Paplašinātā meklēšana

Meklējam jaukt.

Atrasts vārdos (46):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (835):

(sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
medutots Apgādāts, sajaukts ar medu
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.)
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
sviestbiezpiens ar biezpienu sajaukts sviests
smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
mērceklīns ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens
ķiminsāls ar ķimenēm sajaukta sāls
ķimeņsāls ar ķimenēm sajaukts sasmalcināts sāls
kababiši ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos
strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
kvēni ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā
grūdeša ar pelavām sajaukta maize
jukaimi ar pelavām sajaukti salmi
mīkstpiens ar piedevām sajaukts biezpiens
izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
kučiņdrups ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens
mērcējums ar saldu krējumu sajaukts biezpiens
kratekles ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
kratenis ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
lokpiens ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens
loksviests ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests
kopapiens ar sviestu sajaukts biezpiens
kopaspiens ar sviestu sajaukts biezpiens
sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
barols ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.)
ieārdīt Ārdot iejaukt
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu)
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
etnonīmijas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju)
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt)
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
ķezēties bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos)
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens
saliktene bise, ko var izjaukt un salikt pēc vēlēšanās
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu)
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās)
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus)
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā)
ņudzināt Cilāt, jaukt
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
pusjuku daļēji jaukti, sajaukti
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
jaucējs darītājs --> jaukt
kratenis dažādi ēdieni, sajaukti kopā
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt
dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā)
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību
sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
iemudžināt Iejaukt (2)
iemaisīt Iejaukt (3)
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem)
burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī)
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā)
žūrēt Iejaukt maizi
iekulcināt Iejaukt, iemaisīt
iekulcinēt Iejaukt, iemaisīt
iemistrīt Iejaukt, iemaisīt
iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt
iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt
apjaut Iejaukt, samaisīt
iejaucīt Iejaukt; iemaisīt
iemuities Iejaukties
iemaisīties Iejaukties (1)
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā)
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā)
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā)
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus
ķezināties Iejaukties citu strīdā
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt
tarbāties Iejaukties, dirbīties
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu")
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā
iemudžināties Iejaukties, sajaukties
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
piņāties Iejaukties, traucēt
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt
pestīt iepīt, iejaukt
sapīņāt iepīt, iejaukt
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt
margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči)
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta)
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni)
īpatkrāsas īpaši piemeklētas/sajauktas iespiedkrāsas visdažādākajos krāstoņos, ko izmanto, lai papildinātu vienkrāsu darbu vai gadījumos, kad nepieciešamo toni nav iespējams nodrukāt CMYK sistēmā
šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā)
jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai
izālēt Izalot, izdobt, izjaukt
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt
izpuinīt Izjaukt
izpužināt Izjaukt
izpudzināt Izjaukt (1)
sajaukt kārtis izjaukt (kāda) plānus, nodomus
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
izķidāt Izjaukt (sastāvdaļās)
izdalbāt Izjaukt ar dalbu
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību)
nostēkāt Izjaukt, demontēt
traiķīt Izjaukt, izbārstīt
izmentēt izjaukt, izbradāt, izvagot
izmočkāt Izjaukt, izdangāt
izpujāt Izjaukt, izpostīt
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt
veltot Izjaukt, izputināt
sadunkurēt Izjaukt, izrakņāt
izjoksīt Izjaukt, izvandīt
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu)
izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt
samidzināt izjaukt, saburzīt
izskārdīt Izjaukt, saplūkāt, izšķērst
izbrucināt Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu)
izgraudāt Izjaukt; arī izārdīt
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt
izpurgāt Izjaukt; izbojāt
izpurzāt Izjaukt; izkaisīt
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu)
izšvist Izjukt, tikt izjauktam
iztrepelēt Izkaisīt, izjaukt
izēpēt Izkašņāt, izjaukt
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību)
šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme
iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt
izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem
jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1)
pārmaisīt jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna
ķecerēt Jaukt, jaukties
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
ružģelēt jaukt, vandīt
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt
cikliskā vairošanās jauktā vairošanās
kreoliska valoda jaukta valoda, kas izveidojusies no pidžina, tam kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu
Crocus pulchellus jauktais krokuss
čurmu čurmām jaukti
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm
dispergators jebkkura viela, kas palīdz ēteriskai eļļai sajaukties ar ūdeni
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts
mančkāt Juku jukām sajaukt
čama Juku jukām sajaukti ēdieni
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības
ļerbu ļerbiem juku jukām, izspūris, sajaukts
kulis kāds, kam ir sajaukti mati
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
māguļāt Kārnīt, jaukt ēdamo
izkārpīt Kārpot izjaukt
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai
mačerēt Kārtis spēlējot tās jaukt un zagt
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt
ēpēt Kašņāt, jaukt
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
ņukums kaut kas saburzīts, sajaukts
juciņi kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi
vērzaka kaut kas sajaukts, samudžinājies
žmurkstins kaut kas sajaukts, samudžināts
žmurkstis kaut kas sajaukts, samudžināts
racīknis kaut kas sajaukts, savandīts
sapiršļāt kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
muities Kavējot iejaukties
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt
musēties Kļūdīties, sajaukt
homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā
kompaundmotors Kompaunds - līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
maīšu maīšiem kopā ar ko citu; jauktā veidā
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai)
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
paisu paisumies krāsaini sajaukti
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa
biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai
kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu
sakust Kūstot savienoties, sajaukties
mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt
ķerlāties Ķēpāties, jaukt
ķirnīt Ķirnāt, savandīt, sajaukt kopā
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt
pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem
mugažāt lēnām jaukt, mudzināt
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
kompaunds Līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi
interponēt likt starpā, iejaukties; uzņemties atbildību
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
uzracināt Ļaut uzrakņāt (vai sajaukt)
lānājs ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni
izvandīt ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi)
apgriezt visu ar kājām gaisā ļoti sajaukt (ko meklējot)
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt ļoti sajaukt (ko meklējot)
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt ļoti sajaukt (ko meklējot)
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
maknīt Maisīt kopā, jaukt
čaukāt Maisīt, jaukt
mīstelēt Maisīt, jaukt
mīstīt Maisīt, jaukt
moļināt Maisīt, jaukt
moļļināt Maisīt, jaukt
muļļināt Maisīt, jaukt
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt)
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni
apmistrēties Maisīties, jaukties
bangalēties Maisīties, jaukties
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu)
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru)
mačāt Maisot iejaukt
bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
pusmāls māls, kas sajaukts ar melnzemi vai smiltīm
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks
jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka
brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
pamurdināt mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu)
pakļūdīties mazliet sajaukt
paputināt mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
papostīt mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt
uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt
griezt apkārt visas malas meklējot jaukt visu; sīki pārmeklēt
naskāties Meklēt, ošņāties, jaukties citu lietās
jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni
kaļķainā kūdra mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra
midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt
saļekāt Mīcot sajaukt ar ūdeni
iegūroties Miesiski sajaukties
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs
ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti
mižģu Mižģu mežģiem - sajaukt, sarežģīt
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
mugāt Mudzināt, jaukt
mugužāt Mudzināt, jaukt
rusināt mudžināt, sajaukt
migužāt Mudžināt, sajaukt
migužāties Mudžināties, sajaukties
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados
instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas
Bedlendsas nacionālais parks nacionālais parks ASV, Dienviddakotas štata dienvidrietumu daļā, ietver lielāko neskarto jaukto zālāju prēriju ASV
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa
iemudzināt nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt
čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā)
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt
sažļurgāt nekārtīgi sajaukt (ēdienu)
samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt
juceklains Nekārtīgs, sajaukts
jucisks Nekārtīgs, sajaukts
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās
sanikula neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos
nostāties malā nepiedalīties, arī neiejaukties (kur)
stāvēt malā nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur)
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot
likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos
ieberzīt nevērīgi, nolaidīgi iejaukt; sēt (mitrā augsnē)
pužīt Nīcināt, jaukt
baķenis no sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize
vēršacs no vienas puses apcepta, nesajaukta ola
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas)
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost
nokarnīt nojaukt, izpostīt
postumi nojaukta, izpostīta vieta
sarusināties noslīdot sajaukties
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama
miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
pakužināt Pajaukt, paārdīt
pamočkāt Pamaisīt, pajaukt
bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
izļurbāt panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt
nomaisīt panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko)
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu
mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās
pavaņķēt Parakņāties, pajaukt, pavandīt
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu)
krāsot pārklāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar [krāsu]{s:2012}
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties
E472f pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
jaukums paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums
piejaukums paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās
mangalēt Pavirši maisīt, jaukt
nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums
kvarteronis Pēcnācējs jauktā laulībā, balto un mulatu krustojums
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
dajaukt Piejaukt
odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu
piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem
siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai
vēsināt Piejaukt krāsai paildus zilu, debeszilu vai zaļu krāsu
miltīt Piejaukt miltus
čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt)
dajaut Piejaukt, piejaut papildus
pievandīt Piejaukt, pierakņāt
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē
piejoksīt Piejaukt, pievienot (pie kā, kam klāt)
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs)
damaisīt Piemaisīt, piejaukt
damaisīties Piemaisīties, piejaukties
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko
tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
kunkuļmosiņš Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
kunkuļmoze Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
kunkulmosis Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpiņām
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne
piediegt Piestiprināt pagaidu konstrukcijā, lai vēlāk viegli izjaukt
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko)
izpostīt pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu)
izšķīst pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi
Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu)
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu)
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā)
cerogrāfija process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā)
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas)
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos
izkamarēt Rakņājoties, krāmējoties sajaukt
šņargāties rakņāt, jaukt
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt
ņagāt Rakņāt, jaukt, sevišķi ēdienu
migāt Rakņāt, sajaukt
rošalēties Rakņāties, jaukties
jaukties refl. --> jaukt (1)
piejaukties refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties
sajaukties refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam
sajaukties refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam
taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
peinēt Režģīt, jaukt
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī)
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt
saurbulēt Sabikstīt, sajaukt
saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt
sadugot saduļķot, sajaukt
sašķurstīt sagriezt, izjaukt
eklektisks saistīts ar eklektiku vai eklektismu, tiem raksturīgs; sajaukts
sadraicīt sajaukt
sakratīt sajaukt
aizjaukt Sajaukt
peisāt Sajaukt
sagramdīt Sajaukt
sajakarēt Sajaukt
sajaucīt Sajaukt
sakūdināt Sajaukt
saņerkšīt Sajaukt
saperināt Sajaukt
terešāt Sajaukt
samašot sajaukt (2)
saputrot Sajaukt (5)
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām)
sapisties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
sapīties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus)
piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām)
sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni
savilināties sajaukt (runājot)
saķedināt sajaukt (vilnu ar spalvām)
dūņot Sajaukt ar dūņām
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem
medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu
sasiekalot Sajaukt ar siekalām
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē)
sabangalēt sajaukt duļķainu (kādu šķidrumu)
piemoļļāt Sajaukt kārtību
samisīt Sajaukt kārtību
saķencēt sajaukt kopā
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus)
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot
samurskuļot Sajaukt murskulī
saļoļļāt Sajaukt putrā dažādus ēdienus
duļļāt Sajaukt seklu ūdeni
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot
samisēt Sajaukt, kļūdīties
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu)
jundēt Sajaukt, nekārtību radīt
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
sablūžģināt sajaukt, sabojāt
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt
samodāt Sajaukt, saburzīt
samudāt Sajaukt, saburzīt
deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt
sadugāt sajaukt, saduļķot
sašķelderēt sajaukt, saduļķot
sazlaņķēt sajaukt, saduļķot
dugot Sajaukt, saduļķot
piepļurkšināt Sajaukt, saduļķot
samūdīt Sajaukt, saduļķot
samuļāt Sajaukt, saduļķot
sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst
sašļammāt sajaukt, samaisīt
saviņķelēt Sajaukt, samaisīt
uzjaut Sajaukt, samaisīt
samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt
narstīt Sajaukt, samezglot
čunčurēt Sajaukt, samudžināt
varčakāt Sajaukt, samudžināt
saverzelēt sajaukt, samudžināt (dziju)
jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties
samuldināt Sajaukt, samulsināt
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu"
sakamolāt sajaukt, samulsināt, samulst
naršķīt Sajaukt, sarežģīt
sarisināt Sajaukt, sarežģīt
saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā
samigāt sajaukt, sataisīt (par migu)
sajucināt Sajaukt, savandīt
saņorgāt Sajaukt, savandīt
saņudzēt Sajaukt, savandīt
savaržgāt Sajaukt, savandīt
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt
salumdīt Sajaukt; samudžināt
sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt
kudla Sajaukta kaudze
Saintpaulia confusa sajauktās sanpaulijas
samaiš sajaukti
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere
kolčāties Sajaukties
mišēties Sajaukties
saņerkšīties Sajaukties
saņudzēties Sajaukties
sasajaukties Sajaukties
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli)
nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem
samudāties Sajaukties, saburzīties
sakulināties Sajaukties, samaisīties
saverzinēties sajaukties, samudžināties
mudžoties Sajaukties, samudžināties
mudžīties Sajaukties, samudžināties; mudžoties
murkšis Sajaukts (kā) kopums
murkšķis Sajaukts (kā) kopums
muršķis Sajaukts (kā) kopums
smilktijs sajaukts ar smiltīm
ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus
izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens
samist Sajukt, sajaukt
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
iemudzināt sākt izjaukt
aizjaukt sākt izjaukt, sadalīt
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt
pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos
neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt
sapļunkāt samaisīt, sajaukt
izragāt Samaisīt, sajaukt
sameņģēt Samaisīt, sajaukt
sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra)
samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest
samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
sačamarot samaisīt, sajaukt, samudžināt
murkšķināt Samezglot, sajaukt
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
iepenterēt Samudžināt, sajaukt
samugāt Samudžināt, sajaukt
samužģināt Samudžināt, sajaukt
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt
samačāt samuļļāt, sajaukt
sapanckāt Sapīt, sajaukt
saņudzēt Sapīties, sajaukties
mieturēt saputot, sajaukt, sakult
daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi)
sapanarot sarežģīt, sajaukt
saražģenāt Sarežģīt, sajaukt
saražģēt Sarežģīt, sajaukt
saražģināt Sarežģīt, sajaukt
varzāt Sarežģīt, sajaukt; mudžināt
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
sakuldurēt Saskalināt, sajaukt
saškelvināt Saskalināt, sajaukt, sakratīt (par šķidrumu)
sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām)
sablenderēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi
izčančēt Savandīt, izrakņāt, izjaukt
ķirnāt Savandīt, sajaukt kopā
sakuželēt Savandīt, sajaukt, saplūkāt
saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt
saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt
finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
kuļināt Skalināt, kratīt, jaukt
kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt
šķelvināties Skalināties, skalināt, šūpot, sajaukt šķidrumu
saskalot Skalojot sajaukt
pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās
lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām)
mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos
izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu
karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem
piesārņotība stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs
nekārtība stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība
sakult strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas)
patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību
matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni)
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi
pienaiņš tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu
raibs tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība
piņķīgs tāds, kam ir paradums iejaukties
bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
mudžekļains tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts
kvēpains tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs
moļļains tāds, kas ir sajaukts, samaisīts (biezā masā)
jauceklis tāds, kas mīl jaukties citu lietās
vircains tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu
nemedots tāds, kur nav piejaukts medus, tāds kur nav medus
mistrains tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs
nekārtīgs tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā)
mudžeklis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts
murskulis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1)
mēņģis tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.)
koļļa tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
ķolla tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens
piejaukums tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam)
moļļa tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām)
ķezeklis tas, kas ir sajaukts, samudžināts; mudžeklis
viļaka tas, kas ir saviļāts, sajaukts
jauktave tas, kas mēdz iejaukties citu runā, darbā
pajakarēt Taustot pajaukt
mongori tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai)
iesajaukties tikt iejauktam
izajaukties tikt izmaisītam, izjauktam
sajukt tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.)
sociālā tirgus ekonomika tirgus ekonomikas veids, kurā darbojas brīvā tirgus mehānisms un pastāv arī valsts sektors; mēdz dēvēt arī par jaukto ekonomiku
bāzt sprunguļus riteņos traucēt, izjaukt kāda plānus
disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības
burzāties Traucēt, jaukties
mediācija Trešās valsts starpniecība starptautiskā strīdā, kurā šī valsts nav iejaukta
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi)
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
pavilnīt Ūdeni maisīt, jaukt
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem
virsū ķeselēt uzbāzties, iejaukties, pieglaimoties
pabužināt Uzirdināt, pajaukt
uzjakarēt Uzjaukt
uzvārtīt Uzjaukt, uzmaisīt
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens
uzūkņāt Uzrakņāt, sajaukt
uzžolkāt Uzrakņāt, uzjaukt
rakņāties vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām
rakņāties vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu
rušināties vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
urķēt vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu)
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to)
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās
vandināt Vandīt, jaukt
muļļāt Vandīt, maisīt, sajaukt
makarēt Vandīties, jaukt
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi
ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
pievāļāt Vārtoties vai guļot miegā savandīt, sajaukt
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu)
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu)
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama
dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
apgabenis Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta
apgabine Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta

jaukt citās vārdnīcās:

MLVV

jaukt

LLVV

jaukt

MEV

jàukt