Paplašinātā meklēšana

Meklējam sak.

Atrasts vārdos (865):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
saklesīties (ātri) saklesēties.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
griezine Āda saku dzeņaukšām.
sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā.
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
aizrindot Aiziet rindām (sakārtotiem rindās).
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
sasaktāt aizspraust ar saktu.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
coitus per anum anālie dzimumsakari.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
jiti anglosakšu cilts
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
antologs Antoloģijas sakārtotājs.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
sažulnīt apbružāt, sakošļāt.
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā.
savanckāt Apēst; sakost.
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt.
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
šķelderiski Aplami, nesakarīgi.
lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
skaņas ilgums ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība).
elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
plenīca Ar kārstuvi sakārstās vilnas ripulis.
pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
ķenksēt Ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā).
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
ģīgāt Ar mieturi kult, sakult (putās).
balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
nožurnīt Ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu).
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
kluiga Ar sakni izcirsts koks.
raka Ar sakni izrakts koks.
svipšķēt Ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
sazaņģēt ar zobiem sakošļāt.
Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm.
arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange").
miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
Symphytum officinale ārstniecības tauksakne.
bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
Saponaria officinalis ārstniecības ziepjusakne.
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens.
presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
asaga Asaka.
osaka Asaka.
asagots Asakains.
asakaiņš Asakains.
asakāts Asakains.
asakots Asakains.
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
koaksialitāte asu sakritība.
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu.
vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu.
pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
atoma planetārais modelis atoma uzbūve modelis: centrā atrodas atoma kodols, kurā sakoncentrēts pozitīvais lādiņš un gandrīz visa atoma masa, un ap to riņķo elektroni.
hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
bļebināt Ātri un nesakarīgi runāt.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
līnijas ātrums ātrums, ar kādu var pārraidīt informāciju pa sakaru līniju.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda.
eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība.
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens.
šķērsbāze attālums starp gaisakuģa riteņu, slēpju vai pludiņu kontakta ar virsmu centriem.
decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
primārā atvasināšana atvasināšana no saknes.
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem.
attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
astaīņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
astaņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem.
histonomija Audu attīstības un sakārtojuma likumība.
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā.
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
kāja Auga sakne.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
vasas augi augi, kam ir vasas un saknes.
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
puņķis augoņa sakne.
aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru.
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens.
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
epiblēma Augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai.
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
akarinoze Augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
lēsa Augu un augu sakņu saaugums.
ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai.
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem.
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
inerciālā aeronavigācijas sistēma autonomās navigācijas sistēma gaisakuģa atrašanās vietas, kustības ātruma un virziena noteikšanai.
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
garensveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa garensveres leņķi.
sānsveres rādītājs aviohorizonta rādītājs, kas ataino gaisakuģa sansveres leņķi.
ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
mamons Bagātība kā ļaunuma sakne.
no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
balsta sakne balstsakne
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds.
baptīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
baptizīns Baptīzijas sakņu mizas glikozīds.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
ēšana barības ieņemšana mutē, parasti sakošļāšana un norīšana
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne.
kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki.
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
sazvetēt Biezā kārtā sakraut.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
krepele Biezs, sakaltis netīrums.
krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!".
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
protokols BSC binārie sinhronie sakari.
binārā sinhronā komunikācija binārie sinhronie sakari.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli.
piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri.
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā.
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai.
kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm.
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
seseli Briežsaknes.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā.
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem.
ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ.
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
nokuiļot Būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2).
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
zālāt Būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi.
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
ceci Cecumi, sakumi.
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
ceceris Celms ar saknēm.
neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem.
pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms.
atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni).
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes.
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.).
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
tirgus cena, ko nosaka tirgus.
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
ķeršas Ceri, pirtsakmeņi.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sasamiegties Cieši sakļauties.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt.
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut.
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
cigoreņš Cigoriņa sakne.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
kristītais Cilvēks, kas ir saņēmis kristības sakramentu.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirsmas virziens cirsmas garuma virziens, ko nosaka valdošo vēju virziens (no ziemeļiem uz dienvidiem vai no ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem).
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
IOW Citiem vārdiem sakot (angļu "in other words"; īsziņās).
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas.
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību.
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas.
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis.
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
pusapžuvis Daļēji apžuvis; daļēji sakaltis.
piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
Bula algebra daļēji sakārtota algebriska sistēma ar trim operācijām – apvienošanu, šķelšanu un papildināšanu (piemēram, kopām).
kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā.
nosēšanās zona darba laukuma daļa, kas paredzēta gaisakuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sakopšana Darbība --> sakopt.
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
verbāladjektīvs darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību; ģerundīvs.
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi.
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs.
atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
darbu datne datne, kas satur informāciju par darbiem, kuri sakārtoti rindā un gaida to izpildi.
transakciju datne datne, kas satur papildinformāciju un ko transakcijas izmanto datu bāzu vai pamatdatņu modifikācijai.
tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību.
datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes.
platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai.
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
komunikācijas dators dators, ko izmanto sakaru sistēmās un kas orientēts informācijas maršrutēšanas funkciju izpildei.
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra.
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
paketes formāts datoru tīklā pārraidāmās paketes lauku sakārtojums un to izmēri.
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā.
hierarhiskā datu bāze datu bāze, kuras informacionālo objektu hierarhiju nosaka tās vadības sistēma.
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
datu modificēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - jebkura transakcija, kas atbilstoši pieņemtajiem kritērijiem atjauno vienu vai vairākus ierakstus datu bāzē.
atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
kataloģizēta datu kopa datu kopa, kas reģistrēta sistēmas katalogā ar indeksu vai indeksu hierarhiju, kas nosaka tās atrašanās vietu datu vidē (magnētiskajā diskā, magnētiskajā lentē u. c.).
lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips.
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu).
piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija.
turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu.
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu.
tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas.
sakaru tīkls datu pārraides tīkls, kas sastāv no savstarpēji komutējamiem sakaru mezgliem un datu stacijām.
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
datu pārraide datu pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējiem ar sakaru līdzekļiem.
alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā.
bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu.
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.
saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību.
kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols.
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā.
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
piežaut Daudz (nesakarīgi) runāt.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
čāvāt Daudz un nesakarīgi runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem.
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
nokošļāt Daudzkārt košļājot sakodīt (2,3).
izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē.
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans").
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu.
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi.
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
dihogēnija Dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu.
vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā.
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms.
korelācija dažādu pazīmju sakarība.
nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana.
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī).
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā.
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
putnu atražošanas spēja dējējputnu kvalitātes rādītājs, ko nosaka pēc olu apaugļotības un cāļu šķilšanās (procentos).
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā.
pasaciņa Dem. --> pasaka.
sakārnītis Dem. --> sakārnis.
sakasnītis Dem. --> sakasnis.
saknīte Dem. --> sakne.
medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā.
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
cilmatradne Derīgā izrakteņa sakopojums, kas atrodas tā primārajā veidošanās vietā pretstatā kliedņatradnēm.
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
uromantija Diagnoze vai prognoze, ko nosaka uz urīna apskates pamata.
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
cipartīkls digitālo sakaru tīkls.
dīgļsaknīte Dīgļsakne.
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
dipsāceja Dipsaks.
dipsakācejas Dipsaks.
dipsakaugs Dipsaku dzimta ("Dipsacales").
dipsacaceae Dipsaku dzimta.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
dipsacus Dipsaku dzimtas ģints.
dipsacales Dipsaku rinda.
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
saknubis Divd. --> saknubt.
sakņubis Divd. --> sakņubt.
saknupis Divd. --> sakņupt.
sakņupis Divd. --> sakņupt.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi.
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi.
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus.
fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā.
heterohronija Divu procesu nesakrišana laikā.
diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība.
apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
kollimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte mērīšanas instrumentā.
kolimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte optiskajos instrumentos.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu.
priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu.
iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
radioreglaments Dokuments, kas nosaka sakaru procedūru, ko jālieto radiotelefona sakaros.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka.
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction").
likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dupleksā komunikācija dupleksie sakari.
dupleksā pārraide dupleksie sakari.
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi.
konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe.
kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
spina Dzelonis, ērkšķis, asaka, smaile.
genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem.
urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums.
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni).
siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs.
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas.
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt.
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
netura Dziļi iesakņojies paradums.
globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi.
dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā.
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo.
incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā.
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
dzirksteļains Dzirksteļaina dzija - sakrokojusies dzija.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
tišināt Dzīt, gaiņāt (ko) prom, ārā, sakot "tiš!".
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli.
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm.
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
poltofāgija Ēdiena pamatīga sakošļāšana, tā ka tas pārvēršas par putrai līdzīgu masu.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem; sakošļāt (1).
sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
Rietumeiropa Eiropas rietumu daļa, kuras austrumu robeža līdz 1990. g. sakrita ar komunistiskā režīma valstu rietumu robežu.
īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
biocenoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta biocenozes un tajās norisošās sakarības.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti.
naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
exacum Eksakumi.
līdzīgais eksakums eksakumu suga ("Exacum affine").
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma.
glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2).
Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes.
elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā.
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
Bio-Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja.
griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu.
precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma.
logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu.
elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai.
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm.
kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
faksimilsakari Elektrosakaru sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, fotoattēlu) pārraidīšanai.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
vadu sakari elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
primitīvs elementārā transakcija, kuru izmanto datoru tīklos, lai organizētu blakus slāņu protokolu mijiedarbību.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
satīriskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka atklātu, asu izsmieklu.
sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu.
ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
genotipiskā mainība fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka ģenētiskie faktori.
apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību.
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
patūbis Filca spilvens saku iekšpusē.
filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti.
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem.
relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu.
iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna.
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru.
mata maisiņš folikuls, kurā ietverta mata sakne.
glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
Toričelli formula formula, pēc kuras aprēķina šķidruma iztecēs ātrumu atkarībā no brīvās krišanas paātrinājuma un šķidruma līmeņa augstuma: w=√2gh (g – brīvās krišanas paātrinājums, h – šķidruma līmeņa augstums virs izteces atveres); šī formula izsaka arī ķermeņa ātrumu brīvā kritienā.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu.
retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā.
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
pāča frizūra, matu sakārtojums.
parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
terminālis funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem.
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
aviotransports Gaisa transports - transports, kurā transportlīdzekļi ir gaisakuģi.
gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas.
gaisakuģa komponējums gaisakuģa agregātu savstarpējais izvietojums, no kā ir atkarīgi gaisakuģa parametri un ārējais izskats.
aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību.
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru.
kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls.
ekonomiskais ātrums gaisakuģa ātrums horizontālajā lidojumā, kam nepieciešama minimāla dzinēja vilkme un degvielas patēriņš stundā.
atraušanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces atraujas no skrejceļa ieskrējiena beigās.
nosēšanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces pieskaras skrejceļam.
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru.
velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā.
Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora.
kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.).
katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
pārlidojuma attālums gaisakuģa lidojuma attālums, ko gaisakuģis bez komerckravas var veikt ar maksimālo degvielas rezervi un ar minimālo aprīkojumu lidojuma drošībai.
treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena.
tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa.
paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei.
applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
gaisa kuģniecība gaisakuģa pārvietošanās valsts vai starptautiskajā gaisa telpā.
meteoradars Gaisakuģa radiolokācijas ierīce, kas konstatē negaisa zonas un centrus; nodrošina lidojumu negaisa laikā.
aprēķina gadījums gaisakuģa slogojums ekstremālos apstākļos, kas jāņem vērā projektējot, aprēķinot gaisakuģa stiprību.
spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds.
šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā.
ceļa līnija gaisakuģa trajektorijas projekcija uz zemes virsmas.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
mācību gaisakuģis gaisakuģis pilotu sākumapmācībai un lidotāju trenēšanai, kas aprīkots ar dubultu vadības ierīču sistēmu, lai varētu pilotēt studentpilots un pilots instruktors.
sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
gaisa satiksmes vadība gaisakuģu kustības regulēšana nolūkā novērst sadursmes ar citiem gaisakuģiem un šķēršļiem.
panelis gaisakuģu spēka konstrukciju tehnoloģiskais un konstruktīvais elements, kas sastāv no apšuvuma un stringeriem.
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu.
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes.
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem.
superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
bacvinis Galda biete (sakne).
krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai.
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums.
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
koherence garīgā sakarība, kas izpaužas rakstos un runā.
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa.
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma.
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos.
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds.
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm.
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību.
hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību.
kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija.
mutatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka mutācijas.
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas ļauj nodrošināt četrus 14,4 bps kanālus, lai nodrošinātu datu pārraidi ar ātrumu 57,6 biti sekundē.
vispārējais pakešu radiopakalpojums globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas nodrošina datu pakešu pārraidi.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa).
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt.
augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu.
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās.
jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.
grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
nepaklausīgi mati grūti sakārtojami mati.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki.
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības.
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem.
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars.
nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm.
līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas.
sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām.
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta.
gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki.
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu.
hierarhiskā komunikācijas sistēma hierarhiskā sakaru sistēma.
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības.
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
ģeogrāfiskais kurss horizontāls leņķis starp ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
magnētiskais kurss horizontāls leņķis starp magnētiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā.
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni.
holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni.
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības.
iedzīvotāju koncentrācija iedzīvotāju sakopotība apdzīvotā vietā.
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām.
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību).
ierēdīt Iekārtot, ierīkot, sakārtot.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
ieknīpēt Iekniebt, sakniebt.
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot).
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
selēties iemājot, iesakņoties.
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu.
kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē.
secīgā apstrāde ierakstu apstrāde tādā kārtībā, kādā tie sakārtoti datnē.
reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes.
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru.
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
aviācijas tēmēklis ierīce šaujamieroču, raķešu marķēšanai no gaisakuģa vai bumbu mešanai; sastāv no viziera iekārtas, skaitļotāja, pilotāžas datu bloka, vadības pults un tēmēkļa indikatora.
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes.
inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
akcelerometrs Ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu.
manoptoskops Ierīce, ar kuru nosaka katras acs redzes spēju atsevišķi.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas.
bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai.
siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus.
katodstaru lampa (arī caurule) ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
izcēlājs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai.
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai; sakūdīt (kādu); izraisīt (kādā) naidu.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
inveterējies Iesakņojies, novecojis; hronisks.
iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt.
audzēties Iesakņoties un augt.
iegozties Iesakņoties.
iesaknēties Iesakņoties.
ieselēties Iesakņoties.
iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
līkiski iet iet sakņupušam, salīkušam.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
bufe Ievilkts, sakrokots volāns.
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums.
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
vēsture ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
izpucināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!".
izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos.
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā.
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli.
venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu.
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru.
telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
infrasarkanā pirts infrasakano staru kabīne.
infrasarkanā sauna infrasakano staru kabīne.
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu.
zarošanās instrukcija instrukcija, kas nosaka nākošās alternatīvās izpildāmās instrukcijas adresi.
programma Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā.
aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā.
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
elevators Instruments smaganu atbīdīšanai un zoba sakņu izcelšanai.
altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu.
sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija).
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
toksokaroze invāzijas slimība, ko gaļēdājiem dzīvniekiem ierosina dzimtas "Anisakidae" cērmes.
tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums.
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
karoč Īsāk sakot, vārdu sakot, nu tad, tad.
karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
Isaka ezers Isaku ezers Ziemera pagastā.
Isāka ezers Isaku ezers Ziemera pagastā.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
der langen Rede kurzer Sinn īsi sakot; _burtiski_: "garās runas īsā jēga".
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
vienvārdsakot Īsumā, īsi sakot.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa.
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
saspurdzināt Izbužināt, sakratīt.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
pļintavāt Izcirst krūmus ar saknēm.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains.
koksne izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm.
koksne izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
uzgludināties Izgludināt, sakārtot (savu apģērbu).
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai.
koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt.
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
izkodelēt Izkost, sakost; izkodaļāt.
izkodaļāt Izkost, sakost.
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi.
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
žabārkstis Izmeklētas koku saknes.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes.
faktiskais izmērs izmērs, kuru nosaka, mērot ar pieļaujamo mērīšanas kļūdu.
salikšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vairāku detaļu savstarpējo stāvokli salikšanas vienībā vai mehānismā.
detaļas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vienas detaļas virsmu savstarpējo novietojumu.
noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā).
prerogatīva izņēmuma tiesība, priekšrocība sakarā ar ieņemamo stāvokli.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi.
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana.
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
izpātaroties Izrunāties, izbārties (izsakot pamācības, pārmetumus).
papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi).
de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu.
da Izsaka apgalvojumu; jā.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
augšus izsaka darbības "augt" pastiprinājumu
alktin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
augtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bārtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bāztin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bērtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
ņemties izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
beršus izsaka darbības pastiprinājumu
bēršus izsaka darbības pastiprinājumu
biršus izsaka darbības pastiprinājumu
bļaušus izsaka darbības pastiprinājumu
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
grūdin Izsaka darbības vārda "grūst" pastiprinājumu.
miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām.
biezin izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
ej galīgi izsaka izbrīnu
vajakis Izsaka izbrīnu un pārsteigumu.
prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
vou Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
wow Izsaka izbrīnu.
fui Izsaka kategorisku noliegumu.
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
baltin izsaka krāsas intensitātes pastiprinājumu
kilo- Izsaka mērvienības palielinājumu tūkstoš reižu.
va (arī vo) vells izsaka negatīvas emocijas.
atšķirgals izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti
atšķirgala līgaviņa izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti
ne velna izsaka noraidījumu.
moins Izsaka pārsteigumu (kā pozitīvas, tā negatīvas emocijas).
Nu moins! izsaka pārsteigumu.
moin Izsaka pārsteigumu.
Moin goten! Izsaka pārsteigumu.
abi izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs"
divi Izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
pe Izsaka riebumu, nicinājumu, fui.
pū Izsaka riebumu, šausmas.
bāšus izsaka šīs darbības pastiprinājumu
birtin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
bītin izsaka šīs darbības pastiprinājumu
birzin izsakā šīs darbības pastiprinājumu
trijtrijāds Izsaka vārda "trijāds" pastiprinājumu.
izskolēt Izsakolot.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
zaebis Izsauciens, izsaka pozitīvas emocijas.
jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu.
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.
ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes.
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
aerosalons Izstāde, kurā eksponē gaisakuģus; var būt arī demonstrējumi lidojumā.
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus).
intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo.
IYSS Ja tu tā saki (angļu "if you say so"; īsziņās).
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura.
Prunus serrulata Japānas ķirsis jeb sakura.
Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās).
kuļčināt Jaukt, maisīt, sakult.
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce.
noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus.
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
personas datu apstrāde jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām.
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos.
promesošie Juridiska konstatācija, ka atsevišķu personu atrašanās vieta nav nosakāma un par to trūkst informācijas.
atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
tiesību efektivitāte juridiskajā aktā noteikto mērķu sakrišana ar juridiskā akta izpildes rezultātiem.
cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
kā sacīt jāsaka kā saka, tā sakot.
informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina.
trīsace Kāda ar 3 acīm (pasakā).
trūda Kāda augu slimība, kas bojā saknes.
kolombo Kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā.
irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
radiokontrolpunkts Kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas.
radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
neceža Kāda plakana, ar asakām bagāta zivs.
cūkčamariņš Kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi).
pričom Kādā sakarā; kāda iemesla dēļ.
sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa.
telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās).
altitūda Kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
kreve Kādas masas sakaltušais ārējais slānis.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
inkorporācija Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
sūnēklis kāds ar nesakoptu bārdu.
brizeles Kāds augs, kura saknes izmantoja audumu krāsošanai.
lukne Kāds dīķa augs ar biezām un maigām saknēm un apaļām lapām.
ķuģis Kāds sakropļots loceklis.
ķeburkāja Kāds, kam vārgas vai sakropļotas kājas.
gleisis Kāds, kas nesakarīgi (aplami) runā.
plankšis Kāds, kas nesakarīgi pļāpā.
želberis Kāds, kas nesakarīgi runā.
javinātājs Kāds, kas vienmēr saka "jā".
ļirkšis Kāds, kurš ātri sadusmojas, ja tam saka ko nepatīkamu.
pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
plaušķis Kāds, kurš nesakarīgi pļāpā.
ķelzis Kāds, kurš nesakopj savu darba vietu.
kumpiķis Kāds, kurš staigā sakumpis, salīcis.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m.
alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā.
Seseli libanotis kalnu briežsakne.
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā.
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs).
kambiāls Kambijam piederīgs, kas ar to sakarā.
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību.
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
apkāpelēt Kāpelējot apkārt, sakāpt (virknē objektu).
kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
kaisēt Karsēt, sakarsēt.
kveldens Karsts, sakarsis.
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
pas Kāršu spēlē - "Atsakos no izspēles" vai "Atzīstu, ka esmu zaudējis".
štabelis Kārtās sakrautu dēļu grēda.
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
erogs Kārtība, sakārtojums.
čikinieks Kārtība, sakārtotība; atbilstība prasībām.
sapļuncināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
sapļundzināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
apkopīgs Kārtīgs, sakārtots, tīrs.
kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām.
burbuļkārtošana Kārtošanas veids, kura gaitā pakāpeniski tiek samainīti vietām kārtojamā masīva blakuselementi, ja tie neapmierina uzdoto sakārtotības kritēriju.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
peska Kas ciets, sakaltis.
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
reālkatalogs Katalogs, kurā apraksti sakārtoti pēc grāmatu un citu materiālu satura.
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem.
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi.
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne.
osatūra Kaulu sakārtojums ķermenī vai tā daļā.
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
apspriešana Kaut kā pārrunāšana, analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus.
gremēklis Kaut kas ciets, ko grūti sakošļāt.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
šeherezada Kaut kas pasakains, neticams.
knubulis Kaut kas saliekts, sakrunkojies.
ķervele Kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies.
cīkstenis Kaut kas sīksts, grūti sakožams.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
trāpījumu procents kešatmiņas mērījums, kas nosaka, cik procentu no visiem piekļuves mēģinājumiem ir veiksmīgi - kuriem kešatmiņā ir atbilstoši dati.
adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās.
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino.
trampkuģniecība Klaiņkuģniecība - neregulāra kuģošana, kurā reisus nosaka pēc līguma, saņemot kravas.
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
kleškas klešķi^1^ - saku savelkamie gali.
kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas.
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos.
pārteikt kļūdīties runājot, sakot.
saklešķēt Kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties.
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti ko tu saki manu muļķīt (par bērniem)?
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs.
koda Kodes, prusaki, tārpi.
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt (1).
negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi.
apliecinājums Kods, ko sakaru sistēmā saņemošā stacija pārsūta pārraidošajai stacijai, lai norādītu, ka tā ir gatava pieņemt datus.
čagums Koka celms ar atsegtām saknēm.
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm.
cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē.
čars Koka sakņu samezglojums.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis.
kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
ķinis Koks, zars, sakne ūdenī, kas zivis aizkavē.
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā).
sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai.
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
adreses formāts komandas adrešu daļas struktūra, kas nosaka reālās adreses elementus un formēšanas veidu.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
variācija kombinatorikā — sakārtota izlase no galīga skaita elementu
amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus.
analītiska funkcija kompleksa mainīgā funkcija, kas katra punkta apkārtnē izsakāma ar Teilora rindu.
automātiskā lidojuma vadības sistēma kompleksa sistēma gaisakuģa vadīšanai pa noteikto trajektoriju, kas sastāv no aeronavigācijas kompleksa un autopilota; pilotāžas un navigācijas komplekss.
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm.
ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi.
burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
maršruta punkts konkrēts ģeogrāfiskais punkts zonālās aeronavigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisakuģa trajektorijas noteikšanai.
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības.
punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
galvanokontraktilitāte Kontraktilitāte, ko nosaka galvaniskie stimuli.
ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats.
koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai.
koincidēt Kopā sakrist.
koincidencija Kopā sakrišana.
kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols.
protokols CCS kopējais sakaru atbalsts.
stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
kollektīvs Kopīgs, kopējs, vispārīgs, vispārējs; sakrāts.
džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
corallorhiza Koraļļsaknes.
trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama.
everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi.
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru.
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3).
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt.
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
eisakieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Eisaki" iedzīvotāji.
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
krāsu līdzsvars krāsu attēla kvalitāte, ko nosaka trīs pamattoņu ekspozīcijas attiecība.
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
viekšt Krāt, sakrāt.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst.
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost.
čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters.
atcēlējs līgums kreditora vai parādnieka vienošanās ar kuru kreditors atsakās no sava prasījuma.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
sakrēslis Krēsla; sakrēsla.
sakrēsls Krēsla; sakrēsla.
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
līnijdefekts Kristāla veidojošo daļiņu precīza periodiskā sakārtojuma izkropļojums, ko veido virkne punkta defektu.
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē.
kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi.
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla.
sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs.
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu.
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens.
enkurierīce Kuģa noenkurošanai nepieciešamo ierīču sakopojums.
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
entofagi Kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes).
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre.
adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
salaisties Kūstot pārvērsties šķidrā masā; sakust.
kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
kompleksa skaitļa modulis kvadrātsakne no kompleksa skaitļa reālās daļas kvadrāta un imaginārās daļas kvadrāta summas.
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem.
magnoni Kvazidaļiņas, kas atbilst spinu pagrieziena viļņiem magnētiski sakārtotā vidē.
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties.
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
acet- Ķīmijas terminu sastāvdaļa, kas norāda uz sakaru ar etiķskābi, piem., acetaldehīds (etiķskābes aldehīds).
prūšpulveris Ķīmikālijas prusaku iznīcināšanai.
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari.
labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
saplakarēt Labi izdauzīt, sakult.
nogremot Labi sakost, sagremot.
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
prokalcitonīns laboratoriski nosakāms hormona prekursors.
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
profānā arhitektūra laicīgā arhitektūra pretstatā sakrālajai
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
datnes slēgšana laiksakritības vadības metode, kas nodrošina datu integritāti, novēršot vairāku lietotāju vienlaicīgu piekļuvi datnei un tās modifikāciju.
vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma.
pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
glycirrhyza Lakricas jeb lakricsaknes.
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
šmerla Lamuvārds, izsaka nicinājumu.
krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
kopojums Lappusēs sakārtots salikums; aplauzums.
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas.
LKSK Latvijas kultūras sakaru komiteja "Tēvzeme".
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija.
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
kalvas Laukakmeņu sakopojumi un grēdas Kurzemes piekrastē.
saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
virgogāmija Laulība bez dzimumsakariem.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu.
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās.
concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
satelitoze Leikoglijas šūnu sakrāšanās ap ganglijšūnām smadzeņu garozā, vērojama progresīvās paralīzes gadījumā.
neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens; vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
lēzēt Lēnām, vārdu pa vārdam sakot, citus aprunāt.
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu.
objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti).
kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti).
lešķu Lešķu koki - saku koki.
libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms.
rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam.
konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas.
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu.
instrumentālais lidojums lidojums, kura laikā gaisakuģa vadīšanai izmanto tikai aeronavigācijas parametru mērītāju rādījumus vai automātiskās lidojuma vadības sistēmas.
borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm.
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
gloverskābe Līdz 80% sakoncentrēta sērskābe.
exacum affine līdzīgais eksakums.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
loran Liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation").
dižsagte Liela sakta.
dižsagts Liela sakta.
lielsakta Liela sakta.
klāgata Liela, nesakopta saimniecība.
nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
klešņa Lielāks kājas sakropļojums.
makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes.
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
levenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
aviācijas bāzeskuģis liels jūras kuģis, uz kura paredzēta gaisakuģu bāzēšanās, pacelšanās, nolaišanās un tehniskā apkope.
svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
Geranium machrorrhizum lielsakņu gandrene.
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma.
vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu.
hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
vektors lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
Symphytum grandiflorum lielziedu tauksakne.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
aviācijas meteoroloģija lietišķā zinātne kurā pēta meteoroloģiskos apstākļus, kādos darbojas gaisakuģis, un šo apstākļu iedarbību uz lidojuma drošību un efektivitāti.
tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
uija Lieto atkārtojumā, izsakot uztraukumu, bailes.
a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
fē Lieto, izsakot aizliegumu.
prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
ķitvainazīt Lieto, izsakot kāpinātas emocijas.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
štrunt Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
va vellos lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
va velns lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
labais Lieto, izsakot pārsteigumu vai sajūsmu.
davai Lieto, izsakot piekrišanu (kādai darbībai).
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
tjutjū Lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis.
sakaru programma lietojumprogramma, kas ar sakaru līdzekļu palīdzību pārvērš lietotāja izmantojamo datoru terminālī datu pārsūtīšanai un saņemšanai no attāla datora.
pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
ciparkonverģence Lietotāja elektronisko sakaru līdzekļu un datoru apvienojums.
pieteikšanās Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju.
programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves.
atcēlējlīgums Līgums, ar kuru kreditors atsakās no sava prasījuma.
literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
izkupināt Likt sarecēt, sakupt.
uzkupināt Likt sarecēt, sakupt.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
medību likums likumdošanas akts, kas nosaka medību saimniecības apsaimniekošanu un reglamentē medību norisi.
civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
darba kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sakopotas darba tiesību normas.
kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
budžeta likumprojektu pakete likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Kulona berzes likums likums, kas izsaka sakarību, ka berzes spēks kontakta punktā ir proporcionāls normālajai reakcijai
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante).
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu).
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā).
Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē.
likumība Likumsakarība.
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
nomotētisks Likumsakarības uzrādošs.
psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās.
sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
Jāgerītis liķieris _Jagermeister_ 35%, kas gatavots no 56 dažādām zālēm, augļiem, saknēm un garšvielām
gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru.
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam).
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni.
solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī.
likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
riņģis Linu sauju sakārtojums lokveida gubā.
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
glīzds Lipīgs, ķēpīgs; sakritis, saplacis.
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā.
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku.
adesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos, piederību vai darbības līdzekli.
allatīvs Locījums, kas izsaka darbības uztvērēju.
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
translatīvs Locījums, kas izsaka objekta pāreju citā stāvoklī.
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību.
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku.
atkarīgais (arī netiešais) locījums locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
servisa piekļuves punkts loģiska adrese, kas dod iespēju sistēmai noteikt datu pārsūtīšanas maršrutu starp attālām ierīcēm, izmantojot piemērotus sakaru līdzekļus.
kombinacionālā shēma loģiskā shēma, kurai izejas signālus noteiktā laika momentā nosaka ieejas signālu kombinācija tajā pat laika momentā.
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai.
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
lopbarības sutinātājs lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties.
noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
iepūtināt Ļaut ūdenim sakrāties (pie aizsprostojuma).
atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis.
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi.
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
mikroabscess Ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums.
kā cūku rakumi ļoti nelīdzens, izvandīts, nekārtīgs, nesakopts.
psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
sacietēt (ari sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām.
antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
tipoloģija mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecās Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
melopoija Mācība par toņu melodisku sakārtošanu.
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
relacionisms Mācība, ka ir lietas, kas nepieciešami pastāv attiecībās, vai ir izsakāmas tajās.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
šņācējprusaks Madagaskaras šņācējprusaks - Madagaskaras prusaks ("Gromphadorhina portentosa").
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums.
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters.
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
sašautēt maisot sakult.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta.
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu.
Phyllodromia germanica mājas prusaks.
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
piesietā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvniekus tur piesietus (stāvvietā) ar saiti, ķēdi vai sakām.
Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
ekspluatācijas pārslodzes maksimālās un minimālās pārslodzes, kas ir pieļaujamas gaisakuģa ekspluatācijā.
prosopopoija Mākslas darbā valodas piešķiršana tādiem radījumiem, kas nerunā, piem., pasakās runājoši dzīvnieki.
allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem.
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
ārējās vārtejas protokols maršrutēšanas protokols, kas nosaka kā savienotie datoru tīkli ziņo viens otram par to savstarpējo pieejamību.
protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā.
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
masīva elements masīva sastāvdaļa, kuru nosaka masīva nosaukums un indeksi.
rindošanas sistēma masveida pieprasījumu apkalpošanas procesu matemātiskais modelis, ar kuru pēta dažādas bioloģiskās, tehniskās, ekonomiskās un ražošanas sistēmas, nosakot šo sistēmu racionālo funkcionēšanas režīmu.
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā.
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā; mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
atskaites sistēma materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita materiāla objekta stāvokli telpā jebkurā laika momentā.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
mātes saknīte mātsakne.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
frizūra Matu sakārtojums.
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli.
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
iekalst Mazliet sakalst.
pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
apkarst Mazliet sakarst.
piekumpt Mazliet sakumpt.
pašķelvinēt Mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu); mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
pakušināt Mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!".
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
Batrachium eradicatum mazsakņu ūdensgundega.
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars.
dabiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
konkasācija Medikamenta sakratīšana pudelē.
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
Mantis religiosa medniekprusaks jeb dievlūdzējs.
mantodea Medniekprusaku jeb dievlūdzēju kārta.
mantis Medniekprusaku kārtas ģints.
megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
saglezēt Mēģināt sakost ko cietu, sīkstu; ar grūtībām sazelēt, sagremot.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika.
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
Peucedanum ostruthianum meistarsakne.
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
jaunava Meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari.
seisnot Meklēt kopsakarības.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
blekte Meldru pinums saku mīkstās pamatnes izveidošanai.
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
prūsaks Melnais prusaks ("Blatta orientalis").
Blatta orientalis melnais prusaks jeb tarakāns.
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
prūšinieks Melnais prusaks.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica").
skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica").
skorcioneri Melnsakne.
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
mēnešmeita Mēness meita (pasaku tēls).
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām.
dresings Mērce, parasti auksta; ar to servē salātus un aukstos sakņu, zivju, gaļas ēdienus.
netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
tiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka tieši eksperimentā.
relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas.
tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus.
ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
Gratias agimus Deo mēs sakām pateicību Dievam.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
cecumi Mēslu metamās dakšas; sakumi.
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
amorfs metāls metāls, kas, ļoti strauji atdzesēts, nekristalizējas, bet saglabā šķidrai fāzei raksturīgo nesakārtoto uzbūvi.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
metālu aktivitātes rinda metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības.
elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus.
lāzerskenēšana Metode reālu objektu trīsdimensiju modeļa izveidei - objekta virsmas skenēšana ar lāzera skeneri nosakot katra punkta attālumu no lāzera atskaites punkta.
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km.
silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju.
komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus.
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
fotogrammetrija Metodes, ar kurām pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka objekta formu, izmērus un stāvokli; izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā un medicīnā.
redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
reglamentētā metroloģija metroloģijas nozare, kas aptver prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts.
nodulus Mezgliņš; šūnu sakopojums.
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi.
mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums.
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
Dipsacus sylvestris meža dipsaks, šīs ģints suga.
kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes.
Ectobius sylvestris meža prusaks.
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā.
kušināt Mierināt, sakot "kuš, kuš!".
mieta sakne mietsakne.
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
ķīmiskā saite mijiedarbība starp atomiem, kas nosaka to enerģētiski izdevīgāko novietojumu vielā.
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
disociācija Mikroorganismu mainības izpausme, ko nosaka mutācijas.
mikroinstrukcija Mikroprogrammas instrukcija, kas nosaka vienas vai vairāku mikrooperāciju izpildi.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti.
minerālagregāts Minerālu sakopojums.
konkrēcija Minerālu veidojums, sakopojums, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
drošības augstums minimālā pieļaujamā augstuma starpība starp šķēršļa vai virsmas augstumu un gaisakuģi.
evolutīvais ātrums minimālais gaisakuģa ātrums, ar kuru tas var izpildīt minimālos manevrus; nemanevra lidmašīnām svarīgs paceļoties, nosēžoties un aizejot uz otro riņķi.
universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
dabiskais minors minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis -tonis -tonis - pustonis - tonis - tonis.
profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces.
stirpu apmetējs mobila mašīna kartupeļu, biešu u. c. sakņu stirpu ieziemošanai - pārsegšanai ar zemi.
mobilais Mobilais telefons - pārnēsājams telefons bezvadu sakariem.
evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu.
kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu.
tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
mašīnisms Modernās dzīves iekārta, ciktāl to nosaka mašīnu lietošana.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
ulgeri Mongoļu biļinu un pasaku kopīgs nosaukums.
karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden").
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
radikuloganglionīts Muguras smadzeņu nervu mugurējo saknīšu un to gangliju iekaisums.
mugurējā rizotomija muguras smadzeņu nervu mugurējo, sensorisko saknīšu pārgriešana (sāpju vai spastiskās paralīzes novēršanai).
priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana.
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
radikulektomija Muguras smadzeņu nervu saknīšu izgriešana.
poliradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu multipls iekaisums.
radikulopātija Muguras smadzeņu nervu saknīšu slimība.
meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums.
radikuloneiropātija Muguras smadzeņu nervu un to saknīšu slimība.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
mieloradikulīts Muguras smadzeņu un to nervu mugurējo saknīšu iekaisums.
mieloradikulopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu patoloģija.
radikulomielopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu slimība.
meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums.
ruksaks Mugursoma; knapsaks.
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm.
viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas.
laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā.
frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus).
grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
aplamēm Muļķīgi, bezsakarīgi.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
tērga Murda sakustēšanās, zivīm ielienot.
muršķēt Murmināt, nesakarīgi pļāpāt.
varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
ēdokšļi Mutē sakošļāta pārtika.
ēdūkšņi Mutē sakošļāta pārtika.
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku.
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma.
neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos.
Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni.
aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
elektroniskā nauda naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā); kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību; kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
uzpravīt Nedaudz pielabot, sakārtot u. tml.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību.
nedzīvdzimstība nedzīvi dzimušo biežums, kuru parasti nosaka kā nedzīvi dzimušo skaita attiecību pret dzīvi dzimušo un nedzīvi dzimušo kopskaitu.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
kvaziparonīmi Neīsti paronīmi, kas veidojušies uz ārējās līdzības pamata bez derivatīva sakara.
ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
kalacs neizrūgusi, sakritusi maize.
plačka Neizrūgusi, sakritusi maize.
bezdibenība Neizsakāmais, neizprotamais.
neizteicams Neizsakāms (2).
nepasakāms Neizsakāms (2).
neizrunājams Neizsakāms.
doma Neizsakot balsī, sevī.
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
lauznis Nekārtīga nesakārtota vieta.
pieridāt Nekārtīgi sakrāmēt.
sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
saspraislot Nekārtīgi sakraut.
uzridāt Nekārtīgi sakraut.
dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties.
promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā.
sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu.
ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem).
buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai.
raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju.
edikula Neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā.
bārkšķi Nelielas saknes.
riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas.
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam.
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
čemuru neļķes neļķes, kuru ziedi sakopoti čemuros.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
ziepjsakne Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne.
kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
fokanēmas Nematožu ģints; atrodamas jūras zivis un dzīvniekos dažādās attīstības stadijās; izraisa anisakiozi.
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums.
indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
nenoteicams Nenosakāms.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku.
maloklūzija Nepareizs sakodiens.
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
basņa Nepatiesas runas; pasakas.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
psomofāģija Nepietiekami sakošļātu barības kumosu norīšana.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
tāmuļot Neprātīgi runāt, runāt bez kāda sakara.
pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
vārdu savienojums nepredikatīva sintakses vienība, ko veido uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi noteiktās gramatiskās formās.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija.
radikulalģija Nervu saknīšu neiralģija.
rizotomija Nervu saknīšu pārgriešana.
neiromērija Nervu sistēmas sakārtojums segmentos.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
alofāzija Nesakarīga runa.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt.
grabažāt Nesakarīgi runāt.
grabažāties Nesakarīgi runāt.
vataļāt Nesakarīgi runāt.
želberēt Nesakarīgi runāt.
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
nesakarīgai Nesakarīgi.
pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
žļarkšķis Nesakarīgs pļāpa.
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums.
blurstiķis Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
inkohērents Nesakarīgs.
lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
inkongruence Nesaskaņa; neatbilstība, nesavienojamība, nesakrišana.
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
memurot Neskaidri, nesakarīgi runāt.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
zulla Neskaidrs, nenosakāms šķidrums.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
ataksafāzija Nespēja sakārtot vārdus teikumā.
agramatisms Nespēja vārdus pareizi gramatiski izveidot un teikumā sakārtot.
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
jēdzienu lauks nestrukturēta tematiski saistītu jēdzienu kopa, kuru sakārtojot veido konkrētas nozares jēdzienu un terminu sistēmu.
sasērties Netiekot tālāk pastāvīgi sakrāties.
aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
šķērsruna Nevēlama elektriskās enerģijas pārvade no viena sakaru kanāla otrā, kas rada pārraidāmā signāla kropļojumus.
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
asinhrons Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhronisks.
asinhronisks Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhrons.
inkongruents nevienlīdzīgs, atšķirīgs, nesakritīgs; nesaskanīgs.
vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
virzāji Nezāles sakņu dārzā.
rūši Nezāļu saknes uzartā laukā.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu.
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu.
vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta.
ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
krens No mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva.
uzgrūšana No mašīnas izlaistu lokšņu pilnīgi pareiza un vienlīdzīga sakārtošana tālākai apstrādāšanai (sagriešanai, brošēšanai).
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
sakņenieks no saknēm pīts grozs.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē.
ēdesis No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
ietvarstāds No sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
advalorais nodoklis nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
pavals Nogāztie, sakritušie koki mežā.
gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā.
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi.
apkārnīt Nokārtot, sakārtot.
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
noklāpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
noklēpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz).
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā.
diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts.
nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
datīvs nomenu un pronomenu locījuma forma, kas izsaka darbības uztvērēju, arī nolūku, un atbild uz jautājumu: kam?
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
āboliņstirpa Nopļauts un stirpā žāvēšanai sakrauts āboliņš.
līdz Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
riz- Norāda uz sakni.
rizo- Norāda uz sakni.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
eignātija Normāls sakodiens.
biooklūzija Normāls zobu sakodiens.
vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
sektoru noteikumi normatīvie akti, kas nosaka regulēto komercsabiedrību uzraudzību.
defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā.
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
pieņemtā lietošanas politika nosacījumi un ierobežojumi, kas nosaka datoru tīkla izmantošanu.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru.
relativitātes princips nosaka, ka visās inerciālajās atskaites sistēmās vienādos nosacījumos ir spēkā vienādi fizikas likumi.
ierīces vārds nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha).
atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
nošu atslēga nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi: šādu radioraidījumu uzskaitījums; attiecīgais iespieddarbs.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus.
seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
sintakse Noteikumi, kas nosaka programmēšanas valodā atļauto konstrukciju izveidošanu, kā arī rakstzīmju izvietojumu programmā.
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību.
počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem.
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm.
atstāt Novēlēt (mantojumu); sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros.
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst.
notiesāšana Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana ar tiesas spriedumu par vainīgu inkriminētajā nodarījumā, nosakot tai kriminālsodu.
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
rangs numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
izdicelēt Ņemt priekšā, sabārt, sakratīt.
saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums.
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu.
tiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju akuzatīvā vai valodās, kurās locījumu nav, - ar nomenu bez prievārda.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem; secība.
attālā vadība objektu vadīšana ar signālu vai ziņojumu palīdzību, ko pa sakaru līnijām raida dators vai specialīzēta vadības ierīce.
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
pentadekanolids Oksipentadecilskābes iekšējs anhidrīds (laktons), atrodams angelikas sakņu eļļas augstākās frakcijās.
arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
Saponaria x oliviana Olivjē ziepjusakne.
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
identificēšana Operācija, kas datu apstrādes sistēmās nosaka lietotāja vai lietojumprocesa identitāti.
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
Hamiltona operators operators, kas izsakāms kā pirmās kārtas diferenciāloperators; nabla.
piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas.
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
apertūra Optiskas sistēmas efektīvais atvērums, ko nosaka lēcu un diafragmu izmēri.
attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^.
lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni.
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
pecten Orgāns putnu, zivju un rāpuļu acī ar ķemmes zaru veidā sakārtotām krokām.
asinodija Orgasma nesakrišana partneriem dzimuma aktā.
purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
rakstaudzis Ornamentāls rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.; veidojums no kādām regulāri sakārtotām sastāvdaļām.
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu.
ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities.
pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis.
pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem).
sakopies Pabeidzis sakopties.
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
sakritināt Padarīt sakrītošu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks.
piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič".
Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta.
Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja.
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
saņudzēt Pajukt, sakustēties.
numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību.
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
pakavsakta Pakavveida sakta.
darbu pakete pakešapstrāde sakārtota darbu secība.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4).
azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
pirmsakne Pamata sakne.
fizikālā lieluma vienību sistēma pamata un atvasināto vienību sakopojums, kas veido kādu sistēmu atbilstoši pieņemtajiem principiem.
tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
izderbelēt Pamatīgi sakratīt.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
stāpelis pamats vai platforma gaisakuģu būvei.
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt.
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
statistiskā hipotēžu pārbaude paņēmienu sistēma matemātiskajā statistikā: ar to palīdzību pārbauda eksperimentālo datu sakritību ar pārbaudāmo hipotēzi.
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
piepucēt Papildus sakopt, uzspodrināt.
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības.
ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot.
koloplikācija Paplašinātas lokzarnas sakrokošanas vai ielocīšanas operācija.
pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
rotorplāns Par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība.
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
pakrauja Pār ūdeni pārkarens, sakņains krasts.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciešu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt.
heterozigotija Parādība, kad vienā īpatnī sakopotas gēna abas pretējās pazīmes.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārsmalīt Pārāk sakurināt.
kāpņveida nomats paralēli orientētu iežu bloku kāpņveida sakārtojums vienā virzienā, ja ir paralēlu plaisu sērija.
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
komutators parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta.
slēdzis parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta.
diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte.
autosoma Parastā, pāra hromosoma, kas nenosaka dzimumu.
Dascillus cervinus parastais sakņmīlis.
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
ispleikst Parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd.
sakne Parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle.
sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
sakne Parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
teknonomija Paraša, ka tēvs, piedzimstot pirmajam dēlam, atsakās viņa labā no saviem amatiem un īpašuma, bet turpina tos pārzināt pirmdzimtā vārdā.
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli.
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu.
dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
pastoforijs Pareizticīgajā baznīcā - sakristeja; dievmaizītes kapsula.
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas.
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus).
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
izkožļāt Pārkost, sakost.
sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut.
dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
revīzija Pārmeklēšana: sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
revidēt Pārmeklēt; sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu.
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
apspriest pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
finanšu gads pārskata periods 12 mēnešu garumā, kas var arī sakrist ar kalendāro gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
atmosfēras pārspriegums pārspriegums, kas rodas sakarā ar elektriskām parādībām atmosfērā.
panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
E955 Pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās.
modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs.
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
proverbijs Paruna, sakāms vārds.
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
pārsaka pasaka.
pārsaka Pasaka.
pāsaga Pasaka.
pasakas Pasaka.
pasaks Pasaka.
paseka Pasaka.
posaka Pasaka.
bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus.
himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
passacaglia Pasakalja.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
svešs vīrs pasakās lietots velna segvārds
reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki pasakās, teikās zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
piesaknis Pasaknis.
pasaku kamols pasaku kopums, ko kāds zina.
pacacnieks Pasaku stāstītājs.
pasacnieks Pasaku stāstītājs.
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne.
muļķītis pasaku tēls - trešais tēva dēls
pienēdis Pasaku tēls, kas izzīž govis.
laumiņa Pasaku tēls, līdzīgs fejai.
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
ferija Pasaku, burvju spēle, krāšņa izrāde.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu).
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
ražošanas organizēšana pasākumu sistēma, kas nosaka racionālu darbaspēka un ražošanas līdzekļu savienošanu vienotā ražošanas procesā.
pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač".
Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis.
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem.
jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut.
raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji.
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!".
pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot "paldies".
īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens.
konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni.
Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja.
sakodums Paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums.
adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(2).
sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
saknupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(1).
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(2).
sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(2).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot(1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1.
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(1).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(2).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(1).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
pārkapāt Pavirši (nolaidīgi) sakapāt.
kā rags pavisam stīvs, sastindzis, sasalis, sakaltis.
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros.
sašļupt pazemināties, kļūt zemākam; sakristies.
pirmā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 25% no kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
otrā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 50% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības; vienāda ar mediānu.
trešā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 75% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
mutantās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka mutantie gēni.
normālās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka normālie gēni.
iedzimtās pazīmes pazīmes, kuru veidošanos nosaka genotips; tās saglabājas no paaudzes paaudzē.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
genotipiskā korelācija pazīmju sakarība radniecīgu dzīvnieku grupā.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
reklāmdatne Paziņojumu datne, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
kariogramma Pēc izmēriem un raksturīgajām pazīmmēm sakārtots kariotipa hromosomu fotouzņēmumu komplekts.
rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
tarsus Pēdas pamats jeb sakne.
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu.
lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens.
monopolpeļņa Peļņa, ko iegūst monopoli, nosakot ražotajai prod. monopolcenas.
perikambijs Pericikls - saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
erotomāns Persona ar slimīgi sakāpinātu dzimumtieksmi vai seksuālu interesi.
diezins Persona, kas bieži saka "die(v)s zin".
kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto
kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto, vai kas veido ētiskas nemonogāmas personīgās attiecības
viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
tāldarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
teledarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu.
personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu.
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
vīzija Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē.
sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
decile Pētāmās parādības pazīmes vērtības, kas dala sakārtotu variācijas rindu desmit vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 10% kopas vienību.
sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
kopotājs Pie avīzēm, žurnāliem, grāmatām u. c. iespieduma darbiem ar sleju sakārtošanu lappusēs nodarbināts burtlicis.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vai sakaru vads 1(1).
ložņājošs stublājs pie zemes pieplacis, stīgojošs un mezglu vietās sakņojošs stublājs.
ātrumu rinda pieaugošā kārtībā sakārtota iespējamo ātruma pakāpju kopa.
sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes.
attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
garummaiņas piekabe piekabe ar maināmu sakabes iekārtas garumu.
noķirināt Piekaut, sakaut.
Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
smagainums Piekusums, sakrājies nogurums.
pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm.
gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis.
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum").
egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum").
interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
habituāls Pierasts, iesakņojies.
saskūtēt Pierunāt, sakūdīt.
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
iesekties Piesprādzēties, piestiprināties, ieviesties, iesakņoties.
pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
kongruēt Pilnīgi sakrist.
kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
krodains Pilns ar grabažām, pilns ar saknēm.
astoņnieks Pilotāžas figūra - gaisakuģa lidojums, kas sastāv no divām pretējos virzienos izpildītām virāžām un ir līdzīgs ciparam 8.
apvērsiens Pilotāžas figūra - gaisakuģa pagriešanās ap savu garenasi par 180 grādiem ar sekojošu lejupejošu lidojuma trajektoriju līdz horizontālam lidojumam pretējā virzienā.
spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle.
pagrieziens uz kalniņa (ranversmans) pilotāžas figūra – gaisakuģis kalniņa izpildes laikā pagriežas par 180° bez apgriešanās ap savu garenisko asi un pikēšanas kalniņam pretējā virzienā.
pilotāžas figūra "kalniņš" pilotāžas figūra, kurā gaisakuģa taisnvirziena lidojuma laikā tiek uzņemts ātrums ar pārslodzi, lielāku par vienu.
lidojošā laboratorija pilotējams eksperimentāls gaisakuģis, kas aprīkots ar iekārtām pētījumiem reālajā lidojumā; šādā laboratorijā izmēģina un pēta jaunu konstrukciju koncepcijas, aerodinamiskas konfigurācijas, borta sistēmas un aprīkojumu.
Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā.
Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Aksakova Pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Adva Pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā).
Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
Hirosaki Pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.).
Jao Pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.).
Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavasaki Pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
Moriguči Pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.).
Nagasaki Pilsēta Japānā ("Nagasaki"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 429500 iedzīvotāju (2015. g.).
Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
Suita Pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.).
Takasaki Pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.).
Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
Sasebo Pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.).
Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Higašiosaka Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.).
Sakai Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas.
Pursaklara Pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.).
Varsaka Pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Āhima Pilsēta Vācijā ("Achim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
Alfelde Pilsēta Vācijā ("Alfeld am Leine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Auriha Pilsēta Vācijā ("Aurich"), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbentheima Pilsēta Vācijā ("Bad Bentheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbēvenzene Pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādfallingbostele Pilsēta Vācijā ("Bad Fallingbostel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādgandersheima Pilsēta Vācijā ("Bad Gandersheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādharcburga Pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādiburga Pilsēta Vācijā ("Bad Iburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauterberga Pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādmindere Pilsēta Vācijā ("Bad Münder am Deister"), Lejassaksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādnendorfa Pilsēta Vācijā ("Bad Nenndorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādpīrmonta Pilsēta Vācijā ("Bad Pyrmont"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzahza Pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzalcderfurte Pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bārzinghauzene Pilsēta Vācijā ("Barsinghausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
Basuma Pilsēta Vācijā ("Bassum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Berzenbrika Pilsēta Vācijā ("Bersenbrück"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Blekēde Pilsēta Vācijā ("Bleckede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bokenema Pilsēta Vācijā ("Bockenem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bodenverdere Pilsēta Vācijā ("Bodenwerder"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Borkuma Pilsēta Vācijā ("Borkum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Brāke Pilsēta Vācijā ("Brake"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bramše Pilsēta Vācijā ("Bramsche"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Braunlāge Pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Braunšveiga Pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.).
Brēmerfērde Pilsēta Vācijā ("Bremervörde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Būholca Pilsēta Vācijā ("Buchholz in der Nordheide"), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīkeburga Pilsēta Vācijā ("Bückeburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Burgdorfa Pilsēta Vācijā ("Burgdorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
Burgvēdele Pilsēta Vācijā ("Burgwedel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bukstehūde Pilsēta Vācijā ("Buxtehude"), Lejassaksijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.).
Klaustāle-Cellerfelde Pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Klopenburga Pilsēta Vācijā ("Cloppenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kukshāfene Pilsēta Vācijā ("Cuxhaven"), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
Damme Pilsēta Vācijā ("Damme"), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dannenberga Pilsēta Vācijā ("Dannenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dasele Pilsēta Vācijā ("Dassel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Delmenhorsta Pilsēta Vācijā ("Delmenhorst"), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīpholca Pilsēta Vācijā ("Diepholz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Dinklāge Pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīzene Pilsēta Vācijā ("Dissen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dransfelde Pilsēta Vācijā ("Dransfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dūderštate Pilsēta Vācijā ("Duderstadt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Einbeka Pilsēta Vācijā ("Einbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsfleha Pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elce Pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Emdene Pilsēta Vācijā ("Emden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešershauzene Pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēzense Pilsēta Vācijā ("Esens"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Frērene Pilsēta Vācijā ("Frerten"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīzoite Pilsēta Vācijā ("Friesoythe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Firstenava Pilsēta Vācijā ("Fuerstenau"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Garbzene Pilsēta Vācijā ("Garbsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 59900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gēstlande Pilsēta Vācijā ("Geestland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gērdene Pilsēta Vācijā ("Gehrden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Geoergmarienhūte Pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gifhorna Pilsēta Vācijā ("Gifhorn"), Lejassaksijas federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
Getingene Pilsēta Vācijā ("Goettingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 116900 iedzīvotāju (2013. g.).
Goslāra Pilsēta Vācijā ("Goslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 50700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gronava Pilsēta Vācijā ("Gronau"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāmelne Pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju.
Hannmindene Pilsēta Vācijā ("Hann. Muenden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hardegsene Pilsēta Vācijā ("Hardegsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hārene Pilsēta Vācijā ("Haren am Ems"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāzelinne Pilsēta Vācijā ("Haseluenne"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Helmštete Pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemingene Pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemmora Pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hezišoldendorfa Pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hildesheima Pilsēta Vācijā ("Hildesheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, uz dienvidaustrumiem no Hannoveres, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hicazkere Pilsēta Vācijā ("Hitzacker"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hoja Pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Holcmindene Pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Jevere Pilsēta Vācijā ("Jever"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēnigslutere Pilsēta Vācijā ("Koenigslutter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lācene Pilsēta Vācijā ("Laatzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
Langelsheima Pilsēta Vācijā ("Langelsheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenhāgene Pilsēta Vācijā ("Langenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēre Pilsēta Vācijā ("Leer"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lērte Pilsēta Vācijā ("Lehrte"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lingene Pilsēta Vācijā ("Lingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 52200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēningene Pilsēta Vācijā ("Loeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lone Pilsēta Vācijā ("Lohne im Oldenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lihova Pilsēta Vācijā ("Luechow im Wendland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Līneburga Pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.).
Melle Pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mepene Pilsēta Vācijā ("Meppen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
Moringene Pilsēta Vācijā ("Moringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Munstere Pilsēta Vācijā ("Munster"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīnburga Pilsēta Vācijā ("Nienburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.).
Nordene Pilsēta Vācijā ("Norden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nordenhama Pilsēta Vācijā ("Nordenham"), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
Norderneja Pilsēta Vācijā ("Norderney"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nordhorna Pilsēta Vācijā ("Nordhorn"), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.).
Northeima Pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Obernkirhene Pilsēta Vācijā ("Obernkirchen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Oldenburga Pilsēta Vācijā ("Oldenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterholca-Šarmbeka Pilsēta Vācijā ("Osterholz-Scharmbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterode Pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Oterndorfa Pilsēta Vācijā ("Ottendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pāpenburga Pilsēta Vācijā ("Papenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
Patenzene Pilsēta Vācijā ("Pattensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Peine Pilsēta Vācijā ("Peine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kvakenbrika Pilsēta Vācijā ("Quakenbrueck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rehburga-Lokuma Pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Retēme Pilsēta Vācijā ("Rethem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2370 iedzīvotāju (2013. g.).
Rintelne Pilsēta Vācijā ("Rinteln"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rodenberga Pilsēta Vācijā ("Rodenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ronnenberga Pilsēta Vācijā ("Ronnenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zaksenhāgene Pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalcgitere Pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarštete Pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šnākenburga Pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēningene Pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēpenštete Pilsēta Vācijā ("Schoeppenstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šortense Pilsēta Vācijā ("Schortens"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šūtorfa Pilsēta Vācijā ("Schuettorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zēlce Pilsēta Vācijā ("Seelze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 32400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zēzene Pilsēta Vācijā ("Seesen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zēnde Pilsēta Vācijā ("Sehnde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīke Pilsēta Vācijā ("Syke"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zoltava Pilsēta Vācijā ("Soltau"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Špringe Pilsēta Vācijā ("Springe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
Štāde Pilsēta Vācijā ("Stade"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.).
Štathāgene Pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štatoldendorfa Pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulingene Pilsēta Vācijā ("Sulingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tvistringene Pilsēta Vācijā ("Twistringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilcene Pilsēta Vācijā ("Uelzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
Uslara Pilsēta Vācijā ("Uslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Fārele Pilsēta Vācijā ("Varel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fehta Pilsēta Vācijā ("Vechta"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fērdene Pilsēta Vācijā ("Verden am Aller"), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīselhēvede Pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Valsrode Pilsēta Vācijā ("Walsrode"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēnere Pilsēta Vācijā ("Weener"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vesterštede Pilsēta Vācijā ("Westerstede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzmūra Pilsēta Vācijā ("Wiesmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vildeshauzene Pilsēta Vācijā ("Wildeshausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilhelmshāfene Pilsēta Vācijā ("Wilhelmshaven"), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vinzene Pilsēta Vācijā ("Winsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitingene Pilsēta Vācijā ("Wittingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitmunde Pilsēta Vācijā ("Wittmund"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfenbitele Pilsēta Vācijā ("Wolfenbuettel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51600 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfsburga Pilsēta Vācijā ("Wolfsburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 122500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vunstorfa Pilsēta Vācijā ("Wunstorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vustrova Pilsēta Vācijā ("Wustrow"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Cēvene Pilsēta Vācijā ("Zeven"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hannovere Pilsēta Vācijā (vācu val. "Hannover"), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.).
Osnabrika Pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 156300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
kalacs pirkta maize ar sakritušu apakškārtu.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
ķerešas Pirtsakmeņi.
ķērši Pirtsakmeņi.
šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē.
šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi).
plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne.
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi.
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
gramzdi Plāni sakasīta sakņu, augļu masa.
akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību.
adorācija Plašākā nozīmē arī godbijība pret sakrālām personām un objektiem.
Gibsona maisījums plaši pazīstams operāciju sakopojums, ko lieto tipveida programmu imitācijai un ko izmato kā etalonu procesoru ātrdarbības noteikšanai.
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam.
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt.
savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem).
vestibulārais labirints plēvainu maisiņu un vadu sakopojums, kurā atrodas līdzsvara receptori.
saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt.
žabriņš Pļāpa, nesakarīgs cilvēks.
piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
enžambemens Poētiskais pārnesums, kas veidojas, kad valodas sintaktiskā pauze un dzejas metriskā pauze nesakrīt.
sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni.
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
ģeopolitika Politoloģiska koncepcija, pēc kuras valsts ārējo politiku nosaka ģeogrāfiskie faktori.
ķisenis Polsterējums (sakās).
popis Polsterējums saku iekšpusē.
popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
pope Popis - polsterējums saku iekšpusē.
souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā.
selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā.
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu.
ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu.
pilotāža Prasme vadīt gaisakuģi lidojuma laikā.
konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā.
diskonts preces cenas pazemināšanās sakarā ar tās kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām prasībām.
programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas.
ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti.
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa.
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
apsveikšana prieka, atzinības izpaušana, parasti izsakot kādu novēlējumu
priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu.
aprīkojums priekšmeti (izņemot gaisakuģa krājumus un noņemamās rezerves daļas), kas paredzēti izmantošanai lidojuma laikā, arī pirmās palīdzības līdzekļi, avārijas un glābšanas iekārtas
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā.
piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari.
čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs.
Abbes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes.
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu).
nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā.
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
datu formāts procedūras vai noteikumi, kas apraksta datu sakārtojumu datnē vai ierakstā.
martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
kļūdu pārbaude process, kura gaitā datoru sistēma vai vairāki ar sakaru līdzekļiem savienoti datori pārbauda, vai datos, ar kuriem apmainās datori vai datoru sistēmas komponenti, nav kļūdu.
kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti.
ražošanas koncentrācija process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība.
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.
disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus.
tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu.
vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai.
lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs.
indekss programmēšanā - vesels skaitlis, kas nosaka kādas datu vienības vietu attiecībā pret citu datu vienību.
funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu.
asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
vadības struktūra programmēšanas valodas konstrukcija, kas nosaka izpildāmo darbību secību.
asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos.
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
vertikālā integrācija progresīvs ražošanas organizācijas veids, pēc kura atsevišķu nelielu uzņēmumu darbību nosaka galvenā firma.
lineārais somatomērs projekcijattālumu somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar antropometru, mērlatu, taustmēru, fotoaparātu, datora skeneri, piem., ķermeņa augstums.
stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā.
prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_.
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_.
starptīklošanas protokols protokols, kas nosaka dažādu datoru tīklu savstarpējos sakarus un mijiedarbību.
vienranga protokols protokols, kas nosaka vienranga entītiju sadarbību, izpildot slāņa funkcijas.
iekšējās vārtejas protokols protokols, kas nosaka, ka maršrutēšanas informācija tiek izplatīta datoru tīklā starp maršrutētājiem.
sakaru protokols protokols, kas vada datu apmaiņas procesu starp datu avotu un datu saņēmēji; parasti tas nosaka pārsūtāmo datu formātu, pārsūtīšanas ātrumu un režīmu, piemēram, sinhrono, asinhrono, pusduplekso vai duplekso režīmu
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru.
evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
brusaks Prusaks.
bruslaks Prusaks.
prūšuks Prusaks.
taraks Prusaks.
blattoptera Prusaku kārta.
blatella Prusaku kārtas ģints.
blatta Prusaku kārtas ģints.
ectobius Prusaku kārtas ģints.
phyllodromia Prusaku kārtas ģints.
virtuves prusaks prusaku suga ("Blatella germanica").
melnais prusaks prusaku suga ("Blatta orientalis"), tarakāns.
ziemeļu prusaks prusaku suga ("Ectobius lapponicus").
meža prusaks prusaku suga ("Ectobius sylvestris").
Madagaskaras prusaks prusaku suga ("Gromphadorhina portentosa").
mājas prusaks prusaku suga ("Phyllodromia germanica").
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
determinācija Psihes fenomenu savstarpēja sakarība.
tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
jaunrades psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam.
pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem.
publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.
zemes izmantošanas plānošana publiskās politikas nozare, kas ietver pasākumus zemes efektīvas izmantošanas sakārtošanai un regulēšanai.
publiskās telekomunikācijas operators publisko tālsakaru operators.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
funkcijas nulle punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne.
pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam.
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
Angelica palustris purva mātsakne.
purvājsaknis Purvsaknis.
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
grūtredzīgs Pusakls.
pusdupleksā pārraide pusdupleksie sakari.
pusdupleksā komunikācija pusdupleksie sakari.
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos.
sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam.
citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem.
melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
racinis Rācenis; rāceņa sakne.
kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
sadursmes brīdinājuma sistēma radionavigācijas sistēma, kas konstatē apkārtējo gaisakuģu bīstamību.
radiopeilētājs Radiopeilers - radioiekārta, kas nosaka virzienu uz raidstaciju.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā.
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai.
attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja.
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
reģināt Rādīt (par bērnu), sakot "re(dz), re(dz)!".
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā.
sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
optimalitātes kritērijs rādītājs, kas izsaka pieņemtā lēmuma realizācijas maksimālo efektu.
dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā.
akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
putnu fizioloģiskā vaislas ātraudzība rādītājs, ko nosaka pēc dienu skaita no izšķilšanās brīža līdz pirmās olas izdēšanai.
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti).
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos.
domu karte radoši, strukturēti tīklveida zīmējumi, kas sakārto un uzglabā informāciju, idejas un domas, izmantojot atslēgvārdus, asociāciju simbolus un zīmējumus.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju).
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
nolieguma noliegums raksturo attīstības procesa virzienu, formu un rezultātu, izsaka attīstību kā virzību pa spirāli.
sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
gāzdinamiskā stūre raķešdzinēja vadības ierīce, kas nosaka vilces spēka darbības virzienu.
kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu.
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi).
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus starp ko.
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu.
Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā.
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
pieraustīt Raustot sakārtot (pietiekmi, daudz).
ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm.
krustenskā iedzimšana recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām, ko nosaka attiecīgās pazīmes determinējošo gēnu lokalizācija dzimumhromosomās.
redusis Redīsa sakne.
radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
konverģence Redzes asu tuvošanās, sakrišana.
talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
rindoties Refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā.
sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1); tikt sakāpinātam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2); tikt sakāpinātam.
sakārsties Refl. --> sakārst; tikt sakārstam.
saklāties Refl. --> saklāt; tikt saklātam.
sakļauties Refl. --> sakļaut(1); tikt sakļautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2.
sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
sakniepties Refl. --> sakniept.
sakomplektēties Refl. --> sakomplektēt(2); tikt sakomplektētam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt(1); tikt sakoncentrētam.
sakopoties Refl. --> sakopot(1); tikt sakopotam.
sakopoties Refl. --> sakopot(2); tikt sakopotam.
sakosties Refl. --> sakost(3).
sakrampēties Refl. --> sakrampēt(2); tikt sakrampētam.
sakrāsoties Refl. --> sakrāsot(2).
sakrāties Refl. --> sakrāt(1); tikt sakrātam.
sakrāties Refl. --> sakrāt(2); tikt sakrātam.
sakratīties Refl. --> sakratīt(1); tikt sakratītam.
sakrauties Refl. --> sakraut; tikt sakrautam.
sakrokoties Refl. --> sakrokot; tikt sakrokotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(1); tikt sakrunkotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(2); tikt sakrunkotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam.
sakulties Refl. --> sakult (1); tikt sakultam.
sakulties Refl. --> sakult (2); tikt sakultam.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
augstākā - zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību.
aviosatiksme Regulāra gaisakuģu satiksme.
represors Regulētājproteīni, kas piesaistās operatoram un pārtrauc transkripciju; to sintēzi nosaka regulētājgēns.
valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori.
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē.
binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
tabula Relāciju datu bāze - datne, kur datu elementu atrašanās vieta rindās un kolonnās nosaka to savstarpējās attiecības.
barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa.
nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha.
nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētiski, atsakoties no pasaulīgās dzīves.
struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi.
ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
rumenīca Resna, sakrunkājusies zarna.
tambuks Resns koks; stumra gabals; sakārnis.
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem.
meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli.
belonoskiaskopija Retinoskopijas veids, ar ko nosaka refrakcijas kļūdu.
cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes.
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu).
sakumpums Rezultāts --> sakumpt.
saplēsināt Rīdot panākt, ka sakož, saplosa; arī rīdot iebaidīt.
norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo.
slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
abru kasis rīks, ar ko sakasa mīklu.
kuļamais Rīks, ar kura palīdzību tiek sakulti olu dzeltenumi vai baltumi.
elektofors Rīks, kurā sakrāt kādu daudzumu elektrības.
vārde Rindā sakrauti linu kūlīši.
rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
dzeguļi ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi [dzegā]{s:1808}
rīvenis Rīvētu sakņu vai augļu biezenis.
elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt.
robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā.
disbalanss rotējošu mašīnas daļu līdzsvara traucējumi sakarā ar šo daļu nesimetrisku izkārtojumu attiecībā pret rotācijas asi.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
blāķis Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants.
grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek.
krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
runāt mīklās runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
norūķēt Rūpīgi sakārtot, sakopt.
sažļembāt rupji sakožļāt, savalstīt.
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā.
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
ruduks Rutka sakne.
ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
sačudīt sabakstīt; sakūdīt.
matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot.
savirst sabrukt, sakrist.
sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt.
saknillēt Saburzīt, sakrunkot.
sačumpāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties.
saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties.
sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
sadrēbt Sadrebināt, sakratīt, sabārt.
delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
savīroties sadūšoties; sakopot visus spēkus.
saknarbāt sadzelt, sakost (no kukaiņiem).
sazeldināt Sadzelt, sakost (par nātrām).
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
saņammāt Saēst; sakost.
sarūpināt Sagādāt, sakrāt.
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas.
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
aiztaisīties Sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu).
apkašņāt Sagrābt, sakast.
sažanglēt Sagrauzt, sakost.
saņērgāt sagrauzt, sakošļāt.
padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas.
sakrunčot Sagrumbot, sakrunkot.
grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
grūdums Sagrūstas saknes lopiem.
sašļuķināties sagulēties, sablīvēties, sakristies.
apzvilt Sagulties, sakrist veldrē (par labību).
glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt.
nolūka saiklis saiklis, kas izsaka nodomu vai mērķi, piem., "lai".
pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
sakārtojuma saikļavārds saikļavārds sakārtojumā.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
tātad Saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem.
kā arī saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
nexus Saistīšana, savienošana, sakopošana.
korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem.
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
sakramentāls Saistīts ar sakramentu, tam raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu.
kā prusaks saka (_savienojumā ar_ nosalt), uzsverot, ka ir ļoti auksts un viegli var nosalt.
pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti.
kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi.
kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts.
grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu.
ar to dieviņu saka atvadoties; ardievu.
staigā laimīgs! saka atvadoties.
Dzīvo laimīgs! saka atvadoties.
staigā laimīgs (arī vesels)! saka atvadoties.
staigā vesels! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
kā tad tā, arī kā tā? saka brīnoties, pārsteigumā.
kā tad tā, arī kā tā saka brīnoties, pārsteigumā.
stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
nospiest kā blakti saka gadījumos, kad grib kādu pārmācīt.
sirds dauzās kā jēra ļipa saka gadījumos, kad kāds ir ļoti uztraucies, nobijies.
čuš vien iznāk saka gadījumos, kad nekas neizdodas, nesanāk.
šalkas pārskrien saka gadījumos, kad pārņem bailes; šermuļi.
radu būšana ir cūku būšana saka gadījumos, kad starp radiem gadās nesaskaņas.
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute.
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes.
mute kā laidara vārti saka ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams.
prātiņ, nāc mājās saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu muļķību.
vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas.
kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis.
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
nolikt karoti saka nenopietni, bez žēluma par kāda cilvēka nāvi.
jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
debesis atveras saka no laimes, sajūsmā.
iet pupās saka noraidot kādu, kaut ko.
kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas.
ko vien sirds vēlas saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
ērgļa acis saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
vilkacis tam rīkli aizbezdējis saka par aizsmakušu cilvēku.
kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku.
dundurs galvā saka par alkohola apreibinātu cilvēku.
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu.
acis kā pogas saka par apaļām, spriganām, arī lielām acīm.
kā piena kunkulis saka par apaļīgu jaunu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku.
kā bērna pakaļa saka par apaļīgu, tuklu seju.
piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem.
(viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
kopkins strādā saka par apķērīgu cilvēku.
līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
zilās asinis saka par aristokrātisku izcelšanos, dižciltību.
(iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni.
no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem.
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
lai vilks paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko abas puses panāk savstarpēji piekāpjoties.
lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
kā dikstīns saka par ātru, strauju cilvēku.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi.
cilpa kaklā saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
dzelzs loks (arī spīles) saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku.
biezs kā māli saka par biezu krējumu.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
gaismas stars tumsas valstībā saka par cildenu, garīgi stipru cilvēku, kas dod spēku citiem, garīgi bagātina apkārtējos.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu.
pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
kā skudra saka par cilvēkiem, kas dabā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli.
mirušās dvēseles saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
būt matos saka par cilvēkiem, kas iedegušies strīdā, naidojas.
kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa.
kā sajūgti saka par cilvēkiem, starp kuriem izveidojušās ļoti ciešas attiecības.
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu.
kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm.
caurs kā pīle saka par cilvēku ar urinēšanas traucējumiem.
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku.
kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku.
iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību.
kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi.
nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
(pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā.
bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības.
nav visas skrūves kārtībā saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
tas vairs putras strēbējs nebūs saka par cilvēku, kam paredzama nāve.
galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
(būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
(pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
iet kā ķeija saka par cilvēku, kas ātri iet.
ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud.
acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud.
dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā.
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs.
kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju.
klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
silta galva (kādam) saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
(kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
(kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā uzvilkts automāts saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski.
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
(kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
kā biedekls saka par cilvēku, kas nepierasti saģērbies.
garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
kā ķēms saka par cilvēku, kas pārāk moderni, ākstīgi saģērbies.
kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
krīt (kā kaķis) uz kājām saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas.
iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās.
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies.
iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības.
kā tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības.
kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
nav visas skrūvītes kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi.
neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
ielaist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu adot.
laist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu.
kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu.
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī.
ielaist krāsnī saka par darbību, kad pannu iebīda krāsnī.
labs numurs saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
pazīstams (arī vecs) numurs saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
iesēsties pakausī saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
rūc kā bišu spiets saka par dūcošu troksni.
dumjš (arī stulbs) kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
dumjš kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
mārks, ne cilvēks saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
kā mātes klēpī saka par dzīvi bez rūpēm un grūtībām.
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams.
ar aknām saka par enerģisku, izturīgu cilvēku.
mietu var dirsā lauzt saka par fiziski spēcīgu, stipru cilvēku.
kā lini saka par gaišiem, arī par saulē izbalējušiem matiem.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
(garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
(garš) kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
kā maikste saka par garu un tievu cilvēku.
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
kā galoda saka par glīzdainu maizi.
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku.
melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu.
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
ģīmis kā cepts ābuls saka par grumbainu seju.
kā čuņčurs saka par grumbainu seju.
ģīmis kā cepts ābols saka par grumbainu seju.
gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku.
nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
nasta (arī kā nasta) spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
blēj kā aita saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu.
Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
viņam ir atsaucīga sirds saka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
kā stīga saka par iztaisnotu augumu (_biežāk savvienojumā ar_ izstiepties).
kā (cūkas) apzarnis saka par izteikti nelīdzenu, grubuļainu virsmu, reljefu.
šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu.
kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi.
liels kā kumeļš saka par jaunu, lielu dzīvnieku.
kā oga saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti.
kā zemene saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti.
domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
kā aizdzelts saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti.
aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu.
kā cebelis saka par kādu apaļīgu cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu.
ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts.
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
dieva dotā izskatā saka par kailu cilvēku.
Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
Adāma kostīmā saka par kailu vīrieti.
Ādama uzvalkā saka par kailu vīrieti.
kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm.
kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku.
uz kārā zoba, arī uz kāro zobu saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
vecs (arī pazīstams) numurs saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona.
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu.
kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu.
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu.
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu.
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu.
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu.
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku.
kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
kā deviņi velni, arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti).
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu.
kā lācim zemeņoga saka par ko ātri, kāri izdzeramu, apēdamu.
kā vadmala saka par ko biezi sazēlušu.
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
kā kupena saka par ko čaganu, saputotu.
pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu.
nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
kā oga saka par ko garšīgu.
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem).
neiet (arī nelien) galvā saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu.
ķīniešu ābece saka par ko grūti saprotamu.
guļ kā siļķe saka par ko gulošu.
ir (uz) ko paskatīties saka par ko ievērības cienīgu.
ir uz ko uzmest acis (arī aci) saka par ko ievērības cienīgu.
uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu.
kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
numur viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru saka par ko izcilu, svarīgu.
klase par sevi saka par ko izcilu.
plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
kā medus maize saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā slota saka par ko kuplu (parasti par bārdu).
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
nav zemē metams saka par ko labu, derīgu.
tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli).
kā ar nazi nogriezts saka par ko līdzenu, gludu.
Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties.
kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
valgs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā (rūgta) nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
(vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza saka par ko ļoti garšīgu; saka par ko ļoti patīkamu.
pats lien mutē saka par ko ļoti garšīgu.
mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
no miera laikiem saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu.
nebūt ar zeltu atsveramam saka par ko ļoti labu, vērtīgu, ļoti vajadzīgu, noderīgu.
pa (arī par) pirmo saka par ko ļoti labu.
kā Siāmas dvīņi saka par ko ļoti līdzīgu, nedalāmi saistītu.
kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu.
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
kā kalns saka par ko ļoti lielu.
mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi).
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pēdējais modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
kā cūka saka par ko ļoti negatīvu.
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi.
kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi.
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo.
kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu.
kā radīts saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas).
(kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
kā peles aste saka par ko ļoti tievu, sīku (_biežāk_ par bizēm).
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu).
kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu.
bērnu rotaļa saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu, par ko nenopietnu.
liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
tis nav tis saka par ko neatbilstošu, nederīgu; tas nav tas.
kā (melns, arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā melns (arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā smags (arī melns) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
tīrais negals (retāk gals) saka par ko neciešamu.
tas nav tas saka par ko nederīgu, nevajadzīgu.
traks numurs saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
pērkons (arī zibens) no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
kā zibens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
ēst (arī dzert) var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā zemē ieaudzis saka par ko nekustīgu, nekādi neizkustināmu.
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
(tas) nekas saka par ko nenozīmīgu.
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām).
kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu.
kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu.
(ar) baltiem diegiem šūts saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu.
kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu).
nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu.
tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
ir ar bārdu saka par ko novecojušu, visiem zināmu.
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu.
raibs kā dzenis saka par ko pavisam raibu.
bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu.
laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru.
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
tā nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
tā (tik) ir manta saka par ko sevišķi vērtīgu.
kā balzams saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu, pacilājošu.
deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
kā spalviņa saka par ko svarā niecīgu, kustībās veiklu, par ko šķietami vieglu.
ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams.
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā.
tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
kā vēja plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu, arī par trauslu miegu.
(viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
neaug uz akmeņiem saka par ko vajadzīgu, taču ne tik viegli atrodami.
tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu.
katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs.
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu.
iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
lāsteka pil (arī tek) saka par kūstošu lāsteku.
lāsteka tek (arī pil) saka par kūstošu lāsteku.
kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi.
likteņa dāvana saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki.
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu.
dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu.
liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
kā smiltis caur pirkstiem saka par laiku, kas nemanot aizrit, par naudu, kas viegli tiek izdota.
ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā.
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
kā brūtgāns saka par lepni ģērbušos vīrieti.
dumju arī baznīcā noper saka par lētticīgu cilvēku.
kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
kā diena no nakts saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem.
kā diena pret nakti saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem.
cici kā ķisini saka par lielām krūtīm.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku.
lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
iet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
iet kā pa elli saka par lielu kņadu, stipru troksni.
piens un medus tek saka par lielu labklājību.
dumjš kā slotas kāts saka par lielu muļķi.
(tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
kā spradži saka par lielu skaitu cilvēku.
kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu.
kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku.
kā šķila saka par lielu, smagu zivi.
līks kā skruķis saka par līku cilvēku.
kā vanaga knābis saka par līku degunu.
glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku.
kā lūks saka par lunkanu ķermeni.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
viena vīle saka par ļoti ātru skrējienu, braucienu.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgu maltīti.
viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku.
kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi.
melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti.
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku.
kā linu kodaļa saka par ļoti gaišiem matiem.
galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku.
mirdams var ēst saka par ļoti gardu ēdienu.
uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība.
iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku.
uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku.
čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku.
īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kā žagars saka par ļoti kalsnu, novājējušu cilvēku.
izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku.
kā uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku.
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti.
pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
burti kā zirgi saka par ļoti lieliem burtiem.
kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku.
kā no debesīm līdz ellei saka par ļoti lielu atšķirību.
kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku.
mute līdz ausīm saka par ļoti lielu muti.
kā galds saka par ļoti lielu zivi.
kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku.
kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku.
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
tāds, ka nevar plikā dirsā iegriezt saka par ļoti neasu nazi.
kā arumi saka par ļoti nelīdzenu virsmu.
septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu.
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu.
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu.
ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku.
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku.
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti.
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku.
nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku.
(izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku.
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu.
kā baļļa saka par ļoti pilnīgu sievieti.
kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku.
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku.
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku.
līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi.
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu.
no baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai vēl neesošu radniecību.
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku.
viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli.
kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā skals saka par ļoti tievu, vāju cilvēku, retāk par tievām kājām, rokām.
utu izēda saka par ļoti trūcīgiem ļaudīm.
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku.
kā ogle saka par ļoti tumšām, spožām, kvēlojošām acīm.
kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
kā skaida saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku.
kā zebiekste saka par ļoti veiklu, kustīgu, manīgu cilvēku.
trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti).
kā bluķis saka par masīvu, inertu cilvēku.
kaķa galva saka par maz attīstītu prātu.
kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku.
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs.
kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu.
kā pulkstenis saka par mehānismu, kas darbojas precīzi, bez kļūmēm, par kustīgu, darbīgu cilvēku.
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
paša miesa un asinis saka par miesīgu bērnu.
sirds apklust saka par mirstošu cilvēku.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku.
kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
pienāk stundiņa saka par nāves iestāšanos, par brīdi pirms nāves.
bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
dzīvam kapā (arī zemē) jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu.
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
karāties diega galā saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu.
aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku.
nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā saka par nekoptu lauku sētu.
stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku.
acis šaudās (uz visām pusēm) saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
acis šaudās uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
ta jau vilkam Ludzasilā ar ir bailes saka par nepamatotām bailēm.
Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību.
duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku.
(iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku.
kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku.
asa spalva saka par nesaudzīgiem, kritiskiem rakstiem.
uguns, ne laiks saka par nesavaldīgu, viegli sakaitināmu cilvēku.
kā kaķa acs saka par nespodru mākslīgo gaismu.
kā vilka acs saka par nespodru mākslīgo gaismu.
kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām.
cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu).
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
velkās līdzi kā pastala saka par nevēlamu līdzgājēju.
šurp vai turp saka par nevērīgu naudas izdošanu.
pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
niķu polis saka par niķīgu bērnu.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs saka par nomirušu cilvēku.
tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs putru nestrēbs saka par nomirušu cilvēku.
nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
(kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
raibs kā dzeņa vēders saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
raibs kā dzenis saka par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu.
nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
putraims putraimu dzenā saka par pārāk ūdeņainu viru.
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piesūcies (arī piezīdies) kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
pilns kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
kā kāršu namiņš saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
kā plūme saka par pilnīgu cilvēku (biežāk par sievieti), par labi barotu dzīvnieku.
kā sviesta pika saka par pilnīgu, veselīgu sievieti.
ar miesu un asinīm saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
sakārts kā linsēklas saka par plānā kārtiņā gubā saliktu sienu.
liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku.
kā jūra saka par plašu viļņveida kustību.
pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku.
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
Jērikas mūri saka par pretestību, šķēršļiem, ko pārvar ar viltu un varmācību.
acis spīd kā vāverei saka par priekā mirdzošām, spožām acīm.
onkuļu būšana saka par priekšrocību saņemšanu vai došanu uz pazīšanās vai radniecības pamata.
dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis.
zils kā noplūkta vārna saka par putru, kam pieliets maz piena, par vājpienu, par vāju kautu putnu.
radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
tusnīgā govs saka par resnām meitenēm.
kā vepris saka par resnu cilvēku.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku.
redzēt Rīgu saka par rezultātu, ja kāds ar mēli pieskaras aukstam, reti karstam metāla priekšmetam.
skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku.
tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
kļāvēties saka par rudzu vārpām, kurās nav izveidojušies visi graudi.
runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros.
saprēsts kā striķis saka par rupji savērptu diegu.
saskābis kā rūgumpods saka par saīgušu cilvēku.
kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
kā cacans saka par samērā lielu, masīvu dzīvnieku.
pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
kā aitu sūdi saka par sapelējušu sienu.
cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem.
vaigi zied kā rozes (arī pujenes) saka par sārtiem vaigiem.
kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
kā cepts ābuls saka par saviebtu, grumbainu seju.
jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
kā pujene saka par sievieti ar sārtiem vaigiem, stipri piesarkušu seju.
kā irbe saka par sievieti ar vieglu gaitu, arī par ļoti veiklu, čaklu sievieti.
kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati.
dusmu pūce saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
(karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē.
sīki kā ķimini saka par sīkiem, maziem labības graudiem.
kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni.
tagad ij plikai vardei nesalst saka par siltu laiku, kad nevajadzētu salt.
silts kā podiņš saka par siltu telpu.
patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
skadras acis saka par skaidru, možu skatienu, acīm.
kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.
kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
kā roze saka par skaistu, jaunu sievieti, par sārtiem vaigiem.
kā puķe saka par skaistu, jaunu, pievilcīgu sievieti.
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti).
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu.
vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni.
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā.
nasta plecos (arī uz pleciem) saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
(ir) velts plecos saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
kā kārkli saka par spēcīgi augušu labību, parasti par rudziem.
kā jūra saka par spēcīgu šalcošu troksni.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
kā ērģeles saka par spēcīgu, labu balsi, arī par stipru dūkšanu.
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
nervi kā striķi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda (biežāk dzelzs) nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku.
kā aizdurts saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
bārda kā suseklis saka par spurainu bārdu.
stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti.
kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti.
kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu.
vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
klusums pirms vētras saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku.
zobi kā vāverei saka par stipriem, veselīgiem zobiem.
zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni.
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
kā ozols saka par stipru, spēcīgu, staltu vīrieti.
kā tītavas saka par straujām vai neveiklām kāju kustībām.
(griežas) kā karuselī (arī karuselis) saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku.
kā vējš saka par svārstīgu cilvēku.
svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā bluķis saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
guļ kā maiss (arī bluķis) saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
kā pele lamatās saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele slazdā saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
bēg kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
(kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
dara, kā patīk (arī ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās.
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
lapas kā peļu ausis saka par tikko uzplaukušām koku lapām.
numur viens, arī numurs viens saka par to izcilu, svarīgu.
nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
uz rokas saka par to, kas ir kāda tiešā rīcībā, kas ir dabūts, saņemts.
ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā.
uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
nav (nekāda, arī liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
noteicošs vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
(ie)likts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
vārīgā vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
zem jautājuma zīmes saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
(pie)velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
ne silts ne auksts saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
ne silti ne auksti saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots.
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies.
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
dzeļ kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
dzeldē kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
ceļas no pelniem saka par to, kas tiek atjaunots, no ļauna celts.
uz mēles būt saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
(ir) kā dievs augstais saka par to, ko ciena, dievina.
uz mēles būt saka par to, ko gribas pateikt.
debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties.
ledeus bauro saka par troksni, kas rodas jūrā ledum lūstot.
lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks sprēgā saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
no rokas mutē, no mutes vēderā saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
kā pīle saka par tuklu sievieti
tāds kā pikācis saka par tuklu, korpulentu bērnu.
garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas.
kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku.
dulla muša saka par uzmācīgu, nesaprātīgu sievieti.
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
viena sirds un viena dvēsele saka par uzskata ziņā pilnīgi vienotiem, ļoti draudzīgiem cilvēkiem.
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu.
kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku.
kā stirna saka par veiklu, arī biklu jaunu sievieti.
velna puika saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību.
kā suns, savu asti ķerdams saka par veltīgu darbošanos.
vietām kā oda zarna, vietām kā dundura galva saka par vērpumu, vijumu, kas vietām ir ļoti smalks, tievs, vietām ar paresninājumiem.
kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju.
piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
kūsājošs putras katls saka par viegli sadusmojamu, nesavaldīgu cilvēku.
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda labklājība, pārticība.
tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku.
iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.
viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni.
kā kupena saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu.
kā cūka no svētdienas saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
kā cūka no saules saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis.
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom.
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas.
pūtējs iet ārā saka tad, ja ļoti smagi jāstrādā un vairs nav spēka
sūdu būšana saka tad, ja rodas kādas nepatikšanas.
rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā.
Ej seskot! saka uzmācīgam cilvēkam.
lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
vilks viņu zina saka, akcentējot kut kā nenoteiktību, neziņu par ko.
(lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
lai vieglas smiltis saka, apbedījot mirušo, pieminot to.
Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
dieva tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
dievam tiesa saka, apstiprinot kaut kā patiesīgumu.
kā tad saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu; protams.
lai velns par stenderi paliek saka, apstiprinot teikto, apliecinot savu pārliecību, ticību kaut kam.
paņemt līdzi kapā saka, apzinoties, ka pēc nāves viss materiālais paliek, kā bijis.
lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu.
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
lai viegla dusa (kādam) saka, atvadoties no mirušā, pieminot mirušo.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
kā jauns dievs saka, atzīstot ko par izcilu, nepārspējamu, cēlu.
uz ūsiņu saka, atzīstot ko par ļoti labu.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, novērst.
āda pār kārti (kādam) saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu, draudot ar nāvi.
Āda pār kārti! saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu.
mute karājas ārdos saka, brīnoties par kāda klusēšanu.
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
ar dieva palīgu saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
lai dievs stāv klāt saka, draudot atmaksāt kādam par tā rīcību.
lai dievs žēlīgs saka, draudot kādam atmaksāt par tā rīcību.
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi.
nosist kā vardi saka, draudot ļoti bargi izrēķināties, tikt viegli galā ar kādu.
iet pie joda saka, dusmās kādu atraidot vai dzenot projām.
lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu.
iet pie velna saka, dzenot kādu projām, dusmās atraidot kādu, neatzīstot kāda domas, ieteikumus.
iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā.
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu nolieguma teikumos - nekādā ziņā.
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku.
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību.
un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(par) ko tad tā? saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
apčurāties var saka, izjūtot spēcīgas emocijas.
paldies mīļam dievam saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst.
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā).
vezums nekust ne no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
nevar izspiest ne plika vērdiņa saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
jau kapsētas suņi rej (kādam) saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
ellē ar visu dziesmu grāmatu saka, ja (kāds) atrodas nepatīkamos apstākļos.
lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
ieslīd (kāda) kabatā saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
smejas (vai) līks palikdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
locīties smieklos, arī smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
(runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
viss vienalga saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
viss viens (arī viss vienalga) saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
(aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām.
no rokas rokā saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
(tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
nejust sviedru smaku saka, ja (parasti mākslā), ir sasniegta liela meistarība, ja viss rit brīvi, atraisīti un pūles, kas ieguldītas darbā, nav jūtamas.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
strādā (arī iet) kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
kājas pieaug (priekšmetam) saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris.
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
acis sarkanas kā raudai saka, ja acs baltums kļuvis sarkans vai varavīksnene ir sarkanīgā krāsā.
sirds lec no krūtīm laukā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
ar villainu mēli saka, ja alkohola reibumā ir neskaidra runa.
izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku.
iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu.
atsist rūgtumu saka, ja alum ir nelaba piegarša.
rādīt zobus saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
acis mielojas saka, ja ar patiku skatās, redz.
izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas.
auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
aug kā zirgs saka, ja bērns ātri aug un pieņemas svarā.
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
Jurīša slimība saka, ja bērns niķojas.
nervi čupā saka, ja bieži izraisās nervozitāte.
rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar.
atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains.
acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
ne savā sejā saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti negatīvu emociju ietekmē).
gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs.
jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam (dažkārt reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
aste ir piesieta (kādam) saka, ja cilvēkam ir ierobežota rīcības brīvība.
vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders.
sirds lūst saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
(ir) kur (savu) galvu (no)likt saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
kūtra galva saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
kā cietumnieks saka, ja cilvēkam nav iespēju brīvi rīkoties brīvi, pēc savas gribas.
kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
galva griežas riņķī saka, ja cilvēkam reibst galva.
kādu ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
zosu gājienā saka, ja cilvēki iet rindā cits aiz cita.
birst kā lapas saka, ja cilvēki mirst masveidīgi.
kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas.
žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas.
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā.
galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst.
galva (ap)reibst saka, ja cilvēks apreibst.
stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā.
būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs.
vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs.
mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs.
bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis.
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus.
nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris.
pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā.
žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas.
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst.
mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi.
zāģēt zaru uz kura pats sēž saka, ja cilvēks vēršas pret to, no kā pats ir atkarīgs, un kaitē pats sev.
lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas.
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi.
pēc velna saka, ja darbība ir ļoti intensīva.
kā velns pa dakstiņiem saka, ja darbība noris ļoti strauji, trakulīgi.
loks noslēdzas saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.
nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā).
krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
rādīt ar pirkstiem uz kādu saka, ja daudzi morāli nosoda, kaunina, nicina kādu, zobojas par kādu.
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
griežas kā karuselī saka, ja dažādi notikumi atkārtojas, strauji mainās, noris juceklīgi.
kā putna acs saka, ja debesīs nav ne mazākā mākonīša.
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
domas stāv (kur, pie kā) saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams.
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš.
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
dusmas kāpj kaklā saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
caura lūpa saka, ja dzerot šķidrums tek gar zodu.
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis.
ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas.
ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
laizīt pirkstus saka, ja ēdiens ir ļoti gards, ja kas ir sevišķi patīkams.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
nolauzt mēli saka, ja gadās kas grūti izrunājams.
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāms drīzs statusa zaudējums.
velns ir murdā saka, ja gaidāms kas nepatīkams.
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties.
galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu.
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
vilks ar kādu, kaut ko saka, ja grib uzsvērt vienaldzīgu attieksmi pret kādu, pret ko.
rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai.
nākt par labu saka, ja gūst kādu labumu.
nāk par labu saka, ja gūst kādu labumu.
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
klāt kā nagla saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
roka paslīd saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
labaisgals augšā saka, ja iet labi, ja gaidāms kas labs.
kā mēmo biezputru ēdis saka, ja ilgstoši netiek runāts.
kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē.
ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
kā sasietām (arī saistītām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots.
deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes.
kā mežs saka, ja ir biezs apmatojums.
nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
vēders iet cauri saka, ja ir caureja.
galva pilna saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
uz katra pirksta pa trīs saka, ja ir daudz pielūdzēju.
pilnos (arī vienos) ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa.
pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
kājas neklausa saka, ja ir grūti iet.
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties.
stīva (arī smaga) mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
smaga mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis).
guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
sirds (retāk iekšā) kut saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
pirksti deg saka, ja ir kas bīstams, ja kāds vēlas steidzīgi ko paspēt, veikt, panākt.
balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud.
maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos.
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums.
skriet sienā saka, ja ir lielas sāpes.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt).
kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku.
Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums.
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba.
varēt sēnes pļaut ar izkapti saka, ja ir ļoti daudz sēņu.
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies, ļoti novājējis.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
kā pirts saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu.
kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana.
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
kā pa dēli saka, ja ir ļoti labs, līdzens ceļš.
ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums.
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums.
katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā).
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks.
kā stikls saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, bez neviena mākonīša.
kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
ka (vai) zaķim acis sprāgst no pieres laukā (ārā) saka, ja ir ļoti stiprs sals.
ka vai zaķim acis sprāgst no pieres laukā saka, ja ir ļoti stiprs sals.
nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt.
ne acī durams (neredz) saka, ja ir ļoti tumšs.
ne acī durams neredz saka, ja ir ļoti tumšs.
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti.
gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
ir nags (uz kādu) saka, ja ir naids (pret kādu).
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
cīnās kā velns ar krupi saka, ja ir nelīdzvērtīgi cīņas partneri.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
nu ir sūdi vagā saka, ja ir nepatikšanas.
vajadzēt saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
tīrs gaiss saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
raibs kā dzeņa vēders saka, ja ir pārāk liela krāsu dažādība.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds smaga kā akmens (retāk galoda) saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
stunda ir situsi saka, ja ir pienācis brīdis, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, kaut kam, ja ir pienācis kā gals, beigu posms.
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
sirds karst saka, ja ir satraukts.
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
sirds asiņo saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
dūša kā miets saka, ja ir stingra griba, apņēmība
zeme ar debesīm griežas kopā saka, ja ir stiprs putenis, viesulis.
dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc (arī kurkst, rūc) saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
ņemt kā sviestu saka, ja ir viegli ko griezt, asināt.
iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
visi ceļi ir vaļā (kādam) saka, ja ir visas iespējas realizēt mērķus un centienus.
dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība.
melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
paldies dievam saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
skudriņas (arī skudras) pārskrien pār (arī pa) muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
sirds sāp saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
sirds (arī prāts) reibst saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
ceļi ļogās saka, ja izjūt lielas bailes.
nodreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
(no)dreb (arī ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
sirds trīc (arī dreb) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
sirds smeldz saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
sirds līksmo saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
sirds līksmojas saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
līksma sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
sirds kut vien saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas.
sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
pilna sirds (ar ko, ka) saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
nosēdušās baterijas saka, ja izlādējies akumulators.
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds (ari sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
kā pie Dievgalda saka, ja izturas svinīgi, bijīgi.
noiet (arī nonāk) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
nonāk (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
nonākt (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
kaverna izkrīt saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
(pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
ceļš zem kājām saka, ja jādodas prom.
kā uz iesma uzdurts saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
dīrāt tā kā ādu saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
dzīvs zemē neielīdīsi saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
prasa kā žīds, ceļu zinādams saka, ja jautā ko labi zināmu.
bez rokām (var) palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
bez rokām var palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
lauž kaulus saka, ja jūt sāpes kaulos
sāp visas malas (arī visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sāp visas malas (art visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
kā ar slotu aizslaucīts saka, ja kā pēkšņi vairs nav.
ar to dieviņu saka, ja kā vairs nav.
kā vēja aizpūsts saka, ja kā vairs pēkšņi nav, ja kas strauji pazūd.
nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
nekust, arī netiek (ne) no vietas saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas.
kārt vadzī saka, ja kāda darbošanās jābeidz, nav vairs iespējama.
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt.
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt.
kā nelabā trenkts saka, ja kāda ierašanās, parādīšanās ir nevēlama, neizprotama.
stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
medaļas otra puse saka, ja kāda parādība tiek aplūkota arī no cita, atšķirīga, pretēja viedokļa.
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga.
ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas.
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte.
salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas.
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam.
laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
(prāts) kā apmācies saka, ja kādam ir (nelieli) psihiski traucējumi, neskaidra domāšana.
turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja.
biezs maks (kādam) saka, ja kādam ir daudz naudas.
biezs naudas maks saka, ja kādam ir daudz naudas.
pulveris ir sauss (kādam) saka, ja kādam ir daudz spēka, izturības ko veikt.
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns.
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc.
bikses ir pilnas (kādam) saka, ja kādam ir lielas, paniskas bailes.
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm.
kā salaulāti saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu.
kā salipuši saka, ja kādam ir ļoti ciešas attiecības ar kādu.
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
lāča miegs saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, ja kādu ir grūti pamodināt.
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird.
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
plāns maks saka, ja kādam ir maz naudas.
prāts kā cālim saka, ja kādam ir neattīstīts prāts.
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
guļ kā zaķis vaļā acīm saka, ja kādam ir trausls miegs, ja kāds nespēj aizmigt.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
gaisma uzaust (kādam) saka, ja kādam kas kļūst saprotams, skaidrs.
uzaust (arī ataust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
ataust (arī uzaust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam.
smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi.
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs.
taisās ka tiek saka, ja kādam liek doties prom.
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt.
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt.
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
dzīvo kā rutks: viena galva, viena bēda saka, ja kādam nav citu rūpju, kā tikai par sevi.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
(pats) nelabais (arī velns) dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
grūst taksim taukus saka, ja kādam negrib dot, novēlēt ko labu, kārotu, it kā tas nepienāktos.
velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga.
vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga.
apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna.
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
(vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
pinas kā vista pa pakulām saka, ja kādam neveicas, trūkst prasmes, veiklības.
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
kapsētas suņi rej saka, ja kādam paredzama drīza nāve.
tas vairs mauru nemīs saka, ja kādam paredzama nāve.
laizās kā runcis ap krējuma podu saka, ja kādam patīk našķēties.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta.
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
pasniegt uz paplātes saka, ja kādam tiek dota iespēja saņemt visu gatavu.
kā ola saka, ja kādam uz galvas nav matu.
mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki.
dzimis laimes krekliņā saka, ja kādam viss vienmēr veicas, vienmēr laimējas.
uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt.
kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva.
ziloņkaula tornī saka, ja kāds (_biežāk_ mākslinieki) norobežojas no apkārtējā.
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt.
iet, soļus skaitīdams saka, ja kāds (biežāk zirgs) iet kūtri, negribīgi.
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
(ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
kā smilga saka, ja kāds (parasti meitene) ir ļoti tievs, sīks, trausls.
uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur.
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
varēt gulēt kupenā saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies.
kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu.
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
aizmieg kā nosists saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā.
kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu.
kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas.
kā pirkstā iegriezis saka, ja kāds atnāk ciemā, neko līdzi nepaņēmis.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
kā muša saka, ja kāds ātri apreibst.
acis (arī skatiens) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
skatiens (arī acis) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
nauda kabatā neturas saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd.
starp divām ugunīm saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu ietekmē.
būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
ņemt elpu ciet saka, ja kāds atrodas grūtos apstākļos.
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem.
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā.
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet.
(kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu.
acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk.
skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
kā teļš saka, ja kāds daudz lieto alkoholiskos dzērienus.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs.
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo.
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds dusmojas, ir apvainojies.
ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās.
dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
(dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnībā, pārticībā.
ēst sabiņas saka, ja kāds ēd ko labāku nekā citi.
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis.
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
gaida kā vārna uz vāju sivēnu saka, ja kāds gaida uz otra nāvi, cerot no tā gūt sev labumu.
smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts.
stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
kāds žīds, tāds bezmeris saka, ja kāds grib otru piekrāpt.
guļ kā maiss saka, ja kāds guļ ciešā miegā.
kā nost saka, ja kāds guļ ciešā miegā.
guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms.
guļ kā rullis saka, ja kāds guļ ļoti cieši, neizkustināmi.
pēc lāčiem ož saka, ja kāds guļ.
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam).
klāt kā štiks saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts.
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē.
sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī.
(sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot.
pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams.
sēž kā vista uz olām saka, ja kāds ilgi sēž, neko nedara, ir pasīvs.
guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims.
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko).
kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama.
nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild.
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi.
mīlīga sirds saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda.
nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur.
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs.
greiza sirds saka, ja kāds ir greizsirdīgs.
deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns.
(pats) nelabais atnesis saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā.
acis ir raibas saka, ja kāds ir iereibis.
dundurs ir galvā (kādam) saka, ja kāds ir iereibis.
karsta galva saka, ja kāds ir iereibis.
kā ezis saka, ja kāds ir īgns, skarbs, neapmierināts.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu.
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams.
kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs.
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns.
sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība.
gaidīt kā saulīti uzlecam saka, ja kāds ir ļoti gaidīts, ja kādu saņem ar prieku.
kā ūpis saka, ja kāds ir ļoti īgns, drūms, no pārējiem cilvēkiem atrāvies.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts.
kā vilks saka, ja kāds ir ļoti izsalcis, ja ko ļoti iekāro.
kā suns saka, ja kāds ir ļoti izsalcis.
norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis.
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs.
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots.
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
kā suns saka, ja kāds ir ļoti nosalis, aukstuma pārņemts.
kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis.
kā suns saka, ja kāds ir ļoti noskrējies, nopūlējies, ir ļoti noguris, piekusis.
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida.
kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
kā īlens saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā striķis saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
zils no dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi.
zils aiz dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi.
ne vīlīte nav sausa saka, ja kāds ir ļoti samircis, izlijis.
nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā.
karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs.
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, izmanīgs.
acis ir pierē un pakausī (kādam) saka, ja kāds ir ļoti vērīgs, acīgs.
izzagt zobu no mutes saka, ja kāds ir ļoti zaglīgs.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
biezs pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt.
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
kā putns zara galā saka, ja kāds ir nedrošā, nestabilā situācijā, pagaidu mājvietā.
nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs.
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs.
kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
suns no kāda rokām maizi neņem saka, ja kāds ir nonievāts, pilnīgi nomelnots, ja kādam piedēvēti vislielākie netikumi.
vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies.
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
nenākt par tuvu saka, ja kāds ir pārāk pašpārliecināts, arī sadusmots.
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
mute kā vārti vaļā saka, ja kāds ir pārāk plati atvēris muti.
kā piektais ritenis saka, ja kāds ir pārējiem lieks, nevajadzīgs, traucē tos.
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies.
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs.
ātri vecs paliksi saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs.
nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas.
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
nezināt, cik vecs ir saka, ja kāds ir pilnīgi apjucis, zaudējis saprašanu.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā, ne mirkli nenovēršas no darāmā.
saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā, neapzinās sevi, ir vienaldzīgs pret apkārtni.
sirds kvēlo saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
kā moris saka, ja kāds ir stipri iededzis vai ar tumšu ādas krāsu.
būt lielā vīrā saka, ja kāds ir stipri piedzēries.
plati pleci saka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt.
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek.
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos).
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma.
sakas kaklā (arī galvā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
sakas galvā (arī kaklā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
kāda loma ir izspēlēta saka, ja kāds ir zaudējis savu līdzšinējo, iepriekšējo stāvokli, ietekmi, nozīmi.
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā.
āži badās ap dūšu (kādam) saka, ja kāds izjūt rūpes, šaubas, nemieru, nelabumu.
acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts.
balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni.
kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi.
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds jūt dziļas simpātijas pret ko, ir kam pieķēries.
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs.
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg.
kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts.
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis.
dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs.
debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies.
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks.
mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs.
iet suņus sist saka, ja kāds kļuvis lieks, nevajadzīgs, palicis bez darba.
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns.
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots.
kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi.
kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā.
vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot.
kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
klāt kā misiņš saka, ja kāds kur ierodas noteiktā laikā, kā paredzēts.
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
kā uz pīlēm saka, ja kāds lēni, uzmanīgi, zagšus tuvojas kam.
mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
aiziet kā kaķis ar pūsli saka, ja kāds lielā ātrumā drāžas uz priekšu.
pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt.
kā gailis saka, ja kāds ļoti ātri apreibst.
iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
kā no ložmetēja saka, ja kāds ļoti ātri runā.
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā.
kā turks saka, ja kāds ļoti daudz strādā.
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu.
būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo.
plātās kā rūsa saka, ja kāds ļoti lielās.
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
kā velns ar krustu saka, ja kāds ļoti nopūlas, nomokās.
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ.
kā nopērts saka, ja kāds ļoti raud.
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz.
smejas kā driģeņu paēdis saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla.
līks palikdams saka, ja kāds ļoti smejas.
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
raud kā izkults bērns saka, ja kāds ļoti stipri raud.
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
kā velns no krusta saka, ja kāds ļoti vairās, baidās no kā.
dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā.
ēd kā cālis saka, ja kāds maz ēd.
plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti.
kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns.
pārdot par naudu savu māti saka, ja kāds naudas dēļ ir gatavs uz viszemiskāko rīcību.
tēst kaut mietu uz galvas saka, ja kāds nav ietekmējams ne ar kādiem līdzekļiem.
runāt pie viena gala vai otra saka, ja kāds nav ietekmējams, ir vienaldzīgs pret ko.
tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā.
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
ne pirda, ne bezdēja saka, ja kāds neatbild, nekā nereaģē.
aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
tamborēt gailim bikses saka, ja kāds nedara nopietnu darbu.
rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē.
sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs.
kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo.
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo.
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
sēž kā celms saka, ja kāds neko nedara, atpūšas.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
kā cūka no svētdienas saka, ja kāds neko nesaprot.
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi, apnicīgi runā.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā.
dievs pieņem saka, ja kāds nepilda vai aizmirst solījumu.
tinti dzēris saka, ja kāds nesaprātīgi, aplami runā, rīkojas.
kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
dzert kā ūdeni saka, ja kāds nesātīgi, lielā daudzumā dzer alkoholiskos dzērienus.
mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
par velti (arī velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
velti (arī par velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
par velti maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
rokas klēpī salicis saka, ja kāds nestrādā, dzīvo bezdarbībā, ja neko nedara, lai ko sasniegtu.
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā.
smejas kā kutināts saka, ja kāds nevaldāmi smejas.
aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija.
kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kājas neceļas saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli.
kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
kā triekas ķerts saka, ja kāds no pārsteiguma, uztraukuma, bailēm paliek nekustīgā, sastingušā stāvoklī.
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
līdz spalam saka, ja kāds nokļuvis galīgā postā, pilnīgā trūkumā, bezizejas stāvoklī.
aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos.
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
dievs pieņem saka, ja kāds nomirst.
dievs aizsauc pie sevis (kādu) saka, ja kāds nomirst.
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu.
ieraujas sevī kā ezis saka, ja kāds norobežojas no citiem, noslēdzas sevī.
asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna).
pazūd kā čigāns tirgū saka, ja kāds nozūd tā, ka nevar atrast.
stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē.
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis.
taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas.
taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas.
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust.
papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ.
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
lēkā kā sienāzis saka, ja kāds pārmērīgi cenšas ko panākt, izdabā, piemērojas citiem.
ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt.
vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā.
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu.
palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu.
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts.
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt.
skatās kā zirgs pēc auzām saka, ja kāds pēc kā ļoti kāro.
spuras ir gaisā saka, ja kāds pēkšņi apvainojas, sadusmojas.
acis (arī plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
pazūd kā rīta rasa saka, ja kāds pēkšņi pazūd, ja kas viegli, ātri izzūd, izgaist, izput.
uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis.
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes.
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu.
lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
kas nav piesiets saka, ja kāds piesavinās, zog visu, ko tik var (parasti savienojumā ar _ņemt_).
kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš.
acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens.
dots pret dotu saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
ar stingru roku saka, ja kāds rīkojas stingri, nepiekāpīgi, bargi, ja kāds ir stingrs, nepiekāpīgs, bargs.
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā aizķerdamies un neskaidri.
liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji.
mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti.
vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma.
rupja mute saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
mīlīga mēle saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi.
mēle kā kulstīkla saka, ja kāds runā vienā runāšanā, arī tenko.
ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī.
velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā.
turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
mute veras saka, ja kāds sāk runāt.
derēt kā sunim ar pātagu saka, ja kāds saņem pelnītu sodu.
ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
laime uzsmaida saka, ja kāds sasniedz ko iecerētu, ja kādam laimējas.
kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms.
gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas.
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz.
kā lokomotīve saka, ja kāds stipri šņāc vai elš.
iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri.
par vēderu saka, ja kāds strādā par uzturu algas, atlīdzības vietā.
klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem.
kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild.
kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma.
ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts.
lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
slavē kā čigāns aklu zirgu saka, ja kāds tiek pārmērīgi slavēts.
dabū kā suns ar nesieniem saka, ja kāds tiek rupji nosodīts.
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
mātes piens aiz lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par pārāk jaunu, nenobriedušu.
lasa dusmas kā gailis saka, ja kāds tīšuprāt dusmojas, meklē dusmošanās ieganstus.
lien kā uts kažokā saka, ja kāds uzmācīgi cenšas kur iekļūt, iesaistīties.
kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm.
ķer nu čigānu krūmos saka, ja kāds vairs nav notverams.
mēle lokās saka, ja kāds veikli, labprāt runā.
pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina.
būt pa rokai saka, ja kāds viegli, ātri var ko piemērotu pateikt.
kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt.
kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts.
likt ragus saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu.
tikt pa biksēm (kādam) saka, ja kāds zaudē naudu.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd.
varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas.
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
šauj kaut ar lielgabalu saka, ja kādu grūti uzmodināt.
krist no rokām ārā saka, ja kādu iemeslu dēl darbs neveicas.
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes.
nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos.
sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
iznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
aiznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt.
slapjums paliek no kāda saka, ja kādu nogalina.
viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
asinis sastingst dzīslās (kādam) saka, ja kādu pārņem lielas bailes, uztraukums, šausmas.
asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību.
velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu.
taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām.
nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu.
piesiet sirdi saka, ja kam ļoti pieķeras, ja kas ļoti patīk, ieinteresē.
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
karstums nokrīt (arī nokrītas) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
karstums nokritās (arī nokrīt) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms.
iztek kā ūdens caur pirkstiem saka, ja kas (_parasti_ laiks, dzīve)nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (_parasti_ nauda) tiek viegli iztērēts.
kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās.
kā sapīts saka, ja kas (iešana, skriešana, runāšana) noris neveikli, ja kāds ir iekšēji nebrīvs, neatraisīts.
sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi.
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.
sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
paceļas kā fēnikss no pelniem saka, ja kas atjaunojas, atdzimst.
izgaist kā migla saka, ja kas ātri izgaist, arī pazūd.
kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
būt vējā saka, ja kas ātri zūd, tiek zaudēts, izšķērdēts.
būt pa rokai saka, ja kas atrodas tuvu, ir viegli sasniedzams, pieejams, paņemams.
uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) saka, ja kas gadās, arī ir sastopams bieži.
čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst.
spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi.
līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
svaru kausi nosveras saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
rets kā redeles saka, ja kas ir ar lielām atstarpēm, nav cieši kopā (biežāk zobi).
kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut.
kā mežs saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis.
būt rokā saka, ja kas ir dabūts, iegūts, apgūts, atrasts, noķerts.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kā mežs saka, ja kas ir lielā skaitā.
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā.
kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis.
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts.
kā gaiss saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs.
kā sviests uz maizes saka, ja kas ir ļoti pa prātam, ļoti patīkams.
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami.
kā acu gaisma saka, ja kas ir ļoti saudzējams, dārgs, nepieciešams.
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
uz goda vārda saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
varēt saskaitīt uz pirkstiem saka, ja kas ir nelielā, niecīgā skaitā, reti sastopams.
skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
lauž kaulus saka, ja kas ir par grūtu, kaitē veselībai
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns.
būt pa rokai saka, ja kas ir piemērots, izdevīgs, noderīgs.
gailim jāsmejas saka, ja kas ir pilnīgi nepieņemams, neticams, nav nopietni uztverams.
kā izslaucīts saka, ja kas ir pilnīgi tukšs.
cepuri nost saka, ja kas ir pozitīvi vērtējams, rada cieņu, apbrīnu.
no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām.
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
būt pie rokas saka, ja kas ir viegli pieejams, paņemams, ja kas atrodas tuvu, ir viegli sasniedzams.
aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms.
kā beka saka, ja kas ir viegli saspiežams, ja kas ir gļēvs, jūtīgs.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
pienāk (kam) gals saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
ka nemetas saka, ja kas izdodas, notiek viegli, ātri, ja teiktajam var droši ticēt.
uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi.
kā ar nazi saka, ja kas izraisa asas fiziskas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku.
iet caur sirdi saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms.
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
pēdējais tūkstotis saka, ja kas līdz beidzamajam nolietots, sabrucis, ja kāds kļuvis pavisam vecs, nevarīgs.
kā siseņu bars saka, ja kas lielā skaitā uzbrūk, kādu apdraud.
būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc.
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
kā sapnis saka, ja kas ļoti ātri, nemanot gaist, zūd, aizrit.
kā bulta saka, ja kas ļoti ātri, strauji pārvietojas.
ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu.
mēle (vai) kūst saka, ja kas ļoti garšo.
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
kā bruņurupucis saka, ja kas ļoti lēni pārvietojas.
pumpas uz dibena metas saka, ja kas ļoti nepatīk.
spiež sirdi kā slogs saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
elpa aizraujas (kādam) saka, ja kas ļoti pārsteidz, izbrīna, sajūsmina.
kā uguns pie biszālēm saka, ja kas ļoti sadusmo kādu.
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu.
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri, neatvairāmi saista uzmanību, valdzina.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
nav divu domu saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu.
nesameklēt ne ar uguni saka, ja kas nav atrodams pat ar vislielākajām pūlēm vai ir liels retums.
še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas.
pēc velna saka, ja kas neapmierina, nepavisam nav pieņemams.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots noteikta mērķa sasniegšanai.
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto.
kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto.
kā maita saka, ja kas negatīvs izpaužas lielā mērā.
ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini.
iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
iet karsti saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
(iet) kā pa viļņiem saka, ja kas norit ar mainīgām sekmēm.
viens kuiļa rūciens saka, ja kas norit, tiek veikts (_parasti_ attālums), padarīts īsā laika sprīdī, ļoti ātri.
kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi.
izskrien kā vilks caur Rīgu saka, ja kas notiek lielā skaitā, ja kas laimīgi izdodas.
kā pimberis saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
viens pūtiens saka, ja kas notiek ļoti ātri, vienā mirklī (parasti brauciens).
nepagūst ne tēvreizi noskaitīt saka, ja kas notiek ļoti drīz, tā, ka nav iespējams ne attapties.
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi.
kā pieburts saka, ja kas notiek neizprotami, neatvairāmi, ja kas ļoti piesaista.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot.
kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
viens rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības.
kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās.
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas.
kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver.
nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
kā dzirkstele pulvera mucā saka, ja kas rada ļoti negaidītu reakciju.
uzdzīt zosādu saka, ja kas rada ļoti nepatīkamu izjūtu.
Galdiņ, klājies! saka, ja kas rodas ātri, viegli.
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
saiet dēlī saka, ja kas sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam.
būt uz sirds saka, ja kas satrauc, nomāc, ja ko vēlas pateikt.
kā skaida saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
kā paija saka, ja kas šķiet viegls, mazs, maigs.
nepamirkšķināt ne acu saka, ja kas tiek ātri un viegli veikts.
būt aiz muguras saka, ja kas tiek atstāts aizmugurē.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
aiz septiņiem zieģeļiem saka, ja kas tiek turēts lielā slepenībā, ir nepieejams, nesaprotams.
ka čīkst vien saka, ja kas tiek veikts intensīvi, viegli.
būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu saka, ja kas uzlabojas.
meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts.
iet kā pa sviestu saka, ja kas veicas bez sarežģījumiem, grūtībām.
kā nazis sviestā saka, ja kas viegli izdodas , vedas.
kā skals saka, ja kas viegli lūst, retāk ja ko viegli var pārlauzt.
iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
iet kā pa taukiem saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
kā nu kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
kā (nu) kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts.
saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
kā ūdens saka, ja kaut kas (_biežāk_ piens) ir pārpilnībā, lielā daudzumā.
kā uz karstiem akmeņiem saka, ja kaut kas ātri pazūd, tiek izlietots, iztērēts.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud.
tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess.
deg kā ugunīs saka, ja kaut kas ir ļoti karsts, ja kas rada dedzinošu sajūtu.
norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs.
nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt).
pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards.
spiest sirdi saka, ja kaut kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu, drūmu.
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos.
nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams.
nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
sirds pamirst saka, ja kaut kas pēkšņi rada ļoti spēcīgu pārdzīvojumu.
raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu.
šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost.
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir ļoti trokšņaini, nemierīgi.
kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem.
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī.
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(visas) iekšas sagriežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja kļūst nelabi.
re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
uz atdošām saka, ja ko aizņemas ar norunu atdot.
tītars arī domā saka, ja ko apšauba, izsmej, ir nemierā ar kāda teikto.
kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja ko atzīst par labu, pilnīgu
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu.
kā sapnis saka, ja ko atzīst par neparasti skaistu.
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu.
nebūt par nāvi saka, ja ko atzīst par vēlamu, derīgu.
mugura kūp saka, ja ko dara ar lielu piepūli.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli.
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
sirds teic (arī saka) saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
mēles galā saka, ja ko ļoti gribas pateikt.
sirds (vai) kūst saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo.
kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt.
lika drusku pagaidīt saka, ja ko nepieņem, noraida.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
nelīdz ne raudas, ne vaimanas saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
viens redzējiens (arī redzējums) saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast) saka, ja ko pavirši noliek un pēc tam nevar atrast.
augstā plauktā saka, ja ko uzskata par ievērojamu, vērtīgu.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut.
nebija ko redzēt saka, ja ko veic ātri; saka, ja kas noris ātri.
formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
pārmaiņas dēļ (arī pēc) saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku.
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība.
ceļš ir zem kājām (kādam) saka, ja kur jāiet, jābrauc, ja jāatstāj dzīves vai darba vieta.
kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku.
kā noslaucīts saka, ja kur vairs nav nekā no pierastā, raksturīgā, ja kas ir pilnīgi iznīcināts.
tukšs kā papuves druva saka, ja kur valda nabadzība, trūkums.
kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku.
kā drudzī saka, ja ķermeni ir pārņēmuši spēcīgi drebuļi.
lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas.
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu saka, ja lielas briesmas pastāvīgi, nenovēršami apdraud kādu.
sirds kāro saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
sirds tīko (arī kāro) saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
acis iet (biežāk krīt, līp) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
acis līp (arī krīt, ciet) saka, ja ļoti gribas gulēt.
acis krīt (arī līp, iet) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās.
ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst.
sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst.
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto.
sirds saspiežas saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas.
papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
zobi niez saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki.
dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā.
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā).
ir plāna dūša saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
(visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
nauda (iz)kūst saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
nauda (arī rubļi) ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
nauda griežas (arī nāk griezdamās) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda (aiz)iet (arī iziet) saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
ja visi striķi trūkst saka, ja nav citas izejas, ja notiek kas ļoti nevēlams.
kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
nav nekāda jekeļa saka, ja nav gaidītā rezultāta.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais.
spārni par īsiem saka, ja nav iespējams realizēt iecerēto.
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
mežā zem egles saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.
dukurs (makā) saka, ja nav naudas, ja ir tukšs maks.
ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav ne mazākā troksnīša.
nav ne putraima saka, ja nav nekā ēdama.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
nij dirsā, nij galvā saka, ja nav panākts vēlamais rezultāts.
būt stāvus badā saka, ja nav pārtikas.
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu
Gaidi vien! saka, ja nav uz ko cerēt.
nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
nav gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi.
domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu.
kaut vai (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
kaut arī (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto.
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto.
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās.
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
ņi ku-kū saka, ja nekā nesaprot.
ņi bum-bum saka, ja nekā nesaprot.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību.
tukšs vēders saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams.
domāts - darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts) - darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja neko nav iespējams mainīt.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek.
kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
podiņš piededzis saka, ja neprecētai sievietei iestājusies grūtniecība.
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
aizņemties no suņa desu saka, ja netic, ka tiks aizdots.
miegs nav nevienā acī saka, ja nevar aizmigt.
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ne circenis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt.
kā no uguns saka, ja no kā ļoti baidās, vairās.
nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu.
kā no nelabā saka, ja no kāda vairās, cik vien iespējams.
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
ne raga, ne naga saka, ja no kaut kā nav nekāda labuma.
pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
kā muša zirnekļa tīklā saka, ja nonāk kāda varā, ja draud bojāeja.
asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām).
līst asinis saka, ja notiek asinsizliešana.
visi striķi trūkst saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
aiziet ganos saka, ja notiek kas nevēlams.
kā noburts saka, ja notiek kas nevēlams.
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
saki vēl, ka dieva nav saka, ja notiek kas vēlams, arī negaidīts, neparasts.
nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts.
dievs piemeklē saka, ja notiek liela nelaime.
aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.
tvaiks kāpj saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
izslīdēt no rokām saka, ja pamazām zūd kas vērtīgs, tuvs, dārgs.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
(nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz.
kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
izdegusi dvēsele saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve zobu (arī deguna) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā saka, ja paredzama drīza nāve.
asinis (sa)stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
asinis sastingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
asinis stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
asinis kūsā saka, ja pārņem kaislības.
sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
iekšā viss vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
sirds vārās saka, ja pārņem lielas dusmas.
sirds kūst saka, ja pārņem liels emocionāls saviļņojums.
asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas.
kājas paliek aukstas saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
sirds tirpst saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
(iekšas) kāpj uz augšu saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
asinis vārās saka, ja pārņem niknums.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds deg (arī kvēlo, karst) saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
rokas pūtinādams saka, ja pēc grūta, nepieciešama darba kāds dara ko vieglāku, mazāk vajadzīgu.
kā izslāpis saka, ja pēc kā ļoti tiecas, ko ļoti vēlas.
kā uzmedots saka, ja pēc kā ļoti tiecas.
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja pēc kā nomācoša pēkšņi izjūt atvieglojumu.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
kā (ar) svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā ar svinu (arī kā svina) pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
noveļas kā smaga nasta no pleciem saka, ja pēc smaga pārdzīvojuma, pēc sarežģījumu novēršanas kādu pārņem atvieglojums, miers.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras.
asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
kā vēja dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
liktenīgā stunda sit saka, ja pienāk izšķirošais brīdis.
pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto.
pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu.
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
ar vienu roku dot, ar otru ņemt atpakaļ saka, ja pozitīvai rīcībai vairs nav nozīmes pretējas darbības dēļ.
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
ir zobs uz kādu saka, ja pret kādu ir naidīga attieksme.
kā skolas puika saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko izturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir pārāk jūtīgs, ļoti vārīgs.
pie velna saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme.
pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi.
vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski.
pulkstenis iet (arī ir) priekšā saka, ja pulkstenis iet par ātru.
šķīstputra apmākusies saka, ja putrai ir pieliets pārāk maz piena.
acis (arī acu gaisma) satumst saka, ja redze kļūst vāja.
acis (arī acu gaisma) tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
rekords krīt saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
ceļš pašķiras (kādam) saka, ja rodas iespēja realizēt mērķus, centienus.
nāk par ļaunu (arī sliktu) saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
(ap)šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
salna uzkrīt saka, ja rodas salna.
sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
nelabums kāpj mutē (arī kaklā) saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
dieviņš baras saka, ja rūc pērkons.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
ar stīvu mēli saka, ja runa ir neskaidra (parasti alkohola reibumā), ja ir grūti runāt.
mēle pamižģējās saka, ja runājot rodas runas traucējumi, aizķeršanās.
ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
kā svina pieliets saka, ja sajūt lielu smagumu, nogurumu, ja pārņēmusi nomāktība.
dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
didas nāk saka, ja sākas drebuļi.
ledus sakustas saka, ja sākas kāda darbība, process (parasti pēc grūtību pārvarēšanas).
dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums.
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.
vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi.
ķer trieka saka, ja saslimst ar paralīzi.
saiet lielajā saka, ja sastrīdas, sanaidojas ar kādu.
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē.
saule pavakarē (arī pavakarā) saka, ja saule tuvojas rietam.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
likt ragus saka, ja sieva krāpj, pieviļ vīru, pārkāpjot laulību.
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika.
kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja.
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
sirds lec no krūtīm laukā saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
līst sviedri saka, ja smagi strādā (parasti fiziski).
aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
pietvīkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
piesarkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
saule ir ar zobiem saka, ja spīd saule, bet ir auksts.
baltu gāž saka, ja stipri līst.
Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! saka, ja stipri līst.
zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā) saka, ja stipri salst.
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
krīt kā akmens saka, ja strauji, smagi krīt.
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti.
stāvēt (arī turēties) uz goda vārda saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
iet vaļā saka, ja šaujamierocis izšauj.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
šķauda kā kaķis saka, ja šķauda īsi, vairākas reizes pēc kārtas.
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
taisna roka saka, ja tēmējums sasniedz mērķi.
tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts.
šķēršļi krīt saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
galva (arī smadzenes) izvēdinās saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas.
ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
kā bez rokām saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
kā putra bez sāls saka, ja trūkst kā ļoti vajadzīga, nepieciešama, lai gūtu vēlamos rezultātus.
kā sāls pie putras saka, ja trūkst kā svarīga, būtiska, nepieciešama.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
melna cūka krāsnī saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi.
zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
dabūt krampjus aiz smiekliem saka, ja uznāk lieli, nevaldāmi smiekli.
viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
miegs noiet saka, ja vairs negribas gulēt.
būt bez elpas (retāk dvašas) saka, ja vairs nespēj paelpot.
(pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
jātaisa kā āzis uz laipas saka, ja vajag kādam cilvēkam dažādi iztapt.
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo.
pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
laime (uz)smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
laime smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
laime stāv klāt (arī smaida) saka, ja veicas, laimējas.
laime uzsmaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
no Tavas mutes dieva ausī saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos.
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek.
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja vienā laikā darāmi vairāki steidzami darbi.
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams
komentāri lieki saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
viss nostājas savā (arī īstajā) vietā saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta.
sarma kož saka, ja ziemu viss apsarmo.
ūdens pile nestāv virsū saka, ja zirgs ir labi barots, kopts.
dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
acīs satumst saka, ja zūd samaņa.
acīs tumst saka, ja zūd samaņa.
žagas rauj saka, ja žagojas.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
noliecas galva (kā priekšā) saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
vāveres danco pa vēderu saka, jūtot lielu izsalkumu.
tumša bilde saka, kad (kas) nav skaidrs, saprotams.
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
saiet klučkos saka, kad biezputrā veidojas kunkuļi.
mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
beigts var palikt saka, kad ir ļoti spēcīgas (parasti pozitīvas) emocijas.
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos.
dievs pieņēma saka, kad kāds ir nomiris.
dieviņš pieņem saka, kad kāds mirst.
nāve pieņem saka, kad kāds mirst.
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
saulīte pa zemes virsu tek saka, kad labs laiks.
met un braucam saka, kad laiks (ko) beigt.
klikuči raus saka, kad nāk žagas.
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst.
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko.
atnāca laime, pietrūka naudas saka, kad nevar izmantot izdevīgu iespēju, it īpaši kāršu spēlē, kad nav trumpja, ar kuru varētu pārspēt izspēlētu kārti
ledus (iz)iet saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume.
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
ledus iziet saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums.
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās.
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
dzerksteles met saka, kad virve vai aukla sagriežas pati ap sevi.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām.
utu vanags saka, kādu nolamājot, nicinot.
pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem saka, kādu padzenot.
lai kāda smaks nebūtu saka, kādu raidot projām, padzenot.
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! saka, kādu raidot prom, padzenat.
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
tā viņš ir saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
ne kust saka, ko noliedzot, aizliedzot, nepieļaujot.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
cik īkss, tik gars saka, lai apstiprinātu izteikto domu.
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam.
čorts ar viņu, arī čorts ar to, arī čorts sņim saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi.
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu.
un kā vēl saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
varēt saka, lai norādītu uz nevēlamu uzvedību vai rīcību.
kā māku, tā maunu saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
Lai tev cāļa veselība! saka, lai novēlētu kādam labu veselību.
sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās.
kā (nu) ne saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns.
nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
bendes maiss saka, lamājot, negatīvi vērtējot kādu.
lai velns sasper saka, lielā neapmierinātībā, dusmās vēršoties pret to, lādoties.
galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma.
izlaist kājas no vilnas saka, mudinot zirgu rikšos.
izmest villu saka, mudinot zirgu skriet, parādīt, ko tas spēj.
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās.
neesmu kopā cūkas ganījis (ar kādu) saka, nepieņemot kāda ar uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksme.
beidz klabināt nadziņus saka, nevēloties turpināt ar kādu runāt.
Še tev piga! saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību.
kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
ubaga spieķis saka, norādot uz kāda nabadzību, pielīdzinot kādu nabagam.
jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
nerunājot (nemaz) par (ko) saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
kas kait (arī kaiš) saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks.
cik (tik, arī vien) patīk saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
kā vēlies (arī vēlaties) saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
viens no diviem saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kas kādam daļas saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem.
cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
kāda tēvzeme jādala saka, norādot, ka nav pamata strīdam, ķildai.
dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
šūpulis ir kārts saka, norādot, kur, kad kāds dzimis, kur kas dibināts, sācies.
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām.
nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
iet pa gaisu saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Ej ieskrieties! saka, noraidot kādu.
Lai iet ieskrieties! saka, noraidot kādu.
paldies par kūkām saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
kā vardes pavasarī saka, nosodot cilvēkus par bezdarbību, nepiedienīgu uzvedību.
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
labu ceļa vēju saka, novēlot veiksmi kādam pirms došanās ceļā.
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
(nekāds) labais dievs (nav) saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu.
drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
(šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
kā pēc uguns saka, pārmetot kādam pārliecīgu steigu.
ne velna (arī ne velnam) saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību.
kā rags saka, pastiprinot apgalvojumu, tā noteiktību, ticamību.
līdz asarām saka, pastiprinot attiecīgā vārda nozīmi; ļoti.
tici vai netici, arī ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību.
dievs sodi saka, pastiprinot teikto.
uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
Johaidī ar ārā! saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig āzīt saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mantelīt! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mopcik! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik popcik! saka, paužot dažādas emocijas.
kāds jods saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas.
kāds velns saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas.
mī un žē saka, paužot izbrīnu.
vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu.
kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu.
kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību.
kā krauklis saka, paužot neapmierinātību ar kāda izturēšanos, nosodot kāda rīcību.
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
ka tev veļu māte saka, paužot neapmierinātību.
jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā veca meita saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos.
kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu.
kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
kā prusaks saka, paužot negatīvu attieksmi un draudot viegli iznīcināt.
kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi.
cik tādi iet uz mārciņas saka, paužot negatīvu, nicīgu attieksmi.
jods ar kādu saka, paužot negribīgu samierināšanos, vienaldzību.
ko iedomājies saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
ko domā saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
iet gulēt saka, paužot noraidošu attieksmi.
svilpt gar īkšķi saka, paužot noraidošu attieksmi.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
Jolki palki! saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
(nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Jēzus Marija! saka, paužot pārsteigumu.
lai tā būda rūc saka, paužot piekrišanu, vēloties, lai kas notiek.
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
velns ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
dievs ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam.
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
Turi muti! arī Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti ciet! arī Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
nezināt, cik vecs ir saka, piedraudot pārmācīt kādu.
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt.
Šad ap! saka, pieprasot apklust.
šet up saka, pieprasot apklust.
atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
vei še saka, pievēršot (kam) uzmanību, arī (ko) dodot.
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu.
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
Lasies vienu māju tālāk! saka, raidot (kādu) prom.
Lai tavas smakas te nebūtu! saka, raidot kādu projām.
ej tak tu ellē mālus mīcīt saka, raidot kādu prom, arī noraidot kāda piedāvājumu.
ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Aizver durvis no otras puses! saka, raidot prom.
kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi.
visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti.
līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu.
kā nagla saka, raksturojot kādu pozitīvi, uzsverot kāda čaklumu, krietnumu, precizitāti, noteiktību.
ka tik turies saka, raksturojot ko lielu, varenu, pamatīgu.
lēkā kā sienāzis saka, raksturojot kustību straujumu, veiklumu, virzienu maiņu, nevienmērīgumu lēkājot, dejojot, pārvietojoties.
kā vāvere saka, raksturojot kustību veiklumu, vieglumu, straujumu.
kā zutis saka, raksturojot kustību veiklumu.
kā ratiņš saka, raksturojot priecīgu, gaišu mājas noskaņu, , arī veiklumu, veiksmi.
kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
stārķis atnes saka, runājot par bērna piedzimšanu.
lai dieva rokā saka, samierinoties ar to, kā ir.
kādu dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
pie zaļā galda saka, simbolizējot vadības, varas pārstāvjus.
manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
še pieci saka, sniedzot roku.
(godātās) dāmas un kungi! saka, svinīgi uzrunājot.
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
Augstas laimes! arī Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
augstas laimes (arī augstu laimi) saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
kā zoss saka, uzskatot kādu sievieti par lielu muļķi.
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme).
kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata.
labi rūkts (lauva) saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
kas mugurā un vēderā saka, uzsverot cilvēka nabadzību.
nav pa vienam smieklam saka, uzsverot kā grūtumu, intensitāti, nozīmīgumu.
pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi.
kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti.
kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu.
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti.
kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu.
kā vilks saka, uzsverot niknumu, plēsonīgumu, naidīgumu.
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi.
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
maksāt ragā saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs.
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami.
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nekas nenotiek bez kāda ziņas.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nenotiek ne mazākais ļaunums kādam.
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts.
ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
izvadāt lāci saka, vēloties novērst nekārtības, trūkumus, strīdus.
lai dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
lai aug uz akmens saka, vēloties, lai kā būtu daudz.
kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē.
lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
iet ellē saka, vēršoties pret kādu dusmās, atraidot vai dzenot kādu projām.
velns lai rauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko lielās dusmās, sašutumā, neapmierinātībā, vēloties ko neesam, pazūdam, lādot.
vilks lai parauj saka, vēršoties pret kādu, pret ko neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam.
automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā.
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
aizdot dūšu sakaitināt.
sanīdināt sakaitināt.
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
kryvasi sakaltusi aramzeme.
spārnots izteiciens (arī teiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens (arī izteiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
sakāmais vārds sakāmvārds.
sakāmais (arī sakāms) vārds sakāmvārds.
sakankalēt sakankarēt.
sarempēt sakapāt (lopbarību) ar kapājamo dzelzi.
ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu.
vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
sēisnā Sakari, sakarība.
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
apgrieztā proporcionalitāte sakarība starp lielumiem x un y, ko raksturo vienādojums xy=k (k - proporcionalitātes koeficients).
histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos.
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
Daltona likums sakarība, kas izsaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir tā atsevišķo sastāvdaļu parciālo spiedienu summa.
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma.
stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās.
Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās.
disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums.
sakārne sakārnis
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm.
struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi.
sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
sakara sakars.
saverdēt sakarsēt.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu).
saķirināt sakārt.
saķirināties sakārties, sakarināties.
sakārt. Sakārtojis; sakārtotājs (kopā ar uzvārdu).
kopulatīvs saiklis sakārtojuma saiklis.
sakārtojuma konjunkcija sakārtojuma saiklis.
sakārtojuma vārds sakārtojuma saikļavārds.
uzklāt (arī saklāt) gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
uzklāt (arī saklāt) vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
sabikstīt sakārtot kurināmo un iekurināt uguni (krāsnī, kurtuvē).
sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
salāgot sakārtot.
koordinātu sistēma sakārtota parametru sistēma (koordinātu kopa), kas nosaka objekta stāvokli telpā.
kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus.
tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
doties (arī iet) pie miera sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
nolikties (arī aiziet) gulēt sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
datu masīvs sakārtots vienāda tipa (loģiski viendabīgs) elementu kopums.
komunikācijas apakštīkls sakaru apakštīkls.
garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos.
īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km.
multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju. Parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu. Šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi.
pasta rati sakaru iestāžu pajūgs regulārai pasta un pasažieru pārvadāšanai.
balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
pusdupleksais kanāls sakaru kanāls starp diviem fiziskiem vai loģiskiem objektiem, pa kuru var pārraidīt datus pārmaiņus abos virzienos.
dupleksais kanāls sakaru kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja.
komunikācijas kanāls sakaru kanāls.
ārējā datu kopne sakaru kanālu kopums, kas nodrošina datu apmaiņu starp centrālo procesoru un citiem mātesplates komponentiem, ieskaitot brīvpiekļuves atmiņu.
līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē.
atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
nekomutējama līnija sakaru līnija, kas pastāvīgi savieno divus punktus sakaru sistēmā.
nelīdzsvarotā līnija sakaru līnija, ko veido vadi ar dažādiem elektriskajiem parametriem.
pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai.
sakaru kanāls sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
sakaru kabelis sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
komunikācijas multipleksors sakaru multipleksors.
formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni.
komunikācijas pārvaldība sakaru pārvaldība.
virtuālā ķēde sakaru posms, kas šķietami ir tiešs savienojums starp sūtītāju un saņēmēju, bet var arī izmantot dažādus maršrutus datu pārsūtīšanai.
komunikācijas procesors sakaru procesors.
komunikācijas propgramma sakaru programma.
maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā.
nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu.
komunikācijas protokols sakaru protokols.
retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi.
komunikācijas serveris sakaru serveris.
procedūras izsaukums sakaru sesijas iniciēšana datu pārraides sistēmās.
zemes saite sakaru sistēma, kas ir uz zemes, zem zemes vai tuvu zemei. Šādas sistēmas var veidot mikroviļņi, elektriskie un optiskie kabeļi.
satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās.
komunikācijas sistēma sakaru sistēma.
kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
filtrs sakaru tehnikā - programmatūra vai aparatūra, kas laiž cauri zināmus signāla elementus, bet atsijā vai minimizē citus.
kadru retranslēšanas tīkls sakaru tīkls, kurā izmantota kadru retranslēšanas tehnoloģija un kurā pretstatā pakešu komutācijas tīkliem dati tiek multipleksēti.
komunikācijas tīkls sakaru tīkls.
dezintegrācija sakaru traucējumi vienotā sistēmā.
komunikācijas vadība sakaru vadība.
telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
transakcija sakarus sistēmās - mijiedarbība starp programmu lokālā sistēmā un programmu attālā sistēmā, lai iniciētu noteiktu darbību vai nodrošinātu vajadzīgā rezultāta iegūšanu.
paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
saki sakas.
saskutas sakasas.
sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni).
sikasnītis sakasnītis.
sakārsināt sakāst (lielu daudzumu).
sakārst sakāst.
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt.
sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus).
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti.
fritēta glazūra sakausēta un strauji (ūdenī) atdzesēta glazūra.
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
sakresties sakauties, iesist viens otram.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
kleškas sakkoki.
soreiki sakkoki.
saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos).
saklēpāties saklēpāt.
saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
saklāt sakliest.
saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
sakņābt saknābt.
sakņaibīt saknaibīt.
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne).
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes; sānu sakne.
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
balstsakne sakne, kurai ir auga balsta funkcija
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā.
plikas (arī atkailinātas) saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
sakņājs sakņains.
saknens sakņains.
saknijs sakņains.
sulīgā lopbarība (arī barība) sakņaugi, skābbarība u. tml.
sakņāji Sakņaugu saknes.
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
Hebeloma radicosum sakņkāta bārkstmale.
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
daudzsakņu meldrs sakņojošais meldrs.
Scirpus radicans sakņojošais meldrs.
saknēt sakņot.
saknēties sakņoties.
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
Hypocheris radicata sakņu pelūde.
Petroselinum crispum subsp. tuberosum sakņu pētersīlis.
Heterobasidion annosum sakņu piepe.
sakop. Sakopojis; sakopotājs (kopā ar uzvārdu).
koncentrēt savās rokās sakopojot, uzkrājot pakļaut sev.
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas).
saridāt Sakopt, sakārtot.
saridāties Sakopties, sakārtoties.
sažulināt sakošļāt, bet nenorīt.
saļeckāt sakošļāt.
uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus.
datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām.
priekšlīgums Sākotnējs līgums, kas nosaka sadarbības un savstarpējās informācijas apmaiņas noteikumus līdz konkrēta līguma noslēgšanai.
sasnakšķināt sakožļāt.
sakraķot sakraķēt.
olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas.
sakapelēt sakrāt.
sakratināt sakratīt kopā (piemēram, ogas grozā).
sadrīvelēt sakratīt, sakustināt.
sadracināt sakratīt, sapurināt.
sablāķēt sakraut blāķī.
sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka).
sakladēt sakraut.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
sakriželēt sakriķelēt.
sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
saģibt sakrist, sanīkt, saslimt.
sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
sakroķot sakrokāt.
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
sarotāt sakrokot.
sakroplēt sakropļot.
samalt sakropļot.
sakrunkuļoties sakrunkāties, sagrumbāties.
sakrunkāties sakrunkoties, saburzīties.
sagrebstelēties sakrunkoties, sagrumboties.
Podoces panderi saksaulu tuksnešsīlis.
Passer ammodendri saksaulu zvirbulis.
apbirzt Sākt apdrupt (sakrist, sairt).
ieaudzēties Sākt augt, iesakņoties.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
sakkauli Saku koki, sakkoki.
sakkauļi Saku koki, sakkoki.
sakkaulis saku koks.
popas saku polsterējums.
vilknis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē; silksnis.
silkse saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
ķisins Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
silksis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
silksnis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē.
sumistuvis saku savelkamā aukla.
satūdīt sakūdīt, pamudināt.
saklubdīt sakūdīt.
sakūlāties sakūlāt.
samašīnēt sakult (1).
savālēt sakult ar vāli; izdauzīt, izkult ar vāli.
putināt sakult putas; putot ziepes.
sabuņķēt sakult, sasist.
sapērt sakult.
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
sakumbris sakumis, salīcis.
Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks.
sakvankt sakumpt.
sakvencēt sakurināt (1).
sakurvāt sakurzāt.
savējoties sakustēties (par papīriem gaisa kustības rezultātā u. tml.).
sakustēt sakustēties.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
sablodzīt sakustināt.
saskrampt saķert, sakampt.
Kokarala Sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu.
sagodēt Salabot, arī sakārtot.
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā.
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
polypodiaceae Saldsaknīšu dzimta.
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
polypodium Saldsaknītes un polipodijas.
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
sagūbis Salīcis, sakņupis; gūbu.
sakupies Salīcis, sakņupis.
sakupis Salīcis, sakņupis.
saknūpu Salīcis, sakrities.
kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks.
uzkūkņus Salīcis, sakupis.
gnatofiziometrija Salīdzināma sejas un sakodiena mērīšana.
ķimpī Saliektā, sakumpušā stāvoklī.
ķimpiski Saliektā, sakumpušā stāvoklī.
limt Saliekties, liekdamies sakrist, ļimt.
novērt Salikt, sakārtot rindā.
noknūbēt Salīkt, sakņupt.
noknubt Salīkt, sakņupt.
saknubēt Salīkt, sakristies.
sagubt Salīkt, saliekties; arī sagumt; sakņupt.
defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi.
čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
viru Salikumā "viru virām" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas.
viru Salikumā "viru virumis" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas.
ķumpīgi Salīkušā, sakumpušā stāvoklī.
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre.
mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3).
mīna Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai.
sagņūzt salūzt, sabrukt; sakņupt, sakumpt.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
pacili Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pacilu Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
savalēt Samest, sakraut.
somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
samakšas Samestaukla sakās; somakstavas.
somastaukla Samestaukla sakās.
dracinēt Samulsināt, sakaitināt.
sašumdīt Samusināt, sakūdīt (kādu).
saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās.
sakļūt Sanākt, sakrist.
sāņsakne Sānsakne.
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sapūpēt Sapelēt, sakūpēt.
kinezalģija Sāpes sakarā ar kustībām.
reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
gareniskais saplāksnis saplākšņa plātne, kam ārējo kārtu koksnes šķiedru virziens sakrīt ar to lielākajiem lineārajiem izmēriem.
sapļoknīt Sapliķēt; sapļaukāt; sakaustīt.
saoderēt Saplosīt, sakost.
saklemst Sapļāpāt, saklačot.
sapļokāt Sapļaukāt; sadunkāt; sakaustīt.
sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt.
lelle Saposusies, sapucējusies, sakrāsojusies meitene.
sažvacināt Sapurināt, sakratīt.
sažvakāt Sapurināt, sakratīt.
saklapēt Saputot, sakult.
kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
repertorijs Saraksts, sistemātiska sakārtojuma atdarinājums, kas atvieglina ātru orientēšanos.
sabest Sarakt un sakraut.
saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
saķervelēties Saraukties, sakrunkāties.
sakript Saraukties, sakrunkāties.
kapēt Saraust kaudzē, sakrāt.
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
Symphytum x rubrum sarkanā tauksakne.
Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties.
troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
samuldēties Sarunāt, parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga.
sapanckāties Sasaiņot mantas; sakravāties.
sapekelēties Sasaiņot mantas; sakravāties.
sapindelēties Sasaiņot mantas; sakravāties.
sapaunāt Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
sapaunot Sasaiņot, sakravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
sapaunāties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
sapaunoties Sasaiņot, sakravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
sapekelēt Sasaiņot, sakravāt.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
sasaknīt Sasakņoties.
bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti.
sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi.
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis.
saklidzināt Sasaukt, sakliegt.
saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem.
apkaitēt Sasildīt, sakarsēt (apkārt).
atkarsēt Sasildīt, sakarsēt.
atkarsināt Sasildīt, sakarsēt.
sablektēt sasist, sakaut.
saškelvināt Saskalināt, sajaukt, sakratīt (par šķidrumu).
sažļanckāt Saskalināt, sakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
sašļuncāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu); sašļoncāt.
sašļankāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu).
sašļoncāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu).
sažļanckāties Saskalināties, sakratīties (par šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
gadīties Saskanēt, sakrist kopā.
klapēt Saskanēt; sakrist.
Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
ievērot Saskaņā, sakarā (ar ko).
priekšgala saskarne saskarne, kas nosaka datora ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.).
fizikālais interfeiss saskarne, kas nosaka divu sadarbojošos iekārtu savienojuma fizikālos raksturojumus. Datoru tīklos ar šo terminu parasti saprot saskarni starp datu galiekārtu un datu pārraides tīklu.
priekšgala interfeiss saskarne, kas nosaka ierīču sadarbību ar ārējiem objektiem (lietotājiem, datoru tīkliem u. c.).
saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_.
sagramžāt Saskrāpēt, sakasīt.
saskrābāt Saskrāpēt, sakasīt.
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
sanikt Saslimt; sakropļot.
raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi.
raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība).
sažņiebt Saspiest, sakniebt.
sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu.
savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai; sakopot.
piesakulties Sastāstīt (kādam, parasti ko nepatiesu), lai sakūdītu, sanaidotu.
pieriet Sastāstīt (ko kādam), lai sanaidotu, sakūdītu.
dakult Sastāstīt kādam ko, parasti nepatiesību, lai sakūdītu, sanaidotu.
piekalāt Sastāstīt, parasti ko nepatiesu, lai sakūdītu, sanaidotu.
tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā.
stīvs kā āža rags sastindzis, sasalis, sakaltis.
saduit sastrādāt, sakrāt.
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.).
salabdienoties Sasveicināties, sakot "labdien".
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu.
sadribis Sašķēlies, sakrities.
izkārtāt Sašķirot, sakārtot.
izkārtavot Sašķirot, sakārtot.
saslābt sašļukt, sakristies.
satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications").
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
aptumsēt Satumst, sakrēslot.
tibināt Saukt (parasti vistas, cāļus), sakot "tib! tibī" u. tml.
titināt Saukt, aicināt (parasti vistas), sakot "ti! ti!".
sasauļot saulē uzsildīt (sakarsēt).
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus.
knitāji Sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas zemē.
sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām.
sausoknis Saušņu sakopojums; vieta, kur vienkopus ir daudz saušņu.
sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs.
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
savaķēt savākt kopā, sakraut gubā.
savākties Savākt savas mantas; arī sakravāties.
piepost Savākt un sakraut.
apsarausties Savākt, sakārtot, parasti to, kas ir izmētāts.
uzkārnīt Savākt, sakopt.
ļana Savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi; ljana.
saružināt savelt, sakuželēt.
švaibīt Saviebt, sakniebt.
pilnin Savienoijumā ar "pilns" formām izsaka tā pastiprinājumu.
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
kaicums Savienojumā "garš kā kaicums" - saka par garu cilvēku.
hokus Savienojumā "hokus pokus!" - saka par iluzionistisku triku, arī par blēdību.
kritin Savienojumā "kritin krist" izsaka darbības "krist" pastiprinājumu.
liotrops Savienojumā "liotropās rindas" - jonu sakārtojums pēc to iedarbīguma uz šķīdinātāju vai tajā norisošajiem fizikālķīmiskajiem procesiem.
mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
mēnestiņš Savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
radin savienojumā "rast" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu.
sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
senim Savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu.
sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
brēktin Savienojumā ar "brēkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
dilum Savienojumā ar "dilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
došus Savienojumā ar "dot" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
drebens Savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
duršus Savienojumā ar "durt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
gaistin Savienojumā ar "gaist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
garum Savienojumā ar "garš" formām izsaka šis īpašības pastiprinājumu.
grautin Savienojumā ar "graut" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
grieztin Savienojumā ar "griezt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
grieztin Savienojumā ar "griezt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
groztin Savienojumā ar "grozt" izsaka šīs darbības pastiprinājumju.
grūdien Savienojumā ar "grūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
ilgum Savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
īsin Savienojumā ar "īss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
jaustin Savienojumā ar "jaust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
juktin Savienojumā ar "jukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kritien Savienojumā ar "krist" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kusin Savienojumā ar "kust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
līgtin Savienojumā ar "līgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
maukšus Savienojumā ar "maukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
mīļum Savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
odin Savienojumā ar "ost" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
pildin Savienojumā ar "pildīt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
pilnai Savienojumā ar "pilns" formām izsaka pārpilnību.
pillin Savienojumā ar "pilns" formām izsaka tā pastiprinājumu; pilnin.
pīšus Savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plētinies Savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plīsin Savienojumā ar "plīst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plūdin Savienojumā ar "plūst" izsaka šīs darbības intensifikāciju.
priecin Savienojumā ar "priecāties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pukstin Savienojumā ar "pukstēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pūtin Savienojumā ar "pūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
raibum Savienojumā ar "raibs" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
rājin Savienojumā ar "rāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rātin Savienojumā ar "rāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
raudātin Savienojumā ar "raudāt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rēktin savienojumā ar "rēkt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
riebin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
riebtin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
rējin Savienojumā ar "riet" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu.
rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
ruku Savienojumā ar "rukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
rūcin Savienojumā ar "rūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācan Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācien Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sācin Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sāpin savienojumā ar "sāpēt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sarktin Savienojumā ar "sarkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
saukšus Savienojumā ar "saukt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
saucien Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
saucin Savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sēstin Savienojumā ar "sēst" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sētin Savienojumā ar "sēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sīcin Savienojumā ar "sīks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
siltin savienojumā ar "silt" izsaka šī darbības vārda pastiprinājumu.
sirdu Savienojumā ar "sirdīties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sirdziņ Savienojumā ar "sirgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sitien savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sistin Savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
slāpin savienojumā ar "slāpt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
slīktin Savienojumā ar "slīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
smacin Savienojumā ar "smakt" vai "aizsmakt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
smelktin savienojumā ar "smelkt^1^" formām izssaka šīs darbības pastiprinājumu.
smelšus savienojumā ar "smelt^1^" izsaka šīs darbības pastiprinājumu, intensifikāciju.
snātin savienojumā ar "snāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
snaudin Savienojumā ar "snaust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
soktin savienojumā ar "sokties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
spiestin savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
spiešus savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
spiedin Savienojumā ar "spiest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprāgšus savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprādzin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprāgtin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprēgtin Savienojumā ar "sprēgāt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
spridzin Savienojumā ar "spridzēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sprūdin Savienojumā ar "sprūst" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stiepšus Savienojumā ar "stiepties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
strēbtin Savienojumā ar "strēbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stumšus Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
stumtin Savienojumā ar "stumt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sūcin savienojumā ar "sūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviltin Savienojumā ar "svilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šalcin Savienojumā ar "šalkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķeltin Savienojumā ar "šķelt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
šķilšus savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķilin Savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķiltin Savienojumā ar "šķilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķirtin Savienojumā ar "šķirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šķistin Savienojumā ar "šķist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šļucin Savienojumā ar "šļukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šļūcin Savienojumā ar "šļūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šmurdzin Savienojumā ar "šmurgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šūtin Savienojumā ar "šūt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šūšus Savienojumā ar "šūt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
šveļpenies Savienojumā ar "švelpt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tālin Savienojumā ar "tāls" izsaka pastiprinājumu.
tecin Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tekšus Savienojumā ar "tecēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teicien Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teicin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teikšus Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
teiktin Savienojumā ar "teikt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīcin Savienojumā ar "tīcin (1)" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiektin Savienojumā ar "tiekties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiepin Savienojumā ar "tiept" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiepšus Savienojumā ar "tiept" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīcin Savienojumā ar "tīk 2(1)" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tiktin Savienojumā ar "tikt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tīktin Savienojumā ar "tikt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trauktin Savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trīcin Savienojumā ar "trīc" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
triekšus Savienojumā ar "triekt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
triektin Savienojumā ar "triekt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūcin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trūktin Savienojumā ar "trūkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
trusus Savienojumā ar "trust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
tvīcin Savienojumā ar "tvīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
urbšus Savienojumā ar "urbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vairin Savienojumā ar "vairojas" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
veltin Savienojumā ar "velt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vedin Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vestin Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vešus Savienojumā ar "vest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vezum Savienojumā ar "vezums" izsaka tā daudzkāršojumu.
vīktin Savienojumā ar "vīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilcin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilktin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilšu Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilšus Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
viltin Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vīšus Savienojumā ar "vīt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
vītin Savienojumā ar "vīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zadzien Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zadzin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zagtin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zagtiņ Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zeltin Savienojumā ar "zelt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zibin Savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
ziedin Savienojumā ar "ziedēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zustin Savienojumā ar "zust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zvejus Savienojumā ar "zvejot" izsaka šīs darbības pastiprināājumu.
zviedzin Savienojumā ar "zviegt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
žilbtin Savienojumā ar "žilbt" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
žņaugtin Savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
lielum Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
lielumu Savienojumā ar adjektīva "liels" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnum Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
pilnumu Savienojumā ar adjektīva "pilns" formām izsaka īpašības pastiprinājumu.
plānum Savienojumā ar adjektīva "plāns" formām vai apstākļa vārdu "plāni" izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
vecum Savienojumā ar adjektīva "vecs" formām izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
vērptin Savienojumā ar citām šī darbības vārda formām izsaka darbības pastiprinājumu.
būten Savienojumā ar citu tās pašas saknes vārdu pastiprina šā vārda nozīmi.
dedzin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
degtin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Savienojumā ar darbības vārda "diet" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
līgant Savienojumā ar darbības vārda "līgot 1" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
līgšus Savienojumā ar darbības vārda "līgt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
pirktin Savienojumā ar darbības vārda "pirkt" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pirktum Savienojumā ar darbības vārda "pirkt" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pirktinies Savienojumā ar darbības vārda "pirkties" formām, izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pītin Savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sēdin savienojumā ar darbības vārda "sēdēt" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu.
liegšus Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
liegtin Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
mīlin Savienojumā ar darbības vārdu "mīlēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
mirtin Savienojumā ar darbības vārdu "mirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
niecen Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
niecin Savienojumā ar darbības vārdu "niecināt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
nīktin Savienojumā ar darbības vārdu "nīkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
slīdzin savienojumā ar slīgt (1) formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
skrietin Savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu.
brišus Savienojumā ar verba "brist" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
celšus Savienojumā ar verba "celt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
cirtin Savienojumā ar verba "cirst" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; ciršus.
ciršus Savienojumā ar verba "cirst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzeršus Savienojumā ar verba "dzert" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
dzītin Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; dzīšus.
dzīšus Savienojumā ar verba "dzīt 1" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
gāšus Savienojumā ar verba "gāzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
grūšus Savienojumā ar verba "grūst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ilgot Savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kaltin Savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu.
klupšus Savienojumā ar verba "klupt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
košus Savienojumā ar verba "kost" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
krāpšu Savienojumā ar verba "krāpt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
krāpšus Savienojumā ar verba "krāpt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
kristin Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; krišus (2).
krišus Savienojumā ar verba "krist" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēktin Savienojumā ar verba "lēkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus (3).
līšus Savienojumā ar verba "līst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgtin Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūgšus Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin.
lūgšu Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūzin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
lūztin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
mešus Savienojumā ar verba "mest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
rītin Savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
stūmien savienojumā ar verba "stumt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba "vilkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lēkšus Savienojumā ar verbu "lēkt", "lēkšot" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēktin.
steigtin Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
steigšus Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens par otru", "viens pie otra" u. tml.; lieto, lai norādītu uz (ka) secību, savstarpēju sakaru.
līk Savienojumos ar "līkums" izsaka pastiprinājumu.
izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā.
kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
sakabināt Savienot ar sakabes (1) palīdzību.
sakrudzulēt savilkt, sakrokot.
ieraukt Savilkt, sakrunkāt, sašaurināt.
mītin Savinojumā ar "mīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2).
sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2).
korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars.
kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
kontu korespondence savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
attieksme Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu.
attiecība savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
reciproks verbs savstarpējas darbības vārds - darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību.
korelēties Savstarpēji atbilst, būt sakarībā.
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt; būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
pazemes ūdens horizontu komplekss savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums.
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
saņarināt Savstarpēji sakūdīt (suņus).
saņerināt Savstarpēji sakūdīt (suņus).
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
dezinvestēšana Savu investīciju izņemšana no kādas valsts sakarā ar politiskiem iemesliem.
žubursakne Sazarota sakne.
sažilīt Sazelēt, sakožļāt.
komunicēties Sazināties; būt savstarpējos sakaros.
process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.).
lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt.
čurnīt Sēdēt sakņupušā stāvoklī; čurnēt.
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam.
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu.
glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi.
Dipsacus sativus sējas dipsaks.
more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli.
sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām.
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem.
jaunākā atslēga sekundārā atslēga ieraksta identificēšanai. Ja, piemēram, transakcijas tiek kārtotas pēc konta numuriem un datumiem, tad konta numurs ir galvenā atslēga, datums - jaunākā atslēga.
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi.
darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā.
megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.).
nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari.
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi.
daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
dasju senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa, kuri cīnījās ar Indru, kas bija sakāvis Dasju.
Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs.
kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
virsloces Senkrievu sakrālajā arhitektūrā izplatīts dekoratīvs rotājums, kas atgādina uzacu lokus.
Ofīra Senlaiku zelta zeme, minēta Vecajā Derībā; tās atrašanās vieta nav droši nosakāma.
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai.
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
solfatāra Sēra oksīdu un sērūdeņraža gāzu plūsma no sīkām plaisām vulkāna krāterī vai nogāzēs, nereti veidojot ievērojamus sēra sakopojumus.
hidropneumotoraks Seroza eksūdāta un gaisa sakrāšanās plaušu plēves dobumā.
hidroperikards Seroza šķidruma sakrāšanās perikarda dobumā.
serozā apopleksija seroza šķidruma sakrāšanās virs smadzenēm vai smadzeņu ventrikulos.
sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
avārijas situācija sevišķa situācija lidojumā, kuras dēļ parasti notiek gaisakuģa piespiedu nosēšanās.
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
blokshēma shēma, ar kuras palīdzību grafiski attēlo sakarus (parasti funkcionāla rakstura) starp datu apstrādes sistēmas elementiem, izmantojot šo elementu attēlošanai dažādas ģeometriskas figūras ar atbilstošiem uzrakstiem.
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos.
grabši Siena, labības sakasas.
grabšķis Siena, labības sakasas.
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu.
pārraide signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, telegrāfa, radio vai cita veida sakarus.
kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips.
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā.
gūžas Siksna, ar kuru tiek savienotas sakas ar loku un ilksi.
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
atšķiramība Sīku detaļu fiksējuma kvalitāte attēlā, ko nosaka optiskās sistēmas atšķirtspēja un attīstīšanas procesa kvalitāte.
perēkļainā nekroze sīku nekrotisku perēkļu rašanās sakarā ar infekciju.
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās.
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
silksnes Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
silkste Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
silkstis Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
pakope Silksnis - polsterējums zem līkajiem saku kokiem.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs.
atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas.
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
sinhronoskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
sinhroskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
jēdzieniskās attieksmes sintaktiskā sakara saturiskā puse.
paratakse sintaktisko sakaru veids - sakārtojums.
sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā.
predikatīvais sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
predikatīvs sakars sintaktisks sakars starp teikuma priekšmetu un izteicēju.
dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni.
faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju.
reāllaika informācijas sistēma sistēma, kas apkalpo transakcijas, tūlītēji modificējot attiecīgās pamatdatnes un pietiekami ātri ģenerējot atbildi, lai veiktu operācijas noteiktajā laika sprīdī.
dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
autonomā aeronavigācijas sistēma sistēma, kas mēra aeronavigācijas parametrus, izmantojot tikai gaisakuģa tehniskos līdzekļus.
instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres.
spēka iekārta sistēma, kas sastāv no viena vai vairākiem dzinējiem un palīgagregātiem, kuri kopā rada gaisakuģim nepieciešamo vilci.
atbilstības atgriezeniskā saite sistēma, ko izmanto teritoriālā informācijas servera lietojumprogrammas, lai sakārtotu meklēšanas procesā iztvertos dokumentus atbilstoši to meklēšanas kritērijiem. Dokumenti parasti tiek sakārtoti atbilstoši tam, cik reižu tajos parādās vaicājumā izmantotais atslēgvārds.
mērvienību sistēma sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
funkcionālā projektēšana sistēmas komponentu funkcionālo sakaru noteikšanas process.
pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, laktus, jēdzienus u. tml.).
koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu.
likumu krājums sistematizēts likumu vai citu normatīvo aktu sakopojums.
likumkrājums Sistematizēts likumu vai citu normatīvo aktu sakopojums.
sociālo problēmu pētniecība sistēmiska, mērķtiecīga un plānota sociālās situācijas izzināšana, lai analizētu problēmu veidošanās sociālo kontekstu, cēloņsakarības, sociālās konstrukcijas, ietekmējošos faktorus, kā arī modelētu un piedāvātu instrumentus sociālo problēmu risināšanā.
cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību.
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
sišus Sitot; savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
drāztele Skaidas, sakasas, ēveļskaidas.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
skaitāmpantiņš Skaitāmais pantiņš - vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums.
π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm.
skalārais reizinājums skaitlis ab=|a| |b| cosφ dotajiem vektoriem (|a|, |b| – vektoru moduļi, φ – leņķis starp vektoriem); izsaka projekcijas garumu vienam vektoram uz otru.
imaginārā vienība skaitlis i=√–1 (kvadrātsakne no mīnus viena), kuru pievieno reālajiem skaitļiem, lai konstruētu kompleksos skaitļus.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms).
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
pārnesumskaitlis Skaitlis, kas izsaka dzenošā un dzenamā elementa ātrumu attiecību.
aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
purvainība Skaitlis, kas procentos izsaka purvu platību attiecībā pret visu kādas teritorijas platību.
kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
binārais skaitlis skaitlis, ko izsaka kā summu no noteiktām skaitļa 2 (bāzes) pakāpēm.
mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
radikands Skaitlis, no kura izvelkama sakne (pamatskaitlis).
vektora koordinātas skaitliskie koeficienti, ar kuriem doto vektoru izsaka kā bāzes vektoru lineāru kombināciju.
indekss Skaitlisks rādītājs, kas procentos izsaka kādas parādības secīgas pārmaiņas, piem., cenu indekss.
transfinītie skaitļi skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu.
bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem.
interfeiss Skaitļošanas, sakaru, datu pārraides un apstrādes tehnikā - noteikumu, programmu un aparatūras kopums, kas nodrošina iespēju dažādas ierīces savienot kopīgai darbībai.
ranžēta rinda skaitļu rinda, kas sakārtota pētāmo objektu, pazīmju, faktoru u. c. skaitlisko nozīmju augošā vai dilstošā secībā.
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem.
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
saskraukšķināt Skaļi sakost zobus.
sašņakstināt Skaļi sakost zobus.
kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra.
cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, _dzenu_ un _dzinu_).
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
skaņu skala skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām.
Symphytum asperum skarbā tauksakne.
heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas.
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē).
skopa Skopa teorija - teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
Fomes annosus skuju koku sakņu puve.
slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi.
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu.
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
saklept Slikti cepot sakristies.
plekšata Slikti izcepta, sakritusies maize.
glīzda Slikti izcepusies, sakritusi maize.
zlāgs Slikti izraudzēts, sakrities plācenis.
sakuburoties Slikti piegulēt un sakrunkoties.
sviestīgs Slikts, nekvalitatīvs; nesakārtots.
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
eksantropija Slimības izcelšanās, ko nosaka cēloņi, kas atrodas ārpus organisma.
veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori.
ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
satiriāze Slimīgi sakāpināta dzimumdziņa vīriešiem.
endokrinoze Slimīgs stāvoklis sakarā ar endokrīno orgānu funkciju traucējumu.
īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā.
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
samans Smalki sakapāti salmi.
ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem.
samiltināt smalki sasmalcināt (sakapāt).
sadzenāt smalki un nevērīgi sacirst (sakapāt).
metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm.
nelabvēlīgie laikapstākļi sniegs, migla vai ierobežota redzamība, stiprs vējš, sals, apledojums, pāratdzesētais lietus, kas apdraud gaisakuģu pacelšanos un nosēšanos.
sniegt roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
soda rats soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni.
miesas sods sods - fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
indivīda somatomērs somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka, mērot konkrēta cilvēka figūru.
Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
kogulītis Sparģeļa sakne.
kogurs Sparģeļa sakne.
tīģeļkrāsns Speciāla krāsns, parasti metāla, kausēšanai, sakausēšanai vai karsēšanai tīģeļos.
radiomāja Speciāla telpa uz kuģa, kas aprīkota ar uztveršanai un raidīšanai paredzētiem radiosakaru līdzekļiem.
sakaru karaspēks speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus.
dīlinga telpa speciāli iekārtota telpa, kurā dīleri nodarbojas ar darījumu operācijām, izmantojot tehniskos sakaru, informācijas pārraides un apstrādes līdzekļus.
tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
frizieris Speciālists, kas nodarbojas ar matu kopšanu, griešanu, sakārtošanu u. tml., kā arī bārdas skūšanu un kopšanu.
diagnosts speciālists, kas nosaka diagnozi.
deviators Speciālists, kas nosaka kompasa deviāciju.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai.
vilcējautomobilis Specializēts automobilis ar sakabes iekārtu, pneimatiskās bremžu sistēmas un elektroiekārtas izvadiem piekabes vai puspiekabes pievienošanai.
sakaru procesors specializēts ievadizvades procesors, kas vada sakaru līniju vai sakaru ierīču darbību. Komunikāciju procesorus izmato arī datu apstrādei.
saišu tips specifikācija, kas hiperteksta sistēmās nosaka, kāda veida informācijas objekts pievienots saitei.
saskarnes standarts specifikāciju kopa, kas nosaka divu ierīču savienojumu.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
iešvunkāties Spēcīgi iešūpoties, sakustēties.
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
iesēsties kaulos spēcīgi pārņemt, iesakņoties.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
samalt Spēcīgi sakošļāt.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
likumu sistematizācija spēkā esošo likumu un citu normatīvo aktu sakārtošana noteiktā saskaņotā sistēmā, lai fiziskās un juridiskās personas varētu orientēties likumos un citos normatīvajos aktos.
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
stūres piedziņa spēka ierīce (hidrauliskā, pneimatiskā, elektriskā), kas atliec gaisakuģa vadības plāksni atbilstoši signāliem no pilotu vadības svirām vai automatizētās vadības sistēmas.
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices.
lidaparāta slodzes spēku sistēma (virsmas un masas spēki), kas darbojas uz lidaparātu un nosaka tā stiprības aprēķinu.
šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai.
kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
ķauzis Spilvens saku iekšpusē.
spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
spindeļpodīns Spindeļpodīns sētmalī - saka zobodamies par raudošu bērnu.
spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas.
spinu viļņi spinu reorientācijas viļņi magnētiski sakārtotā vidē (feromagnētiķi, antiferomagnētiķi, ferimagnētiķi), kuri rodas, videi ārējas iedarbības rezultātā nonākot ierosinātā stāvoklī; spina noliece ierosinātā stāvoklī spinu mijiedarbības dēļ ir delokalizēta, tā izplatās vidē kā vilnis – magnons.
razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete.
lapu rozete spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.).
tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā.
pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
lapainie spraudeņi spraudeņi, ko sagatavo un apsakņo augu aktīvā augšanas periodā no nenobriedušiem dzinumiem ar lapām.
saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
iespraust Spraužot iestiprināt sasaistīšanai, arī rotāšanai (piemēram, saktu, saspraužamo adatu).
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas).
vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai.
AT komandu kopa standartkomandu kopa, kas ļauj vadīt modemu, izmantojot speciālu sakaru programmatūru.
mūzikas instrumentu ciparsaskarne standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru.
drošā elektroniskā transakcija standarts, kas nodrošina drošas kredītkaršu transakcijas internetā, un ko izmanto vairums galveno elektroniskās tirdzniecības dalībnieku; standarts SET.
sistēmu lietojumu arhitektūra standartu kopa, kas nosaka sakarus starp dažāda tipa firmas _IBM_ datoriem, sākot no personālajiem datoriem līdz lieldatoriem, to veido trīs sastāvdaļas: vienotais sakaru nodrošinājums. vienotā programmēšanas saskarne, vienotā lietotāja piekļuves arhitektūra.
oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā.
Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu.
standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts.
korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā.
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos.
attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa.
interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem.
STSC Starppilsētu telefona sakaru centrāle.
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation").
Starptautiskā standartizācijas organizācija starptautiska organizācija, kas dibināta 1946. g. un kas nodarbojas ar sakaru un informācijas apmaiņas starptautisku standartu izstrādāšanu.
BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse").
konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē.
masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons.
atgriezeniskā norāde starptautiskajās privāttiesībās kolīzijas normu pielietošanas variants, kad vienas valsts kolīziju norma norāda, ka jāpiemēro otras valsts likumi, bet tajā pašā laikā otras valsts kolīzijas norma atsakās no savas kompetences, norādot, ka jāpiemēro otras partnervalsts likums.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
datu posma augsta līmeņa vadība starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteikts datu posma slāņa protokols, kas savienojumu nodibināšanas, datu pārraides un savienojumu pārtraukšanas laikā nosaka protokola datu bloku (kadru) formātus un vadības procedūras; protokols _HDLC_.
V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus.
standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas.
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT).
komiteja ITU-T starptautiskās telekomunikāciju apvienības komiteja, kas nodarbojas ar elektrosakaru standartu izstrādāšanu.
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu.
humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija.
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos.
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
K "Kilo" starptautisks signāls – nozīmē "es vēlos ar jums uzņemt sakarus".
F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani".
naratīva teorija stāstījumu lomu un nozīmi skaidrojoša teorija, kas sakņojas valodas filozofijā un kritisko sociālo teoriju tradīcijā.
pasakot Stāstīt pasakas.
conte Stāsts, pasaka.
pārgulēt Stāties dzimumsakaros.
sakunkuļoties stāties intīmos sakaros.
appamparāties Stāties sakaros (apprecoties).
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
demogrāfiskā statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju stāvokli (skaitu, sastāvu, izvietojumu) un izstrādā demogrāfisko procesu (dzimstības, mirstības, migrācijas u. c.) analīzes un prognozēšanas metodes, nosaka demogrāfisko procesu apjomus un intensitāti.
ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums).
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
sakairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sakairināts (1).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (2).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (3).
sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (4).
sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
pārība Stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem.
atrautība Stāvoklis, kad nav sakara, saistības (ar ko).
nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
sakāpinātība Stāvoklis, kam ir raksturīgs (kā) sakāpinājums (1).
aptvarstīt Steidzīgi sakārtot.
sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos.
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem.
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā.
akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā.
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums.
look stils; izskats (par apģērbu, matu griezumu vai sakārtojumu u.tml.).
valūtas paritāte stingra, oficiāli nosakāma vienas valūtas maiņas attiecība pret citu.
gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
saraidīt Stipri kūdīt, sakūdīt.
arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
sakveldināt Stipri sakarsēt (1).
sakveldēt Stipri sakarsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
nokvēlināt Stipri sakarsēt tā, ka kvēlo.
sakvēlināt Stipri sakarsēt, tā ka kvēlo.
iztveicēt Stipri sakarsēt.
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
izkarsties Stipri sakarsēties.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
apsmerdēt Stipri sakompromitēties, pazaudēt labo slavu, reputāciju.
apdūcīt Stipri sakratīt.
diapīras Stipri sakrokoti un saplaisājuši iežu ķermeņi, kas, virzoties uz augšu, pārrāvuši vai pacēluši uz augšu virs tiem sagulušos iežu slāņus.
nosmalīt Stipri sakurināt (krāsni).
nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
nožarīt Stipri sakurināt.
sasvelmēt Stipri sakurināt.
sažarīt Stipri sakurināt.
kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
stomīt stomoties runāt, neskaidri, nesakarīgi teikt.
guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k".
stružīt Strādāt bez pārtraukumiem un bez kurnēšanas, tā sakot flegmatiski.
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto.
sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus).
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa dalu).
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences. Ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu.
hipopions Strutu sakrāšanās acs priekšējā kamerā.
saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ").
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
sudrabine Sudraba sakta, sprādze.
sudrabene Sudraba sakta.
alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs.
sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
nosukāties Sukājot sakārtot sev matus.
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
parametriskā rezonanse svārstību process kāda sistēmā; rodas sakarā ar kāda parametra periodisku maiņu.
kvēlsvece Svece, kas darbmaisījumu motora cilindrā aizdedzina ar kādu tās sakarsētu daļu.
labdiendevējs Sveicinātājs, kurš saka "labdien".
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām.
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus.
pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās.
tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas.
piepacelt Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
telekss Šādos sakaros izmantojamais aparāts.
metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica").
Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās.
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
lakricsakne Šī auga sakne un saknenis.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
biete šī auga sakne.
burkāns Šī auga sakne.
kālis Šī auga sakne.
kūziks Šī auga sakne.
mārrutks Šī auga sakne.
pastinaks Šī auga sakne.
ruks Šī auga sakne.
runckulis Šī auga sakne.
rungulis Šī auga sakne.
rutks Šī auga sakne.
redīss Šī dārzeņa sakne.
mārruka Šī garšauga sakne.
mērruka Šī garšauga sakne.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
runkulis Šīs bietes sakne.
zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga.
vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
naktssvece Šis dzimtas ģints ("Oenothera"), lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros, 100-140 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, no tām 7 adventīvas.
brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
vilkvālīte Šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes.
patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli.
aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas.
skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
ātruma augstums šķidruma plūsmas īpatnēja kinētiskā enerģija, ko izsaka ar atbilstošu šķidruma līmeņa augstumu (viens no Bernulli vienādojuma locekļiem).
spongioze Šķidruma sakrāšanās epidermas augšanas slāņa šūnstarpu telpā.
askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā.
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze.
caurplūdes koeficients šķidruma vai gāzes izplūdes aprēķinā lietojams skaitlis, kas izsaka faktiskās izplūdes samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdi.
stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
fibrācija Šķiedraina uzbūve; šķiedru sakārtojums; šķiedru veidošanās.
papīra caurskate šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē; nosaka caurplūstošā gaismā.
krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla.
loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta.
cukurbietes Šo augu sakne.
puscukurbietes Šo augu saknes.
Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu.
citoarhitektūra Šūnu sakārtojums orgānu vai audu struktūrā, sevišķi galvas smadzeņu garozā.
blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta.
mezgliņš Šūnu sakopojums.
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā.
tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!".
lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!".
atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm.
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
soi-disant Tā sakot, šķietami.
čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē.
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē).
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
bibliotēkorganizācija Tāda datu organizācija tiešās piekļuves ārējā krātuvē, kad dati un programmas tiek sakārtoti pa nodaļām.
gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu.
dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra.
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes.
mīlvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
mīļvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
gaisa saknes tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
zarains Tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas.
zaļgalvains Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
zaļgalvaiņš Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
zaļgalvis Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
ārpussakņu Tāds (piemēram, augu barošanās vielu uzņemšana), kas noris bez sakņu starpniecības.
imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
saknaiņš Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
sakņains Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
lokālais terminālis tāds terminālis, kas pievienots datoram tieši, nevis ar sakaru līnijas starpniecību.
monomorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne.
polimorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
noteikts Tāds, ar kuru izsaka ko pazīstamu, iepriekš minētu, īpašības vārda noteiktā galotne.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
sakņveida Tāds, kam ii auga saknes forma, veids.
kājains Tāds, kam ir (parādījušās) saknes.
asakains Tāds, kam ir daudz asaku.
saknaiņš Tāds, kam ir daudz sakņu atzarojumu.
sakņains Tāds, kam ir daudz, sakņu.
čāparains tāds, kam ir daudzas saknes.
matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
krokains Tāds, kam ir krokas (1); tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
ķemmveida Tāds, kam ir ķemmes (1) forma, veids; tāds, kas sakārtots līdzīgi ķemmes zobiem., piem., ķemmveida muskuļi.
pastarpināts Tāds, kam ir netiešs sakars, saistība (ar ko).
peisakains Tāds, kam ir peisaki.
pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
rāceņveida Tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma.
sakarīgs Tāds, kam ir raksturīga sakarība (parasti par priekšmetu, parādību kopumu).
saistīts Tāds, kam ir sakars, kopsakarība (ar ko), arī atkarība (no kā) - piemēram, par parādībām, norisēm.
sakņkājains Tāds, kam ir sakņveidīgas kājas.
sakņāts Tāds, kam ir sānsaknes, piesaknes.
starāts Tāds, kam ir vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarots stumbrs.
vārdnīcveida Tāds, kam ir vārdnīcām raksturīgais materiāla sakārtojums.
piknomorfs Tāds, kam krāsu saistošie elementi sakārtoti blīvi; tāds, kas attiecas uz dažām nervu šūnām.
atrauts Tāds, kam nav cieša kontakta, sakaru (ar ko) - par norisēm, parādībām sabiedrībā vai dabā.
cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņsakarība.
alopātisks Tāds, kam sakars ar alopātiju.
kre- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
kreat- Tāds, kam sakars ar radīšanu, radību.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
akumulatīvs Tāds, kas (ko) uzkrāj, sakrāj.
vienlīnijas tāds, kas apmainās ar informāciju pa vienu sakaru līniju.
dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
odontinoīds Tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa.
vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
bļebenis Tāds, kas ātri un nesakarīgi runā.
ār- Tāds, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa; cits.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
augstsirdīgs Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
nazociliārs Tāds, kas attiecas uz acīm, uzacīm un deguna sakni vai deguna un starenes nervu.
eucharistisks Tāds, kas attiecas uz altāra sakramentu.
antoloģisks Tāds, kas attiecas uz antoloģiju, kam sakars ar to.
antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
neirosegmentāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē.
radikulomedulārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
radikulomedullārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
telolecitāls Tāds, kas attiecas uz olu, kuras dzeltenums sakopots ekscentriski.
starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1).
mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
piesakne Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli); tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
tākaļa Tāds, kas bieži saka "tā, tā".
pļenderka Tāds, kas daudz nesakarīgi pļāpā.
tukšmuldis Tāds, kas daudz runā, neko vērtīgu nepasakot.
transkortikāls Tāds, kas iet cauri garozai; tāds, kas attiecas uz sakariem starp atsevišķiem smadzeņu garozas apvidiem.
organizēts Tāds, kas ir apvienots, sakārtots (noteiktā veidā, secībā).
dzelzinis Tāds, kas ir gatavots no dzelzs sakausējumiem.
stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
kasinis Tāds, kas ir izrakts ar visu sakni un ko izmanto dažādu priekšmetu detaļām, arī būvniecībā (par tievu koku).
organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
pielaizīts Tāds, kas ir nogludināts, sakārtots, akurāts.
spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
saslāņojums Tāds, kas ir sakārtots slāņos.
gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
putaiņš Tāds, kas ir sakults, saputots.
ķumpīgs Tāds, kas ir salīcis, sakumpis; tāds, kam ir kūkums mugurā.
žuburaiņš Tāds, kas ir sazarojies, zarots; tāds, kas ir sakuplojis.
ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību.
sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
pamazināt Tāds, kas izsaka pamazinājumu (3).
adversatīvs Tāds, kas izsaka pretējo.
atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
proverbiāls Tāds, kas kļuvis par parunu, sakāmvārdu.
vaļīns Tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi; nebūtisks.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; tāds, kas neizsaka savu viedokli; vienaldzīgs.
kontraintuitīvs Tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju.
saistošs Tāds, kas nosaka (kāda) darbību, rīcību, pienākumus (parasti par likumiem, pavēlēm u. tml.); obligāts (1).
normatīvs Tāds, kas nosaka normu (2).
liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
telegrāfisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telegrāfa sakarus.
nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
konkrēts Tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidībā.
endokrinogēnisks Tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju.
endokrinogēns Tāds, kas radies sakarā ar iekšējās sekrēcijas funkciju.
talasogens Tāds, kas radies sakarā ar jūras darbību vai jūrā.
nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
mīlvārdītis Tāds, kas saka mīļus, laipnus vārdus.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
trizonāls Tāds, kas sakārtots trijās zonās vai slāņos.
monoptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (kā, piem., dažu dziedzeru epitelijšūnas).
monuptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (piem., dažu dziedzeru epitēlijšūnas).
pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
metatipisks Tāds, kas sastāv no netipiski sakārtotiem audu elementiem (par audzēju).
kvēpainis Tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
sakņojošais Tāds, kas veido saknes.
komunikabls Tāds, kas veikli veido savstarpējus sakarus, savstarpējas attiecības, kam ir spēja sociāli kontaktēties.
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
valodcentrisks tāds, ko galvenokārt nosaka valoda.
metāls Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē); pretstats: relatīvs.
tiesisks tāds, ko nosaka [tiesības]{s:1753} (1); tāds, kas atbilst tiesībām, izriet no tām
impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
reglamentējošs Tāds, ko nosaka ar reglamentu.
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
atkarīgs Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
psihogēns Tāds, ko nosaka, izraisa psihes procesi.
tīrs Tāds, ko nosakot, analizējot, aprēķinot u. tml., neieskaita, neņem vērā, piemēram, kādus tā elementus, attiecības.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties; tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
saknaiņš Tāds, kur ir daudz sakņu (par zemi, augsni).
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem.
čakārņains Tāds, kur ir sakārņi.
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs.
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
sekvenciāls tāds, kura objekti ir sakārtoti atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, secīgi.
parataktisks Tāds, kura pamatā ir paralakse; tāds (par sintaktisku sakaru), kas ir paralakse (piem., parataktiska attieksme starp teikuma komponentiem).
ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām.; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
ikonotēka Tādu attēlu kolekcija, sakopojums, kurus vieno noteikta tēma.
koevolūcija Tādu vienas sugas struktūru un izturēšanās formu rašanās, kuras vislabāk izprotamas kopsakarā ar citu sugu.
ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī.
kā zaldāts taisnās rindās (saka par priekšmetiem).
skaitļu taisne taisne, kuras punktiem viennozīmīgi piekārtoti reālie skaitļi (atbilstoši to sakārtojumam), izmantojot mērogvienību – fiksētu attālumu starp punktiem 0 un 1.
vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
redzes pauguri talamuss, pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs.
tālsatiksme Tālsakari.
tālsaziņa Tālsakari.
tālsazināšanās Tālsakari.
telekomunicēšana Tālsakari.
komutējams tīkls tālsakaru tīkls, kurā savienojumi starp izsaucošiem un izsaucamiem lietotājiem tiek nodibināti pirms datu pārraides un tiek pārtraukti pēc pārraides beigām.
Keplera tālskatis tālskatis, kura okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai Keplera tālskatī izmanto apgriezējsistēmu.
kursacnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Kursakas" iedzīvotāji.
kulainis Tarakāns (virtuves prusaks) ar olu kapsulu.
kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
sakasnis Tas (parasti kā paliekas, atlikumi), kas ir savākts, (tos) sakasot, sagrābjot u. tml.
likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
tervelis Tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
sakāmais Tas, kas ir jāpasaka.
gaumes lieta tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
īpašība Tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u.tml.).
grepstele Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
grepstelis Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
grepstelnīca Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
rūmītājs tas, kurš sakārto lietas.
burtslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs, kas nosaka lielo vai mazo burtu ievadi.
sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle.
glumine Tauksakne ("Symphytum").
symphitum Tauksaknes ("Symphytum").
symphytum Tauksaknes.
spožsakņi Tauksakņi.
skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis.
zilā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum azureum").
Kaukāza tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum caucasium"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lielziedu tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum grandiflorum").
ārstniecības tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum officinale").
sarkanā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum x rubrum").
sataupīt Taupot sakrāt (piemēram, naudu).
urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
dzeltenā akācija tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām; karagana.
berti Tauta, dzīvo Sudānas austrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, iedalās ciltīs – šogali, agari, daši, silloki (fesaki) u. c., reliģija – islāms (sunnisms).
jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži.
āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži.
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
velenieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
velēnieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
sprīdītis Tautas pasaku varonis - ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
zosla Tautastērpa saktas piespraužamā adatas veida laipiņa.
materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne.
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pētī radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
sarunbots tehniska sistēma (angļu "chatbot"), kas uz teksta bāzes spēj veidot dialogu ar cilvēkiem, algoritmiem nosakot, uz kuriem jautājumiem kuras atbildes jāsniedz; tērzēšanas robots.
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām.
resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
formula Tehniskie rādītāji, kas nosaka klasi (F1, F3, F3000), kurā sacenšas sacīkšu automašīna.
aeronavigācija tehnisko līdzekļu un metožu kopums navigācijas elementu (kursa, lidojuma ātruma un augstuma, atrašanās vietas koordinātu) noteikšanai un šo elementu izmantošanai gaisakuģa vadīšanā.
tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti.
inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu.
telefona tīkls tehnisku ierīču komplekss telefona sakaru īstenošanai.
noteiciens Teiciens, ko parasti saka kāda notikuma, darbības u. tml. beigās.
tempulis Teika, pasaka, māņu stāsts.
kulkt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
žibēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
sintaktiskā modalitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls.
sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
procedūras deklarācija teikumu kopa, kas satur procedūras nosaukumu, parametrus, kurus procedūras izsaukuma gadījumā aizvieto ar konkrētām vērtībām, kā arī operatorus, kas nosaka procedūras sākumu un beigas.
asinszāļaugi Tējasaugu rindas dzimta, koki, krūmi, lakstaugi ar vienkāršām, pretēji vai mieturī sakārtotām lapām; \~50 ģintis, 900 sugas.
koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums.
runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis.
fakss Teksta vai grafisku attēlu kopija, kas saņemta ar faksimilsakariem.
virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi.
vokoders Telefona sakaru sistēma, kurā runas signālam atbilstošo elektrisko signālu pārveido un pārraida kodētu impulsu veidā.
telefona (arī telefonu) grāmata telefona tīkla abonentu numuru un adrešu sakopojums.
psofometrs Telefona u. c. vadsakaru kanālu traucējumu (trokšņu, sprakšķu u. c.) intensitātes mēraparāts.
abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā.
fototelegrāfs Telegrāfs, kas pārraida nekustīgus attēlus, izmantojot fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes; attiecīgais sakaru veids.
deitafakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp abonentu faksimilsakaru aparātiem, izmantojot komutējamos telefona, datu pārraides vai tiešo savienojumu kanālus.
birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus.
videotekss Teleinformacionāla sistēma, kurā abonents pa telefona sakaru līniju saistījās ar elektronisko skaitļotāju informācijas apmaiņai ar kādu datu banku vai citu abonentu.
teletekss Teleinformacionāla sistēma, kurā teksts (burti, cipari) pa sakaru (telefona, datu pārraides) līnijām tiek pārraidīts uz abonentu galaierīcēm (personālajiem skaitļotājiem, displejiem, elektroniiskām rakstāmmašīnām).
ciparsignāla tīkls telekomunikāciju tīkls, kurā telefona centrālēs un starpcentrāļu sakaru līnijās pārraida ciparsignālu.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas un domas.
kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja.
deģenerācijas temperatūra temperatūra, zemākā par kuru izpaužas ideālas gāzes kvantu īpašības, ko nosaka mikrodaļiņu neatšķiramības (identitātes) princips.
hieroduli tempļa vergi un verdzenes, kas piederēja dievam un kalpoja sakrālai prostitūcijai.
trends Tendence, virziens; tendence, kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības formā.
uzgrābstīt Tenkas saklausīties.
sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
Variņona teorēma teorēma, kura izsaka, ka kopspēka moments pret izvēlēto punktu ir vienāds ar visu sistēmas spēku momentu ģeometrisko summu pret to pašu punktu.
gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
skatījuma teorija teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā; skopa teorija.
vispārīgā relativitātes teorija teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
ignipunktūra terapija ar sakarsētu adatu dūrieniem; arī sildīšana bioloģiski aktīvos punktos.
patentēšana Tērauda termiskās apstrādes veids: tēraudu sakarsē līdz 870-950 C grādiem, ātri atdzesē un iztur izkausēta svina vannā \~500 C temperatūrā un pēc tam atdzesē gaisā.
mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
lauksaimnieciskā ainava teritorija, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas nosaka gan ainavas ārējo veidolu, gan būvju izkārtojumu un lielā mērā arī dzīvesveidu un vidi.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās.
vedējterminālis Terminālis, ar kura palīdzību var veikt vadības funkcijas datu apstrādes sistēmā un kurš var nodibināt sakarus ar visiem aplūkojamās sistēmas termināļiem.
sinonīms terminoloģijā - ikviens no terminiem, kuri izsaka vienu un to pašu jādzienu un kuri ir savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā.
funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
amil- Terminu sastāvdaļa, kas norāda uz šo vārdu sakaru ar cieti.
apakštermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka apakšjēdzienu un ir pakārtots virsterminam; apakšjēdziena termins.
virstermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins.
rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija.
kelvins termodinamiskās temperatūras mērvienība SI sistēmā, kas vienāda ar 1/273,15 no ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras; temperatūru kelvinos (T) un temperatūru Celsija skalā (°t) saista sakarība T=273,15+°t.
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana.
poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm.
verdikts Testēšanas rezultāta paziņojums, ar kuru izsaka objekta atbilstību vai neatbilstību pārbaudāmajai prasībai.
omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā.
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus.
graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.).
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.
nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā.
bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus.
cilvēka tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības.
patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu.
izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības.
budžeta tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka valsts budžeta sistēmu un struktūru, valsts varas un pārvaldes institūciju darbību budžeta procesā.
administratīvās tiesības tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
civilprocesuālās tiesības tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesu izpildītāju un procesa pušu darbību.
tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.
tiesu runa tiesīga lietas dalībnieka uzstāšanās pušu debatēs, akopojot tiesas izmeklēšanā konstatētos faktus, izsakot savus apsvērumus vai apsūdzība ir pierādīta vai nav un savus priekšlikumus par piemērojamo sodu.
konneksitāte Tiesiska, faktiska vai loģiska sakarība starp parādībām vai lietām.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
drellība Tiesisko normu un dzīves paražu kopums, kas nosaka dreļļu^2^ stāvokli.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
tieslēmis Tiesneša nosaukums sakrālās justīcijas laikā.
labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
galotne Tievais gals (saknei).
vimbaļi Tievas dārza saknes.
Carex chordorrhiza tievsakņu grīslis.
Kurzemes guberņa tika izveidota 1796. g. Kurzemes vietniecības vietā, robežas (ar nelieliem grozījumiem) sakrita ar bijušās Kurzemes hercogistes robežām, pastāvēja līdz 1. pasaules kara beigām.
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
tirgserveris Tīkla serveris, kas apstrādā tiešsaistes pirkumus un kredītkaršu transakcijas.
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu.
pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
safrizēties Tikt safrizētam; frizējot izveidot sev matu sakārtojumu.
sakalties Tikt sakaltam (1).
sasakārsties Tikt sakārstam.
sakārties Tikt sakārtam.
sakārtoties Tikt sakārtotam (3).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
sasakrauties Tikt sakrautam.
saiet Tikt sakultam (par sviestu).
sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
sasakustināties Tikt sakustinātam.
dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
pustilts Tilts, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
titāna dioksīds TiO~2~, plaši izplatīts termiski izturīgs, balts pigments ar labu segtspēju; pazīstamas divas titāna dioksīda formas: anatazs un rutils; polimēriem iesaka lietot rutilu.
brahibāzija Tipināšana; sirmgalvju gaita sīkiem solīšiem sakarā ar ekstrapiramidālās sistēmas funkcijas traucējumiem.
telemārketings Tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus; viena no teledarba formām.
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
pašsakropļošanās Tīša sevis sakropļošana.
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi.
genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem.
laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta.
apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus; tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
Tosaka nori tosaka.
laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas.
klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers.
traktoragregāts traktora apvienojums ar lauksaimniecības mašīnām; komplektēšanai izmanto sakabes.
TP monitors transakciju apstrādes pārraugs (2).
OLTP transakciju tiešsaistes apstrāde (angļu "Online Transaction Processing").
impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs.
TSI Transporta un sakaru institūts.
stūrmanis Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem.
tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
disbalanss traucējumi kaut kā funkcionēšanā, sakaros (piemēram, disbalanss ekonomikā).
kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras.
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets.
Corallorhiza trifida treidaivu koraļļsakne.
Corallorhiza innata treidaivu koraļļsaknes "Corallorhiza trifida" nosaukuma sinonīms.
kompleksais pilotāžas trenažieris trenažieris, kas imitē lidojuma apstākļus un precīzu attiecīga gaisakuģa apkalpes kabīnes atveidojumu.
kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa.
sfērisks trijstūris trijstūris, ko veido trīs lielo riņķu loki uz sfēras; sfēriska trijstūra malas izsaka ar attiecīgajiem centra leņķiem.
jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu.
trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs.
Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde.
emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis.
tripsacum Tripsaki.
kristalogrāfiskie indeksi trīs veseli skaitļi, kas nosaka kristāla skaldņu atomu plakņu novietojumu (Millera indeksi) vai arī kristāla šķautņu novietojumu (Veisa indeksi) attiecībā pret kristalogrāfiskajām asīm.
glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
žikstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
žīkstēt Trokšņa darbības vārds; saka arī par mušu sīkšanu.
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
pietrunēt Trūdiem sakrāties.
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
reikas Tukšas runas, pasakas.
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens.
īpatnējais ātrums turbomašīnu līdzības kritērijs; nosaka pēc mašīnas skrejrata griezes ātruma, caurplūdes un spiediena augstuma; gaitas ātruma koeficients.
tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.
papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi.
ūdensbruka Ūdenim līdzīga šķidruma sakrāšanās sēklas vadu un pautu plēvēs.
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas.
hidroperikardijs Ūdens sakrāšanās sirds plēvē.
skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas.
sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās.
sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
hidronefroze Ūdensniere - šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
ugunturi Ugunsizturīgie materiāli - materiāli un izstrādājumi, kas nesakūstot iztur 1580 Celsija grādu un augstāku temperatūru.
ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
ultrastruktūra Ultramikroskopisku daļiņu sakārtojums.
binārie sinhronie sakari unificēta procedūra (protokols), ko izmanto bināro datu sinhronai pārraidei starp datoru tīklu stacijām; šīs procedūras izmantošana nosaka nepieciešamību sinhronizēt kā nosūtītājierīču, tā saņēmējierīču darbību pirms datu pārraides uzsākšanas.
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu.
Aue Upe Vācijā ("Aue"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka.
Hunte Upe Vācijā ("Hunte"), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
Leine Upe Vācijā ("Leine"), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē.
Fulda Upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km.
Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
disūrija Urinēšanas traucējums sakarā ar mehāniskiem vai reflektoriska rakstura kavējumiem.
urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
utilītprogramma PING utilītprogramma, kas nosaka, vai kāda interneta _IP_ adrese ir sasniedzama.
deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
proģēnija Uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
prognātija Uz priekšu izvirzīts augšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
zāģmateriālu krautne uz starplikām precīzi sakrauti zāģmateriāli.
bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
ķērpa Uz žāvējamiem kokiem sakrauta siena, āboliņa kaudze.
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu).
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
uzkurbulēt Uzbudināt; sakūdīt.
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
struktūra Uzbūve; noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets.
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
uzridāt Uzkopt, sakārtot.
uzridēt Uzkopt, sakārtot.
akumulācija Uzkrāšana, savākšana, sakrāšana; uzkrāšanās.
akumulēt Uzkrāt, sakrāt.
aizkrāties Uzkrāties, sakrāties.
uzslānīt Uzkraut, sakraut.
paugāt Uzlikt sakas (paugas).
iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu.
apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā.
elektronisko datu apmaiņa uzņēmējdarbības transakciju, piemēram, pasūtījumu vai pavadzīmju, apmaiņa starp organizācijām.
kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis.
darba kārtība uzņēmumā to nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi.
ELEC uzņēmuma vietējais sakaru operators (angļu "Enterprise Local Exchange Carrier").
uzprausties Uzposties, sakārtoties.
sapuģīties uzposties, sakopties.
Rhizina undulata uzpūstā saknene.
Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms.
draudziņš Uzrunā lieto, izsakot nedraudzīgu, draudošu attieksmi.
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā.
indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
uzucāt Uzšūpot, sakot "ucā!".
uzucināt Uzšūpot, sakot "ucā!".
sterkorals tumors uztūkumam līdzīga izkārnījumu sakrāšanās resnā zarnā.
sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi.
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni.
tīties Uzturēt (ar kādu) slepenu mīlas sakaru.
izadzīvāties Uzturēt intīmus sakarus ar vairākiem, vairākām.
radināties Uzturēt sakarus ar radiem; saieties (ar citiem cilvēkiem).
transponders uztvērējs un raidītājs, kas kopā ar atbildes signālu pārraida papildinformāciju, piemēram, par gaisakuģa augstumu.
reakcijas slieksnis uztveres slieksnis, ko nosaka iepriekšēji priekšstati.
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei (pēc Ēpeiras valdnika Pirra, kas 280. un 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciezdams ļoti lielus zaudējumus).
Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu.
uzlēzēt Uzvilkt, sakārtot (auduma pavedienus).
uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut.
uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā.
sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes.
Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
pamata lādiņnesējs vadāmības elektroni n–tipa pusvadītājā un caurumi p tipa pusvadītājā nosaka vadāmības tipu.
nosacītā pāreja vadības maiņas komanda, ar kuru skaitļotāja programmā nosaka (izveido) nākamās izpildāmās komandas adresi atkarībā no kāda nosacījuma izpildīšanās.
uzdevumu pārvaldība vadības programmas funkcijas, kas nosaka, kā uzdevuma izpildei tiek iedalīts procesors un citi resursi, izņemot ievadizvades ierīces.
liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz.
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
vagonu sastāvs vairāki savā starpā sakabināti vagoni bez vilces ritošā sastāva.
sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī stipri sakratīt (kādu).
cuināties Vairākkārt rīdīt, sakot "cui!".
sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
uzkraustīt Vairākkārtīgi uzkraut, sakraut.
sakritenis Vairākkrāsu iespieduma kvalitātes kritērijs, vienas krāsas iespieduma saskaņojums ar pārējo krāsu iespiedumiem, to sakritību.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari.
vienlaicīgie mērījumi vairāku dažādu fizikālo lielumu vienā laikā iegūti mērījumi, nosakot likumsakarības starp tiem.
poligēnija Vairāku gēnu kombinācija, kas nosaka kādu multifaktoriālās iedzimtības fenotipa pazīmi.
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei.
apslāga Vairāku nelaimes gadījumu sakritība.
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars.
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts.
kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari.
kankāns Vājš, liels, klibs, arī kalsns, sakupis, skrandās tērpts.
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus.
metaklis Valgs, ar ko piejūdz arklu vai ecēšas pie sakām; meteklis.
valodas likumības valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats.
hiperteksta iezīmēšanas valoda valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu displeja ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas interneta globālā tīmekļa lappuses.
lingvodidaktiskā pieeja valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un mācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formu izvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvēja vajadzībām.
semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi.
joma Valodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļu izvēli un lietojumu.
vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
lingvodidaktiskais princips valodas mācību procesa vispārīga pamatprasība, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un metodisko paņēmienu, kā arī mācību organizācijas formu un valodas mācīšanās rezultātu vērtēšanas formu izvēli konkrēta valodas mācību mērķa sasniegšanai.
normas dinamiskums valodas normas pazīme, ko nosaka tās ciešā saistība ar runas darbību un lietojuma paradumu.
uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm.
valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
implikatīvā universālija valodas universālija, kas atspoguļo valodas parādību savstarpējo sakarību.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu; arī rekcija.
radniecīgas valodas valodas, kurām ir kopīgas pazīmes un regulāras (valodas parādību) atbilsmes, ko nosaka izcelšanās no kopīga pirmavota.
analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar īpašu elementu - ārējo vai iekšējo fleksiju.
inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda).
sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga.
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus.
mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
preskriptīvā valodniecība valodniecības nozare, kurā izstrādā, iesaka un pamato kodificējamās valodas normas.
biheivioristiskā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz biheiviorisma atziņām psiholoģijā un kas runu, tāpat kā visu cilvēka uzvedību, traktē tikai kā tiešu reakciju uz stimulu, atsakoties no novērošanai nepieejamu apziņas procesu analīzes.
strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem.
deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu.
dialektogrāfija Valodnieības nozare, kas pētī dialektu parādības ģeogrāfiskās izplatības sakarā.
Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu.
manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus).
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.
mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.
valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkciju sadalījumu starp tām un konkrētu valodu runātāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti un attīstīšanu.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
žāvēšanas kvalitātes normatīvi valsts standartu, tehnisko noteikumu un citu reglamentējošo dokumentu kopums, kas nosaka izžāvēto materiālu kvalitātes atbilstību noteiktām tehniskajām un tehnoloģiskajām prasībām.
prīžu tiesa valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
prīžu tiesas valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
iedzīvotāju programmas valsts un citu institūciju finansētas programmas iedzīvotāju skaita, izvietojuma un sastāva ietekmēšanai, nosakot sociālus un ekonomiskus mērķus.
kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu.
noziedzības profilakse valsts varas un pārvaldes institūciju noteikto darbību un pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzību nosakošo un veicinošo apstākļu ietekmes samazināšanu un ierobežošanu.
alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā.
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
misiņš Vara un cinka sakausējums.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras.
nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija.
celms Vārda daļa - vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
sinaireze Vārdā divu vokālu sakušana par vienu.
derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei.
konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā.
iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss.
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss.
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
valence vārda spēja, veidojot sintaktiskus sakarus, piesaistīt citus vārdus noteiktās gramatiskās formās; vārda saistītājspēja.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
varmākas - upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
atkarīgais vārds vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
apvidvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādā apvidū lietoti savdabīgi vārdi.
sinonīmu vārdnīca vārdnīca, kurā sakopoti kādas valodas sinonīmi, kārtojot tos sinonīmu rindās un par semantisko dominanti izvēloties stilistiski neitrālāko vārdu.
lietotājvārds Vārds, ar kuru lietotājs piesakās interneta tīklā; tas veido interneta tīklā lietotāja elektroniskā pasta adreses sākuma daļu (līdz simbolam @).
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
griežas Vārds, kas izsaka stulbumu, piem.: tev jau griežas.
neatvasināts vārds vārds, kurā ir tikai sakne vai sakne un galotne.
deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju.
mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars.
atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem.
derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei.
anmnominācija Vārdu rotaļa, atkārtojot kāda vārda sakni dažādos atvasinājumos.
retin vārdu salikumā ar "rets" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju.
tiešā vārdu secība vārdu secība, kas izsaka teikuma pamatinformāciju bez emocionālas vai stilistiskas papildinformācijas; tiešā vārdu kārta.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
burga Veca, sakritusi būda, patvērums.
bagūzis Veca, sakritusi būve.
bauga Veca, sakritusi, neapdzīvota māja.
baukna Vecs, sakupis cilvēks.
bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki.
presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos.
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā.
Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
ieveidot Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu; veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
raksts Veidojums no regulāri sakārtotām (kā) sastāvdaļām.
atvasināt veidot jaunu vārdu, kāda cita vārda saknei vai celmam pievienojot vienu vai vairākus afiksus — piedēkli, priedēkli vai galotni
sakņoties Veidot saknes (parasti augsnē) - paraugiem.
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
daudzkārtējs veids veids, kas izsaka atkārtotu vai daudzkārtēju darbību pretstatā vienkārtējai darbībai.
inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids.
iesākuma veids veids, kas izsaka darbības sākumu; inhoatīvs veids.
ilgstošs veids veids, kas izsaka ilgstošu, neierobežotu darbību; duratīvs veids.
nepabeigts veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; imperfektīvs veids.
imperfektīvs veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; nepabeigts veids.
pabeigts veids veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi.
paraduma veids veids, kas izsaka regulāru, ierastu darbību.
vienkārtējs veids veids, kas izsaka tikai vienreiz notiekošu darbību.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!".
spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
10 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 24,5-28,4 m/s, stipra vētra, vējš izrauj kokus aar visām saknēm, sagāž izturīgas celtnes.
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā).
vektora atvasinājums vektors, kam ir divas komponentes - viena komponente izsaka vektora vērtības izmaiņu tā darbības virzienā, otra komponente attiecīgi izsaka pagriezienu tam perpendikulārā virzienā.
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
kontemplatīvums Vērojošais raksturs, kas izpaužas tendencē aplūkot izziņas subjektu kā abstraktu indivīdu, ārpus sociālās vides esošu fenomenu, kura izziņas spējas nosaka tikai bioloģiski faktori.
zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot); doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
taksatīvs Vērtēšanas ceļā nosakāms, novērtējams.
cena vērtība, kas nav izsakāma naudā.
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
vērtību sistēma vērtību sakārtojums pēc to svarīguma attiecībā citai pret citu; cilvēka vērtību sistēma raksturo viņu kā personību.
fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām.
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
augstumjoslojums Vertikālā zonalitāte; likumsakarīga dabas apstākļu maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.
menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu.
garensvere Vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa garenasi.
sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
vietas leņķis vertikāls leņķis starp novērotāja atrašanās vietas horizontālo plakni un gaisakuģa virzienu.
kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
vesakls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
veseklis Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
vesekls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.

sak citās vārdnīcās:

MLVV

sak

LLVV

sak