Paplašinātā meklēšana
Meklējam kuka.
Atrasts vārdos (51):
- kuka:1
- kukans:1
- kukaža:1
- Sikuka:1
- utkuka:1
- kukačās:1
- kukarda:1
- kukarēs:1
- kukarēt:1
- kukargā:1
- kukarka:1
- kukažās:1
- pakukat:1
- utukuka:1
- Kajukuka:1
- kukainis:1
- kukalzēs:1
- kukaragā:1
- kukargos:1
- kukarzēs:1
- kukažiņa:1
- ķikukaza:1
- kukaburra:1
- kukaiņēži:1
- kukaprecē:1
- kukaragas:1
- kukaragās:1
- kukaragos:1
- kukarigās:1
- mandakuka:1
- Mūkukalns:1
- kukainītis:1
- kukaredzēs:1
- zarkukaiņi:1
- kukaiņciems:1
- kukaiņēdājs:1
- kukaiņēdējs:1
- kukaiņappute:1
- kukaiņdzenis:1
- kukaiņķērājs:1
- sūcējkukaiņi:1
- ūdenskukaiņi:1
- kukaiņkalniņš:1
- kukaiņlapsene:1
- racējkukainis:1
- robotkukainis:1
- kukaiņpelējums:1
- kukaiņvalstība:1
- kukaiņdzeņputni:1
- laupītājkukaiņi:1
- saimniekkukainis:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (200):
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
- nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus)
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem)
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
- Arutana apdzīvota vieta kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
- kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem)
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- Klusā okeāna Centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršala salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
- forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- entomofobija Bailes no kukaiņiem
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
- aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
- apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
- apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma
- bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
- pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos
- vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
- peres Bišu u. c. kukaiņu oliņas, arī kāpuri; peri
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
- Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
- durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
- buturis Blīvs bars (kukaiņu)
- kustiņa Blīvs kukaiņu bars, mudžeklis
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
- aphaniptera Blusas - kukaiņu klases kārta
- suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri
- izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts
- karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
- dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem)
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
- polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
- akrīdas dažādi siseņu dzimtas kukaiņi
- dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur
- papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
- hipermetamorfoze dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- kukainītis dem. --> kukainis
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
- divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura")
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.)
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
- aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
- atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem)
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
- dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs
- dūlis Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
- megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta
- anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
- dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem)
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- malārijas odi dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji
- durt Dzelt (par kukaiņiem)
- knellēt Dzelt (par kukaiņiem)
- kost Dzelt (par kukaiņiem)
- ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem)
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem)
- nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem)
- sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem)
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
- kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu
- kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
- insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem
- dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš
- grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem)
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
- entomofauna Faunas daļa, ko veido kukaiņi
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem)
- līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem
- vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
- dzeloņcūka grauzēju kārtas dzimta (_Hystricidae_), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa 2 - 30 kg), mati sarveidīgi vai adatveidīgi; fitofāgi, retumis ēd kukaiņus
- matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
- ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem)
- ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
- urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
- nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem
- iecirst Iedzelt (par kukaiņiem)
- iekost Iedzelt (par kukaiņiem)
- noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem
- piedabūties iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības)
- segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem)
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem
- mušķērājs ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai
- iedīkties iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem)
- iedūkties iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt
- iedziedāties iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem)
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem)
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini)
- apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs
- iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini)
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces
- miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri
- arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus)
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
- nočirkstināt īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem)
- saurzāties īsu brīdi sapurināties (salstot vai sajūtot kādu kukaini)
Atrasts piemēros (25):
- secināt - Neviena kukainīša,- Malle skaļi secina.
- izlasīt Ar spēcīgajām kājām šie putni kašņā zemi un izlasa no tās tārpus, kukaiņus un augu sēklas.
- karot Cilvēce ar tiem karo gadu tūkstošiem, bet kukaiņiem no tā ne silts, ne auksts.
- kaitīgs Dažu mārīšu sugu pieaugušie īpatņi savas dzīves laikā apēd vairākus tūkstošus laputu, turklāt mārītes barojas arī ar citiem kaitīgiem kukaiņiem un dažas ēd pat miltrasu, kas bojā augus.
- posms Embrija stadijā un postembrionālajā posmā daudziem primitīvākajiem kukaiņiem saglabājas 11 vēdera posmi.
- lamatas Ja kāds kukainis pieskaras diedziņiem, mušķērājs ātri aizcērt lamatas, un kukainis ir slazdā.
- apsēsties Ja kukainis apsēžas uz krūzītes malas, tā kājiņas paslīd, un tas iekrīt lamatās.
- vīrišķais zieds Ka mēs esam kā tie kukaiņi, kuri paņem putekšņus no vīrišķajiem ziediem un aiznes uz sievišķajiem?
- vīrišķs Ka mēs esam kā tie kukaiņi, kuri paņem putekšņus no vīrišķajiem ziediem un aiznes uz sievišķajiem?
- karot Kaimiņš arī, klusām sodīdamies, karo ar uzmācīgajiem kukaiņiem.
- lidotājs kukaiņi ir neveikli lidotāji.
- guļa kukaiņi ir nolīduši kur kurais ziemas guļā.
- smiltis kukaiņi, smilšu mušas pārnēsā slimības.
- pakalpojums Kurmis izdara mums lielu pakalpojumu, uzirdinot zemi, bagātinot to ar organiskām vielām un apēdot kaitīgos kukaiņus.
- gels Lai mazinātu niezi vai iekaisumu pēc kukaiņu kodumiem, ir gan ziedes, gan geli, gan aerosoli.
- kukaragā Lekt kukaragā arī neļāva.
- kukaragā Nepieciešamības brīžos lielie bērni mazos panes kukaragā, un visi apmierināti un priecīgi.
- bruņas Pamatīgs kukainis ar tumšbrūnām bruņām uz muguras un sešām melnām, spēcīgām kājām.
- kukaragā Prātiņš tiem savtīgs, viens tāds uzkāps tev kukaragā un nojādelēs līdz pašam spēku izsīkumam!
- kukaragā Rasa ir pārliecināta, ka šādi tās reizes, kad tu vienu bērnu nes kukaragā, bet otru klēpī, jo abiem ir noberztas kājas, kļūst pa īstam īpašas.
- vēss Šķūnī bija vēss un kluss, līdz šejienei neatplūda ne putnu dziesmas, ne kukaiņu zumēšana.
- rūpals Tiek lēsts, ka kukaiņu pārtikas industrija no eksperimentālas nozares par vairākus miljardu vērtu rūpalu kļūs jau šajā desmitgadē.
- dīvains Tur iekšā gulēja tāds dīvains, mazs kukainis, kādu savā mūžā nebiju redzējis.
- pasaule Vēl bagātāka ir lauku sētas kukaiņu pasaule.
- zelts Viņa pirksti kā kukaiņi drebēdami rāpoja pa zelta un sudraba gabaliem.
kuka citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv