Paplašinātā meklēšana
Meklējam izjust.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (162):
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- bijāties Bīties, izjust bijību.
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
- dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
- izjusts Divd. --> izjust.
- dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt.
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
- balģeķ Gūt baudu, izjust labsajūtu.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- ienicināt Iesākt izjust naidu; sākt nicināt.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
- aizbadēties Ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu.
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties.
- pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi.
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi.
- dievināt izjust ārkārtīgi lielu patiku
- brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
- atraut elpu izjust atvieglojumu, uzelpot
- atgūt elpu izjust atvieglojumu; uzelpot
- izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm
- mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā
- apgarēties izjust lielu riebumu, pretīgumu
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties
- atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
- bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko)
- noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi)
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu)
- apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt.
- piesaķerties Izrādīt simpātijas (pret kādu); izjust nepieciešamību (pēc kāda).
- ziņkārot Izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- affettamente Izsmalcināti, ar eleganci, izjusti.
- apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu.
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
- ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu
- ielaizināties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- uzsēdināt uz kakla (kādam kādu) likt izjust kādu varu
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu
- dziļai Ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- močīties Nesaskanīgi, nesaderīgi dzīvot, izjust ciešanas.
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
- nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
- misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
- bioloģiskais pulkstenis organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
- priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1).
- baidēties Pārdzīvot, izjust bailes.
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi
- šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
- atrast Pārdzīvot, izjust.
- rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
- dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes
- pārkaunēties Pastiprināti izjust kaunu.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- sabažīties Pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties.
- pārbīties Pēkšņi izjust lielas bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
- iegarēties Pēkšņi izjust spēcīgas ilgas.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
- nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
- transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
- redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
- pieredzēt piedzīvot, pārdzīvot, izjust (ko)
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli).
- klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu
- līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai
- izdegusi dvēsele saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- trūkties Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iekaunēties Sākt izjust kaunu.
- nokaunēties Sākt izjust kaunu.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot; arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem
- ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml).
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- empātija Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- bezjūtīgs Tāds (cilvēks), kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- vilinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos izjust, baudīt (par skaņu, gaismu).
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtu tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem
- empātisks tāds, kas spēj iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis; tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- gult tikt izjustam, tikt attiecinātam (par pienākumiem, atbildību, slogu u.tml.)
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus).
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī izjust.
- pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
izjust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV