Paplašinātā meklēšana
Meklējam idrs.
Atrasts vārdos (35):
- idrs:2
- idrs:1
- ģidrs:1
- Hidrs:1
- nidrs:1
- ņidrs:1
- sidrs:1
- dzidrs:1
- džidrs:1
- muidrs:1
- smidrs:1
- snidrs:1
- šķidrs:1
- šmidrs:1
- šņidrs:1
- skaidrs:1
- slaidrs:1
- smaidrs:1
- smaidrs:2
- smuidrs:1
- snaidrs:1
- šmuidrs:1
- padzidrs:1
- pašķidrs:1
- neskaidrs:1
- outsaidrs:1
- paskaidrs:1
- pasmuidrs:1
- pašmuidrs:1
- pusšķidrs:1
- sirdsskaidrs:1
- kristāldzidrs:1
- skaidrsirdība:1
- skaidrsirdīgs:1
- kristālskaidrs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (335):
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
- ļecens Biezi šķidrs.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- nespodrs Blāvs, neskaidrs.
- lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis.
- izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- košs Caurspīdīgs, dzidrs.
- kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
- dugnējs Dūņains, neskaidrs.
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
- pastrēbiens Dzēriens; arī šķidrs ēdiens.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- koss Dzidrs, caurspīdīgs.
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- dziedrs Dzidrs, skaidrs, dzestrs.
- tīrūdens Dzidrs, tīrs ūdens.
- dzidrots Dzidrs.
- džidrs Dzidrs.
- klārs Dzidrs.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- ārdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
- ērdavs Ērts, plūstošs, skaidrs.
- dzīdrs Gaišs, skaidrs, dzidrs.
- lūcids Gaišs, skaidrs, redzams.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
- likvogels Gels, kas, kļūstot šķidrs, veido solu ar nelielu viskozitāti.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- ķencis Kas šķidrs, arī miltu biezputra.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- murgzdi Kaut kas neskaidrs, neloģisks.
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- lepete Kaut kas vājš, tievs, plāns, šķidrs.
- šķērbalains Krācošs, aizsmacis, neskaidrs (par balsi).
- bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis).
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams.
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
- kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par skaņu).
- kristāldzidrs Ļoti dzidrs, skaidrs; kristālskaidrs (1).
- kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs.
- kristālskaidrs Ļoti skaidrs (parasti par skaņu).
- kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs; kristāldzidrs (1).
- kā atvērta grāmata ļoti skaidrs, izprotams, viegli uztverams.
- dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
- skaidrs kā vienreizviens ļoti skaidrs.
- kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
- kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs; kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
- tumšs, lai acī dur ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs.
- tumšs, ka acis var izdurt ļoti tumšs vai ļoti neskaidrs.
- immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens.
- trāps Mierīgs, rāms, skaidrs, bezvējains, skanīgs (par laiku).
- tiens Mierīgs, skaidrs (par laiku).
- aizdudzis Miglains, neskaidrs.
- nevainīgs Morāli tīrs, skaidrs.
- varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs.
- non liquet nav skaidrs.
- pliesks Negaršīgs, sājš, šķidrs (par ēdienu).
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- pļura Negaršīgs, šķidrs ēdiens.
- neizjēdzams Neizprotams, nesaprotams, neskaidrs.
- nekonkrēts Nenoteikts, neskaidrs.
- apokrifīgs Nesaprotams, neskaidrs.
- atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
- atēna Neskaidrs atspoguļojums; tikko jaušama ēna.
- unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
- dumājs Neskaidrs laiks.
- ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
- neērds Neskaidrs, apmācies.
- mīksts Neskaidrs, blāvs.
- aizplīvurots Neskaidrs, miglains; slēpts, maskēts.
- skribelējums Neskaidrs, nemākulīgs raksts, sacerējums.
- zulla Neskaidrs, nenosakāms šķidrums.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
- duļķains Neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
- vervelīgs Neskaidrs, parasti ātrs (par runu).
- buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
- duļķains Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem); miglains, drūms (par gaismu).
- žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
- adelomorfs Neskaidrs; kuņģa dibena dziedzeršūnu apzīmējums.
- klārs kā kafija neskaidrs.
- aizmiglots Neskaidrs.
- gļotīgs Neskaidrs.
- neēdrs Neskaidrs.
- neskaidri Neskaidrs.
- svietenīgs Nevainīgs, šķīsts, skaidrs.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- ņīdrs Ņidrs.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1).
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
- dzidrināt Panākt, ka kļūst dzidrs vai dzidrāks.
- kliens Paplāns, pašķidrs, parets.
- mezotrofiskais ezers pārejas tipa ezers, kam ir gan oligotrofiska, gan eitrofiska ezera īpašības: dziļš, dzidrs ūdens, labi izteikta termiska stratifikācija, daudz skābekļa līdz pat dibenam.
- pašmudrs Pasmuidrs.
- pašmuidrs Pasmuidrs.
- kluka Pašķidrs ķīselis.
- pašķīsts Pašķidrs.
- kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs.
- firmacīts Pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls.
- pleisks Plāns, šķidrs.
- novirpis Plāns, tievs, šķidrs, nolietots, nonēsāts.
- pareidolija psiholoģiska parādība, kad neskaidrs un nejaušs stimuls (parasti attēls) tiek kļūdaini uztverts kā atpazīstama forma.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- pusklārs Pusdzidrs.
- pasmuidrs Puslīdz smuidrs.
- šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem).
- nostādīt asumu regulējot panākt, ka attēls optiskā ierīcē ir skaidrs.
- raits Rets, rēns, šķidrs.
- atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- kā stikls saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, bez neviena mākonīša.
- kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša.
- gaisma uzaust (kādam) saka, ja kādam kas kļūst saprotams, skaidrs.
- uzaust (arī ataust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- ataust (arī uzaust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
- acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- nokrīt kā zvīņas no acīm saka, ja kaut kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
- nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
- nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
- komentāri lieki saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
- tumša bilde saka, kad (kas) nav skaidrs, saprotams.
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- paklārs Samērā dzidrs; samērā caurspīdīgs.
- paskaidrs Samērā skaidrs (par prātu, uztveres spējām).
- padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs.
- skraids saprotams, skaidrs (par tekstu, runu).
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
- viennozīmīgs Skaidrs (2), nepārprotams (2), arī tiešs (2).
- švitīgs Skaidrs (par laika apstākļiem).
- ģiedrs Skaidrs (par laikapstākļiem); laikposms, kad debesis nav apmākušās.
- skraids skaidrs (piemēram, ūdens).
- skaidrens skaidrs laiks ar nelieliem mākoņiem vai miglu; tāds, kad lietus piles kondensējas it kā skaidrās debesīs.
- skaidronis skaidrs laiks.
- ģīdra Skaidrs laiks.
- apercu Skaidrs pārskats, īss satura atstāstījums, uzmetums.
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
- daiļraksts Skaidrs un skaists raksts; kaligrāfisks rakstības veids.
- spulgs Skaidrs, dzidrs (par mirdzumu, spožumu).
- ģīdrs Skaidrs, dzidrs.
- spulgts Skaidrs, dzidrs.
- ēdrs Skaidrs, ērts; plašs.
- distinkts Skaidrs, izšķirts.
- balts Skaidrs, morāli tīrs.
- gaišs Skaidrs, nepārprotams.
- tvirts Skaidrs, noteikts (piemēram, par domu, mērķi).
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
- klārs Skaidrs; saprotams.
- skaidrīte skaidrs!
- fartovij Skaidrs.
- neapmācies Skaidrs.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- spodrs Skanīgs, dzidrs (par skaņu).
- svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu).
- skalbs Skanīgs, skaidrs.
- šmodrs Slaids, smuidrs.
- smugls slaids, šmaugs, smuidrs.
- šmulkans Slaiks, smuidrs, lokans.
- žmūgans Slaiks, smuidrs, lokans.
- šmīdrs Slaiks, smuidrs, šmaugs.
- smidrs Slaiks, smuidrs.
- šmidrs Slaiks, smuidrs.
- smulkans Slaiks, smuidrs.
- snidrs Slaiks, smuidrs.
- snīdrs Slaiks, smuidrs.
- šņidrs Slaiks, smuidrs.
- šļorba Slikts, šķidrs ēdiens (parasti putra, zupa, kam maz aizdara).
- smūdrs Smuidrs, slaiks.
- šmīdrējs Smuidrs, šmaugs.
- smaudrs Smuidrs.
- šmaudrs Smuidrs.
- smuidls Smuidrs.
- šmuidrs Smuidrs.
- smuigls Smuidrs.
- šmuigs Smuidrs.
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- marlijs Stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle.
- streba Strebjamais, šķidrs ēdiens.
- autrs Svaigs un dzidrs (par gaisu).
- šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
- klajš Šķidrs (parasti par virumu).
- aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes.
- sapiņš Šķidrs alus.
- ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens.
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums.
- piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
- piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
- piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam).
- strebeklis Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
- strēbiens Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
- strebjams Šķidrs ēdiens, arī dzēriens.
- laceklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
- lacenis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
- laciklis Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
- laciens Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (suņiem, kaķiem).
- strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- čura Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čure Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čurine Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- čuruls Šķidrs ēdiens, kura sastāvā galvenokārt dārzeņi (sīpoli, rutki).
- slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
- strūbļa Šķidrs ēdiens, zupa.
- viriņš Šķidrs ēdiens, zupas.
- strebenica Šķidrs ēdiens.
- strebums Šķidrs ēdiens.
- likvors šķidrs farmaceitisks preparāts.
- losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai.
- dzeresis Šķidrs lopu ēdamais; slotrams.
- slotrams Šķidrs lopu ēdamais.
- slotrans Šķidrs lopu ēdamais.
- amilēns Šķidrs nepiesātināts ogļūdeņradis ar vienu dubultsaiti.
- cimīns Šķidrs ogļūdeņradis ar patīkamu smaržu ķimeņu, eikalipta, kumīna un timiāna gaistošajās eļļās.
- mezitilēns Šķidrs ogļūdeņradis, ko iegūst no akmeņogļu darvas un naftas vai sintētiski.
- dietilamīns Šķidrs ptomaīns pūstošās zivīs.
- plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens.
- laka Šķidrs suņu ēdiens, suņa zupa.
- oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus.
- putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
- cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā.
- peiza šķidrs, plāns alus.
- plaiskans Šķidrs, plāns.
- šķidrains Šķidrs, rets.
- nostrēbiens Šķidrs, strebjams ēdiens (parasti putra).
- štīsts Šķidrs; šķīsts.
- klīmīgs Šķidrs.
- šķeists Šķidrs.
- šķīksts Šķidrs.
- šķītrs Šķidrs.
- šķilsts Šķīsts, šķidrs, plāns.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
- noteikts Tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs; arī konkrēts, zināms.
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta forma, apveids; neskaidrs, izplūdis.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas; blāvs (3), neskaidrs.
- izplūdis Tāds, kam nav stingru kontūru; neskaidrs, plūstošs.
- miglains tāds, kam trūkst asuma; neskaidrs, izplūdis
- tīrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs (1).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; vājš, neskaidrs.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
- pusdulls Tāds, kas ir daļēji neskaidrs, apreibis (parasti noguruma, slimības, arī alkohola ietekmē) - par galvu.
- dulls Tāds, kas ir neskaidrs, apreibis (parasti noguruma, slimības, arī alkohola ietekmē) - par galvu.
- tumšs Tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.).
- vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
- spulgs Tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); skaidrs, dzidrs (par gaismu).
- blāvs Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
- tīrs Tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi); arī dzidrs.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- biezs Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: šķidrs.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: pašķidrs.
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2).
- neskaidrība Tas, kas nav skaidrs, saprotams; tāds, kas rada neizpratni.
- šķīsts Tikumīgs, morāli skaidrs.
- jaunavīgs Tīrs, dzidrs (piemēram, par krāsām).
- šķīksts tīrs, sksidrs.
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts.
- duins Tumšs, neskaidrs, netīrs.
- obskūrs Tumšs, neskaidrs; nesaprotams, nepazīstams; nemācīts.
- miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls.
- vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1).
- zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma.
- zupe Vārīts šķidrs ēdiens; zupa (1).
- pusšķidrs Vidēji šķidrs.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrība Vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrība Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskaidrība Vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (4).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (4).
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķidrība Vispārināta īpašība --> šķidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
idrs citās vārdnīcās: