Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķērs.
Atrasts vārdos (201):
- ķērs:1
- ķērsa:1
- ķērse:1
- šķērs:2
- šķērs:1
- ķērsas:1
- ķērsēt:1
- ķērsis:1
- ķērsis:2
- kuķērs:1
- šķērs-:1
- Šķērse:1
- šķērss:1
- šķērst:1
- šķērst:2
- šķērsu:1
- iešķērs:1
- marķērs:1
- pašķērs:1
- paķērsa:1
- šķērsām:1
- šķērsan:1
- šķērsis:2
- šķērsis:1
- šķērsīt:1
- šķērslu:1
- šķērsot:1
- šķērste:1
- Šķērsti:1
- šķērsts:2
- šķērsts:1
- šķērsus:1
- ķērstiņa:1
- ķērstiņa:2
- atšķērst:1
- iešķērss:1
- iešķērst:2
- iešķērst:1
- izšķērst:1
- noķērsēt:1
- pašķērst:2
- pašķērst:1
- sašķērst:1
- sīkķērsa:1
- šķērsāda:1
- šķērseja:1
- šķērsējs:1
- šķērslis:1
- šķērslīt:1
- šķērsnām:1
- šķērsnis:2
- šķērsnis:1
- šķērstām:1
- šķērstis:1
- šķērsums:1
- uzšķērst:1
- ķērspiens:1
- aizšķērst:1
- baltķērsa:1
- cietķērsa:1
- iešķērsām:1
- iešķērsan:1
- izšķērsīt:1
- izšķērsot:1
- nošķērsīt:1
- pāršķērst:1
- piešķērst:1
- pusšķērsu:1
- sālsķērsa:1
- sašķērsīt:1
- sašķērsot:1
- šķērsaudi:1
- šķērsbāze:1
- šķērsceļš:1
- šķērsenis:1
- šķērsgaļa:1
- šķērsguļa:1
- šķērsiela:1
- šķērsinis:1
- šķērsisks:1
- šķērsjoms:1
- šķērskoks:1
- šķērsleja:1
- šķērsotne:1
- šķērsruna:1
- šķērssija:1
- šķērssuma:1
- šķērsšuve:1
- Šķērstāni:1
- šķērstele:1
- Šķērsteni:1
- šķērsties:1
- šķērstijs:1
- šķērstine:1
- šķērsutne:1
- aizšķērsis:1
- aizšķērsīt:1
- aizšķērsot:1
- pāršķērsām:1
- pāršķērsīt:1
- pieķērstīt:1
- sirdsķērsa:1
- šķērsbomis:1
- Šķērsciems:1
- šķērsdiegs:1
- šķērsdiski:1
- šķērsējais:1
- šķērsēvele:1
- šķērsgaram:1
- šķērslakta:1
- šķērsleņķi:1
- šķērsniski:1
- šķērsojums:1
- šķērsoties:1
- šķērsranta:1
- šķērsrīkle:1
- šķērssiena:1
- šķērsspēks:1
- šķērssumma:1
- šķērstuves:1
- šķērsvārti:1
- šķērszāģis:1
- šķērszarna:1
- šķērszobji:1
- šķērsžauņi:1
- ūdensķērsa:1
- aizšķērslis:1
- krustšķērsu:1
- smiltsķērsa:1
- šķērsaniski:1
- šķērsbaļķis:1
- šķērsbeņķis:1
- šķērsenisks:1
- šķērsflauta:1
- šķērsgrāvis:1
- šķērsgrieze:1
- šķērsizmērs:1
- šķērskvarts:1
- šķērslīnija:1
- šķērsloksne:1
- šķērsmērogs:1
- šķērsmuliņš:1
- šķērsnoteka:1
- šķērsoktāvs:1
- šķērssēdecs:1
- šķērsstrīpa:1
- šķērssvītra:1
- šķērssvītru:1
- šķērsvārtis:1
- šķērsvilnis:1
- šķērszāliņš:1
- ūdensķērsas:1
- uzšķērsties:1
- krustšķērsām:1
- sašķērsoties:1
- šķērsadījums:1
- šķērsadīšana:1
- šķērscaurums:1
- šķērscirtnis:1
- šķērsdrenāža:1
- šķērsduodecs:1
- šķērsformāts:1
- šķērsgriezis:1
- šķērskamanas:1
- šķērslaukums:1
- šķērspiebūve:1
- šķērsprofils:1
- šķērsskujiņa:1
- šķērsstienis:1
- šķērsstriķis:1
- šķērssuports:1
- šķērsšķēlums:1
- šķērstiltiņi:1
- šķērsdziedris:1
- šķērsgriezējs:1
- šķērsgriezums:1
- šķērspārbaude:1
- šķērspozīcija:1
- šķērsstāpelis:1
- šķērsstrīpots:1
- šķērssvītrots:1
- šķērstroksnis:1
- šķērsvirziens:1
- ūdensšķērslis:1
- šķērsparalakse:1
- šķērssvītrains:1
- šķērstīstoklis:1
- robežšķērsojošs:1
- šķērsapziņošana:1
- šķērsēvelmašīna:1
- šķērsēveļmašīna:1
- šķērsmodulācija:1
- šķērsojummezgls:1
- šķērspārklājums:1
- šķērssvārstības:1
- šķērsdisparācija:1
- šķērsperforācija:1
- šķērsgriezējnazis:1
- šķērskompensācija:1
- šķērsstabilizators:1
- šķērstransportieris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1089):
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
- ūdens paķērsa abinieku paķērsa.
- ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa.
- Rorippa amphibia abinieku paķērsa.
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
- šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
- aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- bomis Aizšķērsis; barjera.
- boms Aizšķērsis; barjera.
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
- nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
- aizšķēršļot Aizšķērsot.
- saspraislot Aizšķērsot.
- šķērslīt Aizšķērsot.
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- zemūdens akmens (retāk klints) apslēpts šķērslis, kavēklis.
- zemūdens akmens apslēpts šķērslis, kavēklis.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam).
- cauri Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
- šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst.
- pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.).
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- pārsagulties Atgulties šķērsām.
- šķērdēt atkārtoti uzšķērst; sagriezt, sasmalcināt.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- atšķiest Atšķērst.
- solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
- sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai).
- šķērssvītru muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- šķērssvītras muskuļaudi audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- rabdomioma Audzējs, kas sastāv no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām.
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- kritiskā audzes biezība audzes kritiskā šķērslaukuma attiecība pret normālo.
- aizcerot Augot ar ceriem aizšķērsot.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos).
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
- Rorippa austriaca Austrijas paķērsa.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- "crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks.
- gefirofobija Bailes šķērsot tiltu.
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
- zastava Barjera, šķērsis.
- svirkstenis Barjera, šķērskoks.
- svirtenis Barjera, šķērskoks.
- timuķis Barjera, šķērskosks.
- zestava Barjera, šķērslis.
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- pārjāties Bezatbildīgi šķērsot (ko).
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- Lepidium densiflorum blīvziedu cietķērsa.
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai).
- ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos.
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai).
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
- stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- trans- Caur-, šķērs-.
- šķērscaurums Caurums, kas šķērso (ko).
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
- augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli).
- aizcirst Cērtot izveidot šķērsli.
- apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
- lepidium Cietķērsas.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
- Lepidium sativum dārza cietķērsa jeb kressalāts.
- saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem.
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
- nazoseptīts Deguna šķērssienas iekaisums.
- štērsgaļa Diafragma; šķērsgaļa.
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- iekšauds Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām).
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- Rorippa x anceps divpusīgā paķērsa.
- dranga Divviru durvju šķērskoks.
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- Lepidium draba drojeņu cietķērsa.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi.
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
- vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
- karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- šautra Ecēšu šķērskoks.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- šķiets Enkura šķērsis.
- enkura kāts enkura vidusdaļa, pie kuras vienā galā ir tā ragi, bet otrā - šķērsis un gredzens.
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi.
- šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- filtrprese Filtrs ar filtrējošu šķērssienu, kas darbojas ar spiedienu starpību.
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- vokālisks Fonoloģijā- tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā).
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari.
- ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
- pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra.
- dzelzsbetona ceļa sega garenvirzienā un šķērsvirzienā stiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
- dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- šķērēt Griezties šķērsu.
- transekcija Griezums, šķērsojot orgāna garenisko asi; šķērsgriezums.
- crux Grūtības, šķērslis.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu. Datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu.
- šķērsdiski Hromomēru diskveida grupas, kas izvietotas šķērsām gigantisko hromosomu garenasij.
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž.
- iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- starpvalstu migrācija iedzīvotāju pārceļošana, šķērsojot valstu robežas ar nolūku iekārtoties dzīves vietā citā valstī.
- kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs.
- ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis.
- aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
- iekšauda Iekšauds - diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- šķērsleja ieleja, zemāka vieta, kas šķērso (ko).
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
- knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
- iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām.
- iešreijām Ieslīpi, iešķērsām.
- iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām.
- iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām.
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
- iekrustis Iešķērsām.
- iešķērs Iešķērsām.
- iešķērsan Iešķērsām.
- iešķērst Iešķērsām.
- sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara.
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- izskārdīt Izjaukt, saplūkāt, izšķērst.
- Cardamine flexuosa izlocītā ķērsa.
- šķērsizmērs Izmērs (kā) šķērsvirzienā.
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
- krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai); būt par šķērsli.
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.
- oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
- Crambe maritima jūrmalas sālsķērsa.
- palīkumot Kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- Andijas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- tiltlicis Kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta tilta konstrukcijas transportēšanai, uzstādīšanai pāri šķērslim vai noņemšanai no tā.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
- koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
- kāpjamais Kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes.
- aiztversme Kavēklis, šķērslis.
- ķezēklis Kavēklis, šķērslis.
- muteklis Kavēklis, šķērslis.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu.
- masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
- kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem.
- sveņģis koka ecēšu šķērskoks ar ko sastiprināti zarainie koki.
- kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
- kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
- šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos).
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
- rupjkoki Koki, kam šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
- sīkkoks Koks, kam šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- saržs Kokvilnas vai zīda audums ar sīkām, šķērsām rieviņām.
- viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
- ceļu škērsojums konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
- konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
- magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu.
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
- eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos.
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi.
- ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
- kritiskā krāja kritiskajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- aizcirtnis Kritušu koku veidots šķērslis.
- izšķērēt Krustām šķērsām izstaigāt.
- sietaine Krustām šķērsām strīpota seģene.
- elderelderiem Krustām šķērsām, bezmērķīgi.
- ļogu ļogām krustām šķērsām.
- šķērsgaram krustām šķērsām.
- krustkrustēm Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustiem Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustim Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustinis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustumis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustums Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustām Krustām un šķērsām, juku jukām.
- rūteniski krustām un šķērsām, rūtveidīgi.
- krustšķērsām Krustām un šķērsām.
- krustšķērsu Krustām un šķērsām.
- lenkuriskam Krustām un šķērsām.
- krustis Krustām, šķērsām.
- sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā).
- ratu ratumis krustu šķērsu, visgarām, visapkārt.
- krišmeterēm Krustveidā, krustām un šķērsām.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- branga Kuģa korpusa šķērsvirziena stingrības elements (stingrības riba).
- bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
- lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- Antocharis cardamines ķērsu baltenis.
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
- rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
- zobainā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine dentata").
- izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia").
- Cardamine bulbifer ķērsu suga.
- Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls Ķīles kanāls, kas šķērso Jitlandes pussalu.
- rievotais jumstiņš ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš.
- sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
- piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
- šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
- kabe Laivas šķērsriba.
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam.
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
- krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt.
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- riba lidmašīnas spārna vai spārnojuma spēka konstrukcijas šķērselements
- tīrā liece liece, kad normālšķēlumā darbojas tikai lieces moments (nav šķērsspēka).
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu.
- loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī.
- līkāns Līks koks, ko liek šķērsām ragavām malku vedot.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- loksodroma Līnija, kas kartē šķērso visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- sprieti Logu rāmju šķērskoki.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai.
- šķērsperforācija Lokšņu vai lapu perforēšana šķērsvirzienā.
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā.
- lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē.
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- Arda Maričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos (lejtece Grieķijā un Turcijā), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- finieru slīpsadara mašīna mašīna saplākšņu un finieru gabalu šķērsmalu slīpsadaram.
- dzīsla maza šķērsgriezuma elektriskās strāvas vadītājs
- planciņa Maza šķērsgriezuma zāģmateriāls, kura biezums ir līdz 25 mm un platums - līdz 80 mm.
- iešķībaniski Mazliet šķībi, slīpi, šķērsu.
- pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
- atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojas.
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas; lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- švelleris metāla izstrādājums ar U-profila šķērsgriezumu un paralēliem plauktiem.
- magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība).
- profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu.
- lada Metāla šķērslītis uz (dažu) stīginstrumentu grifa 2(1).
- šeipingmašīna Metālu apstrādes ēvelmašīna; šķērsēvelmašīna.
- Rorippa sylvestris meža paķērsa.
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
- pretmīna Mīna, ar ko veido šķērsli pieejai pie aizstāvēšanās būvēm.
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa.
- mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- traktorgrābeklis mobila mašīna nopļautas zāles vai siena sagrābšanai vālos; pēc vālošanas veida iedaļa šķērsgrābekļos un sāngrābekļos.
- miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- inofragma Muskuļu šķiedru šķērsmembrāna.
- traversflautists Mūziķis, kas spēlē šķērsflautu jeb traversflautu.
- pāršķērsām Nedaudz, mazliet slīpi, šķērsām.
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
- pārkāpt Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu).
- šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- aizgaite Neparedzēts šķērslis, kavēklis, nelaime; slimība.
- šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
- finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
- ķīniešu mūris nepārvarams šķērslis, tas, kas šķir (konkrētā un abstraktā nozīmē).
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku.
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla.
- cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
- noķērsēt Noķērsēt linus - atbrīvot linu kūlīšus no pogaļām.
- misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim.
- atsisties Nonākt līdz šķērslim un atbalsoties (par skaņām).
- atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
- iš- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
- išo- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
- rabdo- Norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- normālā krāja normālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos.
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
- Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru.
- optimālā audzes biezība optimālā audzes šķērslaukuma attiecība pret normālo šķērslaukumu.
- optimālā krāja optimālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja.
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī.
- pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks.
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
- ķērši Paķērsa ("Rorippa").
- ķērsis Paķērsa ("Rorippa").
- ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa").
- ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa").
- nasturcija Paķērsa.
- rorippa Paķērsas.
- abinieku paķērsa paķērsu suga ("Rorippa amphibia", arī "Nasturtium amphibium").
- Austrijas paķērsa paķērsu suga ("Rorippa austriaca"), kas Latvijā ir adventīva.
- purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre").
- meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre").
- uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā).
- sabiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos.
- nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm.
- pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
- šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
- šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
- Lepidium ruderale parastā cietķērsa.
- Arabis arenosa parastā sīkķērsa.
- lauku sīkķērsa parastā sīkķērsa.
- Caradaminopsis arenosa parastā sīkķērsa.
- pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu.
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- starptautiskie pārvadājumi pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu.
- forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
- izmurināties Pārvarot šķērsļus izrāpties.
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
- šķērsguļa Patoloģiski šķērsenisks (orgāna) stāvoklis.
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2).
- uzšķērdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst.
- vējineica pēdējais šķērsbaļķis koka guļbūvē.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
- horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa.
- perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru.
- svaidīšanās Periodiskas novirzes uz vienu un otru pusi no vidējā kursa, peldlīdzeklim rotējot ap vertikālo šķērsasi.
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
- hipofrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu.
- hipotrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot.
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
- slide pieslienamo kāpņu šķērskoks jeb kāpslis.
- nīte Pieslienamo kāpņu šķērskoks.
- muca Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
- Lepidium latifolium platlapu cietķērsa.
- Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- Lepidium pinnatifidum plūksnainā cietķērsa.
- turbulenta plūsma plūsma, kuras šķērsgriezumā notiek daļiņu sajaukšanās.
- pārpļauties pļaujot nejauši šķērsot robežu un nedaudz nopļaut kaimiņa laukā.
- miroņpuķe Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- miroņzāle Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- ziepene Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- kārsa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērkši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērsas Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērse Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērsis Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērstiņa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķerza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ķērza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- ziepīte Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
- pļavu ķērsa pļavas ķērsa.
- Cardamine pratensis pļavas ķērsa.
- rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu.
- tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm.
- aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis.
- kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums.
- prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzena apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē.
- raktas primitīvas koka ragavas (sastāv no 2 sliecēm, kas savienotas ar šķērskokiem).
- iebraukšana Process, kurā ceļotāji, šķērsojot valsts robežu ar nepieciešamajiem ceļošanas dokumentiem, nonāk tajā.
- izbraukšana Process, kurā ceļotāji, šķērsojot valsts robežu un uzrādot ceļošanas dokumentus, dodas uz kādu citu valsti.
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- skarbā ķērsa pūkainā ķērsa.
- Cardamine hirsuta pūkainā ķērsa.
- Arabis sagittata pūkainā smiltķērsa.
- balansieris Pulksteņa mehānisma detaļa (gredzens ar šķērsi), kas kalpo gaitas regulēšanai.
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
- Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols.
- fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
- purvu paķērsa purva paķērsa.
- Rorippa palustris purva paķērsa.
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
- kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
- ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
- garensijas rāmis rāmis, kam ir divas garensijas, kuras savā starpā sastiprinātas ar šķērssijām.
- šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- duļļi Ratu šķērskoki, ratu tapas.
- derža Ratu šķērskoks.
- ročkas Ratu tapas šķērskoku un galdu nostiprināšanai.
- ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai.
- žauts Redeļu šķērskoks.
- šķērslis Redeļveida kāpņu pakāpiens; šķērsis.
- kvazistacionāra strāva relatīvi lēni mainīga strāva, kuras stiprums visos nesazarotas elektriskās ķēdes šķērsgriezumos katrā laika momentā ir vienāds.
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
- Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
- Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu.
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam); apkārtmērs.
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
- pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā.
- kresse Rūgtā ķērsa ("Cardamine amara").
- Cardamine amara rūgtā ķērsa.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
- transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
- transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
- Taivāna Sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m.
- Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
- šķērstine salmu jumta šķērskoks.
- crambe Sālsķērsas.
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem; samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras.
- jeiras Sastatnes, uz ko balstās šūpoļu šķērskoks.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem.
- virskoks Savienojošais nēšu šķērskoks (ko liek uz pleca).
- ratumis Savienojumā "ratu ratumis" - krustu šķērsu, visgarām, visapkārt.
- krustinis Savienojumā ar "krustu" - krustām, šķērsām.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā.
- pārsēt sējot šķērsot robežu un iesēt ārpus sava lauka.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- galenieks Sienas šķērsvirzienā iemūrēts ķieģelis.
- antropoīds iegurnis sievietes iegurnis, kura taisnais izmērs pārsniedz šķērsizmēru.
- dzierde Sija, šķērssija.
- cardaminopsis Sīkķērsas.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
- Klusā okeāna ziemeļu straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļos, Kurosio straumes turpinājums (no 150 austrumu garuma grādiem), šķērso okeānu rietumu-austrumu virzienā (apm. starp 40 un 42 ziemeļu platuma grādu), ātrums - līdz 2 km/h, ap 150 rietumu garuma grādiem sadalās Aļaskas un Kalifornijas straumē.
- siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas.
- cardaria Sirdsķērsas.
- Crambe cordifolia sirdslapu sālsķērsa.
- sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem.
- jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru.
- skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- svākšēt skaņu verbs, kas raksturo ūdens plūsmu pār šķērsli.
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Lepidium perfoliatum skaujlapu cietķērsa.
- transversektomija Skriemeļa šķērsizauguma atdalīšana.
- diapofīze Skriemeļa šķērsizauguma augšējā jeb partikulārā daļa.
- kostotransversektomija Skriemeļa šķērsizauguma un ribas galviņas rezekcija.
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
- tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
- diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos.
- balasta prizma sliežu ceļa virsbūves prizmveida kontūra šķērsgriezumā.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus.
- agiofobija Slimīgas bailes no ielām vai bailes šķērsot ielu.
- rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums.
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam); šķērsām.
- šreijiski Slīpi, šķērsām; šreijaniski.
- šreijaniski Slīpi, šķērsām.
- streijāniski Slīpi, šķērsām.
- streijāniskis Slīpi, šķērsām.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
- skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla").
- Kaukāza arābe smilšķērsu suga ("Arabis caucasica").
- ložņu arābe smilšķērsu suga ("Arabis procurrens").
- Ārendsa arābe smilšķērsu suga ("Arabis x arendsii").
- arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints.
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi.
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja.
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja.
- Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
- vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
- krosings Sportā - ceļa aizšķērsošana distancē.
- bloķēt Sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam).
- nobloķēt Sporta spēlēs - pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam).
- bloks Sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- meža ķērsa sprigaņu ķērsa.
- Cardamine impatiens sprigaņu ķērsa.
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- lažāji Stabs ar šķērskoku, pie kura tiek piestiprinātas redeles vai sile barošanai.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
- šķērbante starpsiena, šķērssiena.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli.
- bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai.
- šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
- kvadrātdzelzs Stieņu dzelzs ar kvadrāta šķērsgriezumu.
- kvadrantdzelzs Stieņu profildzelzs ar šķērsgriezumu ceturtdaļaploces formā, ko lieto apaļu stabu sastādīšanai.
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere.
- izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- iesisties Strauji virzoties, atsisties (pret šķērsli).
- iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
- stūrāniski stūreniski, šķērsām, no viena stūra uz otru.
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- traversa Šķērsa konstrukcija, šķērss konstrukcijas elements (piemēram, sija).
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne doba stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei.
- klopši Šķērsām sagriezti liellopu gaļas gabaliņi, parasti no t. s. filē gabala.
- rantaiņi šķērsām svītroti brunči.
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis.
- atžerbiski Šķērsām, atmuguriski.
- pāršļauku Šķērsām, krustām šķērsām.
- šņuceniski Šķērsām, slīpi.
- atšerbi Šķērsām, šķērseniski.
- atžerbi Šķērsām, šķērseniski.
- atžerbu Šķērsām, šķērseniski.
- šķērsaniski Šķērsām, šķērseniski.
- šķērsniski šķērsām.
- šķērst šķērsām.
- šķērstis šķērsām.
- griezeniski Šķērsām.
- šķērs Šķērsām.
- šķēršām Šķērsām.
- šķērsan Šķērsām.
- šķērsis Šķērsām.
- šķērsnām Šķērsām.
- šķērsnis Šķērsām.
- šķērstām Šķērsām.
- šķēršu Šķērsām.
- šķērsus Šķērsām.
- šreiji Šķērsām.
- šreji Šķērsām.
- šķērsdziedris Šķērsbaļķis.
- vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas.
- šķērceļš šķērsceļš.
- šķērsu Šķērsenisks, šķērss.
- traversflauta Šķērsflauta.
- šķērsprofils Šķērsgriezumā iegūts (kā) profils (2).
- krustiela Šķērsiela.
- krustsiena Šķērsiena.
- lakta Šķērsis (putnu mītnē), uz kura nakšņo mājputni.
- traverss Šķērsis, šķērsbaļķis.
- spraislis Šķērsis.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- banksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- bauksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- rūčkas Šķērskoki, kas satur kopā sānu dēļus ratos.
- šķērsbomis Šķērskoks (rīkos, ierīcēs).
- šķērslakta šķērskoks (žogā).
- milans Šķērskoks pie aužamajiem stāviem.
- virbals Šķērskoks ratu redelēs.
- spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas.
- pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
- sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1).
- bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres.
- vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
- sovara Šķērskoks.
- špriks Šķērskoks.
- tvāre Šķērskoks.
- Atriplex prostrata šķērslapu balodene.
- Atriplex hastata šķērslapu balodenes sinonīms nosaukums.
- optimālais audzes šķērsgriezums šķērslaukums, kas ir 8/10 no normālā šķērslaukuma.
- optimālais audzes šķērslaukums šķērslaukums, kas ir 8/10 no normālā šķērslaukuma.
- ūdensšķērslis Šķērslis ūdens plūsmas ceļā.
- aizdambējums Šķērslis, aizsprostojums straumes tecējumam.
- barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem.
- barjera Šķērslis, kas kavē brīvu pieeju (kam).
- aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
- aizmetiens Šķērslis, kavēklis.
- bet Šķērslis, kavēklis.
- impediments Šķērslis, kavēklis.
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- kavēkslis Šķērslis, traucēklis.
- aizšķērslis Šķērslis.
- sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
- šķērslu Šķērslu šķērslām - krustām šķērsām.
- Laucesas ielejveida pazeminājums šķērso Augšzemes augstieni dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, garums - 14 km, platums - 1-2,5 km, dziļums - 20-35 m.
- Ķīles kanāls šķērso Jitlandes pussalas šaurumu dienvidu daļā ("Kiel Canal"), Vācijas ziemeļos, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, garums — 99 km, platums — 102 m, dziļums — 11,3 m; Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls.
- traverss Šķērsošana (parasti sportā).
- šķērsoties Šķērsot (1) vienam otru, citam citu.
- kreičat Šķērsot (ar kuģi).
- traversēt Šķērsot (parasti sportā).
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- šķērsējais Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- šķērsējs Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā.
- DCS šķērssavienotāju ciparsistēma (angļu "digital cross-connect system").
- piedurtā siena šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
- septa Šķērssiena, šķirtne.
- šervante Šķērssiena; starpsiena.
- pārsiena Šķērssiena.
- šērbante Šķērssiena.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- buks Šķērssija, tilta sija.
- šķērsenis Šķērssija; arī šķērskoks.
- spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem.
- šķērsstrīpa Šķērssvītra.
- baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
- acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm.
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- anizotropiskie diski šķērssvītroto muskuļaudu mibrofillu tumšie diski.
- mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
- hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos.
- šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
- šķērsstrīpots Šķērssvītrots.
- šķērssvītrotā muskulatūra šķērssvītru muskulatūra.
- miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
- šķērssvītrotie muskuļaudi šķērssvītru muskuļaudi.
- šķērssvītrotie muskuļi šķērssvītru muskuļi.
- šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
- iedzerksnis Šķērstīkls zivju murdā, kas nelaiž zivis atpakaļ.
- šķēstuves Šķērstuves - lopu iekšējie orgāni.
- aizara Šķērsvaga lauka galā.
- atmosfēras viļņi šķērsviļņi jeb transversālie viļņi, kas veidojas uz divu gaisa slāņu robežas, kuri virzās ar dažādu ātrumu un kuriem ir dažāds blīvums un temperatūra, vai arī tad, ja gaisa masas aptek augstienes un kalnus.
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu.
- šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements.
- šķērsums Šķērsvirziena stāvoklis.
- septibranchia Šķērsžauņi.
- caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu.
- pārejas vilnas šķiedras šķiedras, kuru šķērsgriezumā vietām izveidojies trešais slānis – serdene.
- vienkāršā šļūce šļūce, kas sastāv no sijām, kuras novietotas šķērsām agregāta kustības virzienam.
- balzienis Šūpoļu apakšāejais šķērskoks, dēlis, uz kura stāv vai sēž šūpojoties.
- šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- rupš Tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs.
- hipoidāls Tāds (zobrats), kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
- kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- rupjporains Tāds, kam ir poras ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: paplāns.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (parasti par matiem, apmatojumu).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- rups Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (parasti par matiem, spalvām); tāds, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums (par apmatojumu, apspalvojumu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- cesns Tāds, kam ir samērā mazs šķērsizmērs no vienas malas līdz otrai (par telpu, tās daļu).
- šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrains.
- šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras; šķērssvītrots.
- šķērssvītru Tāds, kam ir šķērssvītras.
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
- intertransversārs Tāds, kas atrodas starp skriemeļu šķērsizaugumiem.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
- iešķērss Tāds, kas atrodas vai virzās iešķērsām.
- transversāls Tāds, kas atrodas, noris šķērsvirzienā (attiecībā pret ko); arī šķērss.
- intrafuzāls Tāds, kas attiecas uz šķērssvītrotām šķiedrām muskuļa vārpstā.
- robežšķērsojošs Tāds, kas iezīmē, šķērso robežas starp divām vai vairāk valstīm vai atrodas uz robežām.
- rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rups Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru; arī šķērss.
- stāvšķiedras Tāds, kas ir veidots šķērsām šķiedru virzienam.
- šķērss Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- šķērsenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērss.
- galenisks Tāds, kas noris šķērsām (kā) galam.
- rupjgabalains Tāds, kas sastāv no samērā liela šķērsgriezuma gabaliem.
- rupjšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalkšķiedrains Tāds, kas sastāv no šķiedrām, kurām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
- frontāls tāds, kas vērsts šķērseniski pret objekta pārvietošanās vai darbības virzienu.
- šķēršļots Tāds, kur ir šķērslis (1) vai šķēršļi.
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
- tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
- sīkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir ļoti mazs šķērsgriezums.
- rupjmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā liels šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā liels šķērsgriezums (par iekārtu, ierīci u. tml.).
- smalkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā mazs šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- tievs Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- burbains Tāds, kura šķērsgriezumā sastopami lielāki un mazāki tukšumi.
- rupjš Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- rups Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- rupjkoksne Tādu stumbru un zaru koksne, kuru šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem.
- viļņu polarizācija tas, ka šķērsvilnī izzūd perturbāciju sadalījuma simetrija attiecībā pret viļņa izplatīšanās virzienu.
- kavēklis Tas, kas kavē (1); traucēklis, šķērslis.
- pārvaze Tas, kas tiek izmantots, lai šķērsotu upi.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas.
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- žoža Telpa starp krāsni un sienu; starpa; šķērsiela.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene.
- Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene.
- apjāt Tikt galā ar šķērsli.
- Lepidium campestre tīruma cietķērsa.
- aizars Tīruma gals, ko grāvja vai cita šķēršļa dēļ near gareniski, bet šķērsām.
- šķērstransportieris Transportieris, kas darbojas šķērsvirzienā.
- manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā.
- satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā).
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- klupšanas (arī piedauzības) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības (arī klupšanas) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla.
- Cardamine trifolia trīslapu ķērsa.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- caurplūdums Ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā.
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
- baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu.
- pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks.
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Kolvila Upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Kolorādo Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo.
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
- Tarna Upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato.
- Ghāghara Upe Ķīna, Nepālā un Indijā ("Ghāghara"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus.
- Kosi Upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
- Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
- Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
- Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
- būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
- paplašinātājurbis Urbis bez smailes un šķērsasmens, ar vairāk nekā diviem griezējzobiem, ko lieto caurumu diametra palielināšanai.
- vārcele Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
- vārcelis Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
- ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim).
- ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim).
- ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim).
- aptveršana Uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas.
- secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā.
- atšķērst Uzšķērst.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās.
- šarabans vaļēji atsperrati ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem.
- regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai.
- Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
- parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
- grīlis Vārste, šķērsis (ceļam), sprosta koks, aizkārtne.
- dronga Vārtu horizontālais šķērskoks, ko izmanto vārtu aizvēršanai.
- atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām.
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- štērs Velki; šķērs.
- profilvelmējums Velmējums ar noteiktu šķērsgriezuma formu.
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
- makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi.
- gludpinums Vienkārtas šķērsadījums, kas sastāv tikai no labiskām cilpām.
- finieru slīpsadars vienpusējas fazītes (šļaupuma) noņemšana no finiera šķērsmalas.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
- gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pārkāpe Vieta, kur ceļš šķērso kalnu grēdu.
- pāreja Vieta, kur ir iespējams samērā viegli šķērsot kalnu grēdu; arī pārkāpe.
- assbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, kad tā karkasa viena mala ar slīdes gultņiem balstās uz riteņpāra ass, bet otra mala ar atsperu komplektu piekārta pie ratiņu rāmja šķērssijas.
- garenvirpošanas automāts virpošanas automāts garenapstrādei un šķērsapstrādei; izmanto garu, nestingu detaļu apstrādei.
- šķērsvirpošanas automāts virpošanas automāts šķērsapstrādes procesiem; izmanto īsu detaļu apstrādei.
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- stūrānisks Virzienā no viena stūra uz otru; šķērsām, slīpi.
- bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
- šķērsot Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- iebraukt Virzoties atsisties (pret šķērsli) - par transportlīdzekli.
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2).
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma.
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni.
- rupjvītne Vītne ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- šķērszāģis Zāģis, ar ko zāģē šķērsām (kā) šķiedru virzienam.
- zāģmateriālu šķirošana zāģmateriālu sadalīšana pa šķirošanas vietām pēc to šķērsgriezuma izmēriem (platuma, biezuma), garuma, kvalitātes (koksnes vainu daudzuma, izmēra, izvietojuma), nozīmes u. c. pazīmēm.
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- stags Zārds, ko veido trīsstūrveidā sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem.
- čačas Zārds; miets ar šķērskokiem.
- satrupējis zars zars ar trupējumu, kas aizņem ne vairāk par 1/3 no zara šķērsgriezuma laukuma.
- vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri.
- Cardamine dentata zobainā ķērsa.
- hipoīdpārvads Zobpārvads, kas ar koniskiem līkzobu zobratiem pārnes rotācijas kustību starp šķērsām vārpstām.
- Arabis gerardii Žerāra smiltķērsa.
- aviohorizonts žiroskopiska aeronavigācijas ierīce, kas mēra gaisakuģa garensveres un sānsveres leņķus un rāda gaisakuģa garenass un šķērsass stāvokli attiecībā pret patieso horizontu; sastāv no žiroskopa, patiesās vertikāles korekcijas sistēmas un indikatora.
- kritenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
- krītenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
- baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ķērs.