Paplašinātā meklēšana
Meklējam sak.
Atrasts vārdos (200):
- asaka:1
- Asaka:1
- asaks:1
- Apsaks:1
- Bāsaka:1
- bosaks:1
- Cēsaka:1
- čusaks:1
- Eisaki:1
- fesaki:1
- Isakča:1
- izsaka:1
- jasaks:1
- kusaks:1
- Lusaka:1
- lūsaks:1
- Masaka:1
- asakāts:1
- asakots:1
- Asakura:1
- atsakas:1
- basaknī:1
- brusaks:1
- bursaki:1
- dipsaks:1
- eksakts:1
- Frīsaka:1
- īssakne:1
- izsakņu:1
- korsaks:1
- aksakals:1
- Aksakova:1
- apsakņot:1
- asakains:1
- asakaiņš:1
- asakkoks:1
- asakogas:1
- asakrija:1
- basakati:1
- besakoks:1
- eksakums:1
- Gusakova:1
- Hirosaki:1
- iesakņot:1
- izsakņot:1
- kavasaki:1
- Kavasaki:1
- klamsaks:1
- knapsaks:1
- kubsakne:1
- ķesaklis:1
- mātsakne:1
- Amagasaki:1
- Amakusaka:1
- asakājoga:1
- Bagirsaka:1
- Bisakvīno:1
- bukusakne:1
- cūksaknes:1
- dīgļsakne:1
- dursaklis:1
- eisakieši:1
- gaisakaza:1
- gaisaklis:1
- īveļsakne:1
- Jarnsaksa:1
- kopsakars:1
- Korsakova:1
- Korsakowo:1
- Kovsakana:1
- lāsakmens:1
- lielsakta:1
- altejsakne:1
- anglosakši:1
- anisakidae:1
- ārpussakņu:1
- asakainība:1
- asakainums:1
- asakājogas:1
- asinssakne:1
- balstsakne:1
- besakociņš:1
- bimsakmens:1
- briežsakne:1
- brūnsaknes:1
- cīruļsakne:1
- cukursakne:1
- dārzsaknes:1
- dipsakaugs:1
- gaisakuģis:1
- garšsaknes:1
- heksakords:1
- klājsaknes:1
- kubiksakne:1
- Ļisakovska:1
- maralsakne:1
- Aksakmarala:1
- apsakņoties:1
- apsakopties:1
- apsakulties:1
- asinsakmens:1
- atsakāpties:1
- atsakārties:1
- atsakauties:1
- atsaklāties:1
- atsakulties:1
- bārkšsaknes:1
- bezsakarīgs:1
- burbuļsakta:1
- citversakne:1
- dasakopties:1
- dasakrāties:1
- dasakulties:1
- dīgļsaknīte:1
- Eilsakreiga:1
- ellesakmens:1
- galangsakne:1
- Higašiosaka:1
- iesakalties:1
- iesakārties:1
- iesaknēties:1
- iesakņoties:1
- iesakopties:1
- iesakosties:1
- iesakrāties:1
- iesakulties:1
- išiosakrāls:1
- Kisakaihime:1
- kopsakarība:1
- kopsakarīgs:1
- koraļļsakne:1
- Kursakciems:1
- lakricsakne:1
- lāzersakari:1
- aerosakulīts:1
- apsakrauties:1
- atsakapāties:1
- atsakasīties:1
- atsakavēties:1
- atsakivāties:1
- atsakolīties:1
- Barsakelmesa:1
- Borsakelmass:1
- Brasaklemina:1
- dasakolīties:1
- dasakrauties:1
- dipsakācejas:1
- dzeltessakne:1
- dzimumsakars:1
- heksakoraļļi:1
- iepasakāties:1
- iesakavēties:1
- iesakurēties:1
- izpasakoties:1
- kvadrātsakne:1
- apsakvacīties:1
- atsakārtāties:1
- atsaklejāties:1
- atsakņopēties:1
- atsakuprāties:1
- brīnumpasakas:1
- cēloņsakarība:1
- cēloņsakarīgs:1
- circeņprusaki:1
- dasakantēties:1
- dasaklausties:1
- elektrosakari:1
- grātisakcijas:1
- iesakratīties:1
- iesakustēties:1
- kraniosakrāls:1
- laiksakritība:1
- laiksakritīgs:1
- likumsakarība:1
- likumsakarīgs:1
- apsakalačīties:1
- apsakārstities:1
- apsaklausīties:1
- atsakabināties:1
- atsakņopkāties:1
- atsakraukāties:1
- dasakabināties:1
- dasakasinēties:1
- dasaklausīties:1
- dispečersakari:1
- faksimilsakari:1
- iesakabināties:1
- iesaklausīties:1
- iesakužināties:1
- medniekprusaki:1
- cietsakausējums:1
- desakralizācija:1
- ferosakausējumi:1
- likumsakarīgums:1
- Aljansakristjana:1
- atsaklaigalēties:1
- heksakisoktaedrs:1
- heksakistetraedrs:1
- hemisakralizācija:1
- elektronsakausējums:1
Atrasts etimoloģijās (8):
- _Barsakelmes_ (šķirklī Barsakelmesa)
- No itāliešu _liga_ 'sakars'. (šķirklī līga)
- No latīņu _collectivus_ 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)
- No krievu _кореш_. Atvasinājums no krievu _корень, корешок_ 'sakne'. (šķirklī korišs)
- _Borsakelmas sho'ri_ (šķirklī Borsakelmass)
- No latīņu _tekstus_ 'savijums, sakārtojums'. (šķirklī teksts)
- No latīņu _collectivus_ 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)
- No franču _rédaction_, kam pamatā latīņu _redactus_ 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
Atrasts normatīvajos komentāros (31):
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _pielēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _pielēkt_. (šķirklī pielēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
- Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _uzlēkt_. (šķirklī uzlēkt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _ielēkt_. (šķirklī ielēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
- Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _lēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _lēkt_. (šķirklī lēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
- Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
- LZA Terminoloģijas komisija (lēmums Nr. 80) iesaka lietot sieviešu dzimtes formu _advente_. (šķirklī advents)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- 1. Gē-Lisaka likums
- 2. Gē-Lisaka likums
- alni sakausējumi
- amorfs sakausējums
- anglosakšu valoda
- ar vienu vārdu sakot
- ārējo sakaru iestādes
- aritmētiskā sakne
- ārstniecības tauksakne
- ārstniecības ziepjusakne
- asinhrono sakaru programmatūra
- asinis sakāpj galvā
- asinis sakāpj galvā (kādam)
- asinis sakāpj vaigos
- asinis sakāpj vaigos (kādam)
- asu sakritība
- automātiskā sakabe
- automātiskie telefona tālsakari
- avārijas radiosakari
- balsta sakne
- bārkšu sakne
- bazilika ziepjusakne
- bezsakara vārdi
- binārais sakausējums
- binārie sinhronie sakari
- blazā sakrist
- brīnumu pasakas
- cirkulārie radikosakari
- citiem vārdiem sakot
- civilās aviācijas gaisakuģis
- cukurbiešu sakņu racējs
- daudzkanālu sakari
- daudzsakņu meldrs
- disjunktīvais sakārtojums
- drošā elektroniskā transakcija
- dupleksie sakari
- dzelzs-oglekļa sakausējumi
- dzīvnieku pasakas
- egļu sakņupiepe
- eksaktās zinātnes
- elektronisko sakaru komersants
- elektronisko sakaru pakalpojums
- elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs
- elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana
- elektronisko sakaru tīkls
- fototelegrāfa sakari
- gaisa saknes
- gaisakuģa apmešanās
- gaisakuģa augstums
- gaisakuģa formulārs
- gaisakuģa komponējums
- gaisakuģa manevrēšana
- gaisakuģa pazīšanas zīme
- gaisakuģa vadība
- gaisakuģu ierinda
- galvaine sakta
- galvenā sakne
- genciānas sakne
- globālā mobilo sakaru sistēma
- gnozeoloģiskās saknes
- Hana Pijesaka
- hierarhiskā sakaru sistēma
- ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm
- iesakosties sirdī
- infrasakano staru kabīne
- Isaka ezers
- Isakova ezers
- Isakovas ezers
- Isaku ezers
- īsta asaka
- izkaltis kā asaka
- izraut ar (visām) saknēm
- izraut ar visām saknēm
- izravēt ļaunumu (ar visām saknēm)
- izvilkt sakni
- jušanas saknītes
- kā asaka
- kā no pasakas izkāpis
- kā pasakā
- kā prusaks
- kā sacīt jāsaka
- kā saka
- kā sakārnis
- kā sakasnis
- kā to lai saka
- kalnu briežsakne
- Kaukāza tauksakne
- kopējais sakaru atbalsts
- krāsu sakritība
- kravas gaisakuģi
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
- kuba sakne
- lai mēle sakalst
- laiksakritības vadība
- laiksakritīga darbība
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni
- laist saknes
- lauksaimniecības mašīnu sakabe
- ledus sakustas
- ledus sakustējies
- Lejassaksijas zeme
- lēna cūka dziļu sakni rok
- līdzīgais eksakums
- lielais egļu sakņgrauzis
- Lielais Peisaku ezers
- lielsakņu gandrene
- lielziedu tauksakne
- literārā pasaka
- lopbarības sakņaugi
- mācību gaisakuģis
- Madagaskaras prusaks
- mājas prusaks
- malt pasakas
- mata sakne
- mātes saknīte
- matiņa sakne
- maukt sakas kaklā
- Mazais Peisaku ezers
- mazsakņu ūdensgundega
- melnais prusaks
- mērījumu sakritība
- meža prusaks
- mezais egļu sakņgrauzis
- mieta sakne
- mokās kā govs ar sakām
- naga sakne
- nav divreiz jāsaka
- ne asakas
- Ne asakas!
- nesakārtotas sistēmas
- nevar iestāstīt kā zirgam pasaku
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- okeāna sakulšana
- Olivjē ziepjusakne
- parastā saldsaknīte
- parastais sakņmīlis
- pasaku kamols
- pasta sakari
- patiesību sakot
- Peisaku ezers
- Pensakolas kalni
- perioda un starjaudas sakarība
- personālie sakaru pakalpojumi
- plikas saknes
- predikatīvs sakars
- priežu sakņupiepe
- prusaku samtmicīte
- publisko tālsakaru operators
- pusdupleksie sakari
- reformēto baznīcu sakraments
- retinuma sakne
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments
- sadzīves pasakas
- sagāzties (arī sakrist) kaudzē (arī čupā)
- sakabes ierīce
- sakabināšanās mezgls
- sakailēt trosi
- sakalst kramā
- sakaltis kā skals
- sakāmais vārds
- sakāpt bēniņos (kādam)
- sakāpt galvā
- sakarā ar (ko)
- sakarīgs grafs
- sakarņa bedre
- sakarsēt asinis (kādam)
- sakārtojuma konjunkcija
- sakārtojuma saikļavārds
- sakārtojuma saiklis
- sakārtojuma vārds
- sakārtot enkuru darbam
- sakārtotā atbrīvošana
- sakārts kā linsēklas
- sakaru apakštīkls
- sakaru kabelis
- sakaru kanāls
- sakaru karaspēks
- sakaru līnija
- sakaru multipleksors
- sakaru pārvaldība
- sakaru pavadonis
- sakaru procesors
- sakaru programma
- sakaru protokols
- sakaru serveris
- sakaru sistēma
- sakaru teorija
- sakaru tīkls
- sakaru vadība
- sakaru ZMP
- sakas kaklā
- saki vēl, ka dieva nav
- saki, ko gribi
- saklāt gultu
- sakļautā plaisa
- saklāvot ūdas
- saknes (arī radikāļa) zīme
- saknes direktorijs
- saknes kakls
Atrasts skaidrojumos (200):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- saklesīties (ātri) saklesēties
- vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- Jumpravmuižas depozīts 1858. g. atrasts depozīts (17. gs. 2. puse) Katlakalna pagastā (tagadējā Ķekavas pagastā); depozītā bija sudraba saktas, gredzeni, piekariņš, josta; domājams, ka rotas darinājuši latviešu rotkaļi
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- kliperis 19. gs. buru vai buru-tvaika kuģis kara sakariem, izlūkošanai, patruļdienestam
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
- telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
- sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- griezine Āda saku dzeņaukšām
- sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
- Brodas-Posavinas županija administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā, ar centru Slavonski Brodā, robežojas ar Sisakas-Moslavinas, Požegas-Slavonijas, Osijekas-Baraņas un Vukovaras-Srijemas županiju, kā arī ar Bosniju un Hercegovinu
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- infikss Afikss, ko ietver vārda saknē
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- saskopuļot aiz skopuma sataupīt, sakrāt
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
- aizrindot aiziet rindām (sakārtotiem rindās)
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
- Rothof Aizputes apriņķa sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- sasaktāt aizspraust ar saktu
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada sakas pagastā
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- coitus per anum anālie dzimumsakari
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- jiti anglosakšu cilts
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- Babeka sacelšanās antifeodāla tautas sacelšanās ap 816.-837. g. Irānā, Azerbaidžānā, Austrumarmēnijā, kuru vadīja Babeks; sakāvi veicināja feodāļu nodevība
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu
- antologs Antoloģijas sakārtotājs
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
- jonometrs aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi
- gnatodinamometrs aparāts sakodiena spēka mērīšanai
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
- otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
- viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
- sažulnīt apbružāt, sakošļāt
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) sakas pagastā
- Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) sakas pagastā
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) sakstagala pagastā
- Aļhovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Apari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Bolbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Bondarevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Boriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Cerkovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Deičmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Gurilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Keidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Komulteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kraupeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kukuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kurtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Lakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Lukna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Mežalovnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Mežasorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Mihejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada sakstagala pagastā
Atrasts piemēros (40):
- prom - Jums te nav nekā, ko meklēt, ejiet projām no šejienes, kamēr vēl ir laiks, un lai ne jūsu smakas te vairs nebūtu, un pēc iespējas ātrāk, prom, prom, prom, vai dzirdat, ko es saku!
- puķe - Saplūc tantei puķes, — mammucis saka.
- izcīnīt - Tās būs smagas, neizsakāmi smagas un asiņainas kaujas, ko tev nāksies izcīnīt, Valter,- klusu murmināja vecais vīrs,- Bet nebēdā nenieka.
- talants - Vai tad mākslai ir kāds sakars ar talantu, vismaz mūsdienās?
- jokot – Ak, es jokoju, viņš jau trīs reizes mani ir bildinājis, bet es saku, ja jau pirms vēlēšanām, tad pirms vēlēšanām.
- laipnība – Atklāti sakot, bez jūsu laipnības šodien es nokavētu darbu.
- uzmanīties – Es saku: uzmanies uz tā balkona, otrais stāvs tomēr nav pirmais!
- uzskats – Labi, Marčello saka, paliksim katrs pie saviem uzskatiem.
- pazīme – sakopta āriene ir sakopta gara pazīme.
- agri vai vēlu – Taisnība agri vai vēlu nāks gaismā, – apgalvo viņi, lai gan tā nav taisnība, un vēl viņi saka: – Viss, kas notiek, notiek uz labu, – bet neapjēdz, ka ne jau vienmēr viņiem par labu!
- nakts – Tu taču vēlies Vecgada naktī būt visskaistākā, tu taču arī vēlies kā pasakā pārvērsties par princesi, – jautāju.
- pasaka – Vecāki lasa bērniem pasakas, – Salmenīte nopūtās.
- valdnieks – Viņš pats sevi iecēlis par salas valdnieku, visu te izrīko un nosaka.
- šūšana — Antonija gribēja atrast dažādus sīkumus kleitas šūšanai — diegus un mežģīnes, — saka vecais mākslinieks.
- nosacīt — Es puķes neaudzēju, man neatmaksājas, — tante strupi nosaka un iet dārzā, viņi pakaļ.
- izmeklēšana — Godājamais Marčevska kungs, jums taču nav nekāda sakara ar izmeklēšanu vai policiju.
- pirkums — Kāpēc tu par manu pirkumu neko nesaki?
- lūdzu — Lūdzu, pasaki man skaidri un gaiši: cik naudas tev gribētos pēc trīsdesmit gadiem?
- laikam — Man šeit tā kā neomulīgi, es laikam iešu projām, — saka Lara, kas parasti vienmēr un visur jūtas kā mājās.
- virsū — Mēs aizbraucām no salas tāpēc, ka vecums nāca virsū, — saka vecais Miglāns.
- sakne — Mēs vārām piena un sakņu zupas.
- vārīt — Mēs vārām piena un sakņu zupas.
- pasaka — Mīļo Tamāriņ, neviens tev pasakas nestāsta…
- atbrīvot — Mums par katru cenu jācenšas atbrīvot Hisako.
- nu ja — Nu ja, ka es tev saku!
- sacīt — Nu nāc, kad tev saka!
- darījums — Piedāvāju izdevīgu darījumu, — viņš saka.
- ieguldīt — Redzi, ienesīgums ir atkarīgs no tā, kur tu ieguldīsi, vārdu sakot, kādu krāšanas modeli izraudzīsies.
- redzēt — Redzi, mums vajadzētu aizlidot uz Japānu pie Hisako.
- pūderēt smadzenes — saki cenu un beidz man pūderēt smadzenes.
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts — Sieva saka — aizej paskaties, viņa domāja, ka jūs nu gan tie īstie būs, bet jums cepures citādas — tiem tur ir augšā puļķīts, apakšā muļķīts…
- laiks — Šis vēl no cara laikiem te čukājas pa Daugavu, — saka vecāmāte.
- izvilkt — Tā jau es domāju, — viņa nosaka, izvelk no kabatas maciņu, no maciņa spožu latu un padod Billei.
- sakne — Tām ļoti sekla sakņu sistēma.
- utubunga — Toties šis utubunga diplomāts patiešām kaut ko zina, tikai nesaka.
- sacīt — Tur apakšā akacis, — Anita saka.
- jauns — Un viņa Hisako, 21 gadu jauna studente no Japānas.
- strīpa — Vai mēs, vienādiņ, sakām kādu vārdu, kad pie tevis strīpām sabrauc uz pirti pērties pliki meitieši, ko-a?
- sēta — Zemnieku sētas, baznīca, ciemats, katlu māja, ceļi, muzejs, visa Dunava, — saka Ķiploks, — visu 29 kilometru garumā būtu sakopta arī bez konkursiem un prēmijām.
- daba "Es pēc dabas esmu drusku diplomātisks," saka Ainārs.
sak citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv