apvēzt
apvēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvēžu | apvēžam | apvēzu | apvēzām | apvēzīšu | apvēzīsim |
| 2. pers. | apvēz | apvēžat | apvēzi | apvēzāt | apvēzīsi | apvēzīsiet, apvēzīsit |
| 3. pers. | apvēž | apvēza | apvēzīs | |||
Pavēles izteiksme: apvēz (vsk. 2. pers.), apvēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvēžot (tag.), apvēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvēztu
Vajadzības izteiksme: jāapvēž
Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi); apvērst.
Avoti: LLVV