Paplašinātā meklēšana

Meklējam pp.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (12):

Atrasts normatīvajos komentāros (1):

Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)

Atrasts vārdu savienojumos (118):

Atrasts skaidrojumos (200):

PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
zipenes _Zippo_ šķiltavas.
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
zeisms Ādas slimība (pp avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm)
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion")
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille")
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam)
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā
Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā
Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē
aptrusēt Aplupt; apdrupt; appūt
aptrust Aplupt; apdrupt; appūt
appempt Appampt
appumpt Appampt
apnirt Appeldēt apkārt ienirstot
noūbējis Appelējis
aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
smacenis appelējusi gaļa
apžūbēt Appelēt
noūbēt Appelēt
sazaļēt Appelēt
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
apūbēt Appelēt, pūt
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
piepēt Appelēt, sapelēt
izbūzelēties Appērties (3)
appēķoties Appētīties
aplasināt Appilināt
aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt
apbungāties Appirsties
plukums Applaucējums
noplaukums Applaucējums, noplaucēta vieta uz ķermeņa
kvelda Applaucēšana
noplaucināt applaucēt
saplaucēt applaucēt
apbrucināt Applaucēt
applucināt Applaucēt
apšmucināt Applaucēt
uzplaucēt Applaucēt
uzkveldēt Applaucēt, applucināt
uzkveldināt Applaucēt, applucināt
uzkvellēt Applaucēt, applucināt
apkvellēt Applaucēt, apvārīt
apkveldināt Applaucēt, nobrucināt
noplucinājums Applaucēta vieta uz ķermeņa
applucināties Applaucēties
apsašmucināties Applaucēties
noplucināties Applaucēties
plaukšoņa Applausi
aptāst Applēst (bērza tāsi)
applīvināt Applīvot apkārt (dejojot)
inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
applaudēt appludināt
atplūdīt Appludināt
noplaudēt Applūdināt
applūdinājums Applūdinātā teritorija
otains Applūdis, dubļains
applūdinātība Applūduma līmenis
plūdaine pļava applūdusi pļava
applaukāt Applūksnāties
applaukāties Applūksnāties
applusnēt Applukt
apšmukt Applukt
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.)
applūsme Applūsma
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu)
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
apvajāt Appļaut
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši)
appļuovenis appļāvības
dakiulenes appļāvības
appļāvas Appļāvības
appļāvines Appļāvības
atpļāvības Appļāvības
uzpļāvības Appļāvības
druvības Appļāvības, apkūlības
appļāvenes Appļāvības; pļaujas beigas
nopogāties Appogāties
apņemt Apprecēt
nocelt Apprecēt
noprecēt Apprecēt
pajemt Apprecēt
sajemt Apprecēt
saprecēt Apprecēt
nocelt no degungala Apprecēt (cita izredzēto, līgavu)
dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
paņemt Apprecēt (parasti sievieti)
apjemt Apprecēt (sievu)
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā)
nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu
apkankarāt Apprecēt pirmo kas gadās
apņemt sievu apprecēt sievu
pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas
vest pie altāra kādu (sievieti) apprecēt, precēt
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
iedoties laulībā apprecēties
doties laulībā apprecēties
sakāzoties apprecēties
apkāzāties Apprecēties
apsaprecēties Apprecēties
apsaženīties Apprecēties
apvīroties Apprecēties
noprecēties Apprecēties
sakankaļāties Apprecēties
sasievoties Apprecēties
sapāroties Apprecēties (ar kādu)
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
iziet tautās apprecēties (par sievieti)
iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
apsvainoties Apprecēties, saradoties
sakāzot apprecināt
apženīt Apprecināt
saprecināt Apprecināt (vienu ar otru)
izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām)
ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē)
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē)
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties
ienāšot Appuņķot, apsmurguļot
appurnīt Appurināt
apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
apaurēt Appūst
apvējot Appūst (par vēju)
appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu)
iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot
sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai
apgreznot Appušķot
appuškāt Appušķot
appušķet Appušķot
brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
bramas Appušķoti goda vārti kāzās
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
sagodīties Appušķoties, izrotāties
appūšļāt Appūšļot
appūstīt Appūšļot
pūšļaki Appūšļotas lietas
appuvēt Appūt
apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt
apdrupēt Appūt, aptrūdēt
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi
plēka Apputējis zirnekļa tīkls
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
saziedināt Apputeksnējot sakrustot
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
apputekšņāt Apputeksnēt
apputekšņot Apputeksnēt
apputināt Apputeksnēt
saziedēšanās Apputekšņošanās
sakūpēt apputēt
apkūpēt Apputēt
appust Apputēt
noputēties Apputēt
aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam

Atrasts piemēros (29):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa pp.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies