Paplašinātā meklēšana
Meklējam gaisma.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (101):
- acu gaisma
- acu gaisma satumst
- ataust gaisma
- auksta gaisma
- baltā gaisma
- bez gaismas
- caurejoša gaisma
- dienas gaisma
- dienas gaismas spuldze
- gaisa gaisma
- gaisma iedegas
- gaisma nodziest
- gaisma svīst
- gaisma uzaust (kādam)
- gaismas absorbcija
- gaismas atdeve
- gaismas ātrums
- gaismas atstarošana
- gaismas attēlā
- gaismas augi
- gaismas avīze
- gaismas avota energoefektivitāte
- gaismas avots
- gaismas caurlaidība
- gaismas depolarizēšana
- gaismas diode
- gaismas diožu displejs
- gaismas diožu printeris
- gaismas dispersija
- gaismas dubultlaušana
- gaismas ekspozīcija
- gaismas filtrs
- gaismas gads
- gaismas galds
- gaismas izkliede
- gaismas josla
- gaismas jutīgums
- gaismas kabata
- gaismas ķermenis
- gaismas koeficients
- gaismas kopija
- gaismas kvants
- gaismas laušana
- gaismas laušanas leņķis
- gaismas loks
- gaismas mikroskops
- gaismas modulēšana
- gaismas necaurlaidība
- gaismas neelastiskā izkliede
- gaismas orgāni
- gaismas pauze
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās
- gaismas pils
- gaismas plūsma
- gaismas polarizācija
- gaismas raķete
- gaismas refleksija
- gaismas refrakcija
- gaismas reklāma
- gaismas relatīvistiskais intervāls
- gaismas slāpētājekrāns
- gaismas spiediens
- gaismas spilgtums
- gaismas sprostekrāns
- gaismas stars
- gaismas stars tumsas valstībā
- gaismas stends
- gaismas stiprums
- gaismas telegrāfs
- gaismas vads
- gaismas zīmulis
- gara gaisma
- iespieduma gaismas necaurlaidība
- infrasarkanā gaisma
- infrasarkanā starojuma gaismas terapija
- izkliedētā gaisma
- kā acu gaisma
- korpuskulārā gaismas teorija
- liela gaisma
- mainīgas refrakcijas gaismas vads
- mirgojošā gaisma
- monohromatiska gaisma
- neredzēt gaismas
- pelnu gaisma
- pie gaismas
- polarizācijas gaismas filtrs
- polarizēta gaisma
- rampas gaisma
- redzamā gaisma
- redzamās gaismas starojums
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns)
- šķiedru gaismas vads
- sveču gaismas pēda
- tālā gaisma
- tālās gaismas lukturis
- tuvā gaisma
- tuvās gaismas lukturis
- ultravioletā gaisma
- ultravioletā starojuma gaismas terapija
- vakara gaisma
- zodiakālā gaisma
Atrasts skaidrojumos (995):
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu)
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
- analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju
- polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
- rampas gaisma apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu
- atgaismis Apgaismošanas ķermeņa sastāvdaļa gaismas sadalīšanai, arī gaismas staru virzīšanai vēlamajā virzienā
- elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
- vizēt ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
- vizmot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
- vizuļot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls
- gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km
- sollukss Ārstniecības ierīce - elektriska stipras gaismas spuldze ar reflektoru
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru
- mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
- Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
- altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā
- relatīvistiskais ātrums ātrums, kura skaitliskā vērtība ir tuva gaismas ātrumam
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā)
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
- kopētāja apertūra atvere, kas ierobežo gaismas plūsmu kopētājā
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- fitotrons augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai
- heliotropisms augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
- saulgrozība augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
- fotonastija augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē)
- aktinotropisms augu noliekšanās uz gaismas avota pusi
- fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā
- fototropija augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai
- augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
- pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes
- elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni
- fengofobija Bailes no dienasgaismas
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
- celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta
- biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā
- blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums; atblāzma
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- uguns boja boja, kas raida gaismas signālus
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
- degt būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu)
- plandēt būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu)
- trīcēt būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu)
- trīsēt būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu)
- izplatīt būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu
- pārmest būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu
- iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
- pieliet būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- spīdināt būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- piespīdēt būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- mest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
- sviest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
- nodzēst būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma)
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
- mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
- svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
- pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu)
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
- redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
- fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- pleohroisms dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību)
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu
- gaismele dem. --> gaisma
- gaismiņa dem. --> gaisma
- lukturīte dem. --> lukturis, spīdeklis, gaisma
- fotodestrukcija Destrukcija gaismas ietekmē
- pielūpes Dienas gaisma
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
- dienasgaismas lampa dienasgaismas spuldze
- dienas gaismas spuldze dienasgaismas spuldze
- relatīvistiskā dinamika dinamikas nozare, kurā pēta kustību, ja ātrums ir tuvs gaismas ātrumam vakuumā
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
- gaismas diožu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot gaismas diožu matricu
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks
- depolarizators Ekrāns, aiz kura krītošā polarizētā gaisma kļūst nepolarizēta
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas
- c elektromagnētisko viļņu (arī gaismas) izplatīšanās ātrums
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos
- fotoelektrons Elektrons, kas atbrīvojies gaismas darbības rezultātā
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
- fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
- heliofobi Ēnmīļi - organismi, kas baidās no saules gaismas
- paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
- fotofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare par gaismas u. c. veida radiācijas ietekmi uz ārstniecības līdzekļiem un to farmakoloģisko darbību
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā
- datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.)
- molekulārā optika fizikālās optikas nozare, kas pētī gaismas mijiedarbību ar vielu
- relatīvistiskie efekti fizikālas parādības, kuras novēro, ja daļiņu kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam vakuumā
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas
- akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā
- antistoka pigments fluoriscējoši materiāli, kas pārveido krāsas spektru uz augšu (up-converting); apstarojot ar spēcīgu 900 nm infrasarkano starojumu, tie spīd redzamajā gaismas diapazonā
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
- pozitīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā
- negatīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs
- gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams
- neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
- gaismas jutīgums fotomateriālu spēja gaismas starojuma iedarbībā reģistrēt šo starojumu, veidojot nomelnējumus emulsijas slānī
- gaismas stiprums fotometrisks lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos
- fotona impulss fotona enerģijas attiecība pret gaismas ātrumu vakuumā
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
- heliotaksija Fototaksija - organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece
- gaismtiece Fototaksija, organismu pārvietošanās gaismas virzienā
- monohromatiska gaisma gaisma ar noteiktu viļņu garumu
- vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
- vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma
- dienas gaisma gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienasgaisma
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
- caurejoša gaisma gaisma, kas spīd cauri aplūkojamam objektam, piemēram, dokumenta lappusei
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots
- auksta gaisma gaisma, kurā ir ļoti maz sarkanā elementa
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā
- diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
- gaismas avota energoefektivitāte gaismas atdeve, kas nosaka gaismas plūsmas attiecību pret patērēto jaudu, parādot, ar kādu efektivitāti patērētā elektriskā jauda pārvēršas gaismā; mērvienība – lūmens uz vatu (lm/W)
- sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets
- reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
- gaismas refleksija gaismas atstarošana
- gaismatdeve Gaismas avota gaismas plūsmas attiecība pret patērēto jaudu
- loka spuldze gaismas avots, kurā izmanto elektrisko loku
- halogēnu lampas gaismas avots, kurā izmantota kāda no halogēnu gāzēm
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija
- LED printeris gaismas diožu printeris
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
- lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā
- gaismas dispersija gaismas fāzes ātruma (vides laušanas koeficienta) atkarība no gaismas viļņa garuma (frekvences)
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
- Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
- Ramana efekts gaismas izkliede vielā ar gaismas viļņu garuma maiņu
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
- magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai
- atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju
- gaismas refrakcija gaismas laušana
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
- kombinatīvā izkliede gaismas neelastiskā izkliede
- aklais plankums gaismas nejūtīga vieta acī
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm
- ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ
- gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
- starjauda gaismas raksurlielums, kas izsaka starojuma gaismas plūsmas attiecību pret šī gaismas avota laukuma vienību; fotometriskā starjauda
- fotometriskā starjauda gaismas raksurlielums, kas izsaka starojuma gaismas plūsmas attiecību pret šī gaismas avota laukuma vienību; starjauda
- heliotrops gaismas signālu raidītājs instruments; ģeodēzijas instruments precīzai horizontālo leņķu mērīšanai
- nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt
- gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums
- atmosfēras refrakcija gaismas staru refrakcija atmosfērā
- acs refrakcija gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
- gaismas modulēšana gaismas svārstību amplitūdas, fāzes, frekvences vai polarizācijas pārveidošana
- heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm
- gaismēnu līdzsvars gaismas un ēnu attiecības kinokadrā
- irizācija gaismas un krāsu rotaļa uz dažu minerālu skaldnēm
- fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem
- mainīgas refrakcijas gaismas vads gaismas vads, kurā notiek periodiska gaismas fokusēšana līdz ar attālumu; lēcas gaismas vads
- eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā
- acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš; gaismas avots
- gaisuma Gaišums, gaisma
- gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu
- neona spuldze gāzizlādes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā
- plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas
- plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
- gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma
- dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
- fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas
- fotonu raķešdzinējs hipotētisks raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada virzīta fotonu plūsma, kas pārvietojas ar gaismas ātrumu; varētu izmantot starpzvaigžņu lidojumos
- skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
- gaismas galds iekārta ar standartizētu un stabilizētu gaismas avotu un caurspīdīgu, plakanu virsmu, uz kuras novieto attēlu, fotoformu, novilkumu u. c. tā labākai novērtēšanai vai montē iespiedformu izgatavošanai paredzētas fotofilmas
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti
- fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju
- polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
- stroboskops ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci
- fotometrs ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai
- dimmers ierīce gaismas intensitātes regulēšanai
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi
- kollimātors ierīce paralēlu gaismas staru iegūšanai
- tiposkops ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot
- rektoskops ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu
- dirfraktometrs ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī
- spektrofotometrs ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām
- lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
- devējs ierīce, kas pārveido skaņas, gaismas, mehānisko u. c. enerģiju atbilstošos elektriskos signālos vai arī otrādi
- fotoelements ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu
- optofons ierīce, kas pārvērš gaismas viļņus skaņas viļņos
- fotorakstlicis ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu
- uzblāzmot iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot
- uzdegties iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu
- iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1)
- iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1)
- aizdegties iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam
- uzliesmot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu
- uzgaismot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2)
- aizkvēloties iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties
- uzmargot iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot
- iemirdzēties iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi mirdzēt
- uzmirdzēt iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt
- uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
- uzplandīt iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties
- uzplandīties iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt
- iespīdēties iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt
- ievizēties iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi vizēt
- iezaigoties iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zaigot
- iezalgoties iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot
- iezibēties iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt
- uzzibsnīt iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
- iridescenta iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas fluorescē redzamajā gaismas spektrā, ja tā ir stimulēta ar UV gaismu
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- caurspīdīga krāsa iespiedkrāsa, kura pēc uzklāšanas uz apdrukājamās virsmas maina tās toni, bet kurai atšķirībā no klājošas krāsas piemīt spēja laist cauri gaismas starus
- fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
- interferentas iespiedkrāsas iespiedkrāsas ar speciāliem pigmentiem, kas maina krāstoni uz novilkuma atkarībā no gaismas staru krišanas leņķa; lai radītu interferences efektu, pigmenta vietā iespiedkrāsā var tikt ievadīti arī šķidri kristāliskie polimēri
- iespiedkrāsas caurspīdīgums iespiedkrāsas spēja laist cauri gaismas starus, neizmainot tos
- iespiedkrāsas gaismizturība iespiedkrāsas spēja saglabāt savu krāsu uz novilkuma ilgstošā spilgtas dienasgaismas iedarbībā
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi
- ģeodimetrs instruments attālumu mērīšanai ar gaismas lokācijas metodi
- mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai
- Frenela lēcas īpašas konstrukcijas lēcas, kurās liela diametra gaismas kūļa fokusēšanai izmanto interferences parādību
- iespieduma gaismas necaurlaidība īpašība, kas nosaka to, kā drukas laikā mainās papīra gaismas necaurlaidība
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem
- Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu
- nomargot īsu brīdi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu)
- paņirbēt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
- paņirbt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
- pazibināt īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu)
- pazibsnīt īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu)
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
- krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu)
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu)
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu)
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu)
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu)
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem
- halācija Izplūdis attēls uz tīklenes, ja ir pārāk liels vai pārāk stiprs gaismas avots
- nogriezt elektrību izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
- optiskais kabelis kabelis, kas izveidots no optiskajām šķiedrām, kurās informācijas pārsūtīšanai izmanto gaismas impulsus
- indikācija kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
- varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu
- heliopātija katra saslimšana, ko ierosina saules gaisma
- jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
- nobālēt kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu)
- atsarkt kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros)
- sarkt kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu)
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- piestrēgt kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi
- pieplūst kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža)
- piemilzt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni
- piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
- aptumšoties kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst
- aptumst kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu); aptumšoties (1)
- termostarojums Kodolsprādziena izraisītais karstums un gaisma
- laušanas koeficients koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās elektromagnētisko viļņu fāzes ātrums attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā (gaismas ātrumu)
- Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju
- papīra baltums kompleksa papīra īpašība, kas raksturo tā attiecību pret baltu krāsu, augstu izkliedes spēju, visa redzamā gaismas spektra atstarošanu un minimālu nokrāsu
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
- iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki
- dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību
- heliotropisms Krāsas maiņa gaismas iedarbībā
- optiskais spektrs krāsu josla, ko iegūst, sadalot baltās gaismas staru
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- krēslīt Krēslot; aust (gaisma)
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma
- mandorla Kristu vai Dievmāti ietveroša mandeļveidīga gaismas starojuma attēlojums kristietisma mākslā
- refraktometriskā analīze kvantitatīvā analīze, kurā mēra pētāmās vielas gaismas laušanas koeficientu
- relatīvistiskā kvantu mehānika kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus
- Belans Ķeltu mitoloģijā - gaismas svētki, ko svinēja 1. maijā
- pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma
- fotoreakcija Ķīmiska reakcija, kas notiek gaismas ietekmē
- fotoķīmiskā reakcija ķīmiska reakcija, ko izraisa gaisma
- fotokatalīze Ķīmiskas reakcijas katalīze gaismas staru ietekmē
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
- fiat lux lai top gaisma!
- krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma
- vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
- kupels Lampas daļa - gaismas izkliedētājs
- gaismas diožu printeris lappušu printeris, kas darbojas līdzīgi lāzerprinterim, bet kurā kā gaismas avotu lāzera vietā izmanto gaismu emitējošas diodes; LED printeris
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem
- leņķiskā apertūra leņķis starp malējiem stariem gaismas konusā, kas nonāk optiskā sistēmā
- prizmas lauzējleņķis leņķis, ko ierobežo prizmas skaldnes, caur kurām izplatās gaisma
- atstarošanas leņķis leņķis, ko veido atstarotais gaismas stars ar perpendikulu, kas novilkts gaismas stara krišanas punktā
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu
- saules lidmašīna lidmašīna, kuras spēka iekārtā izmanto saules gaismas enerģiju
- morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
- superteleskops liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c
- gaismas atdeve lielums, kas parāda, cik efektīvi gaismas avots rada redzamo gaismu, – gaismas plūsmas attiecība pret jaudu
- gaismnecaurlaidība lielums, kas raksturo gaismas daudzumu, ko aiztur papīrs
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
- Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā)
- Pokelsa efekts lineārs elektrooptisks efekts – refrakcijas koeficienta izmaiņa kristālos, ja tiem uzliek ārēju elektrisko lauku, kas izpaužas kā gaismas dubultlaušana; novērojams vienīgi segnetoelektriķos; izmanto koherenta optiskā starojuma vadīšanai
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā
- fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari
- seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību
- spiest ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli)
- fotoforeze ļoti sīku puteklīšu pārvietošanās gaismas iedarbības rezultātā
- akls ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas
- anakamptika mācība par gaismas un skaņas refleksiem
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari)
- blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu; diafragmēt
- diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt
- refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
- gaismas ķermenis mākslīgās gaismas avots
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu
- fotomānija Mānija, kuras simptomi pastiprinās gaismas ietekmē
- gaismas necaurlaidība materiāla pretestība jebkura veida gaismas staru caurplūdei
- caurlaidība materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas
- gaismjutīgi materiāli materiāli, kuros gaismas staru iedarbības procesā notiek strukturālas vai fiziāli ķīmiskas izmaiņas, kas saglabājas pēc eksponēšanas pārtraukšanas
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus
- relatīvistiskā mehānika mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
- mēnessgaisma Mēness gaisma
- mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas
- mēnesstars Mēness gaismas stars
- mēnešgaisma Mēnessgaisma
- mēnešgaišums Mēnessgaisma
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- fotorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir fotorezistora pretestības atkarībā no gaismas plūsmas, kas krīt uz mērpārveidotāju
- sudraba sāļu fotolīze metāliskā sudraba rašanās, gaismas staru ietekmē izirstot hlorsudraba, bromsudraba un jodsudraba ķīmiskajiem savienojumiem
- radiohologrāfija Metode radioviļņu ierakstei un pārvēršanai atbilstošos gaismas viļņos
- polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti
- stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā
- fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu
- fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam
- jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
- elektronu mikroskops mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu, elektrostatiskās un magnētiskās lēcas
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē
- gaismas mikroskops mikroskops, kurā izmanto gaismas starus
- apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas
- mirguļi mirgojoši, žilbinoši gaismas atspulgi
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru
- fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija
- fotoķīmiskā disociācija molekulu, radikāļu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas iedarbībā; fotodisociācija; fotolīze
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari
- naktība Nakts gaisma
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces
- kuģuceļa ugunis navigācijas signālugunis (vadlīnijas, ar gaismas signāliem aprīkotas bojas un stoderes), kas norāda un norobežo kuģuceļu (fārvateru)
- zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis
- neaktīnisks Neaktīniskais apgaismojums - fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju
- NLO neidentificēts lidojošais objekts - gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma
- paņirbināt neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu)
- autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- intolerance Nepanesība (piem., gaismas, sāpju)
- blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- imponderābilijas Nesveramas vielas, ar ko agrāk mēģināja izskaidrot gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma parādības
- aberācija Nevienāda gaismas staru refrakcija un fokusēšanās, kas rada neskaidru iegūto attēlu
- lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
- ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
- gaismogs Nimbs; gaismojums; iekšējā gaisma
- holofāns no caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani
- kvēlgaisma no dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
- lampadato no solāriju gaismas atkarīgais
- no (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma
- diskrēts signāls nolasījumu virkne, kas iegūta, diskretizējot analogsignālu; šādu virkni var veidot sprieguma, strāvas, gaismas utt. impulsi
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām
- foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē)
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
- katoptrika Novecojis nosaukums optikas nozarei - mācībai par gaismas atspoguļošanās likumiem un šo likumu izmantošanu optisko instrumentu uzbūvē
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
- polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
- objektīva apertūra objektīvam pievienota atvere, kas ierobežo objektīva uztverto gaismas plūsmu
- elektroniskais objektīvs objektīvs, kas pārveido gaismas starus elektronu plūsmās, kuras veido attēlu magnētisko lauku ietekmē
- apohromatiskais objektīvs objektīvs, kas vienlīdz skaidri fokusē visu krāsu gaismas starus
- marķieris Objekts, kas uzstādīts virs zemes virsmas šķēršļu vai robežu apzīmēšanai; visbiežāk izmanto speciālas gaismas vai krāsojumus un radiobākas
- optiskā lokācija objektu noteikšana pēc gaismas signāliem
- afotiskā zona okeānu un jūru dziļākā daļa, kur neiekļūst saules gaisma un nav fotosintēzes
- eifotiskā zona okeānu un jūru ūdens augšējie slāņi, kur iekļūst pietiekama saules gaisma un ir liela bioloģiskā produktivitāte
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru
- polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- fizikālā optika optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības
- refraktometrija optikas nozare, kas pētī dažādu vielas refrakcijas (gaismas laušanas) koeficienta mērīšanas iespējas
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos
- hidrooptika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos ūdens vidē
- molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru
- nehomogēnas vides optika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos, gaismas izkliedi, gaismas absorbciju optiski nehomogēnās vidēs
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā
- fizioloģiskā optika optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī
- staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai
- nelineārā optika optikas nozare, kurā pēta intensīvas gaismas izraisītus efektus
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī
- kolimators Optiska ierīce paralēlu gaismas kūļu iegūšanai; ar to pārbauda optiskus instrumentus, salīdzina leņķus un garumus
- polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma)
- polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede)
- turbidimetrija Optiska vielu kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir gaismas absorbcija dispersā sistēmā
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos)
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus)
- densitometrija optisko raksturojumu – gaismas caurlaidīguma, absorbcijas un izkliedes – mērīšanas metodes uz novilkumiem un oriģināliem; arī novilkumu un oriģinālu krāsu raksturlielumu mērīšana
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem)
- OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
- fotoinorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē
- fotomorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē
- stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki)
- fotolitotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un neorganiskās vielas
- fotoorganotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un organiskās vielas
- fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju
- eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu
- fototaksija Organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece
- fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
- apgaismot padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu)
- apgaismot padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem)
- aptumšot padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību)
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta
- ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
- eksponēt pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; apgaismot
- apgaismot pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; eksponēt
- pārgaismot pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai
- pāreksponēt pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot
- apspīdināt pakļaut gaismas stariem
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu)
- ielaist panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša)
- žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
- žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
- iespīdināt panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā)
- klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts
- pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- uzzibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī
- laist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu)
- ievirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā)
- novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.)
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
- dzēst panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu
- nodzēst panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu
- dedzināt panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums
- zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- spīdināt panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- izdzēst panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma)
- papīra pildviela papildviela, kuru pievieno papīra masai, lai papīram piešķirtu noteiktas īpašības (nokrāsu, elastību, gaismas necaurlaidību, izturību pret novecošanu u. c.); visbiežāk izmantotās papildvielas ir sasmalcināts marmors, kaļķis vai māls
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu
- dzeltēšana Papīra krāsas maiņa no balta uz dzeltenīgu gaismas un gaisa ietekmē
- papīra dzeltēšana papīra optisko īpašību izmaiņas ilgstošas spilgtas gaismas ietekmē, kļūstot dzeltenīgam; ilgākā laika posmā, papīram novecojot, šis process notiek arī bez spilgtas gaismas iedarbības
- izolācijas papīrs papīrs siltuma, skaņas, gaismas un elektroenerģijas izolācijai
- aizslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
- paslīdēt par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
- gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē
- gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu)
- ieskenēt Pārveidot attēlu grafisku datu masīvā, kuru var izmantot dators; parasti skenerim ar gaismas staru rindu nolasot attēlu pa punktiem
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā
- fotofobija Patoloģiskas bailes no gaismas
- pagaisma Pavāja gaisma, pusgaisma; arī krēsla
- empirejs pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis
- zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju
- pārdurt pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli
- pāršķelt pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru)
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
- navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai
- blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
- palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.)
- cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru
- kontražūrs pretgaisma; fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris
- Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību
- Svaikstiks prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievs, kurš veicina labības un zāles augšanu, lopu vairošanos
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
- fokuss punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu
- fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra
- fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas)
- gaismas diode pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virziena strāvu, izdalās siltuma enerģija un gaismas enerģija; izmanto par indikācijas elementu un optrona sastāvdaļu; mirdzdiode
- fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
- pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest
- radioprožektors Radiolokators ar gaismas prožektoru
- blāzmot radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu)
- uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums
- ksantopsīns Redzes dzeltenais pigments, kas rodas, gaismas stariem iedarbojoties uz rodopsīnu - sarkano redzes pigmentu
- astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs)
- apgaismoties refl. --> apgaismot(1); tikt apgaismotam (ar gaismas avotu)
- refraktivitāte Refrakcijas spēja; gaismas laušanas koeficients
- mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā
- gaismas reklāma reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem
- nulles relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas saista notikumus, starp kuriem izplatās elektromagnētiskais signāls; gaismas relatīvistiskais intervāls
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem
- gaismojums rezultāts --> gaismot (2); gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
- vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā
- Austriņš Rītausma, rīta gaisma
- pagaisma Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- pagaisme Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs
- Diāna Romiešu mitoloģijā - gaismas, lauku un dzimstības dieviete
- rūss Rūsa 2 (gaismas parādība)
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
- optisks saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs; tāds, kurā izmanto gaismas parādības
- fotoķīmisks saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs
- gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu
- gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties
- gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
- gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
- acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā)
- acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē)
- atblāzmot sākt blāzmot (par gaismu, gaismas avotu)
- atmirdzēt sākt mirdzēt (par gaismu, gaismas avotu)
- atmirgot sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu)
- atspīdēt sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- atspulgot sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu)
- atvizēt sākt vizēt (par gaismu, gaismas avotu)
- atvizmot sākt vizmot (par gaismu, gaismas avotu)
- atvizuļot sākt vizuļot (par gaismu, gaismas avotu)
- atzaigot sākt zaigot (par gaismu, gaismas avotu)
- atzalgot sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu)
- spodrs samērā spožs(1) - par gaismu, gaismas avotu
- strūkla samērā šaura (gaismas) plūsma
- pakrēsla samērā vāja, patumša gaisma
- fotalģija Sāpes acīs no spilgtas gaismas
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
- gaile Sārtas gaismas atspīdums
- gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- saulgozis Saules gaisma, siltums šādā vietā
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- subtraktīvs savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
- izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas
- svece Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā
- Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam
- Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda)
- signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai
- subtraktīvā krāsu telpa sistēma, kurā gaismas plūsmas tiek aprēķinātas, ģenerējot tumšākos toņus, jo krāsains materiāls atstaro tikai daļu uz tā krītošā gaismas spektra, bet pārējo absorbē
- modulācija skaņu ierakstošās gaismas plūsmas stipruma maiņa atbilstoši skaņu svārstību taktij
- audiovizuālā mūzika skaņu un vizuālu elementu (gaisma, tumsa, krāsa) kopējs izmantojums skaņdarbā
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi
- Rods Slāvu mitoloģijā - gaismas, auglības un radīšanas dievs
- selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas
- fotomānija Slimīgas ilgas pēc gaismas
- attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.)
- aviosignālpostenis Speciāli aprīkots punkts, kas lidaparātu ekipāžām noraida norunātos signālus un norāda mērķus, izmantojot audeklus, pirotehniskos, gaismas un radiotehniskos līdzekļus
- straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma) plūsma
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus
- spektrālās efektivitātes funkcija spektrālā līkne, kas raksturo cilvēka vizuālās uztveres jutīgumu redzamās gaismas spektrā
- absorbcijas spektrs spektrs, ko iegūst, ja baltā gaisma iet caur kādu vidi; tas sastāv no atsevišķām tumšām līnijām vai dažāda platuma joslām, kas raksturo attiecīgās vides īpašības
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu
- liesma Spilgta blāzma, gaisma
- pažars Spilgta gaisma
- uguns Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika
- reverbērs Spoguļa reflektors, metālisks spogulis pie gaismas avota, kurš savirza gaismu vienā virzienā
- spilgme Spoža gaisma
- Sirrahs spožākā zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas α), atrodas 97 gaismas gadu attālumā
- zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu)
- dienasgaismas spuldze spuldze ar dienas gaismai līdzīgu (baltu) gaismu
- divgaismu spuldze spuldze ar diviem kvēldiegiem, kas izstaro atšķirīgu gaismas stiprumu, kurš parasti atbilst tuvai un tālai gaismai
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu
- atstars Stara, gaismas strēles atspīdums
- pistoļstarmetis Starmetis, kas raida ļoti šauru un koncentrētu gaismas kūli
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
- SOS Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām
- tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš
- reibums stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm
- gaismas slāpētājekrāns stiklšķiedras ekrāns gaismas spilgtuma mazināšanai uzņemšanas laikā
- kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados
- kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums
- opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā
- izsisties strauji parādīties (piemēram, par liesmu, gaismas staru)
- fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā
- centrofoze Subjektīva gaismas sajūta, kuras cēlonis ir redzes centra traucējums
- foze Subjektīva gaismas vai krāsas sajūta
- eritrofoze Subjektīva sarkanās gaismas uztvere
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš)
- prīsma šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2)
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla
- svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu
- sāngaismojums Šķidro kristālu apgaismošanas veids, ko parasti izmanto piezīmjdatoros un klēpjdatoros, iebūvējot papildus gaismas avotu ekrāna sānos
- supervērpes displejs šķidro kristālu displejs, kas darbojas ar cirkulāri polarizētas gaismas viļņiem, izmantojot polarizācijas filtrus
- aizmugurgaismojums Šķidro kristālu displeju apgaismošanas veids, kas piezīmjdatoros un klēpjdatoros uzlabo displeja lasāmību un ko īsteno, iebūvējot gaismas avotu displeja ekrāna aizmugurē
- fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.)
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
- heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.)
- pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma; tad, kad ir kāds apgaismojums
- ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
- ar gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
- kaustika Tāda gaismas kūļa robežvirsma, kas radies, punktveida avotu gaismas stariem lēcā lūstot vai no spoguļa atstarojoties
- iepelēks tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu)
- pelēks tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu)
- pelēcīgs tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu); arī iepelēks
- spulgs tāds, kad vidē izplatās skaidra, dzidra gaisma (par laikposmu)
- heterocentrisks tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā
- starveida tāds, kam ir gaismas stara forma, veids; tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra
- vājš tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu)
- spoguļveida tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības
- koherents tāds, kam piemīt koherence; tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta
- melns tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts
- katadioptrisks tāds, kas atstaro un lauž gaismas starus
- fototrofisks tāds, kas attiecas uz autotrofisku baktēriju, kura spēj izmantot gaismas enerģiju savai vielmaiņai
- fotohromogēns tāds, kas attiecas uz mikroorganismiem, kuri gaismas ietekmē producē pigmentu
- fototermāls tāds, kas attiecas uz siltumu, kurš nāk no gaismas avota
- lucilugāls tāds, kas bēg vai vairās no gaismas
- patumšs tāds, kas dod pavāju apgaismojumu (par gaismas avotu); pavājš (par gaismu)
- gaišs tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu); stiprs (par gaismu)
- tumšs tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu); tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu)
- blāvs tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu); vājš (par gaismu)
- ultraviolets tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas
- infrasarkans tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai
- spulgs tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); skaidrs, dzidrs (par gaismu)
- spilgts tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu); arī spožs (1)
- spožs tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu); arī spilgts (1)
- fotoaktīnisks tāds, kas izstaro gaismas vai starojuma enerģiju
- fotoaktīvs tāds, kas ķīmiski pārvēršas saules gaismas vai ultravioletā starojuma ietekmē
- gaismlaidīgs tāds, kas laiž cauri gaismas starus
- caurspīdīgs tāds, kas laiž cauri gaismas starus; tāds, kam var redzēt cauri
- patumšs tāds, kas laiž cauri samērā maz gaismas
- necaurspīdīgs tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus; tāds, kam nevar redzēt cauri
- gaismizturīgs tāds, kas nepakļaujas gaismas iedarbībai
- lāsmains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
- lāsumains tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu)
- stenofots tāds, kas piemērojies noteiktai gaismai
- eirifotisks tāds, kas spēj uztvert plašas gaismas intensitātes svārstības
- negaišs tāds, kas vāji apgaismo (par gaismas avotu)
- vakarblāzmots tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums
- submikroskopisks tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu
- spodrs tāds, kur izplatās samērā stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi)
- spožs tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu)
- spulgs tāds, kura gaitā izplatās skaidra, dzidra gaisma (par norisi, procesu)
- tumšs tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu)
- spilgts tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu
- spožs tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu
- krāsu dalīšana tehnoloģisks paņēmiens krāsaina oriģināla (attēla) sadalīšanai atsevišķos vienkrāsu viena mēroga attēlos, izmantojot krāsu filtrus vai selektīvus gaismas avotus
- Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods
- refraktors teleskops ar lēcveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismas stariem lūstot vienā lēcā vai vairākās lēcās
- reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties
- spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties; reflektors 1
- elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu
- ortikons Televīzijas raidlampa gaismas attēlu pārveidei par elektriskiem impulsiem; to lietoja, raidot attēlus vājā apgaismojumā
- gaismas loks telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots
- speciālā relativitātes teorija teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības
- atspoguļoties tikt atstarotam (par gaismas stariem)
- tuvā gaisma transportlīdzekļa lukturu gaisma, kas apgaismo ceļu apmēram 30 m pirms transportlīdzekļa
- tālā gaisma transportlīdzekļa lukturu gaisma, kas apgaismo ceļu ne mazāk kā 100 metru pirms transportlīdzekļa
- līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla
- gaismas sprostekrāns tumša auduma ekrāns studijas prožektoru gaismas slāpēšanai
- sprostekrāns Tumša auduma ekrāns studijas prožektoru gaismas slāpēšanai
- nesaulīgs Tumšs, drūms, tāds, kur nav saules gaismas
- rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko)
- rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu
- acu atspīdums tuvplānos redzamais gaismas avota atspīdums filmētās personas acīs
- miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls
- ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana
- apžilbt uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku
- trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo
- šmāžoties vairākkārt aizliekties vai aizstāties gaismai priekšā
- skraidīt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.)
- skraidelēt vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2)
- lēkāt vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.)
- raustīties vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu)
- fotaugiafobija Vairīšanās no spilgtas gaismas
- pusgaisma Vāja, blāva gaisma
- pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
- krēsla Vāja, patumša gaisma
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla (2)
- nokrēsla Vāja, patumša gaisma; krēsla (2)
- vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu); blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu)
- dizadaptācija Varavīksnenes un tīklenes nespēja pielāgoties dažādām gaismas intensitātēm
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
- sejas tonis vidējais gaismas līmenis uz cilvēka sejas, kas apgaismota atbilstoši televīzijas prasībām
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums
- luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.)
- krāsa viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus
- miglinātājs viela, kas, veidojot sīkus kristālus, rada stiklveida materiālā (stiklā, glazūrā, emaljā) gaismas izkliedi; izmanto fluora, fosfora, titāna u. c. savienojumus
- scintilators viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē
- fototropija Vielas pārveidošanās gaismas iedarbībā
- fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
- fotostabilizatori Vielas, kas kavē polimēru un plastmasu destrukciju gaismas ietekmē
- bakterioplanktons viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji
- izohromatisks Vienādi jutīgi pret dažādām redzamās gaismas spektra daļām
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā
- pusēna vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā)
- ēna vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem
- pavēnis vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1)
- pakrēslis vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pavēnis (1)
- paēna vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1)
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu
- refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums
- optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu
- kristāla optiskā ass virziens kristālā, kurā, gaismai izplatoties, nenotiek gaismas dubultlaušana
- griezt Virzīties caur (ko) - par gaismas stariem
- urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko)
- abisopelagiāls Visdziļākie ūdens slāņi, kur nekad nenonāk saules gaisma
- gaišums vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums
- redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- hriziāze Zelta nogulsnēšanās audos; to konstatē kā zilganu ādas krāsu gaismai pakļautās vietās pēc ilgstošas parenterālas zelta preparātu lietošanas
- zeltstars Zeltains gaismas stars
- ziboties Zibsnīt, radīt (gaismas zibšņus)
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē
- hipuss Zīlītes ritmiska, mainīga sašaurināšanās un paplašināšanās neatkarīgi no gaismas
- leukografija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitografiju u. c. negatīviem
- leikogrāfija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitogrāfiju u. c. negatīviem
- fotobioloģija zinātne par bioloģiskajiem procesiem, ko izraisa gaisma, iedarbojoties uz organismiem
- fotonika zinātne, kurā pēta iespējas ierakstīt informāciju ar gaismas staru palīdzību
- gaist Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu)
- luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai
- redzamā zvaigznes vieta zvaigznes vieta, ko noteicot, bez precesijas un nutācijas ņem vērā arī gaismas aberāciju un, ja iespējams, arī paralaksi
- žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums
gaisma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV