Paplašinātā meklēšana

Meklējam vej.

Atrasts vārdos (138):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (865):

Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu
āļava Alveja
ālava Alveja
ālaveja Alveja
alavejs Alveja
ālavene Alveja
aloja Alveja
aloje Alveja
alve Alveja
alvejs Alveja
stoletnieks Alveja
aloe Alvejas
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens")
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula")
īstā alveja alveju suga ("Aloe vera")
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
Beligāra apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Hedforda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Maikvilana apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Balja Kloira apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Uhterārda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē
Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē
Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē
Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē
Danmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē; Dūnomra
Kēhrūrua apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
Klifdena apdzīvots vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos
lākturis Apgaismes rīks zvejai tumsā
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
vāot aprīkot zvejas tīklu ar iegrimes akmeņiem
izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai
Rīgas alusnesēju brālība apvienība, kas nodibinājās 14. gs. un pastāveja līdz 19. gs. otrajai pusei
boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
bosts ar dzelzi apsists miets zvejai
iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šveja Asveja
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes
ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku)
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
Howeia belmoreana Belmora hoveja
bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
izbļitkāt Bļitkojot izzvejot
izbļitkot Bļitkojot izzvejot
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
Hevea braziliensis Brazīlijas heveja
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki
bruģītis Brienamais zvejas rīks
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi
Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama
maluzvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju
malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks
zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists
bridējs cilvēks, kas zvejo ar bridni
bļitkotājs cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
Barena dabas apgabals Īrijas rietumos, Golvejas līča dienvidu piekrastē
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
pakreijāt daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu)
pakārst daļēji izzvejot (ūdenstilpi)
rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus
nozveja darbība, process --> nozvejot (1)
mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
Ligustrum delavayum Delaveja ligustrs
Paeonia delavayi Delaveja peonija
zvejiecīte dem. --> zvejniece
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
dakarēt Dukurēt - zvejot ar dukuru
lomenis Dukurs, zvejas tīkla veids
lomens Dukurs, zvejas tīkla veids
piedūlēt Dūlējot piezvejot
nevejnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Neveja" iedzīvotāji
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs
Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers
brīvezers Ezers, kurā jebkurš drīkst zvejot
Howeia forsteriana Forstera hoveja
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
pautenieki Garie zvejnieku zābaki
megžt Gatavot zvejas tīklu
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Klēra grāfiste Īrijas rietumos, no Golvejas līča līdz Šenonas grīvlīcim un Šenonai; Klora
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
pops Grunduļu zvejnieks
hevea Hevejas
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints
howeia Hovejas jeb kentijas
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana")
Forstera hoveja hoveju suga ("Howeia forsteriana")
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
zvejot iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem
ielikt Iemest (zvejas rīku)
iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas
sazvejot ilgāku laiku zvejot
nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē)
kāst Intensīvi zvejot (zivis)
iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt
iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt
ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt
ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt
madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas
dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās)
izālēt Iztaisīt caurumus, piem., zvejnieki ledū
izvanskāt Izvilkt, izzvejot
izgūt Izzvejot
uzzvejot Izzvejot
izvilkt Izzvejot (1)
izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā)
izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves)
apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību)
izdukurēt Izzvejot ar dukuru
izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
Urasima japāņu mitoloģijā — zvejnieks, kas ciemojies jūras valdnieka pilī
zvejniekpuisis Jauns zvejnieks
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi
jūras bampļi jūras zvejas tīklu pludiņi, metāla (vai cita materiāla) bumbas ar tukšu vidu
arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē
kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā
ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki
jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks
bruģis Kabenis (zvejas tīkls)
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot
tuba kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
kabele kāds zvejas rīks
lieša kāds zvejas tīkls lielāku jūras zivju zvejošanai
vadnieks kāds, kas piedalās zvejā ar vadu 3
izdukurēties kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru
zivotājs Kaislīgs zvejnieks
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
bomis Kārts, kas iet cauri vada velkamajam kubuliņam (ziemas zvejā)
vads Kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks; iemetnis
ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos
kentia Kentija jeb hoveja
ketave Ketaveja
ketovejs Ketaveja
ķetovejs Ketaveja
ketuveja Ketaveja
ketuvejs Ketaveja
bauga Klucītis pie zvejnieku vada
šķilsts Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi
šķiltiņš Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi
pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu
pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai
baklis Koks zvejnieku tīklu žāvēšanai
Aloe arborescens kokveida alveja
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks
TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch")
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks
katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam
lupica Labas sekmes zvejā vai medībās
taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
lasenis Lašu zvejas tīkls
naktsspaile Lašu zvejas tīkls
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
plods liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem)
Inišmora lielākā no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos
troša Lielas zvejas laivas enkura tauva
kūris liels murds reņģu zvejai
metinis liels zvejas tīkls
vilcenis liels zvejas tīkls
zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji
slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants
lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām
mailene Mailīšu zvejas tīkls
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
vilkt Makšķerēt, zvejot
vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis
maksts Makveida zvejas tīkls
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu
brakoņieris Maluzvejnieks
maliķis Maluzvejnieks
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu
neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību
zebene Mednieka vai zvejnieka tarba
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē
Amimitls Meksikāņu mitoloģijā - zvejniecības dievs
putasū mencu dzimtas rūpnieciskas nozvejas zivs; arī ēdiens no šīs zivs gaļas
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā
samērcēt mērcējot (bļitkojot) sazvejot
metenis Metamais zvejas tīkls
vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
vabs miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai; vaba (1)
MZS Motorizētā zvejas stacija
narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas
dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
naktszveja Nakts zveja
lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā
naktsāķis Nakts zvejas rīks
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda
puņģis nēģu zvejas grozs
mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti
brīvacis nēģu zvejas laiks, t. i. pārtraukums nēģu aizsardzībā
pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
tube neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tūbe neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
sonnis neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai
bagare neliels jūras zvejnieku tīkls
kreja neliels kāsēju vai lamatu tipa zvejas rīks
traleris neliels kuģis zivju zvejai ar trali (1)
zebaks neliels maiss nozvejoto zivju salikšanai
āms neliels maisveida zvejas tīkls
feluka neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
pinka neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai
šalanda neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā)
kliperis neliels un ātrs zvejas motorkuģis
klipis neliels velkamais zvejas tīkls
logers neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks
grūdenis neliels zvejas tīkls
mīdeksnis neliels zvejas tīkls
vadiņš neliels zvejas tīkls
vadutelis neliels zvejas tīkls
bradiņš neliels zvejas vads
bredenis neliels zvejas vads
bridiņš neliels zvejas vads
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība
malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība; maluzvejniecība
pludi no koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam
krabiķis no koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas
plāne no zāles brīva vieta upē zvejošanai
banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu
desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu)
abars Noteikta veida tīkls zvejai; stāvvads
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
nogūt Nozvejot
apvelcēt Nozvejot ar velci
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms
OZFLB Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze (raj.)
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
zvejnieku draudze pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis
zivrūpniecība pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos
ietacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko ūdensdzīvnieku ceļos; tacis
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
pavilkt Pazvejot
paķeselēt Pazvejot, pavēžot ar ķeseli; pasmelt (parasti zivis) ar ķeseli
venteris pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām
driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi
pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām
pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus
piemakņīt Piezvejot
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz)
izkāst pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi)
Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā
Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.)
Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ormoka pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.)
Legaspi pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona administratīvais centrs, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.)
Taklobana pilsēta Filipīnās, zvejas osta Leites salas austrumu piekrastē, Austrumu Visajas reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.)
Gorta pilsēta Īrijā (_Gort_), Golvejas grāfistē, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Mauntbeljū pilsēta Īrijā (_Mountbellew_), Golvejas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Kregona
Tjūma pilsēta Īrijā (_Tuaim_), Golvejas grāfistē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.); Tjuema
Etinraja pilsēta Īrijā, Golvejas grāfistē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lohreja pilsēta Īrijā, Golvejas grāfistē, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Belinaslou pilsēta Īrijā, Golvejas grāfistē, 6400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēl Ahanaslūha
Ķeblavika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.)
Akureiri pilsēta Islandes ziemeļu daļā ("Akureyri"), 18000 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta, zivju konservu kombināts, kuģubūvētava
Ako pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā
Hačinohe pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gisborna pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.)
Phohana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sinpho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.)
Primorskoahtarska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeiska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
Nuevitasa pilsēta Kubā ("Nuevitas"), Kamagvejas provincē, 44900 iedzīvotāju (2004. g.)
Florida pilsēta Kubā, Kamagvejas provincē, 53800 iedzīvotāju (2002. g.)
Liepāja pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.)
Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
Četema pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos
Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Batu Pahata pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.)
Savīra pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.)
Rāiša pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.)
Bareiru pilsēta Portugālē, Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.)
Puntofiho pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.)
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirklis piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzērkslis
cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1)
iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzērkslis piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1(1)
piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis
rinduks Pirmais un pēdējais tīkls zvejas tīklu virknē
megžināt Pīt, aust zvejas tīklu ar lielām acīm
Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
plaudinis Plaužu zvejas tīkls
plūksna Pludiņš (zvejas tīklam)
plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai
ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā
apzveja process, darbība --> apzvejot
ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
tāriņš Redeles, ar kurām aizsprosto no zvejas rīkiem neaizņemtās vietas lašu tacī
ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā
tāriņi Režģi, ko izmanto zivju zvejā
smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
žoķeris Rīks, miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
jade Rinda zvejas tīklu, ko kopā izmet jūrā; jada
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula
noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja
sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā)
zvejniecisks saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam
Inišbofina sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Golvejas grāfistē
Goramna sala Īrijas piekrastē, Golvejas līča ziemeļrietumos
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
Eranas salas salu grupa Atlantijajas okeāna Īrijas piekrastē, Golvejas līča rietumos
sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas)
kailēt Saritināt trosi (virvi) apaļā vai astoņveida ritulī (jūrniecībā un zvejniecībā)
jedus Sasaistītu zvejas tīklu rinda; jeda
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne
uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm
piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm)
uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķēros (uz zvejas rīka āķa) - par zivīm
pieķerties Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm)
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.)
zvejniekciemieši Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejniekciems" iedzīvotāji
tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās
zvejus savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu
iezvejot Sazvejot
sagūt Sazvejot
savilkt Sazvejot
sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis)
sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli
saķeselēt Sazvejot ar tīklu
savilkties Sazvejot sev
sazvejoties Sazvejot sev
sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis)
sarīzēt Sazvejot, saķert ar tīklu
sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā)
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu
Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs
Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru
slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
kreijāt Smelt, smalstīt; zvejot (ar smeļamrīku)
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons
ātenis Speciāls tīkls akmeņplekstu zvejošanai
makšķerēšana sporta veids - zivju zveja ar makšķeri
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā
stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē
SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB)
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies"
lēzēt Stiept, kārtot zvejas tīklu
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai
ķeksis šāda veida zvejas rīks
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē
tina Šaurs, garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā
tinis Šaurs, garens zvejas tīkls, kurā zivis sabāž galvas un žaunas aizķeras
venteris Šim zvejas rīkam līdzīgs trauks zivju uzglabāšanai ūdenī
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
stubele tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag
zvejniekiemējs tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa
makaris tas, kas zvejo duļķainā ūdenī
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
kopkajīte telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi
virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas
tiņas Tīkls (zvejai)
tine Tīkls (zvejas)
pusvimbuksnis tīkls ar smalkām acīm vimbu zvejai
raudenis Tīkls raudu zvejai
ķudelis Tīkls strikta (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai
ķudele Tīkls strikta 2 (sīku zivtiņu, ēsmas) zvejai; ķudelis
vimbuks Tīkls vimbu zvejošanai
velkamaistīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot
velkamtīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot; velkamaistīkls
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
lošas Tīklveida zvejas rīki
nākt tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu)
iesagūties tikt nozvejotam
nosagūties tikt nozvejotam
bristies tikt nozvejotam ar bridni
nosamegžties tikt pagatavotam (par zvejas tīklu)
Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
pelaģiskais tralis tralis zvejai pelaģiālē dažādā dziļumā
grunts tralis tralis zvejai ūdenstilpes dibenā
dvīņu tralis tralis, kuru velk divi zvejas kuģi vai laivas
tribrades Trejbridim līdzīga zvejošanas palīgierīce
trojnīks trejbridis, tīkls zivju zvejai upēs un ezeros trijatā ar iebrišanu
buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā
līvis Trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki
trollings Trollingošana - zvejošanas veids, velcēšana
tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem)
Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka
Klēra upe Īrijā, Golvejas grāfistē, ietek Koriba ezera dienvidu galā
Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe
Bella upe Kanādā, Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā, Notavejas kreisā krasta pieteka
Nita upe Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, ietek Solvejfērtā
upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
poģis Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģe
poģe Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģis
barkšķis Vecs zvejas tīkls
ņemt volkstu veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi
ķerties Veikties zvejā, retāk medībās
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis
veteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu
vēteris Venteris - no kārkliem u. c. vīts zvejas grozs ar divkāršu dibenu
zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu
Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi
vidējtīkls Vidēja izmēra tīkls, gk. reņģu zvejai
giroskūters Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem, ar akumulatoru un elektodzinēju; segvejs
veijers viena no divām zvejas traļa vilkšanas trosēm
Inišmāna viena no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos
Inišīra viena no Eranas salām, Īrijas rietumu piekrastē, Golvejas līča rietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidaustrumu daļā
pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām
vākšana viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai
suveksis Vimbu zveja Daugavā
bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai
treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos
stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi
Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā)
Slainheds zemesrags Īrijas rietumos, Golvejas grāfistē
zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē
līcenis Ziemas zvejas palīgrīks
kātsāķis Ziemas zvejas rīks, 3-4 m gara kārts, kurai galā dakša ar āķi; ar to no āliņģa uz āliņgi zem ledus stumj dzenamo kārti ar auklu un uzņem auklu uz ledus
NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation")
sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses
grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis
pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi
lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai
zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.)
grumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
gumbis Zivju murds, zivju glabātuve, ko lieto makšķernieki ziemas zvejā
zvejs Zveja
zvejus Zveja
loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā)
kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus)
piekrastes zveja zveja sauszemes tuvumā
tālzveja Zveja tāljūrās
gūties Zvejā tikt iegūtam
ruša Zveja vēlā rudenī
ruža Zveja vēlā rudenī
kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi
cilpiņa Zvejas āķa atsevišķa daļa
knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus
zvejas baseins zvejas apgabals
laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē
polme Zvejas koks ar ko tīklu pastumj zem ledus
nozvejas (arī zvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi
zvejas (arī nozvejas) meistars zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi
traļmeistars Zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali (1)
kravella Zvejas kuģu tips 16. gs., atbilst spāņu karavellai
kārba Zvejas laiva
kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž
ungurkoks Zvejas laivas stūres vadāmais koks
kārbinieks Zvejas laivas vadītājs
lunka Zvejas osta
dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai)
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu
ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju
šķilsts Zvejas piederums ūdu žāvēšanai
šķiltiņš Zvejas piederums ūdu žāvēšanai
kailis Zvejas piederums, gara virve, ko lieto zvejas vadu vilkšanai
aste Zvejas rīka - āmja gals
iekšspārns Zvejas rīka - bridņa - daļa, ko velk tuvāk krastam
ārspārns Zvejas rīka - bridņa daļa, ko velk tālāk no krasta
astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā
sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot
mutenis Zvejas rīks
losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem
žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm
žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm
makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis
plaza Zvejas rīks - ķesele
tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas
čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem
palaidene zvejas rīks - peldošā ūda
palaidenis zvejas rīks - peldošā ūda
kabene Zvejas rīks - trejbridis; kabenis
slepe Zvejas rīks - velce
šlepe Zvejas rīks - velce
šļepe Zvejas rīks - velce
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī
bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
ķerpaka Zvejas rīks, ar kuru zivju smokamā laikā smeļ no āliņģa zivis
otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas)
aizsprosta zvejas rīks zvejas rīks, ko novieto upē, jūrā, ezerā (piemēram, murds, tacis)
veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu
vada Zvejas rīks, liels tīkls, iemetnis
vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai
pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim)
vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
mutene Zvejas rīks; mutenis
spailis Zvejas rīku komplekts
spails Zvejas rīku komplekts
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem
mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas
gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi
pūceks Zvejas tīkla atsaite
milīns Zvejas tīkla atsvars
linums Zvejas tīkla audums
muciņa Zvejas tīkla boja
mucīte Zvejas tīkla boja
vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā
rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai)
rinuksis Zvejas tīkla gals
birulis Zvejas tīkla gremde
bundulis Zvejas tīkla gremde; pludiņš
ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš
klēcinieks Zvejas tīkla malas koks
papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē
bungulis Zvejas tīkla pludiņš
plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra)
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt
dunkuris Zvejas tīkla veids
grūdeklis Zvejas tīkla veids
klēpenis Zvejas tīkla veids
kurne Zvejas tīkla veids
laidenis Zvejas tīkla veids
vedene Zvejas tīkla veids
baltene Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls
baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
bučs Zvejas tīkla veids, ko izmanto arī irbju ķeršanai
iemeteklis Zvejas tīkla veids, venteris
klotiņi zvejas tīklam piestiprināti koka pludiņi
plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt
loši Zvejas tīkli lielākām zivīm
aužams Zvejas tīkls
daudzacis Zvejas tīkls
ķina Zvejas tīkls
loms Zvejas tīkls
rīža Zvejas tīkls
rīžs Zvejas tīkls
vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks
megžine Zvejas tīkls ar lielām acīm
abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes
rīze zvejas tīkls, ko izmet starp divām laivām, un četri vīri velk
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1)
divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot
bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
ielaidnis Zvejas tīkls, zvejai no laivas pa straumei
iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
andogi Zvejas vada rupjākās daļas; vada pusgabali
ālēšana Zvejas veids, kas izmato ar straumi laižamus tīklus
ierzekls Zvejas ventera atskarbis
valksts Zvejas vieta, ko apņem ar vienu tīkla metienu
malzeme zvejas zona jūrā ~4-5 verstis no krasta
flotile Zvejas, sporta vai ekspedīcijas kuģu vienība
zvejlieta Zvejasrīks
zvejvieta Zvejasvieta
zvejība Zvejniecība
klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas
verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu
tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī
lenca Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
lencis Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni
kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri
mērķis zvejniecībā vietas iezīmēšana, zīme, parasti bojas izskatā
zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
skaitulis Zvejniecībā zivju skaita mērvienība
zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
loķīzeris Zvejniecības palīgrīks āķu atlocīšanai
letukši Zvejniecības piederums korķa pludiņi
stātuvis Zvejniecības rīks boja
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
kaušelis Zvejnieka lāpsta ar ko ūdeni no laivas izsmelt
zveins Zvejnieka miteklis
zvejnieksieva Zvejnieka sieva; arī zvejniece
našumi Zvejnieka veiksme, loms
Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā
zvejnieks Zvejnieki
grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens
jūras arājs zvejnieks
jūrasvīrs Zvejnieks
ribaks Zvejnieks
višķers Zvejnieks
ziviķis Zvejnieks
zivinieks Zvejnieks
zuvenieks Zvejnieks
zuviķis Zvejnieks
zuvinieks Zvejnieks
zvejasvīrs Zvejnieks
zvejenieks Zvejnieks
zvejinieks Zvejnieks
zvejniece Zvejnieks
zvejnieki Zvejnieks
zvejs Zvejnieks
zvejš Zvejnieks
verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū
šnorenieks Zvejnieks ar šņori
vadinieks Zvejnieks, kas ar vadu zvejo
brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas
zveju draudze zvejnieku draudze
karcis Zvejnieku grozs, ko agrāk lietoja zivju vairuma mērīšanai
z/k Zvejnieku kolhozs
ZKS Zvejnieku kolhozu savienība
ZKP Zvejnieku kultūras pils
dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā
čorka Zvejnieku māja
zvejniekmeita Zvejnieku meita; arī jauna zvejniece
ZPB Zvejnieku patērētāju biedrība
kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru
Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai
pūna zvejnieku tīklu novietne
mauči zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim
atzvejot Zvejojot atnākt
dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru
vilkt lomu zvejojot gūt lomu
nozvejot Zvejojot iegūt
sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus
aizzvejot Zvejojot nonākt līdz
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu)
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings
jūru art zvejot
dīkļot Zvejot
grūstīt Zvejot
lenčot Zvejot
zvejāt Zvejot
kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3)
nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus)
nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot
abarāt Zvejot ar abaru
blitnēt Zvejot ar blitni
bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru
kabat Zvejot ar brideni
bugurot Zvejot ar buguru
burgāt Zvejot ar burgu
dukurēt Zvejot ar dukuru
dūkurēt Zvejot ar dukuru
dukurot Zvejot ar dukuru
dūkurot Zvejot ar dukuru
mangot Zvejot ar dukuru 1(1)
kablēt Zvejot ar kabli
kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni
žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi
kapelēt Zvejot ar kapeli
klēpot Zvejot ar klēpeni 1
makšķerēt Zvejot ar makšķeri
plazavāt Zvejot ar plazu
rīzēt Zvejot ar rīzi
rīžot Zvejot ar rīžu
āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu
bridžot Zvejot ar tīklu
smalstīt Zvejot ar tīklu
uzrīzēt Zvejot ar tīklu
šmīgot Zvejot ar trali
tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali
līvēt Zvejot ar trīsstūra prizmas veida bridni (līvi)
vadot Zvejot ar vadu
velcēt Zvejot ar velci 1(3)
slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību
lāpīt Zvejot naktī ar lāpu
zvejot pa nīcām zvejot pa upi lejup
bagarēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
bugurēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
spailīt Zvejot upē
nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas
rušāt Zvejot vēlā rudenī
bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
žibulēt Zvejot zivis ar žibuli
brist (zivis) zvejot zivis iebrienot ūdenī
luopeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu
ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli
vagot Zvejot; kuģot
pliķe Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
pliķis Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
vimbuksis Zveļas tīkls ar vidēji lielām acīm, piemērots vimbu zvejai
žabārklis Žebērklis zvejošanai
žabārkls Žebērklis zvejošanai
žabeklis Žebērklis zvejošanai
žubeklis Žebērklis, zvejas rīks
žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai
zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai

vej citās vārdnīcās:

MEV

vej