Paplašinātā meklēšana
Meklējam tapt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (161):
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt
- pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
- noķert ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2)
- līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu
- atģist Atcerēties, attapties, iedomāt
- paģist Atcerēties, attapties, iedomāt
- atķerties Atģisties, atjēgties, attapties
- apiet Atrast, sastapt
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
- patapt Attapt (2)
- apsaķerties Attapties
- atcerēties Attapties
- atdabuities Attapties
- atdabūties Attapties
- noklārēties Attapties
- sagaubties Attapties
- sajēgties Attapties
- trikt Attapties
- patapties Attapties (3)
- atņemties Attapties, atgūties
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas
- atsatikties Attapties; apjēgt
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
- tikt būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}
- tapšņāt Censties iztapt
- meklēt Censties sastapt (kādu)
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.)
- iztapoņa cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt
- svešs cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks
- rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti
- melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
- Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas
- krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu
- ielabēt Ietapt
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- izdābt Izdabāt, iztapt
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
- aizkurtēt Izkurtēt, tapt porainam, pārkoksnēties, izčākstēt
- iztintināt Izpatikt, iztapt
- uztapt Iztapt
- ietapt Iztapt (1)
- iztapšņāt Iztapt (1)
- iztīkāt Iztapt (1)
- klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā)
- iztikt Iztapt, izpatikt
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties
- palikt kļūt, tapt
- sačūdīties lēnām attapties
- tikt lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; [tapt]{s:1695}, [kļūt]{s:1696}
- pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
- krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem)
- Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām
- aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt)
- pagadīt nejauši sastapt (ļaut notikt)
- pagadīt nejauši sastapties
- sasadurties nejauši sastapties
- sagadīties nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur)
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt
- nevarēt iztapt kā slimam vēderam nepavisam nevarēt kādam iztapt
- atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām
- atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām
- atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām
- atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri) nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām
- sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām
- satikties nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2)
- satikt nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2)
- pretī norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu)
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī
- virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos
- tveicīgs parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru
- kluss parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas
- garlaicīgs parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ
- skumjš parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām
- priecīgs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību
- karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu
- silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu
- mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
- karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru
- silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru
- līst vai cauri (kādam) pārmērīgi iztapt
- kļūt Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam)
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1)
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to)
- pārtapums paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2)
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1)
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2)
- pietrūkties pēkšņi attapties
- atdurties pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu)
- atjēgties pēkšņi saprast, aptvert; attapties
- pielīsties Pieglaimoties, iztapt (kādam) savtīgos nolūkos
- pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku
- nepagūst ne tēvreizi noskaitīt saka, ja kas notiek ļoti drīz, tā, ka nav iespējams ne attapties
- jātaisa kā āzis uz laipas saka, ja vajag kādam cilvēkam dažādi iztapt
- atkurst Saprast, attapties, atcerēties
- papādīt Sastapt
- stapt Sastapt
- sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu; satikties (1)
- notvert Sastapt (kādu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- atrast Sastapt (noteiktu attieksmi)
- uzgrumties sastapt kaut ko vai kādu
- sagadīt Sastapt, atrast
- satapt Sastapt, satikt
- atrast Sastapt, satikt (kur)
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši)
- sastopties Sastapties
- satapties Sastapties
- stapties Sastapties
- sadurties Sastapties rīcībā, darbībā (ar ko nevēlamu, traucējošu)
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši)
- satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1)
- aiztrāpīt Satikt, sastapt
- aiztrāpt Satikt, sastapt
- dzestrs savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu
- neomulīgs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām
- saspiests savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā
- omulīgs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli
- auksts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu
- salts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu
- gaišs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu
- bail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm
- bail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām
- pabail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām
- baigs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm
- gaišs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu
- patumšs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu
- patīkams savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku
- salts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru
- dairs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu
- krēslains savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu
- auksts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru
- žēl savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
- nepazīstams tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1)
- iztapīgs tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt
- izdaba tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis
- pieglaimīgs tāds, kas glaimo; tāds, kas cenšas iztapt
- svešs tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem
- svešs tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām)
- kļūt Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, tapt (par ko)
- vaigu vaigā tieši, personiski: ļoti tuvu, tiešā saskarē (_biežāk_ sastapties, tikties; redzēt, skatīt)
- pagadīties tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam
- kļūt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [tapt]{s:1698}
- saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula
Atrasts piemēros (21):
- televīzija - Man liekas, tādus tēlus var sastapt vien televīzijas seriālos...
- formīgs - Silikona forma, kurā tapt formīgiem kārumiņiem
- darbs Darba darīšanās man ik pa laikam iznāk sastapties ar cilvēkiem, kas salasījušies ļoti praktisko psiholoģiju un solīda cilvēka etiķetes rokasgrāmatas.
- atminējums Iespējams, tieši vēlmē viņu sastapt – vienalga kādā veidolā – meklējams viņas spēka atminējums.
- vientiesīgs Ir labāk sastapt lāču māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
- pūšana Ja ir kāda patiesi nepatīkama mutes higiēnas problēma, ar kuru varam sastapties, tad tā ir zobu pūšana.
- skrējums Jau nedēļu esmu atpakaļ, bet tā arī no pēdējo mēnešu skrējuma nav sanācis atapties.
- tēls Jūs esat vīrieša tēls, kuru sastapt dzīvē nav nemaz tik vienkārši.
- tapt Kā mūžā tikai vienu teātra izrādi spēlējis puika varēja tapt par aktieri, kā varēja nejauši nokļūt Smilga studijā un iepatikties uzņemšanas komisijai?
- gaisa trošu ceļš Lai taptu gaisa trošu ceļš, pie tā strādāja vairāk nekā 200 cilvēku, bet tehnisko projektu izstrādāja 20 cilvēki.
- pārtika Pāris reižu nedēļā viņu varēja sastapt tuvējā pārtikas veikalā.
- augšāmcelties Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, 7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.
- lidotājs Savukārt latviešu lidotāji nevēlējās tapt izkaisīti pa dažādām vērmahta aviācijas vienībām.
- tapt Sīvi suņi, lepni gani // Mana ceļa maliņā, // Es nevaru garām tapt // Ar to biklu kumeliņu.
- izslēgt Šai produkcijai bija vēl kāda vērā ņemama priekšrocība – katrs modelis tika ražots nelielā tirāžā, kas pircējām izslēdza varbūtību ik uz soļa satapties ar savām “dvīņumāsām”.
- kliedzīgs Tā bija Žega sieva, spiedzīga un kliedzīga leitiete, kurai neviens nevarēja iztapt pa prātam, lai viņa stāvēja uz vezuma, vai grāba āboliņu.
- pārvaldība Tāpēc ir izstrādāts jauns biznesa procesu metamodelis, kurā ir apvienotas izplatītākās ietvaros sastaptās biznesa procesu pārvaldības metodikas.
- tapt Tec, saulīte, drīz zemē, // Lai es varu mājās tapt.
- tapt Tevis dēļ es būtu ar mieru tapt par lībieti.
- asinis Un bieži vakara nokrēslā sastapts sievietes tēls lika iešalkties manām asinīm, jo iedomājos sastapis meklēto.
- salauzta sirds Vēloties būt ar kādu kopā uz visiem laikiem, var attapties ar salauztu sirdi.
tapt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv