Paplašinātā meklēšana
Meklējam metus.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (259):
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- žākarēt Ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus.
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
- slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- uzstādīt Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos; arī uzaust.
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
- brauska Kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna.
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- lietu internets kolektīvs apzīmējums tehnoloģijām, kas savā starpā savieno fiziskus priekšmetus un savienojas arī ar virtuālām lietojumprogrammām.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- mesls Lielas tītavas, kur uztin metus aušanai.
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus).
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes.
- pragmatagnozija Nespēja pazīt zināmus priekšmetus.
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus).
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
- banstaklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- banstāklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- bansteklis Nūja ar četrstūrainu caurumu, ar kuras palīdzību groza steļļu bomi un tam aptin metus.
- tēlemīkroskops Optisks instruments, kas palielina tālus priekšmetus.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- pasta paka pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves un kultūras preces, pārtikas produktus un citus priekšmetus.
- sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- salīdzināt pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- lihnomantija Piromantijas veids, kad zīlē vērojot sveces (retāk arī lampas) liesmu kā arī apkārtējos priekšmetus.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus).
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- dizainēt Projektēt un konstruēt priekšmetus, iekārtot vidi.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
- triplopija Redzes traucējums, kad priekšmetus redz trīskāršotus.
- hromatopsija Redzes traucējums, kurā bezkrāsainus priekšmetus redz krāsainus vai krāsainus priekšmetus nedabiskā krāsā.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- vieglā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo plaša patēriņa priekšmetus.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus).
- skrudza sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta.
- skrudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta.
- sprudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; skrudze.
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
- uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- piesajemties Saņemt (rokās) vairākus, daudzus priekšmetus.
- taupīt Saudzēt (piemēram, dabas objektus, priekšmetus).
- savienāt Savienot (priekšmetus, to daļas).
- šūt savienot kopā detaļas, priekšmetus
- sastebēt Savilkt kopā (smagus priekšmetus).
- kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
- sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
- atšķetnis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies; griežulis.
- griežulis Speciāls loceklis ķēdē tās atšķetināšanai, kad tā sagriezusies un sametusies.
- simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti.
- galda spēle spēle, kurā, piemēram, figūras, kauliņus, virza pa attiecīgi izveidotu, parasti uz galda novietojamu, plāksni vai kuras norisē izmantojamos priekšmetus (piemēram, kārtis) izvieto uz kā (parasti galda) virsmas.
- spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- karodziņu transportieris stieņveida transportieris ar izciļņiem (karodziņiem), kurš veic lineāro un leņķisko kustību, pārvietošanās laikā aptverot pārvietojamos priekšmetus.
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
- malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
- kramgrauzis Tāds, kas grauž cietus priekšmetus.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- ciešs Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- hipermetropija Tālredzība jeb grūtības saskatīt tuvus priekšmetus.
- stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību.
- parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
- uzblusīt Uzlasīt (kādus sīkus priekšmetus).
- samaukaļāt uzmaukt (vairākus priekšmetus).
- darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus); arī ateljē.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus.
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm); pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
- šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- mest Veidot (metus) aužamajos stāvos; arī aust.
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- savērt Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- utu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
- dzīves vieta vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties.
- krāmu tirgus vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
- šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
- anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
metus citās vārdnīcās:
MEV