Paplašinātā meklēšana

Meklējam vej.

Atrasts vārdos (135):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (817):

Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu.
āļava Alveja.
ālava Alveja.
ālaveja Alveja.
alavejs Alveja.
ālavene Alveja.
aloja Alveja.
aloje Alveja.
alve Alveja.
alvejs Alveja.
stoletnieks Alveja.
aloe Alvejas.
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula").
īstā alveja alveju suga ("Aloe vera").
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
lākturis Apgaismes rīks zvejai tumsā.
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai.
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
Rīgas alusnesēju brālība apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei.
boslis Ar dzelzi apkalts miets zvejai.
bosts Ar dzelzi apsists miets zvejai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
krāst Ar karoti izcelt (izzvejot biezumus).
tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus.
uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā.
Šveja Asveja.
Osvejas ezers Asvejas ezers Baltkrievijā.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai.
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
Howeia belmoreana Belmora hoveja.
bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot.
izbļitkāt Bļitkojot izzvejot.
izbļitkot Bļitkojot izzvejot.
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
bruģītis Brienamais zvejas rīks.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama.
malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
bridējs Cilvēks, kas zvejo ar bridni.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
pakreijāt Daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu).
pakārst Daļēji izzvejot (ūdenstilpi).
rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.
nozveja Darbība, process --> nozvejot (1).
mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot.
Ligustrum delavayum Delaveja ligustrs.
Paeonia delavayi Delaveja peonija.
zvejiecīte Dem. --> zvejniece.
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai.
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
dakarēt Dukurēt - zvejot ar dukuru.
lomenis Dukurs, zvejas tīkla veids.
lomens Dukurs, zvejas tīkla veids.
piedūlēt Dūlējot piezvejot.
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji.
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs.
Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers.
brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot.
Howeia forsteriana Forstera hoveja.
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
pautenieki Garie zvejnieku zābaki.
megžt Gatavot zvejas tīklu.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
Golīva Golveja, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas).
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla.
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
pops Grunduļu zvejnieks.
hevea Hevejas.
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida").
kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints.
howeia Hovejas jeb kentijas.
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana").
Forstera hoveja hoveju suga ("Howeia forsteriana").
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
ielikt Iemest (zvejas rīku).
iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas.
sazvejot Ilgāku laiku zvejot.
nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
kāst Intensīvi zvejot (zivis).
iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas.
dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū.
izvanskāt Izvilkt, izzvejot.
izvilkt Izzvejot (1).
izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
izdukurēt Izzvejot ar dukuru.
izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
izgūt Izzvejot.
uzzvejot Izzvejot.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
Urasima japāņu mitoloģijā — zvejnieks, kas ciemojies jūras valdnieka pilī.
zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē.
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
jūras bampļi jūras zvejas tīklu pludiņi, metāla (vai cita materiāla) bumbas ar tukšu vidu.
arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki.
jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
bruģis Kabenis (zvejas tīkls).
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
tuba Kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā.
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
kabele Kāds zvejas rīks.
lieša Kāds zvejas tīkls lielāku jūras zivju zvejošanai.
vadnieks Kāds, kas piedalās zvejā ar vadu 3.
izdukurēties Kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru.
zivotājs Kaislīgs zvejnieks.
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
bomis Kārts, kas iet cauri vada velkamajam kubuliņam (ziemas zvejā).
vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis.
ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
kentia Kentija jeb hoveja.
ketave Ketaveja.
ketovejs Ketaveja.
ķetovejs Ketaveja.
ketuveja Ketaveja.
ketuvejs Ketaveja.
bauga Klucītis pie zvejnieku vada.
šķilsts Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
šķiltiņš Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt.
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla.
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
baklis Koks zvejnieku tīklu žāvēšanai.
Aloe arborescens kokveida alveja.
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks.
TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch").
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
lupica Labas sekmes zvejā vai medībās.
taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot).
lasenis Lašu zvejas tīkls.
naktsspaile Lašu zvejas tīkls.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
plods Liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem).
troša Lielas zvejas laivas enkura tauva.
kūris Liels murds reņģu zvejai.
metinis Liels zvejas tīkls.
vilcenis Liels zvejas tīkls.
zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki.
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants.
lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
mailene Mailīšu zvejas tīkls.
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā.
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
maksts Makveida zvejas tīkls.
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
brakoņieris Maluzvejnieks.
maliķis Maluzvejnieks.
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē.
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris.
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
zebene Mednieka vai zvejnieka tarba.
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē.
Amimitls Meksikāņu mitoloģijā - zvejniecības dievs.
putasū mencu dzimtas rūpnieciskas nozvejas zivs; arī ēdiens no šīs zivs gaļas.
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
samērcēt mērcējot (bļitkojot) sazvejot.
metenis Metamais zvejas tīkls.
vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
MZS Motorizētā zvejas stacija.
narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
naktszveja Nakts zveja.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
naktsāķis Nakts zvejas rīks.
puņģis nēģu zvejas grozs.
mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
sonnis Neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai.
bagare Neliels jūras zvejnieku tīkls.
kreja Neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks.
traleris Neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1).
zebaks Neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai.
āms Neliels maisveida zvejas tīkls.
feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
kliperis Neliels un ātrs zvejas motorkuģis.
klipis Neliels velkamais zvejas tīkls.
logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
grūdenis Neliels zvejas tīkls.
mīdeksnis Neliels zvejas tīkls.
vadiņš Neliels zvejas tīkls.
vadutelis Neliels zvejas tīkls.
bradiņš Neliels zvejas vads.
bredenis Neliels zvejas vads.
bridiņš Neliels zvejas vads.
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība; maluzvejniecība.
maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
plāne No zāles brīva vieta upē zvejošanai.
banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
abars Noteikta veida tīkls zvejai; stāvvads.
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums.
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
apvelcēt Nozvejot ar velci.
nogūt Nozvejot.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot.
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
OZFLB Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze (raj.).
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai.
zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē.
zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis.
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli.
pavilkt Pazvejot.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus.
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz).
piemakņīt Piezvejot.
izkāst Pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi).
Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
Halla Pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos ("Hull, Kingston upon Hull"), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
Ormoka Pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.).
Taklobana Pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ķeblavika Pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.).
Akureiri Pilsēta Islandes ziemeļu daļā ("Akureyri"), 18000 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta, zivju konservu kombināts, kuģubūvētava.
Ako Pilsēta Izraēlā ("Akko"), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
Hačinohe Pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.).
Gisborna Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.).
Phohana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.).
Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
Primorskoahtarska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeiska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
Nuevitasa Pilsēta Kubā ("Nuevitas"), Kamagvejas provincē, 44900 iedzīvotāju (2004. g.).
Florida Pilsēta Kubā, Kamagvejas provincē, 53800 iedzīvotāju (2002. g.).
Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
Četema Pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.).
Gilingema Pilsēta Lielbritānijā ("Gillingham"), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.).
Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
Neringa pilsēta Lietuvā ("Neringa"), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
Rāiša Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.).
Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
Puntofiho Pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.).
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1).
iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis.
rinduks Pirmais un pēdējais tīkls zvejas tīklu virknē.
megžināt Pīt, aust zvejas tīklu ar lielām acīm.
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
plaudinis Plaužu zvejas tīkls.
plūksna Pludiņš (zvejas tīklam).
ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods.
plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
apzveja Process, darbība --> apzvejot.
ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
tāriņš Redeles, ar kurām aizsprosto no zvejas rīkiem neaizņemtās vietas lašu tacī.
ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā.
tāriņi Režģi, ko izmanto zivju zvejā.
smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
jade Rinda zvejas tīklu, ko kopā izmet jūrā; jada.
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja.
sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā).
zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam.
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas).
kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā).
jedus Sasaistītu zvejas tīklu rinda; jeda.
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm.
piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm).
uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķēros (uz zvejas rīka āķa) - par zivīm.
pieķerties Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm).
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
zvejniekciemieši Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejniekciems" iedzīvotāji.
tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās.
zvejus Savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu.
sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis).
sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli.
saķeselēt Sazvejot ar tīklu.
sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis).
savilkties Sazvejot sev.
sazvejoties Sazvejot sev.
sarīzēt Sazvejot, saķert ar tīklu.
iezvejot Sazvejot.
sagūt Sazvejot.
savilkt Sazvejot.
sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām.
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis.
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai.
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali.
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku).
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā.
Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons.
ātenis Speciāls tīkls akmeņplekstu zvejošanai.
makšķerēšana Sporta veids - zivju zveja ar makšķeri.
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē.
SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB).
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
lēzēt Stiept, kārtot zvejas tīklu.
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
ķeksis Šāda veida zvejas rīks.
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras.
venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī.
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
stubele Tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag.
zvejniekiemējs Tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa.
makaris Tas, kas zvejo duļķainā ūdenī.
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas.
tiņas Tīkls (zvejai).
tine Tīkls (zvejas).
pusvimbuksnis tīkls ar smalkām acīm vimbu zvejai.
raudenis Tīkls raudu zvejai.
ķudelis Tīkls strikta (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai.
ķudele Tīkls strikta 2 (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai; ķudelis.
vimbuks Tīkls vimbu zvejošanai.
velkamtīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot; velkamaistīkls.
velkamaistīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot.
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri.
lošas Tīklveida zvejas rīki.
nākt Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
bristies Tikt nozvejotam ar bridni.
iesagūties Tikt nozvejotam.
nosagūties Tikt nozvejotam.
nosamegžties Tikt pagatavotam (par zvejas tīklu).
Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
pelaģiskais tralis tralis zvejai pelaģiālē dažādā dziļumā.
grunts tralis tralis zvejai ūdenstilpes dibenā.
dvīņu tralis tralis, kuru velk divi zvejas kuģi vai laivas
tribrades Trejbridim līdzīga zvejošanas palīgierīce.
trojnīks trejbridis, tīkls zivju zvejai upēs un ezeros trijatā ar iebrišanu.
buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā.
līvis Trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki.
trollings Trollingošana - zvejošanas veids, velcēšana.
tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji.
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus.
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
poģis Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģe.
poģe Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģis.
barkšķis Vecs zvejas tīkls.
ņemt volkstu veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi.
ķerties Veikties zvejā, retāk medībās.
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu.
zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji.
sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai.
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi.
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus.
vidējtīkls Vidēja izmēra tīkls, gk. reņģu zvejai.
giroskūters Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem, ar akumulatoru un elektodzinēju; segvejs.
veijers Viena no divām zvejas traļa vilkšanas trosēm.
pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
suveksis Vimbu zveja Daugavā.
bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai.
treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos.
stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi.
Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē.
līcenis Ziemas zvejas palīgrīks.
kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus.
NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation").
sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai.
zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.).
grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā.
loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus).
piekrastes zveja zveja sauszemes tuvumā.
tālzveja Zveja tāljūrās.
gūties Zvejā tikt iegūtam.
ruša Zveja vēlā rudenī.
ruža Zveja vēlā rudenī.
kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
zvejs Zveja.
zvejus Zveja.
cilpiņa Zvejas āķa atsevišķa daļa.
knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus.
zvejas baseins zvejas apgabals.
laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
polme Zvejas koks ar ko tīklu pastumj zem ledus.
nozvejas (arī zvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
zvejas (arī nozvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
traļmeistars Zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali (1).
kravella Zvejas kuģu tips 16. gs., atbilst spāņu karavellai.
kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas.
kārba Zvejas laiva.
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž.
ungurkoks Zvejas laivas stūres vadāmais koks.
kārbinieks Zvejas laivas vadītājs.
lunka Zvejas osta.
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju.
šķilsts Zvejas piederums ūdu žāvēšanai.
šķiltiņš Zvejas piederums ūdu žāvēšanai.
kailis Zvejas piederums, gara virve, ko lieto zvejas vadu vilkšanai.
aste Zvejas rīka - āmja gals.
iekšspārns Zvejas rīka - bridņa - daļa, ko velk tuvāk krastam.
ārspārns Zvejas rīka - bridņa daļa, ko velk tālāk no krasta.
astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs.
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem.
žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
plaza Zvejas rīks - ķesele.
tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas.
čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
palaidene Zvejas rīks - peldošā ūda.
palaidenis Zvejas rīks - peldošā ūda.
kabene Zvejas rīks - trejbridis; kabenis.
slepe Zvejas rīks - velce.
šlepe Zvejas rīks - velce.
šļepe Zvejas rīks - velce.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
ķerpaka Zvejas rīks, ar kuru zivju smokamā laikā smeļ no āliņģa zivis.
otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
aizsprosta zvejas rīks zvejas rīks, ko novieto upē, jūrā, ezerā (piemēram, murds, tacis).
veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
vada Zvejas rīks, liels tīkls, iemetnis.
pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim).
vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai.
vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna.
mutene Zvejas rīks; mutenis.
mutenis Zvejas rīks.
spailis Zvejas rīku komplekts.
spails Zvejas rīku komplekts.
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas.
gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi.
pūceks Zvejas tīkla atsaite.
milīns Zvejas tīkla atsvars.
linums Zvejas tīkla audums.
muciņa Zvejas tīkla boja.
mucīte Zvejas tīkla boja.
vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā.
rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai).
rinuksis Zvejas tīkla gals.
bundulis Zvejas tīkla gremde; pludiņš.
birulis Zvejas tīkla gremde.
ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš.
klēcinieks Zvejas tīkla malas koks.
papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē.
plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra).
bungulis Zvejas tīkla pludiņš.
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām.
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene.
baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene.
baltene Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls.
bučs Zvejas tīkla veids, ko izmanto arī irbju ķeršanai.
iemeteklis Zvejas tīkla veids, venteris.
dunkuris Zvejas tīkla veids.
grūdeklis Zvejas tīkla veids.
klēpenis Zvejas tīkla veids.
kurne Zvejas tīkla veids.
laidenis Zvejas tīkla veids.
vedene Zvejas tīkla veids.
plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
loši Zvejas tīkli lielākām zivīm.
vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks.
megžine Zvejas tīkls ar lielām acīm.
abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes.
rīze zvejas tīkls, ko izmet starp divām laivām, un četri vīri velk
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1).
divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot.
bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
ielaidnis Zvejas tīkls, zvejai no laivas pa straumei.
aužams Zvejas tīkls.
daudzacis Zvejas tīkls.
ķina Zvejas tīkls.
loms Zvejas tīkls.
rīža Zvejas tīkls.
rīžs Zvejas tīkls.
iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
andogi Zvejas vada rupjākās daļas; vada pusgabali.
ālēšana Zvejas veids, kas izmato ar straumi laižamus tīklus.
ierzekls Zvejas ventera atskarbis.
valksts Zvejas vieta, ko apņem ar vienu tīkla metienu.
flotile Zvejas, sporta vai ekspedīcijas kuģu vienība.
zvejlieta Zvejasrīks.
zvejvieta Zvejasvieta.
klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas.
verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu.
tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla.
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī.
lenca Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē.
lencis Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē.
ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni.
kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri.
mērķis zvejniecībā vietas iezīmēšana, zīme, parasti bojas izskatā.
zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada.
skaitulis Zvejniecībā zivju skaita mērvienība.
zvejība Zvejniecība.
zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi.
loķīzeris Zvejniecības palīgrīks āķu atlocīšanai.
letukši Zvejniecības piederums korķa pludiņi.
stātuvis Zvejniecības rīks boja.
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
kaušelis Zvejnieka lāpsta ar ko ūdeni no laivas izsmelt.
zveins Zvejnieka miteklis.
zvejnieksieva Zvejnieka sieva; arī zvejniece.
našumi Zvejnieka veiksme, loms.
Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.
zvejnieks Zvejnieki.
grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens.
verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū.
šnorenieks Zvejnieks ar šņori.
vadinieks Zvejnieks, kas ar vadu zvejo.
brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas.
jūras arājs zvejnieks.
jūrasvīrs Zvejnieks.
ribaks Zvejnieks.
višķers Zvejnieks.
ziviķis Zvejnieks.
zivinieks Zvejnieks.
zuvenieks Zvejnieks.
zuviķis Zvejnieks.
zuvinieks Zvejnieks.
zvejasvīrs Zvejnieks.
zvejenieks Zvejnieks.
zvejinieks Zvejnieks.
zvejniece Zvejnieks.
zvejnieki Zvejnieks.
zvejs Zvejnieks.
zvejš Zvejnieks.
zveju draudze zvejnieku draudze.
karcis Zvejnieku grozs, ko agrāk lietoja zivju vairuma mērīšanai.
z/k Zvejnieku kolhozs.
ZKS Zvejnieku kolhozu savienība.
ZKP Zvejnieku kultūras pils.
dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā.
čorka Zvejnieku māja.
zvejniekmeita Zvejnieku meita; arī jauna zvejniece.
ZPB Zvejnieku patērētāju biedrība.
kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru.
Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
pūna zvejnieku tīklu novietne.
mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
atzvejot Zvejojot atnākt.
dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru.
vilkt lomu zvejojot gūt lomu.
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
nozvejot Zvejojot iegūt.
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus.
aizzvejot Zvejojot nonākt līdz.
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings.
kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3).
nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus).
nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot.
abarāt Zvejot ar abaru.
blitnēt Zvejot ar blitni.
bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru.
kabat Zvejot ar brideni.
bugurot Zvejot ar buguru.
burgāt Zvejot ar burgu.
mangot Zvejot ar dukuru 1(1).
dukurēt Zvejot ar dukuru.
dūkurēt Zvejot ar dukuru.
dukurot Zvejot ar dukuru.
dūkurot Zvejot ar dukuru.
kablēt Zvejot ar kabli.
kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni.
žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi.
kapelēt Zvejot ar kapeli.
klēpot Zvejot ar klēpeni 1.
makšķerēt Zvejot ar makšķeri.
plazavāt Zvejot ar plazu.
rīzēt Zvejot ar rīzi.
rīžot Zvejot ar rīžu.
āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu.
bridžot Zvejot ar tīklu.
smalstīt Zvejot ar tīklu.
uzrīzēt Zvejot ar tīklu.
tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali.
šmīgot Zvejot ar trali.
līvēt Zvejot ar trīsstūra prizmas veida bridni (līvi).
vadot Zvejot ar vadu.
velcēt Zvejot ar velci 1(3).
slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā.
lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību.
lāpīt Zvejot naktī ar lāpu.
zvejot pa nīcām zvejot pa upi lejup.
bagarēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu.
bugurēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu.
spailīt Zvejot upē.
nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas.
rušāt Zvejot vēlā rudenī.
bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
žibulēt Zvejot zivis ar žibuli.
brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī.
lōpeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu.
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
vagot Zvejot; kuģot.
jūru art zvejot.
dīkļot Zvejot.
grūstīt Zvejot.
lenčot Zvejot.
zvejāt Zvejot.
pliķe Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti.
pliķis Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti.
vimbuksis Zveļas tīkls ar vidēji lielām acīm, piemērots vimbu zvejai.
žabārklis Žebērklis zvejošanai.
žabārkls Žebērklis zvejošanai.
žabeklis Žebērklis zvejošanai.
žubeklis Žebērklis, zvejas rīks.
žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa vej.