Paplašinātā meklēšana
Meklējam vij.
Atrasts vārdos (157):
- aviji:1
- Evija:1
- alvijs:1
- apvija:1
- apvijs:1
- Bovija:1
- Cevije:1
- etvija:1
- Havija:1
- izvija:1
- kavija:1
- Levijs:1
- ļevijs:1
- mūvijs:1
- novija:1
- Pāvija:1
- Rāvija:1
- revija:1
- Sovijs:1
- šaviji:1
- tēvija:1
- alūvijs:1
- Avijegi:1
- čatovij:1
- Červija:1
- elūvijs:1
- grāvijs:1
- ilūvijs:1
- Kalvija:1
- kazvija:1
- kazviji:1
- klīvija:1
- Latvija:1
- nerviji:1
- purvijs:1
- salvija:1
- salvijs:1
- sētvija:1
- Silvijs:1
- stēvija:1
- Svijaga:1
- alluvijs:1
- Batāvija:1
- bedovijs:1
- Bolīvija:1
- Borovije:1
- caurviju:1
- čatovijs:1
- delūvijs:1
- dilūvijs:1
- eflūvijs:1
- endīvija:1
- fartovij:1
- ievijums:1
- izvijums:1
- kalavijs:1
- kazuvija:1
- kolūvijs:1
- Krievija:1
- Kujāvija:1
- ļagavijs:1
- Malāvija:1
- Mazovija:1
- Morāvija:1
- Mordvija:1
- ozolvija:1
- savijums:1
- Segovija:1
- sevijais:1
- sinovija:1
- sinovijs:1
- tevijais:1
- altvijole:1
- aluvijums:1
- apojovijs:1
- asinovija:1
- Bateivija:1
- flerovijs:1
- Gustavija:1
- impluvijs:1
- implūvijs:1
- intervija:1
- kallovijs:1
- Kivijervi:1
- kolokvijs:1
- konvīvijs:1
- lakvijole:1
- Maldīvija:1
- Maskavija:1
- matvijoks:1
- Monrovija:1
- Novijbuga:1
- Novijbuha:1
- papurvijs:1
- perlūvijs:1
- prolūvijs:1
- pusvijole:1
- relikvija:1
- Sņardvijs:1
- daiļvijīgs:1
- eksekvijas:1
- ekzekvijas:1
- goļakovijs:1
- intervijēt:1
- jaukvijīgs:1
- kollokvijs:1
- kompluvijs:1
- komplūvijs:1
- Krivijriha:1
- kvadrīvijs:1
- mangrovija:1
- maniluvijs:1
- Novijuzeņa:1
- perijovijs:1
- proflūvijs:1
- ampērvijumi:1
- Berjozovija:1
- hirolokvija:1
- kurčatovijs:1
- Mazkrievija:1
- mendelevijs:1
- mēnešvijole:1
- naktsvijole:1
- Novijoskola:1
- solilokvijs:1
- supervijums:1
- Baltkrievija:1
- kalciprīvija:1
- Lielkrievija:1
- Novijrozdila:1
- Novijrozdola:1
- Opikonsīviji:1
- Santaflāvija:1
- somnilokvija:1
- somnolokvija:1
- Sosnovijbora:1
- amforilokvija:1
- bronhilokvija:1
- naktsvijoliņš:1
- naktsvijolīte:1
- Novijurengoja:1
- Rietumlatvija:1
- Austrumlatvija:1
- Beisužekļevija:1
- Dienvidlatvija:1
- Dienvidslāvija:1
- hormonoprivija:1
- kavernilokvija:1
- naktsvijolītes:1
- Novijmargelana:1
- pektorilokvija:1
- Dienvidmorāvija:1
- paratireoprīvija:1
- portretintervija:1
- telefonintervija:1
- Rietumbaltkrievija:1
- Ponfaveržē-Moronvijē:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- 2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
- 2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
Atrasts vārdu savienojumos (178):
- 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- āboliņa vija
- Alpu vijolīte
- Alpu vijolītes
- Apolinario Saravija
- ārstniecības salvija
- Atijs Nāvijs
- atliektā salvija
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks
- augstā vijolīte
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Austrumlatvijas augstienes
- Austrumlatvijas zemiene
- baltā sētvija
- Baltkrievijas anteklīze
- Baltkrievijas grēda
- Baltkrievijas latviešu kopiena
- Baltkrievijas Republika
- baroks Latvijas arhitektūrā
- Batāvijas asaras
- Berjozovija grēda
- birztalu salvija
- boka skuržavije
- Bolīvijas fuksija
- Bolīvijas kalniene
- Bolīvijas mandevila
- brīnumainā vijolīte
- brīvā intervija
- caurviju attīstība
- Čehijas–Morāvijas augstiene
- cēlā klīvija
- čukstiena pektorilokvija
- daļēji standartizētā intervija
- darba intervija
- dažādkrāsu salvija
- Dienvidlatvijas kāple
- Dienvidmoldāvijas līdzenums
- Dienvidslāvijas karaliste
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- dūkstu vijolīte
- dumbrāju vijolīte
- Eiropas vija
- Elvijēra un Ljomona
- endīvija cigoriņš
- etnogrāfiskā intervija
- gads ļegavijs
- gala vijums
- Guarani salvija
- gultnes alūvijs
- intervija dzīvesvietā
- izpirkšanas operācija Krievijā
- jūrmalas vijolīte
- justies kā zivij sausumā
- justies kā zivij ūdenī
- Ķīnas kavija
- Komiteja Latvijas brīvībai
- Komodora Rivadavija
- kopīga intervija
- Krievijas akadēmija
- Krievijas sālszāle
- Krievijas sveda
- Krievijas tālie austrumi
- Krievijas vihuhols
- Kujāvijas Aleksandrova
- Labradoras vijolīte
- laktācijas periods (govij)
- Latvijas Alus darītāju savienība
- Latvijas Amatniecības kamera
- Latvijas armēņu biedrība
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija
- Latvijas braucamie zirgi
- Latvijas Brīvības cīņas
- Latvijas brūnā
- Latvijas Centrālais depozitārijs
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma
- Latvijas iedzīvotājs
- Latvijas ieliece
- Latvijas Kara muzejs
- Latvijas rajoni
- Latvijas Republikas gaisa telpa
- Latvijas Republikas komerclikums
- Latvijas Republikas militārā aviācija
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija
- Latvijas Republikas teritorija
- Latvijas rublis
- Latvijas Tautas fronte
- Latvijas tumšgalves
- Latvijas Vēstnesis
- Latvijas-Lietuvas sineklīze
- lauku vijolīte
- Lielais Ravijas ezers
- Lielais Rāvijs
- Lielais Tēvijas karš
- Lielmorāvijas valsts
- Lietuvas-Latvijas monoklināle
- linu vija
- Livonijas un Krievijas pamiers
- Malāvijas ezers
- mārsilu vija
- Mazais Rāvijs
- Mazovijas Rava
- Mazovijas-Podlases zemiene
- mēlītes vijzobe
- meža vijolīte
- mieturu salvija
- miltainā salvija
- Mīnija klīvija
- Morāvijas karsts
- Morāvijas Ostrava
- Morāvijas vārti
- Mordvijas rezervāts
- motivējošā intervija
- nokarenā salvija
- nokarenā vijzobīte
- noras vijzobe
- Nove Mesto Morāvijā
- pakalnu vijolīte
- palu alūvijs
- parlamentārisma krīze Latvijā
- pirmā vijole
- pirmsrevolūcijas Krievija
- platlapu vijzobe
- pļavas salvija
- pūkainā vijolīte
- purva vijolīte
- Ravijas ezers
- Rēja Silvija
- Revijahihedo sala
- Revijahihedo salas
- Rēvijas ezers
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene
- Rivina vijolīte
- šarlaksarkanā salvija
- seglapu salvija
- Skandināvijas grīslis
- Skandināvijas kalni
- Skandināvijas pussala
- Skandināvijas valstis
- skarbā salvija
- smaržīgā naktsvijole
- smaržīgā vijolīte
- smiltāju vijolīte
- Spānijas salvija
- spēlēt pirmo vijoli
- spilgtā salvija
- sprogainā vijzobīte
- standartizētā intervija
- Stelvijas nacionālais parks
- sūnāja vijolīte
- suņu vijolīte
- Taipejas misija Latvijā
- tauriņziedu vijolīte
- tīruma vija
- trauslā vijzobe
- trauslā vijzobīte
- trejkrāsu vijolīte
- troses vijums
- uzvijas virsvērtība
- Valdivijas sēklis
- vecupju alūvijs
- Viduskrievijas augstiene
- Viduslatvijas augstienes
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons
- Viduslatvijas monoklināle
- Viduslatvijas nolaidenums
- Viduslatvijas zemiene
- vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle
- vijīgā efeja
- vijīgais filodendrs
- vijīgs kā apinis
- vijolīšu sanpaulija
- vijolīšu skaistgalve
- vijoļu dzimta
- zaļā salvija
- zaļziedu nakstvijole
- Ziemeļlatvijas brigāde
Atrasts skaidrojumos (200):
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- Kalnazveņģu depozīts 15. gs. 2. ceturkšņa depozīts, atrasts 1964. g. tagadējā Aizkraukles novadā pie Kalnazveņģu mājām, tas bija māla pods ar 5396 sudraba monētām (13.-15. gs.) un gredzeni; lielākais monētu Depozīts Latvijā
- Nolikums par guberņām 1775. g. likumdošanas akts par vietējās pārvaldes reformu cariskajā Krievijā; tiesa tika atdalīta no izpildorgāniem, izveidotas guberņas un apriņķi; 2-3 guberņas pārzināja ģenerālgubernators vai viņa vietnieks
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- Sergeja Kirova salas 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km2, arktiskā tundra
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
- LF A/s "Latvijas finieris"
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- LG A/s "Latvijas gāze"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- mārsilu vija āboliņa vija
- Cuscuta epithymum āboliņa vija
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
- Brestas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Baltkrievijā, valsts dienvidrietumu daļā, robežojas ar Grodņas, Minskas un Gomeļas apgabalu, kā arī ar Ukrainu un Poliju
- Mogiļovas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Baltkrievijā, viens no sešiem valsts apgabaliem, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Gomeļas, Minskas un Vitebskas apgabalu, kā arī ar Krieviju
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
- Buhāras vilajets administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānā, robežojas ar Karakalpakstānu, Navoji, un Kaškadarjas vijaletu, kā arī ar Turkmenistānu
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
- Narvas kultūra agrā un vidējā neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.), izplatīta gk. Igaunijā, Latvijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļu daļā; keramika (smaildibena trauki, ovālas bļodiņas) maz ornamentēta; gk. raga un kaula rīki
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- Bulgana aimaks Mongolijas ziemeļu daļā, robežojas ar Darnahūlas, Orhonas, Centra, Uvurhangaja, Arhangaja un Huvsgula aimaku, kā arī ar Krieviju
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugu
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- medību sports aktīvās atpūtas veids, ar kuru Latvijā var nodarboties no 18 gadu vecuma tikai _Mednieku un makšķernieku biedrības_ biedri
- Kļuču sopka aktīvs stratovulkāns Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, augstums - 4750 m, ledāji, 84 sānkonusi un krāteri, augstākais kalns pussalā un augstākais aktīvais vulkāns Eirāzijā, izvirdumi novēroti vairāk nekā 50 reizes kopš 1697. g.; 1996. gadā Kļuču sopka kopā ar citiem vulkāniem un vairākiem rezervātiem iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā Kamčatkas vulkāni
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā
- Ālava Ālave - upe Latvijā
- Alave Ālave - upe Latvijā
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena
- alpenes Alpu vijolītes
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds
- quinte Alta vijole
- kvinta Alta vijole (brača)
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
- Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
Atrasts piemēros (21):
- būt - barons paceļ gaisā pirkstu un brīdi par to tīksminās, viņam ir slaiki, trausli vijolnieka pirksti ar brīnišķīgi koptiem nagiem.
- jauns - Uzvārīs boršču,- Silvija pagriežas un ver jauno ledusskapi, kuru pirms nedēļas kopā ar Edgaru lēti nopirka pēc sludinājuma, pielīmēta tepat, tramvaja pieturā.
- televīzija - Vai tad tu nekad dzīvē neesi redzējis nevienu televīzijas interviju?
- dzēst – Jā, es tieši gribēju jums pateikties visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, ka divreiz samazinājāt lauksaimnieku nodokļus un dzēsāt viņu parādus.
- lietot — Biedri Goldman, kopš Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai, svina krāsu iekšdarbos lietot uz visstingrāko aizliegts.
- robeža — Es tikko šķērsoju Latvijas un Lietuvas robežu.
- apvienošanās — Jo vairāk tāpēc, ka mēs patiesi neesam pamanījuši nekādu Krievijas un Austrumeiropas noziedzīgo grupējumu apvienošanos!
- dēls — Jūsu dēls spēlē vijoli?
- vijole — Jūsu dēls spēlē vijoli?
- valsts — Latvija ir maza valsts, neviens jau nezina, ka Andris ir no Latvijas, un mūs tur neviens negaida.
- rasties — Nu, tā kā prelūdija — no kurienes viens ungārs Latvijā radies.
- dzelzsbetons — Šīs kazarmas uzcēla trīsdesmito gadu sākumā, un tā bija pirmā monolīta dzelzsbetona celtne Latvijas valstī.
- zemgrīdas — Un tomēr, — atkal Dovīda balss siltā vilnī plūda no zemgrīdas, — visa Sniegavija nebija atdevusies Konrāda nobūrumam bez ierunām, visi nebija noticējuši, ka tas, ko viņš dara, viņiem varētu nākt par labu.
- spēle — Viņiem ar vīru tā patika tava spēle, ka viņi nosprieda, kāpēc vijolei putēt uz skapja, ja to var likt lietā.
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- pieteikt sevi "Olas" ir jauna – pirms pusotra gada sevi pieteikusi- hip-hop apvienība, kura ātri sasniegusi ievērojamu popularitāti Latvijā.
- dienvidnieks «Mums Latvijā svaigi augļi un dārzeņi ir pusotru, divus mēnešus, pēc tam ēdam dienvidniekus.
- praktika (..) Tiešām der uzņemties ceļojumu uz Latviju, lai redzētu darbā jauno teātra veidu, kas vieno pagātnes labāko praktiku ar pārdrošām idejām.
- svētki 10. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Mārtiņdiena, kura simbolizē ziemas sagaidīšanas svētkus.
- federācija 12. jūnijā Krievijas Federācija pieņēma savu Suverenitātes deklarāciju, tādējādi nostājoties pret PSRS centrālo varu.
vij citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv