Paplašinātā meklēšana

Meklējam jaukt.

Atrasts vārdos (46):

Atrasts vārdu savienojumos (17):

Atrasts skaidrojumos (817):

(sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
medutots Apgādāts, sajaukts ar medu.
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla.
ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
mērceklīns Ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens.
ķiminsāls Ar ķimenēm sajaukta sāls.
ķimeņsāls Ar ķimenēm sajaukts sasmalcināts sāls.
kababiši Ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos.
strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
kvēni Ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā.
grūdeša Ar pelavām sajaukta maize.
jukaimi Ar pelavām sajaukti salmi.
mīkstpiens Ar piedevām sajaukts biezpiens.
iskužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt.
izkužināt Ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam).
ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
mērcējums Ar saldu krējumu sajaukts biezpiens.
kratekles Ar salmiem sajaukts siens lopbarībai.
kratenis Ar salmiem sajaukts siens lopbarībai.
lokpiens Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens.
loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
pablūžģināt Ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt.
barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
ieārdīt Ārdot iejaukt.
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju).
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem.
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis.
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā.
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt.
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt.
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens.
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās).
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
ņudzināt Cilāt, jaukt.
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
pusjuku Daļēji jaukti, sajaukti.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
jaucējs Darītājs --> jaukt.
kratenis Dažādi ēdieni, sajaukti kopā.
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai.
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes.
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem.
kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt.
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem.
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis.
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt.
dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi.
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt.
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
iemudžināt Iejaukt (2).
iemaisīt Iejaukt (3).
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī).
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
žūrēt Iejaukt maizi.
iekulcināt Iejaukt, iemaisīt.
iekulcinēt Iejaukt, iemaisīt.
iemistrīt Iejaukt, iemaisīt.
iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt.
iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt.
apjaut Iejaukt, samaisīt.
iejaucīt Iejaukt; iemaisīt.
iemaisīties Iejaukties (1).
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.).
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā).
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā).
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ķezināties Iejaukties citu strīdā.
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt.
tarbāties Iejaukties, dirbīties.
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā.
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā.
iemudžināties Iejaukties, sajaukties.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
piņāties Iejaukties, traucēt.
iemuities Iejaukties.
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt.
pestīt iepīt, iejaukt.
sapīņāt iepīt, iejaukt.
margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči).
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta).
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis.
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai.
izālēt Izalot, izdobt, izjaukt.
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt.
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt.
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
izpudzināt Izjaukt (1).
sajaukt kārtis izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt.
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
izķidāt Izjaukt (sastāvdaļās).
izdalbāt Izjaukt ar dalbu.
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi).
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
nostēkāt Izjaukt, demontēt.
traiķīt Izjaukt, izbārstīt.
izmočkāt Izjaukt, izdangāt.
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
izpujāt Izjaukt, izpostīt.
veltot Izjaukt, izputināt.
sadunkurēt Izjaukt, izrakņāt.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
izjoksīt Izjaukt, izvandīt.
izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
samidzināt izjaukt, saburzīt.
izskārdīt Izjaukt, saplūkāt, izšķērst.
izbrucināt Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu).
izgraudāt Izjaukt; arī izārdīt.
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt.
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt.
izpurgāt Izjaukt; izbojāt.
izpurzāt Izjaukt; izkaisīt.
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu).
izpuinīt Izjaukt.
izpužināt Izjaukt.
izšvist Izjukt, tikt izjauktam.
iztrepelēt Izkaisīt, izjaukt.
izēpēt Izkašņāt, izjaukt.
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme.
iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem.
jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1).
ķecerēt Jaukt, jaukties.
mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt kavēt.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt.
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt.
ružģelēt jaukt, vandīt.
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt.
cikliskā vairošanās jauktā vairošanās.
kreoliska valoda jaukta valoda, kas izveidojusies no pidžina, tam kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
Crocus pulchellus jauktais krokuss.
čurmu čurmām jaukti.
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās.
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās.
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm.
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni.
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts.
mančkāt Juku jukām sajaukt.
čama Juku jukām sajaukti ēdieni.
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
ļerbu ļerbiem juku jukām, sajaukts.
kulis Kāds, kam ir sajaukti mati.
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
māguļāt Kārnīt, jaukt ēdamo.
izkārpīt Kārpot izjaukt.
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
mačerēt Kārtis spēlējot tās jaukt un zagt.
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas.
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt.
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
ēpēt Kašņāt, jaukt.
ņukums Kaut kas saburzīts, sajaukts.
juciņi Kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi.
vērzaka Kaut kas sajaukts, samudžinājies.
žmurkstins Kaut kas sajaukts, samudžināts.
žmurkstis Kaut kas sajaukts, samudžināts.
racīknis Kaut kas sajaukts, savandīts.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
muities Kavējot iejaukties.
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt.
krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
musēties Kļūdīties, sajaukt.
homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā.
kompaundmotors Kompaunds - līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi.
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
maīšu maīšiem kopā ar ko citu; jauktā veidā.
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā.
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu).
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles).
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt.
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa.
biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa.
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai.
kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas.
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt.
ķerlāties Ķēpāties, jaukt.
ķirnīt Ķirnāt, savandīt, sajaukt kopā.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt.
pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem.
mugažāt Lēnām jaukt, mudzināt.
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
kompaunds Līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi.
interponēt Likt starpā, iejaukties; uzņemties atbildību.
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
uzracināt Ļaut uzrakņāt (vai sajaukt).
lānājs Ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni.
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
maknīt Maisīt kopā, jaukt.
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt).
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni.
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt.
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
čaukāt Maisīt, jaukt.
mīstelēt Maisīt, jaukt.
mīstīt Maisīt, jaukt.
moļināt Maisīt, jaukt.
moļļināt Maisīt, jaukt.
muļļināt Maisīt, jaukt.
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni.
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
apmistrēties Maisīties, jaukties.
bangalēties Maisīties, jaukties.
mačāt Maisot iejaukt.
bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
pusmāls māls, kas sajaukts ar melnzemi vai smiltīm.
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši.
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi.
vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka.
brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm.
pamurdināt Mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu).
pakļūdīties Mazliet sajaukt.
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus.
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas meklējot jaukt visu; sīki pārmeklēt.
naskāties Meklēt, ošņāties, jaukties citu lietās.
jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni.
kaļķainā kūdra mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra.
midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt.
saļekāt Mīcot sajaukt ar ūdeni.
iegūroties Miesiski sajaukties.
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs.
ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti.
mižģu Mižģu mežģiem - sajaukt, sarežģīt.
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
mugāt Mudzināt, jaukt.
mugužāt Mudzināt, jaukt.
rusināt mudžināt, sajaukt.
migužāt Mudžināt, sajaukt.
migužāties Mudžināties, sajaukties.
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados.
instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas.
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
iemudzināt Nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt.
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt.
čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības.
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
sažļurgāt nekārtīgi sajaukt (ēdienu).
samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
juceklains Nekārtīgs, sajaukts.
jucisks Nekārtīgs, sajaukts.
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
nostāties malā nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt.
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos.
pužīt Nīcināt, jaukt.
baķenis No sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize.
vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt.
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu.
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas).
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
postumi nojaukta, izpostīta vieta.
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam.
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana.
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama.
miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
pakužināt Pajaukt, paārdīt.
pamočkāt Pamaisīt, pajaukt.
izļurbāt Panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt.
nomaisīt Panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko).
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
pavaņķēt Parakņāties, pajaukt, pavandīt.
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties.
E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums.
piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums.
sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt(2); maisījums.
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.
mangalēt Pavirši maisīt, jaukt.
nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums.
kvarteronis Pēcnācējs jauktā laulībā, balto un mulatu krustojums.
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu.
piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem.
siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai.
vēsināt Piejaukt krāsai paildus zilu, debeszilu vai zaļu krāsu.
miltīt Piejaukt miltus.
čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem.
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
dajaut Piejaukt, piejaut papildus.
pievandīt Piejaukt, pierakņāt.
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
piejoksīt Piejaukt, pievienot (pie kā, kam klāt).
dajaukt Piejaukt.
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
damaisīt Piemaisīt, piejaukt.
damaisīties Piemaisīties, piejaukties.
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko.
tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
kunkuļmosiņš Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām.
kunkuļmoze Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām.
kunkulmosis Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpiņām.
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
piediegt Piestiprināt pagaidu konstrukcijā, lai vēlāk viegli izjaukt.
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko).
izpostīt Pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu).
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā.
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi.
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi.
Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki.
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
izkamarēt Rakņājoties, krāmējoties sajaukt.
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt.
ņagāt Rakņāt, jaukt, sevišķi ēdienu.
migāt Rakņāt, sajaukt.
rošalēties Rakņāties, jaukties.
jaukties Refl. --> jaukt (1).
piejaukties Refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties.
sajaukties Refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam.
sajaukties Refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam.
taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos.
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus.
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
peinēt Režģīt, jaukt.
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem.
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos.
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
saurbulēt Sabikstīt, sajaukt.
saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt.
sadugot saduļķot, sajaukt.
eklektisks saistīts ar eklektiku vai eklektismu, tiem raksturīgs; sajaukts.
samašot sajaukt (2).
saputrot Sajaukt (5).
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām).
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus).
piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām).
sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni.
savilināties sajaukt (runājot).
saķedināt sajaukt (vilnu ar spalvām).
dūņot Sajaukt ar dūņām.
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem.
medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu.
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
sasiekalot Sajaukt ar siekalām.
sabangalēt sajaukt duļķainu (kādu šķidrumu).
piemoļļāt Sajaukt kārtību.
samisīt Sajaukt kārtību.
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus).
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
saķencēt sajaukt kopā.
samurskuļot Sajaukt murskulī.
saļoļļāt Sajaukt putrā dažādus ēdienus.
duļļāt Sajaukt seklu ūdeni.
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot.
samisēt Sajaukt, kļūdīties.
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu).
jundēt Sajaukt, nekārtību radīt.
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt.
sablūžģināt sajaukt, sabojāt.
samodāt Sajaukt, saburzīt.
samudāt Sajaukt, saburzīt.
deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt.
sadugāt sajaukt, saduļķot.
sašķelderēt sajaukt, saduļķot.
dugot Sajaukt, saduļķot.
piepļurkšināt Sajaukt, saduļķot.
samūdīt Sajaukt, saduļķot.
samuļāt Sajaukt, saduļķot.
sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst.
samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt.
sašļammāt sajaukt, samaisīt.
saviņķelēt Sajaukt, samaisīt.
uzjaut Sajaukt, samaisīt.
narstīt Sajaukt, samezglot.
saverzelēt sajaukt, samudžināt (dziju).
jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties.
čunčurēt Sajaukt, samudžināt.
varčakāt Sajaukt, samudžināt.
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
samuldināt Sajaukt, samulsināt.
naršķīt Sajaukt, sarežģīt.
sarisināt Sajaukt, sarežģīt.
saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā.
samigāt sajaukt, sataisīt (par migu).
sajucināt Sajaukt, savandīt.
saņorgāt Sajaukt, savandīt.
saņudzēt Sajaukt, savandīt.
savaržgāt Sajaukt, savandīt.
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu.
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt.
salumdīt Sajaukt; samudžināt.
sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
sadraicīt sajaukt.
sakratīt sajaukt.
aizjaukt Sajaukt.
peisāt Sajaukt.
sagramdīt Sajaukt.
sajakarēt Sajaukt.
sajaucīt Sajaukt.
sakūdināt Sajaukt.
saņerkšīt Sajaukt.
saperināt Sajaukt.
terešāt Sajaukt.
kudla Sajaukta kaudze.
Saintpaulia confusa sajauktās sanpaulijas.
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere.
samaiš sajaukti.
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem.
samudāties Sajaukties, saburzīties.
sakulināties Sajaukties, samaisīties.
mudžīties Sajaukties, samudžināties; mudžoties.
saverzinēties sajaukties, samudžināties.
mudžoties Sajaukties, samudžināties.
kolčāties Sajaukties.
mišēties Sajaukties.
saņerkšīties Sajaukties.
saņudzēties Sajaukties.
sasajaukties Sajaukties.
murkšis Sajaukts (kā) kopums.
murkšķis Sajaukts (kā) kopums.
muršķis Sajaukts (kā) kopums.
smilktijs sajaukts ar smiltīm.
ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus.
izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens.
samist Sajukt, sajaukt.
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
aizjaukt Sākt izjaukt, sadalīt.
iemudzināt Sākt izjaukt.
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt.
pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos.
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām.
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt.
samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest.
sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra).
samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
sačamarot samaisīt, sajaukt, samudžināt.
sapļunkāt samaisīt, sajaukt.
izragāt Samaisīt, sajaukt.
sameņģēt Samaisīt, sajaukt.
murkšķināt Samezglot, sajaukt.
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
iepenterēt Samudžināt, sajaukt.
samugāt Samudžināt, sajaukt.
samužģināt Samudžināt, sajaukt.
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt.
samačāt samuļļāt, sajaukt.
sapanckāt Sapīt, sajaukt.
saņudzēt Sapīties, sajaukties.
daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
varzāt Sarežģīt, sajaukt; mudžināt.
sapanarot sarežģīt, sajaukt.
saražģenāt Sarežģīt, sajaukt.
saražģēt Sarežģīt, sajaukt.
saražģināt Sarežģīt, sajaukt.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
saškelvināt Saskalināt, sajaukt, sakratīt (par šķidrumu).
sakuldurēt Saskalināt, sajaukt.
sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
sablenderēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
izčančēt Savandīt, izrakņāt, izjaukt.
ķirnāt Savandīt, sajaukt kopā.
sakuželēt Savandīt, sajaukt, saplūkāt.
saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt.
saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt.
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt.
finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs.
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams.
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti.
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
kuļināt Skalināt, kratīt, jaukt.
kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt.
šķelvināties Skalināties, skalināt, šūpot, sajaukt šķidrumu.
saskalot Skalojot sajaukt.
pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās.
lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs.
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties.
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās.
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos.
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu.
karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra.
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
iešauties vidū strauji iejaukties sarunā, runā.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību.
matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību.
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt.
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi.
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi.
pienaiņš Tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu.
raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
piņķīgs Tāds, kam ir paradums iejaukties.
bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
kvēpains Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs.
moļļains Tāds, kas ir sajaukts, samaisīts (biezā masā).
jauceklis Tāds, kas mīl jaukties citu lietās.
vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
nemedots Tāds, kur nav piejaukts medus, tāds kur nav medus.
mistrains Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1).
mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
mēņģis Tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.).
koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
piejaukums Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
moļļa Tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām).
ķezeklis Tas, kas ir sajaukts, samudžināts; mudžeklis.
viļaka Tas, kas ir saviļāts, sajaukts.
jauktave Tas, kas mēdz iejaukties citu runā, darbā.
pajakarēt Taustot pajaukt.
mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
iesajaukties Tikt iejauktam.
izajaukties Tikt izmaisītam, izjauktam.
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
sociālā tirgus ekonomika tirgus ekonomikas veids, kurā darbojas brīvā tirgus mehānisms un pastāv arī valsts sektors; mēdz dēvēt arī par jaukto ekonomiku.
bāzt sprunguļus riteņos traucēt, izjaukt kāda plānus.
disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības.
burzāties Traucēt, jaukties.
mediācija Trešās valsts starpniecība starptautiskā strīdā, kurā šī valsts nav iejaukta.
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi.
java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai.
javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
pavilnīt Ūdeni maisīt, jaukt.
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
virsū ķeselēt uzbāzties, iejaukties, pieglaimoties.
pabužināt Uzirdināt, pajaukt.
uzvārtīt Uzjaukt, uzmaisīt.
uzjakarēt Uzjaukt.
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens.
uzūkņāt Uzrakņāt, sajaukt.
uzžolkāt Uzrakņāt, uzjaukt.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās.
vandināt Vandīt, jaukt.
muļļāt Vandīt, maisīt, sajaukt.
makarēt Vandīties, jaukt.
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
pievāļāt Vārtoties vai guļot miegā savandīt, sajaukt.
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā.
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama.
dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu.
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss.
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos.
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs.
apgabenis Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta.
apgabine Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta.

jaukt citās vārdnīcās:

MLVV

jaukt

LLVV

jaukt