apvēsmot
apvēsmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvēsmoju | apvēsmojam | apvēsmoju | apvēsmojām | apvēsmošu | apvēsmosim |
| 2. pers. | apvēsmo | apvēsmojat | apvēsmoji | apvēsmojāt | apvēsmosi | apvēsmosiet, apvēsmosit |
| 3. pers. | apvēsmo | apvēsmoja | apvēsmos | |||
Pavēles izteiksme: apvēsmo (vsk. 2. pers.), apvēsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvēsmojot (tag.), apvēsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvēsmotu
Vajadzības izteiksme: jāapvēsmo
Apņemt ar vēsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kosta Brava - tie ir līči, priedēm apauguši krasti, jūras vēju apvēsmotas pievilcīgas pludmales.
- Tie ir līči, priedēm apauguši krasti, jūras vēju apvēsmotas pievilcīgas pludmales ar žilbinoši baltām smiltīm.
- Viegls vējelis, kas žūžoja priežu galotnēs, maigi apvēsmoja viņas ādu.
- – mēģina atrunāties stipri samulsušais jauneklis, ieraugot pēc televīzijas pārraidēm tik labi pazīstamo un sapņu apvēsmoto sievieti, bet mājasmāte tik aicina iet ātrāk istabā.