Paplašinātā meklēšana
Meklējam riest.
Atrasts vārdos (115):
- riest:2
- riest:4
- riest:1
- riest:3
- riesta:1
- riesti:1
- riests:1
- riests:2
- briest:1
- griest:1
- riestāt:1
- riestīt:1
- riestot:1
- riestus:1
- apriest:1
- apriest:2
- atriest:1
- atriest:2
- dariest:1
- ieriest:1
- ieriest:2
- izriest:1
- noriest:2
- noriest:1
- pariest:1
- sariest:1
- spriest:2
- spriest:1
- uzriest:1
- grieste:1
- griesti:1
- griests:1
- griests:2
- priesti:1
- Trieste:1
- riestavs:1
- riesties:1
- riestuva:1
- riestuve:1
- aizriest:1
- apbriest:1
- atbriest:1
- dabriest:1
- iebriest:1
- izbriest:1
- nobriest:1
- pabriest:1
- pieriest:2
- pieriest:1
- sabriest:1
- uzbriest:1
- spriests:1
- riestavas:1
- riestavis:1
- riestevis:1
- riestubis:1
- riestuvis:1
- aizbriest:1
- apspriest:1
- atspriest:1
- iespriest:1
- izspriest:1
- nospriest:1
- pārbriest:1
- paspriest:2
- paspriest:1
- piebriest:1
- saspriest:1
- Griestiņi:1
- vigriests:1
- vīgriests:1
- riestoties:1
- aizspriest:1
- pārspriest:1
- piespriest:1
- atriesties:1
- griestavas:1
- ieriesties:1
- ieriesties:2
- izriesties:1
- Mariestāde:1
- noriesties:1
- priesteris:1
- pucgriesti:1
- sariesties:1
- spriesties:1
- vīgriestes:1
- vijgrieste:1
- vīzgriesta:1
- aizriesties:1
- briestaudze:1
- griestveida:1
- iebriesties:1
- kriestēzija:1
- pieriesties:1
- priesterība:1
- apspriesties:1
- atspriesties:1
- iespriesties:1
- izspriesties:1
- priesterisks:1
- sasariesties:1
- saspriesties:1
- smilšgriesti:1
- starpgriesti:1
- aizspriesties:1
- izaspriesties:1
- spriestinieši:1
- zemgriestains:1
- apsaspriesties:1
- iesaspriesties:1
- virspriesteris:1
- hipokriestēzija:1
- hiperkriestēzija:1
- kardinālpriesteri:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (618):
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- pucgriesti Apmetuma griesti.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
- hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
- augstiens Atvērums griestos.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
- aptērpt Briest, pampt, tūkt.
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
- brīst Briest.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- lūkša Caurums griestos.
- uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
- smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- spriedējs Darītājs --> spriest.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- guoduot domāt, spriest
- bāzt visus (arī visu) vienā maisā domāt, spriest par visiem (visu) vienādi
- bāzt visus vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- atklātā elektriskā instalācija elektriskā instalācija, kas montēta tieši uz sienām un griestiem
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
- eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- sirpt Gatavoties, nobriest.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
- Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- augšgrīda Griesti.
- grieste Griesti.
- griests Griesti.
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- treineits griestu dēļu salikums (viens dēlis virs diviem)
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- balka Griestu sija.
- vārde Griestu sija.
- vārds Griestu sija.
- vērbalka Griestu sija.
- vērbaļķe Griestu sija.
- vērbaļķis Griestu sija.
- vērbalkstarpa Griestu siju starpa.
- vērbaļķstarpa Griestu siju starpa.
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti.
- kabe Ielaušanās caur griestiem.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- ieriesties Ieriest 1.
- ierietēt Ieriesties 2(2).
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iesprudīt Iespriest.
- iespiesties Iespriesties (1).
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- iesaspriesties Iespriesties.
- iespriegt Iespriesties.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus)
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- augstiene Istabas griesti.
- izbringt Izbriest.
- nolauzt sroku izciest (visu piespriesto) cietumsodu
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- sariekt Izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest.
- sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens"
- Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls.
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- tinkavāt Klāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu; veidot apmetumu.
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5).
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- griests Koks, ko senāk lietoja griestiem; atsevišķs griestu dēlis vai baļķis.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi.
- krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest.
- vāksts Kubls, muca ar vaļēju, nogriestu virsdaļu.
- lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem
- kūpekļi Lampas kvēpi uz sienām un griestiem.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
- kārsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- karsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.).
- datiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (sodu).
- augštienis Logs griestos.
- augšgaisma Logs kajītes griestos.
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest.
- tūcināt Ļaut pietūkt, briest.
- izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest.
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- jaujas Meklēšanās, riesta laiks.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem
- raudas Nārsti, riests.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno
- sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
- nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest)
- smilšu griesti no dēļiem veidoti griesti ar papildus smilšu slāni
- smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
- kārst Nobriest, nogatavoties.
- krītēties Nobriest, nogatavoties.
- karst Nobriest, novecot.
- iegatavoties Nobriest.
- izieties Nobriest.
- nozeņķēties Nobriest.
- nosagatavāties Nogatavoties, nobriest.
- nonākties Nogatvoties, nobriest.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- estr- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- estro- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
- norēķināt Nospriest.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- actum Noticis, nospriests.
- spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas.
- dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- vaidelis Pagānu priesteris.
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
- čūlāties Pampt, tūkt; briest.
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- briedināt Panākt, ka briest (5).
- izbriedināt Panākt, ka izbriest.
- iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- sodu kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
- izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
- pārpumpt pārmērīgi uzbriest, uzpampt
- rauna Pārošanās laiks, riests.
- riestoties Pāroties, riestot.
- pārtriekt pārrunāt, pārspriest
- pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
- eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- celebrants Persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē.
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- ampele Pie griestiem pakārts trauks ar lampu vai puķēm.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- iekārtnes Pie griestiem piekārts šūpulis.
- iekārtnes Pie piedarba griestiem piestiprināti koki vētījamā režģa pakāršanai.
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai
- tūst Piebriest, brangākam kļūt.
- samētāties piebriest, izaugt
- piebangāt Piebriest, piepampt, pietūkt.
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst.
- aizbriest Piebriest.
- apbriest Piebriest.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest.
- piespanderēt Piepampt, pietūkt, uzbriest.
- datiesāt Piespriest (kādu daļu mantas).
- adjudicēt Piespriest (tiesas ceļā).
- otlomiķ Piespriest soda termiņu.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- nosodīt Piespriest sodu.
- nospriest Piespriest.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- tucināt Pietūkt, briest.
- zaotars Pilntiesīgs zoroastrisma priesteris.
- Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris.
- azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- noprātot Prātojot nospriest.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētvīrs priesteris
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- brachmanis Priesteris.
- brammanis Priesteris.
- levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
- hieromātija Priesteru izveidota valsts valdība.
- hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
- aizriesties Refl. --> aizriest(1).
- aizriesties Refl. --> aizriest(2).
- ieriesties Refl. --> ieriest 2(1).
- izriesties Refl. --> izriest (2).
- izriezties Refl. --> izriest (2).
- riesties Refl. --> riest (1).
- riezties Refl. --> riesties (1).
- sariesties Refl. --> sariest (1).
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti)
- iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
- briedums Rezultāts --> briest (1).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (1).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (2).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (3).
- nobriedums Rezultāts --> nobriest (4).
- pārbriedums Rezultāts --> pārbriest (1).
- uzbriedums Rezultāts --> uzbriest (3).
- rēst riest^1^ (6)
- briežu vanna riesta laikā briežu buļļu ierīkota bedre, kas parasti arī bagātīgi iesmaržināta
- rojas laiks riesta laiks, arī taupamais laiks putniem un zvēriem
- rājā iet riestot, vaisloties
- vaislas laiks riests 1.
- roja Riests; arī riesta laiks.
- riestus riests^1^
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bija piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- riesta sasaucējs rubeņu gailis, kurš riestā ierodas pirmais un parasti ir centrā
- Grīstiņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukuma variants.
- Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
- čāpt Rūgt, piebriest.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- sasastiprināties Sabriest (par graudiem).
- sabringt Sabriest mitrumā.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu
- šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā
- acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts
- lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
- mašiahs Sākotnēji valdnieku un jūdaisma augstāko priesteru epitets.
- aizbriest Sākt nobriest (par labību).
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- iezagties acīs sariesties
- sariezties Sariesties (1).
- sarasot Sariesties (kur) - par lāsēm, pilēm u. tml.
- sapumpuroties Sariesties.
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- prejudiciāls Savienojumā "prejudiciāls jautājums": tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- briede Savienojumā "rudzu briede" - bula zibens, pēc kura rudzi nobriest.
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko); apmainīties domām (par ko).
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests.
- druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus.
- pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu.
- menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
- tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
- stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu.
- raugāšanās Skaņa, kuru medņu gailis parasti izdod vakarā (riestā) pēc iesēšanās kokā.
- sofiti Skatuves griestu dekorācijas, kas noslēdz augšā kulises.
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu.
- stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- notaisnot Spriest tiesu, atlaist grēkus, attaisnot.
- lāgadīt Spriest tiesu.
- ceikināt Spriest, gudrot, rēķināt.
- lēst spriest, secināt
- spiesties Spriesties (2).
- bauris Staltbriežu auri riesta laikā.
- ragošanās Staltbriežu buļļu spēkošanās, badīšanās riesta laikā.
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam jāizcieš juridiskā veidā piespriests sods.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- dene Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- denes Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- dēņi Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- hierogramma Svētie raksti, slepeni priesteru raksti.
- svētniecība Svētnieku (priesteru, garīdznieku) amata vara, svētnieku kārta.
- borda Svītra, josla (kas norobežo, piemēram, griestus un dažādās krāsās krāsotas sienas daļas).
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- ensi Šumeru priesteri un valdnieki.
- kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
- indicijas tādi apstākļi, no kuriem tiesā var spriest par kādu citu apstākli
- zemgriestains Tāds, kam ir zemi griesti.
- briedīgs Tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem.
- griestveida Tāds, kas ir līdzīgs griestiem, pilda to lomu; telpas augšējais pārsegums.
- priesterisks Tāds, kas ir piederīgs, raksturīgs priesterim.
- briedušs Tāds, kas labi briest (par miltiem, labību).
- liofobisks Tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst.
- liofils Tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- sofits Teātrī daļa dekorāciju, kas attēlo griestus vai klaju debesi.
- būdaugša Telpa būdā starp jumtu un griestiem.
- rijasaugša Telpa rijā starp jumtu un griestiem.
- lukta Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- lukts Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- istabasaugša Telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi.
- pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
- istabaugša Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
- kambaraugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- kamburaugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
- piedarbaugša Telpa starp piedarba jumtu un griestiem.
- pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
- vāgūžaugša Telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu.
- staļļaugša Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- čikuris Telpas daļa pie griestiem.
- bātjuška Tētiņš; pareizticīgo priestera nosaukums tautā.
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus
- patiesāt Tiesājot piespriest.
- prejudiciāls jautājums tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest zttiecīgu lietu
- spirituāļi Tikumības uzraugi priesteru semināros; franciskāņu mūku ordeņa stingrākā daļa.
- riestīt Tīt dzijas uz riestuves.
- akvammanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kā lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā.
- akvamanīls Trauks dzīvnieka veidā, no kura lej ūdeni uz priesteru rokām mesas laikā.
- smagās krāsas tumšās krāsas ir šķietami smagākas par gaišajām krāsām (tāpēc grīdu parasti krāso tumšāku par griestiem)
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
- staģis Uz griestiem samētāti koki.
- sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu).
- uzspānēt Uzpampt, piebriest.
- sacilt Uzrūgt, uzbriest.
- aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
- uzvilkt lampu čikurī uzvilkt iedegtu lampu pie griestiem
- viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē.
- abhišekā Valdnieka vai priestera ceremoniāla apslacīšana, ieceļot viņu amatā.
- insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
- pariest Varēt riest (audeklu).
- popovci Vecticībnieku novirziens, kas turas pie īpašas svētnieku (priesteru) kārtas principa.
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs
- Jadžūrvēda Vēdu krājums, kas sniedz pamācības priesterim, kā organizējama upurēšana.
- darināt Veidot, riest (lapas, pumpurus, ziedus).
- pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
- skarot Veidot, riest skaras, arī cita veida ziedkopas.
- mazaudzēji Vēlu nobriestoši.
- tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā daļa (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst.
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
- Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto)
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
- serarūme Vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem.
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām.
- roga Zaķu riesta laiks.
- barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā.
- mags Zoroastrisma priesteris senajā Rietumirānā, kā arī citos irāņu reliģiskajos novirzienos Aizkaukāzā, Mazāzijā u. c.
- šīberis aizkrīt (ciet) zūd spēja saprātīgi spriest
- širmis aizkritis zudusi spēja saprātīgi spriest
- šīberis ciet Zudusi spēja saprātīgi spriest.
riest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV