Paplašinātā meklēšana
Meklējam gt..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9000):
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- Agteleka Agtelekas ala.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- kviest Aicināt, ielūgt.
- piesaukt Aicināt, ielūgt.
- vīkšināt Aicināt, ielūgt.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt.
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām.
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni).
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem.
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem.
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem.
- sastiebrot aizaugt ar meldriem.
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi.
- samežot aizaugt ar savvaļas kokiem.
- aizstīgot Aizaugt ar stīgām.
- piezelēt Aizaugt ar zaļumiem.
- aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm.
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- melst Aizaugt, piesērēt.
- piezelties Aizaugt.
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
- aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt.
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
- pabēgt Aizbēgt, izmukt.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- pabēgties Aizbēgt, patverties.
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- notīt makšķeri aizbēgt.
- paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut fraciņu aizbēgt.
- paņemt fraku aizbēgt.
- paraut fraku aizbēgt.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmuģīt Aizbēgt.
- aizmukāt Aizbēgt.
- aizmukināt Aizbēgt.
- aizšpannēt Aizbēgt.
- juzonuķ Aizbēgt.
- smitsja Aizbēgt.
- sorvatsja Aizbēgt.
- sviņķiķ Aizbēgt.
- uhrkaķ Aizbēgt.
- ukahaķ Aizbēgt.
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
- stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
- aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt.
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
- uzlāktīt Aizdegt (uguni).
- aizgunīt Aizdegt gaišu uguni.
- aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt.
- salipt Aizdegt, aizdedzināt.
- lipināt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipt Aizdegt, iededzināt.
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni.
- iežibt Aizdegt.
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
- aizadegties Aizdegties.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt.
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- notīties Aiziet, aizbēgt.
- oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
- obrivs Aiziet, aizbēgt.
- otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
- poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
- posedeķ Aiziet, aizbēgt.
- svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
- aizķegot Aiziet; aizbēgt.
- knabināt Aizjīugt (zirgu).
- lenčot Aizjūgt, iejūgt (zirgu).
- aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu).
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizkabināt Aizklāt, aizsegt.
- aizšausties Aizklāties, aizsegties.
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- prohibēt Aizliegt, noliegt.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aizrūķēt Aizliegt.
- aizsacīt Aizliegt.
- saliegt Aizliegt.
- zeģināt Aizliegt.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizlīkt Aizlīgt.
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- atsalūgties Aizlūgt.
- aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt.
- atņirgties Aizmigt (aiz noguruma).
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma).
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu).
- atplīst Aizmigt.
- izmigt Aizmigt.
- izrubīties Aizmigt.
- nomigt Aizmigt.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- apslēpt Aizsegt (2).
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu).
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- aizlapot aizsegt ar meijām.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- māžoties Aizsegt gaismu.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu).
- plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru.
- aizkubināties Aizsegties.
- aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt.
- aizzmaugt Aizsiet, žņaugt.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi.
- apstieņot Aizslēgt ar stieni.
- aizzieģelēt Aizslēgt.
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu).
- uzsniegties Aizsniegt (uz augšu).
- aiztvert Aizsniegt un satvert.
- aizdabūt Aizsniegt, notvert.
- dasniegt Aizsniegt, sasniegt.
- sasnēgt Aizsniegt, sasniegt.
- aizkacēt Aizsniegt.
- aizsnēgt Aizsniegt.
- atsnaicīt Aizsniegt.
- dasnēgt Aizsniegt.
- iesnēgt Aizsniegt.
- snēgt Aizsniegt.
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- aizsniekties Aizsniegties.
- dasasniegties Aizsniegties.
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- aizsteigt Aizsteigties (1).
- aizsteigt Aizsteigties (2).
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizleksīt Aizsteigties prom.
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizaskubināties Aizsteigties.
- aizkasīt Aizsteigties.
- aizķest Aizsteigties.
- aizkrutēt Aizsteigties.
- aizmitrīt Aizsteigties.
- aizpucēt Aizsteigties.
- aizsnāt Aizsteigties.
- aizsukāt Aizsteigties.
- aizžiglot Aizsteigties.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- aizsist ciet aiztaisīt, slēgt.
- aizurdzēt Aizurgt.
- piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi.
- pievākot Aizvērt vāku un noslēgt.
- ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks).
- aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
- aizspiest Aizžņaugt.
- aizžmaugt Aizžņaugt.
- aizžmiegt Aizžņaugt.
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- noalvot Alvot un pabeigt alvot.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma.
- ieaugt Apaugt (ar bārdu).
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm.
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
- samatot Apaugt ar matiem.
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- nozālēt Apaugt ar nezālēm.
- virzēt Apaugt ar nezālēm.
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm.
- piepēt Apaugt ar piepēm.
- nopūkoties Apaugt ar pūkām.
- saserot apaugt ar sariem.
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
- iesūnāt Apaugt ar sūnām.
- nosūbēt Apaugt ar sūnām.
- uzsūnot Apaugt ar sūnām.
- aizzāļot Apaugt ar zāli.
- sazālīt Apaugt ar zāli.
- apzarot Apaugt ar zariem.
- sūnīt Apaugt sūnām.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt.
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blūmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Efrata Apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Odesa Apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šeltona Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Toringtona Apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votervila Apdzīvota vieta ASV ("Waterville"), Vašingtona štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- apsagulties Apgulties; arī aizmigt.
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- sasaprasties Apjēgt, aptvert.
- samanīties Apjēgt, pamanīt.
- ieprāsnēties Apjēgt, saprast.
- apčoknīt Apjēgt.
- dabūt zem jumta Apjumt; beigt būvdarbus.
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- apklāties Apklāt sevi; apsegties.
- novākot Apklāt, apsegt.
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- aizmigt Apklust, sastingt (par dabu).
- iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
- zakontoriķ Apkrāpt, apzagt.
- noslaukt Apkrāpt; apzagt.
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
- surogātapmierinājums Apmierinājums, kas tiek sasniegts ar aizstājējlīdzekļiem.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- apdūkt Apmulsināt, pārsteigt.
- apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet.
- appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm.
- kopapraksts Apraksts, kurā sniegts faktu un materiālu apvienojums.
- kurst Aprimt, izbeigt.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- apņemt Apsegt (ņemot apkārt).
- izseģināt Apsegt (virkni objektu).
- apdeķot Apsegt ar segu.
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu).
- stilpot Apsegt, aizsegt.
- nosegot Apsegt, apklāt.
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- apšaust Apsegt, pārklāt.
- snāties Apsegties, ietīties.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- apkubināt Apsegties.
- apsasegties Apsegties.
- apšausties Apsegties.
- dasasegties Apsegties.
- nosnāties Apsegties.
- novāzties Apsegties.
- pārkubināties Apsegties.
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
- aizstiknīties Apstāties, sastingt.
- apaugt Apsteigt augšanā.
- apsoļot Apsteigt iešanā.
- nostiedzināt Apstīgot; apaugt.
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- notiepties Apstrīdēt, noliegt.
- apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām.
- uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
- attikt Aptvert, apjēgt.
- kapēt Aptvert, sajēgt.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- tīrīt ķešu apzagt (kādu).
- izkrāmēt Apzagt dzīvokli.
- pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
- ģeržaķ sadku apzagt kāpjot sabiedriskajā transporta līdzeklī.
- apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
- apkrampēt Apzagt, aptīrīt.
- apgrabāt Apzagt.
- apkantorēt Apzagt.
- aptīrīt Apzagt.
- moloķiķ Apzagt.
- molotnuķ Apzagt.
- obmiķ Apzagt.
- ošamņiķ Apzagt.
- poņuhaķ Apzagt.
- probežatsja Apzagt.
- skaknuķ Apzagt.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
- apžmaugt Apžņaugt.
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- bomēt Ar bomi, kam piejūgts zirgs, bīdīt kopā (izžāvēto sienu).
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- piegrožot Ar grožiem aizjūgt.
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- notomīt Ar grūtībām pabeigt, noslēgt.
- noduņīt Ar grūtībām pabeigt.
- iekaparoties Ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli.
- izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- iztieļāt Ar grūtībām sasniegt, iegūt.
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
- aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
- ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti.
- uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
- savērsmēt Ar liesmu sadegt.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- iebauze Ar matiem nosegtā galvas daļa.
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
- nomocīt Ar mokām pabeigt (ko).
- izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- nomakņāt Ar pūlēm pabeigt kādu smagu darbu.
- aizčiknīties Ar pūlēm sasniegt.
- aizmuijāties Ar pūlēm sasniegt.
- aizmūties Ar pūlēm sasniegt.
- aizpērt Ar pūlēm sasniegt.
- aizpūlēties Ar pūlēm sasniegt.
- atjūdīties Ar pūlēm sasniegt.
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- dakamāt Ar pūlēm, grūtībām pabeigt (darbu).
- uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- kapsis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- kapšis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
- bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- aizprašņāt Ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam.
- aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
- kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
- izlupt Ar viltu nozagt.
- nomāžināt Ar viltu nozagt.
- uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
- rusums Ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē.
- zvaižņot Ar zvaigznēm apsegties.
- adkredulēt Ar zvērestu noliegt apvainojumu.
- stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas).
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- atart Arot atsegt.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- Gratiola officinalis ārstniecības rūgtene.
- noart Art (ko) un pabeigt art.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
- angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana.
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- stēdzēt Asnot, dīgt.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- Kapitolijs ASV Kongresa ēka Vašingtonā.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji.
- darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji.
- rakt kartupeļus atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
- atsirt Ataugt.
- sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
- atmukt Atbēgt (1).
- atmukt Atbēgt (2).
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- atbrengt Atbrangt.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku); izjūgt.
- jūgt nost atbrīvot no iejūga; izjūgt.
- atlaist Atbrīvot no saspringta stāvokļa.
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
- atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
- elaborācija Atcerēšanās palīgtehnika.
- attēgties Atcerēties, atjēgties.
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
- aizsalināt Atdzist, atsalt, sastingt.
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
- atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
- atģisties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (2).
- atgriezties īstenībā atjēgties (no kā).
- atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- ačohņīties Atjēgties, atgūties.
- atčihnīties Atjēgties, atgūties.
- atčohnīties Atjēgties, atgūties.
- atčoknīties Atjēgties, atgūties.
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atšauties Atjēgties; atpūsties.
- atjaudāties Atjēgties.
- atreibt Atjēgties.
- otkolotsja Atjēgties.
- sasagūties Atjēgties.
- izspirgties Atkal atspirgt.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt.
- apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
- kliegties Atkārtoti kliegt.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- izderēties Atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā.
- uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
- zviegāt Atkārtoti zviegt.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- atkliekt Atkliegt.
- atklaigāties Atkliegties.
- atkliekties Atkliegties.
- atrēkties Atkliegties.
- izžilbt Atlabt, atspirgt.
- izžirgt Atlabt, atspirgt.
- tauvēties Atlabt, atspirgt.
- žirgt Atlabt, atžirgt.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam.
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts.
- atķegot Atnākt; atbēgt.
- atjāties Atnākt; atsteigties.
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- noķīpēt Atņemt, nozagt.
- noķīpot Atņemt, nozagt.
- nokrampēt Atņemt, nozagt.
- atņirgties Atņirgt (1).
- atiezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- atkārt Atņirgt (zobus).
- erdzēt Atņirgt (zobus).
- ergt Atņirgt (zobus).
- iest Atņirgt (zobus).
- noņergāt Atņirgt (zobus).
- saņergt Atņirgt (zobus).
- saņirkt Atņirgt (zobus).
- šļebināt Atņirgt (zobus).
- žņirgt Atņirgt (zobus).
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- atgremties Atņirgt zobus, parādīt zobus (par suni).
- aterzties Atņirgt zobus.
- atriezt Atņirgt zobus.
- atšiebt Atņirgt zobus.
- atšiepties Atņirgt zobus.
- atšņiebt Atņirgt zobus.
- atšviept Atņirgt zobus.
- ņirgāt Atņirgt zobus.
- ņirgot Atņirgt zobus.
- šiepties Atņirgt zobus.
- atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
- atviezt Atņirgt, rādīt zobus.
- atergt Atņirgt.
- atērst Atņirgt.
- aterzt Atņirgt.
- atģiest Atņirgt.
- atirgt Atņirgt.
- atirt Atņirgt.
- atirzt Atņirgt.
- atņergt Atņirgt.
- atņergžēt Atņirgt.
- atņergžt Atņirgt.
- atņirkt Atņirgt.
- atsiept Atņirgt.
- attiest Atņirgt.
- atverkšēt Atņirgt.
- atverkšt Atņirgt.
- atvērzt Atņirgt.
- atvielēt Atņirgt.
- erģīt Atņirgt.
- irgt Atņirgt.
- saņirgt Atņirgt.
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
- atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- atliegties Atraidīt, liegt, nedot.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
- aizšķeterēt Ātri aizbēgt.
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- vurstēt Ātri aizskriet, aizbēgt.
- aizlobt Ātri aizskriet; arī aizbēgt.
- atsukāt Ātri atnākt, atsteigties.
- dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
- iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
- ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt.
- ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
- ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
- špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
- ķest Ātri iet, steigties.
- nagot Ātri iet, steigties.
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izgrūsties Ātri iziet; izsteigties.
- izlobt Ātri izskriet; arī izbēgt.
- izmudīties Ātri izsteigties.
- špurkt Ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt.
- apšmukt Ātri pabēgt zem kā.
- apsprukt Ātri pabēgt zem kā.
- apmaidzīt Ātri pabeigt darbu.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- apjūgties Ātri paskriet, pabēgt zem kā.
- palobt Ātri paskriet; arī pabēgt.
- piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
- dašauties Ātri piesteigties.
- dirboņa Ātri skriet vai bēgt.
- lobt Ātri skriet; arī bēgt.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- šaustīt Ātri un pavirši sadiegt.
- uzjūgties Ātri uzskriet, uzbēgt.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus).
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
- dirbuļot Ātri, sasteigti runāt.
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
- masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties.
- Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
- Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Olimpiskais nacionālais parks atrodas Vašingtonas štatā, ASV, izveidots 1938. g., platība - 3734 km^2^.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- otkaļakatsja Atrunāties, liegties.
- otkirkatsja Atrunāties, liegties.
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot.
- atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt.
- atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot).
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- aceknis Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- acekte Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
- atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt.
- atdesāt Atskriet; atbēgt.
- atjūgties Atskriet; atbēgt.
- atmuģīt Atskriet; atbēgt.
- abrubīt Atslēgt.
- uzslēgt Atslēgt.
- atrubīties Atslēgties.
- izrubīties Atslēgties.
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- atslīkt Atslīgt.
- atsniekt Atsniegt.
- atsniekties Atsniegties.
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- sastingrēties Atspirgt, atlabt (arī par mantiskajiem apstākļiem).
- atsaglābties Atspirgt, atlabt.
- ataust Atspirgt, atspirdzināties.
- izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
- izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
- atjautrēties Atspirgt.
- iespirgt Atspirgt.
- izspirgt Atspirgt.
- pabust Atspirgt.
- uzspirgt Atspirgt.
- atspurkšēt Atspurgt (1).
- atspurkšķēt Atspurgt (1).
- atspurkšēt Atspurgt (2).
- atspurkšķēt Atspurgt (2).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp.
- atķest Atsteigties.
- atsteigt Atsteigties.
- atžmiegt Atsteigties.
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
- atkliest Atšķirt, atlocīt, atsegt.
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- atsatikties Attapties; apjēgt.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību); liegt, nedot (prasīto).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- studijas pults attēla pārslēgšanas ierīce, ko izmanto raidījuma režisors, lai no viena attēla avota pārslēgtos uz citu.
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- izspirdzināt Atveseļot, atspirgt.
- izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
- izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
- atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem).
- atzviegt Atzviegties.
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
- atģeibties Atžirgt.
- atžirdzēties Atžirgt.
- ecektiņas Audēja atsegte.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi.
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.).
- riesties Augt (par augiem).
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
- kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
- apceroties Augt ceros apkārt kaut kam.
- cerāt Augt ceros.
- aizaugt Augt ciet.
- aizaugt Augt ciet.
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties.
- savilnīt augt kuplam augstumā.
- zalot Augt lapās, lakstos.
- sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem).
- cauraugt Augt slāņos (parasti par gaļu).
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
- rumpēt augt, dzīt (par brūci).
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- apstirpt Augt, izaugt, pastiepties.
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- dīdzoties Augt, palielināties.
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
- zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
- audzināties Augt.
- dzildēt Augt.
- vērēt Augt.
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti.
- aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt).
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- saķinkt aukstumā sastingt.
- saķingt Aukstumā sastingt.
- stibt Aukstumā sastingt.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
- enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
- drēbt Bagātīgi snigt, arī līt.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes.
- bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- nobalsot Balsot un pabeigt balsot.
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- amarīns Balts, kristālisks pulveris, rūgtviela rūgto mandeļu eļļā; iegūst arī sintētiski; indīgs.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
- kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izbārt Bārt un pabeigt bārt.
- izbārties Bārties un pabeigt bārties.
- gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- mukt Bēgt (1).
- mukt Bēgt (3).
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- brizgaķ Bēgt no konvoja.
- atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
- aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās.
- aizbēgt Bēgt prom.
- atbēgt Bēgt šurp.
- hemjaķ Bēgt, aizbēgt.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
- bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
- šmugāt Bēgt, izvairīties.
- tīties miglā bēgt, mukt, iet projšm.
- laisties lapās bēgt, mukt.
- laisties krūmos bēgt, nozust.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- miglīt Bēgt, skriet.
- zaķot Bēgt, skriet.
- fugot Bēgt; skriet.
- ģelaķ nogi bēgt.
- laist vagu bēgt.
- lasīties lapās bēgt.
- ņemt fraku bēgt.
- ņemt pēdu (arī vagu) bēgt.
- ņemt pēdu bēgt.
- ņemt vīli bēgt.
- ņemt fugu, arī paraut fugu bēgt.
- desot Bēgt.
- drapaķ Bēgt.
- ģorgaķ Bēgt.
- lomiķsja Bēgt.
- maukt Bēgt.
- miknēt Bēgt.
- likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Bēgt.
- ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Bēgt.
- pēdot Bēgt.
- špannēt Bēgt.
- vaļiķ Bēgt.
- bēdzan Bēgtin; bēgšus.
- bēdzen Bēgtin; bēgšus.
- bēdzien Bēgtin; bēgšus.
- bēdzin Bēgtin.
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā.
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- palikt mierā Beigt darboties.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- garēties Beigt degt.
- nokāpt no korķa beigt dzeršanu, pļēgurošanu.
- popliķ Beigt dzimumaktu, ejakulēt.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
- izgleijāties Beigt kvēlot.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- kūpēt Beigt pastāvēt.
- putēt Beigt pastāvēt.
- palikt mierā Beigt runāt.
- atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- tomīt Beigt, slēgt.
- doplitsja Beigt.
- zakrugļaķ Beigt.
- izkava Beigtas uts āda.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam.
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- iet uz beigām beigties.
- ņemt galu Beigties.
- nogaloties Beigties.
- čušs Beigts, pazudis, pagalam.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
- nenožs Bez dzīvības spēka un spirgtuma.
- murgt Bez gulēšanas vārgt.
- ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
- veltīgi deldēt slieksni bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- žūrēt Bez liesmas degt.
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- Tersina viridis bezdelīgtangars.
- tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta.
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
- atšiepties Bezspēkā noslīgt.
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
- dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
- sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt.
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- zvadzināt Bieži zviegt.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
- norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem.
- nobiržot Biržot un pabeigt biržot.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
- noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
- nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem).
- nozelt Blīvi noaugt (ar augiem).
- sapiķelēt blīvi nosegt.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
- nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt.
- bestrs Brašs, krietns, spirgts.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli).
- iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
- kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā).
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt.
- svākšēt Brēkt, kliegt.
- pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
- uzbrist Brienot sasniegt, atrast.
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- Peucedanum cervaria briežu rūgtdille.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
- blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja.
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- nobronzēt Bronzēt un pabeigt bronzēt.
- aprebt Brūcei dzīstot aizaugt.
- aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt.
- nobruģēt Bruģēt un pabeigt bruģēt.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- izbubināt Bubināt un pabeigt bubināt.
- sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt.
- Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- nobungot Bungot un pabeigt bungot.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
- izmudžināties Būt gatavam, pabeigt.
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- aizņemt Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- nokuiļot Būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2).
- nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- apsēsties Būt pārsteigtam.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
- klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu); uzcelt (4).
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus".
- pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
- tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos.
- lupulons C26H38O4, apiņu rūgtviela ar antibiotiskām īpašībām.
- poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
- meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās.
- taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia").
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
- koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
- noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot.
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt.
- nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
- pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
- mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- aizcīsties Cenšoties sasniegt.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt.
- izacepties Cept un pabeigt cept.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu.
- samigt Cieši aizmigt.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- (uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- iluminators Cieši noslēgts (vai noslēdzams) logs (kuģī, lidaparātā).
- pietušīt Cieši piesegt (pretspēlētāju sporta spēlē).
- sažņaugt acis cieši samiegt acis.
- dušīt Cieši segt (pretspēlētāju sporta spēlē).
- tušīt Cieši segt pretinieka spēlētāju.
- miegt Cieši spiest, žņaugt.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- kliedzējs Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
- kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
- sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
- nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz zagt.
- nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
- dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
- censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
- ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
- nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu.
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
- nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
- zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt.
- žvidzināt Čivināt, kliegt.
- zvidzināt Čivināt, kliegt.
- izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt.
- nočekstēt Čukstus pabeigt (runu).
- izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides").
- Picris echioides daglīšu rūgtpiene.
- ģerboņiķ Dalīt nozagto.
- izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
- atdegt Daļēji izdegt.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- ielupt Daļēji pārplīst, pārsprāgt.
- aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
- pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta.
- pusaizsegts Daļēji, pa pusei aizsegts.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
- ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm.
- atslēgšana Darbība --> atslēgt.
- noliegsme Darbība --> noliegt (1); noliegšana.
- rūgšana Darbība --> rūgt.
- sadiegšana Darbība --> sadiegt.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- aizdegšana Darbība, process --> aizdegt.
- aizlūgšana Darbība, process --> aizlūgt.
- apsteidze Darbība, process --> apsteigt.
- apsteigšana Darbība, process --> apsteigt.
- augšana Darbība, process --> augt.
- izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (4).
- izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
- pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
- sadedze Darbība, process --> sadegt 1(1); sadegšana.
- sadegšana Darbība, process --> sadegt.
- saslēdze Darbība, process --> saslēgt(1).
- stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
- pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
- konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk.
- noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
- bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
- īdzināt Darīt pretīgu, rūgtu.
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1).
- izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
- izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
- pārslēdzējs Darītājs --> pārslēgt.
- slēdzējs Darītājs --> slēgt.
- žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
- saliktais tranzistors Dārlingtona slēgums.
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- nodarvot Darvot un pabeigt darvot.
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
- gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve.
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.).
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
- gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu.
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
- veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi.
- ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija.
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
- saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos.
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai.
- termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
- tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt.
- liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt.
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem.
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
- veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju.
- robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa.
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
- tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
- hlamidospora Dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā.
- liesmot Degt ar liesmu.
- vērsmēt Degt ar liesmu.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
- kvēlot Degt ar spožu liesmu.
- līpēt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt.
- līpināt Degt ar šaudīgu liesmu; līpenēt.
- līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
- sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
- dedzēt Degt.
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
- spirgtiņš Dem. --> spirgts.
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika.
- nodemonstrēt Demonstrēt un pabeigt demonstrēt.
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
- dergt Dergties.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- piederēt Derot pielīgt.
- iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
- izdēties Dēt un pabeigt dēt (olu).
- pusloks Detaļa ar nenoslēgtu cilindrisku virsmu.
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
- patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla.
- izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt.
- nodežūrēt dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt.
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- dakarēt Diedelēt; lūgt (dāvanas).
- mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod.
- nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt.
- dīglīt Diedzēt, pārbaudīt dīgtspēju.
- trāklēt Diegt 1.
- aizdiegt Diegt ciet.
- aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atdiegt Diegt šurp.
- Washingtonia filifera diegveida vašingtonija.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā.
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- dīdzelība Dīgšanas spēja; dīgtspēja.
- līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- zāļoties Dīgt, augt.
- paknist Dīgt, parādīties.
- knietēt Dīgt, plaukt.
- nākt augšā (arī augšup) dīgt.
- nākt augšā dīgt.
- deidzēt Dīgt.
- diedzēties Dīgt.
- zibēt Dīgt.
- dīdzība Dīgtspēja.
- dīgstamība Dīgtspēja.
- dīgstība Dīgtspēja.
- dīglīgs Dīgtspējīgs.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā).
- nodiktēt Diktēt un pabeigt diktēt.
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
- piespiedējdisks disks, uz kuru tieši iedarbojas piespiedējatspere un kurš pārvada motora griezes momenta daļu, ja sajūgs ir ieslēgts.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- aizdedzies Divd. --> aizdegties.
- aizmidzis Divd. --> aizmigt.
- aizsniedzams Divd. --> aizsniegt.
- augošs Divd. --> augt.
- beidzam Divd. --> beigt; beidzot.
- beigts Divd. --> beigt.
- ilgstošs Divd. --> ilgt.
- kliedzošs Divd. --> kliegt.
- liedzams Divd. --> liegt.
- lūdzošs Divd. --> lūgt.
- noslēgts Divd. --> noslēgt.
- pabeigts Divd. --> pabeigt.
- pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
- pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
- pieaudzis Divd. --> pieaugt.
- saspriegts Divd. --> saspriegt 1.
- saspringts Divd. --> saspringt 2.
- slēgts Divd. --> slēgt.
- smeldzošs Divd. --> smelgt.
- sprāgstošs Divd. --> sprāgt.
- steidzams Divd. --> steigt.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā.
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
- spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
- mērgrāmata Dokuments, kurā sniegti apmērīšanas rezultāti un dati par peldlīdzekli.
- laulības šķiršanas apliecība dokuments, kurš apliecina noslēgtās laulības šķiršanu.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- avansēt Dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- dakstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- dākstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
- dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
- dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt.
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
- laisties latatā doties prom; bēgt.
- sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
- padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- izdrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
- nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
- nodrīvēt Drīvēt^1^ un pabeigt drīvēt^1^.
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
- ņūkt Dūkt, sanēt, kliegt.
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- izdunkāt Dunkāt un pabeigt dunkāt.
- izdunkot Dunkāt un pabeigt dunkāt.
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- dirseļot Dusmās šurp un turp steigties.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- irsties Dusmoties, īgņoties, saīgt.
- pīkt Dusmoties, īgņoties; īgt.
- enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā.
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
- nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
- nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
- koans Dzenbudismā termins, ar ko apzīmē jautājumu, uz kuru nav iespējams sniegt saprātīgu atbildi.
- atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē.
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
- nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes).
- izlašķēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus).
- izveldzēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus).
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
- nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pabeigt dzīrot.
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt.
- rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- retināt dzīt, dzīstot aizaugt.
- rumbēt Dzīt, saaugt.
- kudīties Dzīties, steigties.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu.
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā.
- nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
- sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu).
- dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- serēt Ēdot sajust rūgtu garšu.
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
- izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt.
- vadošais garantētājs eksportētajā kredītu garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
- Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
- ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.).
- segtā elektriskā instalācija elektriskā instalācija, kuras montāža nosegta ar apmetumu.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- nullvada strāva elektriskā strāva zvaigznē slēgtas trīsfāžu sistēmas nullvadā.
- tukšgaita elektriskās iekārtas vai sistēmas darbība, ja ir atslēgta slodze.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- grafs elektriskās shēmas attēls, kas satur visus shēmas mezglus un zarus, no kuriem izslēgti visi shēmas elementi (enerģijas avoti un patērētāji).
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
- gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru.
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
- mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
- hilaritāte Emocionāla uzbudinājuma sniegta bauda.
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- aizsperties Enerģiski aizsteigties.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā.
- izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
- subbass Ērģeļu 16-pēdu slēgta balss, gk. pedālī.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- ērkšot Ērkšķot, augt dzeloņainam; ēršķot.
- ēršķot Ērkšķot, augt dzeloņainam.
- aizēst Ēst ātrāk un vairāk, nekā ēd kāds cits; apsteigt ēšanā.
- skarnīties ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
- apskarnīties Ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- daēst Ēst un pabeigt ēst.
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
- Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus.
- džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
- izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
- nofilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- izfiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
- nofiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
- nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
- pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija.
- miesassods Fiziska sodīšana audzinošos nolūkos, kas mūsdienās ir aizliegta.
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus.
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju.
- stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process.
- noformulēt Formulēt un pabeigt formulēt.
- fotožurnālistika fotoattēlu izmantošanas veids, kurā prioritāte tiek piešķirta attēlu snigtās informācijas kvalitātei.
- nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
- fīča Funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme.
- elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē.
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
- gaidījums Gaidas, pabeigtas gaidas.
- nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- kā debesu velve gaiši zils; koši, spilgti zils.
- gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu.
- bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes.
- noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā.
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- garkšēt Gārgt, krākt.
- garkšķēt Gārgt, krākt.
- garkstēt Gārgt, sēkt, krākt.
- gārdzēt Gārgt.
- gārkstēt Gārgt.
- kārdzēt Gārgt.
- krākāt Gārgt.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- pikts garšas ziņā stiprs; sīvs; vidējs starp sūru un rūgtu.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus.
- liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
- aizglāsīt Glāstot nozagt.
- noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt.
- noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt.
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
- saglūnēt Glūnot sasniegt.
- gļemains Gļotains, ar gļotām nosegts.
- bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
- ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt.
- sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt.
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas.
- sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt.
- nogrimēt Grimēt un pabeigt grimēt.
- nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties.
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- nogruntēt Gruntēt un pabeigt gruntēt.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- izgrust Gruzdēt un pabeigt gruzdēt; izgruzdēt.
- izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt.
- grust Gruzdēt, degt bez liesmas.
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- ķeipt Gūstīt, ķert, zagt.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- kāpt (arī tikt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- tikt (arī kāpt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli.
- karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā.
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
- skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
- iekviest Ieaicināt, ielūgt.
- iestiprināties Ieaugt (organismā).
- ieaudzēties Ieaugt.
- iemiglīt Iebēgt.
- iemukt Iebēgt.
- ienākulis Ieceļotājs, imigrants; iebrucējs, nelūgts viesis.
- lipt Iededzināt, aizdegt.
- apdegt Iedegt (saulē).
- svecīt Iedegt sveci.
- aizlipt Iedegt.
- ielipināt Iedegt.
- ielipīt Iedegt.
- ielipt Iedegt.
- aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties.
- iekailēties Iedegties dusmās.
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ielipīties Iedegties, uzliesmot.
- trimt Iedegties; pacelties.
- ieliesmoties Iedegties.
- iesadegties Iedegties.
- saspīdēt Iedegties.
- ietrākalēt Iediegt.
- ietrākelēt Iediegt.
- ietrāklēt Iediegt.
- ieķerties Iedīgt, iezelt.
- ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
- aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
- samigt Iegrimt, iestigt.
- demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
- piesājēt Iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību.
- izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- ieķegot Ieiet; iebēgt.
- iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību).
- dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot).
- iesmirgt Ieilgt.
- kavēties Ieilgt.
- uzilgt Ieilgt.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemetināt Iejūgt (1).
- iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
- ieknabināt Iejūgt 1(1).
- uzjūgt Iejūgt 1(1).
- aizķiņķīt Iejūgt, aizjūgt.
- iekabināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus.
- iemetināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus.
- žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus.
- aizkamāt Iejūgt.
- aizkamīt Iejūgt.
- aizmetināt Iejūgt.
- pajūgt Iejūgt.
- sajūgt Iejūgt.
- važot Iejūgt.
- zubāt Iejūgt.
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs.
- datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram.
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
- iebļaut Iekliegt.
- iebļauties Iekliegties (1).
- iebļauties Iekliegties (2).
- iebļauties Iekliegties (3).
- uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis).
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- iekankstēties Iekliegties (par tītaru).
- aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
- iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties.
- apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
- aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
- aizakliegties Iekliegties.
- aizčākstēties Iekliegties.
- aizķērkties Iekliegties.
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iegārdzēties Iekrākties, iegārgties.
- iegārkties Iekrākties, iegārgties.
- uzgārdzēt Iekrākties, iegārgties.
- uzgārgt Iekrākties, iegārgties.
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- kā uzvilkta atspere iekšēji ļoti saspringti.
- uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot.
- iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
- uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties.
- aplaupīt Ielauzties un apzagt.
- iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- ielīkt Ielīgt.
- ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
- aicināties Ielūgt, aicināt sevi.
- ievābīt Ielūgt, aicināt.
- pārlūgt Ielūgt, atbildot uz ielūgumu.
- iešaut Iemiegt (asti).
- pamiegt Iemiegt (parasti padusē).
- ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
- iesamiegties Iemiegties.
- aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) iemigt, aizmigt.
- piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi.
- ieslīdēt miegā iemigt.
- nomigties Iemigt.
- ieņirgāties Ieņirgties.
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai.
- uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- spilgtummērs Ierīce spilgtuma (1) mērīšanai.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru.
- hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs).
- sprieguma indikators ierīce, kas rāda, vai attiecīgais vads vai kontakts ir pieslēgts spriegumam.
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- paralēlā ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti paralēli enkuram.
- virknes ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti virknē ar enkuru.
- sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
- sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- angažēts Iesaistīts, nolīgts, piejaucēts.
- iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt.
- audzēties Iesakņoties un augt.
- iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- iezagt Iesākt apzagt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
- iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
- aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
- iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- iedegties Iesākt labi degt.
- aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
- palīkt Iesākt līgt, bet nesalīgt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iemizāt Iesākt mizot, bet nepabeigt.
- aizbubināt Iesākt murmināt, klusi zviegt.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- ieravēt Iesākt ravēt, bet nepabeigt.
- ierūgt Iesākt rūgt.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
- iestingt Iesākt stingt; kļūt stingam.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
- iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
- iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts.
- iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu.
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt.
- iedesāt Ieskriet, iebēgt.
- iemuģīt Ieskriet, iebēgt.
- iejūgties Ieskriet; iebēgt.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- ierubīt Ieslēgt (aparātu, mehānismu, arī elektrību).
- aizspiest Ieslēgt tā, ka netiek laukā.
- komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas.
- sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt.
- sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt.
- aizspostīt Ieslēgt, iesprostot.
- iesekt Ieslēgt, izolēt.
- aizcietināt Ieslēgt.
- aizslodzīt Ieslēgt.
- aizsloksnēt Ieslēgt.
- iesprostoties Ieslēgties, noslēgties.
- aizaslēgties Ieslēgties.
- aizataisīties Ieslēgties.
- iesaslēgties Ieslēgties.
- inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā.
- ieslīkt Ieslīgt (1).
- ieslīkt Ieslīgt (2).
- noslīgt Ieslīgt (2).
- atplīst Ieslīgt dzēruma nemaņā.
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
- saspostot Ieslodzīt, ieslēgt.
- iesmelgt Iesmelgties.
- iesmidzēties Iesmelgties.
- iedrimt Iesnausties, aizmigt.
- nomiegot Iesnausties, aizmigt.
- piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
- akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli).
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- interpelēt Iesniegt interpelāciju.
- suplicēt Iesniegt lūgumrakstu.
- atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- reklamēt Iesniegt reklamāciju.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- iesnēgt Iesniegt.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- iekacēt Iesniegties, iebāzt.
- iesliekties Iesniegties.
- iesniekties Iesniegties.
- iespiesties Iesniegties.
- ietiekties Iesniegties.
- aizspīdināt Iespīdināt, iedegt.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
- aizspiegties Iespiegties.
- iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt.
- sasprausties Iesprūst, iestrēgt.
- iespurkšēties Iespurgties (2).
- iespurkšķēties Iespurgties (2).
- iespurkties Iespurgties (2).
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- iesteigt Iesteigties.
- iemukt Iestigt (1).
- iesmukt Iestigt (1).
- iesnigt Iestigt (1).
- iestigties Iestigt (1).
- iestrēgt Iestigt (1).
- iestrigt Iestigt (1).
- iestrigt Iestigt (2).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
- apstigt Iestigt (purvā).
- sastrigt iestigt, iegrimt, iestrēgt.
- drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
- sastigt Iestigt, parasti dziļi.
- iemuities Iestigt.
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē).
- iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
- noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
- cipt Iestrēgt.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
- eijās iet iet gulēt, iemigt.
- noiet Iet un pabeigt iet.
- sūdīt Iet, steigties.
- drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
- aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- nogaumēt Ievērot, nojaust, sajēgt.
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- ievilties Iezagties.
- aizgrudzināties Iezviegties, izdot zviedzošas skaņas.
- aizazviegties Iezviegties.
- aizzviegt Iezviegties.
- aizzviegties Iezviegties.
- uzzviegt Iezviegties.
- Eleocharis mamillata iežmaugtais pameldrs.
- iežmaugt Iežņaugt (1).
- iežmiegt Iežņaugt (1).
- ņiebt Iežņaugt, iespīlēt.
- iežmaugties Iežņaugties (1).
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
- Saussurea esthonica Igaunijas rūgtlape.
- Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
- apīgt Īgns, saīgt.
- īgņāties Īgt.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- izciemoties Ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties.
- saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- salūgties Ilgāku laiku lūgties.
- nomegžties Ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt.
- sasērkt Ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt.
- nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
- noriekstot Ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot.
- atrūgt Ilgāku laiku rūgt.
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
- izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt.
- izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
- piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
- izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
- izliegties Ilgāku laiku, daudz liegties.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
- izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
- sasmelgt Ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt.
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
- mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs.
- izkapināties Ilgstoši kapināt un pabeigt kapināt.
- dolgostrojs ilgstoši nepabeigts būvniecības objekts.
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
- sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
- smirgt ilgt.
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā.
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis.
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums.
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.
- lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
- mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi.
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- painformēt Informēt (parasti īsi) un pabeigt informēt.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt.
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu.
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
- dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās.
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu).
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju.
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- nobārties Īsu brīdi bārties un pabeigt bārties.
- nobaukšināt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- nobaukšķināt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- nobaušķēt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- noblākšēties Īsu brīdi blākšķēt un pabeigt blākšķēt.
- noblakšināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšināt.
- noblākšināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšināt.
- noblakšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- noblākšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- noblarkšināt Īsu brīdi blarkšķināt un pabeigt blarkšķināt.
- noblarkšķināt Īsu brīdi blarkšķināt un pabeigt blarkšķināt.
- noblaukšināt Īsu brīdi blaukšķināt un pabeigt blaukšināt.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un pabeigt blaukšķināt.
- noblīkšināt Īsu brīdi blīkšināt un pabeigt blīkšināt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- noblisināt Īsu brīdi blisināt un pabeigt blisināt.
- nobliukšināt Īsu brīdi bliukšināt un pabeigt bliukšināt.
- nobliukšķināt Īsu brīdi bliukšķināt un pabeigt bliukšķināt.
- noblīžģēt Īsu brīdi blīžģēt un pabeigt blīžģēt.
- noblūkšināt Īsu brīdi blūkšināt un pabeigt blūkšināt.
- noblūkšķināt Īsu brīdi blūkšķināt un pabeigt blūkšķināt.
- noblūžģēties Īsu brīdi blūžģēt un pabeigt blūžģēt.
- nobolīt Īsu brīdi bolīt un pabeigt bolīt.
- nobrakšināt Īsu brīdi brakšināt un pabeigt brakšināt.
- nobrākšķēties Īsu brīdi brākšķēt un pabeigt brākšķēt.
- nobrakšķināt Īsu brīdi brakšķināt un pabeigt brakšķināt.
- nobrikšināt Īsu brīdi brikšināt un pabeigt brikšināt.
- nobrīkšināt Īsu brīdi brīkšināt un pabeigt brīkšināt.
- nobrikšķināt Īsu brīdi brikšķināt un pabeigt brikšķināt.
- nobrīkšķināt Īsu brīdi brīkšķināt un pabeigt brīkšķināt.
- nobūkšināt Īsu brīdi būkšināt un pabeigt būkšināt.
- nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pabeigt būkšķināt.
- noburkšināt Īsu brīdi burkšināt un pabeigt burkšināt.
- noburkšķināt Īsu brīdi burkšķināt un pabeigt burkšķināt.
- nocilāt Īsu brīdi cilāt un pabeigt cilāt.
- nočabināt Īsu brīdi čabināt un pabeigt čabināt.
- nočalot Īsu brīdi čalot un pabeigt čalot (par cilvēkiem).
- nočapstināt Īsu brīdi čapstināt un pabeigt čapstināt.
- nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pabeigt čāpstināt.
- nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt.
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nočūkstēties Īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt.
- nočurkstināt Īsu brīdi čurkstināt un pabeigt čurkstināt.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pabeigt dimdināt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un pabeigt drebināt.
- noglāstīt Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
- noglaudīt Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt; arī noglāstīt.
- noglaust Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
- nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pabeigt grabināt.
- nograbināties Īsu brīdi grabināties un pabeigt grabināties.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- nokaucināt Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt.
- noklakšināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
- noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
- noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
- noklankšināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
- noklankšķināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
- noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
- noklaukšināt Īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt.
- noklaukšķināt Īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt.
- noklikšināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklinkšināt Īsu brīdi klinkšināt un pabeigt klinkšināt.
- noklinkšķināt Īsu brīdi klinkšķināt un pabeigt klinkšķināt.
- noklunkšināt Īsu brīdi klunkšķināt un pabeigt klunkšķināt.
- noklunkšķināt Īsu brīdi klunkšķināt un pabeigt klunkšķināt.
- noknakšināt Īsu brīdi knakšināt un pabeigt knakšināt.
- noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt.
- noknaukšināt Īsu brīdi knaukšināt un pabeigt knaukšināt.
- noknaukšķināt Īsu brīdi knaukšķināt un pabeigt knaukšķināt.
- noknikšināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- nokrakšināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
- nokrakšķināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
- nokraukšināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- nokraukšķināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- nokrekšināties Īsu brīdi krekšināt un pabeigt krekšināt.
- nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pabeigt krekšķināt.
- nokrikšināt Īsu brīdi krikšināt un pabeigt krikšināt.
- nokrikšķināt Īsu brīdi krikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- nokuļāt Īsu brīdi kuļāt un pabeigt kuļāt.
- nokūļāt Īsu brīdi kūļāt un pabeigt kūļāt.
- nokuļāties Īsu brīdi kuļāties un pabeigt kuļāties.
- nokūļāties Īsu brīdi kūļāties un pabeigt kūļāties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
- noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
- nolādēties Īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties.
- nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
- nomirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
- noņirbināt Īsu brīdi ņirbināt un pabeigt ņirbināt.
- noņirkšināt Īsu brīdi ņirkšināt un pabeigt ņirkšināt.
- noņirkšķināt Īsu brīdi ņirkšķināt un pabeigt ņirkšķināt.
- nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
- nopakšināt Īsu brīdi pakšināt un pabeigt pakšināt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un pabeigt pakšķināt.
- noparkšināt Īsu brīdi parkšināt un pabeigt parkšināt.
- noparkšķināt Īsu brīdi parkšķināt un pabeigt parkšķināt.
- nopaukšināt Īsu brīdi paukšināt un pabeigt paukšināt.
- nopaukšķināt Īsu brīdi paukšķināt un pabeigt paukšķināt.
- noplakšināt Īsu brīdi plakšināt un pabeigt plakšināt.
- noplākšināt Īsu brīdi plākšināt un pabeigt plākšināt.
- noplakšķināt Īsu brīdi plakšķināt un pabeigt plakšķināt.
- noplākšķināt Īsu brīdi plākšķināt un pabeigt plākšķināt.
- noplarkšināt Īsu brīdi plarkšināt un pabeigt plarkšināt.
- noplarkšķināt Īsu brīdi plarkšķināt un pabeigt plarkšķināt.
- noplātīt Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
- noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
- noplaukšināt Īsu brīdi plaukšķināt un pabeigt plaukšķināt.
- noplaukšķināt Īsu brīdi plaukšķināt un pabeigt plaukšķināt.
- noplīkšināt Īsu brīdi plīkšināt un pabeigt plīkšināt.
- noplīkšķināt Īsu brīdi plīkšķināt un pabeigt plīkšķināt.
- nopliukšināt Īsu brīdi pliukšināt un pabeigt pliukšināt.
- nopliukšķināt Īsu brīdi pliukšķināt un pabeigt pliukšķināt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un pabeigt plivināt.
- noplivināties Īsu brīdi plivināties un pabeigt plivināties.
- noplunkšināt Īsu brīdi plunkšināt un pabeigt plunkšināt.
- noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pabeigt plunkšķināt.
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- nopurināties Īsu brīdi purināties un pabeigt purināties.
- nopurkšināt Īsu brīdi purkšināt un pabeigt purkšināt.
- nopurkšķināt Īsu brīdi purkšķināt un pabeigt purkšķināt.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- norībināt Īsu brīdi rībināt un pabeigt rībināt.
- norūcināt Īsu brīdi rūcināt un pabeigt rūcināt.
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- noskandināt Īsu brīdi skandināt un pabeigt skandināt.
- noskrapšināt Īsu brīdi skrapšināt un pabeigt skrapšināt.
- noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
- noskraukšķināt Īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt.
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- noskurināties Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
- nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
- uzpārslot Īsu brīdi snigt.
- nosodīties Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nospīdināt Īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt.
- nospļaudīties Īsu brīdi spļaudīties un pabeigt spļaudīties.
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
- nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
- nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
- nostrinkšināt Īsu brīdi strinkšķināt un pabeigt strinkšķināt.
- nostrinkšķināt Īsu brīdi strinkšķināt un pabeigt strinkšķināt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pabeigt šķindināt.
- nošķobīt Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
- nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
- nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
- nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- nošmiukstināt Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
- nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmūkstināt.
- nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
- nošņaukāt Īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt.
- nošņaukāties Īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties.
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
- notarkšināt Īsu brīdi tarkšķināt un pabeigt tarkšķināt.
- notarkšķināt Īsu brīdi tarkšķināt un pabeigt tarkšķināt.
- notikšināt Īsu brīdi tikšināt un pabeigt tikšināt.
- notikšķināt Īsu brīdi tikšķināt un pabeigt tikšķināt.
- notinkšināt Īsu brīdi tinkšināt un pabeigt tinkšināt.
- notinkšķināt Īsu brīdi tinkšķināt un pabeigt tinkšķināt.
- notirināt Īsu brīdi tirināt un pabeigt tirināt.
- notirināties Īsu brīdi tirināties un pabeigt tirināties.
- notirkšināt Īsu brīdi tirkšināt un pabeigt tirkšināt.
- notirkšķināt Īsu brīdi tirkšķināt un pabeigt tirkšķināt.
- notrankšināt Īsu brīdi trankšķināt un pabeigt trankšķināt.
- notrankšķināt Īsu brīdi trankšķināt un pabeigt trankšķināt.
- notrinkšināt Īsu brīdi trinkšināt un pabeigt trinkšināt.
- notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pabeigt trinkšķināt.
- notrīsināt Īsu brīdi trīsināt un pabeigt trīsināt.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- nosvipstināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pabeigt vēzēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- novirināt Īsu brīdi virināt un pabeigt virināt.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
- nozvalstīt Īsu brīdi zvalstīt un pabeigt zvalstīt.
- nožļarkstināt Īsu brīdi žļarkstināt un pabeigt žļarkstināt.
- nožļerkstināt Īsu brīdi žļerkstināt un pabeigt žļerkstināt.
- nožļurkstināt Īsu brīdi žļurkstināt un pabeigt žļurkstināt.
- nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
- nožvarkstināt Īsu brīdi žvarkstināt un pabeigt žvarkstināt.
- nožvīkstināt Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
- snieģelēt Īsu brīdi, reizēm snigt.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgties.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt.
- izmilzt Izaugt (8).
- izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
- iznākt Izaugt (par zobu).
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru.
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- izstīgt Izaugt garam, tievam un vārām (par augiem).
- sastīdzēt Izaugt garam, tievam un vārgam (par augiem).
- izastiepties Izaugt garumā.
- apaugt Izaugt kam apakšā.
- izzaļot Izaugt lakstos.
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
- izlukstēt Izaugt lukstos.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa.
- pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
- pastīgt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām).
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
- pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
- noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
- izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt.
- izsmukt Izbēgt, izmukt.
- damukt Izbēgt, pabēgt.
- izmukt Izbēgt.
- podmiķ Izbēgt.
- pavilkt svītru izbeigt (ko)
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- mest pie malas izbeigt attiecības (ar kādu).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci).
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- izspīdēt Izbeigt spīdēt.
- apslist Izbeigt, mitēties; apklust, aprimt.
- nomest Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
- mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību).
- atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu.
- aprauties Izbeigties (par domu).
- aprauties Izbeigties (par dzīvi).
- dzist Izbeigties (par gaismu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- satumst Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
- aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.).
- noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- apbeigties Izbeigties, sākt trūkt.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izčūkstēt Izbeigties; izzust.
- izabeigties Izbeigties.
- izpukstēt Izbeigties.
- izvilkties Izbeigties.
- šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam.
- filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam.
- izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- saspalot izdarīt, pabeigt (darbu).
- izveikt Izdarīt, pabeigt.
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- noēzēties Izdegt ar mazu liesmu (par oglēm).
- atkurēties Izdegt, būt tuvu izdegšanai.
- iemangot Izdiedelēt, izlūgties.
- izčigānēt Izdiedelēt; izlūgties.
- izčingāt Izdiedelēt; izlūgties.
- izdakarēt Izdiedelēt; izlūgties.
- iznākt Izdīgt (1), izplaukt (par augiem, to daļām).
- izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1).
- izknidināties Izdīgt (par asniem).
- izknist Izdīgt (par sēklām).
- izaugt Izdīgt, sadīgt.
- izaugties Izdīgt, sadīgt.
- karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt.
- izčopt Izēst; izzagt.
- ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā.
- izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur).
- apjūgt Izjūgt (visu objektu kopumu).
- noķiņķelēt Izjūgt (zirgu), atbrīvot.
- noķiņķēt Izjūgt (zirgu), atbrīvot.
- noknabināt Izjūgt (zirgu).
- izgrožot Izjūgt, noņemt iejūga piederumus, grožus.
- izkabināt Izjūgt.
- izajūgties Izjūgties.
- nojūgties Izjūgties.
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- izkledzināt Izkliegt (1).
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
- izblēt Izkliegt blējienam līdzīgu skaņu.
- nogavilēties Izkliegt gaviles no visa spēka.
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
- izbļaustīt Izkliegt.
- pārkliegt Izkliegt.
- izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties.
- izbļauties Izkliegties.
- izbrēkties Izkliegties.
- tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- izlīkt Izlīgt.
- izlīkt Izlīgt.
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izprasīt Izlūgt; arī pieprasīt.
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- daprasīt Izlūgties (kādu).
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. tml.).
- dasalūgties Izlūgties (ko).
- dasaprasīties Izlūgties (ko).
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt.
- uznabagot Izlūgties papildus.
- dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
- pārlūgt Izlūgties piedošanu.
- noprasīties Izlūgties, atlūgties.
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- daprasīties Izlūgties.
- izamaļīties Izlūgties.
- izčinkāt Izlūgties.
- izklimstēties Izlūgties.
- izprasīties Izlūgties.
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- izkamarēt Izņemt, iztukšot, zagt.
- izkamarīt Izņemt, iztukšot, zagt.
- izkamerēt Izņemt, iztukšot, zagt.
- izķīpot Izņemt, izzagt.
- izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
- dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
- RLL tehnoloģija izpildblīvējuma tehnoloģija (angļu "run-length limited").
- atelgt Izpilgt, izlept.
- aplūgt Izplatīt ielūgumu radu un paziņu lokā, ielūgt.
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām).
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko).
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
- aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
- izbļāvot Izpļāpāt, izkliegt.
- izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
- kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kosties sirdī reti izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
- ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
- izkobēt Izrūgt, norūgt.
- izčāpt Izrūgt.
- izrumelēt Izrumulēt - rumulēt un pabeigt rumulēt.
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
- miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
- izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
- izmuģīt Izskriet, izbēgt.
- dadaudzināt Izslavēt, izcildināt, beigt slavēt.
- r/o Izslēgt (angļu "rule out").
- R/O Izslēgt (angļu "rule out").
- glušīt Izslēgt (automašīnu) no aizdedzes.
- nošatdaunēt Izslēgt (datoru).
- bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
- izrubīt Izslēgt (piem., radio).
- izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
- nogriezt elektrību izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
- ekskomunicēt Izslēgt no baznīcas.
- eksmatrikulēt Izslēgt no sarakstiem.
- izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba.
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci, kas rada skaņas).
- eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju.
- izrubīties Izslēgties.
- izslīkt Izslīgt.
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- izmaksāt Izsniegt (naudas summu).
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
- licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
- resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
- izkacēt Izsniegt, izdot (ārā).
- izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
- izspurkšēt Izspurgt.
- izspurkšķēt Izspurgt.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- izsteigt Izsteigties.
- nostīdzēt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam.
- nostīgāt Izstīdzēt (par augiem); izaugt garam un tievam.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas.
- nopļundurēties Izšķērdējoties slīgt nabadzībā.
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- ģesties Iztikt, nesasniegt.
- tīkstīt Iztīt, atklāt, atsegt.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- nourbt Izurbt, pabeigt urbšanu.
- izģībt Izvārgt (badā).
- piebrēķēt Izvārgt, izbeigties.
- pārvārgt Izvārgt, iznīkt.
- izsirgt Izvārgt, izslimot.
- izvārgāt Izvārgt.
- izsirgties Izvārgties, izslimoties.
- izķeipt Izveicīgi paņemt, izzagt.
- masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
- muidrs Izveicīgs, čakls, žirgts.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1).
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
- izvilbināt Izvilināt, ar viltu atņemt, nozagt.
- izķīpāt Izvilkt, izņemt, izzagt.
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- vzdjornuķ Izzagt no kabatas vai somas daļu naudas.
- izcelt Izzagt.
- izcollēt Izzagt.
- izenkurēt Izzagt.
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2).
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties.
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- pazust izzust; beigt pastāvēt
- izžulkt Izžulgt.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt.
- jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus.
- Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli.
- nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
- nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā).
- mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- spidelīgs Jautrs, rosīgs, spirgts, veikls.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs.
- katrēns Jebkurš pants, kas sastāv no četrām rindām un veido relatīvi pabeigtu domu.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- ģēgt Jēgt.
- mojāt Jēgt.
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot.
- likt ilksīs jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
- likt arklā jūgt arklā.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- jūdzināt Jūgt.
- ķiņķīt Jūgt.
- metināt Jūgt.
- irt pa (visām) vīlēm jukt, beigt eksistēt
- kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
- kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
- brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu.
- Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu.
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- cūkčamariņš Kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi).
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem.
- sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
- akcesija Kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam.
- enkurs Kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā.
- dāvs Kāds, kas mēdz kliegt.
- gūters Kāds, kas steidzīgi dara darbu un grib to ātri nobeigt.
- savrūpenis kāds, kurš dzīvo sevī noslēgts.
- smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt.
- lālaks Kāds, kurš paradis kliegt.
- ļāļaks Kāds, kurš paradis kliegt.
- noaicināt Kādu aicināt, uzaicināt, ielūgt, saukt, atsaukt no vienas vietas uz citu.
- pagārgties Kādu brīdi gārgt.
- pajoņot Kādu brīdi steigties, traukties.
- nošķorēt Kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību).
- noņurdzēt Kādu brīdi vārgt, nogurt no miega trūkuma.
- noņurgt Kādu brīdi vārgt, nogurt no miega trūkuma.
- nodurstīt Kādu laiku līst, zagties.
- izsmelkties Kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt.
- nožūrāt Kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt.
- sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
- nopogāt Kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu).
- izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
- nosvaipīties Kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties.
- pavārgot Kādu laiku vārgt, sirgt.
- izūkšēties Kādu laiku, pietiekoši kliegt, bļaut, gavilēt.
- nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
- profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
- arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela.
- Peucedanum oreoselinum kalnu rūgtdille.
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- piekalpot Kalpojot sasniegt.
- gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
- piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
- gadakalps Kalps, kas nolīgts uz gadu.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt.
- citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
- nokaļķot Kaļķot (1) un pabeigt kaļķot.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m.
- nokaparot Kaparot un pabeigt kaparot.
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
- pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
- racionalizācijas investīcijas kapitāla ilgtermiņa ieguldīšana ražošanas modernizācijā un pilnveidē.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību).
- kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
- mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
- iekarāties Karājoties iesniegties.
- repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu.
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
- karose Kariete, slēgti grezni rati.
- kārgt Kārkt, gārgt.
- Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji.
- Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m.
- nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
- izkarāt Karot un pabeigt karot.
- nokarot Karot un pabeigt karot.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- piekarot Karot, karojot sasniegt.
- atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
- izkārst Kārst (apstrādāt vilnu) un pabeigt kārst.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu).
- nokārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt.
- izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt.
- mačerēt Kārtis spēlējot tās jaukt un zagt.
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
- nosakārtāties Kārtot un pabeigt kārtot.
- umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
- izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
- izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
- kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
- uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst.
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- uzkast Kasot, skrāpējot atsegt, radīt ievainojumu.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus.
- plīt Kaulēt, lūgt.
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- paaudzināties Kaut cik, gandrīz izaugt.
- zelve Kaut kas ļoti nelāgs, rūgts.
- varaža Kaut kas pavirši sašūts, sadiegts, sastiprināts.
- sūra kaut kas rūgts, sūrs.
- sūre kaut kas rūgts, sūrs.
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts.
- beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
- fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
- kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
- čingāt Kaut ko lūgt.
- kamāt Kaut kur aizsteigties.
- aizderēt Kaut kur salīgt (darbu).
- ģaubt Kaut, žņaugt.
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- ģīnāt Kavēt, liegt.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
- noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt.
- sablanstīt Klaiņojot atrast vai sasniegt.
- noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- denkoties Klanīties un lūgt.
- aizklāt Klāt ciet; aizsegt.
- tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
- tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kliegums Kliedziens, izkliegtais.
- aizklaigāt Kliedzot apdullināt, piekliegt.
- krakināt Kliegt "kra, kra".
- ķiukt Kliegt (kā dzenis).
- klīrēt Kliegt (kā dzērve).
- ķeukšēt Kliegt (kā kovārnis).
- ņiukstēt Kliegt (kā kovārnis).
- ķeukstēt Kliegt (kā krauklis).
- ķivināt Kliegt (kā ķīvīte).
- glūdzēties Kliegt (par gulbi).
- glūzdēt Kliegt (par gulbi).
- glūzdēties Kliegt (par gulbi).
- glūznēties Kliegt (par gulbi).
- kankšināt Kliegt (par kraukli).
- klērkstēt Kliegt (par meža zosīm).
- pūpot Kliegt (par pupuķi).
- klidzēt Kliegt (par vanagu).
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- nokliegt Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt.
- gvelgt Kliegt ar aizspiestu kaklu.
- ūpoties Kliegt kā pūce.
- žargt Kliegt nepatīkamā balsī.
- aizaurēt Kliegt pilnā rīklē.
- ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt.
- ļēkstēt Kliegt, bļaut.
- kluitēt Kliegt, brēkt (par kuitalu).
- žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
- dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
- kņerkstēt Kliegt, brēkt.
- kņērkt Kliegt, brēkt.
- gudzināt Kliegt, dziedāt (par gulbi).
- lellot Kliegt, gaudot, trallināt.
- žagatāt Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- žagatēt Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- žagatot Kliegt, ķērkt (kā žagata).
- krancināt Kliegt, ķērkt.
- vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara).
- vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu).
- vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu).
- vaukšēt Kliegt, raudāt.
- skraujāt Kliegt, saukāt.
- ujavāt Kliegt, saukt "uja!".
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- strūgāt Kliegt, taurēt.
- gāzt visas malas (arī māju) apkārt Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties.
- grāt Kliegt.
- īvēt Kliegt.
- klīgt Kliegt.
- žāvāt Kliegt.
- revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu.
- noklimst Klimst (visu laikposmu) un pabeigt klimst.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā.
- noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
- krepečēt Klusi klepot, gārgt.
- nogrudzināt Klusi nozviegties.
- lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
- grudzināt Klusu zviegt; bubināt.
- novainoties Kļūdīties, maldīties, arī noziegties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
- nočurēt Kļūt bālam vai dzeltenam; novārgt.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- izdzeldēt Kļūt dzeltenīgam, panīkt, novārgt.
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2).
- iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atslābt Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- atsēst Kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni).
- paspirgt Kļūt nedaudz spirgtākam.
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
- sarūgtoties kļūt pārmērīgi rūgtam.
- rūgtēt Kļūt rūgtam (pēc garšas).
- iesūroties Kļūt rūgtam, sāļam.
- sasūrt Kļūt rūgtam.
- apsūrēt Kļūt sāļam (rūgtam).
- piepūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- uzpūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- atreibt Kļūt skaidrā, atžirgt, atjēgt.
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
- saspirgt Kļūt spēcīgākam, atspirgt.
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- iesaspirinēties Kļūt spirgtākam, veselākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- atspirgloties Kļūt spirgtam.
- izkārot Kļūt šūnainam, porainam, uzrūgt.
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu); aptumšoties (1).
- aputēties Kļūt utainam, apaugt ar utīm.
- aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- atvelgt Kļūt valgam, atspirgt.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- novilnāt Kļūt vilnainam, apaugt ar vilnu (matiem).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt (1); arī saslimt.
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- čagums Koka celms ar atsegtām saknēm.
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
- meža atjaunošanas cirte kokmateriālu sagatavošana mežos, kur galvenā izmantošana ir aizliegta.
- nokokot Kokot un pabeigt kokot.
- ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes sausā pārtvaice koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums.
- komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (kolektīvu).
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus).
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
- uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
- daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors).
- virzuļu kompresors kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- iegūšana konstatēšana, secināšana, kas sasniegta izziņas procesā
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
- pārvadu kārba konstruktīva vienība mašīnas piedziņā ar pārvadu sistēmu slēgtā korpusā.
- mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos.
- denonsācija Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- denonsēšana Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- izkontrolēt Kontrolēt un pabeigt kontrolēt.
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām.
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply").
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- nokopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- ievadizvades kopne kopne, pie kuras paralēli var pieslēgt vairākas ievadizvades ierīces.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze.
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- brīvais lidojums kosmosa kuģa kustība bezgaisa telpā ar izslēgtu piedziņu.
- košsarkans Koši, spilgti sarkans.
- košzaļš Koši, spilgti zaļš.
- košzils Koši, spilgti zils.
- kožs Košs, spilgts.
- gārdzuļot Krākt, gārgt un burbuļot.
- gārdzenēt Krākt, gārgt; gārdzināt.
- gārdzināt Krākt, gārgt.
- kārkuļot Krākt, gārgt.
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- pervīgs Krāsains, spilgts.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis.
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
- nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu).
- nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
- izkrāsot Krāsot un pabeigt krāsot; nokrāsot.
- HSB krāsu modelis krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- krāssātspozme krāsu piesātinājums un spilgtums.
- spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu.
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā).
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- konsolidācija kredītoperācija, ar kuru īstermiņa saistības pārvērš par pastāvīgiem (ilgtermiņa) parādiem.
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem.
- vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- nokrēpoties Krēpot un pabeigt krēpot; izkrēpoties.
- krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
- Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
- atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju.
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- nokrītot Krītot un pabeigt krītot.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- vantarot Krītot, klūpot steigties.
- kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
- čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
- krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest.
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
- nokuģot Kuģot (visu laikposmu) un pabeigt kuģot.
- tutinieks Kūjinieks, nelūgts viesis.
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
- otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
- nokūleņot Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot.
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- noskulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- izkult Kult un pabeigt kult (labību); nokult.
- nokult Kult un pabeigt kult; izkult (1).
- noklapēt Kult, putot un pabeigt kult, putot.
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- aizbokāt Kuļot (miežus), aizsniegties (līdz).
- izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- izkurināties Kurēties un pabeigt kurēties.
- pārsakurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- garēt Kurēties, degt.
- gart Kurēties, degt.
- nokurināt Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
- nokurēties Kuroties sadegt.
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- cirkularitāte kustības modelis, ko raksturo kustība pa slēgtu vai atvērtu apli.
- zvīrš Kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts.
- mezopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība; vidējais pleistocēns; viduskvartārs; vecums \~300-100 gt.
- nokveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt (gaļas produktus).
- izkveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt.
- izkvēlēt Kvēlēt un izbeigt kvēlēt.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- gverkstēt Kviekt, kliegt.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- izķemmēt Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt (1).
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
- uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
- aizdūlēt Ķerot zivis, iedegt uguni.
- noķerstīt Ķerstīt (visu laikposmu) un pabeigt ķerstīt.
- capt Ķert, grābt, zagt.
- kruistīties Ķerties pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkt, tīkot pēc kā.
- jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- izķīvēties Ķīvēties un pabeigt ķīvēties.
- izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu).
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
- izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2.
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
- kadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai lokālo tīklu vides pieejas vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos pārejas procesi.
- starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi.
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- atmaksāšanas periods laikposms gados līdz tam brīdim, kad kapitāla ieguldījuma izmaksas ir pilnīgi segtas ar peļņu (neto naudas ieņēmumiem), kas gūta ar šiem ieguldījumiem.
- taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- aizmaukt Laisties, bēgt, mukt.
- pussegta laiva laiva, kuras klājs nosegts tikai līdz vidum.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
- nolakot Lakot un pabeigt lakot.
- izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties.
- spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- nolalināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt.
- nolallināt Lalināt (visu laikposmu) un pabeigt lalināt.
- nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- nolallināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
- izlamāt Lamāt un pabeigt lamāt.
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
- landfogtija Landfogteja.
- izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt.
- nolasīt Lasīt (visu laikposmu) un pabeigt lasīt.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt.
- stāmucis Latgalē nelūgts viesis kāzās, kūjinieks.
- infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
- skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma.
- paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas.
- fiktīvā laulība laulība, kas noslēgta bez nolūka izveidot ģimeni.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem.
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
- dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
- salēkt Lecot sasniegt (ko).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu.
- nolēkt Lēkt (visu laikposmu) un pabeigt lēkt.
- tuzināties Lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt.
- nosniģelēt Lēnām nosnigt.
- ļurkāt Lēnām rikšot (par iejūgtu zirgu).
- drepenēt Lēnām snigt.
- ķērpslāt Lēnām un retām pārslām snigt.
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt.
- gunīt Lēni sadegt.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- lenkām Lenkām uziet - piezagties, pārsteigt.
- kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt.
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- propaļs Līdzdalībnieks, kam zaglis nodod nozagto.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
- virknes ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar virknē slēgtu enkura un ierosmes tinumu.
- virknes ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinumi slēgti virknē ar enkuru.
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā); apliecināt (kādu faktu).
- liedzin Liedzin liegt - lieto darbības pastiprinājuma izteikšanai.
- dullināt Liegt skaidri domāt, apdullināt.
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) liegt vajadzīgo uzmanību, atstāt bez ievērības, aizmirst.
- žēlāt Liegt; skopoties.
- liedzin Liegt.
- atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
- neatzīties Liegties, noliegt.
- žņaugties Liegties, pretoties.
- laigoties Liegties, taisnoties.
- seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
- pārsalēt Lielā salā pārplīst, pārsprāgt.
- ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
- maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- ķoplat Lielām pārslām snigt.
- lēkšāt Lielām pārslām snigt.
- lepēt Lielām pārslām snigt.
- uzļēpāt Lielām pārslām snigt.
- satrākalēt Lieliem dūrieniem sašūt, sadiegt.
- satrāklēt Lieliem dūrieniem sašūt; sadiegt.
- nolielīt Lielīt un pabeigt lielīt.
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža.
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem.
- dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izliesmot Liesmot un pabeigt liesmot.
- zvilnīt Liesmot, degt bez dūmiem.
- nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā; ne 2.
- ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
- kliedzen Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzien Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegšus Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegtin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- da- Lieto, darinot verbus ar pabeigtas darbības nozīmi.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- prom Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- doču Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pasniegt ko.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
- nij Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
- nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nosta Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nostan Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- nostanas Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- izabūties Lieto, lai pastiprinātu, uzsvērtu darbības, procesa u. tml. pabeigtību.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- derēt Līgt (kādu) darbam.
- derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
- derēt Līgt darbā (pie darba devēja).
- derināt Līgt darbā; līgt darbam.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
- pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu).
- saspriest līgt, derēt.
- līkt Līgt.
- mikeleti Līgti kareivji no Basku provincēm.
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā.
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības.
- nolīksmot Līksmot (visu laikposmu) un pabeigt līksmot.
- izmīzināt Likt (bērnu) urinēt un ļaut pabeigt urinēt.
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- apzadzināt Likt apzagt.
- mucināt Likt bēgt.
- kvietēt Likt dīgt (graudus).
- bļāvināt Likt kliegt, dot iemeslu kliegšanai.
- knietēt Likt knist (dīgt), diedzēt.
- apsprādzināt Likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu).
- nospradzināt Likt uzsprāgt.
- zvidzināt Likt zviegt.
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju); uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
- glorioza Liliju rindas ģints ("Gloriosa"), dekoratīvi, siltumnīcā audzējami augi, kas var izaugt līdz 3 m gari.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst.
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķot Līt un snigt reizē.
- zaņķēt Līt un snigt.
- bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains).
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- atlobīt Lobot (ko nost), atsegt.
- esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku.
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
- virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos.
- vienādranga tīkls lokālais tīkls, kurā katra personālā datora diskdzini, datnes un printeri ir pieejami no jebkura cita šim tīklam pieslēgtā datora.
- caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
- izgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā vienu materiāla daļu (sagatavi vai detaļu) pilnīgi atdala no otras pa noslēgtu kontūru.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
- Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants.
- iediedelēties Lūdzoties panākt, ka tiek uzaicināts, ielūgts.
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
- streļīt Lūgt (parasti cigareti).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
- čigānēt Lūgt (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēt.
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- radzināt Lūgt ko iebaudīt.
- aizlūgt Lūgt kur doties, ielūgt.
- aizlūgt Lūgt pārvietot uz citu vietu.
- dundaļot Lūgt un uzmācīgi murmināt.
- ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
- nabagot Lūgt ziedojumus; ubagot.
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- atlūgt Lūgt, lai ierodas (parasti ciemos).
- atvainoties Lūgt, lai piedod; lūgt, lai neļaunojas.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- lūgšnināt Lūgt, palūgt, lūgties.
- čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam.
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
- ubagot Lūgt, prasīt.
- bičot Lūgt, ubagot; diedelēt.
- burzdēt Lūgt, ubagot.
- čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties.
- čingāties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi).
- palūgties Lūgties un pabeigt lūgties.
- izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- izaprasīties Lūgties, līdz panāk, iegūst ko.
- zadynot lūgties.
- zadynōt lūgties.
- lūdzin Lūgtin.
- gosts lūgts viesis kāzās.
- nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties.
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- aizaudzināt Ļaut aizaugt.
- izmucināt Ļaut aizbēgt.
- paaudzināt Ļaut augt kādu laiku.
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
- žīrināt Ļaut degt ar vāju liesmu.
- aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt.
- zviedzināt Ļaut ilgstoši, atkārtoti zviegt.
- verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- veršķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot).
- zadzināt Ļaut nozagt.
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest.
- saaudzināt Ļaut saaugt.
- aizdīdzēt Ļaut sadīgt.
- aizdiedzēt Ļaut sadīgt.
- atkupināt Ļaut sarūgt (pienam).
- aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas.
- aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus.
- apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
- stidzēt Ļaut stigt, iestigt.
- stidzināt Ļaut stigt, iestigt.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aiziet kā (divi) deviņi ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
- aizkārst Ļoti ātri aizsteigties.
- nosveikt Ļoti ātri pabeigt.
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet.
- laisties spārnos ļoti ātri steigties.
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- rekordātrs Ļoti ātrs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ātrums.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- nomesties ceļos Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
- uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt.
- pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
- nodegt Ļoti iedegt (saulē).
- rekordilgs Ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums.
- ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- rekordliels Ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums.
- krist ceļos (kāda priekšā) ļoti lūgt.
- lūgt kā dievu (kādu) ļoti lūgt.
- izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
- izlūgties Ļoti lūgties (ko).
- izstiepties Ļoti lūgties.
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- nomesties ceļos Ļoti pazemīgi lūgt.
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- kā dzeņa pavēdere ļoti raibs, krāsains; spilgts.
- psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
- rūgts kā apses miza ļoti rūgts (tiešā un pārnestā nozīmē).
- rūgts kā vērmele (arī žults) ļoti rūgts.
- rūgts kā žults (arī vērmele) ļoti rūgts.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts.
- krass Ļoti skaidri uztverams, spilgts.
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
- sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
- stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- stāvgāžis Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- stāvgāzu Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
- liesmains Ļoti spilgts, košs.
- kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
- spalgs Ļoti spilgts, spožs.
- ģiftīgs Ļoti spilgts.
- klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- kārst Ļoti steigties.
- visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- aizsviesties Ļoti strauji (arī pēkšņi) aizsteigties.
- nasāt Ļoti strauji aulekšot (par aizjūgtu zirgu).
- iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
- kā atspere ļoti strauji, vingri, veikli, saspringti; elastīgi.
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- zilzils Ļoti zils, spilgti zils.
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
- nosamācīties Mācīties un pabeigt mācīties.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- žipsturot Mainīgi, mirgojoši degt.
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
- impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
- damaisīt Maisīt un pabeigt maisīt.
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt.
- izlīdzināties Maksāt līdzības naudu; salīgt mieru.
- izamaksāties Maksāt un pabeigt maksāt.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- fitotrons Mākslīgā klimata stacija, ko veido kameru un palīgtelpu komplekss.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- ķirzāt Mākties, klāties, segties.
- samaldīt Maldoties sasniegt.
- izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
- nomarķēt Marķēt un pabeigt marķēt.
- bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam.
- tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
- vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
- loka maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru.
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
- aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
- nomatēt Matēt un pabeigt matēt.
- smukt Maukties nost, sprukt, bēgt.
- Picris hieracoides mauragu rūgtpiene.
- samaut Maurojot iegūt, sasniegt.
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām).
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- nosīcēt Mazam, sīkam kļūt (arī vāji augt).
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- birdināt Mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt.
- apģiebt Mazliet apzagt.
- apkabināt Mazliet apzagt.
- pabrūvēt Mazliet brūvēt, pabeigt brūvēšanu.
- pazagt Mazliet nozagt.
- atsīkt Mazliet paaugties.
- puspiemiegts Mazliet piemiegts.
- ierūgtens Mazliet rūgtens; ierūgts.
- rūgtens Mazliet rūgts (1).
- rūgtens Mazliet rūgts (2).
- rūgtens Mazliet rūgts (3).
- ierūgts Mazliet rūgts; rūgtens.
- aizkniest Mazliet sākt dīgt.
- aizknist Mazliet sākt dīgt.
- palīst Mazliet uzplēst, pabeigt līdumu.
- pasnigt Mazliet uzsnigt.
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
- paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
- padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
- pavārgt Mazliet, daļēji novārgt.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
- paslīgt Mazliet, daļēji slīgt.
- kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
- lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- melipramīns Medikaments, antidepresants, lieto panikas lēkmju ilgtermiņa ārstniecībā.
- nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt.
- sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
- modēt Mēgt; būt paradušam.
- mēdzēt Mēgt.
- meidzēt Mēgt.
- kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
- nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- nomeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni").
- Glareola nordmanni melnspārnu bezdelīgtārtiņš.
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- nomelot Melojot noliegt.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru.
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem.
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- iežirgts Mēreni spirgts, veselīgs.
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt.
- nomēslot Mēslot un pabeigt mēslot.
- vākst Mēt, kliegt kā āzis.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot.
- parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu.
- Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā.
- klīkāt Mežā pilnā kaklā kliegt.
- atēnošana Meža sastāva kopšanas cirtes veids 1-10 gadu vecos nepabeigtos apmežojumos un jaunaudzēs.
- priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle.
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- nirkšt Miegt (acis), mirkšķināt.
- barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens.
- pamieloties Mieloties un pabeigt mieloties.
- tomahauku aprakt mieru noslēgt.
- lūzt Migt.
- migties Migt.
- psihrofilie mikroorganismi mikroorganismi, kas spēj augt 0 C un zemākā temperatūrā (līdz -10 C).
- nomīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- ģaubties Mīlināties; ģaugties.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- simmahija Militāra savienība starp grieķu pilsētām, kas noslēgta ofensīvos vai defensīvos nolūkos.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- nomīnēt Mīnēt un pabeigt mīnēt.
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
- izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot.
- miģelēt Mirkšķināt, miegt ar aci.
- sastibt Mirstot sastingt.
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas.
- nomīstīt Mīstīt 1(1) un pabeigt mīstīt.
- izmīstīt Mīstīt un pabeigt mīstīt.
- stikmīties Mitēties, beigties.
- pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- greits Modrs, jautrs, spirgts.
- možīgs Modrs, rosīgs, dzīvs, spirgts.
- ģendrs Modrs, spirgts.
- eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- muezins Muedzins - saucējs, kas islāmticīgo zemēs zināmās stundās (5 reizes dienā) no minareta aicina ticīgos pielūgt Dievu.
- berdanka Mugursoma ar zagtām mantām.
- berdaška Mugursoma ar zagtām mantām.
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- uzmukt Mūkot uzlidot, uzbēgt.
- lomanutsja Mukt, bēgt.
- soskakivaķ Mukt, bēgt.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- jostrs Mundrs, možs; žirgts, kustīgs.
- skadrība Mundrums, spirgtums.
- murkšīties Murgt, vārgt.
- murkšt Murgt, vārgt.
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- džentlmeņu vienošanas mutiski noslēgts līgums bez juridisko formalitāšu ievērošanas, kura izpildes vienīgā garantija ir līgumslēdzēju uzticība dotajam solījumam.
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas).
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē.
- šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- ārstnieciskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
- krājkastīte Naudas krāšanai paredzēts noslēgts trauks ar šauru spraugu monētu, naudaszīmju iemešanai.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
- nebrī Nav atļauts, aizliegts.
- nebrīv Nav atļauts, aizliegts.
- (ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
- maļīties Neatlaidīgi ko prasīt; lūgties.
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- sturmēt neatlaidīgi, enerģiski tiekties ko sasniegt.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- apperpt Neaugt labi.
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
- pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
- paļundināt Nedaudz sakratīt (šķidrumu slēgtā traukā).
- patvīcināt Nedaudz, mazliet apdegt (saulē).
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- sērīgs Negaršīgs, rūgts.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
- aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
- (ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt) negulēt, neaizmigt.
- (ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) negulēt, neaizmigt.
- pačūlāt Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- slēgt kredītu neizsniegt vairs kredītu.
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- nokurļāt Neizveicīgi strādājot paveigt kādu darbu.
- aizvēkšties Nejauki iekliegties.
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) nekaunīgi, pārdroši zagt.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
- samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- desu vāģis neliela automašīna ar slēgtu kravas kasti.
- ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
- fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
- kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
- mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
- stōvmači nelūgti kāzinieki.
- čigāni Nelūgtie kāzu viesi, kas ierodas maskojušies.
- pērminderis Nelūgts aizbildnis.
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus).
- nūjenieks Nelūgts kāzu viesis.
- nūjinieks Nelūgts kāzu viesis.
- preilis Nelūgts kāzu viesis.
- kūjenieks Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā).
- kalksnis Nelūgts viesis; nepatīkams ciemiņš, kas neaicināts atnācis un neiet prom.
- iemāklis Nelūgts viesis; uzmācīgais.
- kūzinieks Nelūgts viesis.
- stāvenis Nelūgts viesis.
- stāvmicis Nelūgts viesis.
- stāvmucis Nelūgts viesis.
- neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs.
- nūjnieks Nelūgts, maskā tērpies viesis (parasti kāzās); kūjnieks.
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
- dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- ķezināties Nemākulīgi strādāt un nespēt pabeigt darbu.
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
- nokarpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
- nokārpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
- grauzties sirdī nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy").
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
- Amras kultūra neolīta kultūra (4. gt. sāk. p. m. ē.).
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
- Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs.
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- budunka nepabeigta ēka.
- nelietots nekustamais īpašums nepabeigtās celtniecības objekti.
- imperfektivitāte Nepabeigtība (darbības vārdam).
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- neiztaisīts Nepabeigts, neapstrādāts, negatavs.
- iekāršanās Neparedzēta programmas izpildes apstāšanās, ko parasti izsauc kļūda programmā vai datora mēģinājums saņemt informāciju no nepieslēgtas ierīces.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
- pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu.
- pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar aukstu ūdeni apliet nepatīkami pārsteigt.
- aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā.
- ieroča pārvadāšana nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- ienarrāt Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts.
- bezrunīgs Nerunīgs, noslēgts.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam.
- gļēvs Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
- nonēsāt Nēsāt (visu laikposmu) un pabeigt nēsāt.
- nārga Nesegta laiva.
- platforma Nesegts, vaļējs preču vagons; nesegta, vaļēja daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos.
- nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
- nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu).
- nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
- pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
- trušināties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
- trušņāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidītie miegā; trušāties.
- trušāties Nevarēt aizmigt, nemierīgi gulēt; svaidīties miegā.
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoklausīties Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- staknīt Neveikli steigties.
- dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem.
- olmeki Nezināma indiāņu cilts, pēc arheoloģiskiem izrakumiem (2. gt. p. m. ē. - m. ē. sāk.) Meksikā.
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
- noniekāt Niekāt un pabeigt niekāt.
- kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
- iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu).
- žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums.
- paukt Nīkt, beigties nost.
- pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
- ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības.
- šnurkšēt Nīkt, vārgt.
- šēkstēt nīkulīgi augt.
- noķēpēt Nīkuļot, vārgt.
- nosarāties Niķoties un pabeigt niķoties (parasti par bērnu).
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- uznītīt Nītīt un pabeigt nītīt.
- uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts.
- drūvēt No aukstuma sastingt.
- veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- pārlīgt No jauna līgt.
- rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
- sagrilt No vecuma vājam kļūt vai saslīgt.
- nozaļot Noaugt ar zaļiem augiem.
- nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
- nomukt Nobēgt nost.
- appļauties Nobeigt pļauju (visā saimniecībā u. tml.).
- nopļauties Nobeigt pļauju.
- aizgalot Nobeigt, nogalināt.
- nopeizēt Nobeigt, nolietot.
- noslēgt Nobeigt, pabeigt.
- zūmēt Nobeigt, slepkavot; iznīcināt.
- apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nogaist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nūkrist Nobeigties (par kādu dzīvnieku).
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
- nopostīties Nobeigties, aiziet postā.
- atstervelēties Nobeigties, nosprāgt.
- kājas nokarcināt nobeigties.
- atšaut (retāk atstiept) asti nobeigties.
- atstiept (biežāk atšaut) asti nobeigties.
- sprāgt nost nobeigties.
- atstiept asti nobeigties.
- nogandināties Nobeigties.
- nosabeigties Nobeigties.
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi.
- nozūmēt Noblēdīt, noliegt.
- zniebt Noblēdīt, zagt.
- žņiebt Noblēdīt, zagt.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- profesionālais sports nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu vai atbilstošas sociālās garantijas pārkvalificēšsanās vai pensionēšanās nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanās.
- nosvilt Nodegt (1).
- nosvilt Nodegt (3).
- nokurēties Nodegt (ugunsgrēkā).
- nokurties Nodegt, sadegt.
- nolāpot Nodegt.
- pereķiriķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
- perepusķiķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
- propuļiķ Nodot vai pārdot nozagto.
- izsniegt Nodot, pasniegt (no kurienes).
- norizgāt Nodriskāties, atspurgt, apvazāties.
- pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- nogārgstēt Nogārgt.
- glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem.
- apraktais reljefs nogulumu vai vulkanogēno iežu nosegts reljefs, kas izveidojies pirms šo iežu uzkrāšanās.
- atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt.
- atjūgt Nojūgt, izjūgt.
- nodūdēt Nokārt galvu, vārgt.
- nofiksēt Nokārtot; pabeigt.
- nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
- nobļaut Nokliegt (1).
- nokliegties Nokliegt (1).
- nobļaut Nokliegt (2).
- nobrēkt Nokliegt (2).
- nobļaut Nokliegt (3).
- nobrēkt Nokliegt (3).
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- novēkšt Nokliegt, noķērkties.
- nokliekt Nokliegt.
- nobrēkties Nokliegties (1).
- nobļauties Nokliegties (2).
- salelot Nokliegties, kliedzot nogurt.
- novēkšties Nokliegties, noķērkties.
- nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties.
- nokliekties Nokliegties.
- nobļauties Nokliegties(1).
- nopļaut Nokost, nobeigt.
- izmīzties Nolaist ūdeni, urinēt un pabeigt urinēt.
- nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt.
- atzvērēt Noliegt ar zvērestu, zvērot noliegt.
- nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt.
- renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību.
- abjurēt Noliegt, atteikties.
- aizaliegties Noliegt, ka ir aizņēmies, noliegt un neatdot parādu.
- laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot.
- laigot Noliegt, melot, liegties.
- liegt Noliegt, neatzīt.
- izliegties Noliegt, noliegties.
- nolaigot Noliegt.
- negatīva (vārda) forma noliegta (vārda) forma.
- nepievienošanās Noliegta darbība, process --> pievienoties.
- nosaliegties Noliegties.
- neapslāpējams noliegts divdabis --> apslāpēt.
- neaizsniedzams Nolieguma divdabis --> aizsniegt.
- nebeidzams Nolieguma divdabis --> beigt.
- neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
- nelūgts Nolieguma divdabis --> lūgt.
- nenoliedzams Nolieguma divdabis --> noliegt.
- nepabeigts Nolieguma divdabis --> pabeigt.
- nepārsniedzams Nolieguma divdabis --> pārsniegt.
- nepielūdzams Nolieguma divdabis --> pielūgt.
- nesasniedzams Nolieguma divdabis --> sasniegt.
- sadukt Noliekties, noslīgt.
- noderēt Nolīgt (kādu) darbam.
- noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
- pajemt Nolīgt (strādnieku).
- nolīkt Nolīgt 1.
- noderēt Nolīgt darbā (pie darba devēja).
- atderēt Nolīgt darbā uz šejieni.
- aizderēt Nolīgt kādu kur projām (darbā).
- aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
- kontrahēt Nolīgt, noslēgt.
- nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt.
- nolucīt Nolūkot; nozagt.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- gatavs Nomiris; beigts.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt.
- izlaist garu nomirt, nobeigties.
- nogaloties Nomirt, nobeigties.
- atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas; nomirt; nobeigties.
- notirināt (arī atstiept) kājas nomirt; nobeigties.
- atstiept pēdas (arī kājas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas (arī pēdas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas nomirt; nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- atstirināties Nomirt; nobeigties.
- nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- kakt Nonākt galā, sasniegt.
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
- nonikt Nonīkt, nobeigties.
- nokrūzāt Nonīkt, novārgt, neaugt uz augšu.
- nočekstēt Nonīkt, novārgt.
- noklimt Nonīkt, novārgt.
- noklimties Nonīkties, novārgt.
- nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
- nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
- nojēgt Noprast, apjēgt.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- -tropija Norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- atel- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
- atelo- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
- pikro- Norāda uz rūgtu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- cieti Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- pirms norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts.
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- nikas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- pie Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
- nostin Norāda, ka darbība tiek realizēta un pabeigta.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms.
- virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
- sastilt Norimt, sastingt.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
- medību liegums norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt.
- ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties.
- cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā.
- stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu.
- simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu.
- nodeķot Nosegt ar segu (parasti zirgu).
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- nosegties Nosegt sevi (ar ko).
- atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā.
- nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā).
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
- tapot Noslēgt ar tapu.
- sadarēt noslēgt derības (1).
- saderēt Noslēgt derības (1).
- uzderēt Noslēgt derības.
- kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai; noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
- laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
- apprecēties Noslēgt laulību.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- nodraftēt noslēgt līgumu ar sportistu.
- nospostīt Noslēgt, aizsprostot.
- nospostot Noslēgt, aizsprostot.
- aizvārst Noslēgt, aizvērt.
- nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
- abatons Noslēgta altārtelpa ortodoksālajā baznīcā.
- asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
- magnētiskais dipols noslēgta elektriskās strāvas kontūra ekvivalents, ko raksturo magnētiskais dipola moments, kas ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un tās ietvertā laukuma reizinājumu; par magnētisko dipolu var uzlūkot arī magnētu.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā.
- rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu; ielogojums (2).
- kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- jaudu bilance noslēgtā sistēmā visu enerģijas avotu atdoto jaudu summa ir vienāda ar visu patērētāju jaudu summu.
- gaisa slūžas noslēgta telpa pārejai starp divām telpām ar atšķirīgu gaisa spiedienu un gaisa sastāvu.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- Lisažū figūras noslēgtas trajektorijas, pa kurām pārvietojas punkts, kas vienlaikus piedalās divās savstarpēji perpendikulārās harmoniskās svārstībās; šo figūru veids ir atkarīgs no atsevišķo svārstību, periodu, amplitūdu un fāžu attiecības, ko izmanto svārstību analīzei.
- kā klosterī noslēgti, atraujoties no sabiedrības.
- četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
- melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
- noslēpties Noslēgties (6).
- iegruzīties Noslēgties (sevī).
- paslēpties Noslēgties (sevī).
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- ierauties savā čaulā noslēgties sevī, norobežoties no apkārtējā.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- kasete noslēgts atmiņas modulis, kas kā datu vidi izmanto magnētisko lenti.
- šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
- ģiģis Noslēgts cilvēks.
- aizsargrobā Noslēgts drošības aizslēgs (ierocim).
- spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
- spiedkatls Noslēgts katls, kurā spiediens paaugstina vārīšanās temperatūru.
- apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko.
- danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
- priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā.
- bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt.
- slēpīgs Noslēpumains, noslēgts.
- noslīdēt Noslīgt (kur, uz kā u. tml.).
- noslīdēt ceļos noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt uz ceļiem (arī ceļos) noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- sadugt Noslīgt; arī saļimt.
- sagumt Noslīgt; arī saļimt.
- aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt.
- nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
- nospiegties Nospiegt (2).
- nospiegt Nospiegties (1).
- sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku).
- kopeles atmest nosprāgt, nobeigties.
- atspīrināties Nosprāgt, nobeigties.
- nopaupt Nosprāgt.
- paupt Nosprāgt.
- pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt.
- pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā.
- aizgrāvot Nosprostot, noslēgt ar grāvi.
- tapēt Nosprostot, noslēgt ar tapu.
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
- nospurkšt Nospurgt (3).
- nospurkt Nospurgt (4).
- nospurkties Nospurgties.
- antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību.
- nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nosteigt Nosteigties.
- nopuļķēt Nostiprināt vai aizslēgt ar puļķi.
- ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli 1(2).
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
- pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- zmiegt Nošmaukt, nozagt.
- čāpt Nošmaukt, zagt.
- čopīt Nošmaukt, zagt.
- gramstīt Nošmaukt, zagt.
- ķērnāties Nošmaukt, zagt.
- krāmēties Nošmaukt, zagt.
- krempāt Nošmaukt, zagt.
- lutīt Nošmaukt, zagt.
- mašot Nošmaukt, zagt.
- matot Nošmaukt, zagt.
- triept Nošmaukt, zagt.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- nokript Notirpt, sastingt.
- pastipt Notirpt, sastingt.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
- novārguļot Novārgt (1).
- izgandēt Novārgt, būt izsalkumā.
- noģinst Novārgt, izdēdēt.
- pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam.
- nožirbt Novārgt, noliesēt.
- nokarkuļot Novārgt, nonīkuļot.
- sašurkt novārgt, novājēt.
- izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam.
- novadāties Novārgt, panīkt.
- noķērnēt Novārgt; nonīkt.
- izsarkt Novārgt.
- nokrupt Novārgt.
- nopeikstēties Novārgt.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
- atzagt Nozagt (daļu).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā.
- dazagt Nozagt (ko) papildus.
- nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot).
- aiznest Nozagt (par cilvēkiem).
- aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
- viuģiķ Nozagt ieroci.
- bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu.
- bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu.
- lopanuķ Nozagt no kabatas.
- zataritsja Nozagt produktus.
- aizčiept Nozagt un aiznest; nočiept.
- iecebīt Nozagt, iebērt sev.
- nospert Nozagt, paņemt bez atļaujas.
- nožulīt Nozagt, paņemt; noblēdīt.
- nocollēt Nozagt, paņemt.
- nocelt Nozagt, piesavināties.
- izlavīt Nozagt, slepeni paņemt.
- atčiept Nozagt, zagšus atņemt.
- izčupt Nozagt.
- izkrampēt Nozagt.
- izkrampt Nozagt.
- ķanuķ Nozagt.
- ķisnuķ Nozagt.
- nočāpt Nozagt.
- nočaukt Nozagt.
- nočibīt Nozagt.
- nociept Nozagt.
- nočilpt Nozagt.
- nocollāt Nozagt.
- nocopēt Nozagt.
- noenkurēt Nozagt.
- nofenderēt Nozagt.
- nofiņīt Nozagt.
- noģaubt Nozagt.
- noķēpīt Nozagt.
- noknīpēt Nozagt.
- nokrampt Nozagt.
- nolavīt Nozagt.
- norazierēt Nozagt.
- noškubīt Nozagt.
- nostibīt Nozagt.
- novīstīt Nozagt.
- novurgāt Nozagt.
- nozaglīt Nozagt.
- pakrampt Nozagt.
- paņemt Nozagt.
- piekrampēt Nozagt.
- podrezaķ Nozagt.
- sķiriķ Nozagt.
- sļamziķ Nozagt.
- sorvaķ Nozagt.
- spuļiķ Nozagt.
- stibriķ Nozagt.
- trahnuķ Nozagt.
- uvesķi Nozagt.
- uvoloč Nozagt.
- vikupiķ Nozagt.
- vzjaķ Nozagt.
- zādze Nozagtā lieta, zagtā prece.
- propoļs Nozagtā nodošana vai pārdošana.
- propuļs Nozagtā nodošana vai pārdošana.
- ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta.
- ziegties Noziegties.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
- nozviegt Nozviegties (1).
- nosazviegties Nozviegties.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- strangulēt Nožņaugt, mocīt.
- nosmaukt Nožņaugt, nogalināt.
- nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt.
- apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt.
- garotēt Nožņaugt.
- nodžaubt Nožņaugt.
- nokrampēt Nožņaugt.
- nomuļīt Nožņaugt.
- nozmaugt Nožņaugt.
- nožmaugt Nožņaugt.
- nožņaigt Nožņaugt.
- nožņaudzīt Nožņaugt.
- pasmaukt Nožņaugt.
- pazmaugti Nožņaugt.
- nosažņaūgties Nožņaugties.
- nožmaugties Nožņaugties.
- ķēpīt Ņemt, zagt.
- žulīt Ņemt, zagt.
- rādīt zobus Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- irzt Ņirgt.
- nirgt Ņirgt.
- viezt Ņirgt.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- piejemt Oficiāli ar attiecīgu lēmumu atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti ēku, objektu).
- pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu.
- pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- ulpis Okšķerētājs (lai apzagtu).
- oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- pretpārvietošanās Operācija, lai reaģētu uz pretinieka pārvietošanos vai apsteigtu to.
- selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
- noorganizēt Organizēt un pabeigt organizēt.
- gredzens Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
- orpingtona Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- orpingtons Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- orpingtona Orpingtonas vista - universālu vistu šķirne.
- orpingtons Orpingtonas vista - universālu vistu šķirne.
- Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus.
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- pieošņāt Ošņājot sasniegt.
- otram muti nevar aizsiet otram nevar aizliegt runāt.
- sūra smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
- sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām.
- precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
- paaugties Paaugt (3).
- ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem).
- pabust Paaugt.
- pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pasacelties Paaugties (par augiem).
- pasastiepties Paaugties garumā.
- pamukt Pabēgt (1).
- pamukt Pabēgt (2).
- pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet.
- pašmaukt Pabēgt.
- pašmaukties Pabēgt.
- pašmukt Pabēgt.
- nobeigt Pabeigt (2).
- novest galā pabeigt (darbu); realizēt (piemēram, ieceri, nodomu).
- dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
- absolvēt pabeigt (mācību iestādi, kursus)
- apdarināt Pabeigt (piešķirot galīgo formu).
- daiet Pabeigt (skolu).
- daadīt Pabeigt adīt (kā) daļu.
- nocērpties Pabeigt aitu cirpšanu.
- nomakņāt Pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu.
- dacilāt Pabeigt apvērst (apžuvušā siena) daļu.
- daart Pabeigt art (kā) daļu.
- apsaarties Pabeigt art.
- daaust Pabeigt aust (kā) daļu.
- apaust Pabeigt aust.
- apsaausties Pabeigt aust.
- iztalināties Pabeigt balināt, izbalināt.
- daberzt Pabeigt berzt (kā) daļu.
- apbīdēties Pabeigt bīdelēšanu (plānotā apjomā).
- nobrokastot Pabeigt brokastot.
- nobrūvēt Pabeigt brūvēt (alu).
- dacirpt Pabeigt cirpt (kā) daļu.
- dacirst Pabeigt cirst (kā) daļu.
- atdzievāties Pabeigt darbu.
- dadarīt Pabeigt darīt (kādu darba) daļu.
- uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
- apsadarīties Pabeigt darīt darbu.
- nodarvoties Pabeigt darvot visas vajadzīgās virsmas.
- dadēstīt Pabeigt dēstīt (kā) daļu.
- apsadēstīties Pabeigt dēstīt.
- atdēties Pabeigt dēt.
- dadīrāt Pabeigt dīrāt (kā) daļu.
- dadrāzt Pabeigt drāzt (kā) daļu.
- izdzemdēt Pabeigt dzemdēt.
- izdzemdēties Pabeigt dzemdēt.
- daecēt Pabeigt ecēt (kā) daļu.
- nodēt Pabeigt gatavot desas.
- dajumīt Pabeigt jumt (kā) daļu.
- noliedināt Pabeigt kalt, nokaldināt.
- dakapāt Pabeigt kapāt (kā) daļu.
- dakaplēt Pabeigt kaplēt (kā) daļu.
- dakārst Pabeigt kārst (kā) daļu.
- apkārst Pabeigt kārst.
- atkledzināties Pabeigt kladzināt.
- daklāt Pabeigt klāt (kā) daļu.
- apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- izkulties Pabeigt kulšanu.
- dakult Pabeigt kult (kā) daļu.
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apsakulties Pabeigt kult.
- izķebļot Pabeigt ķebļot (atdalīt graudus no pelavām).
- dalasīt Pabeigt lasīt (grāmatu).
- daskaitīt Pabeigt lasīt (tekstu).
- salēzēt Pabeigt lēzēt 1(1).
- salēzēt Pabeigt lēzēt 1(2).
- nopaisīt Pabeigt linu vētīšanu.
- nopātarot Pabeigt lūgsnu, pātarus.
- apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
- apmalties Pabeigt malšanu; samalt visu (savu labību).
- damalt Pabeigt malt (kā) daļu.
- nomalties Pabeigt malt visu, kas atvests uz dzirnavām.
- apvelēties Pabeigt mazgāšanas darbus.
- damazgāt Pabeigt mazgāt (kā) daļu.
- apmēzt Pabeigt mēslu vešanu.
- izbrakšķināt pabeigt mīstīt linu stiebrus.
- izbrakšināt Pabeigt mīstīt linus.
- daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
- aizstīpāt Pabeigt mucas stīpošanu.
- aizstīpot Pabeigt mucas stīpošanu.
- nonārstot Pabeigt nārstot.
- nonērst Pabeigt nārstot.
- daplēst Pabeigt plūkt (kā) daļu.
- dacirst Pabeigt pļaut (kā) daļu.
- dapļaut Pabeigt pļaut (kā) daļu.
- darakstit Pabeigt rakstīt (kā) daļu.
- darakt Pabeigt rakt līdz kādam laikam.
- apravēties Pabeigt ravēšanu.
- apsarevēties Pabeigt ravēt.
- uzravēt Pabeigt ravēt.
- dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
- izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
- atsēt Pabeigt sēju.
- nosēties Pabeigt sēju.
- apsēt Pabeigt sēšanu; iesēt (daudz vai visu).
- apsēties Pabeigt sēšanu.
- dasēt Pabeigt sēt (kā) daļu.
- apsasēties Pabeigt sēt.
- daškaldīt Pabeigt skaldīt (kā) daļu.
- daskust Pabeigt skūt; arī noskūt.
- nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
- apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
- apstādīties Pabeigt stādīšanu.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- izšķutēt Pabeigt šķūtes darbus.
- datemburkavāt Pabeigt tamborēt (kā) daļu.
- saspātrot pabeigt uzstādīt spāres.
- dastatīt Pabeigt veidot (labības status kādā platībā).
- nočikaturīt Pabeigt veidot apmetumu (kam).
- atdzest Pabeigt veldzēt (kaļķus).
- noprēst Pabeigt vērpt.
- davest Pabeigt vest (kā) daļu.
- daarpavāt Pabeigt vētīt (kā) daļu.
- apslaukt Pabeigt visu govju slaukšanu.
- dagriezt Pabeigt zāģēt (kā) daļu.
- dakraut Pabeigt zārdot (kā) daļu.
- pagalēt Pabeigt, izputināt.
- uzderināt Pabeigt, noslēgt.
- apgraut Pabeigt, pievarēt.
- atbeigt Pabeigt.
- beigtin Pabeigt.
- dabeigt Pabeigt.
- pabaigt Pabeigt.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā vai muzikāli dramatiskā darbā, šāda darba izrādē).
- pārmats Pabeigta darba rezultātu pieslīpēšanas, uzlabošanas process.
- piegružāts Pabeigta darbība --> piegružāt.
- piegružots Pabeigta darbība --> piegružot.
- aizkorķējums Pabeigta darbība, rezultāts --> aizkorķēt.
- aizlodējums Pabeigta darbība, rezultāts --> aizlodēt.
- ieplēsums Pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst.
- klabinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt.
- nonievājums Pabeigta darbība, rezultāts --> nonievāt.
- nopulgojums Pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot.
- ondulējums Pabeigta darbība, rezultāts --> ondulēt.
- šķīvojums Pabeigta darbība, rezultāts --> šķīvot.
- vicinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> vicināt.
- apkulstas Pabeigta linu kulstīšana.
- pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms.
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt".
- izdarīts Pabeigts.
- padarīts Pabeigts.
- veikts Pabeigts.
- informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
- sūrot Padarīt rūgtu, sāļu.
- sūroties Padarīt rūgtu, sāļu.
- sasūrot Padarīt rūgtu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
- krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā.
- čiebt Pagrābt, nozagt.
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- gaist Paiet, beigties (par laika posmu).
- apķegot Paiet, pabēgt zem kā.
- paķegot Paiet, panākt; pabēgt.
- habara Paja, nozagtā daļa.
- astoņjūgs Pajūgs, kurā iejūgti astoņi zirgi.
- četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi.
- divjūgs Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi.
- sešjūgs Pajūgs, kurā iejūgti seši zirgi.
- trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi.
- zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
- migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
- pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
- noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
- noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- pakavveida glābšanas riņķis pakava veidā izgatavots glābšanas līdzeklis, kas izgatavots nenoslēgta riņķa jeb pakava formā.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- pabļaut Pakliegt (1).
- pabrēkt Pakliegt (1).
- pakliegties Pakliegt (1).
- pabļaut Pakliegt (2).
- pabrēkt Pakliegt (2).
- pabļaut Pakliegt (3).
- pabrēkt Pakliegt (3).
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt.
- pabrēkties Pakliegties.
- ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai; izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt.
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos.
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu.
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- škera Palīgtelpa.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
- palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt.
- vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi.
- nostreļīt Palūgt (ko iedot).
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- aizprasīties Palūgt priekšdienām.
- pačigānēt Palūgt; padiedelēt.
- padakarēt Palūgt; padiedelēt.
- pačigānēties Palūgties; padiedelēties.
- pačingāties Palūgties; padiedelēties.
- pasalūgties Palūgties.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
- izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus.
- izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm).
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
- iesteidzināt Pamudināt steigties.
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
- dabūt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- atdzest Panākt, ka (kas) beidz degt, kvēlot.
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk degt; iededzināt.
- iedīdzināt Panākt, ka sāk dīgt.
- ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
- derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
- aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt; iedegt.
- tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu.
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
- nonīkuļot Panīkt, novārgt, iet uz leju.
- blevēt Panīkt, novārgt, nīkuļot.
- noklīst Panīkt, novārgt, nīkuļot.
- saģīst Panīkt, novārgt.
- izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku).
- recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko).
- padomdošana paņēmiens, kā izteikt pieņēmumu, sniegt ieteikumus par labāko rīcību un iedrošināt.
- kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši.
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- līdzfinansēt papildu finansēt; segt daļu no izdevumiem.
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- šķērnēt Par daudz sarūgt (par skābputru).
- braukt Par iejūgtiem dzīvniekiem.
- iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.
- bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
- izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
- pāržņaugt Pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt.
- pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- pārspilgts Pārāk spilgts; arī ļoti spilgts.
- nodedzināties Pārāk stipri iedegt (saulē).
- rauties Parasti savienojumā ar "sevī": censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- pakliegt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kliegt.
- ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
- sporokarps parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas.
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt).
- sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt.
- pasīvā testēšana pārbaudāmā objekta novērošana bez tiešas iedarbības uz to, lai kontrolētu objekta funkcionēšanu gadījumos, kad nav iespējams to izslēgt no darbojošās sistēmas un veikt nepieciešamo aktīvo testēšanu.
- noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu.
- pārmukt Pārbēgt (1).
- pārmukt Pārbēgt (2).
- pārmukt Pārbēgt (3).
- izķiept Pārciest, izciest, atspirgt.
- pārsvilt pārdegt.
- apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties.
- atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
- seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu.
- spusķiķ šmotki pārdot nozagto.
- peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
- pārkruķīt Pārgriezt; pārslēgt.
- pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt.
- parka Pāris zirgu, kas ir iejūgti arklā.
- aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
- apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām.
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
- apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt.
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- nojumt Pārklāt, nosegt.
- pāršaust Pārklāt, pārsegt.
- apsnigot Pārklāties ar sniegu; apsnigt.
- apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām.
- pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām.
- apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
- aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt.
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- pārbļaut Pārkliegt.
- pārbrēkt Pārkliegt.
- pārklendzināt Pārkliegt.
- pārklindzināt Pārkliegt.
- pārvēkšties pārkliegties, nogurt no bļaušanas un raudāšanas.
- pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- parsakliegties Pārkliegties.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
- izkarmīt Pārlūkot kabatu, apzagt.
- seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim.
- hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
- laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost.
- zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
- zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
- žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
- zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt.
- aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
- centralizēta pārmija pārmija, ko var pārslēgt ar speciālām ierīcēm no viena centrālā vadības punkta.
- pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
- ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
- ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
- pārraudzēties pārrūgt.
- pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim).
- pārsegties Pārsegt sev (ko).
- pārsegties Pārsegt sevi (ar ko).
- lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
- uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
- pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
- iet pāri mēram (arī pār mēru) pārsniegt vēlamo pakāpi.
- pārsnēgt Pārsniegt.
- pārsnēgties Pārsniegties.
- aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā).
- aizkliegt Pārspēt kliegšanā; pārkliegt.
- pārsprēgāt pārsprāgt.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1).
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
- likties uz auss pārstāt rosīgi darboties, beigt strādāt.
- pārsnigt Pārstāt snigt.
- nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot.
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- izbrīnināt Pārsteigt, izbrīnēt.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- nogūt Pārsteigt, pieķert.
- piespēt Pārsteigt, pieķert.
- pāršaut buku pārsteigties, kļūdīties.
- aizgūties Pārsteigties, pārteikties.
- apdomāt Pārsteigties.
- apdomāties Pārsteigties.
- izbrīnījies Pārsteigts.
- izbrīnots Pārsteigts.
- apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu.
- augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E635 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija 5'-ribonukleotīdi, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - grastāvokļa maiņas, astma, nieru problēmas, hiperaktivitāte, aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikā.
- E104 Pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E285 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tetraborāts, boraks, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt nieru mazspēju, krampjus; toksisks, aizliegts lielākjā daļā valstu.
- E954 Pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns.
- E483 Pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu.
- slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
- slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
- mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
- apstikmīties Pārtraukt, beigt.
- apstiknēt Pārtraukt, beigt.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
- atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē.
- nostāties uz kājām pārvarēt grūtības, sasniegt vēlamo.
- lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
- izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
- iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
- eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
- palikt uz ceļa pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā).
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- aizvaskot Pārvilkt, pārsegt ar vasku.
- uzstaipīt Pārvilkt, pārsegt.
- pāržmaugt Pāržņaugt.
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- pasegties Pasegt sev.
- pasirgot Pasirgt - kādu brīdi slimot.
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
- iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
- izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
- uzšmukt Paslepus uziet; uzbēgt.
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- paslīkt Paslīgt.
- tabuēšana Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu.
- tabuizācija Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu.
- pasnēgt Pasniegt (1).
- pasniekt Pasniegt (1).
- apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
- pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās.
- padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml. pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
- pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u. tml. pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
- uzsniegt Pasniegt (uz augšu).
- padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
- pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
- uzlikt galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai.
- likt (arī celt) galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai.
- prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt.
- pārkacēt Pasniegt pāri (kam).
- piestrebināt Pasniegt pietiekoši ko strēbt.
- iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- apsniegt Pasniegt visapkārt.
- apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu).
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas).
- atkacēt Pasniegt, sasniegt.
- pakacēt Pasniegt.
- piesniegt Pasniegt.
- pasasniegties Pasniegties.
- paspurkt Paspurgt (2).
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- dakurināt Pastāvīgi kurināt, lai nepārstātu degt, neizdzistu.
- dakurt Pastāvīgi kurt, lai nepārstātu degt, neizdzistu.
- aizspraukt Pasteigties kādam garām (spiežoties, spraucoties).
- sašķirmināties Pasteigties, saņemties.
- pačaganēties Pasteigties.
- pamudīties Pasteigties.
- pamundrēties Pasteigties.
- pasaskubināties Pasteigties.
- pasteidzināties Pasteigties.
- posīties Pasteigties.
- uzkuknīties Pasteigties.
- uzsteigt Pasteigties.
- sasnaikstīt Pastiepjoties (ar pūlēm) aizsniegt.
- vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
- līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās.
- pārlūgties Pastiprināti lūgt, lūgties, lūdzot pārpūlēties.
- fotofobija Pastiprināts acs jutīgums pret spilgtu gaismu.
- pašanamnēze Paša pacienta sniegts savas slimības, problēmas apraksts.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
- nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- absolūtā patiesība patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- nopatinēt Patinēt un pabeigt patinēt.
- pikrogeizija Patoloģiska rūgtas garšas sajūta.
- fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums.
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
- cilpa pavediena izliektā daļa, kas veido noslēgtu kontūru.
- ievest kārdināšanā (arī grēkā) pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- pasteigt Paveikt (ko) ātrāk; pasteigties (1).
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- izsmelt Paveikt, pabeigt.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
- aizliegums Paveikta darbība --> aizliegt (1).
- ieilgums Paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt.
- iesegums Paveikta darbība, rezultāts --> iesegt; ieklājums (1).
- iestigums Paveikta darbība, rezultāts --> iestigt.
- izlīgums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt.
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- nobeigums Paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2); aizliegums.
- nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1); tas, ar ko (kas) ir nosegts.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2); tas, ar ko (kas) ir nosegts.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3).
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4).
- pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
- pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1).
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2).
- pieaugums paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta.
- piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(1); tas, ko izmanto (kā) piesegšanai.
- piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(2).
- pieslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3).
- sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(2).
- sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(3).
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(1).
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(2); saistījums, savienojums.
- saslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt(1).
- saspriegums Paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt 1(1).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6).
- sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1); veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
- sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (1).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (3).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (5).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (6).
- slēgums paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1).
- snigums Paveikta darbība, rezultāts --> snigt.
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (1).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5).
- uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
- uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1).
- uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2).
- zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība.
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- saraidīt Pavirši sašūt, sadiegt.
- varzāt Pavirši šūt, diegt.
- šūstīt Pavirši šūt, piediegt.
- sašūstelēt Pavirši, ne visai rūpīgi sašūt; sadiegt.
- ķep-ļep Pavirši, sasteigti.
- kā nokaitēts pavisam sarkans, spilgti sarkans.
- pazagties Pazagt.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
- satīt makšķeri pazust, aizbēgt.
- kacēt Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
- kacerēt Pēc kaut kā sniegties.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
- nopeilēt Peilēt un pabeigt peilēt.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- ieklēgāties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis).
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
- notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- (ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- sastiknīties Pēkšņi norimt, sastingt.
- apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
- šķilt Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt.
- nopeldēt Peldēt un pabeigt peldēt.
- izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām.
- tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks.
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- privātapsūdzētājs Persona, kam tiesība iesniegt privātapsūdzību.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
- koņs Persona, kas pārnēsā no kameras uz kameru aizliegtas mantas vai zīmītes.
- abstinents Persona, kas prasa atteikties no alkoholiskiem dzērieniem, aizliegt to ražošanu un pārdošanu.
- komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas.
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
- netiešā runa personas izteikuma atstāstījums palīgteikuma veidā.
- biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi.
- uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt.
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
- perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā.
- piezarot Pieaugt ar zariem.
- daaugt Pieaugt pie kā.
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- cilt Pieaugt, celties (piemēram, rūgstot).
- sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm.
- sadzildēt Pieaugt, sadzīt.
- dokanaķ Piebeigt.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- samētāties piebriest, izaugt.
- Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija.
- iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
- oferte Piedāvājums noslēgt darījumu ar nosacījumiem.
- piesvilt Piedegt (par ēdienu, arī par trauku ar ēdienu).
- piečurēt Piedegt, piecepties.
- piegruzdēt Piedegt.
- lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra.
- uztrāklēt Piediegt (uz kā, kam virsū).
- pierostīt Piediegt, piešūt, piestiķēt.
- pieraistīt Piediegt, piešūt.
- pieraidīt Piediegt, sašūt lieliem dūrieniem.
- drākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
- drāklēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
- trākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem.
- pietrākelēt Piediegt.
- pietrāklēt Piediegt.
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- spērāgs pieguļnieku būda (divi krustām sacelti un ar segu pārsegti koki).
- dajūgt Piejūgt (zirgu).
- pieknabināt Piejūgt.
- aizkarināt Piekarināt (kam priekšā); aizkārt; karinot (ko) aizsegt.
- piebļaut Piekliegt (1).
- piebrēkt Piekliegt (1).
- piebļaut Piekliegt (2).
- piebrēkt Piekliegt (2).
- aizbumbāt Piekliegt.
- piekrākt Piekliegt.
- aizkvēpināt Piekūpināt, aizsegt ar kvēpiem, dūmiem.
- smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas.
- noslomēt Pieķert, pārsteigt.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt.
- piedrēbt Pielīt, piesnigt.
- adorēt Pielūgt.
- pārlūgt Pielūgt.
- uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju.
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- piemigt Piemiegt.
- pieņiebt Piemiegt.
- damigt Piemigt.
- piemost Pieminēt, atjēgties pēc kāda nelaba darba.
- apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.).
- aizkraupēt Piepildīties, aizaugt ar kraupi.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
- post scriptum pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar P. S.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- piecilt Pierūgt.
- aizjūgt Piesaistīt (darba dzīvnieku) transportlīdzeklim, darba rīkam; _(biežāk)_ iejūgt.
- cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra.
- ievilkt nāsīs piesavināties; nozagt.
- iesūkt Piesavināties; nozagt.
- piesist Piesavināties; nozagt.
- ottiriķ Piesegt kabatzagli zādzības laikā.
- dametināt Piesiet (iejūgtu zirgu).
- dagrožāt Piesiet ar grožiem (zirgu ar neizjūgtu pajūgu).
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
- piejāties Pieskriet, piesteigties.
- ieštepselēt Pieslēgt elektrisku aparātu strāvai; ieslēgt strāvu.
- daslēgt Pieslēgt, aizslēgt (piemēram, durvis).
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- pieklēpt Pieslēgt.
- ports Pieslēgvieta - punkts, kurā pie datora vai mikroprocesora datorkopnes pieslēgta ārējā ierīce.
- piesniekties Piesniegties.
- pielepīt Piesnigt (ar slapju sniegu).
- piedrabļāt Piesnigt (par slapju sniegu).
- piekupenēt Piesnigt, tā ka veidojas kupenas.
- piegrūst Piesnigt.
- pielepēt Piesnigt.
- pienākt Piesnigt.
- aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- aizšpļaut Piespļaut (un tādā veidā pārklāt, noslēgt).
- piekniepēt Piespraust, piediegt.
- dašaut Piesteigt.
- dasteigties Piesteigties.
- piegrūsties Piesteigties.
- piesmukt Piesteigties.
- piespurdzīties Piesteigties.
- piesteigt Piesteigties.
- piestrigt Piestigt.
- apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.); pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- aiztecināt Pietecināt pilnu un tādā veidā noslēgt.
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
- izķērkties Pietiekami kliegt.
- piejumt Pietiekoši nosegt ar jumtu.
- atrūgties Pietiekoši rūgt.
- apgalēt Pieveikt, uzveikt, pārspēt, pabeigt.
- ad acta pievienot aktīm, izbeigt.
- izkupināt Pievienot paniņas pienam un ļaut tam sarūgt.
- piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā.
- piesazagties Piezagties (pie kā).
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
- žiebt Pīkstēt, žēli kliegt.
- nopiķot Piķot un pabeigt piķot.
- nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- aizgājums Pilnībā pabeigta aiziešanas darbība.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe; pabeigtība (1).
- pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
- nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- pielikt (kam) punktu pilnīgi pabeigt, izbeigt (ko).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu.
- kleistotēcijs Pilnīgi slēgts dažu asku sēņu augļķermenis.
- perfekts pilnīgs, ļoti labs; lielisks; arī nobeigts, pabeigts.
- komercpilnvara Pilnvara, kuru izdod komersants pilnvarojot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt noteikta veida darījumus vai arī slēgt atsevišķus darījumus.
- parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
- drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem.
- otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
- Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu.
- Īli Pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.).
- Aberdīna Pilsēta ASV (_Aberdeen_), Vašingtonas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija Pilsēta ASV ("Alexandria"), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
- Anakortisa Pilsēta ASV ("Anacortes"), Vašingtonas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtonhaitsa Pilsēta ASV ("Arlington Heights"), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Tenesī štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beinbridžailenda Pilsēta ASV ("Bainbridge Island"), Vašingtonas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Ilinoisas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilingema Pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beningtona Pilsēta ASV ("Bennington"), Vērmontas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Ilinoisas štatā, 78700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Indiānas štatā, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Minesotas štatā, 86300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bremertona Pilsēta ASV ("Bremerton"), Vašingtonas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Aiovas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Vērmontas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Viskonsinas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeini Pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Džordžijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Kentuki štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Vašingtonas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demoina Pilsēta ASV ("Des Moines"), Vašingtonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtonhilsa Pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Jūtas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Ņūmeksikas štatā, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Federalveja Pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Pilsēta ASV ("Grandview"), Vašingtonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtonbīča Pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Indiānas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Rirtumvirdžīnijas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakimo Pilsēta ASV ("Yakima"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kelso Pilsēta ASV ("Kelso"), Vašingtonas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenevika Pilsēta ASV ("Kennewick"), Vašingtonas štatā, 77400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenta Pilsēta ASV ("Kent"), Vašingtonas štatā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leisi Pilsēta ASV ("Lacey"), Vašingtonas štatā, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Vašingtonas štatā, 59600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona-Fejita Pilsēta ASV ("Lexington-Fayette"), Kentuki štatā, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Nebraskas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lindena Pilsēta ASV ("Lynden"), Vašingtonas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longvjū Pilsēta ASV ("Longview"), Vašingtonas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavingtona Pilsēta ASV ("Lovington"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Vašingtonas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mozisleika Pilsēta ASV ("Moses Lake"), Vašingtonas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Vašingtonas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("Newcastle"), Vašingtonas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okhārbora Pilsēta ASV ("Oak Harbor"), Vašingtonas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olimpija Pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pesko Pilsēta ASV ("Pasco"), Vašingtonas štatā, 68600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portvašingtona Pilsēta ASV ("Port Washington"), Viskonsinas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portendželesa Pilsēta ASV ("Porta Angeles"), Vašingtonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pulmena Pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rentona Pilsēta ASV ("Renton"), Vašingtonas štatā, 98400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričlenda Pilsēta ASV ("Richland"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas krastos, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sietla Pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedīvotāju (2014. g.).
- Šorlaina Pilsēta ASV ("Shoreline"), Vašingtonas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sauthila Pilsēta ASV ("South Hill"), Vašingtonas štatā, 53400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Spokena Pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanisaida Pilsēta ASV ("Sunnyside"), Vašingtonas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoma Pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toringtona Pilsēta ASV ("Torrington"), Konnektikutas štatā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vankūvera Pilsēta ASV ("Vancouver"), Vašingtonas štatā, 169300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašona Pilsēta ASV ("Vashon"), Vašingtonas štatā, 10600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Greiema Pilsēta ASV ("Vašingtonas"), Vašingtonas štatā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Volavola Pilsēta ASV ("Walla Walla"), Vašingtonas štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Ilinoisas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Indiānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Jūtas štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Misūri štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Floridas štatā, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Venačī Pilsēta ASV ("Wenatchee"), Vašingtonas štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilmingtona Pilsēta ASV ("Wilmington"), Delavēras štatā, 71800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Delavēras grīvā.
- Vilmingtona Pilsēta ASV ("Wilmington"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilmingtona Pilsēta ASV ("Wilmington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 113600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērtingtona Pilsēta ASV ("Worthington"), Minesotas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērtingtona Pilsēta ASV ("Worthington"), Ohaio štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Aksuma Pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā ("Axum"), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
- Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gāntoka Pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Gangtok"), Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jafa Pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
- Loverhata Pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Porirua Pilsēta Jaunzēlandē, Velingtonas piepilsēta, 48400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bērlingtona Pilsēta Kanādā ("Burlington"), Toronto piepilsēta, 164400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjantaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangtan"), Hunaņas provincē, 561700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bebingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dārlingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Darlington"), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voringtona Pilsēta Lielbritānijā ("Warrington"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Āgtekerke Pilsēta Nīderlandē ("Aagtekerke"), Zēlandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nigtevehta Pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auerbaha Pilsēta Vācijā ("Auerbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bargteheide Pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēneka Pilsēta Vācijā ("Schoeneck/Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Telgte Pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- landfogteja Pilsētas (pils) lauku novads līdz 17. gs., ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti.
- būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
- indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- papīt Pīt un pabeigt pīt.
- uzpīt Pīt un pabeigt pīt.
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
- vācele Pīts trauks, grozs ar segtu virsu.
- barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs).
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- noplanēt Planēt (visu laikposmu) un pabeigt planēt.
- izplānot Plānot un pabeigt plānot.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
- azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
- noplatinēt Platinēt un pabeigt platinēt.
- Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem.
- pieplukt Plaucējot mainīt krāsu vai tās spilgtumu.
- daplaūkt Plaukt un pabeigt plaukt.
- loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
- noplenderēt Plenderēt (visu laikposmu) un pabeigt plenderēt.
- paplēnēt Plēnēt un pabeigt plēnēt.
- noplītēt Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari.
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- amigdalīns Plūmju u. c. augļu kauliņu rūgtviela (ar rūgto mandeļu smaržu), kurai sadaloties, rodas zilskābe.
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- aiztērzēt Pļāpājot sasniegt.
- piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
- nopļāpāt Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- nopļāpāties Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- kajurs Polārajos apgabalos - polārkamanās iejūgtu suņu dzinējs.
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
- nopolsterēt Polsterēt un pabeigt polsterēt.
- bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu.
- slēgtā porainība porainība, ko rada slēgtās poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
- eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās.
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- maksimumbaltais Potenciāls signāla kustības punktā, kuru pieļaujams sasniegt pārraidāmā attēla gaišākajām daļām.
- izpotēt Potēt un pabeigt potēt (kokus).
- nopotēt Potēt un pabeigt potēt.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību.
- paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt; arī palūgt.
- nopratināt Pratināt un pabeigt pratināt.
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, picējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu.
- kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.
- nopresēt Presēt un pabeigt presēt.
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā.
- militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
- protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
- paralēlais printeris printeris, ko paredzēts pieslēgt datora paralēlajai pieslēgvietai. Paralēlo printeri ir vieglāk instalēt un lietot nekā seriālo printeri, bet tā novietošanas attālums no datora ir ierobežots.
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi.
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus.
- ataugsme Process --> ataugt; ataugšana.
- dīgšana Process --> dīgt.
- bēgšana Process, darbība --> bēgt.
- sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo.
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri.
- testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
- segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
- pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu.
- tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces.
- uzprojektēt Projektēt un pabeigt projektēt.
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
- pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
- nopūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt.
- nopūderēties Pūderēties un pabeigt pūderēties.
- pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
- muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu.
- dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
- Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā.
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
- Peucedanum palustre purva rūgtdille.
- Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma.
- pažirgs Puslīdz možs vai spirgts.
- koniskais pusloks pusloks ar konisku nenoslēgtu cilindrisku virsmu.
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
- Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m.
- Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m.
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā ("Arabian sea"), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m.
- Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m.
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m.
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru.
- Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m.
- Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja.
- Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m.
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m.
- Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km.
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
- fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā.
- dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- aizpušķot Pušķojot aizsegt.
- uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
- nopušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
- sapušķot Pušķot un pabeigt pušķot.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- piepūst Pūšot saspriegt, arī izplest (ko).
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.
- saputeņot Puteņojot sasnigt.
- atputināt Putinot atsegt.
- tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
- kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
- kupot Putot, rūgt.
- izpūžņot Pūžņot un pabeigt pūžņot.
- anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija.
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- saklunkšināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- saklunkšķināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- sērīt Radīt rūgtu, sēru garšu; sērēt (2).
- sērēt Radīt rūgtu, sēru garšu.
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
- šlankstēt Radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā.
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- šiept Rādīt zobus ņirdzīgā smīnā; ņirgt, ņirgāties.
- airīt Rādīt, ņirgt zobus, smieties.
- aisīt Rādīt, ņirgt, atiezt zobus.
- aizīt Rādīt, ņirgt, atiezt zobus.
- sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
- norādīt rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās.
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- noraidīt Raidīt un pabeigt raidīt (informāciju, signālus).
- noventēt Raiti darot pabeigt darbu.
- atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko).
- klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- noraksturot Raksturot un pabeigt raksturot.
- orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s.
- romove Rāmava - svētbirzs, vieta, kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- centrālsijas rāmis rāmis ar vienu slēgtu profila garensiju un balsteņiem agregātu stiprināšanai.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- norāpot Rāpot (visu laikposmu) un pabeigt rāpot.
- uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
- attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
- timerēt Rāt, bārt; brēkt, kliegt.
- tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi.
- kulba Rati, ragavas ar segtu virsu.
- izrāties Rāties un pabeigt rāties.
- nosarāties Rāties un pabeigt rāties.
- noraukt Raucot nobeigt (adījumu).
- bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
- činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
- Washingtonia robusta raupjā vašingtonija.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- noravēt Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
- noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
- noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles).
- noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
- uzražot Ražot un pabeigt ražot.
- izreaģēt Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).
- uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
- aizrēkt Rēcot apdullināt, piekliegt.
- izrediģēt Rediģēt un pabeigt rediģēt.
- manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
- sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
- sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- aizslēgties Refl. --> aizslēgt (1).
- aizslēgties Refl. --> aizslēgt (2).
- aizžņaugties Refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam.
- apsegties Refl. --> apsegt (1).
- apžņaugties Refl. --> apžņaugt.
- atjūgties Refl. --> atjūgt; izjūgties.
- atsegties Refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties.
- atsegties Refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties.
- iemiegties Refl. --> iemiegt; tikt iemiegtam.
- ieslēgties Refl. --> ieslēgt (3).
- iežņaugties Refl. --> iežņaugt (1).
- miegties Refl. --> miegt (1).
- miegties Refl. --> miegt (2).
- nožņaugties Refl. --> nožņaugt.
- pārsegties Refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1).
- piemiegties Refl. --> piemiegt(1); tikt piemiegtam.
- piemiegties Refl. --> piemiegt(2); tikt piemiegtam.
- pieslēgties Refl. --> pieslēgt (2); tikt pieslēgtam.
- sabeigties Refl. --> sabeigt(1); tikt sabeigtam.
- samiegties Refl. --> samiegt(1).
- samiegties Refl. --> samiegt(2); tikt samiegtam.
- saslēgties Refl. --> saslēgt(1); tikt saslēgtam.
- saspriegties Refl. --> saspriegts 1; tikt saspriegtam.
- slēgties Refl. --> slēgt(1); tikt slēgtam.
- uzsegties Refl. --> uzsegt; tikt uzsegtam.
- žņaugties Refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam.
- omnibuss Regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve.
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju.
- izregulēt Regulēt un pabeigt regulēt.
- neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā.
- ieskaitīt Reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu).
- šļēpāt Reizē līt un snigt.
- šļerpēt Reizē līt un snigt.
- šļogāt Reizē līt un snigt.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
- izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
- kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt.
- faktūra Rēķins (par pircējam nosūtītām vai izsniegtām precēm, kā arī par izdevumiem, kas jāsedz pircējam); faktūrrēķins.
- faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem.
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus.
- misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai, sniegt sociālu un elementāru medicīnisku palīdzību.
- daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
- sūreles Rēmens, rūgtas atraugas.
- remingtons Remingtona un dēlu ieroču fabrikas konstruēta amerikāņu rakstāmmašīna.
- remingtens Remingtons.
- izremontēt Remontēt un pabeigt remontēt.
- gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi).
- karstā nodrose rezervēšanas veids, kas paredz, ka dublējošā sistēma visu laiku atrodas ieslēgtā (darba) stāvoklī, darbojas vienlaicīgi ar pamatsistēmu un var jebkurā momentā pārņemt tās funkcijas.
- atsegums Rezultāts --> atsegt (2).
- degums Rezultāts --> degt 1(1).
- dīgums Rezultāts --> dīgt (1); sadīguši augi (parasti lielākā platībā).
- ieslēgums Rezultāts --> ieslēgt (3).
- iestingums Rezultāts --> iestingt.
- noaugums Rezultāts --> noaugt (3).
- novārgums Rezultāts --> novārgt (1).
- pārsniegums Rezultāts --> pārsniegt (2).
- saaugums Rezultāts --> saaugt(1).
- saaugums Rezultāts --> saaugt(4).
- sadegums Rezultāts --> sadegt 1(3); sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
- sadugums Rezultāts --> sadugt(1); sadrūmums.
- saīgums Rezultāts --> saīgt.
- sarūgums Rezultāts --> sarūgt.
- savārgums Rezultāts --> savārgt (1); arī slimība.
- aizjūgums Rezultāts, pabeigta darbība --> aizjūgt.
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- izriet Riet un pabeigt riet.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
- pagaidas Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
- pagaidi Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
- RPT Rīgas Paraugtipogrāfija.
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
- Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī.
- nokārtot formalitātes rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- noripināt Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt.
- noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noripot Ripot (visu laikposmu) un pabeigt ripot.
- tirgoties risināt politiskas intrigas, slēgt vienošanās.
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- aizkasties Rokot sasniegt, aizrakties prom.
- atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- karpents Romiešu divjūgu divriči, sānos slēgti, ar spraišļotu aizsargjumtu.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu.
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem.
- norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
- kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
- čābt Rūgstot celties, pieaugt tilpumā.
- izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- daaugt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- darūgt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- kupučot Rūgt, celties augšup.
- čāpt Rūgt, piebriest.
- čūbarāt Rūgt.
- kobēt Rūgt.
- rēgt Rūgt.
- umbt Rūgt.
- Leucopaxillus amarus rūgtā baltmietene.
- drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella").
- Gentianella amarella rūgtā drudzenīte.
- šķērma rūgta garša mutē.
- angostūra Rūgta garšas piedeva degvīnam un liķierim.
- Iberis amara rūgtā ibēre.
- kresse Rūgtā ķērsa ("Cardamine amara").
- Cardamine amara rūgtā ķērsa.
- Pertusaria amara rūgtā pertuzārija.
- kamolainā rūgtlape rūgtā rūgtlape.
- Saussurea amara rūgtā rūgtlape.
- Hypholoma fasciculare rūgtā sērsēne.
- pikrīns Rūgta viela, ko dabū no uzpirkstītes, "Digitalis purpurea".
- cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
- cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
- bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”).
- Polygala amarella rūgtā ziepenīte.
- ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella").
- Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs.
- sasūrot Rūgtam kļūt.
- gaužasaaras Rūgtas asaras.
- Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
- Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms.
- rūgtņi Rūgtdilles - čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum").
- peucedanum Rūgtdilles.
- briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria").
- kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
- kalnu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum").
- purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra").
- rūgtine Rūgtene ("Gratiola").
- rūktene Rūgtene.
- gratiola Rūgtenes.
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
- kirasao Rūgteni salds pomeranču liķieris.
- salkens rūgteni salds.
- rūgtensalds Rūgteni salds.
- rūgtensīvs Rūgteni sīvs.
- rūgtīgs Rūgtens, parūgts.
- rūgtenīgs rūgtens.
- rūtans rūgtens.
- rūgtans Rūgtens.
- ārstniecības rūgtene rūgteņu suga ("Gratiola officinalis").
- rūgtsalds Rūgti salds.
- Karakuls Rūgti sāļš beznotekezers Pamira ziemeļu daļā 3914 m vjl., Tadžikistānā, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - \~33 km, platums - 23,3 km, lielākais dziļums - 236 m.
- rūgtaudze Rūgtlape.
- saussurea Rūgtlapes.
- rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem.
- picris Rūgtpienes.
- daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris echioides").
- mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("Picris hieracioides").
- akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā.
- auranciamarīns Rūgts glikozīns apelsīna mizā.
- kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles.
- apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu.
- balzams Rūgts stiprais alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir drogu izvilkumi etilspirtā.
- mirnules Rūgts upmalu augs, ko izmanto kā klepus zāles.
- sūrains Rūgts, dzēlīgs.
- gašs Rūgts, kodīgs.
- sērs Rūgts, negaršīgs.
- sārs Rūgts, sājš.
- gaizs Rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- centrs Rūgts, sīvs.
- brauls Rūgts, skāņš, negaršīgs (parasti par alu vai citu dzērienu).
- rūts Rūgts.
- sarūgtējis Rūgts.
- sērs Rūgts.
- sūrība Rūgtums, sāpes, nelaime, ciešanas.
- sājība Rūgtums, sūrums.
- rūgtība Rūgtums.
- rūgtme Rūgtums.
- sāšība Rūgtums.
- norumelēt Rumelēt un pabeigt rumelēt; izrumelēt.
- norumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt; izrumulēt.
- izrumulēt Rumulēt un pabeigt rumulēt.
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- norunāt Runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt.
- norunāt Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
- darunāt Runāt un pabeigt runāt.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- kirkaķ Runāt, kliegt.
- karkaķ Runāt, Kliegt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi.
- nomīcīt Rūpīgi mīcīt un pabeigt mīcīt.
- aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
- sariesties Saaugt (3).
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
- sacementēties saaugt; saliedēties.
- sabēgties Sabēgt, paslēpties.
- samuģīt Sabēgt; saskriet.
- samukt Sabēgt.
- sabendēt Sabeigt (1).
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1).
- dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties.
- sabendēties Sabeigties.
- personu sabiedrība sabiedrība (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība), kura tiek dibināta un darbojas uz dibinātāju noslēgtā līguma pamata.
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- sastigt Sabiezēt, sastingt.
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- gražot Sabozgties, apvainoties.
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko).
- zirgu braukšanas sports sacensības, kurās sportists vada iejūgtu zirgu vai zirgu kopu; šai sporta veidā ietilpst rikšošanas ātruma sacensības un pajūgu sacensības.
- bristies Sacensties brišanā; slēgt derības, kurš dziļāk iebridīs.
- aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
- izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt.
- sasvilt Sadegt 1.
- sadedzināt Sadegt 2.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
- izkvēpēt Sadegt, izkūpēt.
- izoglīties Sadegt.
- sadedzēt Sadegt.
- uzkūpēt Sadegt.
- apkamsīt Sadiegt apkārt.
- satrākelēt Sadiegt divus auduma gabalus kopā.
- sajekāt sadiegt.
- daidzīt Sadiegt.
- naidzīt Sadiegt.
- sadaidzīt Sadiegt.
- sadiegalēt Sadiegt.
- sadrākelēt Sadiegt.
- sadrāklēt Sadiegt.
- sametināt Sadiegt.
- sašūdīt Sadiegt.
- sašūstīt Sadiegt.
- apdiega Sadiegts drēbes gabals.
- aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā).
- sanākt Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām).
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties.
- izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties.
- nodīgt Sadīgt.
- noknist Sadīgt.
- pieasnot Sadīgt.
- pieknist Sadīgt.
- saknist Sadīgt.
- saknitēt Sadīgt.
- sasabozties Sadusmoties, saīgt (par cilvēku).
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- apšķermīties Sadusmoties, saīgt.
- sapuktēties Sadusmoties, saīgt.
- sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
- apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- saduzt saīgt, nonākt sliktā omā.
- grezot Saīgt, sapīkt.
- sažurbt Saīgt, sapīkt.
- noīgt Saīgt.
- saīgnoties Saīgt.
- saīgņoties Saīgt.
- sapilkt Saīgt.
- pakārtojuma saiklis saiklis, kas saista palīgteikumu ar virsteikumu vai divus savstarpēji pakārtotus palīgteikumus.
- sakārtojuma saiklis saiklis, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, vienlīdzīgus palīgteikumus, neatkarīgas teikuma daļas vai teikumus tekstā.
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- piesaimniekot Saimniekojot sasniegt.
- nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot.
- giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- tā kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
- līdz kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz
- pirms saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma un nosacījuma attieksmēm starp tiem
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- gan saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
- ciki Saista virsteikumu ar papildinātāja palīgteikumu.
- čohnīt Sajēgt, izprast.
- čoknīt Sajēgt, izprast.
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
- sajūgot Sajūgt; savienot; sasiet plostu.
- sakuplēt Sajūgt.
- aizraut elpu sajūsmināt, pārsteigt.
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim).
- (kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
- spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
- kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
- iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
- visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas.
- sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
- (dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
- acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts.
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
- mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida.
- kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts.
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
- kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini.
- duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- (un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
- miegs nav nevienā acī saka, ja nevar aizmigt.
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
- aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
- met un braucam saka, kad laiks (ko) beigt.
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
- tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
- iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums.
- sabļaut Sakliegt (1).
- sabrēkt Sakliegt (1).
- sabļaut Sakliegt (2).
- sabrēkt Sakliegt (2).
- sabļaut Sakliegt (3).
- sabrēkt Sakliegt (3).
- dakliegt Sakliegt.
- sabļauties Sakliegties (1).
- sabrēkties Sakliegties (1).
- sabļauties Sakliegties (2).
- sabrēkties Sakliegties (2).
- sabļauties Sakliegties (3).
- kaukāties Sakliegties, sasaukties.
- sasakliegties Sakliegties.
- plikas (arī atkailinātas) saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
- dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt.
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs.
- sūnēt sākt apaugt ar sūnām.
- vārāt Sākt apaugt ar zirnekļu tīkliem.
- dīgt Sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- ieaudzēties Sākt augt, iesakņoties.
- iesirt Sākt augt, izdīgt.
- iesirties Sākt augt, izdīgt.
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- knist Sākt dīgt (parasti par sēklām).
- ielapot Sākt dīgt, sākt veidot lapas.
- aizdīgt Sākt dīgt, uzdīgt.
- aizdeidzēt Sākt dīgt.
- apknist Sākt dīgt.
- ieknist Sākt dīgt.
- aizsēkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
- aizsērkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
- aizgārkties Sākt gārgt, krākt.
- iesukt Sākt griezties, sasniegt vajadzīgos apgriezienus.
- sasajemties Sākt intensīvi rūgt.
- sājēt sākt kļūt rūgtam.
- uzkurties Sākt kurties, iedegties ar pietiekamu liesmu, lai tūlīt nenodzistu.
- ieskvirbināt Sākt rakt (un nepabeigt).
- aizrūgt Sākt rūgt.
- apsirkt Sākt rūgt.
- sūrt sākt rūgtēt.
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām.
- laist kājas vaļā sākt skriet; bēgt.
- sasmelgt Sākt smelgt.
- sasajemties Sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās).
- aiztirpt Sākt tirpt (sastingt).
- aizvārgt Sākt vārgt (slimot).
- ieziedēt Sākt ziedēt, pelēt, vai apaugt ar sūnām.
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi.
- samieroties Salabt, izlīgt; samierināties.
- izlabt Salabt, izlīgt.
- savārkšķot Salāpīt, sadiegt.
- savārpt Salāpīt, sadiegt.
- pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos.
- kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā.
- sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbavietu, darbu).
- saderēt Salīgt (kādu) darbam.
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā.
- saderēt Salīgt darbā (pie darba devēja).
- ielīkt Salīgt īrnieku.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- aplīgties Salīgt visu nepieciešamo.
- dalīgt Salīgt, nolīgt papildus; panākt papildus vienošanos.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
- noderināt Salīgt.
- sadarēt Salīgt.
- salīkt Salīgt.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš.
- mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3).
- mīna Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai.
- lumstes Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis.
- lumsti Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis.
- lumsts Salmu pinums, ko apsegt lecektis.
- lāpis Salmu sega, ar ko apsegt lecektis pret salnām.
- ringt Salt, stingt.
- rinkt Salt, stingt.
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m).
- saprasīt Salūgt.
- uzmaksāt Samaksāt vairāk, nekā ir vērts, nolīgts u. tml.; samaksāt papildus.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- pasagrābāties Sameklēt un nozagt.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- pakluss Samērā mazrunīgs; arī samērā noslēgts, apvaldīts.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
- paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
- pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
- samērkties samērkt pietiekošā daudzumā, pabeigt mērcēt (linus).
- aizverkšķīt Samiegt (acis).
- aizveršķīt Samiegt (acis).
- verkšt Samiegt (acis).
- saņērgt Samiegt, saraukt.
- saņirgt Samiegt, saraukt.
- saļubt Samierināties, izlīgt.
- apmīt Saminot nobeigt (daudz sīku dzīvnieku).
- sastomīt samulsināt, pārsteigt.
- izsanēt Sanēt un pabeigt sanēt.
- īvināt Sanēt, vīvināt; kliegt, brēkt.
- ņirkt Saniknot, atņirgt (zobus).
- nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- fotalģija Sāpes acīs no spilgtas gaismas.
- smildzēt Sāpēt, smelgt.
- aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
- aizvainojošs Sāpinošs, sarūgtinošs, nesmalkjūtīgs, nievājošs.
- piesapņot Sapņojot sasniegt.
- pārsapnāt Sapņot un pabeigt sapņot (miegā).
- nosapņot Sapņot un pabeigt sapņot; izsapņot.
- izsapņot Sapņot un pabeigt sapņot.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- piefilmēt Saprast, apjēgt.
- pierubīt Saprast, apjēgt.
- saģisties Saprast, apjēgt.
- samost Saprast, apjēgt.
- samosties Saprast, apjēgt.
- uzjēgt Saprast, apjēgt.
- atčohņīt Saprast; atjēgties.
- atčoknīt Saprast; atjēgties.
- seža Sargtornis.
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- mutvārdu žurnāls sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans.
- atkupt Sarūgt (par pienu).
- saburbēt Sarūgt, sasmakt.
- saburbt Sarūgt, sasmakt.
- sakupučot Sarūgt.
- sapukāt Sarūgt.
- saraugt Sarūgt.
- sašķēst Sarūgt.
- sasājēt Sarūgtēt.
- sasūrēt Sarūgtēt.
- rūgts piliens sarūgtinājums.
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
- gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
- gaudēt Sarūgtināt, novest līdz asarām.
- sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
- žultīt Sarūgtināt, sariebt.
- iegruzīt Sarūgtināt; sagādāt rūpes.
- sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
- rashods Saruna vai kāda darbība ir pabeigta.
- saklidzināt Sasaukt, sakliegt.
- saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem.
- saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt.
- salellināt Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām.
- sadeķot Sasegt ar segu.
- sasegties Sasegt sev (piemēram, vairākas segas).
- sasegties Sasegt sevi.
- saklāties Sasegties.
- sasasegties Sasegties.
- saguimt Sasirgt, saslimt.
- salāst Sasirgt.
- akordierēt Saskanēt, saderēt, salīgt.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- sadrāzt Saskriet, sabēgt.
- piegubt Saslīgt, saplakt.
- saskurbt Saslimt, savārgt.
- iegūt Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi).
- nodurēt Sasniegt (dibenu).
- iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- aizsniegt Sasniegt (kādu kvalitātes pakāpi).
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
- aizsniegt Sasniegt (ko agrāk iecerētu).
- iekarot Sasniegt (ko grūti pieejamu); sasniegt un izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu stāvokli, attiecības).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
- durēt Sasniegt (pamatu, dibenu).
- aizsniegt Sasniegt (piemēram, apjomu, svaru).
- piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu.
- gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- uzdūrēt Sasniegt ar kājām (ūdenstilpes dibenu).
- aizpenterēties Sasniegt ar pūlēm, aizvilkties.
- aizkleināt Sasniegt ar pūlēm.
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- uzlaboties sasniegt augstāku pakāpi, dot kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus (par parādībām sabiedrībā)
- mest augstu vilni sasniegt augstu pakāpi.
- sist (arī mest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi.
- uzmest (arī uzsist) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi.
- uzsist (arī uzmest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi.
- nobeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā līdz galam.
- nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
- nobriest Sasniegt fiziskās attīstības briedumu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nobriest Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai).
- nobumbot Sasniegt labu rezultātu ķegļu spēlē.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem).
- iekužņāties Sasniegt noteiktu līmeni.
- iekužoties Sasniegt noteiktu līmeni.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties.
- ievecēt Sasniegt noteiktu vecumu.
- ievecēties Sasniegt noteiktu vecumu.
- dibinēt dibinu sasniegt pamatu.
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- uzstādīt pirmrekordu sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu); izbeigties.
- beigties Sasniegt savas izplatības robežu.
- aizspārdīties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
- aizspirināties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
- aizspurināties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
- trāpīt mērķī sasniegt vajadzīgo rezultātu.
- tikt uz ciņa sasniegt vēlamo stāvokli; būt vēlamajā stāvoklī.
- aizdzīvot Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu; nodzīvot.
- tiekt Sasniegt, iemantot.
- izpīrēt Sasniegt, panākt, sagādāt.
- gaņģēt Sasniegt, panākt; rūpēties.
- aizkamīties Sasniegt, pārvarot citu pretestību.
- aizprasīties Sasniegt, prasot ceļu.
- gaust Sasniegt, saņemt.
- aizkacēt Sasniegt, satvert.
- sakancēt sasniegt.
- saķibināt sasniegt.
- sastiept sasniegt.
- aizsniekt Sasniegt.
- atsniegt Sasniegt.
- izdūrēt Sasniegt.
- pagaut Sasniegt.
- piekacēt Sasniegt.
- piesniegt Sasniegt.
- sakacēt Sasniegt.
- satiekt Sasniegt.
- snēgt Sasniegt.
- uzkacēt Sasniegt.
- sakrist Sasnigt.
- izsprēgt Sasprāgt, sākt sprēgāt; izsprēgāt.
- izsprēgāt Sasprāgt, sākt sprēgāt.
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
- saspringt Saspriegt 1 (1).
- uzvilkt loku saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu.
- saspringt Saspriegties (1).
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- steķi Saspriegtu stīgu balsts (stīgu instrumentiem).
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- saspriegt Saspringt 1(1).
- saspriegt Saspringt 1(2).
- sastrēgt Saspringt 1(2).
- saspriegt Saspringt 1(3).
- saspriegt Saspringt 1(4).
- sagrūst Sasteigt.
- saskubt Sasteigt.
- sasteidzināt Sasteigt.
- apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt.
- saklipt Sastingt (no aukstuma).
- sadrūgt Sastingt (salā).
- atstibt Sastingt no aukstuma.
- saklipt Sastingt, notirpt, kļūt nejūtīgam.
- sastringt Sastingt, notirpt.
- driznēt Sastingt, sasalt.
- drūdzēt Sastingt, sasalt.
- stipt Sastingt, taisni stiepties.
- apstingt Sastingt.
- iestingt Sastingt.
- sadingt Sastingt.
- sastipt Sastingt.
- saspraisloties Sastrēgt.
- sasprostoties Sastrēgt.
- sasprūdīties Sastrēgt.
- sastrēgties Sastrēgt.
- obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
- sarostīt Sašūt lieliem dūrieniem, sadiegt.
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt; aiztīstīt.
- aizsitināt Satinot aizsegt.
- aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
- dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā.
- aukot Saukt, kliegt.
- ūkšņāt Saukt, kliegt.
- terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
- nosautēt Sautēt un pabeigt sautēt.
- sagubīt Savākt, sazagt.
- cerebrotonija Savaldība, piesardzība un noslēgtība kā rakstura īpašība.
- durnēt Savārgt (par aitu).
- sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā.
- sačākstēt savārgt, novārgt (par augiem).
- apļimt Savārgt, saslimt.
- saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā.
- varažāt Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
- varažot Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
- važarēt Savārstīt, sadiegt.
- važerēt Savārstīt, sadiegt.
- važerēt Savārstīt, sadiegt.
- saverkšīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saverkšīties Saviebties (par seju, tās daļām); samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
- saverkšķīties Saviebties (par seju, tās daļām); samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
- augšus Savienojumā "augšus augt" izsaka darbības "augt" pastiprinājumu.
- beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
- kāpt Savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs.
- ķega Savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt.
- tik Savienojumā "ne tik", parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- nobrīnīties Savienojumā "nevarēt nobrīnīties": nevarēt beigt brīnīties.
- nodusmoties Savienojumā "nevarēt nodusmoties": nevarēt beigt dusmoties.
- noerroties Savienojumā "nevarēt noerroties": nevarēt beigt erroties.
- nogausties Savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties.
- nogremsties Savienojumā "nevarēt nogremzties": nevarēt beigt gremzties.
- nogremzties Savienojumā "nevarēt nogremzties": nevarēt beigt gremzties.
- noklausīties Savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties.
- nolasīties Savienojumā "nevarēt nolasīties": nevarēt beigt lasīt (parasti ko interesantu).
- nolielīt Savienojumā "nevarēt nolielīt": nevarēt beigt lielīt.
- nolielīties Savienojumā "nevarēt nolielīties": nevarēt beigt lielīties.
- nopriecāties Savienojumā "nevarēt nopriecāties": nevarēt beigt priecāties.
- nopukoties Savienojumā "nevarēt nopukoties": nevarēt beigt pukoties.
- nosirdīties Savienojumā "nevarēt nosirdīties": nevarēt beigt sirdīties.
- noslavēt Savienojumā "nevarēt noslavēt": nevarēt beigt slavēt.
- nosodīties Savienojumā "nevarēt nosodīties": nevarēt beigt sodīties.
- nostāstīt Savienojumā "nevarēt nostāstīt": nevarēt beigt stāstīt.
- nosūkstīties Savienojumā "nevarēt nosūkstīties": nevarēt beigt sūkstīties.
- nosūroties Savienojumā "nevarēt nosūroties": nevarēt beigt sūroties.
- nošausmināties Savienojumā "nevarēt nošausmināties": nevarēt beigt šausmināties.
- nošķendēties Savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties.
- notīksmināties Savienojumā "nevarēt notīksmināties": nevarēt beigt tīksmināties.
- ņirgt Savienojumā "ņirgt zobus": rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- sasniegties Savienojumā "sasniegties rokās", "sasniegties rokām": sadoties rokās (rokām).
- apskrieties Savienojumā "sirds apskrienas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums.
- SWOT Savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats").
- celt Savienojumā ar "galdā" vai "priekšā": sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
- jūdzen Savienojumā ar "jūgt" formām pastiprina šo darbību.
- jūdzin Savienojumā ar "jūgt" formām pastiprina šo darbību.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- līgtin Savienojumā ar "līgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- aizskriet Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).
- rūgtin Savienojumā ar "rūgts" formām izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- ievilkties Savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2).
- ierauties Savienojumā ar "sevī": norobežoties no citiem, noslēgties.
- sirdziņ Savienojumā ar "sirgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sprāgšus savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sprādzin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sprāgtin Savienojumā ar "sprāgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- šmurdzin Savienojumā ar "šmurgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- zadzien Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- zadzin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- zagtin Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- zagtiņ Savienojumā ar "zagt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- zviedzin Savienojumā ar "zviegt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- žņaugtin Savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- dedzin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- degtin Savienojumā ar darbības vārda "degt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- līgšus Savienojumā ar darbības vārda "līgt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- liegšus Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- liegtin Savienojumā ar darbības vārdu "liegt" un "liegties" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- galds Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.
- iekāpt Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
- tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu "ne": nekad.
- savu mūžu savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- slīdzin savienojumā ar slīgt (1) formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- augtin Savienojumā ar verba "augt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bēgtin Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2).
- bēgšus Savienojumā ar verba "bēgt" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin.
- lūgtin Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgtin.
- lūgšu Savienojumā ar verba "lūgt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- steigtin Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, steigšus (4).
- steigšus Savienojumā ar verbu "steigties", "steigt" formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības pabeigtību.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko iegūst.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izgatavo, izveido.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
- aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
- savliku savrup, noslēgti.
- nodaba Savrupība, noslēgtība.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- sazagties Sazagt sev.
- sačopt Sazagt, nospert.
- salupt Sazagt, salaupīt.
- savurgāt sazagt.
- sačiept Sazagt.
- saurgāt Sazagt.
- sazebīt Sazagt.
- piečopīt Sazagties lielu daudzumu.
- nabļijeģiķ Sazagties.
- nablindaķ Sazagties.
- piesazagties Sazagties.
- piezelt Sazaļot, aizaugt.
- aizzaroties Sazarojoties aizsniegties.
- izstēdzēt Sazelt, izaugt ar garām stīgām, izaugt garam.
- pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem).
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- sasazviegties Sazviegties.
- sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
- nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas.
- sasprengāt Sažņaugt, aizžņaugt.
- sažmaugt Sažņaugt.
- sažmiegt Sažņaugt.
- sažmaugties Sažņaugties.
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums.
- nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
- kalt Segt (ar ledu).
- ņemt uz sava rēķina segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem.
- klāt Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu).
- seģināt segt (virkni objektu).
- bruņot Segt ar bruņām (2).
- deķot Segt ar segu.
- ņemt uz (kāda) rēķina segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem.
- segties Segt sevi (piemēram, ar segu, lakatu).
- kubināt Segt, apsegt.
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- limt Segt, klāt.
- snāt Segt.
- bunkurs Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai; blindāža.
- peristils Segta galerija, kurai vienā pusē ir stabi un otrā siena.
- ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm; plaša segta galerija ar tirgotavām abās pusēs.
- palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas); lievenis.
- lievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas).
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā.
- palankīns Segtas nestuves; Eiropā lietoja 17. un 18. gs., Austrumāzijā arī mūsdienās.
- rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem.
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
- ledū kalts segts ar ledu.
- izotermiskais kravas vagons segts kravas vagons, kas aprīkots ar iekārtām pastāvīgas un vienmērīgas gaisa temperatūras uzturēšanai un paredzēts ātrbojīgo kravu pārvadāšanai; refrižeratorvagons.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
- kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
- sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti.
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.).
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
- Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
- Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi.
- lullubieši Sena etniska grupa, kas 3. gt. - 1. gt. pirmajos gadsimtos p. m. ē. dzīvoja kalnos uz A no Mezopotāmijas.
- Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts.
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība.
- olimpiāde Senajā Grieķijā arī laika skaitīšanas vienība (ieviesa 294. g. p. m. ē.) līdz 394. g., kad olimpiskās spēles tika aizliegtas.
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- pedagoģijs Senajā Romā vergtura mājas daļa, kurā apmācīja vergus.
- pusduris Senāk rijas un dzīvojamās rijas durvju apakšējā puse, ko varēja slēgt un atvērt atsevišķi; pusdurvis.
- akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži).
- ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
- peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem.
- Šradha Senindiešu mitoloģijā - dievība, ticības personifikācija; ar viņas palīdzību tiek iedegta uguns, veikta upurēšana, sasniegta bagātība.
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls.
- Auru senkapi senkapi Limbažu novada Limbažu pagastā, paugurā pie Auru mājām, datēti ar 1. gt. p. m. ē., daļa atrasto senlietu attiecas uz m. ē. 5.-9. gs.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi.
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- Ašūra Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), Tigras labajā krastā ("Assur"), radusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.).
- Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- nosēņot Sēņot (visu laikposmu) un pabeigt sēņot.
- uzservēt Servēt 1 un pabeigt servēt 1.
- izservēt Servēt un pabeigt servēt.
- iesēt Sēt un pabeigt sēt.
- izsēt Sēt un pabeigt sēt.
- nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
- ķiņķēt Siet, jūgt.
- spingāt siet, saiņot; saspringt.
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu.
- falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni.
- siju balstīšana siju atbalstīšana uz nesošām ārsienām un iekšsienām, vajadzības gadījumā ievietošana sienās speciāli izveidotās slēgtās vai vaļējās ligzdās.
- sīcēt Sīkam augt, vāji attīstīties.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm.
- ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde.
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
- izsīkt Sīkt un pabeigt sīkt.
- piedare Sīku izmaiņu veikšana programmatūrā vai aparatūrā, lai uzlabotu to veiktspēju - gandrīz pabeigta produkta minimāla uzlabošana.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam.
- kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
- drudžot Sirgt ar drudzi.
- sirkt Sirgt, nīkt, vārgt.
- žļembāt Sirgt, vārguļot.
- paļāties Sirgt.
- paļoties Sirgt.
- sirguļot Sirgt.
- nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot.
- smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
- meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
- karstā pārnešana sistēmas komponenta atvienošana no sistēmas un pievienošana citai sistēmai, piemēram, datoram, laikā, kad komponents nav atslēgts un turpina darboties.
- siltā sāknēšana sistēmas programmatūras atkārtota ielāde vai iniciācija, kas notiek pēc tam, kad sistēmai ir pieslēgts barošanas spriegums un tā ir darba stāvoklī.
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- šķērbēt skābt, rūgt.
- osanna Skaitīt lūgšanu, ļoti lūgt.
- nosaskaitīties Skaitīt un pabeigt skaitīt (lūgšanas).
- korekcijas reizinātājs skaitlis, ar kuru reizina mērījumu rezultātu, lai izslēgtu sistemātisko mērīšanas kļūdu.
- četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
- atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
- ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
- izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- iekvelgties Skaļi iekliegties.
- iekvelkstēties Skaļi iekliegties.
- kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
- paaurēt Skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes).
- ardavāt Skaļi kliegt, bļaut.
- gaulēt Skaļi kliegt, saukt; gavilēt.
- kliekt Skaļi kliegt.
- novekšēt Skaļi nokliegt.
- brēkt Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
- pieskaladīt Skaļi runājot piekliegt.
- žērgāties Skaļi runāt, atkārtoti kliegt.
- ļāļāt Skaļi runāt, kliegt.
- ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
- ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
- uzbļaustīties Skaļi uzkliegt, uzsaukt.
- uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- iebrēkties Skaļi, griezīgi iekliegties (3).
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
- dāvīties Skaļi, nejauki kliegt.
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- uzrēkt Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- uzriet Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
- izskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
- noskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
- izskandināt Skandināt un pabeigt skandināt.
- nenoturīga skaņa skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu); noskaņot (1).
- novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
- noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši.
- noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- noskraidīt Skraidīt (visu laikposmu) un pabeigt skraidīt.
- daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu).
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā; noskriet.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- noskriet Skriet (visu laikposmu) un pabeigt skriet.
- noskriet Skriet un pabeigt skriet (parasti sacensībās).
- špangot Skriet, bēgt.
- špennēt Skriet, bēgt.
- vagot Skriet, bēgt.
- drapāt Skriet; bēgt.
- jūgties Skriet; bēgt.
- muģīt Skriet; bēgt.
- noskrotēt Skrotēt un pabeigt skrotēt (graudus).
- dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha.
- skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti.
- izskūt Skūt un pabeigt skūt.
- žļogani sniegt roku slābani, nevērīgi sniegt gļēvu roku.
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- aizzmaugt Slāpt, aizsiet, aizžņaugt sev kaklu.
- slīt Slāt, vilkties, slīgt.
- daslaucīt Slaucīt un pabeigt slaucīt.
- daslaukt Slaukt un pabeigt slaukt.
- noslavēt Slavēt un pabeigt slavēt.
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- atslēgt Slēdzot atbrīvot (ko pieslēgtu).
- precēt Slēgt (ar kādu) laulību.
- šaltēt Slēgt (elektrības slēdzi).
- aizklapēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- aizklopēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- mūķēt Slēgt (ko) ar mūķi.
- sprēgt Slēgt ar nelielu piekaramo slēdzeni.
- aizslēgt Slēgt ciet.
- derēt Slēgt derības (1).
- derināt Slēgt derības.
- klopēt ciet slēgt iestādi vai veikalu.
- slēgt rēķinu slēgt kontu.
- atslēgt Slēgt vaļā.
- bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- stieņot Slēgt, nosprostot ar stieni.
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- klapēt ciet slēgt; likvidēt.
- kupeja Slēgta (vieglā automobiļa) virsbūve ar divām durvīm; kupē.
- inkubators Slēgta gulta nelaikā dzimušu bērnu aprūpei.
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka).
- krāsns Slēgta kurināmā ierīce.
- lemniskāta Slēgta līkne cipara 8 veidā.
- hipocikloīda Slēgta līkne, ko veido aploces punkts, kas ripo, neslīdēdams pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
- epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu.
- hipotrohoīda Slēgta līkne, kuru veido punkts aploces iekšpusē vai ārpusē, ja šī aploce neslīdēdama ripo pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- ovaloīds slēgta ovāla virsma.
- riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr.
- konklāve Slēgta sēde.
- virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam).
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai.
- klauzūras darbs slēgtā telpā izstrādāts pārbaudījuma darbs.
- umma Slēgta telpa, noslēgts trauks.
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolā vai kādā iestādē).
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
- metāntanks Slēgta tvertne, kurā notiek notekūdeņu nogulšpu rūgšana, kuras rezultātā izdalās metāns.
- hermētiskums slēgtas izolētas telpas īpašība, kas nodrošina gāzes vai šķidruma neizplūšanu no telpas un neieplūšanu tajā.
- zāģlente Slēgtas kontūras lentveida griezējinstruments ar zobiem vienā malā vai abās malās.
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
- kariete slēgti četrriteņu atsperrati ar logiem un durvīm.
- īstā porainība slēgto un vaļējo poru tilpuma attiecība pret materiāla parauga tilpumu.
- redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi.
- autofurgons Slēgts kravas automobilis.
- dziļūdens ieplaka slēgts okeāna gultnes pazeminājums, kura nogāžu slīpums ir līdz 45 grādiem un dziļums pārsniedz 5000 m.
- melnā Berta slēgts policijas automobilis, kurā pārvadā apcietinātos.
- desikators Slēgts trauks, kurā glabā vielas vai ierīces, lai tās pasargātu no mitruma.
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
- kasetne Slēgts, pārvietojams atmiņas modulis, kurā ievietota diskatmiņa, magnētiskā lente vai lasāmatmiņas mikroshēma.
- sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
- furgons Slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos).
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
- dromoss Slēgts, šaurs horizontāls vai ieslīps koridors zem kapu uzkalna, savienots ar apbedījuma kameru.
- pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
- otstoiņiks Slepena garāža zagtām automašīnām.
- uzglūņa Slepena novērošana, parasti ar mērķi uzbrukt (pārsteigt) negaidītā brīdī.
- zniebt Slepeni bēgt.
- žņiebt Slepeni bēgt.
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
- izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt.
- kramstīties Slepeni paņemt, zagt.
- krāģēties Slepeni rīkoties, zagt.
- izšņāpāt Slepeni zagt.
- izšņāpt Slepeni zagt.
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslēpot Slēpot (visu laikposmu) un pabeigt slēpot.
- noslēpot Slēpot un pabeigt slēpot.
- zādzināt Slēpt zagtās mantas.
- aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt.
- aizstiept Slepus aiznest; nozagt.
- aptiekties Slepus apiet (apzagties) apkārt.
- nogubīt Slepus bez atļaujas paņemt, nozagt.
- izčopīt Slepus izzagt.
- pagubīt Slepus paņemt, nozagt (ko nelielu).
- ķempt Slepus zagt.
- noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
- žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
- slīpt Slīdēt, slīgt.
- noslidināt Slidināt (visu laikposmu) un pabeigt slidināt.
- noslidināties Slidināties un pabeigt slidināties.
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- noslidot Slidot (visu laikposmu) un pabeigt slidot.
- noslidot Slidot un pabeigt slidot.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nosliepnēt Sliepnēt un pabeigt sliepnēt; nošpaktelēt.
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- slīkt Slīgt, kļūt garākam (par audumu, apģērbu).
- zvilt Slīgt, liekties pie zemes.
- apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem).
- dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu.
- nočīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
- špinkstēt Slikti, čūkstot degt.
- apgāzēšana Slimību dīgļu un kaitēkļu iznīcināšana ar indīgām, ātri gaistošām vielām, slēgtās telpās, teltīs, kastēs un gāzēšanas kamerās; fumigācija.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
- hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie.
- selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas.
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- novelkoties Slimojot novārgt.
- kankstēt Slimojot vārgt, novārgt.
- velkoties Slimojot vārgt.
- izslimot Slimot un pabeigt slimot.
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
- vaiduļot Slimot, vārgt.
- vājuļot Slimot, vārgt.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- pakopne Smagnēja, parasti iepriekš saspriegta dzelzsbetona kopne, ko lieto vienstāva ražošanas ēku jumta pārsegumos, kad spāru kopņu atstatums - ir 6 m, bet kolonnu solis - 12 m.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- izsmaržot Smaržot un pabeigt smaržot.
- atsašiepties Smejoties atsegt zobus.
- atšiept Smejoties atsegt zobus.
- nopīpāt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- šmalkt Smelgt (1).
- smilkstēt Smelgt (1).
- smeldzin Smelgt, smeldzēt.
- smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt.
- smeldzināt Smelgt.
- šmelgt Smelgt.
- nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt.
- snaikāties Snaicīties, sniegties.
- nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot.
- izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt.
- nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- sniegt (arī dot) roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- balstīt Sniegt (piemēram, morālu, materiālu) palīdzību.
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- dejot sniegt deju priekšnesumu baleta izrādē, dejiskā uzvedumā, koncertā u. tml.
- atalgot Sniegt gandarījumu.
- informēt Sniegt informāciju (kādam).
- dot Sniegt informāciju mutvārdos vai rakstveidā, parādīt (piemēram, ar žestu).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
- vilsterēties Sniegt mānīgus solījumus.
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- alimentēt Sniegt materiālu pabalstu maksājot alimentus.
- atveldzēt Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
- dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu.
- nosniegt Sniegt no augšas lejup.
- rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
- atskaitīties Sniegt pārskatu.
- iebučot Sniegt pirmo skūpstu.
- atsniegt Sniegt pretī (roku, atsaucoties sveicienam).
- piedāvāt roku sniegt roku atbalstam.
- sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- attrumpot Sniegt spēcīgu atbildi.
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu.
- uzkacināt Sniegt, pasniegt uz augšu.
- recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko).
- snēkt Sniegt; snēgt.
- kacerēt Sniegt.
- kacēt Sniegt.
- snēgt Sniegt.
- sniekt Sniegt.
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- ķecēt Sniegties, mēģināt aizsniegt.
- zvaikstīties Sniegties, snaicīties.
- nosastaipīties Sniegties, stiepties šaurā, garā joslā.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- maikstīties Sniegties, stiepties.
- aptikties Sniegties.
- kacēties Sniegties.
- kancerēties Sniegties.
- kancēties Sniegties.
- naiskāties Sniegties.
- sniekties Sniegties.
- ķepēt Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt (1).
- drābļāt Snigt (par slapju sniegu).
- drebļāt Snigt (par slapju sniegu).
- ķēpāt Snigt (par slapju sniegu).
- krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- kļēpāt Snigt ar lielām slapjām pārslām.
- šļepatāt Snigt ar lielām un mīkstām pārslām.
- klēpot Snigt ar lielām, retām pārslām.
- slempēt Snigt ar lielām, slapjām pārslām.
- ķēpt Snigt biezām pikām.
- leķēt Snigt lielām pārslām, lēkšķēm.
- mīksti snigt snigt lielām pārslām.
- peķēt snigt lielām pārslām.
- picināt Snigt lielām pārslām.
- picināties Snigt lielām pārslām.
- ļepēt Snigt lielām, lipīgām pārslām.
- lēkšēt Snigt lielām, slapjām pārslām.
- pļonckāt Snigt lielām, slapjām pārslām.
- žļogāt Snigt slapjām pārslām un vienlaicīgi līt.
- drapstīt Snigt smalkām pārslām.
- ķērnāt Snigt sniegam ar lietu.
- lepīt Snigt un lipt pie sejas (par slapju sniegu).
- draņķēties Snigt un līt vienlaicīgi.
- dreņķēt Snigt un līt vienlaikus.
- dreņķēties Snigt un līt vienlaikus.
- nosnigt Snigt un pārstāt snigt.
- pārslot Snigt, parasti retām pārslām.
- snidzināt Snigt.
- sniegot Snigt.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- uzdevumcentrētais modelis sociālā darba prakses modelis, kurā klients izvirza specifiskus, noteiktā laika posmā sasniedzamus mērķus; sociālā darbinieka un klienta sadarbības rezultātā tiek izveidotas stratēģijas, kā sasniegt mērķi, veicot konkrētus uzdevumus
- konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- intervences metodes sociālā darbinieka mērķtiecīgi izvēlētu paņēmienu kopums, lai īstenotu konkrētus sociālā darba prakses profesionālos uzdevumus, veicinātu pārmaiņas, sasniegtu plānoto rezultātu vai mazinātu problēmas negatīvo ietekmi.
- krīzes centrs sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.
- apbedīšanas pabalsts sociālās nodrošināšanas sistēmas pabalsts tiem, kam tas nepieciešams, lai segtu apbedīšanas vai kremācijas izdevumus.
- akefālija Sociālās organizācijas veids, kurā nav spilgti izteiktas institucionalizētas, centralizētas varas.
- vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
- zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi.
- aizsolīt Solot sasniegt.
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nosoļot Soļot (visu laikposmu) un pabeigt soļot.
- nosoļot Soļot un pabeigt soļot.
- merji Somugru cilts, kas 1. gt. beigās p. m. ē. - 1. gt. m. ē. dzīvoja Volgas un Okas upstarpā; 1. un 2. gt. mijā pārslāvojušies.
- muromi Somugru cilts, kas no 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Okas baseinā, 12. gs. asimilējušies ar krieviem.
- žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest.
- spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
- spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- nospārdīt Spārdot virzīt (visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- īkšņāties Spārdoties zviegt (par zirgu).
- spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts.
- metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta.
- iedzīvotāju pastāvīgā (kārtējā) uzskaite speciāla nepārtraukta ziņu vākšana par iedzīvotāju dzimšanu, miršanu, noslēgtām un šķirtām laulībām, migrāciju.
- autopiekabe Speciāla slēgta vieglā autotransporta piekabe, kas ir aprīkota ar nepieciešamajām ērtībām tūristu īslaicīgai izmitināšanai; treilers.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- zāģmateriālu žāvētava speciāli būvēta hermētiski noslēgta telpa ar labu siltuma izolāciju, aprīkota ar žāvēšanas aģenta cirkulācijas, siltuma apgādes, gaisa apmaiņas, mitrināšanas un žāvēšanas procesa kontroles un vadības sistēmām.
- kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves.
- protokola analizators specializēts dators vai programma, ar kuras palīdzību var pieslēgties datu pārraides līnijai, novērot un analizēt datu apmaiņas procesu.
- hopers Specializēts segts kravas vagons ar grīdā atveramām lūkām beramkravas pārvadāšanai un ātrai izkraušanai.
- bunkurvagons Specializēts segts kravas vagons bituma pārvadāšanai.
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- izšķorīties Spēcīgi degt; izkurināt.
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- zaļains Spēcīgs, spirgts.
- svitrs Spēcīgs, veselīgs, spirgts.
- ēncietība Spēja (augam) augt ēnā, panest ēnu.
- hidrotropisms Spēja (augu orgāniem) augt mitruma virzienā.
- segtspēja Spēja (parasti vielai, materiālam) segt (ko).
- degamība Spēja degt (piemēram, priekšmetiem, vielām).
- degtspēja Spēja degt (vielai).
- dīgtspēja Spēja dīgt (putekšņiem).
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- paškontrole spēja kontrolēt uzvedības impulsus, rēķinoties ar uzvedības ilgtermiņa sekām pašam indivīdam un apkārtējiem.
- sprāgstamība Spēja sprāgt (parasti vielai).
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi.
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- šīberis Spekulants, sevišķi tirgotājs, kas biržā pērk vai pārdod preču dokumentus, tirdzniecībā ierobežotas vai aizliegtas preces, dārgmetālus, ārzemju valūtu u. tml.
- aizspekulēties Spekulējot sasniegt kādu lielāku apjomu.
- nospēlēt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, galda spēli, rotaļu visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (piemēram, orķestrī).
- nospēlēt Spēlēt (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt (skaņdarbu).
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piemēram, sporta spēli, rotaļu).
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (skaņdarbu, tā daļu).
- dakārtavāt Spēlēt un pabeigt spēlēt kārtis.
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli, galda spēli (parasti sacensībās).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- lokšņu griešana spiedapstrādes veids – detaļu nogriešana no loksnes pa nenoslēgtu kontūru; loksni ar grieznēm sadala vajadzīgā platuma sloksnēs.
- spengt Spiegt.
- ņumdzīt Spiest, žņaugt.
- zmiegt Spiest, žņaugt.
- nospietot Spietot un pabeigt spietot.
- stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
- zibspuldzes atmiņa spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu.
- liesma Spilgta blāzma, gaisma.
- uguns Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.
- pažars Spilgta gaisma.
- Gazania x rigens spilgtā gazānija.
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- Salvia splendens spilgtā salvija.
- žički Spilgta vilnas dzija, kas nav krāsota.
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8.
- spilgtnis spilgtāko epizožu izcēlums.
- loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā).
- atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
- atdzīvināt Spilgti attēlot (mākslas darbā).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
- kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu; saindēšanās ar kofeīnu.
- kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- servilisms Spilgti izteikta pāžisma izpausme.
- nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
- spiccato Spilgti izteikti; skaidri; atrauti.
- raksturīgs spilgti izteikts; savdabīgs.
- koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- skarbkrāsains Spilgti krāsains.
- starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
- laistīties Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- kumačs Spilgti sarkans vai raibs kokvilnas audums.
- inkarnāts spilgti sarkans, purpura sarkanumā (piemēram, sarkans marmors).
- karmīnsarkans Spilgti sarkans, purpursarkans.
- sarkans kā asinis spilgti sarkans.
- šarlaksarkans Spilgti sarkans.
- spilgtsarkans Spilgti sarkans.
- karmīnsārts Spilgti sārts.
- sarkansārts Spilgti sārts.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
- spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
- ultramarīns spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
- rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
- ugunīgs Spilgti, koši sarkans, arī spilgti, koši dzeltenīgi sarkans.
- ugunssarkans Spilgti, koši sarkans.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- spilgši Spilgti.
- spilgtkrāsu Spilgtkrāsains.
- kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
- košs Spilgts (par krāsu, tās toņiem).
- kvēls Spilgts (parasti par ko sarkanu).
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piemēram, kāda parādība, darbība.
- kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
- kvēls Spilgts, ar ļoti spožu gaismu.
- spilšs Spilgts, izteikts, izteiksmīgs.
- ugunssārts Spilgts, koši sārts.
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- svalbs Spilgts, skarbs.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- kodīgs Spilgts, žilbinošs.
- skadrs Spilgts, žilbinošs.
- intensīvs spilgts.
- spaigs Spilgts.
- spilgs Spilgts.
- spilgtans Spilgts.
- spilkts Spilgts.
- bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
- intensitāte spilgtums.
- plāksma Spilgtumu zaudējusi ugunsgrēka blāzma.
- nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- spinkšķēt spingt.
- spingstēt Spingt.
- frescamente Spirgti, svaigi.
- ragainis Spirgts plosīgs puika.
- žirmīgs Spirgts, dūšīgs, sprigans.
- spruksts Spirgts, možs zirgs.
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- skridins Spirgts, straujš.
- brišs Spirgts, svaigs.
- jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
- spirgls Spirgts, žirgts.
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- spīrīgs spirgts.
- atspirgls Spirgts.
- špierglys Spirgts.
- spirgans Spirgts.
- spirgnis Spirgts.
- spirgns Spirgts.
- spirgs Spirgts.
- spirgtns Spirgts.
- spodīgs Spirgts.
- žirme Spirgtums, spars, dūša.
- nospirināties Spirināties un pabeigt spirināties.
- jestrs Spīvs, rūgts, ass.
- uzspodrināt Spodrināt un pabeigt spodrināt, parasti mazliet.
- endosporas Sporas, kas veidojas slēgtos orgānos (piem., sporangijos, askos) un ārējā vidē nonāk, tiem atveroties vai sabrūkot.
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- treks Sporta būve riteņbraukšanas, motosporta, skriešanas sacensībām - noslēgts ovāls celiņš ar slīpu pamatu.
- mešana Sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- šķēpa mešana sporta disciplīna - šķēpa raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- presingot Sporta spēlēs - cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
- peldēšana Sporta veids - virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
- rallijkross Sporta, standarta un kravas automobiļu sacensības noslēgtā trasē ar grants vai asfalta segumu.
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
- detonēt Sprāgt detonācijas (2) ietekmē.
- detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
- fulminēt Sprāgt, eksplodēt.
- plīst Sprāgt, eksplodēt.
- sprēgāt Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
- sprākt sprāgt, sprēgāt.
- sprēgt Sprāgt.
- noraut Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos.
- sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- caursites spriegums spriegums pie kura tiek pārsniegta izolatora elektriskā izturība.
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu.
- nospundēt Spundēt un pabeigt spundēt.
- nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (4).
- nospurgt Spurdzot nosmieties; nospurgties.
- spurdzēt Spurgt 1.
- spurkt Spurgt 1(1).
- spurkt Spurgt 1(2).
- spurkt Spurgt 1(3).
- parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam.
- kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma.
- iestādīt Stādīt un pabeigt stādīt.
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt.
- paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē.
- ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
- marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
- nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā).
- sasirgums Stāvoklis --> sasirgt; arī slimība.
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts pretinieka punktu skaits.
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- gals Stāvoklis, kad (kas) ir izbeigts, izbeidzies.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- impubertāte Stāvoklis, kad vēl nav sasniegta pubertāte.
- hiperhromatopsija Stāvoklis, kad visi priekšmeti šķiet spilgti krāsaini.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
- anorgasmija Stāvoklis, parasti psihisks, kurā neizdodas sasniegt orgasmu dzimumaktā.
- mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties.
- ķost Steidzīgi iet, steigties.
- nomudīt Steidzīgi pabeigt (darbu).
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizkārt Steigā (nekārtīgi) iejūgt zirgu.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
- dvīgt Steigā bēgt.
- lesto Steigšus, žirgti, mundri.
- skubt Steigt, steigties.
- mundrēt Steigt.
- steigt Steigties (1).
- steigt Steigties (2).
- sašustīt steigties atrast (sameklēt).
- steigties pie agrienes steigties lai agri nonāktu galā.
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- švipstīties Steigties šurp un turp.
- atsteigties Steigties šurp.
- stribāt Steigties, nervozēt.
- pošīties Steigties, pasteigties.
- strēpāt Steigties, sasteigt.
- leksīt Steigties, sīkiem soļiem ātri iet.
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
- plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet.
- kūsnīties Steigties, traukties.
- cellot Steigties.
- mudīt Steigties.
- mudīties Steigties.
- mundrēties Steigties.
- paskubināties Steigties.
- pudīties Steigties.
- pumpēt Steigties.
- strāpāt Steigties.
- strāpot Steigties.
- žigloties Steigties.
- ēzeļa galva stengturis.
- ēzelhaupts Stengturis.
- steņģturis Stengturis.
- sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
- izstiebrot Stiebrot un pabeigt stiebrot.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā).
- smukt Stigt (purvā).
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
- striegt Stigt muklājā.
- plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem).
- mukt Stigt.
- mukties Stigt.
- stiegt Stigt.
- strēgt Stigt.
- strigt Stigt.
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
- gaismas slāpētājekrāns stiklšķiedras ekrāns gaismas spilgtuma mazināšanai uzņemšanas laikā.
- notiept Stingri noliegt, apstrīdēt.
- rinst stingt.
- stindzēt Stingt.
- stringt Stingt.
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- sveilēties Stipri degt liesmās.
- izžļugt Stipri izmirkt (par priekšmetiem); izžulgt.
- gāzties Stipri līt vai snigt.
- nodrēbt Stipri piesnigt.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist; arī ļoti nopērt.
- svilt Stipri smelgt (parasti par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- svilināt Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- valīt Stipri snigt.
- zniebt Stipri spiest, žņaugt.
- žņiebt Stipri spiest, žņaugt.
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt; stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- kupāt Stipri, lielā kārtā snigt.
- kupināt Stipri, lielā kārtā snigt.
- sablankot Stiprināt un pabeigt stiprināt blankas (stāvbūves sienās).
- želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts.
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu".
- īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties.
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- diršļāt Strādājot nemērķtiecīgi steigties.
- nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt.
- pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt.
- mēnešstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz noteiktiem mēnešiem; mēnešnieks.
- mēnešnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem.
- gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps.
- rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt.
- Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva.
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
- rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
- jemties Strauji augt (par augiem).
- šauties Strauji augt garumā (par augiem).
- sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
- novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- iesvilties Strauji iedegties, uzliesmot.
- apsirties Strauji izaugt, sadīgt viscaur.
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt.
- piecirsties Strauji pieiet; piesteigties.
- sažvagāt strauji strādāt, ar steigu pabeigt darbu.
- degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
- noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- stāvēt (vienās) liesmās strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- stāvēt vienās liesmās strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- nostumdīt Stumdīt un pabeigt stumdīt.
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- nostūrēt Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos.
- nosudrabot Sudrabot un pabeigt sudrabot.
- pasūdzēt Sūdzēt (parasti īsi) un pabeigt sūdzēt.
- pasūdzēties Sūdzēties (parasti īsi) un pabeigt sūdzēties.
- delgavot Sūdzēties par savām lietām, uzplīties; uzstājīgi lūgt.
- sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
- uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu.
- uzsukāt Sukājot linus pārsniegt saskaņoto svaru.
- sasūkāt Sūkājot sasniegt.
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
- dasukāt Sukāt un pabeigt sukāt.
- sūra sūrene, rūgta zāle.
- pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta.
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt, iesniegt (ziņojumu, rakstu).
- fresco Svaigi, spirgti, patīkami.
- dasvērt Svērt un pabeigt svērt.
- rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
- izsvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
- nosvinēt Svinēt un pabeigt svinēt.
- maska šablons, ko novieto kameras objektīva priekšā, lai nosegtu daļu kameras redzeslauka.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- vesera mešana šāda sporta rīka raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
- sabiedriskā organizācija šādu organizāciju var dibināt desmit vai vairākas personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.
- sašalkt Šalcot panākt, sasniegt.
- nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- skrabēt Šaudīties, steigties.
- skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
- portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
- ričijas Šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
- ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
- šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- dašķeterēt Šķeterēt un pabeigt šķeterēt.
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma.
- bezspiediena plūsma šķidruma plūsma vaļējā gultnē vai slēgtā, nepilnīgi pildītā kanālā, kur šķidruma kustība notiek smaguma spēka iedarbībā.
- spiediena plūsma šķidruma vai gāzes kustība slēgtā kanālā (caurule) spiediena spēku iedarbībā.
- hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
- izšķirot Šķirot un pabeigt šķirot.
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sladzināt Šļakstināt (šķidrumu slēgtā traukā).
- sašļaupēt šļaupēt^1^ un pabeigt šļaupēt^1^.
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iekšmorēna Šļūdonī ieslēgta morēna.
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nošļūkt Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.
- šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām.
- nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
- nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
- nošpaktelēt Špaktelei un pabeigt špaktelēt; nosliepnēt.
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu.
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
- putu betons šūnbetons - vieglais betons ar porainu struktūru (60-85% betona tilpuma aizņem sīkas un vidēja lieluma noslēgtas poras ar diametru 1-2 mm).
- izšūpot Šūpot vai pabeigt šūpot.
- lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
- vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1.
- trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt.
- nošūt Šūt un pabeigt šūt (kā).
- pašūties Šūt un pabeigt šūt (pietiekošā daudzumā).
- nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- visā spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- pašā (arī pilnā) spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe.
- lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti.
- lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1).
- bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma).
- izvēlīgs Tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties; auglīgs (1).
- ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
- auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; ražīgs.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- skaļš Tāds kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce.
- kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
- pelēcīgs Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- pelēks Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).
- mākoņains Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- sīvs Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
- grābstulis Tāds, kam ir gari pirksti, un mēdz zagt.
- nelīdztiesisks Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem); nelīdztiesīgs.
- nelīdztiesīgs Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- iesājš Tāds, kam ir nedaudz sūra, rūgta garša; arī nedaudz novadējies.
- sājš Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša; arī bezgaršīgs, novadējies; sūrs, rūgts (par garšu).
- plēvains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu).
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta smarža; saldeni rūgts (par smaržu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta smarža; saldi rūgts (par smaržu).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa; tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- spilgtkrāsains Tāds, kam ir spilgta krāsa.
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem); krāšņs, dekoratīvs.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; arī krāšņs.
- spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
- spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta garša.
- sūrs Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāļi vai skābi rūgta smarža.
- pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa; balts ar samērā mazu spilgtumu.
- diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- aciklisks Tāds, kam nav raksturīgs noslēgts cikls.
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību; ļoti parasts.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- bālgans Tāds, kam nav spilgtas krāsas; blāvs (3), neskaidrs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas; tāds, kam nav spilgtuma.
- bezkrāsains Tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām); tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
- mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; vājš, neizdevies.
- bālasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu); vājš, neizdevies.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu); tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
- neizvēlīgs Tāds, kam nav vajadzīgi īpaši augtenes apstākļi (par augiem).
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; alkatīgs.
- neievērojams Tāds, kam nepiemīt nekas īpašs, spilgts; arī necils (2).
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- garpirkstains Tāds, kam piemīt tieksme zagt (parasti sīkas lietas).
- bēdzīgs Tāds, kam piemīt tieksme, kāre bēgt.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks.
- krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti; tāds, kas ir ļoti skarbs.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību (par darbības vārdu, tā veidu).
- inhoatīvs Tāds, kas apzīmē darbības sākumu, piem., inhoatīvie darbības vārdi (piem., aizdegties).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- šalderīgs tāds, kas brīvi skalojas, šļakstās (slēgtā traukā, kas nav pilnībā piepildīts)
- nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
- mērķtiecīgs Tāds, kas cenšas sasniegt noteiktu darbības mērķi, tāds, kas ko dara, veic saskaņā ar noteiktu darbības mērķi.
- mākoņains Tāds, kas daļēji vai pilnīgi ir segts ar mākoņiem (par debesīm).
- nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- žauga Tāds, kas iet tur, kur aizliegts.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piemēram, ar likumu, pavēli).
- aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem); aizkvēpis.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji zaudējis spēcīgumu, spilgtumu (par jūtām).
- puskails Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- nenobeigts Tāds, kas ir iesākts, bet nav pabeigts.
- iekapsulēt Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
- iekapsulot Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- legāls Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu; tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
- saderināts Tāds, kas ir solījies, vienojies noslēgt laulību (ar ko).
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- vērmeļrūgts Tāds, kas ir vērmeļu rūgtumā; ļoti rūgts.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
- pastiprs Tāds, kas izpaužas, ir uztverams samērā skaidri, spilgti.
- kvēls Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu); arī spilgts (1).
- avansveida Tāds, kas izsniegts avansā.
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
- dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst; arī dīgtspējīgs.
- atņeršķis Tāds, kas mēdz atņirgt.
- rēcīgs tāds, kas mēdz daudz kliegt.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- zaglīgs Tāds, kas mēdz zagt.
- neapsegts Tāds, kas nav apsegts; kails.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- svabads Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts; tāds, kas noris bez kavēkļiem; brīvs (4).
- brīvs Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts; tāds, kas noris bez kavēkļiem.
- vājš Tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli).
- pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
- atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām.
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- matēts Tāds, kas nav spilgti izteikts.
- mīlīgs Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām); arī patīkams.
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, tāds, kas izraisa komforta izjūtu (par krāsām, gaismu).
- nežirgts Tāds, kas nav spirgts, nav možs, ir gurdens, vārgs.
- mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts (piemēram, par gaismu).
- šļengans Tāds, kas nav stingrs; nospriegts; vaļīgs.
- nemierīgs Tāds, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt); uzcītīgs.
- cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
- uzcītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; cītīgs, centīgs.
- rāms Tāds, kas neizceļas ar spilgtumu, spožumu (par gaismu, krāsu).
- hermētisks Tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu; cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- nepieejams Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās; ļoti noslēgts.
- neatskārtīgs Tāds, kas nespēj (ātri) saprast, apjēgt.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni); tāds, kas nav slēgts.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- karsts tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; saspringts, saasināts; aktuāls.
- atklāts Tāds, kas pieejams visiem, kur var piedalīties visi; pretststs: slēgts.
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē; tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
- prerenāls Tāds, kas rodas, pirms tiek sasniegtas nieres, piem., akūta nieru mazspēja, kuras gadījumā nieres nepietiekami saņem asinis.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- dīgtspējīgs Tāds, kas spēj dīgt (par sēklām).
- sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
- spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
- zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- nesabiedrisks Tāds, kas vairās no sabiedrības, no citiem cilvēkiem; noslēgts.
- oligotrofs Tāds, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- eitrofisks Tāds, kas var augt tikai auglīgā, barības vielām bagātā vietā, piem., eitrofiskie augi.
- starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
- noslēgts Tāds, kas veido nobeigtu veselumu.
- akls Tāds, kas vienā virzienā noslēgts, izbeidzas bez izejas, atveres.
- neaudzīgs Tāds, kas zaudējis dīgtspēju, neaug.
- žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts.
- neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
- slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- slābs Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- šļaugans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj; tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami sasniegt, īstenot.
- gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
- caurslēdzams Tāds, ko var slēgt no abām pusēm.
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
- neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
- vaļējs Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav noslēgts.
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- sasprindzināts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu); saspriegts (2).
- centīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt).
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
- mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
- mierīgs Tāds, kurā nav spilgtu kontrastu (piemēram, par krāsu toņiem, apgaismojumu).
- pelēcīgs Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- pelēks Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām); spēcīgs (3).
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- maršrutēšanas vadība tādu vadības nosacījumu ievērošana maršrutēšanas procesā, kas ļauj iekļaut maršrutos vai izslēgt no tiem atsevišķus datoru tīklus, datu posmus vai retranslatorus.
- bēgļot Taisīties bēgt, izbēgt.
- Bangkoka Taizemes galvaspilsēta (กรุงเทพมหานคร, Krung Thep; angļu val. "Bangkok"), osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa.
- izbeigties Tālāk neturpināties (piemēram, par mežu, ceļu); sasniegt savas izplatības robežu.
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
- iztarot Tarot un pabeigt tarot.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
- veicējs Tas (parasti cilvēks), kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panāk, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- iesegs Tas, kas (kur) iesegts, ieklāts.
- dīdzējs Tas, kas dīgst; tas, kas var uzdīgt.
- jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- spīgulis Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
- ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs, noderīgs (piemēram, kas sasniegts, izcīnīts, izveidojies).
- lielaudzējs Tas, kas mēdz augt liels, kam ir nosliece augt lielam.
- izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1).
- veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
- galamērķis Tas, ko cenšas panākt, grib sasniegt.
- mērķis tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt; arī nolūks.
- stalkers tas, kurš riskē ar dzīvību, pakļauj to lielām briesmām, lai sasniegtu kādu mērķi.
- ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai.
- ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu.
- notaurēt Taurēt un pabeigt taurēt.
- helikonīds tauriņu dzimta ar spilgtu zīmējumu uz melniem spārniem; izplatīti galvenokārt Dienvidamerikas tropos.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- spartija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Spartium"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem, kuri veido "slotu".
- stulbināties Taustīties pa tumsu, zagties.
- notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- teikuma aprāvums teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi.
- notekāt Tekāt (visu laikposmu) un pabeigt tekāt.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- lūzumi Tektoniski Zemes garozas pārrāvumi, parasti norobežo atšķirīgas struktūras; var iesniegties Zemes mantijā un veidot plašas zonas, to veidošanās tiek saistīta ar Zemes griešanās ātruma maiņu.
- SECAM Televīzijas krāsu sistēma, kurā vienlaikus pārraida spilgtuma signālu un pārmaiņus vienu no krāsu signāliem.
- vārtu telpa (arī rūme) telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- notēmēt Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- notepēt Tepēt un pabeigt tepēt.
- notēraudot Tēraudot un pabeigt tēraudot.
- notērgāt Tērgāt (visu laikposmu) un pabeigt tērgāt.
- attālais terminālis terminālis, kas pieslēgts pie datoru sistēmas, izmantojot datu pārraides līniju.
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- notērzēt Tērzēt (visu laikposmu) un pabeigt tērzēt.
- datēst Tēst un pabeigt tēst.
- aiztēst Tēšot (apmalojot) sasniegt.
- notetovēt Tetovēt un pabeigt tetovēt.
- 7. bauslis Tev nebūs zagt.
- tantrisms Tibetas budistu prakse ar mērķi sasniegt tiešu apskaidrotā Es pārdzīvojumu ar simbolu, vizuālu tēlu, skaņu atkārtošanas, rituālu kustību un seksuālas savienošanās, kā arī elpas pārvaldīšanas tehnikas palīdzību.
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus.
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi.
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
- censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- aizklātība Tiesas paņēmiens - aiz slēgtām durvīm.
- likumdošanas iniciatīva tiesība iesniegt likumprojektus likumdošanas institūcijai.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- personu apliecinošu dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase).
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- pretmonopolu likumdošana tiesību normu un institūtu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt patērētāju intereses pret ražotāju monopolu un ierobežot vai aizliegt apvienības, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana.
- maksātnespējas process tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
- kooperatīvā informācijas sistēma tīklam pievienota datoru sistēma, kas nodrošina gan informācijas kooperatīvās apstrādes iespējas, gan arī piekļuvi informācijai un tīkla sniegtajiem pakalpojumiem.
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā.
- izplātais tīkls tīkls, kurā visas stacijas var viena otru sasniegt neizmantojot starpniekierīces, piemēram, tiltus vai maršrutētājus.
- aizvilkties Tikt aizklātam, aizsegtam, pārklātam (ar ko); pārklāties.
- noslēgties Tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2).
- apzilbt Tikt apžilbinātam ar spilgtu gaismu uz īsu mirkli.
- izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
- apslīkt Tikt ierobežotam, ieslēgtam plūdu dēļ.
- ienākt Tikt iesniegtam, saņemtam (par ziņojumiem, dokumentiem u. tml.).
- sanākt Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
- izaprasavāties Tikt izgludinātam; pabeigt gludināt (ar gludekli).
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem); labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
- izadoties Tikt labi izaudzētam; labi izaugt.
- dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- apspulgāt Tikt nejauši apžilbinātam (ar spilgtu gaismu).
- aiziet garo ceļu tikt nozagtam, paņemtam.
- aiziet garu ceļu tikt nozagtam, paņemtam.
- aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt.
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- parādīties (arī nākt) galdā (arī uz galda) tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
- nākt galdā tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
- beigties Tikt paveiktam (par mācībām); beigt darbu (par mācību iestādi).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam.
- aiziet Tikt prom; izbēgt.
- sadzīties Tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu); arī stipri sasnigt.
- sajūgties tikt sajūgtam (negaidīti).
- sasajūgties Tikt sajūgtam.
- atdzīvoties Tikt spilgti attēlotam (mākslas darbā).
- atdzimt Tikt spilgti atveidotam (izrādē, uzvedumā).
- balstīties Tikt uz priekšu, padoties, labi augt.
- pietīt Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
- aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm).
- aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
- iztīt Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
- attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
- titāna dioksīds TiO~2~, plaši izplatīts termiski izturīgs, balts pigments ar labu segtspēju; pazīstamas divas titāna dioksīda formas: anatazs un rutils; polimēriem iesaka lietot rutilu.
- notipināt Tipināt (visu laikposmu) un pabeigt tipināt.
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iztirdīt Tirdīt un pabeigt tirdīt.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.).
- spottirgus Tirgus ar tūlītēju piegādi un samaksu, tirgojot, piem., naftu; pastāv līdzās piegādēm uz ilgtermiņa kontraktu pamata.
- iztirzīt Tirzīt un pabeigt tirzīt.
- aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm).
- aptīstīt Tīstot apņemt, apsegt (ar ko).
- attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko).
- uzvīstīt Tīstot uzsegt, uzklāt.
- datīt Tīt un pabeigt tīt.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- notonēt Tonēt un pabeigt tonēt.
- gradētava torņveida būve ar režģveida pildījumu ūdens atdzesēšanai ar gaisu slēgtā ūdensapgādes sistēmas ciklā, kurā ūdeni izmanto ražošanas procesa liekā siltuma aizvadīšanai; izmanto termoelektrostacijās, kompresoru stacijās u. c.
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
- notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
- notramdīt Tramdīt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt tramdīt.
- sekundārais tinums transformatora izejas tinums, pie kura pieslēgta slodze (patērētājs).
- eļļas transformators transformators, kura serde ar tinumiem iegremdēta ar transformatoru eļļu pildītā slēgtā tvertnē.
- sauskravas kuģis transportkuģis cietu gabalkravu un beramkravu, kā arī automobiļu, traktoru, dzc. vagonu un slēgtā tarā pildītu šķidrumu pārvadāšanai.
- pajūgs Transportlīdzeklis - rati, ragavas ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku.
- apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt.
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu laikposmu) un pabeigt trenkt.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt.
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
- simistors trīselektrodu piecslāņu pusvadītāju ierīce, kurā vienā struktūrā apvienoti divi savstarpēji paralēli pretēji slēgti tiristori; lieto gk. maiņsprieguma regulatoros, kā arī bezkontaktu elektriskajos aparātos; simetriskais tiristors; triaks.
- fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu.
- notrokšņot Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot.
- āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
- izsmelt jūru trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.
- krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību.
- pārtulkot Tulkot un pabeigt tulkot.
- notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1).
- turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- ērpēt Turēt priekšā, aizsegt.
- koncertturneja Turneja, kuras uzdevums ir sniegt koncertus.
- izēnināt Turot ēnā iznīcināt, nobeigt.
- dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt.
- zobus atņirdzis nāk virsū tuvojas ar draudoši atņirgtiem zobiem (parasti par suni).
- tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu; arī sniegties (pēc kā).
- iztvanēt Tvanēt un pabeigt tvanēt.
- notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- noubagot Ubagojot izlūgties.
- termināriji Ubagotāju mūku ordeņu sprediķotāji, kuriem bija aizliegts uzstāties ārpus zināmām robežām.
- pieglezēt Ūdens virsmai aizaugt ar ūdensaugu kārtu.
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- gunsarkans Ugunssarkans, spilgti, koši sarkans.
- kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks.
- Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
- krūklis Upes vai grāvja grīva, kur mēdz augt gara zāle.
- ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām.
- noupurēt Upurēt un pabeigt upurēt.
- urgot Urgt.
- izčurāties Urinēt un beigt urinēt.
- pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt.
- pamīzt Urinēt un pabeigt urinēt.
- prausties Uz augšu tiekties; augt.
- dienas puisis uz dienām salīgts kalps.
- attiecinātais Eiropas patents uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku.
- kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai.
- atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu; uzlūgt pretī.
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- terminēts uz noteiktu laiku noslēgts, ar noteiktu termiņu ierobežots (piemēram, terminēts līgums).
- invitēt Uzaicināt, ielūgt.
- aparties Uzart visu aramzemes platību (savā saimniecībā); pabeigt aršanas darbus.
- apvelties (arī pieņemties) miesās uzbaroties; paaugties.
- pieņemties miesās uzbaroties; paaugties.
- velties apaļumā uzbaroties; paaugties.
- apvelties Uzbaroties; paaugties.
- klamestīties Uzbāzīgi lūgties.
- uzšmaukt Uzbēgt.
- uzbūvēties Uzbūvēt sev, savām vajadzībām (visu); būvēties un pabeigt būvēties.
- piedīgt Uzdīgt (pietiekami, daudz).
- iedīgt Uzdīgt.
- izlakstīt Uzdīgt.
- uzknist Uzdīgt.
- uznākt Uzdīgt.
- uztecēt Uzdīgt.
- uzdeķot Uzklāt, apsegt.
- uzbļaut Uzkliegt (1).
- uzbļaut Uzkliegt (2).
- sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
- aizkliegt Uzkliegt.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
- kalbasit Uzlūgt dejot.
- dalūgt Uzlūgt, pieaicināt.
- izlūgt Uzlūgt, uzaicināt (ciemos, viesībās).
- piesaprasīties Uzlūgt, uzaicināt (vairākus, daudzus).
- padīkt Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt.
- dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- pakaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties.
- kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
- sakubināt Uzmanīgi un cieši ietīt vai apsegt.
- līgumsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas izveidota uz tās dalībnieku noslēgta līguma pamata.
- atgriezumi Uzņemti kadri vai dubli, kurus neiekļauj filmas pabeigtajā variantā.
- ielīgt Uzņemties, salīgt.
- finanšu institūcija uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegt finanšu pakalpojumus, veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā.
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā.
- izpausīties Uzpampt, aptūkt, pieaugt.
- prezentēt uzrādīt, iesniegt, piemēram, vekseli.
- izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
- parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai); rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt.
- aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt.
- kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- kā ar roku atņemt uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
- čīžāt Uzrūgt, rūgstot izplesties (par alu).
- sacilt Uzrūgt, uzbriest.
- uzcilt Uzrūgt.
- ieķērnāties Uzsākt darbu, ko nevar pabeigt.
- dasegt Uzsegt (ko) papildus.
- sasegt Uzsegt (piemēram, vairākas segas).
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- apsaplesties Uzsegt sev ko virsū.
- izasegties Uzsegt sev.
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- izsnigt Uzsnigt.
- uzdzeldēt Uzsnigt.
- uzkrist Uzsnigt.
- uzlepēt Uzsnigt.
- uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt.
- uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties.
- torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas.
- uzspurkšēt Uzspurgt (1).
- uzspurkšķēt Uzspurgt (1).
- uzspurkšēt Uzspurgt (2).
- uzspurkšķēt Uzspurgt (2).
- iesamelsties Uzstājīgi, neatlaidīgi lūgties, prasīt.
- ziņot uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts.
- uzspolēt Uzsteigties (kur augšā).
- uzsteigt Uzsteigties.
- secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā.
- dežūrradio Uztvērēja pastāvīga uzturēšana ieslēgtā stāvoklī kopā ar kalibrētu un pieejamu raidītāju, kam nav obligāti jābūt pieejamam tūlītējai lietošanai.
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- durabilitāte Uzvedības ilgstamība, ilgtspēja.
- uzvilkt lampu čikurī uzvilkt iedegtu lampu pie griestiem.
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
- silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2).
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
- līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu.
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā).
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
- novagāt Vagot un pabeigt vagot.
- aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties.
- piegaust Vaimanājot, gaužoties sasniegt, iegūt.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- phoronidae Vainagtaustekļaiņi.
- tentaculata Vainagtaustekļaiņi.
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
- slēdzeļāt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
- slēdzelēt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
- termokolona Vairāki viens aiz otra pieslēgti termoelementi.
- izliegties Vairākkārt aizliegt.
- aizlaistīt Vairākkārt aizliet (aizsniegt lejot).
- saskraidīt Vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu).
- piestaigalēt Vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu.
- miktāt Vairākkārt iedegties un nodzist (par gaismu).
- uzklaigāt Vairākkārt iekliegties.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- jūdzelēt Vairākkārt jūgt.
- jūgalāt Vairākkārt jūgt.
- jūgaļāt Vairākkārt jūgt.
- jūgalēt Vairākkārt jūgt.
- jūgāt Vairākkārt jūgt.
- spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
- klaigāt Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
- šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
- kārkalot Vairākkārt ķērkt, kliegt.
- kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
- padancināt Vairākkārt lūgt uz deju.
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- pārbēguļot Vairākkārt pārbēgt.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliegt.
- aizbrēkāt Vairākkārt skaļi kliegt.
- nosasnaicities Vairākkārt sniegties pēc kā.
- snaigstīties Vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- spurkšināt Vairākkārt spurgt (2).
- spurkšķināt Vairākkārt spurgt (2).
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- izsegalēt Vairākkārt uzsegt.
- zvaigāt Vairākkārt zviegt (1).
- zveignīt Vairākkārt zviegt (par zirgiem).
- zveigznāt Vairākkārt zviegt (par zirgiem).
- dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
- pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
- snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
- piemirkšķināt Vairākkārtīgi piemiegt.
- vākšot Vairākkārtīgi šausmīgi kliegt.
- zagstīt Vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus.
- fotaugiafobija Vairīšanās no spilgtas gaismas.
- vairāt Vairīt, liegt, novērst.
- dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
- dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
- šķirnes dzīvnieku katalogs vaislai izmantojamo dzīvnieku saraksts, kurā sniegta informācija par katra dzīvnieka izcelšanos un produktivitāti.
- ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs.
- ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe.
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1).
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1).
- žīrēt Vāji degt.
- atšālējies Vājš; bez spirgtuma.
- soiree vakars ar lūgtiem viesiem.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- novāķēt Vāķēt (visu laikposmu) un pabeigt vāķēt.
- aizvalcēt Valcējot noslēgt.
- nelegālā prese valdības aizliegti preses izdevumi, kas parasti iznāk valstīs, kur ir totalitārs vai autoritatīvs režīms.
- noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
- pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- fundēts aizņēmums valsts ilgtermiņa aizņēmums, ko nodrošina noteikts valsts ienākuma avots
- Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- sociālie pakalpojumi valsts sniegti bezmaksas pakalpojumi iedzīvotājiem.
- nacionālā drošība valsts un sabiedrības mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības stabilitāte un brīva attīstība.
- aizliegums Valsts vai administratīvas varas akts, ar kuru kas tiek aizliegts.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (angļu valodā "United States of America", saīsināti - "USA"), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku.
- preses konference valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- asinsrites sistēma vaļēja vai slēgta cilvēka un dzīvnieku asinsvadu un dobumu sistēma, pa kuru plūst asinis vai hemolimfa.
- aizraustīt Vaļīgi aizšūt (sadiegt).
- apdūrēt Vaļīgi piediegt (apvīlēt) visapkārt.
- dūrēt Vaļīgi piediegt.
- aizķerstīt Vaļīgi sašūt, sadiegt.
- novāpēt Vāpēt un pabeigt vāpēt.
- horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām).
- halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.).
- eneolīts vara-akmens laikmets jeb vara laikmets, kad līdz ar pirmo vara darba rīku parādīšanos vēl arvien tika lietoti un bija pārsvarā akmens darba rīki; pāreja no neolīta uz bronzas laikmetu; \~4.-2. gt. p. m. ē.
- etimoloģijas vārdnīca vārdnīca, kurā rādīta vārda cilme un sniegti komentāri par vārdu radniecību.
- vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
- kaikt Vārgt, izdilt.
- deidēt Vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ); dēdēt.
- dēdēt Vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
- ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam.
- iztēnēt Vārgt, nīkuļot, novārgt.
- ķiept Vārgt, nīkuļot, vilkt dzīvību.
- šņerpstēt Vārgt, nīkuļot; snauduļot (garlaicībā).
- kalsnēt Vārgt, nīkuļot.
- ņergt Vārgt, nīkuļot.
- žeibt Vārgt, sirgt, nīkuļot.
- sirgaļot vārgt, sirgt.
- drēgāt Vārgt, sirgt.
- drēgnāt Vārgt, sirgt.
- klāpāt Vārgt, sirgt.
- kņerkt Vārgt, sirgt.
- kvākāt Vārgt, sirgt.
- nerselēt Vārgt, sirgt.
- šņurt Vārgt, skumt, nīkuļot.
- sirgot Vārgt, slimot; sirgt.
- kurznēt Vārgt, slimot.
- švurkt Vārgt, slimot.
- keipt Vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības; ķeipt.
- garot Vārgt; nīkuļot.
- ģuibt Vārgt.
- kverkt Vārgt.
- kvērzt Vārgt.
- ņirbuļot Vārgt.
- uzpeikstēt Vārguļojot uzaugt, izaugt.
- džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot.
- krenēt Vārguļot, sirgt.
- izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
- novārīties Vārīties un pabeigt vārīties.
- izvārtīt Vārtīt un pabeigt vārtīt.
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- novaskot Vaskot un pabeigt vaskot.
- washingtonia Vašingtonijas.
- diegveida vašingtonija vašingtoniju suga ("Washingtonia filifera").
- raupjā vašingtonija vašingtoniju suga ("Washingtonia robusta").
- refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
- Lielā aptieka vecākā aptieka Rīgā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1357. g. (līdz 1570. g. - Rātsaptieka), atradās līdzās Rātsnamam (ēka nav saglabājusies), slēgta 1758. g.
- šiki Vecākā saglabājusies Ķīnas pragmatiskā vēsture no mītiskā ķeizara Huangti laikiem līdz 90 g. p. m. ē.
- laupītājbites Vecākās darbabites, kas bezienesuma periodā mēģina iekļūt vājāko saimju stropos un zagt medu.
- laulības vecums vecums, kurā saskaņā ar likumu vai tradīcijām ir iespējams noslēgt laulību.
- pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam); virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- čemuroties Veidot čemurus; augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem).
- noaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu) - par zirnekļiem.
- briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
- dira Veids, kā cietumā tiek ienestas aizliegtas mantas.
- nepabeigts veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; imperfektīvs veids.
- imperfektīvs veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; nepabeigts veids.
- pabeigts veids veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi.
- dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
- nolīkāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.
- nolīkņāt Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.).
- nolauzt Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- bangas viļņi vēja radīti viļņi, kas sairst pret lēzenu krastu; var sasniegt 5–12 m augstumu.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
- Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi.
- Aboras apmetne I vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gt. - 1. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē, platība - >15000 m^2^.
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- noziedzīga nodarījuma mērķis vēlamais noziedzīgais rezultāts, ko persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt.
- izavelēties Velēt un pabeigt velēt.
- izvelēties Velēt un pabeigt velēt.
- novelēt Velēt un pabeigt velēt.
- savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
- aizvilkt Velkot aizsegt (ko); aizklāt (ar ko).
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
- sasavilkties Velkot tikt saspriegtam.
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt.
- velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu.
- novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt.
- novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- novelt Veļot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
- novergot Vergot (visu laikposmu) un pabeigt vergot.
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novērpt Vērpt un pabeigt vērpt.
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.).
- infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
- verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- izaarpavāties Vētīt un pabeigt vētīt (ar vētījamo mašīnu).
- izvētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- novētīt Vētīt un pabeigt vētīt.
- fanboards Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu.
- fandēlis Vētrasdēlis - saīsināts vējadēlis, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu.
- latīt Vicināt aizdegtu priekšmetu (piemēram, skalu).
- Aboras apmetne II vidējā neolīta dzīvesvieta (3. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aboras kreisajā krastā, uz dienvidiem no Aboras apmetnes I, platība - \~500 m^2^.
- rolovers Vidējā termiņa vai ilgtermiņa kredīti ar svārstīgu procentu likmi vai periodisku refinansēšanu.
- videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam.
- spilgtuma signāls videosignāla daļa, kas nosaka teleattēla spilgtumu.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi (4 vai vairāk vietām).
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- ķert liesmas (arī uguni) viegli aizdegties.
- ķert uguni (arī liesmas) viegli aizdegties.
- apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
- dametināt Viegli iejūgt (zirgu).
- aizkabināt Viegli iejūgt.
- piegrust Viegli piedegt.
- pieķert Viegli piejūgt.
- rostīt viegli sadiegt, satrāklēt.
- savaražāt Viegli sadiegt.
- nēsāties Viegli snigt.
- parselēt Viegli snigt.
- gāzpildītās plastmasas viegli, poraini poliuretāna, polistirola u. c. izejvielu polimērmateriāli ar gāzes ieslēgumiem (porām); ir putuplasti (poras slēgtas, izolētas) un poroplasti (poras savstarpēji saistītas).
- sniģelēt Viegli, sīkām pārslām snigt.
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem.
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos).
- aizdedzināmība Vielas spēja aizdegties.
- porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori.
- sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
- miksīnveidīgie Viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem.
- aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- sociālā tīklojuma anketa viena no novērtēšanas metodēm sociālajā darbā, kas ļauj noskaidrot klientam sniegto atbalstu, ko dod viņa sociālais tīklojums.
- gavoļani Viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
- Maija Viena no sešām spilgtajām zvaigznēm Plejādu zvaigznājā.
- plānotāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajm lomām, kurā tiek plānotas nākotnes perspektīvas klientu sociālo problēmu risināšanā, un sociālais darbinieks ierosina dažādas darbības un rada tādas struktūras, kas palielina iespējamību sasniegt problēmas atrisinājumu.
- segspalva Viena no spalvām, kuru galvenā funkcija ir segt putna ķermeņa, tā daļas virsmu.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā.
- Limbažu aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1648. g., slēgta 1690. g.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- birka Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
- tags Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
- sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu.
- balansapgaismojums Viendabīgs neintensīvs apgaismojums, kas novērš pārāk spilgtus ēnu kontrastus.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību.
- benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
- šļākāt Vienlaicīgi līt un snigt.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
- nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
- nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
- šlogāt Vienlaikus līt un snigt.
- noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
- Hāgas konvencija vienošanās par kara likumiem, noslēgta 1907. g. Hāgas miera konferencē starp vairākām valstīm.
- sist saujā vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
- akordēt Vienoties, izlīgt; saskanēt.
- sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
- glaudums Vienreizēja (pabeigta) glāstīšana, izlīdzināšana.
- gājienis Vienreizēja pabeigta darbība --> iet (1).
- kāsiens Vienreizēja pabeigta darbība --> kāst.
- odiens Vienreizēja pabeigta darbība --> ost.
- urkšķiens Vienreizēja pabeigta darbība --> urkšķēt.
- bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
- izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
- uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
- gaidījiens Vienreizēja, pabeigta gaidīšana.
- apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana.
- neogotika Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, radās Anglijā 18. gs. vidū, plašāk izplatījās ap 19. gs. vidu.
- neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- tiešsaistes grupas viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kas tiek organizētas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un tas ļauj dalībniekiem, atrodoties dažādās vietās, pieslēgties grupai tiešsaistē.
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus.
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
- kā mūks vientuļi, askētiski, noslēgti.
- kā mūķene vientuļi, askētiski, noslēgti.
- inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
- vientuls Vientuļš, noslēgts; vientuļnieks.
- noskripstēt Vienu reizi skripstēt un pabeigt skripstēt.
- nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt.
- nošņakstēties Vienu reizi šņakstēt un pabeigt šņakstēt.
- rundzinieks Viesis, parasti nelūgts; kūjinieks.
- noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas.
- krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
- pālums Vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu.
- attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu; relatīvais vietniekvārds.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- pietaustīties Vilcinoties sasniegt.
- novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
- novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
- novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
- aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
- izviļāt Viļāt un pabeigt viļāt; arī izvārtīt (2).
- WL Viļņu garums (angļu "wavelength").
- izvingrināties Vingrināties un pabeigt vingrināties.
- termoelektriskā baterija virknē slēgtu termoelementu savienojums.
- novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot.
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
- lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
- Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt aiz matiem visādi palīdzot, atvieglināt kādam sasniegt vēlamo rezultātu, izkļūt no grūta stāvokļa.
- apkurt Visapkārt iekurināt, iedegt.
- seša Visas ūdens masas svārstības kustība noslēgtā ūdens baseinā (ezerā vai jūrā).
- rekord- Vislielākais, līdz šim vēl nesasniegtais.
- pikselis Vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piem., krāsa un spilgtums.
- būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus.
- atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem).
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; perfektivitāte.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3).
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2).
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spožums (2).
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spilgtums (2).
- žirgtums Vispārināta īpašība --> žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
- atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko).
- žūkarēt Visur spiegot, izošņāt, meklēt (ko nozagt).
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
- skrīpšļi Vītolu krūmu suga ar sīkiem zariem un mazām spilgtām lapām.
- novizināties Vizināties lejup un pabeigt vizināties.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- pamatzīme Vizuālās valodas zīme, ko var uztvert jau pirmajā mirklī un ko var saskatīt gan spilgtā gan vājā apgaismojumā, piemēram, ēkas kopforma, siluets.
- ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa.
- mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums.
- umro Vudū kulta svētnīca, kas parasti ir būdiņa meža biezoknī ar laukumu upurēšanai, kurš pārsegts ar jumtiņu.
- iezagt Zādzībā iegūt, nozagt.
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- tičņiks Zaglis, kas zog no neaizslēgtiem dzīvokļiem.
- maļina Zagļu perēklis, noziedznieku uzturēšanās vieta, kur glabā zagtas mantas.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- enkurēt Zagt (izvelkot no kabatas).
- kraņģēt Zagt (kādu sīkumu); nošmaukt.
- collēt Zagt (ko sīku, nelielu).
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- karmīt Zagt (no kabatām).
- čibīt Zagt (parasti ko nelielu).
- nirjaķ Zagt bez iepriekšējas sagatavošanās.
- štiftķ Zagt caur logu.
- stokmiķ Zagt caur logu.
- gramšķāties Zagt dažādus sīkumus.
- pačopīt Zagt nelielā apjomā.
- čisķiķ Zagt no kabatām.
- raskataķ Zagt no kabatas, pārgriežot to.
- raspisatsja Zagt no kabatas, pārgriežot to.
- ščipaķ Zagt no kabatas.
- tīčiķ Zagt no kabatas.
- zagļot Zagt pa daļām, pa sīkumam.
- ģeržaķ projezd zagt sabiedriskajā transportā.
- katatsja Zagt sabiedriskajā transportā.
- ģeržaķ ban zagt stacijā.
- ģeržaķ tugu zagt tirgū.
- ģeržaķ majdan zagt vilcienos.
- palaist nagus zagt, izdarīt sīkas zādzības.
- cebīt Zagt, nošmaukt.
- ciept Zagt, nozagt.
- čopt Zagt, nozagt.
- noslapstīt Zagt, nozagt.
- iekruit Zagt, piesavināties.
- razierēt Zagt; postīt.
- gopīt zagt.
- šmucēt nagus zagt.
- begaķ Zagt.
- čavīt Zagt.
- fenderēt Zagt.
- grābškāties Zagt.
- iekramstīt Zagt.
- kamarīt Zagt.
- karabčiķ Zagt.
- knīpēt Zagt.
- kocaķ Zagt.
- kralīt Zagt.
- krampēt Zagt.
- krampt Zagt.
- krapņīt Zagt.
- kruit Zagt.
- kundzēt Zagt.
- ļamziķ Zagt.
- laskaķ Zagt.
- ļepiķ Zagt.
- lūsīt Zagt.
- nest Zagt.
- pizģīt Zagt.
- podķirivaķ Zagt.
- puļiķ Zagt.
- šarmaņiķ Zagt.
- spert Zagt.
- tiriķ Zagt.
- urgāt Zagt.
- urkovaķ Zagt.
- vtikaķ Zagt.
- vurgāt Zagt.
- zaglīt Zagt.
- ļevits Zagta manta.
- pereķirka Zagtā nodošana citam no rokas rokā.
- barahlo Zagtas mantas.
- aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atzagties Zagties šurp.
- balataks Zagto mantu uzpircējs.
- ķomnijs Zagts.
- tirennijs Zagts.
- haza Zagtu mantu glabātava.
- jama Zagtu mantu realizācijas vai glabāšanas vieta.
- bariga zagtu mantu uzpircējs.
- barahoļščiks Zagtu mantu uzpircējs.
- barma Zagtu mantu uzpircējs.
- blatirjs Zagtu mantu uzpircējs.
- jamanščiks Zagtu mantu uzpircējs.
- jamņiks Zagtu mantu uzpircējs.
- kains Zagtu mantu uzpircējs.
- kajs Zagtu mantu uzpircējs.
- ķomščiks Zagtu mantu uzpircējs.
- ķošča Zagtu mantu uzpircējs.
- skameječņiks Zagtu mantu uzpircējs.
- skamjevščiks Zagtu mantu uzpircējs.
- tolkačs Zagtu mantu uzpircējs.
- uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu).
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu.
- bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1).
- bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties.
- balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam.
- bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties.
- bālot Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē).
- beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- nozeltīt Zeltīt un pabeigt zeltīt.
- izzelt Zeļot izaugt.
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos).
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- aizžibēt Zibenīgi aizsteigties.
- izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
- segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
- embrijs Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
- noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
- simpodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass beidz augt garumā līdz ar pirmā zieda attīstību, katrs nākamais ziednesis, attiecībā pret iepriekšējo ziedu atzarojas bazipetāli.
- Stenlija kauss Ziemeļamerikas nacionālās hokeja līgas ikgadējā balva, kas pirmo reizi pasniegta 1894. g.
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
- hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- indiešu raksts zilbju raksts; senākie uzraksti no 3.-2. gt. p. m. ē., šķir 3 atzarus ziemeļu (devanāgari u. c.), dienvidu (granta un tā varianti), dienvidaustrumu (birmiešu, singalu, khmeru u. c.).
- uzzīmēt Zīmēt un pabeigt zīmēt.
- drošuma teorija zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
- Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās.
- noziņot Ziņot un pabeigt ziņot (parasti mutvārdos).
- rēdēt Zirgu iejūgt.
- jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
- atiest Zobus atņirgt, rādīt.
- piečiept Zogot piepildīt (ar sazagto).
- vībināt Zumot šurp un turp lidot, steigties.
- gaist Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gaist Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
- grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī.
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām.
- vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
- nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot.
- nozvērēt Zvērēt un pabeigt zvērēt; apzvērēt.
- pazvērēt Zvērēt un pabeigt zvērēt.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
- Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi.
- drudzināt Zviegt.
- gruģināt Zviegt.
- nozvilnēt Zvilnēt (visu laikposmu) un pabeigt zvilnēt.
- parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā.
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga.
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
- tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns.
- žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata).
- izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
- pažēlot Žēlot un pabeigt žēlot.
- geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos.
- skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
- žirbti Žirgti.
- žirkls Žirgts, darbīgs.
- žirbs Žirgts.
- žirbts Žirgts.
- žirgtns Žirgts.
- žirkns Žirgts.
- žirns Žirgts.
- žirklums Žirgtums, darbīgums.
- spirgme Žirgtums.
- žirbtums Žirgtums.
- aizžņaugt Žņaugt ciet.
- žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
- glušīt Žņaugt, nogalināt.
- dušīt Žņaugt, spiest.
- ģiebt Žņaugt; galināt.
- džaubt Žņaugt.
- smaukt Žņaugt.
- zmaugt Žņaugt.
- žmaugt Žņaugt.
- žņaigt Žņaugt.
- zņaugt Žņaugt.
- žnaugt Žņaugt.
- zmaugties Žņaugties.
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot.
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem).
- tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties.
- tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gt..