Paplašinātā meklēšana

Meklējam mo.

Atrasts vārdos (965):

Atrasts etimoloģijās (98):

Atrasts normatīvajos komentāros (27):

3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. (šķirklī čija)
MLVV ieteikts lietot aizguvuma *emodži* vietā. (šķirklī reālijzīme)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)
Vārdu savienojumos ar _daudz_ lietvārds lietojams ģenitīva formā, piemēram, _daudz piena_. (šķirklī daudz)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (36):

emocionāls - Jā,- pārsteigts par šo neviltoti emocionālo žestu, novilku.
kamols kāpj kaklā - Kamols krūtīs un kaklā, žņaudz nost, žoklis kā lēmēts?
izskaidrot - Kāpēc mocīt mūsu prātus, mēģinot saprast un izskaidrot to, ko saprast vispār nav iespējams?
bez šaubām - Man, bez šaubām, jums visiem jāatvainojas par šo ārkārtīgi nepatīkamo starpgadījumu.
nesen - Nesen nopirku un izremontēju Rīgas centrā lielu dzīvokli.
paredzēt - Spēles noteikumos ir paredzēts, ka nedrīkst būt nekādu šaubu, tikai rīcība.
demonstrēt - Tagad, kad nevienam nekā nav, viņi tīši demonstrē savu laimi,- skumji purinot galvu, piezīmē Laima.
interese - Un tomēr nav izslēgti gadījumi, kad personiskie motīvi saskan ar kopējām interesēm.
modināšana -Izmantojot šādu modināšanas metodi, uzmostos pat mans vectēvs.
apsveikt – Apsveicu ar pirmo grāmatu par literatūru.
raksturdeja – Beidzot baleta skolu, ir konkurss, valsts eksāmeni klasiskajā dejā, raksturdejās, modernajās...
noslēpt – Davai, noslēpjam tās dakšas tepat krūmos.
nākamais – Es ar nepacietību gaidīšu nākamo kuģi!
demonstrēt – Figūra jums nav no sliktākajām, gandrīz kā Kandinska uzmālētā piecos līkumos sagriezusies balerīna, – vecākais demonstrēja zināšanas mākslas vēsturē.
gulētājs – Gulētāji jau ir pamodušies, – teica Filozofs.
ūsains – Jums jau nav tāds briesmonis kā man, – mērs norāda uz savu ūsaino degunu.
utubunga – Ko nu, māmuļ, neglaimojiet, kas tie par kungiem, ne savām rokām ko cēluši, ne aruši, utubungas biezās brillēs, nekas vairāk.
tukšpauris – Nekad nedomāju, ka policijā strādā tādi tukšpauri, – viņa izmoka.
pežo – Pežo, 2006. gads, jaunākais modelis.
morāle – Politikā morāles nav, un arī tu tā rīkotos, ja vien tiktu pie naudas.
sasniegt – Tas, protams, būtu ideāls modelis, bet ideāli jau nav sasniedzami.
kamene – Tavai zināšanai, tik agrā pavasarī kamenes vēl nav atmodušās...
tetovēt – Tu tetovē pirmo reizi?
pašvaldība – Un jūs šo ideālo modeli realizēsiet, tiklīdz uzvarēsiet pašvaldību vēlēšanās?
bruņot — Arī aizmugurē ir nepieciešami cilvēki, un tāpēc daudzus posteņus bruņo pret mobilizāciju.
žokejcepure — Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
dievs — Dievs pirmo radīja vīrieti, ja tu to nezini.
iedot — Es iedošu adresi, aizej ciemos...
mode — Es nekad neesmu sekojis modei.
sekot — Es nekad neesmu sekojis modei.
zeme — Justiņa šīs zemes mokas ir beigušās.
saimniecība — Lielu saimniecību turēt, nedod Dievs, kāda nomocīšanās.
saulgozis — Man ir nojauta, ka patīkamo saulgozi tūdaļ nomāks tumšs padebesis.
salds — moldāvi ir sabraukuši uz tirgu ar saldajiem pipariem, tomātiem vai vīnogām.
pielūgšana — moše gavēja četrdesmit dienas par Izraēla grēkiem, par zelta teļa pielūgšanu…
demokrātija — Mums, lopdakteriem, gan pilnīga demokrātija.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa mo.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies