Paplašinātā meklēšana
Meklējam vij.
Atrasts vārdos (158):
- aviji:1
- Evija:1
- alvijs:1
- apvija:1
- apvijs:1
- Cevije:1
- etvija:1
- Havija:1
- izvija:1
- kavija:1
- Levijs:1
- ļevijs:1
- mūvijs:1
- novija:1
- Pāvija:1
- Rāvija:1
- revija:1
- Sovijs:1
- šaviji:1
- tēvija:1
- tuvijs:1
- alūvijs:1
- Avijegi:1
- čatovij:1
- Červija:1
- elūvijs:1
- grāvijs:1
- ilūvijs:1
- Kalvija:1
- kazvija:1
- kazviji:1
- klīvija:1
- Latvija:1
- nerviji:1
- purvijs:1
- salvija:1
- salvijs:1
- sētvija:1
- Silvijs:1
- stēvija:1
- Svijaga:1
- trīvijs:1
- alluvijs:1
- Batāvija:1
- bedovijs:1
- Bolīvija:1
- Borovije:1
- caurviju:1
- čatovijs:1
- delūvijs:1
- dilūvijs:1
- eflūvijs:1
- endīvija:1
- fartovij:1
- ievijums:1
- izvijums:1
- kalavijs:1
- kazuvija:1
- kolūvijs:1
- Krievija:1
- Kujāvija:1
- ļagavijs:1
- Malāvija:1
- Mazovija:1
- Morāvija:1
- Mordvija:1
- ozolvija:1
- savijums:1
- Segovija:1
- sevijais:1
- sinovija:1
- sinovijs:1
- tevijais:1
- altvijole:1
- aluvijums:1
- apojovijs:1
- asinovija:1
- Bateivija:1
- flerovijs:1
- Gustavija:1
- impluvijs:1
- implūvijs:1
- intervija:1
- kallovijs:1
- Kivijervi:1
- kolokvijs:1
- konvīvijs:1
- lakvijole:1
- Maldīvija:1
- Maskavija:1
- matvijoks:1
- Monrovija:1
- Novijbuga:1
- Novijbuha:1
- papurvijs:1
- perlūvijs:1
- prolūvijs:1
- pusvijole:1
- relikvija:1
- Sņardvijs:1
- daiļvijīgs:1
- eksekvijas:1
- ekzekvijas:1
- goļakovijs:1
- intervijēt:1
- jaukvijīgs:1
- kollokvijs:1
- kompluvijs:1
- komplūvijs:1
- Krivijriha:1
- kvadrīvijs:1
- mangrovija:1
- maniluvijs:1
- Novijuzeņa:1
- perijovijs:1
- proflūvijs:1
- ampērvijumi:1
- Berjozovija:1
- hirolokvija:1
- kurčatovijs:1
- Mazkrievija:1
- mendelevijs:1
- mēnešvijole:1
- naktsvijole:1
- Novijoskola:1
- solilokvijs:1
- supervijums:1
- Baltkrievija:1
- kalciprīvija:1
- Lielkrievija:1
- Novijrozdila:1
- Novijrozdola:1
- Opikonsīviji:1
- Santaflāvija:1
- somnilokvija:1
- somnolokvija:1
- Sosnovijbora:1
- amforilokvija:1
- bronhilokvija:1
- naktsvijoliņš:1
- naktsvijolīte:1
- Novijurengoja:1
- Rietumlatvija:1
- Austrumlatvija:1
- Beisužekļevija:1
- Dienvidlatvija:1
- Dienvidslāvija:1
- hormonoprivija:1
- kavernilokvija:1
- naktsvijolītes:1
- Novijmargelana:1
- pektorilokvija:1
- Dienvidmorāvija:1
- paratireoprīvija:1
- portretintervija:1
- telefonintervija:1
- Rietumbaltkrievija:1
- Ponfaveržē-Moronvijē:1
Atrasts vārdu savienojumos (174):
- 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- āboliņa vija
- Alpu vijolīte
- Alpu vijolītes
- Apolinario Saravija
- ārstniecības salvija
- Atijs Nāvijs
- atliektā salvija
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks
- augstā vijolīte
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Austrumlatvijas augstienes
- Austrumlatvijas zemiene
- baltā sētvija
- Baltkrievijas anteklīze
- Baltkrievijas grēda
- Baltkrievijas latviešu kopiena
- Baltkrievijas Republika
- baroks Latvijas arhitektūrā
- Batāvijas asaras
- Berjozovija grēda
- birztalu salvija
- boka skuržavije
- Bolīvijas fuksija
- Bolīvijas kalniene
- Bolīvijas mandevila
- brīnumainā vijolīte
- brīvā intervija
- caurviju attīstība
- Čehijas–Morāvijas augstiene
- cēlā klīvija
- čukstiena pektorilokvija
- daļēji standartizētā intervija
- darba intervija
- dažādkrāsu salvija
- Dienvidlatvijas kāple
- Dienvidmoldāvijas līdzenums
- Dienvidslāvijas karaliste
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- dūkstu vijolīte
- dumbrāju vijolīte
- Eiropas vija
- Elvijēra un Ljomona
- endīvija cigoriņš
- etnogrāfiskā intervija
- gads ļegavijs
- gala vijums
- Guarani salvija
- gultnes alūvijs
- intervija dzīvesvietā
- jūrmalas vijolīte
- justies kā zivij sausumā
- justies kā zivij ūdenī
- Ķīnas kavija
- Komiteja Latvijas brīvībai
- Komodora Rivadavija
- kopīga intervija
- Krievijas sālszāle
- Krievijas sveda
- Krievijas tālie austrumi
- Krievijas vihuhols
- Kujāvijas Aleksandrova
- Labradoras vijolīte
- laktācijas periods (govij)
- Latvijas Alus darītāju savienība
- Latvijas Amatniecības kamera
- Latvijas armēņu biedrība
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija
- Latvijas braucamie zirgi
- Latvijas Brīvības cīņas
- Latvijas brūnā
- Latvijas Centrālais depozitārijs
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma
- Latvijas iedzīvotājs
- Latvijas ieliece
- Latvijas rajoni
- Latvijas Republikas gaisa telpa
- Latvijas Republikas komerclikums
- Latvijas Republikas militārā aviācija
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija
- Latvijas Republikas teritorija
- Latvijas rublis
- Latvijas Tautas fronte
- Latvijas tumšgalves
- Latvijas Vēstnesis
- Latvijas-Lietuvas sineklīze
- lauku vijolīte
- Lielais Ravijas ezers
- Lielais Rāvijs
- Lielais Tēvijas karš
- Lietuvas-Latvijas monoklināle
- linu vija
- Livonijas un Krievijas pamiers
- Malāvijas ezers
- mārsilu vija
- Mazais Rāvijs
- Mazovijas Rava
- Mazovijas-Podlases zemiene
- mēlītes vijzobe
- meža vijolīte
- mieturu salvija
- miltainā salvija
- Mīnija klīvija
- Morāvijas karsts
- Morāvijas Ostrava
- Morāvijas vārti
- Mordvijas rezervāts
- motivējošā intervija
- nokarenā salvija
- nokarenā vijzobīte
- noras vijzobe
- Nove Mesto Morāvijā
- pakalnu vijolīte
- palu alūvijs
- parlamentārisma krīze Latvijā
- pirmā vijole
- pirmsrevolūcijas Krievija
- platlapu vijzobe
- pļavas salvija
- pūkainā vijolīte
- purva vijolīte
- Ravijas ezers
- Rēja Silvija
- Revijahihedo sala
- Revijahihedo salas
- Rēvijas ezers
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene
- Rivina vijolīte
- šarlaksarkanā salvija
- seglapu salvija
- Skandināvijas grīslis
- Skandināvijas kalni
- Skandināvijas pussala
- Skandināvijas valstis
- skarbā salvija
- smaržīgā naktsvijole
- smaržīgā vijolīte
- smiltāju vijolīte
- Spānijas salvija
- spēlēt pirmo vijoli
- spilgtā salvija
- sprogainā vijzobīte
- standartizētā intervija
- Stelvijas nacionālais parks
- sūnāja vijolīte
- suņu vijolīte
- Taipejas misija Latvijā
- tauriņziedu vijolīte
- tīruma vija
- trauslā vijzobe
- trauslā vijzobīte
- trejkrāsu vijolīte
- troses vijums
- uzvijas virsvērtība
- Valdivijas sēklis
- vecupju alūvijs
- Viduskrievijas augstiene
- Viduslatvijas augstienes
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons
- Viduslatvijas monoklināle
- Viduslatvijas nolaidenums
- Viduslatvijas zemiene
- vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle
- vijīgā efeja
- vijīgais filodendrs
- vijīgs kā apinis
- vijolīšu sanpaulija
- vijolīšu skaistgalve
- vijoļu dzimta
- zaļā salvija
- zaļziedu nakstvijole
- Ziemeļlatvijas brigāde
Atrasts skaidrojumos (500):
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
- LF A/s "Latvijas finieris"
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- LG A/s "Latvijas gāze"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- mārsilu vija āboliņa vija
- Cuscuta epithymum āboliņa vija
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā
- Ālava Ālave - upe Latvijā
- Alave Ālave - upe Latvijā
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena
- alpenes Alpu vijolītes
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds
- quinte Alta vijole
- kvinta Alta vijole (brača)
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
- Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- aluvijums Alūvijs
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
- upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
- Amada Amata - upe Latvijā
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs
- vērpis Amatnieks, kas vij virves
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- proteja amēba amēbu suga (_Amoeba proteus_), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Baranovka apdzīvot vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā
- Bičje apdzīvota Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pietekas Pezas kreisajā krastā
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
- Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
- Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
- Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
- Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
- Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
- Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
- Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
- Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
- Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Bicjeņa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala ziemeļu pierobežā, Ščaras upes kreisajā krastā
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala austrumos
- Bakšti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabala rietumu daļā
- Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
- Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Bajari apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļu daļā
- Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Biļdzjuhi apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
- Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
- Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
- Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
- Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
- Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
- Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
- Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila
- Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
- Aksjonovozilovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo-Zilovskoe_), Aizbaikāla novadā
- Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
- Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
- Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
- Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
- Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
- Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
- Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
- Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā
- Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā
- Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
- Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
- Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
- Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
- Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
- Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
- Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
- Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
- Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
- Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
Atrasts piemēros (60):
- būt - barons paceļ gaisā pirkstu un brīdi par to tīksminās, viņam ir slaiki, trausli vijolnieka pirksti ar brīnišķīgi koptiem nagiem.
- jauns - Uzvārīs boršču,- Silvija pagriežas un ver jauno ledusskapi, kuru pirms nedēļas kopā ar Edgaru lēti nopirka pēc sludinājuma, pielīmēta tepat, tramvaja pieturā.
- televīzija - Vai tad tu nekad dzīvē neesi redzējis nevienu televīzijas interviju?
- dzēst – Jā, es tieši gribēju jums pateikties visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, ka divreiz samazinājāt lauksaimnieku nodokļus un dzēsāt viņu parādus.
- lietot — Biedri Goldman, kopš Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai, svina krāsu iekšdarbos lietot uz visstingrāko aizliegts.
- robeža — Es tikko šķērsoju Latvijas un Lietuvas robežu.
- apvienošanās — Jo vairāk tāpēc, ka mēs patiesi neesam pamanījuši nekādu Krievijas un Austrumeiropas noziedzīgo grupējumu apvienošanos!
- dēls — Jūsu dēls spēlē vijoli?
- vijole — Jūsu dēls spēlē vijoli?
- valsts — Latvija ir maza valsts, neviens jau nezina, ka Andris ir no Latvijas, un mūs tur neviens negaida.
- rasties — Nu, tā kā prelūdija — no kurienes viens ungārs Latvijā radies.
- zemgrīdas — Un tomēr, — atkal Dovīda balss siltā vilnī plūda no zemgrīdas, — visa Sniegavija nebija atdevusies Konrāda nobūrumam bez ierunām, visi nebija noticējuši, ka tas, ko viņš dara, viņiem varētu nākt par labu.
- spēle — Viņiem ar vīru tā patika tava spēle, ka viņi nosprieda, kāpēc vijolei putēt uz skapja, ja to var likt lietā.
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- pieteikt sevi "Olas" ir jauna – pirms pusotra gada sevi pieteikusi- hip-hop apvienība, kura ātri sasniegusi ievērojamu popularitāti Latvijā.
- dienvidnieks «Mums Latvijā svaigi augļi un dārzeņi ir pusotru, divus mēnešus, pēc tam ēdam dienvidniekus.
- praktika (..) Tiešām der uzņemties ceļojumu uz Latviju, lai redzētu darbā jauno teātra veidu, kas vieno pagātnes labāko praktiku ar pārdrošām idejām.
- svētki 10. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Mārtiņdiena, kura simbolizē ziemas sagaidīšanas svētkus.
- federācija 12. jūnijā Krievijas Federācija pieņēma savu Suverenitātes deklarāciju, tādējādi nostājoties pret PSRS centrālo varu.
- konka 1882.cgadā Rīgas pilsētas valde ar Šveices ģenerālkonsulu Krievijā – inženieri Diponu noslēdza līgumu uz 32 gadiem par zirgu tramvaja jeb tā saucamās "konkas" līniju izbūvi Rīgā.
- novembris 1918. gada 18. novembrī Latvija proklamēja neatkarību.
- nozīmīgs 1924. gads bija nozīmīgs gads Latvijas šaha dzīvē, 13. aprīlī, 1. Latvijas šaha kongresa atklāšanas dienā, nodibināja Latvijas Šaha savienību.
- uzbrukt 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija uzbruka Latvijas draudzīgajai kaimiņvalstij Polijai, kuras armija nespēja pretoties.
- celt 1941. un 1949. gada politisko represiju devītais vilnis uz ilgiem laikiem nogremdēja to Latviju, ko cēla mūsu tēvi un vectēvi.
- sagatavošanās 1948. gadā Līvija Endzelīna bez iepriekšējas sagatavošanās iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultātē.
- neatkarība 1990. gadā, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, parādījās arī doma par pavisam jaunas Satversmes radīšanu.
- apgrozījums 2013. gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza 60- 70 miljonu eiro jeb aptuveni 0,7 procentus no visa Latvijas eksporta.
- sambo 2017. gadā startēju Latvijas čempionātā sambo cīņā.
- brīvdiena 25. augustā Lenvija bija paņēmusi brīvdienu.
- sabiedrība 70. gadu sākuma Latvijas sabiedrība nebija īpaši vēlīga pret tiem, kas bija studējuši citur un atgriezās mājās.
- pāris Abās deju programmās jauniešiem līderpozīcijās atrodas Krievijas deju pāri.
- virkne Ābrams sāka strādāt Latvijas valsts izdevniecības vārdnīcu redakcijā par vadītāju, un viņa laikā iznāca virkne dažādu vārdnīcu.
- līderis Abu partiju līderi bija ievēlēti visās pirmskara Latvijas Saeimās.
- asociācija Agija šo olu ir dāsni uzdāvinājusi Latvijas Strausu audzētāju asociācijai.
- atdzimt Agrāk un tagad, velkot paralēles starp šodienu un 20. gadsimta 50. gadu beigām/60. gadu sākumu, kad pasaulē (un, ne mirkli nenokavējot, arī Latvijā) atdzima dokumentālais kino kā mākslas žanrs un personības brīvības izpausme, jo lielajā dzīvē ienāca jaunieši, kas auguši pavisam citos vēsturiskos apstākļos nekā iepriekšējā paaudze.
- vienošanās Aizsūtīju tās direktoram vēstuli, paziņojot, ka līgums tiek anulēts vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais ir tas, ka Latvija tagad kļuvusi par neatkarīgu un suverēnu valsti, un visas iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā.
- darbs Aktīvais darbs pie vizītkartes tapšanas, spītējot mainīgajiem laikapstākļiem, sākās devītajā martā jau 6 no rīta, kad Justs un filmēšanas grupa tikās Latvijas Zinātņu akadēmijas skatu laukumā, lai uzņemtu vizītkartes pirmos kadrus.
- dizains Aktrise pirms kāzām intervijā izteikusies, ka kāzu kleitas dizainu viņa izstrādā kopā ar dizaineru, lai būtu droša, ka iegūs tieši to, ko vēlas.
- retrīts Alise un Džerijs rīko retrītus gan Latvijā, gan Bali – pasniedz jogu tiešsaistē un meklē iespējas to darīt arī klātienē.
- trompete Ansambļa mūziķi spēlē gan klasiskos mūzikas instrumentus (akordeonu, vijoli, trompeti), gan arī senos tautas mūzikas instrumentus, tostarp harmonikas un kokles.
- dziesmots Apaļīgi maiga un liega skaņa cēlās un krita, pletās plašumā un vijās augstumā, un tad, pacēlusies līdz augstākajai robežai, uz brīdi atslāba, lai pārdzimtu klusinātākā un vēl lieliskākā pacilātībā, līdz, kaut kur augstu gaisos sasniegusi pašu daiļskanības virsotni, šī satraucošā dziesma strauji krita lejup, kur putnu līksmo atgriešanos ar gavilēm sagaidīja viņu lejā palikušie biedri, uzbangojot jaunu dziesmotas ekstāzes vilni, uz brīdi iepriecinot visu pasauli un skumjos cilvēkus, kas kustas pa tās virsu; te dziedāšana mitējās tikpat pēkšņi kā sākusies, ejā pazibēja tumša ēna, un alā ienāca Oenguss Ogs.
- puse Aploksnes otrā pusē bija norāde, ka tā ar pastmarku der sūtīšanai ne vien Latvijā, bet arī uz Lietuvu un Igauniju.
- boulderings Apmēram tā no malas izskatās kāpšanas sporta veids boulderings, kas Latvijā nav pats populārākais, bet entuziasti un profesionāli sportisti tam ir.
- liels Apskāvis sevi ar rokām, gluži kā no liela aukstuma sargājot, pusaizvērtām acīm Mārtiņš paiet Silvijai garām.
- ārkārtīgs Ar šādu auto braukt bija ārkārtīgi prestiži, savukārt Krievijā ražoto žiguli tagad varēja nopirkt katrs muļķis.
- domāt Ar viltu tiki domājis virvju vijēju šrāgā iepirkties?
- mīlestība Ar visu to, ka viņa citās zemēs ir dzīvojusi, viņa ir spējusi paturēt savu mīlestību pret Latviju.
- ekonomika Arī apgalvojums par Latvijas saimniecības lielo nozīmi visas Vācijas kara ekonomikā līdz šim nav pienācīgi izvērtēts.
- piemērot Arī ES likumdošana Latvijā tiek pārņemta, balstoties uz LR IeM PMLP ekspertīzi un prasmi Eiropas direktīvas piemērot Latvijas situācijai.
- pietikt Arī Latvijā pietiek iespēju, tā nav, ka mums ir tikai Rīga un viss pārējais – lauki.
- sparģelis Arī Latvijā var izaudzēt sparģeļus!
- uzbrukšana Arī par Ukrainas uzbrukšanu Krievijai ir meli.
- uztraukšanās Arī šeit, manuprāt, gluži nevietā dažu trimdas avīžnieku un amatpersonu uztraukšanās, saredzot pēdējā laika Latvijas dzejā tikai sarkanos pavedienus.
- arī Ārpus Latvijas robežām, piemēram, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, arī Vācijā Vidzemi vairāk pazīst kā Livoniju.
- izmantot Arvien biežāk Latvijas uzņēmēji- darba devēji, sniedz pakalpojumus vai veic darbu ārvalstīs, un šo pakalpojumu sniegšanai vai darba veikšanai izmanto darbiniekus, kuri ir darba attiecībās ar Latvijas uzņēmumu.
- tiesa Asociācija uzskata, ka šis spriedums grauj tiesu varas reputāciju Latvijā.
- sievišķs Aspazijai Latvijas vēsturē pieder vislielākā mēroga sievišķā, dumpinieciskā un simboliskā vara, kāda līdz šim redzēta.
- neatkarīgs Astoņu gadu vecumā, vēl neatkarīgās Latvijas laikā, Laimonis sāk iet Liepas skolā.
- akadēmiskais gads ASV vēstniecība Latvijā izsludinājusi konkursu Hamfrija stipendijām 2015./ 2016. akadēmiskajam gadam.
vij citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv