baiganis Bailīgais
baiļi Bailīgi
paventoso Bailīgi
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko
timorosamente Bailīgi, atturīgi
timidamente Bailīgi, bikli
timoroso Bailīgi, bikli
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
bailīgai Bailīgi, nedroši
bzdelovatijs Bailīgs
drievīgs Bailīgs
tracīgs Bailīgs
tramjš Bailīgs
trūcelīgs Bailīgs (par zirgu)
mēgls Bailīgs bērns
očkomjot Bailīgs cilvēks
tireklis Bailīgs cilvēks
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas
špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks
tramdis Bailīgs zirgs
tramiķis Bailīgs zirgs
baigans Bailīgs, bikls
bītīgs Bailīgs, bikls
drūvīgs Bailīgs, bikls
baiļš Bailīgs, bikls nedrošs
dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs
bails Bailīgs, bikls, nedrošs
bigls Bailīgs, bikls, tramīgs
baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs
baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs
raustīgs Bailīgs, drebošs
jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks
memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs
bailulis Bailīgs, nedrošs
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2)
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2)
boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks
bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks
izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem)
dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem)
dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks
dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks
stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis
būgns Bailīgs; kautrīgs
bailība Bailīgums
špuka Bailulis
bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
bailēties Baiļoties, baidīties
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
suflamēšana Baiļu atvairīšana, pārtraucot darbību
psihorekse Baiļu neiroze šoka gadījumā
baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes
hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes
ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
baiss Baisma (2)
bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši
baisms Baismīgs
baiss Baismīgs
bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs
dairs Baiss, nezināms
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu
Jāča Baiša - pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē
Pektusans Baitoušans - darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas
oktets Baits, kas sastāv no 8 bitiem
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
Rute Baižupīte, Raunas pieteka
Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
bajans Bajāns
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru
bajāriene Bajāra sieva
Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā
baidzi Baji - tautas pašnosaukums
baiho Baji - tautas pašnosaukums
māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu
bajonete Bajonetsavienojums
Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā
baķes Bakas
bobuškas Bakas
pakas Bakas
pokas Bakas
vātis Bakas
paugas Bakas, vātis
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā
mainada Bakchante ekstatiskā stāvoklī
Echinopsis backebergii Bakeberga ehinopsis
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii")
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bakhante Bakhanāliju dalībniece
euoi Bakhanšu gaviļu sauciens
ragutnīca Bakhante (leišu mitoloģijā)
bakhs Bakhijs
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
kongo Bakongi - tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū
bacopa Bakopas
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
čuks Bakstāmais kociņš
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt)
bakstāms Bakstīklis
čukstīt Bakstīt (1)
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu)
ķēgāt Bakstīt (zemi), rakņāt
aizbakstīt Bakstīt ciet
atbakstīt Bakstīt nost
atbakstīt Bakstīt pretim
ukņīt Bakstīt sānos
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna
čikstēt Bakstīt, bikstīt
čuksnīt Bakstīt, bikstīt
čukurēt Bakstīt, bikstīt
čuskāt Bakstīt, bikstīt
čuslīt Bakstīt, bikstīt
izzurdīt Bakstīt, bikstīt ārā, uz priekšu
dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt
urdīt Bakstīt, bikstīt; rakņāt, rušināt
dukstīt Bakstīt, grūstīt, durstīt
čiknīt Bakstīt; stampāt
čudurēties Bakstīties
čukstīties Bakstīties, durstīties
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
apurķēt Bakstot (bikstot), urķējot apvandīt, izrakņāt
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
čakāt Bakstot ar kādu rīku virzīt (kur iekšā)
iečakāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
iečokāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
iečukāt Bakstot ar kādu rīku, ievirzīt (kur iekšā)
čokāt Bakstot ar kādu rīku, virzīt (kur iekšā)
atbakstīt Bakstot atbīdīt nost
nobakstīt Bakstot atdalīt nost
izbakstīt Bakstot ievainot
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā)
izurdīt Bakstot izdabūt
izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt
izbakstīt Bakstot iztīrīt
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1)
pārbadīt Bakstot pārmeklēt
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam)
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt)
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1)
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu)
uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
izkrepināt Bakstot tīrīt
krepināt Bakstot tīrīt
izdakstīt Bakstot un durstot pārbaudīt, pārmeklēt
uzbakstīt Bakstot uzrušināt (1)
uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast
aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
nočokarēt Bakstot, bīdot nogrūst
nočokāt Bakstot, bīdot nogrūst
nočukāt Bakstot, bīdot nogrūst; nočokarēt
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
nourķēt Bakstot, rakņājot (ar mietu), nogrūst
atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm)
atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
stengbakštagas Bakštagas, kas nāk no stengas topa
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku
gimnobaktērija Baktērija bez viciņām
leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos
halibaktērija Baktērija, kas dzīvo sālsūdenī (jūras ūdenī)
zimofīts Baktērija, kas ierosina fermentāciju
fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē
azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis
fotobaktērijas Baktērijas ar bioluminiscences spējām
amfitrihi Baktērijas ar vienu viciņu katrā galā
porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu
rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē
lizogēnija Baktērijas un bakteriofāga koppastāvēšana
bakterioholija Baktērijas žultī
lāsnieki Baktērijas, infuzorijas
anaerobijas Baktērijas, kas attīstās bezskābekļa vidē
pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju
saprogēniskās baktērijas Baktērijas, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu
sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru
diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki
aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis
bakteriostāze Baktēriju augšanas un attīstības kavējums vai aizture
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju
ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija
hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana
bacillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder klostrīdijas
rhodospirillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder purpurbaktērijas
campylobacter Baktēriju dzimtas "Spirillaceae" ģints
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
triptofanāze Baktēriju enzīms, kas katalizē triptofāna sašķelšanu indolā, piruvātā un amonjakā
dekstrānsaharāze Baktēriju ferments, kas pārvērš saharozi dekstrānā
donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu
agrobacterium Baktēriju ģints
erwinia Baktēriju ģints
bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas
bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem
asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem
heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem
fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā
bakteriēmija Baktēriju iekļūšana asinīs
bakteriogēns Baktēriju ierosināts
bakteriohemaglutinīns Baktēriju ietekmē radies hemaglutinīns
bakteriohemolizīns Baktēriju ietekmē radies hemolizīns
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību
bakteriūrija Baktēriju izvadīšana no organisma ar urīnu
actinomycetes Baktēriju kārta, pie kuras pieder aktinomicētes
schizomycetes Baktēriju klase
tallobacteria Baktēriju klase
firmibacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder klostrīdijas
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas
scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas
bakteriospermija Baktēriju klātiene spermā
serumkultūra Baktēriju kultūra serumā
disgonija Baktēriju kultūras augšanas novirze no normas
bakteriofāgija Baktēriju līze specifisku bakteriofāgu ietekmē
zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
gracilicutes Baktēriju nodalījuma apakšnodalījums
aquaspirillum Baktēriju nodalījuma ģints
tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas
bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē
pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
bakterioskopija Baktēriju pētīšana ar mikroskopa palīdzību
glishrīns Baktēriju radīts mucīns urīnā
bakteriofitoma Baktēriju radīts, audzējam līdzīgs bojājums
actinomycetales Baktēriju rinda, pie kuras pieder aktinomicētes
myxobacteriales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikobaktērijas
mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas
bakterioklāze Baktēriju sairšana, fragmentēšanās
bakteriopeksija Baktēriju saistīšana histiocītos
anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā
izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla
bakteriotoksēmija Baktēriju toksīni asinīs
prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes
opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
bacteriophyta Baktēriju valsts nodalījums ar \~8000 sugu
fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos
holerafāgs Bakteriofāgs, kas inficē holeras vibrionu
endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē
difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras
bakrēta Baku rēta
pokrētas Baku rētas
pokrētes Baku rētas; pokrētas
neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs
variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu
kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā
bakains Bakurētains
bedriņains Bakurētains
dobains Bakurētains
pakains Bakurētains
pakrētains Bakurētains
pokrētains Bakurētains
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
baķgals Baķa gals
ritums Baķī saritināts noausts audums
baķinki Baķinkas
boķinkas Baķinkas
boķinki Baķinkas
baks Baķis
tiņava Baķis; kamols; pika
biezpienģīmis Bāla seja
albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru
ballāda Balāde
ballade Balāde
balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta
corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā
blanksts Balagāns; ākstība
Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē
Balagata Bālāghāta - upe Indijā
balaboze Balamute
mutesbajārs Balamute
pangloss Balamute, kas par visu runā
platrīklis Balamute, lielībnieks
dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa
vārdainis Balamute, mutes varonis
bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās
balamuthia Balamutijas
bale Balanda
balode Balanda
baltvēderiņi Balanda
baludine Balanda
bālūne Balanda
bala Balanda ("Chenopodium")
balande Balanda ("Chenopodium")
balandene Balanda ("Chenopodium")
balandenes Balanda ("Chenopodium")
balanta Balanda ("Chenopodium")
balante Balanda ("Chenopodium")
balata Balanda ("Chenopodium")
balate Balanda ("Chenopodium")
balatne Balanda ("Chenopodium")
baloda Balanda ("Chenopodium")
balodas Balanda ("Chenopodium")
balodes Balanda ("Chenopodium")
balodiene Balanda ("Chenopodium")
balodine Balanda ("Chenopodium")
balodiņš Balanda ("Chenopodium")
balodne Balanda ("Chenopodium")
bālote Balanda ("Chenopodium")
bālotne Balanda ("Chenopodium")
balotnīte Balanda ("Chenopodium")
bālotnīte Balanda ("Chenopodium")
drīzine Balanda ("Chenopodium")
griestavas Balanda ("Chenopodium")
melde Balanda ("Chenopodium")
meldri Balanda ("Chenopodium")
naudaļa Balanda, balodene
balas Balandas
chenopodium Balandas
meļģes Balandas
riestavas Balandas ("Chenopodium")
truši Balandas ("Chenopodium")
zospēdas Balandas ("Chenopodium")
meldes Balandas; meļģes
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
cyclolobeae Balandu apakšdzimta
chenopodiaceae Balandu dzimta
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium")
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
biete balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum")
balandzupa Balandu zupa
balzupa Balandu zupa
balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos
balanopales Balanopāliju rinda
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko)
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
balankse Balanss
balanse Balanss
brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā
balantīdijs Balantīdija
balantidium Balantīdijas
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija)
TPI Bālās treponēmas imobilizācija (angļu "Treponema pallidum immobilization")
ballasts Balasts
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
Kažaune Balda, Maltas pieteka
Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums
baldellia Baldēlijas
gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides")
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā
Baldieša grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā
Baldiešu grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā
Baldohn Baldone
Misas meteorīts Baldones meteorīts
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā
Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji
stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji
vārpieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji
avotieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Avoti" iedzīvotāji
berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
bernastieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Bernasti" iedzīvotāji
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji
Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Baldones pilsēta ar lauku teritorija Baldones pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji
balderjāndrapes Baldriāna tinktūra
balderjāņdrapes Baldriāna tinktūra
buldurjāņi Baldriāna tinktūra
valerjaņi Baldriāna tinktūra, izvilkums u. tml.
baldrijandrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna
baldrijāņdrapes Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna
baldrijāndropas Baldriāna tinktūra; arī citi preparāti, kas izgatavoti no baldriāna
valeriana Baldriāni
baldriānis Baldriāns
blauderjānis Baldriāns
balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurjāņi Baldriāns (augs)
geosots Baldriānskābais gvajakols
valerianaceae Baldriānu dzimta
valerianacejas Baldriānu dzimta
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
bolabosis Baldriānu ģints augs
valerianella Baldriņi
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam
izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
bālelis Bāleliņš
bālenītis Bāleliņš
bālens Bāleliņš
brāleliņš Bāleliņš
ballerīna Balerīna
talāt Balēt
talēt Balēt
tīlēt Balēt
palst Bālēt
balot Bālēt (2)
pālēt Bālēt, mainīt krāsu
kvietēt Balēt; balināt
talot Balēt; talēt
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem
padetruā Baletā - deja trim dejotājiem
adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos
figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā
divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji
picikato Baletā - variācija, ko dejotāji izpilda asā, smalkā ritmā
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
baletdejotājs Baleta mākslinieks
dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā
žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības
hitons Baleta tērps bez piedurknēm
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem)
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas
danseuse Baleta vai varietē dejotāja
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi
balets Baletdejotāju trupa
balletmeistars Baletmeistars
balete Balets
ballets Balets
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
Polyscias balfouriana Balfūra poliscija
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
baltganums Bālgana krāsa
bālans Bālgans
balgins Bālgans
balskans Bālgans
balzgans Bālgans
bālzgans Bālgans
kosains Bālgans
žēlīgs Bālgans
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu
iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona
bālens Bālgans; bāls
bālgenums Bālganums
pāli Bāli
bālēties Bāli atspīdēt
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu
bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans
krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā
krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā
Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece
Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu
bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips
sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt
zilsalns Bāli zilganpelēks
Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
dzelgans Bālidzeltens
bālin Bālin bāls - ļoti bāls
bala Balinājums (linu)
balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu
tals Balināšana
klātne Balināšanai izlikto linu klājums
bālināt Balināt
bālot Balināt
blieķēt Balināt
talāt Balināt
vitēt Balināt
dabalināt Balināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības
kodināt Balināt (matus)
apbalsināt Balināt apkārt; nokrāsot baltu
klorēt Balināt ar hlorkaļķiem
kalēt Balināt linu audeklu, linus
patilāt Balināt linus
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna
baltot Balināt, balsināt
vitot Balināt, balsināt
talināt Balināt, tilināt
balināties Balināt; veikt darbus, kas saistīti ar balināšanu
atkrāsotājs Balinātājs līdzeklis
balāties Balināties
talēties Balināties
taloties Balināties
tulēties Balināties
tulināties Balināties
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos
kārseknis Balinātu linu kaudze
pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot
aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt
sabalināt Balinot ļaut sadēdēt
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks
satilāt Balinoties sadrupt
Balinova Balinovas ezers - Baļinovas ezers Čornajas pagastā
bāls Bālis
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
Ilīrijas pussala Balkānu pussala
Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā
balkongs Balkons
lievenis Balkons
pīpētava Balkons
bale Balle
balne Balle
bals Balle
balva Balle
balve Balle
dancis Balle
bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana
baļļuks Balle; diskotēka
kurciemi Balle; saviesības
kurcums Balle; saviesības
ballinieks Balles 1 dalībnieks
papiljons Balles pāru deja
ballēt Ballēties
balistika Ballistika
balistisks Ballistisks
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām
disene Ballīte
plēsiens Ballīte
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
balneologs Balneoloģijas speciālists
Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
balandenes Balodene ("Atriplex")
balodine Balodene ("Atriplex")
atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
balode Balodis
baltacis Balodis
baludis Balodis
dūda Balodis
dūja Balodis
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne
Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
dūduks Balodis, dūja
dūdulis Balodis, dūja
dūve Balodis; dūja
dūviņa Balodis; dūja
dūviņš Balodis; dūja
dūdis Balodis; tas, kas dūdo
pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam
balons Balonbura
ballons Balons
balongs Balons
baluns Balons
pātēt Balot
balsnīt Balot (1)
balotierēt Balotēt
Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
balodains Baložkrāsas, zilgans
baložupelēks Baložpelēks
columbidae Baložu dzimta
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm)
ectopistes Baložu dzimtas ģints
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum")
columba Baložu ģints
balodene Baložu mātīte
balodine Baložu mātīte
balodēns Baložu mazulis
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka
columbiformes Baložveidīgie
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
balgs Bāls
bols Bāls
pāls Bāls
bezasiņu Bāls (par seju)
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu
pālums Bāls atspīdums pie debesīm
bālulītis Bāls bērns
bālēne Bāls cilvēks
bālēns Bāls cilvēks
bālotne Bāls cilvēks
bālotnīte Bāls cilvēks
bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns)
bālīns Bāls, blāvs
mēnessbāls Bāls, blāvs
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku)
balsens Bāls, pabāls
plieksts Bāls, slimīgs
mēļš Bāls, ūdeņains
bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks
ģiebs Bāls, vārgs cilvēks
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
balsejs Balsene
balsenīca Balsene
balsijs Balsene
balsrīkle Balsene
laringālis Balsenē artikulēts līdzskanis
gāmurs Balsene, ādamābols
pēkša Balsene; balss
mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu
laringorāģija Balsenes asiņošana
Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure")
krups Balsenes difterija
balsenīce Balsenes dobums, arī elpvads
svētdienasrīkle Balsenes dobums; arī elpvads
tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums
laringokseroze Balsenes gļotādas sausums
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs
laringektomija Balsenes izgriešana
ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme
laringometrija Balsenes mērīšana
laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums
laringocentēze Balsenes punkcija vai incīzija
ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
laringorāfija Balsenes sašūšana
laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana
laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums
laringofaringektomija Balsenes un rīkles pieguļošās daļas izgriešana
vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis
tīcināt Balsi locīt
biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
veukšēt Balsī raudāt, činkstēt
ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt
silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe
ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
balinēt Balsināt
balšināt Balsināt
vitāt Balsināt
vitēt Balsināt
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
kaļķēt Balsināt ar kaļķi
nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt
pārbalsināt Balsināt vēlreiz, no jauna
baltēt Balsināt, darīt baltu
nobaltēt Balsināt, nobalsināt
belēt Balsināt; kaļķot
aizvitēt Balsinot aizziest
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
balgans Balsnējs
pabalgans Balsnējs
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu)
nolēzēt Balsojot neievēlēt
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā)
izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu
poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības
telefonbalsošana Balsošana pa telefonu
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem
balsāt Balsot
balsīt Balsot 1
nobalsot Balsot un pabeigt balsot
pārbalsāt Balsot vēlreiz, no jauna
pārbalsot Balsot vēlreiz, no jauna
balsātājs Balsotājs
balsis Balss
balstenīca Balss
balsts Balss
bļaujamais Balss
štimme Balss
voce Balss
vox Balss
temme Balss (skaļa)
balse Balss 1
balsenīca Balss 1
balsenīce Balss 1
balsne Balss 1
balsnis Balss 1
balsns Balss 1
fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana
dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu
oksifonija Balss asums, skarbums
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas
hordektomija Balss krokas izoperēšana
hordīts Balss kroku iekaisums
hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei
heterofonija Balss lūzums pubertātē
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
infleksija Balss modulācija, intonācija
balsošana Balss nodošana vēlēšanās
ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai
heterofonija Balss rakstura nenormālība vai pārmaiņa
stemple Balss rīkle
miohordīts Balss saišu atslābinātājmuskuļa iekaisums
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli
balseklis Balss saites
laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni
ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis
lallas Balss skaņas, parasti atkārtojot "la"
leptofonija Balss smalkums vai vājums
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums
monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā
foniatrija Balss traucējumu terapija
fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla
hemerafonija Balss zudums dienā un atgūšana naktī; histērijas simptoms
niktofonija Balss zudums dienā; novēro histērijas gadījumā
holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī
niktafonija Balss zudums naktī; novēro histērijas gadījumos
štoperis Balss zudums no uztraukuma
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem
maksims Balsta ložmetēja tips; bija izplatīts 20. gs. pirmajā pusē
pazvaļa Balsta, atbalsta veids
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai
balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu
balstiņas Balstiņa
balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu)
balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu)
remt Balstīt
sliegt Balstīt
spriest Balstīt
stucēt Balstīt (1)
stutēt Balstīt (1)
stutīt Balstīt (1)
stutēt Balstīt (2)
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām
paspillēt Balstīt, atbalstīt
stutēties Balstīties (1)
stutēties Balstīties (2)
slieties Balstīties (pret ko, pie kā)
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.)
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to
remties Balstīties, atspiesties
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs
sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam)
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus
atspaids Balsts
attvere Balsts
balksts Balsts
balstenis Balsts
dvalsts Balsts
pazvila Balsts
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
kāja Balsts (priekšmetam, ierīcei)
atsperbalsts Balsts 1(1) ar atsperes mehānismu
stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste
stute Balsts 1(2)
stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram
ragālis Balsts pie veca arkla
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko)
citadele Balsts, pamats
stakles Balsts, pamats kādai ierīcei
staklis Balsts, pamats kādai ierīcei
lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs
atsaspiede Balsts; atspaids
gridairons Balstu konstrukcija kuģu dokošanai
gridirons Balstu konstrukcija kuģu dokošanai
rivolgimente Balsu apvērsums divkāršajā kontrapunktā
rivolgimento Balsu apvērsums dubultā kontrapunktā
čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm
leuk- Balt-, baltie
leuko- Balt-, baltie
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna
baltavetīna Balta aitiņa; baltavitiņa
sudrabapse Baltā apse
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
majonnēze Balta bieza mērce, taisīta no etiķa, eļļas un olas, lieto aukstu
dēkle Baltā burve (feja?)
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas
dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
bale Balta govs
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds
spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi
benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
baltenīca Balta ķēve
baltenīša Balta ķēve
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km)
akles Baltā panātre ("Lamium album")
baltakles Baltā panātre ("Lamium album")
čupstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album")
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātra Baltā panātre ("Lamium album")
ņātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātrene Baltā panātre ("Lamium album")
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album")
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu
baltpuķīte Balta puķe
lellene Balta puķe
baltie Baltā rase
pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
baltroze Balta roze
žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
WF Baltā sieviete (angļu "white female")
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba")
oleonafta Balta smēreļļa, ko iegūst no vistīrākās naftas
atvārsne Balta strēmele zilās debesīs
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
gūžīna Baltā ūdensroze
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts
marketes Balta vaska gabali
kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos
baltdrāna Balta villaine
krušons Baltā vīnogu vīna maisījums ar rumu vai konjaku
baltzeķe Balta zeķe
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni
baltene Balta, gaiša sēne (jebkura)
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu
anemonīns Balta, kristāliska viela anemonēs, sirds inde
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
cūkabuliņš Baltais āboliņš
baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
āmals Baltais āmulis ("Viscum album")
amolis Baltais āmulis ("Viscum album")
amols Baltais āmulis ("Viscum album")
amulis Baltais āmulis ("Viscum album")
amuls Baltais āmulis ("Viscum album")
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album")
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album")
ramols Baltais āmulis ("Viscum album")
leikocīts Baltais asinsķermenītis
klārais Baltais dzidrais (ābols)
Svetļenkas ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā
Svetļinkijs ezers Baltais ezers Ezernieku pagastā
Belojes ezers Baltais ezers Indras pagastā
Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā
Bisītis Baltais ezers Vestienas pagastā
Kapu ezers Baltais ezers Vestienas pagastā
Vīsītis Baltais ezers Vestienas pagastā
sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
cointreau Baltais liķieris, kontro
zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs)
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai
garķis Baltais stārķis
gārķis Baltais stārķis
melnsprāklis Baltais stārķis
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem
WM Baltais vīrietis (angļu "white male")
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
vējotnes Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa")
vistpuķe Baltais vizbiulis ("Anemone nemorosa")
baltvizbele Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
cālene Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
cālenīte Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
vējotne Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
vējroze Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
vizbule Baltais vizbulis ("Anemone nemorosa")
baltenis Baltais zaķis
lipainis Baltais zaķis
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā
baltelksnis Baltalksnis
baltmizis Baltalksnis
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana")
baltemols Baltamols - baltais āboliņš
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
blanmanžē Baltās gaļas galerts
gulbene Baltas govs vārds
baltija Baltas govs vārds Nīcā
Gadus morhua marisalbi Baltās jūras menca
spodijs Baltas kaulu ogles; dedzināts ziloņkauls
gugure Baltās lēpas auglis
plaiksnis Baltās lēpes
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad")
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
plēka Baltās pelnu pārsliņas
bālģīmis Baltās rases pārstāvis
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
brionīns Baltās sētvijas glikozīds
brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu
čārpa Baltās smilts augsne
būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām
kogulītis Baltās trifeles
kogurs Baltās trifeles
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs
baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu
baltbikšiņš Baltbiksis
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints
onopordum Baltdadži
pīsekle Baltegle
abies Baltegles - priežu dzimtas ģints
Baltenis Baltene, ezers Sēmes pagastā
cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu
baltiņš Baltenis
Baltiņu ezers Baltenītis Aiviekstes pagastā
Baltenis Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā
Baltenīša ezers Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā
pieridae Balteņu dzimta
gonopteryx Balteņu dzimtas ģints
pieris Balteņu dzimtas ģints
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Baltais ezers Baltezers Cieceres pagastā
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā
Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā
Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā
mice Baltgalvainas govs vārds
baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem
egretta Baltgārnis
balts Baltgvardi
baltai Balti
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense")
izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem
opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa
leikotrihija Balti mati; sirmums
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
plēņš Balti pelni virs oglēm
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
spinells Balti sarkans rubīns
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera
kollets Balti svārki kirasieru pulkos
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
balši Balti, tīri
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi
Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
kolporeja Baltie ziedi
leukorrēja Baltie ziedi sievietēm
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations")
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši
Baetopus balticus Kazlauskas Baltijas betīds
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
Juncus balticus Baltijas donis
Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
Hedera helix var. baltica Baltijas efeja
Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā)
Palaemon squilla Baltijas garnele
akmeņu garnele Baltijas garnele
Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Idotea baltica Baltijas grēvis
Chara baltica Baltijas hara
Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk
Litorīnas jūra Baltijas jūras attīstības stadija holocēnā pirms \~7500-2800 gadu
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos
Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
BJVP Baltijas jūras valstu padome
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
BLSDSO Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
Gadus morhua callarias Baltijas menca
BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
Anthyllis x baltica Baltijas pērkonamoliņš
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene
Prostoma obscurum Baltijas prostoms
tumšais prostoms Baltijas prostoms
Sphagnum balticum Baltijas sfagns
BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
BSB Baltijas slāvu biedrība
Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām
Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli
BSZI Baltijas Sociālo zinātņu institūts
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Baltijas jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis ("Balanus improvisus") jeb jūraszīle
Balanus improvisus Baltijas sprogkājvēzis jeb jūraszīle
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā)
BTB Baltijas Tranzītu banka
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
vācbalti Baltijas vācieši; baltvācieši
baltvācieši Baltijas vācieši; vācbaltieši
baltvācietis Baltijas vācietis
vācbaltietis Baltijas vācietis; baltvācietis
BALTNET Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
BVOKA Baltijas valstu olimpisko komiteju asociācija
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš
BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service")
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
baltinavieši Baltinavas novada (līdz 2009. g. - Balvu rajona Baltinavas pagasta) apdzīvotās vietas "Baltinava" iedzīvotāji
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji
dēmeravieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Dēmerava" iedzīvotāji
Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums
Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants
Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski
danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji
Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants
Ķēves druva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukuma variants
Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants
Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski
muizinieki Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
obeļevieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji
obeļovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Obeļeva" iedzīvotāji
Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski
slobodieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
Slobada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
surikavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
surikovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
surukavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski
Svilpova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļpova" nosaukuma variants
Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants
Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski
Vornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukuma variants
Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants
Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Teikura ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā
Teikuru ezers Baltiņu ezers Kūku pagastā
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
baltoloģija Baltistika
baltists Baltistikas speciālists
baltologs Baltists
baltkāje Baltkājis
koškāja Baltkājis (par zirgu)
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
baltkrētis Baltkrēpis - zirgs ar baltām (vai ļoti gaišām) krēpēm
cystopus Baltkrevju dzimtas ģints "Albugo" nosaukuma sinonīms
BLR Baltkrievija, valsts trīsburtu kods
BelAZ Baltkrievijas automobiļu rūpnīca
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
BTF Baltkrievijas Tautas fronte
gudinis Baltkrievs
gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību
gudiņš Baltkrievu plostnieks
guds Baltkrievu plostnieks
lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā
ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā
baltkr. Baltkrievu-
bulka Baltmaize
pīrēgs Baltmaize
baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu
rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi
batons Baltmaizes kukulis
beļaška Baltmaizes rika
kalācis Baltmaizes veids
sitnieks Baltmaizes veids
rhynchospora Baltmeldri
leucopaxillus Baltmietenes
uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
gaigales Balto lēpu suga, ūdensaugs
opaks Balto mālu šķirne, ko lieto trauku izgatavošanai
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā
mestici Balto un indiāņu pēcnācēji
Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē
baltoties Baltot
balsēt Baltot, balot
blist Baltot, spīdēt
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni)
baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu)
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi
baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu
zilbalts Balts ar zilu nokrāsu
zilibalts Balts ar zilu nokrāsu
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai)
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī
hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā
meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis
ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā
dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.)
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs
bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī
baltauts Balts lakats, balta drāna
ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem
nefelions Balts plankumiņš uz naga
zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis)
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai
neodikumarīns Balts pulveris; līdzīgi dikumarīnam kavē protrombīna un prokonvertīna veidošanos aknās
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi
baltsunītis Balts sunītis
alba Balts tērps, ko ģērba jaunkristītiem pēc kristībām
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
valģis Balts vērsis
vaļģis Balts vērsis
makšķis Balts zaķis, trusītis
baltenis Balts zirgs
baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
Baltas ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Balta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Baltais ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Bolta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī
amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs
aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls
diurētīns Balts, saldi sāļas garšas pulveris, plaši lietots diurētisks līdzeklis, kas sekmē nieru trauciņu paplašināšanos
baltnējs Balts, ziedošs (par seju)
leucobryum Baltsamtītes
balsāne Baltsāne - govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu
baltstare Baltskare, epitets auzām
ornithogalum Baltstarītes
leucocortinarius Balttīmeklenes
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve
vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā
svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu
Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Raugupatis Baltu tautu mitoloģijā - rūgšanas un fermentācijas dievība
leikoplakija Baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
balsnums Baltums, balsnējums
Balta Baltupe Gulbenes novadā
baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
žvūkšķis Baltvēdera pīle
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām
plēkšķe Baltzivs ("Abramis blicca")
pliķis Baltzivs ("Abramis blicca")
leukopatija Bāluma kaite
pogums Bālums, baltums pie krūtīm; apkakle
blaidums Bālums, blāvums
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā)
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam
Bolwa Balvi
Balboa Balvoja, spāņu konkistadors
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums
lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
žīgurieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Žīguri" iedzīvotāji
ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji
Boncani Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Boncāni" nosaukuma variants
dēmerovieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dēmerova" iedzīvotāji
Diemerova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Demerova" nosaukuma variants
dzērvēnieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvēni" iedzīvotāji
Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji
plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji
drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji
Dzeņalauza Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņulauza" nosaukuma variants
kārklinieki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" iedzīvotāji
Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski
Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski
Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski
nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji
naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji
Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski
ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji
Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski
Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski
plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji
Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski
Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski
salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji
Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski
silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji
Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants
verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji
verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji
Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants
Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji
brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski
plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski
Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji
Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants
beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji
Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants
bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji
Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski
Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants
Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants
Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants
saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski
solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji
Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants
vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants
Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski
zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji
zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji
Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants
Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants
augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji
Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski
Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants
Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants
Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski
Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski
brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski
Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski
Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants
pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants
krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji
naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants
žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums
Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji
druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
esmiraldovieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Esmiraldova" iedzīvotāji
fabrikas ļaudis Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Fabrika" iedzīvotāji
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji
kubulieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļi" iedzīvotāji
kurnieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurna" iedzīvotāji
meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
nikolajevieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajeva" iedzīvotāji
pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji
sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji
kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji
aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji
bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants
Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants
Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski
Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski
daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji
Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji
Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski
Forsteja Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Foršteja" nosaukuma variants
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji
Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski
Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji
Birznīki Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" nosaukuma variants
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants
Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants
jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē
Kloni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukuma variants
Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski
Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants
Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants
Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji
Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji
kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji
Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants
Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji
Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji
krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski
sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants
sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums
tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants
Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski
Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants
Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski
Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants
Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants
Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants
Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants
lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji
rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants
Korklinīki Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukuma variants
Ķeņi Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukuma variants
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants
Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski
balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
balzamierēt Balzamēt
balsamico Balzametiķis
balzamiko Balzametiķis
balzams Balzamīne
balzamīns Balzamīne ("Impatiens")
balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
balsaminaceae Balzamīņu dzimta jeb balzamīņaugi
baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
burseraceae Balzamkoku dzimta
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
balzāms Balzams
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes
blozīt Balzīt
Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka
Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants
Gulbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā
Guļbinka Baļinovas ezers Čornajas pagastā
Romanu ezers Baļinovas ezers Čornajas pagastā
šļaubējums Baļķa gala nokantējums
šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī)
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala
nogalis Baļķa tievgalis
grodskoki Baļķi uz kuriem balstās tilta grīda
kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu
grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda
balka Baļķis
balķe Baļķis
baļķe Baļķis
balķis Baļķis
balks Baļķis
slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā
kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas
sānkars Baļķis plosta sānos
sānkārs Baļķis plosta sānos
nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres
lenteris Baļķis zirgu piesiešanai
sirobs Baļķis, baļķu vainags
šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam)
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4)
cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā
pabūklis Baļķu bīdāmā, veļamā, ritināmā kārts
baļķiela Baļķu grēda
vainaks Baļķu kārta guļbūvē
skļāvums Baļķu savienojums
baļķstarpa Baļķu starpa (guļbūves celtnē)
baļķragas Baļķu vedamās ragavas
balcinieks Baļķu vedējs
vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību
baļģe Baļļa
balja Baļļa
baļva Baļļa
balva Baļļa
balviņa Baļļa
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai
kīvens Baļļa alus raudzēšanai
kivis Baļļa alus raudzēšanai
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls
būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu
skābumbaļļa Baļļa kulteņa uzglabāšanai
ūdensbaļļa Baļļa ūdens uzglabāšanai, uzkrāšanai
drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
drabiņbaļļa Baļļa, kur ievieto drabiņas
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana
Stirniņas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā
Stirnu ezers Baļotes ezers Kūku pagastā
Balotas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā
Stirnas ezers Baļotes ezers Kūku pagastā
Stirnezers Baļotes ezers Kūku pagastā
Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
geotrupes Bambali
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
geotrupinae Bambalu apakšdzimta
ambundi Bambundi - tauta Angolā
ambuni Bambundi - tauta Angolā
mbuni Bambundi - tauta Angolā
bambusa Bambusi
fargesia Bambusi
bambukniedre Bambuss
bambuks Bambuss
bambus Bambuss
bambusniedre Bambuss
metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna
pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi
sasaela Bambusu ģints ("Sasaella")
bami Bami gorengs - indonēziešu ēdiens; vistas gaļas un nūdeļu sacepums
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
musa Banāni
banāne Banāns
banāna Banāns (1)
banane Banāns (1)
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
musaceae Banānu dzimta
helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia")
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns
banānene Banānveida matu sprādze
banānene Banānveida piegriezuma garās bikses
Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs
Bullīšu ezers Bancānu ezers Kalna pagastā
šaika Banda
bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos
Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā
Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung")
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs
kondotjers Bandas vadonis
bandāžs Bandāža
turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados
bandažists Bandāžu izgatavotājs
bandenieks Bandenieki
bandenieki Bandenieks
bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
peramelidae Bandikutu dzimta
bundzenes Bandinieka zemes gabali
kājinieks Bandinieks (šaha spēlē)
peška Bandinieks (šahā)
bandjuga Bandīts
bandjužņiks Bandīts
baņģuga Bandīts
žmuriks Bandīts
bandits Bandīts – noziedzīgas grupas (bandas) loceklis
mafiozais Bandīts; mafijas loceklis
mafiozņiks Bandīts; mafijas loceklis
naļotčiks Bandīts; reketieris
banderole Bandrole
jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos
kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments
banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā
braniņi Bangas
linga Bangas
gāza Bangas, uzplūdu vilnis
Bangera pakalni Bangera oāze
bangiophyceae Bangiju klase - zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
porphyridiaceae Bangiju klases dzimta
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints
kyliniella Bangiju klases ģints
BD Bangladeša, valsts divburtu kods
BGD Bangladeša, valsts trīsburtu kods
Daka Bangladešas galvaspilsēta, 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
bangladešieši Bangladešas pamatiedzīvotāji
Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā)
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām
bangāt Bangot
bangoties Bangot (1)
bangoties Bangot (3)
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
banks Banka 1
ķepe Banka 2(1)
ķepīte Banka 2(1)
žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti
asignāts Banka, kas izmaksā asignācijā uzdoto summu
avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu
kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus
saņēmējbanka Banka, kas pēc maksātāja rīkojuma saņem naudas pārskaitījumu no maksātājbankas
korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā
koloniālbanka Banka, ko dibina koloniālvalsts savu koloniju izmantošanai un savu kolonistu kredītēšanai
agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku
onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā
akcepts Bankas apņemšanās garantēt vekselī vai akreditīvā norādītās summas samaksu
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs
ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību
avaldebitors Bankas klients, avalkredīta ņēmējs
apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju
korespondentkonts Bankas konts, kas atspoguļo norēķinus, kurus banka veic citas bankas uzdevumā
kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas
avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
virements Bankas operācija - kādas summas pārskaitīšana no vienas personas konta citas personas kontā
certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums
korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu
korespondenti-nostro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, kur grāmato otrai bankai dotos rīkojumus (uzdevumus)
krājinstitūcijas Bankas un asociācijas, kas tiek izveidotas fizisko personu personīgo termiņdepozītu piesaistei un kurās fiziskās personas saņem ienākumus procentu veidā
viremans Bankās vienas personas tekoša rēķina pārrakstīšana citai personai
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās
Gallus gallus Bankivas vista
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai
banknota Banknote
kredītnauda Banknote
šeine Banknote
laist burbuļus Bankrotēt
bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā
bankrote Bankrots
falliments Bankrots
pleite Bankrots
promots Bankrots
krahs Bankrots, izputēšana
dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei
anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību
raglikšana Banku likšana un asiņu nolaišana
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem
kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī
virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves
hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis
bantamvistas Bantāmas - pundurvistu suga
bentamvistas Bantāmas – pundurvistu suga
bentemas Bantāmas – pundurvistu suga
bentemvistas Bantāmas – pundurvistu suga
benthamas Bantāmas – pundurvistu suga
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
bantestārps Bantstārps, lentenis
banttārps Bantstārps, lentenis
bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā
dāmara Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
herero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
ovaherero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā
ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā
kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo
kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā
Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā
Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā
ņero Baņori - tauta Ugandā
ņoro Baņori - tauta Ugandā
Džidaņa Baoaņa - pilsēta Ķīnā, Šaaņsji provincē
batists Baptists
vecbrālis Baptistu draudzes vecāks biedrs
baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete
sēbaptisti Baptistu sekta 17. gadsimtenī, tie kristīja paši sevi
baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds
baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds
kopām Barā
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt
pulkā Barā; pa vairākiem kopā
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
bāris Bārabērns (2)
baraks Baraka
baranks Baranka (1)
bubļiki Barankas
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
barabeka Baravika
barvika Baravika
berabeka Baravika
brīnumbeka Baravika
burvīķe Baravika
cietene Baravika
baraviks Baravika ("Boletus edulis")
varbeka Baravika ("Boletus edulis")
BB Barbadosa, teritorijas divburtu kods
BRB Barbadosa, valsts trīsburtu kods
BBD Barbadosas dolārs; Barbadosas valūtas kods, sīknauda - cents
Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.)
barbadosieši Barbadosas pamatiedzīvotāji
Bābana Bārbala
Bārba Bārbala
Bārbe Bārbala
bārbalains Bārbalaiņš
bārbulains Bārbalaiņš
bārbulaiņš Bārbalaiņš
bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību
barbeyales Barbeju rinda
bārbekju Barbekjū
bārbekjū Barbekjū
bārbale Bārbele
Barbern Bārbele
bērbele Bārbele
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints
Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā
Skaidrezers Bārbeles ezers Bārbeles pagastā
berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji
Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums
berberidaceae Bārbeļu dzimta
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina")
bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia")
baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula")
Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii")
Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae")
Korejas bārbele bārbeļu suga ("Berberis koreana")
šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia")
tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos
kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa")
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae")
vidējā bārbele bārbeļu suga ("Berberis x media")
Otavas bārbele bārbeļu suga ("Berberis x ottawensis")
tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli
barbus Barbes - karpu dzimtas ģints
baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
veronāls Barbiturātu grupas miega līdzeklis
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls
malonilurīnviela Barbitūrskābe
barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem
barbotāža Barbotēšana
barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
bārzda Bārda
bārzde Bārda
borda Bārda
boroda Bārda
brada Bārda
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta
sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus")
rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis
spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus")
pogonatum Bārdaines
bārzdainis Bārdains cilvēks
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks
pogoniāze Bārdas augšana sievietēm
britva Bārdas nazis
priprava Bārdas nazis
pucnazis Bārdas nazis
skutava Bārdas nazis
skūtava Bārdas nazis
skutenis Bārdas nazis
skutnis Bārdas nazis
skutulis Bārdas nazis
skutuva Bārdas nazis
skutuve Bārdas nazis
skutuvis Bārdas nazis
bārdasnazis Bārdas nazis - speciāls nazis bārdas skūšanai
razier-nazis Bārdas nazis, skutuvis
raziernazis Bārdas nazis, skutuvis
skuteklis Bārdas nazis; skutava
skūtenis Bārdas skujamais
skūtnis Bārdas skujamais
pluksnas Bārdas spalvas
plunksnas Bārdas spalvas
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus")
barbieris Bārddzinis
bārdskutis Bārddzinis
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama
parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata")
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
bārdzība Bardzība
bārzība Bardzība
skarbība Bardzība, stingrība
panurinae Bārdzīlīšu apakšdzimta
panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints
stroķis Bārējs
litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra
barele Barels
barelis Barels
barile Barels
barrele Barels
barrels Barels
barrils Barels
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
bāraine Bārene
bārinīte Bārene
rūdaliņa Bārene
sērgdienīte Bārene, sērdienīte
bārainis Bārenis
bārens Bārenis
bārīdze Bārenis
bārinis Bārenis
bārabērns Bārenis (1)
bāriņš Bārenis (1)
bāris Bārenis (1)
bārainīši Bārenīši
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
bāri Bāreņi
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
bardži Bargi
bargoties Bargi izturēties, dusmoties
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot)
dot pa mici Bargi rāt
dot pa biksēm Bargi rāt
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
bardzīgs Bargs
bārgs Bargs
borgs Bargs
bergs Bargs (par pērkonu)
sabāriens Bargs bāriens
švarba Bargs bāriens
dardeļi Bargs rājiens
drace Bargs rājiens, pēriens
strupjš Bargs, skarbs
sūrs Bargs, skarbs, arī naidīgs
grints Bargs, skarbs, stingrs
bārgums Bargums
bērgums Bargums
baroklis Barība
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
ēma Barība, ēsma
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem)
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas
food Barība, uzturs
ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem
pušdienas Barības deva, ko dod mājdzīvniekiem dienas vidū
deiteroplazma Barības dzeltenums olšūnā
deitoplazma Barības dzeltenums olšūnā
biofāgisms Barības iegūšana no dzīviem organismiem
goļa Barības kaste, barības redeles
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā
barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma
noze Barības nestuves
himifikācija Barības pārveidošana kuņģī par hīmu, barības putriņu
bioplāzija Barības potenciālās enerģijas uzkrāšanās augšanas procesā
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena
išohīmija Barības putriņas aizture kuņģī
ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās
redelapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža
ēdamrīkle Barības rīkle
hiloze Barības sagremošana un uzsūkšanās
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās
insalivācija Barības sajaukšana ar siekalām košļājot
inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā
balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
ezofagorāģija Barības vada asiņošana
ezofagostomija Barības vada atveres izveidošana
rijeklis Barības vada augšgals, rīkle
ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma
ezofagostenoze Barības vada daļēja striktūra vai vispārējs sašaurinājums
endoezofagīts Barības vada gļotādas iekaisums
ezofagīts Barības vada iekaisums
ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem
ezofagektomija Barības vada izgriešana
epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi
ezofagoptoze Barības vada noslīdējums
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem)
ezofagektāzija Barības vada paplašināšanās
ezofagoplēģija Barības vada paralīze
ezofagogrāfija Barības vada rentgenogrāfija
ezofagotomija Barības vada sienas pārgriešana, barības vada lūmena atvēršana
ezofagopātija Barības vada slimība
ezofagogastroskopija Barības vada un kuņģa iekšpuses apskate
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija
fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai
ēdoksnis Barības vads
eitrofisks Barības vielām bagāts
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos)
dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs
enteroklīze Barības vielu vai medikamentu maisījuma ievadīšana zarnā
prohorēze Barības virzīšanās uz priekšu pa gremošanas traktu
čupām Bariem
drūzmām Bariem
gūzmām Bariem
puduriem Bariem
pulkos Bariem
pūļos Bariem
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties
banga Bariem, pulkiem, pūļiem
pulkiem Bariem; pa vairākiem kopā
brice Bāriens
bricis Bāriens
drātējiens Bāriens
šlaga Bāriens
struška Bāriens
žara Bāriens
birga Bāriens, pēlums, sods
aukstaispirts Bāriens, pēriens
braciņš Bāriens, pēriens
bracas Bāriens, rājiens
brammiņš Bāriens, rājiens
brīdiņš Bāriens, rājiens
drūkste Bāriens, rājiens
tramdiens Bāriens, rājiens
svela Bāriens, rājiens; arī pēriens
drūsme Bāriens, sods
trēza Bāriens, sods, nepatikšanas
satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums
žars Bāriens; arī pēriens
solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai
bariums Bārijs - ķīmiskais elements
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību
barionskaitlis Barionlādiņš
antibarioni Barionu antidaļiņas - antinukloni, antihiperoni un rezonansi
Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
baritonis Baritons
aizkore Barjera
aizšķērsis Barjera
barijere Barjera
šķērsvārti Barjera
šķērsvārtis Barjera
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
šķērvārtis Barjera (paceļama)
aizsargbarjera Barjera kā aizsargāšanai
praisls Barjera, aizžogojums
zastava Barjera, šķērsis
svirkstenis Barjera, šķērskoks
svirtenis Barjera, šķērskoks
timuķis Barjera, šķērskosks
zestava Barjera, šķērslis
aizkāra Barjera; aizkore
barjerskrējējs Barjerskrējiena dalībnieks
šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru)
barkasa Barkass
Borchhof Barkava
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski
Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski
Thujenķaja Barkkenedas rifs - tā nosaukums vjetnamiešu valodā
endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis
barbaļains Bārkstains
bārkstaiņš Bārkstains
bārkstens Bārkstains
celains Bārkstains
celaiņš Bārkstains
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā
bārkši Bārkstis
bārkstes Bārkstis
bārstes Bārkstis
drokstis Bārkstis
fraņas Bārkstis
frange Bārkstis
krandžalas Bārkstis
pluzuļi Bārkstis
praņas Bārkstis
spraņas Bārkstis
celi Bārkstis, bārkšveida rotājumi; rotājumi gar sagšas malu
piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām
puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu
momphidae Bārkstkožu dzimta
blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints
chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints
trichocolea Bārkstlapes
hebeloma Bārkstmales
bārbaļa Bārksts
bārkstaļa Bārksts
ieloks Bārksts
kutazs Bārksts
bārkšķans Bārkšķains
letenas Bārkšķes
bārkšķi Barkšļi
crossopterygii Bārkšspuru apakšklase
klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes
gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē
Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
bārmens Bārmenis
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
Bārū Baro - upes nosaukums sudāniešu valodā
balozi Baroci - tauta Zambijas rietumos
lozi Baroci - tauta Zambijas rietumos
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai
kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai
alma Barojošā, gādīgā, laipnā, svētīgā
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem)
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
barenis Baroklis
sietals Baroklis
šuķis Baroklis (cūka)
sietalis Baroklis (par cūku)
sietalža Baroklis (par cūku)
suķis Baroklis; arī cūka
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
barometeris Barometrs
barometris Barometrs
membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna
freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta)
preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta)
baronēns Barona nepieaudzis dēls
baronese Barona sieva vai meita
baroniete Barona sieva; arī barona vecāka radiniece
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu
baronlielskungs Barons
baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks
lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs
augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā
gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu
papildbarošana Barošana ar papildbarību
galaktotrofija Barošana vienīgi ar pienu
hemofāgija Barošanās ar cita organisma asinīm
ēdamlaiks Barošanas laiks; ēdienreize
limitrofisks Barošanās nosacītājs, virzītājs
anomalotrofija Barošanās procesu anomālija
anomalotropija Barošanās procesu anomālija
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību
klesināt Barot
sērt Barot
ēdināt Barot (dzīvnieku)
dabarāt Barot (dzīvnieku) papildus
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
dabarāt Barot (dzīvnieku), līdz (tas) nobarojas
pāsēties Barot (pārlieku)
oderēt Barot (zirgu)
aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom
auzot Barot ar auzām
strebināt Barot ar kaut ko šķidru
pupināt Barot ar krūti; zīdīt
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti)
aizbarot Barot ar sliktu ēdamo
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis
mist Barot, baroties, pārtikt
elpēt Barot, ēdināt
apbarot Barot, nobarot
kretināt Barot, uzturēt
skretināt Barot, uzturēt; kretināt
karmuška Barotava
ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā
ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles
tuklēties Baroties
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
mitēties Baroties, pārtikt
barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams
čapte Bars
čurmulis Bars
grims Bars
ņūklis Bars
švadra Bars
švadroņa Bars
švadrūna Bars
vairata Bars
valksna Bars
valksnis Bars
vataka Bars
vilkšņa Bars
baar Bārs
sērs Bārs
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs
barčiks Bārs (krodziņš)
vilte Bars (suņu)
čuma Bars mudžošu objektu (mūdžu, čūsku)
pudra Bars, bariņš, puduris
drūze Bars, drūzma
gruzme Bars, drūzma
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu)
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī
krauna Bars, kaudze
striptīzbārs Bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas; striptīza bārs
ķurms Bars, pūlis
ložma Bars, pūlis
virksts Bars, pūlis (civlēku)
kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu)
jama Bars, pūlis, daudzums, masa
spītenis Bars, pūlis, spiets
kurmis Bars, pūlis; kamols
kurms Bars, pūlis; kaudze, guba; kamols
banda Bars, pulks
kaļada Bars, pulks
kopa Bars, pulks
mirdze Bars, pulks
mukte Bars, pulks
švadrons Bars, pulks
trops Bars, pulks
trups Bars, pulks
vilksne Bars, pulks
korams Bars, pulks, daudzums
dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma
pirmsaime Bars, pulks; orda
gosts Bars, pulks; spiets
virdze Bars, rinda
zabegalovka Bārs; bistro
kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa
hebra Bars; kompānija
hevera Bars; kompānija
hevere Bars; kompānija
bande Bars; pulks
bārstalēt Bārstīt
kratelēt Bārstīt
svaitīt Bārstīt
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pārstīt Bārstīt, kaisīt
sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku)
lūžņāt Bārstīt, piemētāt
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis)
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
birdoši Bārstot, berot
bāršķis Bārsts
dracāšanās Bāršanās
čankas Bāršanās, pļāpāšanās
džākāt Bārt
pangāt Bārt
strostēt Bārt
strostot Bārt
tēst Bārt
ūbelēt Bārt (bērnu)
bārties Bārt (citam citu)
izbārt Bārt un pabeigt bārt
bricīt Bārt, lamāt
drātēt Bārt, lamāt
švernīt Bārt, lamāt
trēmināt Bārt, lamāt
trēzināt Bārt, lamāt
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu)
ķirzāt Bārt, lamāt, sunīt, aprunāt
bricelēt Bārt, pelt
drāstīt Bārt, rāt
vuit Bārt, rāt
strīdīt Bārt, rāt 1
plucināt Bārt, rāt, strostēt
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt
pukot Bārt, sadusmot, spītēt
(pa)ņemt uz grauda Bārt; arī izzobot
svētīt Bārt; arī pērt
ņemt uz grauda Bārt; arī zobot
ņemt priekšā Bārt; asi kritizēt; kaunināt
zeltīt Bārt; lamāt
Bartau Bārta
Oberbatau Bārta
Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
ķīburnieki Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīburi" iedzīvotāji
Sūnciems Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sūnuciems" nosaukuma variants
Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums
barats Barters
bārters Barters; prečmaiņa
buņķēt Bārties
rotīs Bārties
švenderēt Bārties
tasnoties Bārties
aizbārties Bārties īsu laika sprīdi
atbārties Bārties pretim
atrāties Bārties pretim
izbārties Bārties un pabeigt bārties
driskoties Bārties, ķildoties
strīdēt Bārties, ķildoties
lopoties Bārties, lamāties
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties
polgāšana Bārties, rāties
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
gludā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia ithyphylla")
sprogainā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia pomiformis")
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
barvede Barvedis
ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu
bombarda Basa stabule ērģelēs
basains Basaiņš
baskāju Basām kājām
basaknī Basātnē
basātņi Basātnē
basiknēs Basātnē
basiskus Basātnē
baskāpiņ Basātnē
joms Baseins (upes)
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
basethaunds Basets
basene Basģitāra
bassia Basijas - balandu dzimtas ģints
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos
raklo Baskājis
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba
ķocis Basketbola grozs
dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas
basis Basketbols
basītis Basketbols
basketballe Basketbols
baskets Basketbols
clarone Basklarnete
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
euskaldunaki Basku tautas pašnosaukums
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
bats Basmicvahs
base Bass
basso Bass
dižbase Bass
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete
bastains Bastainis
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
midolīna Bastardizāts burtu veids starp antīkvas un fraktūras burtiem
bastajs Bastards (1)
bastine Bastene
Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā
Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā
bašķiri Baškīri
bašk. Baškīru-
Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
bašlaks Bašliks
Bāte Bāta
batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana
Hari Batanhari - upe Indonēzijā
Džambi Batanhari upe Sumatras salā
Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā
bateni Batensi - biezu dēļu sortiments
batteni Batensi - biezu dēļu sortiments
bača Baterija
spēknesis Baterija
Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
hidronauts Batiskafa pilots; pētnieks, kas veic pētījumus batiskafā jūras dzīlēs
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints
tikals Bāts - Taizemes naudas vienība
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
vatuci Batuci - baņaruandu etnogrāfiskā grupa
batuds Batuts
Budišina Baucene - pilsētas nosaukums sorbu valodā (_Budyšin_)
kaifs Bauda
smeķis Bauda
sukstīt Baudīt
gardināties Baudīt (kā) garšu
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi
kaifotājs Baudītājs
gails Baudkārs
kārumnieks Baudkārs cilvēks
sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts
baugs Bauga (2)
baudžuve Bauģuve
bauģele Bauģuve
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā
baušķēt Baukšēt
baukšis Baukšķis
bauksnis Baukšķis
malva Bauma, tenka, apruna
aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam)
blūva Baumas
dēkas Baumas, tenkas
on-dit Baumas, tenkas
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
Zygodon baumgartneri Baumgartnera pārzobe
tenclava Baumotāja, tenkotāja
tenkotājs Baumu izplatītājs
Bauenhof Bauņi
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
aizbaurot Baurojot attālināties
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko)
baurēt Baurot
nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2)
gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot
gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot
Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā
Bauschkenborch Bauska
Bauske Bauska
Bauskenburg Bauska
Bawsenburg Bauska
Bowsenborch Bauska
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums
iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji
Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji
budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji
krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji
Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji
dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji
elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji
bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji
jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji
lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants
strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji
Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums
Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji
briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji
jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji
zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji
Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums
Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski
klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās
Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
baucis Bauzis
bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern")
Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene
BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
bazilaterāls Bazāls un laterāls
gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē
bazedovisks Bazedova slimības-
bāzaklis Bāzeklis (1)
bāzakls Bāzeklis (1)
basella Bazelas
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.)
sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra")
dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali
basidiomycota Bazīdijsēnes - sēņu nodalījums
basidiomycetes Bazīdijsēnes, senāk - bazidiomicētes
himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda
auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta
septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales")
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon")
kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum")
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas
ocimum Baziliki
bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai
azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai
hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju
mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru
alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem
alkalimetija Bāziskuma noteikšanas metode
bazanc Baznīca
bazninca Baznīca
kilise Baznīca
mūris Baznīca
eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums
baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai
ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt
pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca
dievnams Baznīca, lūgšanas nams
ecclesia Baznīca; draudze
arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals
virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps
dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu
simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana
martirijs Baznīcas apstiprināts martiru saraksts
altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls
augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris
pārbaznīca Baznīcas balkons, lukta
skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis
psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums
irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem
psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem)
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds
ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā)
motets Baznīcas kora dziesma
paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs
anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas
sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris
infallibilitāte Baznīcas nemaldība
observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana
draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa
klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus
autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību
ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
skara Baznīcas tornis
vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem
baušļi Baznīcas valodā - likumi
millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts
hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
upurnieks Baznīcas ziedojumu ievācējs
dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā)
baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
baznīcājs Baznīcēns
baznīcānis Baznīcēns
baznicāns Baznīcēns
baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
ķiģelis Baznīckalns
Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī
gaspadiņiems Baznīckungs
gaspadiņš Baznīckungs
episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu
kļukveņņiks Baznīcu zaglis
Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā
Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā
amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku
bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs
bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%)
bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs
štoppēt Bāzt
stūkāt Bāzt
stuļķēt Bāzt
dabāzt Bāzt (ko) papildus
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu
štapēt Bāzt (kur) iekšā; pildīt, piebāzt (ko)
valčāt Bāzt (lielus kumosus mutē)
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
staķēt Bāzt (sienu šķūnī)
atbāzt Bāzt atpakaļ
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
tucīt Bāzt, aizbāzt
aizbalstīt Bāzt, aizbāzt aiz kaut kā
stankāt Bāzt, aizbāzt; drīvēt
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
šķepēt Bāzt, drīvēt
šķūtēt Bāzt, iespiest
stuķēt Bāzt, piebāzt, piepildīt
stelpēt Bāzt, sablīvēt
stoņķēt Bāzt, stampāt
stukāt Bāzt; blīvi pildīt
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt
bazuks Bazuka - amerikāņu prettanku granātmetējs
trūba Bazūne
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
baža Bažas
bijāli Bažas
DAMP Bažas, nemiers un koncentrēšanās grūtības bērniem (angļu "deficit in attention, motor control and perception")
bijālīgs Bažīgs
iebailīgs Bažīgs
metikulozs Bažīgs; tāds, kas pārāk rūpējas par sīkumiem
iebailība Bažīgums
bažāties Bažīties
bazīties Bažīties
dužoties Bažīties
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
bāžīties Bāžļot
bāžļoties Bāžļot
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt
piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot
piebāzīt Bāžot aizpildīt
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā)
izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri
izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
aizbāzīt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nobāzt Bāžot stingri sapakot
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda)
bebrs Bebrāda
bebrene Bebrādas cepure
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Mežezers Bebriņu ezers Skujenes pagastā
Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā
bebris Bebrs
castoridae Bebru dzimta
castor Bebru dzimtas ģints
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji
vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji
vējkārklītis Bebrukārkliņš
bebrkārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrkārts Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
bebrukārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beburkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beburkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara")
beberkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
beberkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakākļi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakārklis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrakārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrenāji Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrenājs Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkliņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkliņš Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
bebrkārkls Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
beladonna Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
kaķoga Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
līčstiebriņi Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
saldrūgtis Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
zilziedes Bebrukārkliņš ("Solanum dulcamara"), nakteņu suga
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā
Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā
Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā
Babrova Bebrupe Krustpils novadā
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
koķis Beciņa, poķis (2)
Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bečuāņi bečuāni - tauta Botsvānā, DĀR un Zimbabvē
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi
bēd Bēda
bēds Bēda
skumda Bēda, nemiers
skumde Bēda, nemiers; skumda
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko)
ēdas Bēdas
līgzda Bēdas
gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku
sprauka Bēdas, apjukums, sprukas
sirdēsti Bēdas, arī raizes
sirdsskumjas Bēdas, dziļas skumjas
jambasts Bēdas, nepatikšanas
sliktums Bēdas, nepatikšanas
sirdsgrausti Bēdas, raizes
bēdība Bēdas, rūpes, raizes
ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes
samistība Bēdas, skumjas
ērce Bēdas, žēlabas; skumjas
sirdēdas Bēdas; sirdēsti
duzot Bēdāties
sirdēstoties Bēdāties
skumjot Bēdāties
izraizēties Bēdāties, nobēdāties
dūšot Bēdāties, pārdzīvot
grēmēties Bēdāties, skumt
trūrēt Bēdāties, skumt
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
karacēt Bēdīgi kladzināt
žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt
žēli Bēdīgi, nožēlojami
afflitto Bēdīgi, skumji
luttuoso Bēdīgi, skumji
triste Bēdīgi, skumji
kankarot Bēdīgi, žēli runāt
švēri Bēdīgi; slikti
nošļucis Bēdīgs
sačūris Bēdīgs
sadrūvējies Bēdīgs
drūmīgs Bēdīgs, nomākts
īdens Bēdīgs, noskumis
bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks
nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams
bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns
markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs
Bedenkas ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā
Betinka ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā
best Bedīt
dobājs Bedraina vieta
meņģe Bedraina, dubļaina, purvaina vieta
dumberots Bedrainns, dubļains
bedraiņš Bedrains
bedrens Bedrains
dobains Bedrains
dobrs Bedrains
dobs Bedrains
dubrains Bedrains
džumburains Bedrains
gruvains Bedrains
iedobains Bedrains
kulksnains Bedrains
kulsnains Bedrains
parkains Bedrains
žumburains Bedrains
pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu)
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem
čāpains Bedrains, dangains
grebjains Bedrains, grambains
izdangāts Bedrains, grambains
grepains Bedrains, izbraukts
beduklains Bedrains, nelīdzens
jamains Bedrains, nelīdzens
pompurains Bedrains, nelīdzens
šūtnains Bedrains, nelīdzens
šūtains Bedrains, nelīdzens (par ceļu)
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts
auda Bedre
brede Bedre
jama Bedre
raka Bedre
sāruva Bedre
dobe Bedre (1)
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas
igvārce Bedre ar stāvošu ūdeni
kulksna Bedre ar ūdeni
purakacis Bedre ar ūdeni purvā
čama Bedre atkritumiem un samazgām
mīne Bedre kaļķu plaucēšanai
tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai
karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
šļūte Bedre krācē
šļūts Bedre krācē
kulda Bedre rijas krāsns priekšā
iegāznis Bedre uz ceļa
kulkša Bedre uz ceļa
uŗŗa Bedre uz ceļa
duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu
šūte Bedre, gramba ceļā
šūtne Bedre, gramba ceļā
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai
groba Bedre, izbraukta ratu sliede
plēsma Bedre, kaps
gurkle Bedre, kaps, caurums
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai
grantsbedriens Bedre, kas izveidojas rokot granti; grantskarjers
dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums
beduklis Bedre; kurmju rakums
Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
parkas Bedres izbrauktā ceļā
krītaļa Bedres veida lamatas
šūnas Bedres, grambas
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
gravāt Bedri rakt
gravot Bedri rakt
dobīte Bedrīte (2)
dobulītis Bedrīte (2)
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā)
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā)
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs
philtrum Bedrīte virslūpas vidū
iedobele Bedrīte, iedobīte
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma
perisoreus Bēdroži
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks
bēdpills Bēdu pilns
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis
anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos
hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
bažulis Bēdulis; pilns raižu
atanda Bēdz!
atando Bēdz!
atas Bēdz!
bodzināt Bēdzināt, slēpt
budzināt Bēdzināt, slēpt
bedauji Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos
bedaviri Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos
bēglene Bēgle
bežancs Bēglis
skrejulis Bēglis
bēdzeklis Bēglis, dezertieris
mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
tekulis Bēglis; klaiņotājs
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
bēgļgaitas Bēgļu gaitas
Kurdaine Bēgļu nometne Olainē
bēgļpatversme Bēgļu patversme
leduspuķe Begonija
šķīblape Begonija
begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints
begoņi Begonijas ("Begonia")
begoniaceae Begoniju dzimta
kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida")
begoniales Begoniju rinda
Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri")
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis")
mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida")
karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii")
bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri
bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbēgt Bēgot attālināties
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko)
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
bēga Bēgšana
čuhaķ Bēgšana
rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu
bēdzelība Bēgšanas kāre, tieksme
desot Bēgt
drapaķ Bēgt
ģorgaķ Bēgt
lomiķsja Bēgt
maukt Bēgt
miknēt Bēgt
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Bēgt
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Bēgt
pēdot Bēgt
špannēt Bēgt
vaļiķ Bēgt
mukt Bēgt (1)
mukt Bēgt (3)
laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma)
brizgaķ Bēgt no konvoja
atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ)
aizbēgt Bēgt prom
aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās
atbēgt Bēgt šurp
hemjaķ Bēgt, aizbēgt
dot kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
dot kājām ziņu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
šmugāt Bēgt, izvairīties
miglīt Bēgt, skriet
zaķot Bēgt, skriet
fugot Bēgt; skriet
bēdzin Bēgtin
bēdzan Bēgtin; bēgšus
bēdzen Bēgtin; bēgšus
bēdzien Bēgtin; bēgšus
boguļāt Bēguļot
bogulēt Bēguļot
boguļot Bēguļot
ļiņaķ Bēguļot
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
atplūdi Bēgums
bemukts Behemots
babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms
dievaines Beidzamā veļu laika nakts
postrēms Beidzamais vārds apsūdzētam
beigumā Beidzot
pēdīgās Beidzot
pēdīgais Beidzot (2)
uzgali Beidzot, pēdīgi, pēc visa notikušā
kopgalā Beidzot; kopā
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
apgals Beigas
auts Beigas
baigas Beigas
kabzec Beigas
kirdik Beigas
kirdiks Beigas
šluss Beigas
šļuss Beigas
beigumās Beigās
iegalā Beigās, beigu galā
kriška Beigas, cauri, gals
pizdohen Beigas, nelabs gals
pizģec Beigas, nelabs gals
fine Beigas, nobeigums
nobeigas Beigas, nobeigums
pēcgalā Beigās; beidzot
šlus Beigas; cauri
kronis Beigas; neveiksme
hana Beigas; viss pagalam
kranti Beigas! Gals klāt!
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā
doplitsja Beigt
zakrugļaķ Beigt
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu)
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā
palikt mierā Beigt darboties
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.)
garēties Beigt degt
dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu
popliķ Beigt dzimumaktu, ejakulēt
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties
izgleijāties Beigt kvēlot
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
kūpēt Beigt pastāvēt
putēt Beigt pastāvēt
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu)
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
palikt mierā Beigt runāt
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
tomīt Beigt, slēgt
izkava Beigtas uts āda
ņemt galu Beigties
nogaloties Beigties
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku)
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli)
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5)
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli)
dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
čušs Beigts, pazudis, pagalam
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni
nogale Beigu daļa (laikposmam)
fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam)
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei)
beiguposms Beigu posms
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā)
Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā
Echinocererus reichenbachii var. baileyi Beilija ehinocerejs
beirēt Beirāt
beisbolene Beisbola nūja
softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma
baseballe Beisbols
beizbols Beisbols
besbols Beisbols
bezbols Beisbols
Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV
beizēt Beizerēt, ālēties
beiziķis Beizeris
bejanieši Bejānieši
bejenieši Bejānieši
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
muradidi Beji, kuru vara bija mantota; Tunisijā valdīja 17. gadsimtā
Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā
Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
babka Beka
baka Beka
baks Beka
borava Beka
borbeka Beka
peka Beka
ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika
bekuveidīgs Bekai līdzīgs
bekveidīgs Bekai līdzīgs
bekains Bekaiņš
boletus Bekas - beku dzimtas ģints
rības Bekas, sēnes
bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām
beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints
parastā bekmanija bekmaniju suga ("Beckmannia erucifirmis")
Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā
Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
bekons Bekoncūka
pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara
bekāt Bekot
bakot Bekot; sēņot
boletaceae Beku dzimta
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
boletales Beku rinda
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
Bekusa normālforma Bekusa-Naura forma
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
beķernieks Beķeris, maiznieks
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
beladona Beladonna
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna")
atropa Beladonnas
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā
belemnitida Belemnīti
belletristika Beletristika
beletrists Beletristisku darbu autors
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā
Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā
Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā
Belize Beliza – valsts Centrālamerikā
BZ Beliza, valsts divburtu kods
BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods
BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents
Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g., 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
belizieši Belizas pamatiedzīvotāji
Polygonum bellardii Bellarda sūrene
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Howeia belmoreana Belmora hoveja
Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
beloperone Beloperones
pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata")
Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā
Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā
beludžistānieši Beludži
belznis Belzenis (2)
belzējiens Belziens
belzienis Belziens
dulnis Belziens, dunka sānos
traknīt Belzt
Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā
Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā
Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā
Kortenhof Beļava
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija
BE Beļģija, valsts divburtu kods
BEL Beļģija, valsts trīsburtu kods
belga Beļģijas 5 franku monēta 1930.–1934. g.
B Beļģijas apzīmējums uz transporta reģistrācijas zīmēm, kurās norāda valsts piederību
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne")
Bfr. Beļģijas franks
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
belga Beļģijas naudas vienība 1926.–1960. g.
BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība
brabantietis Beļģu smagais darba zirgs
Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos
muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos
vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos
ambo Bembu tautas cilts Zambijā
kaondi Bembu tautas cilts Zambijā
sengo Bembu tautas cilts Zambijā
bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi
uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši
lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
asinskalps Bende
kārtavnieks Bende
kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot
bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai
Benderi Bendera – pilsēta Moldovā
budelis Bendes kalps, bende
būdelis Bendes kalps, bende
bendēties Bendēt sevi
bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu
Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks
Bindudzis Benedikta diena - 21. marts, diena, par kuru teikts, ka tajā kaitēkļi izlien no zemes
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem
benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši
benediktīnieši Benediktīnietis
benediktionārijs Benediktionāls – katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām
Bromopsis benekenii Benekena zaķauza
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji
bennettitatae Benetītu klase
Ploceus benghalensis Bengālijas audējputns
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā
Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā
Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē
Dahomeja Benina - valsts nosaukums līdz 1975. g. novembrim
BJ Benina, valsts divburtu kods
BEN Benina, valsts trīsburtu kods
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.)
beninieši Beninas pamatiedzīvotāji
BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija
augšiena Bēniņi
augstenes Bēniņi
bēliņi Bēniņi
bēniņģis Bēniņi
bēniņš Bēniņi
bērniņaugša Bēniņi
bērniņi Bēniņi
verhovaja Bēniņi
laidaraugša Bēniņi virs govju kūts
bēliņģis Bēniņi, jumta telpa
golubjatņiks Bēniņu apzadzējs
drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis
čerdačņiks Bēniņu, šķūnīšu apzadzējs
Rosa banksiae Benksa roze
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
nitrobenzaldehīdi Benzaldehīda nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
bencaldehids Benzaldehīds
hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem
cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
kolonka Benzīna tvertne (degvielas uzpildes stacijā)
riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
zupa Benzīns
autobenzīns Benzīns, kas ir piemērots izmantošanai automašīnu dzinējos
benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5
metastāvoklis Benzola atvasinājumos aizvietotāju novietojums pie 1. un 3. oglekļa atoma
nitrobenzoskābes Benzoskābes nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
benzoāts Benzoskābes sāls
sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
benzopirēns Benzpirēns – karcinogēns policiklisks ogļūdeņradis
baeomycetaceae Beomicēšu dzimta
icmadophila Beomicēšu dzimtas ģints
bērene Bēra ķēve
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze
šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem
kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l)
šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
šellahi Berberi
šilluhi Berberi (vietējs nosaukums)
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta
Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
apstāvi Bēres
pakareņis Bēres
pakariņis Bēres
uborka Bēres
bērot Bēres svinēt
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju
bubļečka Berete
bubļene Berete
bublička Berete
bubļička Berete
benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā
Berezene Berezne (1)
bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu
Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā
bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints
sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia")
biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia")
sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens")
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā
berillijs Berilijs
bērills Berils
bērēji Bērinieki
bērnieki Bērinieki
izvadītāji Bērinieki, pavadītāji
kapenieks Bērinieks
kapinieks Bērinieks
bērenieki Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs
bēriņš Bērītis
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
berkliānisms Berklijisms
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements
beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene
Daphne x beerkwoodii Berkvuda zalktene
Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
bermontietis Bermonta armijas karavīrs
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas
BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods
BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods
BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti
Bermudu trīsstūris Bermudu trijstūris
maternohemoterapija Bērna ārstēšana ar mātes asins injekcijām
delaktācija Bērna atņemšana no krūts
šķirība Bērna atradināšana no krūts
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos
paladziņi Bērna autiņi
vīsteklis Bērna autiņi
vindele Bērna autiņš
vindelis Bērna autiņš
vindolis Bērna autiņš
vinduliņš Bērna autiņš
vindulis Bērna autiņš
vinduls Bērna autiņš
hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība
cucurs Bērna dibens
ceres Bērna gaidības; cerības
asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa
zvārgulis Bērna grabulis
čapa Bērna kāja (bērnu valodā)
toža Bērna kāja (bērnu valodā)
čīgas Bērna raudāšana
eija Bērna šūpošana pirms iemigšanas
eiju Bērna šūpošana pirms iemigšanas
pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā)
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana
audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus
buza Bērna vēders
bēnaiņš Bērnains
žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
bernragi Bernarags
bērnuragi Bernarags
bernardietis Bernardieši (1, 2)
marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai
bernardieši Bernardietis (1)
Bernaten Bernāti
bērnmeita Bērnaukle
čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē"
Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.)
bērngājums Bērni
grizuni Bērni
moškara Bērni
dēlimeitas Bērni - dēli un meitas
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
bērnatne Bērnība
bērnudienas Bērnība
mazotne Bērnība
mazums Bērnība
agriena Bērnība, jaunība
mazaisgals Bērnība, mazotne
maziene Bērnība, mazotne
puikdienas Bērnība, pusaudža gadi
puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā
bērneks Bērniņš
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks
bērnišks Bērnišķīgs
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam
infantilisms Bērnišķīgums
bērnelis Bērns
bērnis Bērns
bērņuks Bērns
bunga Bērns
čailds Bērns
čildrens Bērns
cilvēkbērns Bērns
čubziks Bērns
cucis Bērns
ķipars Bērns
kņeta Bērns
kņipata Bērns
kverpis Bērns
kverplis Bērns
mazs Bērns
mikrobs Bērns
sīkalis Bērns
sīks Bērns
spinogrizs Bērns
ute Bērns
vaiks Bērns
vardulēns Bērns
bengulis Bērns (mīļvārdiņš)
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais)
sīcis Bērns (parasti mazs)
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis
knerbis Bērns (parasti zēns); zēns
knorbis Bērns (parasti zēns); zēns
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
šņergulis Bērns ar netīru muti
perķis Bērns ar sīku sejiņu
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu
mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens)
nekristīts Bērns pirms kristīšanas
aste Bērns un ar to saistītie pienākumi
pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu
vatelis Bērns, kas ātri runā
atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts
šņuka Bērns, kas bez iemesla raud
čura Bērns, kas bieži apslapinās
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
čūra Bērns, kas bieži slapinās
šļāga Bērns, kas bieži slapinās
mīzulis Bērns, kas bieži urinē
mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka
blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis
čalaviņš Bērns, kas daudz runā
atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados
ciembērns Bērns, kas dzīvo ciemā
pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem
tekainis Bērns, kas jau iet, staigā
tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt
ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt
kaļļa Bērns, kas maisās
žampuris Bērns, kas mīl blēņoties
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts
bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud
vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud
vākša Bērns, kas pastāvīgi raud
vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā
pačābulis Bērns, kas sācis staigāt
šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
bļāva Bērns, kas skaļi raud
dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā)
žeiris Bērns, kas slapinās gultā
pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs
nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds
rāpainis Bērns, kas vēl rāpo
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem
sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis
atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī
klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
bēgļbērns Bērns, kura vecāki ir bēgļi
šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās
šļarga Bērns, kurš ēdot zupu izlej to
muracāns Bērns, kurš ir nosmērējies
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
griezulis Bērns, kurš mācās staigāt
burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj
dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas
pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes
purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam
kristambērns Bērns, kurš tiek kristīts
čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt
takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt
klieģis Bērns, kurš vēl nerunā
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt
atvasis Bērns, mazbērns
pizģuks Bērns, mazgadīgais
akcelerāts Bērns, pusaudzis, kas attīstās paātrināti
ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
nūnis Bērns, zīdainis
sīkais Bērns; mazgadīgais
knariņš Bērns; mazs puika
balodis Bērns; mīļš cilvēks
libis Bērns; zēns
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
drēbītes Bērnu autiņi
smalksne Bērnu bars, pulks
būzēlis Bērnu biedēklis
bībis Bērnu bubulis
teknogonija Bērnu dzemdēšana
pedotrofija Bērnu higiēna
mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa
BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
tušķis Bērnu knupis
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos
BMS Bērnu mūzikas skola
politeknija Bērnu pārbagātība
zabene Bērnu priekšautiņš
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
rateņi Bērnu ratiņi
važiņi Bērnu ratiņi
vāģīši Bērnu ratiņi; rotaļu ratiņi
ķereklis Bērnu rotaļa
sietiņš Bērnu rotaļa
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras)
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums
šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi
šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu
bādmodere Bērnu saņēmēja, vecmāte
saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa
naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ
spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu
pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas
kustu Bērnu spēles ar akmentiņiem
muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa
bezbērnība Bērnu trūkums
BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola
didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens
am Bērnu valodā apzīmē ēšanu, košanu
ipa Bērnu valodā istaba
ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos
bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš
gāga Bērnu valodā zoss
guža Bērnu valodā zoss
kinderpārtija Bērnu viesības
pedodontija Bērnu zobārstniecība
pedodontists Bērnu zobārsts
paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs
bērndārzs Bērnudārzs
dārziņš Bērnudārzs
binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums
Bernulli–Senvenāna vienādojums Bernulli vienādojuma analogs gāzes plūsmai
tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt
apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nobērt Berot (ko), izveidot (kaudzi)
piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
nobērt Berot atdalīt nost (daļu)
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā)
izbērt Berot iztukšot
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko)
pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai)
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
apbērt Berot novietot (ap ko)
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā)
pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu)
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
sabērt Berot piepildīt; piebērt
piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt)
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā)
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
damest Berot, metot pievienot (ko) papildus
Etandebērs Bērs - lagūna Francijas dienvidos
Bersteln Bērstele
Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka
Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka
rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
apbērt Bērt apkārt
atbērt Bērt atpakaļ
aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši)
kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt
pārbārstīt Bērt no viena trauka citā
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
bārstelēt Bērt, bārstīt
bēzt Bērt, birdināt
sibināt Bērt, birdināt
smeltēt Bērt, liet
matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
šangali Berti - tauta Sudānas austrumos
benišanguli Berti – tauta Sudānas austrumos
agari Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos
daši Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos
šogali Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos
silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki
bertiellioze Bertiellu invāzija
bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai)
Bērtiņš Bērtulis, vīrieša vārds
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
atbēres Bēru atsvēte
izvadīšana Bēru ceremonija - atvadīšanas no mirušā
funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi
skulte Bēru kambaris, kapliča
izņēmējs Bēru runas teicējs
kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
parentācija Bēru, kapu runa
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs
berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
bērzgaliņš Bērza galotne
kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
birzulītis Bērza pavārds
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta
bērzsulas Bērza sulas
deguts Bērza tāss darva
karba Bērza tāss dzeramais trauks
kārbe Bērza tāss dzeramais trauks
kārpa Bērza tāss dzeramais trauks
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai
bērzane Bērzaine
Birkenruh Bērzaine
Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji
Bersohn Bērzaune
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
frikcija Berze
rīve Berze
Bershof Bērze
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem)
aizberzēt Berzējot aizdzīt prom
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt
atberzēt Berzējot atdalīt
noberzēt Berzējot atdalīt nost
izrīvēt Berzējot iztīrīt
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis)
izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizberzēties Berzējot kaut kas nejauši aizkļuvis
izberzēt Berzējot likvidēt
aizberzt Berzējot ļaut kaut kam aizkļūt
aizberzēt Berzējot ļaut kaut kam iekļūt
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
nobružģāt Berzējot padarīt netīru
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1)
pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties
Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā
Mālupe Bērzene, Ventas pieteka
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
starpvelme Berzes velme
hirapsija Berzēšana ar roku, masāža
bražāt Berzēt
bružināt Berzēt
drellēt Berzēt
šaravāt Berzēt
žvīkāt Berzēt
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
trīt Berzēt (ķermeņa dalu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru)
strīķāt Berzēt (vienu pret otru)
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu
frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas)
knausēt Berzēt vai kasīt
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu
silt Berzēt, beržot spodrināt
dukņīt Berzēt, braucīt
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties
borrāt Berzēt, kasīt
brāzāt Berzēt, kasīt
brāzēt Berzēt, kasīt
žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
murzīt Berzēt, saburzīt
laitīt Berzēt; masēt
braužņāties Berzēties
milināties Berzēties
murzīties Berzēties
reijāties Berzēties
šlaucāties Berzēties
šlaucīties Berzēties
drušāties Berzēties, berzties
bulžurēt Berzēties, grūstīt
brāzāties Berzēties, kasīties
Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā
Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā
Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski
betula Bērzi
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants
Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji
porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants
Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā
Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
bērzlapiņš Bērzlapa
bērzpodiņš Bērzlapas poķis
bērzene Bērzlape
bēržlapene Bērzlape
russula Bērzlapes
poņģelis Bērzlapes podiņš
bēržpodiņš Bērzlapes veids
russulaceae Bērzlapju dzimta
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
russulales Bērzlapju rinda
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
salieši Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji
Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants
Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā
bērztiņš Bērzs
bērztuliņš Bērzs
bārs Bērzs ("Betula")
bērza Bērzs ("Betula")
bērze Bērzs ("Betula")
bērzis Bērzs ("Betula")
svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu
berst Berzt
kramtāt Berzt
skrubīt Berzt grīdu
atberzt Berzt nost
apberzt Berzt visapkārt
drukstīt Berzt, bakstīt
svīnīt Berzt, berzēt (tīrot)
brucināt Berzt, burzīt
triņāt Berzt, nevajadzīgi aizskart
brūžļāt Berzt, nonēsāt, burzīt
drīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu
rīvelēt Berzt, smalcināt ar neasu instrumentu
šrubēt Berzt, tīrīt
šrubīt Berzt, tīrīt
drellēties Berzties
drīvēties Berzties
ņurgt Berzties
treitīs Berzties
triekšēt Berzties
triekšķēt Berzties
berzēties Berzties (3)
bražoties Berzties, berzēties
broškāties Berzties, berzēties
brūžāties Berzties, berzēties
ērpēties Berzties, berzēties
trīšoties Berzties, berzēties
berze Berzts (zivju nārsts)
bērzaine Bērzu audze, birze
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
birzoklis Bērzu birzī audzis koks
bērstalājs Bērzu birzs
bērzola Bērzu birzs
bērzole Bērzu birzs
bērzulāja Bērzu birzs
bērzulājs Bērzu birzs
bērzūne Bērzu birzs
birzaine Bērzu birzs
pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā
augaļa Bērzu birzs; jauns mežs
bērztala Bērzu birztala
dvaga Bērzu darva, deguts
šmāznieks Bērzu darvas trauks
betulaceae Bērzu dzimta
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
ostrya Bērzu dzimtas ģints
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
Bērzezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
Ārītes ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
Pilsmuižas ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
betulales Bērzu rinda
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis")
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis")
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens")
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
Bērze Bērzupe Zaubes pagastā
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
šrube Beržamā birste
skrule Beržamā suka; birste
šrubis Beržamais; beržamā suka
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
Bērzezers Bēržezers Ances pagastā
Bērzu ezers Bēržezrs Ances pagastā
ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu)
broškāt Beržot aptraipīt
noboķēt Beržot atdalīt (akotus)
nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt
nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus)
noberzt Beržot atdalīt nost
atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt)
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus)
atberzēt Beržot ievainot
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā)
izberzt Beržot izmazgāt
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
uzbružāties Beržot izveidoties
izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
izberzt Beržot likvidēt
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt
nosaberzties Beržot nomazgāties
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
paberzt Beržot pamazgāt
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks
pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu
saberzt Beržot pārveidot par ko
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt
attrīt Beržot sasildīt
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu)
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
iebirzt Beržot, drupinot iebirt
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz)
aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt
Cerasus bessey Besija ķirsis
bēzlītis Bēslītis
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
bēstiārs Bestiārijs
Besternīca Bestineica
Besterņica Bestineica
bežā Bešā
bešamelmērce Bešamela mērce
Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā
Bešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
Biešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
Karašu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
Biešanas ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
Bišenu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
aizsvaidelēt Bet arī attiecinot uz vieglākiem priekšmetiem
ani Bet ne, nepavisam ne; neparko
arau Bet raugi, skaties
atad Bet tad; arī tad
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās)
propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī
reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli
nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai
bītele Bētelis
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
betegbo Beti – tauta Kotdivuārā
baetidae Betīdu dzimta
cloeon Betīdu dzimtas ģints
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā
Betlēme Bētleme
Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums
betonomešalka Betona maisītājierīce
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
kabeļkanāls Betonā vai citā materiālā veidots kanāls kabeļu instalācijai tajā
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt
uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam)
sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot
torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju
nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu
šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi
triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija
stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts
mālbetons Betons, kura sastāvā ir māls
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija
bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu
braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss")
Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
bezalkohola Bezalkoholisks
padzērienis Bezalkoholisks dzēriens
kvass Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no ogām, augļiem, pievienojot raugu
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulām, saldējuma
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens
smūtijs Bezalkoholisks svaigu augļu (retāk dārzeņu) kokteilis
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina
bezānstaga Bezānmasta staga
neatmanīgs Bezapzinīgs, nemanīgs
neatmaņīgs Bezapzinīgs, nemanīgs
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes
bugastis Bezastis (gailis)
bezatbildīgums Bezatbildība
mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt
pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko)
bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi
bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
bezbailīgums Bezbailība
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās
nebailīgs Bezbailīgs
nebīlis Bezbailīgs cilvēks
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks
nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs
plikmute Bezbārdis
plikmutis Bezbārdis
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis
bezbēdnis Bezbēdnieks
mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris
ālava Bezbērnu sieviete
bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu
kurmis Bezbiļetnieks
psihs Bezbiļetnieks
offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis)
bezcere Bezcerība
bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis
bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis
necerība Bezcerības stāvoklis
grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts
disperato Bezcerīgi, izmisīgi
bezcerība Bezcerīgs stāvoklis
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli)
anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints
bezdarbīgums Bezdarbība
slaistīšanās Bezdarbība
slamstīšanās Bezdarbība
bezdarbs Bezdarbība (1)
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu)
vāļāties Bezdarbībā gulšņāt
valstīties Bezdarbībā gulšņāt
viļāties Bezdarbībā gulšņāt
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1)
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt
vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt
dīkdienība Bezdarbība, slinkošana
aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām
gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
klimst Bezdarbīgi vadīt laiku
dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks
bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba
pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos
bezdelnieks Bezde
aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot
bezdelēns Bezdelīdzēns
čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga
begzdaliņš Bezdelīga
besnika Bezdelīga
bezdelinga Bezdelīga
bezdeliņš Bezdelīga
bezdelnieks Bezdelīga
bezdnieks Bezdelīga
bežga Bezdelīga
bezligs Bezdelīga
bezlinga Bezdelīga
blezdelinga Bezdelīga
ķursis Bezdelīga
asariņa Bezdelīgactiņa
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa")
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu
lozdna Bezdelīgas pavārds
melnbruncīte Bezdelīgas pavārds
artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta
artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints
tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta
tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints
hirundinidae Bezdelīgu dzimta
ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints
hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints
petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints
ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints
tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis
bezdeļi Bezdelis (1)
bezdelis Bezdeļi (1)
čušāt Bezdēt
švākšēt Bezdēt
švapstīties Bezdēt
bezdibinīgs Bezdibenīgs
bedugnis Bezdibenis
bezdibinis Bezdibenis
bezdibins Bezdibenis
bezdubans Bezdibenis
bezdubenis Bezdibenis
bezdubinis Bezdibenis
elogs Bezdibenis
lekmenis Bezdibenis
ataka Bezdibenis, dziļums bez dibena
Bezdibens Bezdibenis, ezers Apes pagastā
Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
impietāte Bezdievība, godprātības trūkums
libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
profāns Bezdievīgs, necienīgs
nedievājs Bezdievis
nedievojs Bezdievis
nedievis Bezdievis, ateists
bežga Bezdis
bežģis Bezdis
bezdomīgums Bezdomība
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu
Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās
monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms
eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā
konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm)
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas
agamoģenēze Bezdzimumu vairošanās
deiterotocija Bezdzimumvairošanās, kurā mātīte rada abu dzimumu pēcnācējus
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
vervele Bezformīga masa
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai)
laserpitium Bezgales
bezgale Bezgalība
bezgals Bezgalība
nebeidzamība Bezgalība
nebeidzība Bezgalība
aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā)
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu
infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais
dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma
bezgalējs Bezgalīgs
bezgala Bezgalīgs (1)
nebeidzams Bezgalīgs (1)
mūžīgs Bezgalīgs laikā
liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu
akefali Bezgalvaiņi; acefali
acrania Bezgalvaskausaiņi
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
bezgaršīgums Bezgaršība(1)
pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla
āgs Bezgaršīgs, pliekans
bezgaršība Bezgaumība
bezgaumīgums Bezgaumība
negarša Bezgaumība
negaume Bezgaumība
izšpokot Bezgaumīgi izrotāt
čolla Bezgaumīgi tērpta persona
bezgaršīgs Bezgaumīgs
negaumīgs Bezgaumīgs
bezgaumība Bezgaumīgs veidojums
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
infāms Bezgodīgs, kauna pilns
bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība
negodnieks Bezgodis, bezkauņa
knēts Bezgodis, krāpnieks
negoža Bezgodis, negodis
bezgrēcīgums Bezgrēcība
bezkunga Bezīpašnieka
bezsaimnieka Bezīpašnieka
besis Bezizeja
bezštoks Bezizeja
korķis Bezizeja
požars Bezizeja
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo
nags Bezizeja; nelaime
kranti Bezizejas stāvoklis
tupiks Bezizejas stāvoklis
bezrazmernaja Bezizmēra
ārprāts Bezjēdzība
vājprāts Bezjēdzība
bezjēdzīgums Bezjēdzība (1)
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt
izkarīcāt Bezjēdzīgi iztērēt
nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku)
noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku
perkšķēt Bezjēdzīgi pļāpāt
ganga Bezjēdzīgi sīkumi
nodīvelēt Bezjēdzīgi tramdīt
besplatno Bezjēdzīgi, neizdevīgi
kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to
bezjēgas Bezjēdzīgs
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā
bezjūtīgums Bezjūtība
bezdvēselīgs Bezjūtīgs
neiejūtīgs Bezjūtīgs
ciesnējs Bezjūtīgs, skops
neatsaucīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs
cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs
bezkaislīgums Bezkaislība
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis")
glauma Bezkāju ķirzaka, glodene
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās
mazkaunība Bezkaunība
bezkaunīgums Bezkaunība (1)
bezkaunīgums Bezkaunība (2)
bezkaunīgai Bezkaunīgi
nahāli Bezkaunīgi
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties
blodīties Bezkaunīgi izturēties
saltība Bezkaunīgi meli
bredzīt Bezkaunīgi runāt
klamzāt Bezkaunīgi runāt
samaut Bezkaunīgi samelot
borzojs Bezkaunīgs
mazkaunīgs Bezkaunīgs
naglijs Bezkaunīgs
kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās
gauža Bezkaunīgs pļāpa
knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns
bezkaunis Bezkauņa
nekautris Bezkauņa
roža Bezkauņa
nahale Bezkauņa (sieviete)
nahalka Bezkauņa (sieviete)
nahals Bezkauņa (vīrietis)
bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa
negodudīda Bezkauņa, nekauņa
merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju
procaryota Bezkodola šūnaiņi
archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem
doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai
karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija
caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru
protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi
hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši
apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde
fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
ahromatisms Bezkrāsainība
beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta
leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta
beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints
achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints
bezkrāsaiņš Bezkrāsains
bezkrāsas Bezkrāsains (1)
sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē
leikourobilīns Bezkrāsains bilirubīna sairšanas produkts
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau")
mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis
smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai
urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu
segnetsāls Bezkrāsains pjezoelektrisks vīnskābes kālija un nātrija, sāls
stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku
heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā
butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols
mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē
heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola
benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze
heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos
etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu
etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm)
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas
karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
asara Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri
benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu
asomatisks Bezķermenisks
atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs
lathraea Bezlapes
bezlapu Bezlapots
agāmija Bezlaulība, celebāts
celibāts Bezlaulības dzīve
agāms Bezlaulības stāvoklis
bezlietains Bezlietus
freija Bezmaksas
freja Bezmaksas
brīvmaize Bezmaksas maize
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas
brīvvieta Bezmaksas vieta
bezmantnieku Bezmantinieku
bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas
pipidae Bezmēļi
pipa Bezmēļu dzimtas ģints
pasvars Bezmēna svaru bumba
bezmars Bezmēns
bezmeris Bezmēns
vezmēns Bezmēns
vezmers Bezmēns
vezmērs Bezmēns
bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu
bezmins Bezmēns (1)
bezvēns Bezmēns (1)
bezvins Bezmēns (1)
trummelis Bezmēns, rokas svari
bezmērīgs Bezmēra (2)
bezmērķīgums Bezmērķība
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt
šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties
bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu)
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot
noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu)
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt
noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt
ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt
kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp
laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties
nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu)
bezmērķa Bezmērķīgs
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
asomnija Bezmiegs
bezmiedzība Bezmiegs
neguļa Bezmiegs
nemiegs Bezmiegs
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt
bezmiesas Bezmiesīgs
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
evertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrata Bezmugurkaulnieki
invertebrāti Bezmugurkaulnieki
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks
amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru
areisks Beznoteces
beznotekas Beznoteces
beznotekezers Beznoteces ezers
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
beznoteksāļezers Beznoteces sāļezers
beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās
bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes
bezpajumta Bezpajumta ļaudis - bezpajumtnieki
bezmājība Bezpajumtniecība
bezmājis Bezpajumtnieks
plukata Bezpajumtnieks
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis
bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi
bezpalīdzīgums Bezpalīdzība
aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot)
tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks
brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu
nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta
BO Bezpeļņas organizācija
ASBL Bezpeļņas organizācija (fr. "association sans but lucratif")
bezpersoniskums Bezpersonība
bezpersonīgs Bezpersonisks (1)
bezroči Bezpiedurkņu kamzolis
uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos
lidrobots Bezpilota lidaparāts, drons
drons Bezpilota lidaparāts, lidrobots
plethodontidae Bezplaušsalamandras
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks
bezprātīgums Bezprātība (1)
bezprātīgums Bezprātība (2)
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties
bezprātis Bezprātīgs cilvēks
bešprātis Bezprātis
nemešs Bezprātis (palama)
bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms
bezprieku Bezprieku dzīve - dzīve bez priekiem
bezprincipu Bezprincipiāls
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos)
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti
smaulis Bezradzis, tolis
drabulis Bezrakstura cilvēks
bidlo Bezrakstura persona, kuru izmanto
bezrasains Bezrasas
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām
bešrocis Bezrocis
nerūpība Bezrūpība
bezrūpīgums Bezrūpība (1)
bezrūpīgums Bezrūpība (2)
sekuritate Bezrūpība, miers, drošība
laide Bezrūpīga dzīve
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu)
plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs
zaļš Bezrūpīgs, jautrs
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
nerūpīgs Bezrūpīgs, nevērīgs
nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs
pofigisms Bezrūpīgums, vienaldzība
ģībonis Bezsamaņa
ģība Bezsamaņa, ģībonis
bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis
nemaņīgs Bezsamaņas stāvoklī esošs
eksanimācija Bezsamaņas stāvoklis
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo
anodīnija Bezsāpju stāvoklis
bezsātīgums Bezsātība (1)
bezsātīgums Bezsātība (2)
bezsāta Bezsātīgs (1)
bezsāta Bezsātīgs (2)
bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu
bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu
bezsaturīgums Bezsaturība
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana
bezsatura Bezsaturīgs
bezsejas Bezsejains
bezsēklas Bezsēklu
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās
aģīnija Bezsievība
bezsirdīgums Bezsirdība
bezsirds Bezsirdīgs
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis
bezsižeta Bezsižetisks
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
akreditīvs Bezskaidras naudas norēķinu forma
žironorēķini Bezskaidras naudas norēķinu forma
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs)
adoxaceae Bezslavīšu dzimta
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
bezspārnains Bezspārnu
bezspārnis Bezspārņi
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
bezspēcīgums Bezspēcība (1)
bezspēcīgums Bezspēcība (2)
nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība
bezspēks Bezspēcīgs
nospēkots Bezspēcīgs
ļurga Bezspēcīgs cilvēks
čāgāns Bezspēcīgs vīrietis
ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans
nespēkots Bezspēcīgs, nespēcīgs
mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs
ļepans Bezspēcīgs, vājš
čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
atšiepties Bezspēkā noslīgt
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem)
saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku)
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
beznoža Bezspēks
slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis
krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis)
dvarņaška Bezsugas suns
dvorterjers Bezsugas suns
dvorņaks Bezsugas suns, krancis
imponderabls Bezsvara, nesverams
dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku)
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā
retificēts Bezšuvju
protura Beztaustekleņi, protūras
beztiesīgums Beztiesība
heloti Beztiesīgie
beztiesisks Beztiesīgs
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi
bezdrāts Bezvadu
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol")
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums
aglotija Bezvalodība
apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks
bezvārdu Bezvārda
bezvārde Bezvārdis (1)
bezveidīgums Bezveidība
informitāte Bezveidība, neglītums
bezveida Bezveidīgs
murskulis Bezveidīgs priekšmets
aizgoze Bezvēja piesaule
doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā
pievēja Bezvējš
bezvērtīgums Bezvērtība
bezzarains Bezzaru
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
bezzobaiņš Bezzobains
bezzobu Bezzobains
bezzūbains Bezzobains
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints
suķe Bezzobis
šuķis Bezzobis
bezzvaigžņu Bezzvaigžņains
bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms
agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni)
bezdielis Bežģis
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi
Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā
bhogi Bhogs
Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze")
bibe Biba (2)
Beibele Bībele
dižbībele Bībele
Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā)
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs
azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts
pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva
sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja
judicum Bībelē soģu grāmata
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti
Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis
Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā
Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
testamente Bībele; bībelstāsti
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē
bibliologs Bībeles pētnieks
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā
tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus
teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
dieva vārds Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai
Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
bībeļstāsts Bībelstāsts
Cerastium biebersteinii Bīberšteina radzene
annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija
Lettica Bibliogrāfijā nodaļa par visu latvisko citās valodās, arī tulkojumi no latviešu valodas
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfiju sastādītājs
bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu)
autorapraksts Bibliogrāfisks apraksts, kas ietver individuālā autora uzvāru vai kolektīvā autora nosaukumu
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem
biblene Bibliotēka
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus
dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu
kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā
palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam
pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu
palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs
jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums
numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru
bops Bībops - džeza mūzikas stils
Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā
Percovkas ezers Bicānu ezera ziemeļaustrumu daļa Rušānu pagastā
Galinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Gaļinovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Gelenovas ezers Bicānu ezers Rušonas pagastā
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
čenkslis Bicepsa cīpsla
biceps Bicepss
bicītis Bicepss
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa
bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis
bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis
Jodamoeba butschlii Bičli amēba
bīčists Bīčvolejbolists - pludmales volejbolists
bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija
bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais
bīdāmatslēga Bīdatslēga
cirpe Bīde
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus)
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz)
uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu
sabīdelēt Bīdelējot sasmalcināt (graudus)
vaļcavāt Bīdelēt
valcēt Bīdelēt (par miltiem)
bīdelis Bīdeļmilti
bidetta Bideta - neliela duša
budīt Bīdīt
bīdēt Bīdīt 2
apbīdīt Bīdīt apkārt
atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ)
aizbīdīt Bīdīt prom
atbīdīt Bīdīt šurp
atbīdīt Bīdīt vaļā
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu)
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
bīkt Bīdīt, stumt
bīt Bīdīt, stumt
fīrēt Bīdīt; vadīt; virzīt
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet
apbīdīt Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt)
aizbīdīt Bīdot attālināt
atbīdīt Bīdot atvērt (ko)
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā)
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko)
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā)
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko)
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko)
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka
bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis
Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums
Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1)
pārtramdīt Biedējot pārdzīt
baismeklis Biedēklis
biedākls Biedēklis
biedēkls Biedēklis
bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai)
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem
amuklis Biedēklis, āksts
atbaideklis Biedēklis, atbaidīšanas līdzeklis
ummaks Biedēklis, briesmonis
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs
bebele Biedēklis, bubulis
bebelis Biedēklis, bubulis
bebels Biedēklis, bubulis
drebeklis Biedēklis, bubulis, baiglis
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu
dūdulis Biedēklis, ķēms
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars
baiģis Biedēklis; spoks, rēgs
šugaķ Biedēt
biedināt Biedēt (2)
bužot Biedēt bērnus ar bužu
aizbiedēt Biedēt prom
bubuļot Biedēt, baidīt
budžināt Biedēt, baidīt
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties
bidināt Biedēt, padzīt
traumēt Biedēt, traucēt
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas
eksempls Biedinātājs piemērs
biedrine Biedrene, biedre
miltēži Biedri, dalībnieki
biedrinieki Biedri, kompaņoni
brāļasts Biedrība
fereins Biedrība
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
žokejklubs Biedrība, kas sekmē jāšanas sporta attīstību un kontrolē sacensību norisi
avioklubs Biedrība, kurā apvienojušies aviācijas profesionāļi
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
sociētē Biedrība, sabiedrība
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības
biedrinieks Biedrinieki
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties
facilitācija Biedrisks atbalsts
paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds
biedram Biedros
biedrēties Biedroties
čupoties Biedroties, draudzēties
tusēt Biedroties, satikties
tusēties Biedroties, satikties
tusoties Biedroties, satikties
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās
bendars Biedrs
bendrs Biedrs
kompaljons Biedrs
kopmanis Biedrs
biedris Biedrs (grupā, kolektīvā u. tml)
mate Biedrs, draugs, paziņa
biedrinieks Biedrs, kompaņons
fellow Biedrs, loceklis
kamerāds Biedrs; draugs
čļens Biedrs; loceklis
baidi Bieds
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei
bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
valne Biešu un rāceņu glabātuve
stumulgs Biešu vai burkānu ziedu kāts
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām)
melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
aclypea Biešvaboles - līķvaboļu dzimtas ģints
bieķe Biete
biešu Biete
beta Bietes
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis
lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki
ķempis Bieza bezveidīga masa
ķimpe Bieza bezveidīga masa
ķimpens Bieza bezveidīga masa
ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu
ķieģelis Bieza grāmata
jubķis Bieza jaka
jupķis Bieza jaka
jamzis Bieza jaka; kamzolis
jemzis Bieza jaka; kamzolis
jomzis Bieza jaka; kamzolis
vomzis Bieza jaka; kamzolis
karašnuka Bieza karašas šķēle, rika
sazvetēt Biezā kārtā sakraut
bauzene Bieza kažokādas cepure
sokla Bieza kociņu jaunaudze
sokle Bieza kociņu jaunaudze
soklis Bieza kociņu jaunaudze
gaņģis Bieza maizes rika
kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
morce Bieza masa
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
ķence Bieza mērce
bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
bignes Bieza meža jaunaudze
tosa Bieza migla
študzene Bieza miltu putra
ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
kolsts Bieza oderdrāna
muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka
tuminica Bieza putra
jupķins Bieza sieviešu jaka
pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka
timba Bieza viela vai biezs šķidrums
kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu
doķis Bieza zāle
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods
baucene Bieza ziemas cepure ar ausainēm
balsams Bieza, aromātiska eļļa, kas tek no dažiem kokiem
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
ķempe Bieza, biezputrai līdzīga masa
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa
valksne Bieza, gara zāle starp krūmiem
ķencis Bieza, glīzdaina masa
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa
foliants Bieza, liela formāta grāmata
kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai
šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca
muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka
brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
putugumija Bieza, poraina gumija; putu gumija
juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis
pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
bieze Biezājs
biezoknējs Biezājs
bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne
burkas Biezas brilles
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
krampas Biezas gļotas
bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki
lācenes Biezas lāpītas bikses
ņurlas Biezas lūpas
pahiheilija Biezas lūpas
morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
baķenes Biezas zeķes vai čības
ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles
pirē Biezenis
bieznēt Biezēt
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam
biezt Biezēt, sarecēt
biezai Biezi
noķuņķēt Biezi aizplīvuroties
pumpulēt Biezi apģērbt
sabubināt Biezi apģērbt
pumpulēties Biezi apģērbties
sapanaroties Biezi apģērbties
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks
bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis
baķēt Biezi ģērbt
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
baķēties Biezi ģērbties
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
prakāties Biezi ģērbties (ziemā)
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
paņāt Biezi ietīt (apģērbā)
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji
bignas Biezi krūmi
piesks Biezi krūmi, biežņa
pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks
brukstalas Biezi krūmi, krūmiene
brūkstalas Biezi krūmi, krūmiene
brūkstalienas Biezi krūmi, krūmiene
brukstuli Biezi krūmi, krūmiene
brukstuļi Biezi krūmi, krūmiene
pieskas Biezi krūmi, sevišķi cieši blakus augošu paegļu krūmājs
cebls Biezi mati
cekūna Biezi mati
matkule Biezi mati
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
brīkšņa Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā)
drapāns Biezi saģērbies cilvēks
ģuģine Biezi saģērbies cilvēks
sabuģenēt Biezi saģērbt
sačampāt Biezi saģērbt
sačunčulāt Biezi saģērbt
sapanarot Biezi saģērbt
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt
noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
uzčunčināt Biezi saģērbt, satuntuļot
iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt
ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam
ģuģināties Biezi saģērbties
nopampaļāties Biezi saģērbties
nopamparāties Biezi saģērbties
nopudāties Biezi saģērbties
sabaķoties Biezi saģērbties
sačampāties Biezi saģērbties
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete
saslāt Biezi salikt
sēkste Biezi sasēti augi
pangāt Biezi satīt, ietērpt
biekiezis Biezi savārīts ēdiens
bieķīze Biezi savārīts, negaršīgs ēdiens
ļecens Biezi šķidrs
ķencēt Biezi triept, ziest
čukšļi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi
čukšņi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi
sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties
mančuki Biezi virssvārki
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
meldrus Biezi, cieši kopā
pačka Biezi, īsi mati
ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati
murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis
vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis (3)
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
bakāties Biezi, silti ģērbties
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis
biezum Biezin
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm
chamarophyllus Biezlapītes
tiliaea Biezlapītes
camarophyllus Biezlapītes (1)
crassulaceae Biezlapju dzimta
adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus")
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
desmatodon Biezmale
biezājs Biezoknis
bieziena Biezoknis
biezotnis Biezoknis
biežotnis Biezoknis
biezuklājs Biezoknis
biezums Biezoknis
pabieznis Biezoknis
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
čūkslis Biezoknis, biežņa
bignis Biezoknis, brikšņi
biežņa Biezoknis, drūzma
saaudznis Biezoknis, saaudze
biezēklis Biezoknis; biezājs
biezēknis Biezoknis; biezājs
biezenis Biezoknis; biezājs
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas
lacans Biezpiena gabali svaigā pienā
lecens Biezpiena gabali svaigā pienā
drapanas Biezpiena gabaliņi pienā
činčas Biezpiena kunkuļi putrā
sulīngailīši Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu
gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās)
plagāns Biezpiena pīrāgs
sirnieks Biezpiena plācenītis
pienmaize Biezpiena plātsmaize
korpas Biezpiena rauši
korpi Biezpiena rauši
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
meka Biezpiena un krējuma maisījums
drečkas Biezpiena vai sviesta druskas
baltaispiens Biezpiens
baltpiens Biezpiens
baltspiens Biezpiens
bemba Biezpiens
biezais Biezpiens
biezaispiens Biezpiens
biezspiens Biezpiens
biezupiens Biezpiens
dārugs Biezpiens
glumzdi Biezpiens
kukušpiens Biezpiens
kupačpiens Biezpiens
kupenpiens Biezpiens
kupīņas Biezpiens
kupinātpiens Biezpiens
kupinātspiens Biezpiens
kupis Biezpiens
kupuša Biezpiens
kupušpiens Biezpiens
kupušs Biezpiens
mīčuks Biezpiens
sibisnieks Biezpiens
sildešnieks Biezpiens
sildētinis Biezpiens
sildinieks Biezpiens
sildītpiens Biezpiens
sipisnieks Biezpiens
tarags Biezpiens
tārags Biezpiens
taraks Biezpiens
tāraks Biezpiens
tārks Biezpiens
torags Biezpiens
tvarags Biezpiens
tvārags Biezpiens
tvāraka Biezpiens
tvāraks Biezpiens
tvorags Biezpiens
tvoraks Biezpiens
tvorogs Biezpiens
tvoruks Biezpiens
žildiņi Biezpiens
žildinis Biezpiens
žildiņš Biezpiens
žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu
ķērceklis Biezpiens ar saldu krējumu
smēre Biezpiens maizes apziešanai
smērs Biezpiens maizes apziešanai
kubucis Biezpiens saldā pienā
pienssviests Biezpiens un sviests
sierabiezpiens Biezpiens, no kura gatavo sieru
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens
birzūknis Biezppiens
biezaputra Biezputra
biezenīca Biezputra
biezine Biezputra
biezuputra Biezputra
čāpa Biezputra
dižputra Biezputra
putra Biezputra
tīra Biezputra
tīre Biezputra
župeņi Biezputra
biezīte Biezputra (bērnu valodā)
bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā)
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem
klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem
picinis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm
pīcenis Biezputra no zirņiem ar kaņepēm; šādas biezputras pikas
ķūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni
kūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni
bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra
biezaunīce Biezputra; biezenīca
lāmis Biezputrai līdzīga bieza masa
mendraks Biezputras maisāmais koks
ķesals Biezputras veida cūkēdiens
ķesels Biezputras veida cūkēdiens; ķesals
bubulmercis Biezputras veida ēdiens no putraimiem, kartupeļiem un gaļas
biežs Biezs
tanks Biezs
miļļa Biezs (dažādu vielu) maisījums
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums
ķieka Biezs (maizes) gabals
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs
piksa Biezs (sevišķi cūku) ēdiens
grons Biezs dēlis tilta grīdā
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim)
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
baiks Biezs flanelis
bojs Biezs flanelis
čortakaza Biezs kokvilnas audums
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums
brūkslas Biezs krūmājs
kupsna Biezs lapu koku puduris
štora Biezs loga aizkars
biezeklis Biezs mežs
cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats
cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats
cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats
cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats
pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti
vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs)
ķelle Biezs smērs vai krāsa
jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu
blīžs Biezs un stiprs
ķemsis Biezs virums, biezputra
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu
gros Biezs zīda audums, divkāršā tafta
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
pļega Biezs, bet bieži arī slapjš maisījums
kuplains Biezs, biezi salapojis
biezoksnējs Biezs, blīvi saaudzis
biezens Biezs, blīvs
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.)
voiloks Biezs, blīvs velts audums
lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu)
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu)
ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
stromulis Biezs, mīksts augu kāts
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm)
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu)
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās
kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega)
krepele Biezs, sakaltis netīrums
buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums
ķausēt Biezu ēdienu ēst
ķausīt Biezu ēdienu ēst
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai)
biezna Biezumi
popere Biezums
krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma
pollakikoproze Bieža defekācija
manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ)
epimenoreja Bieža menstruālā asiņošana ar saīsinātu menstruālo ciklu
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
promiskvitāte Bieža partneru maiņa dzimumattiecībās
krebrūrija Bieža urinēšana
polakiūrija Bieža urinēšana
pollakiūrija Bieža urinēšana
diūrija Bieža urinēšana dienā
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē
drīži Biežāk
drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs
polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu
polihipermenoreja Biežas menstruācijas ar anomālu asiņošanu
biežai Bieži
biezi Bieži
bīži Bieži
častai Bieži
cēsta Bieži
ciekmēr Bieži
nojus Bieži
stauņi Bieži
tank Bieži
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko)
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3)
muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram
tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu)
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
cūcināties Bieži apsaukāt kādu par cūku
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām)
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām)
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu
iedrauvēt Bieži barot iebaidīt
iebārt Bieži barot, iebaidīt
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt
cīlāt Bieži cilāt
čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam
ēškot Bieži ēst
iemētāt Bieži iemest, iedzert
brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā
vēsmīgs Bieži izbrīnēts
izdilināt Bieži izmantojot, nolietot izkapti
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.)
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
ģedināt Bieži iztaujāt
kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?"
kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt
nokāpelēt Bieži kāpt pa kāpnēm uz augšu un leju
izkāpuļāt Bieži kāpt, uzkāpt
izkāpuļot Bieži kāpt, uzkāpt
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem)
atklupinēt Bieži klūpot, atkļūt
krēpaļāties Bieži kraukāties
krīšņāt Bieži krist
daudzlaulāts Bieži laulāts
dasakolīties Bieži lielīties
baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus
poļivaķ Bieži lietot alkoholu
cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku
vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!"
mātēt Bieži lietot vārdu "māte" vai tā formas
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku)
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas
reizot Bieži mainīt dzīvesvietu
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem)
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos)
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
iemielot Bieži perot vai bļaujot iebaidīt
piebraukāt Bieži piebraukt
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
pildināt Bieži piepildīt
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus
bimbala Bieži raudoša sieviete
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns
ēdelēt Bieži rijīgi ēst
meitināt Bieži runāt par meitām
esināt Bieži sacīt "es"
navināt Bieži sacīt "nav"
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā
vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs"
lašēt Bieži sist ar pātagu
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
noslavēt Bieži slavējot sabojāt
smaidelīgs Bieži smaidošs
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!"
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
torbulēties Bieži šņaukāties
šņūcīt Bieži šņaukt degunu
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
jāināt Bieži teikt "jā"
jājināt Bieži teikt "jā"
tākaļāt Bieži teikt "tā, tā, tā"
brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli"
ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem)
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
gaura Bieži un skaļi maujoša govs
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!")
FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions")
dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem
čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties
čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties
dvesināt Bieži vāji paklepot
nereti Bieži vien, samērā bieži
zvadzināt Bieži zviegt
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu)
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to)
pulku Bieži, daudzas reizes
mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt
cēšķi Bieži, daudzkārtēji
lāsnāt Bieži, ik pa brīžam riet
kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
notaleņ Bieži, nemitīgi
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
kafejušņiks Biežs kafejnīcu apmeklētājs
munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija
būbals Bifelis
bubalus Bifeļi
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz
befstiks Bifšteks
bifsteķis Bifšteks
bīfsteks Bifšteks
bifstiķis Bifšteks
bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals
bīts Bigbīta paveids
Helenium bigelovii Biglova helēnija
bīglis Bīgls - mazs dzinējsuns
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos
Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
zurķis Bigulis
čučakoks Bigulis, kruķis
ķeks Bigulis, kruķis
bikuce Biguze
privuliņš Biguze - maizes zupas veids
čumiņa Biguze, čubītes
nabaģīne Biguzis
nabaģīnis Biguzis
ūdensmaize Biguzis
bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā
neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus
biheivjerisms Biheiviorisms
biheviorisms Biheiviorisms
bui Bija
bi Bija (no "būt")
Spiraea billardii Bijāra spireja
bijāšana Bijība
trama Bijība
bīls Bijība; bailes
bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski
Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski
Āzviķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Āzvīķi Bijušā Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās"
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
eksčempions Bijušais čempions
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
ekskaralis Bijušais karalis
eksministrs Bijušais ministrs
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
eksprezidents Bijušais prezidents
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
sarkankrievi Bijušās Austroungārijas ukraiņi
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums
Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski
Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils
Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
politbirojs Bijušo Austrumeiropas komunistisko partiju augstākā varas institūcija
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks
bikarbonātēmija Bikarbonāti asinīs
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
bikfordene Bikforda aukla
bikfordšņore Bikforda aukla
bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu)
bīlība Biklums
biklība Biklums (1)
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
banānene Bikses
bātenītes Bikses
bikšas Bikses
bikši Bikses
bridži Bikses
bumbierenes Bikses
jiuzas Bikses
ķelnas Bikses
pantaloni Bikses
paslaves Bikses
škaras Bikses
slaksi Bikses
štanas Bikses
stilbenes Bikses
štorenes Bikses
reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas)
reitūzes Bikses (parasti trikotāžas)
reitūži Bikses (parasti trikotāžas)
nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
bamsteri Bikses ar ļoti zemu jostas vietu
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem
paslavas Bikses ar platu dibenu
stabulenes Bikses ar šauriem stilbiem
bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm
staņas Bikses, no rupja auduma
ūzas Bikses; apakšbikses
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
bidzīt Bikstīt
biknīt Bikstīt
cikstīt Bikstīt
dakņāt Bikstīt
bīkstīt Bikstīt (1)
džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku)
čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
bikņīt Bikstīt (piemēram pagales)
bikstīties Bikstīt citam citu
čakarēt Bikstīt, bakstīt, rušināt
čukāt Bikstīt, rakņāt; bakstīt
zurdīt Bikstīt, rušināt (2)
čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales)
čokarēt Bikstīt, rušīnāt, rakņāt
čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt
nobikstīt Bikstot aizbīdīt
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm)
nobikstīt Bikstot atdalīt nost
iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā)
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbikstīt Bikstot uzrušināt (1)
aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt
aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt
aizčakarēt Bikstot, rušinot aizvākt, aizgrūst
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
aizčakarēt Bikstot, vandot, maisot, rušinot aizsprostot
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bikste Bikstupe
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
biksains Bikšains
bikšmežā Bikšmežā iet - iet nokārtot savas vajadzības
pārkari Bikšturi
šļaika Bikšturi
šnalle Bikšturi
štrumbantes Bikšturi
trābantes Bikšturi
krābants Bikšturi, bikšu lences
štrābantes Bikšturi; bikšulences
vērzeles Bikšturi; garas lentas
ļanka Bikšturu lence
gruzčiks Bikšu aizmugures kabata
gužaks Bikšu aizmugures kabata
nažopņiks Bikšu aizmugures kabata
očko Bikšu aizmugures kabata
okno Bikšu aizmugures kabata
žopņiks Bikšu aizmugures kabata
klāta Bikšu atloks
bansts Bikšu augšējā apmale, josta
ūzaukliņa Bikšu aukla
ūzbante Bikšu aukla
ūzbants Bikšu aukla
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju
bikšupakaļa Bikšu dibens
gacinieks Bikšu josta
paķele Bikšu josta
gācinieks Bikšu josta ar auklu
ķīlenieks Bikšu ķīlis
ludinka Bikšu ķīlis
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums)
obuls Bikšu priekša
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa
piston Bikšu pulksteņkabata
grīvīte Bikšu saite (jostas aizvietošanai)
abulis Bikšu stakle
stilbis Bikšu stara
ūza Bikšu stara
ūze Bikšu stara
ūzugals Bikšu staras gals
gācenieks Bikšu vīle
spavednīca Biktskrēsls
beku Biku beku - darbības "blēt" poētisks attēlojums (par jēru, aitu u. tml.)
biķere Biķeris
biķēris Biķeris
biķerītis Biķerīši
biķerīši Biķerītis
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants
Kalabuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
Kolobuhina Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kolobuhino" nosaukuma variants
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants
Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Līpiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Lipiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukuma variants
Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski
reiniškieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reinišķi" iedzīvotāji
Reiniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukuma variants
Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski
Šaļahovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Šeļehovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Šelehovka" nosaukuma variants
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski
Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai
Mahonia bealii Bila mahonija
bilabiāls Bilabiāla skaņa - skaņa, kuru izrunājot saskaras abas lūpas
Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā
bilancējums Bilancē ievietotais postenis
aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis
bilancēšana Bilances sastādīšana
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni
bilbergia Bilbergijas
greznā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia decora")
nokarenā bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia nutans")
Vinda bilbergija bilbergiju suga ("Bilbergia x windii")
salūgt Bildināt
svatāt Bildināt
svātot Bildināt
zedināt Bildināt
apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras)
Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā
Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā
divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot
koproporfirīns Bilirubīna produkts zarnās
bilirubinēmija Bilirubīns asinīs
bilirubinūrija Bilirubīns urīnā mehāniskās dzeltenās kaites gadījumos
kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā
karambols Biljarda spēlē - sitiens ar savu bumbu pa vairākām citām bumbām
karambols Biljarda spēle ar 3 bumbām
karambolīna Biljarda spēle ar 5 bumbām
karambolīne Biljarda spēle ar 5 bumbām
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi
marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus
šašs Biljarda spēles veids ar 15 bumbām
biļats Biljards
Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā
Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā
Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā
bills Bils
Vilku ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Vilkumuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Viļķes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Viļķenes ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Vilku muižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Vilkmuižas ezers Bilskas ezers Bilskas pagastā
Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski
bildēt Bilst, teikt, sacīt
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
argentotipija Bilžu izgatavošanas veids, fotogrāfiskā ceļā
beļets Biļete
biljete Biļete
vitorka Biļete
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli)
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.)
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā; bezmaksas biļete
bulletin Biļetens
apkārtraksts Biļetens (2, 1)
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
bimbilis Bimbals
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu
bimetallisms Bimetālisms
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
Bina Binah
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a)
komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī
disulfīds Binārs savienojums, kurā ir divi sēra atomi
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
bingaļāt Bingāt
bingot Bingāt
edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
bignoniaceae Binjonu dzimta
pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia")
rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera")
vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata")
binokļi Binoklis
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem
stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci
Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā
Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi
biokoinoze Biocenoze
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
biodīzelis Biodīzeļdegviela
elektromiogrāfija Bioelektrisko potenciālu grafiskās reģistrēšanas metode
polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības
biofiziķis Biofizikas speciālists
bioplasti Biofori
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē
kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae")
biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos
biogrāfiski Biogrāfisks
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu)
biogenetisks Bioģenētisks
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists
bioķīmiķe Bioķīmiķis
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
tranoloģija Bioloģija
bibene Bioloģija (mācību priekšmets)
bigene Bioloģija (mācību priekšmets)
bīģene Bioloģija (mācību priekšmets)
biķene Bioloģija (mācību priekšmets)
bilene Bioloģija (mācību priekšmets)
bio Bioloģija (mācību priekšmets)
loģija Bioloģija (mācību priekšmets)
maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi
haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu
parakme Bioloģijā involūcijas periods
neomorfisms Bioloģijā jaunas formas attīstība
gimnospora Bioloģijā kaila spora vai dīglis
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā
idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību
oogons Bioloģijā šūna, no kuras rodas olšūna; oogonijs
halmatoģenēze Bioloģijā tipa variācijas lēcienveida attīstība
nealoģija Bioloģijas nozare par dzīvnieku organisma attīstības agrīnām stadijām
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības
biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju
metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus
imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem
ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta zemas temperatūras ietekmi uz dzīvajiem organismiem
kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu
antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm
biologs Bioloģijas speciālists
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis
mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai
dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām)
biofarmakoloģija Bioloģiskā farmakoloģija
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
somatoterapija Bioloģiska garīgo traucējumu ārstēšana, piem., ar elektrošoku vai medikamentozo terapiju
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne)
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī
konsangvinitāte Bioloģiska radniecība
biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija
biotransformācija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, biokonversija
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem
pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā)
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
miršana Bioloģiskas eksistences izbeigšana
biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā
biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju
betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri; distantie akvitatori
parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu
feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons
holoenzīms Bioloģiski aktīvs enzīms, kas sastāv no proteīna daļas (apoenzīma) un koenzīma
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem)
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām)
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām)
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru
biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos
biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
entropija Bioloģisko procesu termodinamiskā stāvokļa rādītājs
radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana
aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā
serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā
bioprotēze Bioloģisku materiālu saturoša protēze
radiosensibilizācija Bioloģisku organismu jutīguma pret radioaktīvo starojumu palielināšana
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai
biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos
biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
bioniķis Bionikas speciālists
nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
biotas Biota
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe")
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos
granītīts Biotīta granīts
dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē
bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads
birīties Birāties
birdaža Birdeklis (2)
birināt Birdināt
birdeklēt Birdināt (1)
graudot Birdināt graudus
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem)
birāties Birdināties, birt
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu)
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā)
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā)
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
bitka Birga, tvans
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē)
namēsnieks Birģermeistera senāks nosaukums
Koltzen Bīriņi
Bīriņmuižas ezers Bīriņu ezers
Bīriņmuiža Bīriņu muiža
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
birjāni Birjani - indiešu virtuves ēdiens
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
birks Birka - plāksnīte, zīmīte
burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus
burtskoks Birka, burta
birkava Birkavs - sens svara mērs, kas atbilda 10 pudiem jeb gandrīz 164 kg
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
biršķi Birkstis
pirkstināt Birkstīt
birkstināt Birkstīt 1
džirkstināt Birkstīt 1
džirkstīt Birkstīt 1
birkšķīt Birkstīt 2
drikšķīt Birkstīt^1^
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
birmieši Birmas šķirnes kaķis
Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms
Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras
biros Birojs
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām
birokratizācija Birokrātisma pastiprināšanās
birokrātiskums Birokrātisms
burumi Biromi - tauta Nigērijā
kibo Biromi - tauta Nigērijā
šošo Biromi - tauta Nigērijā
skrube Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
skrubele Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
skrubene Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
biršts Birste, suka
sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana)
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to)
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā)
izbirt Birstot izkaisīties
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
aizbirt Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.)
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
birzt Birt (par gatavām sēklām)
aizbirt Birt ciet
atbirt Birt nost
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
birāties Birt, drāzties
bērties Birt, kaisīties
birteniski Birteniski pilns - pārpilns
biru Biru birām - bariem, pulkiem
biriens Birums
bierze Birze
birzene Birze 1
birkste Birze 2
birzene Birze 2
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
birzieniņš Birzenis
birziens Birzenis
birzelīgs Birzens
birzins Birzens
birzakains Birzens, drupans, irdens
birzaine Birzēs sadalīts tīrums
birkstīt Birzēt
birzat Birzēt
jerlakot Birzēt
Birsgallen Birzgale
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums
smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
birzuļains Birzīgs
nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
birzuklains Birzoklējs
birzūklējs Birzoklējs
birzūklīgs Birzoklējs
birztaliena Birzs
birzteņa Birzs
birzts Birzs
birze Birzs 1
birztala Birzs 1
birzgals Birzs gals
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs
birztaļa Birztala
birztaliņa Birztala
birztals Birztala
birztelis Birztala
skalda Birztala ar skaļu atbalsi
Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka
Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka
Birstala Birztala, Vārtājas pieteka
Birstele Birztala, Vārtājas pieteka
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa")
tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa")
drupačains Birztošs, drupans
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam
bēržums Birzums (1) – sens latviešu platības un attāluma mērs
biržums Birzums 1(1)
biržums Birzums 1(2)
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām
pankarta Biržas cenu izsludinājums
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā)
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas)
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos
bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos
haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier")
mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība
saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Birsen Birži
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka
Bērzgaļu ezers Biržkalna ezers Aglonas novadā
Kapiņu ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
Bērzgales ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
Biržas ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties
stīgāt Biržot tīrumu
nobiržot Biržot un pabeigt biržot
raucīt Biržot, birzīt
birzētājs Biržotājs
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
Jasminum bessianum Bīsa jasmīns
Primula beesiana Bīsa prīmula
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
berdanka Bise
kumeļkāja Bise
šļuncka Bise
štucere Bise
blise Bise (medībām)
rūcene Bise, šautene
rūcenīca Bise, šautene
rūsenīca Bise, šautene
amfiseksualitāte Biseksualitāte - dzimumtieksme pret abiem dzimumiem
androstendiols Biseksuāls hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam
avisi Bisi - bembu tautas cilts
morķens Bisīte
murķele Bisīte
muršķins Bisīte ("Gyromitra")
gyromitra Bisītes
Gaskoņas līcis Biskajas līcis
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība
mitres Bīskapa cepure
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā
auksiliārbīskaps Bīskapa palīgs, vietnieks
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
omoforions Bīskapa tērps
vidams Bīskapa vietnieks feodālā Francijā un Vācijā
episkopālis Bīskaps
vīckups Bīskaps
vīskups Bīskaps
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
pontifikālijas Bīskapu u. c. augstāko garīdznieku amata zīmes (piem., mitra, zizlis)
Jaungvinejas jūra Bismarka jūra Klusajā okeānā
kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli
dermatols Bismuta preparāts, sens antiseptisks līdzeklis
vismuts Bismuts
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā
parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti
bīckocis Bīstaklis
bīstīkls Bīstaklis
beizīklis Bīstaklis (1)
skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
bailīg Bīstami
bailīgi Bīstami
ščekotno Bīstami
apdraudētība Bīstami apstākļi
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
drausmība Bīstamība, šausmas
briesmains Bīstams
fērlige Bīstams
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
čūkslis Bīstams muklājs
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu)
bists Biste
bīkstēties Bīstīties
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bizzāles Biszāles, šaujampulveris
Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
bitinīca Biškope
dravniecība Biškopība
dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
bišsaimniecība Biškopības saimniecība
bičolis Biškopis
biškopējs Biškopis
bitinieks Biškopis
dravētājs Biškopis
dravnieks Biškopis
bitulēns Biškopis, dravnieks
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
biškrēslīns Biškrēsliņi
bīskrēslīši Biškrēsliņi
tanacetum Biškrēsliņi
bikrēslīte Biškrēsliņš
bikrēslītis Biškrēsliņš
biskrēsliņš Biškrēsliņš
biskrēslītis Biškrēsliņš
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
biškeris Bišķērājs
bišķeris Bišķērājs
bišuts Bišmuša
braulidae Bišmušu dzimta
braula Bišmušu dzimtas ģints
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos
medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints
apizīns Bišu inde
apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā
apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai
ķirmenis Bišu kāpurs
kanniņa Bišu kāres šūna
medkanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus
meduskanniņa Bišu kāres šūna, kur ievākts medus; medkanniņa
šūni Bišu kāres, šūnas
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
kociņš Bišu koks
kocis Bišu koks
stabinis Bišu koks
stāvenis Bišu koks
auriņš Bišu koks bišu ķeršanai
kummis Bišu kummis - zemes bišu jeb kameņu ligzda
ņerva Bišu kūniņa
vaiki Bišu līme (tepe)
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis
bišmāte Bišu māte
ķēnene Bišu māte (karaliene)
Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti
bites Bišu saime, kas dzīvo vienā stropā
trops Bišu saime, kas mīt vienā stropā
izskreja Bišu skrējums pēc medus
akarioze Bišu slimība
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
aukņa Bišu spiets
avilis Bišu spiets
čams Bišu spiets
strops Bišu spiets
skrejcaurums Bišu stropa ieeja, skreja
skrejamcaurums Bišu stropa ieeja; skreja
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai
gātis Bišu stropa skreja
gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā
noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis
avielis Bišu strops
bišmāja Bišu strops
bitkoks Bišu strops
kozavs Bišu strops
kožuvs Bišu strops
sētmalnieks Bišu strops
skapītis Bišu strops
kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites
kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts
avolis Bišu strops; avielis
italietes Bišu šķirne
kaukāzietes Bišu šķirne
ķiprietes Bišu šķirne
krainietes Bišu šķirne
peres Bišu u. c. kukaiņu oliņas, arī kāpuri; peri
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
Brīdaku ezers Bišulāču ezers Alsviķu pagastā
bites Bite
bits Bite
mednese Bite
badabite Bite, kas nenes medu
badbite Bite, kas nenes medu
durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
dējala Bitēm izdobts vai izdobjams koks
kanniņa Bitene ("Geum")
geum Bitenes
bitenieks Bitenieki (2, 3)
bišnieks Bitenieks
bitnieks Bitenieks
bitenieki Bitenieks (1)
božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
agrtecīte Bites epitets
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā
vīvaļa Bites pavārds
vīveliņa Bites pavārds
vīvuliņa Bites pavārds
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli
bsek Biti sekundē (informācijas pārraides ātrums)
bīsties Bīties
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
trukāties Bīties (par zirgiem)
šausnoties Bīties, baidīties
bijāties Bīties, izjust bijību
bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
bithyniidae Bitīniju dzimta
mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi")
parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata")
medainīte Bitīte
Beatles Bītli
bītņiks Bītņiki
Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums
Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums
binits Bits - informācijas daudzuma mērvienība
virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits
mašīnvārds Bitu grupa, ko datora operatīvajā atmiņā ieraksta vai nolasa ar vienu komandu
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā
aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli
bloks Bitu vai rakstzīmju grupa, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu
bivuaks Bivaks
tetrāde Bivalents (2)
bicantieši Bizantieši
Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem
bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri
bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
bizant. Bizantiešu-
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.)
kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji
eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā
vestiārijs Bizantijas ķeizara garderobes glabātājs
novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
idiotikons Bizantijas ķeizaru privātā kase
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
dimi Bizantijas pilsētu kvartālu, no 4. gs. beigām arī politisko partiju apzīmējums
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
Colchicum byzantinum Bizantijas vēlziede
biza Bize
lisa Bize
peine Bize
zurdze Bize
sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
bizmaniņa Bizmārīte
sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
IMPAC Biznesa konsultāciju uzņēmums Dublinā, Īrijā
bizenesmens Biznesmenis
biznesmens Biznesmenis
B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus)
B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
B2G Bizness - valdībai (B2B (bizness - biznesam)) veids, kur uzņēmumi un valdības institūcijas apmainās ar informāciju un savstarpēji sadarbojas, izmantojot internetu
bizoņa Bizojoša govs
bizulis Bizojošs lops
bizons Bizojošs mājlops
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā)
izbizinēt Bizojot izskriet
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piebizot Bizojot pieskriet
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
uzbizot Bizojot uzskriet
bizonis Bizons
bizene Bizošana
bizenis Bizošana; bizene
bizoņa Bizošanas laiks
bizinslaiks Bizošanas laiks (mājlopiem)
bizenslaiks Bizošanas laiks (par lopiem)
bizāt Bizot
bižāt Bizot
bizēt Bizot
bizinēt Bizot (parasti par govīm)

B citās vārdnīcās:

MLVV