Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzums.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (915):
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža.
- joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba).
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs).
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
- jama Bars, pūlis, daudzums, masa.
- korams Bars, pulks, daudzums.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
- blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums.
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
- pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l).
- suga Daļa, neliels daudzums.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums.
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
- suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība.
- apjoms daudzums, kopums.
- pusotra daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse).
- desmittūkstoš daudzums, skaits 10 000
- simttūkstoš daudzums, skaits 100 000
- miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām.
- vienpadsmittūkstoš daudzums, skaits 11 000
- divpadsmittūkstoš daudzums, skaits 12 000
- trīspadsmittūkstoš daudzums, skaits 13 000
- četrpadsmittūkstoš daudzums, skaits 14 000
- piecpadsmittūkstoš daudzums, skaits 15 000
- sešpadsmittūkstoš daudzums, skaits 16 000
- septiņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 17 000
- astoņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 18 000
- deviņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 19 000
- divdesmittūkstoš daudzums, skaits 20 000
- divsimttūkstoš daudzums, skaits 200 000
- divtūkstoš daudzums, skaits 2000
- trīsdesmittūkstoš daudzums, skaits 30 000
- trīssimttūkstoš daudzums, skaits 300 000
- trīstūkstoš daudzums, skaits 3000
- četrdesmittūkstoš daudzums, skaits 40 000
- četrsimttūkstoš daudzums, skaits 400 000
- četrtūkstoš daudzums, skaits 4000
- piecdesmittūkstoš daudzums, skaits 50 000
- piecsimttūkstoš daudzums, skaits 500 000
- piectūkstoš daudzums, skaits 5000.
- sešdesmittūkstoš daudzums, skaits 60 000
- sešsimttūkstoš daudzums, skaits 600 000
- seštūkstoš daudzums, skaits 6000
- septiņdesmittūkstoš daudzums, skaits 70 000
- septiņsimttūkstoš daudzums, skaits 700 000
- septiņtūkstoš daudzums, skaits 7000
- astoņdesmittūkstoš daudzums, skaits 80 000
- astoņsimttūkstoš daudzums, skaits 800 000
- astoņtūkstoš daudzums, skaits 8000
- deviņdesmittūkstoš daudzums, skaits 90 000
- deviņsimttūkstoš daudzums, skaits 900 000
- deviņtūkstoš daudzums, skaits 9000
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
- liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai.
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru.
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā.
- dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums.
- glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
- hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs.
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
- stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam.
- ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai.
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^).
- anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
- hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs.
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā.
- gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem.
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
- verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
- hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- jūka Juceklis, daudzums.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
- hiperkrinēmija Kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
- mežainība Kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums.
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.
- vētīklis Kāds daudzums, kaudze.
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu.
- lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- būķis Kaudze, daudzums.
- grava Kaudze, liels daudzums.
- guza Kaudze, liels daudzums.
- lozms Kaudze, liels daudzums.
- lozums Kaudze, liels daudzums.
- pūsms kaudze; daudzums.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis.
- summa kopējais (kā) daudzums.
- kopraža Kopējais ražas daudzums.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- koproporfirinūrija Koproporfirīna palielināts daudzums urīnā.
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka.
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
- ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī.
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi.
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā.
- atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras.
- atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi.
- atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums.
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^).
- lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m).
- virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^).
- pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
- šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- vāliņģis Laukums; daudzums.
- telegrafēšanas ātrums leika vienībā telegrāfiski noraidītā informācijas daudzums.
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis.
- parakveja lielāks cilvēku daudzums.
- parapeja lielāks cilvēku daudzums.
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis.
- snieglēvenis Lielāks sniega daudzums.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- kalns liels (kā) daudzums
- lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.
- levenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
- lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- vesela nasta liels (kā) daudzums.
- vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums.
- lūzums Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- bauguve Liels daudzums (dzīvu būtņu).
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2).
- lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
- velna pūtiens liels daudzums (kā).
- nemērs Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.
- šļedrabas Liels daudzums (kaut kā).
- ķuza Liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
- muķis Liels daudzums naudas.
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- paskutenis Liels daudzums nogrieztu matu.
- polinukleoze Liels daudzums po-linukleāru šūnu asinīs vai eksudatā.
- līdums Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu.
- virģele Liels daudzums, kaudze, rinda.
- guzma Liels daudzums, kaudze.
- bāņa Liels daudzums, kopums.
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- profūzija liels daudzums, pārmērība.
- zīmes Liels daudzums, pārmērīgi daudz.
- atbods Liels daudzums, pārpalikums.
- peizums Liels daudzums, pārpilnība.
- ūzma Liels daudzums, pulks; gūzma; sainis.
- neskaitlis Liels daudzums, pulks.
- ganībs Liels daudzums; pulks; bars.
- nezināms gals liels daudzums.
- dazums Liels daudzums.
- kāpa Liels daudzums.
- kāps Liels daudzums.
- kuča Liels daudzums.
- kūča Liels daudzums.
- ķuza Liels daudzums.
- ķuze Liels daudzums.
- lauzna Liels daudzums.
- lēģeris Liels daudzums.
- ļēms Liels daudzums.
- lēviņš Liels daudzums.
- līvenis Liels daudzums.
- ļurums Liels daudzums.
- milza Liels daudzums.
- milze Liels daudzums.
- milzoņa Liels daudzums.
- naujums Liels daudzums.
- paisums Liels daudzums.
- šļīte Liels daudzums.
- vāsma Liels daudzums.
- vermaza Liels daudzums.
- vilcis Liels daudzums.
- žļuga Liels daudzums.
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
- bļuga Liels pulks, liels daudzums.
- bļūga Liels pulks, liels daudzums.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- kvanta Lielums, daudzums.
- kvante Lielums, daudzums.
- kvants Lielums, daudzums.
- iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos.
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums.
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uz reizē izplūc un pēc tam sasien.
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu).
- sablokošanas koeficients loģisko ierakstu daudzums vienā datu blokā.
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
- rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
- miljons ļoti liels (kā) daudzums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
- miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- melna masa ļoti liels daudzums, skaits.
- mellais tūkstotis ļoti liels daudzums.
- pasaule ļoti liels daudzums.
- upe ļoti liels daudzums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
- balts (arī dzīvs) ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2).
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
- ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
- putna malciņš ļoti niecīgs daudzums.
- higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē.
- komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
- putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
- kņudze Masa, daudzums.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C.
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- zāvads Mazliet, neliels daudzums.
- rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
- guldzis Mazs (šķidruma) daudzums.
- knipsītis Mazs daudzums (kādas vielas).
- kimoss Mazs daudzums pārtikas produktu.
- krimens Mazs daudzums, kriksis.
- akoproze Mazs izkārnījumu daudzums zarnās.
- mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums.
- pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma.
- zvaņņa Mazums, neliels daudzums.
- trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums.
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- relatīvā mežainība mežu daudzums hektāros uz 1 iedzīvotāju.
- procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības.
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
- plorums Milzums, liels daudzums.
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē.
- enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
- šļirciens Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- šļirka Neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums.
- malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
- piks Neliels (kā) daudzums.
- piešprice Neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums.
- šņūciens Neliels (parasti vielas) daudzums.
- šķipsna Neliels (pasīku priekšmetu) daudzums.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- peksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- piksis Neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums.
- klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
- šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
- štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
- šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
- kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
- čupata Neliels daudzums (piemēram, siena, salmu).
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
- žlencka Neliels daudzums kāda dzeramā.
- čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
- lasis Neliels daudzums kāda šķidruma; lāse.
- burzgala Neliels daudzums kāda šķidruma.
- pilkšis Neliels daudzums kāda šķidruma.
- žurgatiņa Neliels daudzums kāda šķidruma.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- čurkaliņš Neliels daudzums šķidruma.
- surba Neliels daudzums šķidruma.
- šnipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- šņipšķis Neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt.
- skrimbulis neliels daudzums, druska.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- zieds Neliels daudzums, maza daļa.
- kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
- čipats Neliels daudzums, šķipsna.
- truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
- šļankste Neliels daudzums, šļakata.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- drušķis Neliels daudzums, viens mazumiņš.
- bišķis Neliels daudzums.
- bišks Neliels daudzums.
- čirka Neliels daudzums.
- dupu Neliels daudzums.
- ķirpata Neliels daudzums.
- picīna Neliels daudzums.
- pipuršķis Neliels daudzums.
- šmalce Neliels daudzums.
- šņigata Neliels daudzums.
- šuksnis Neliels daudzums.
- žļaka Neliels daudzums.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- biška Neliels kā daudzums.
- bišķīte Neliels kā daudzums.
- pienlasis Neliels piena daudzums.
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- čurkals Neliels šķidruma daudzums.
- lase Neliels šķidruma daudzums.
- piļķins Neliels šķidruma daudzums.
- piļķis Neliels šķidruma daudzums.
- šļirkata Neliels šķidruma daudzums.
- glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
- oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums.
- hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs.
- velce Nenoteikts daudzums.
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
- analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
- deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
- anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs.
- citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs.
- inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams.
- anizūrija Nevienāds urīna daudzums dažādās dienās vai stundās.
- miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
- pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas.
- pingulis Niecīgs daudzums dzijas.
- sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā.
- piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse.
- ģimba Niecīgs daudzums.
- šķipste Niecīgs daudzums.
- oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā.
- šļakata Niecīgs šķidruma daudzums.
- svēps nieks, mazs daudzums.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
- kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- normovolemia Normāls asins daudzums organismā.
- normovolēmija Normāls asins daudzums organismā.
- eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā.
- ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos.
- izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs.
- protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs.
- izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot.
- nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- summa noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
- hiperadrenalinēmija Palielināts adrenalīna daudzums asinīs.
- hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
- hiperamilazēmija Palielināts amilāzes daudzums asinīs.
- hiperaminoacidēmija Palielināts aminoskābju daudzums asinīs.
- hiperaminacidūrija Palielināts aminoskābju daudzums urīnā.
- poliēmija Palielināts asins daudzums organismā.
- hiperplazmija Palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem).
- azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
- cistinēmija Palielināts cistīna daudzums asinīs.
- hiperferēmija Palielināts dzelzs daudzums asinīs.
- hipereozinofilija Palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos).
- policitēmija Palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs.
- inozēmija Palielināts fibrīna daudzums asinīs.
- hiperfosfatēmija Palielināts fosfātu daudzums asinīs.
- fosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
- hiperfosfatūrija Palielināts fosfātu daudzums urīnā.
- hipergammaglobulinēmija Palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs.
- meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- hiperglicinēmija Palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija.
- hiperglikēmija Palielināts glikozes daudzums asinīs.
- hiperglikorahija Palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā.
- granulocitoze Palielināts granulocītu daudzums asinīs.
- hiperguanidīnēmija Palielināts guanidīna daudzums asinīs.
- hiperhromiskā makrocitēmija palielināts hemoglobīna daudzums makrocītos.
- hemokonioze Palielināts hemokoniju daudzums asinīs.
- hiperheparinēmija Palielināts heparīna daudzums asinīs.
- hiperhistaminēmija Palielināts histamīna daudzums asinīs.
- histidinēmija Palielināts histidīna daudzums asinīs.
- hiperhlorēmija Palielināts hlorīdu daudzums asinīs.
- hlorhistēhija Palielināts hlorīdu daudzums audos.
- hiperhlorūrija Palielināts hlorīdu daudzums urīnā.
- hiperholesterinēmija Palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs.
- hiperholesteroholija Palielināts holesterīna daudzums žultī.
- insulinēmija Palielināts insulīna daudzums asinīs.
- hiperkalcēmija Palielināts kalcija daudzums asinīs.
- hiperkalciūrija Palielināts kalcija daudzums urīnā.
- kalkaliūrija Palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā.
- hiperkaliēmija Palielināts kālija daudzums asinīs.
- hiperkarotinēmija Palielināts karotīna daudzums asinīs.
- ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
- hiperketonūrija Palielināts ketonvielu daudzums urīnā.
- poligīrija Palielināts kroku daudzums smadzenēs.
- ksantinūrija Palielināts ksantīna daudzums urīnā.
- saharopinēmija Palielināts L-saharopīna daudzums asinīs.
- hiperlecitinēmija Palielināts lecitīna daudzums asinīs.
- hiperlimfija Palielināts limfas daudzums organismā.
- lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
- hiperlipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs.
- hipermagnezēmija Palielināts magnija daudzums asinīs.
- mielocitoze Palielināts mielocītu daudzums asinīs.
- hipernatrēmija Palielināts nātrija daudzums asinīs.
- hipernormocitoze Palielināts neitrofilu daudzums asinīs.
- hiperkapnija Palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija.
- oksalēmija Palielināts oksalātu daudzums asinīs.
- orotacidūrija Palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas.
- hiperpepsīnija Palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā.
- laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
- hiperlaktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs.
- laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
- porfirinūrija Palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā.
- proteinēmija Palielināts proteīnu daudzums asinīs.
- retikulocitoze Palielināts retikulocītu daudzums asinīs.
- hlorhidrija Palielināts sālsskābes daudzums kuņģī.
- hiperalonēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
- hipersalēmija Palielināts sāļu daudzums asinīs.
- tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
- hiperoksēmija Palielināts skābekļa daudzums asinīs.
- hiperazotēmija Palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs.
- hiperazotūrija Palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā.
- lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
- steatoreja Palielināts tauku daudzums izkārnījumos.
- tauroholēmija Palielināts tauroholskābes daudzums asinīs.
- hipertiroksinēmija Palielināts tiroksīna daudzums asinīs.
- hipertrigliceridēmija Palielināts triglicerīdu daudzums asinīs.
- hipertrombinēmija Palielināts trombīna daudzums asinīs.
- hidrēmija Palielināts ūdens daudzums asinīs.
- hidroplazmija Palielināts ūdens daudzums asins plazmā.
- histohidrija Palielināts ūdens daudzums audos.
- hidrūrija Palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru.
- uratēmija Palielināts urātu daudzums asinīs.
- uratohistēhija Palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos.
- urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
- litēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze.
- hiperurikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs.
- urikacidūrija Palielināts urīnskābes daudzums urinā.
- urobilinēmija Palielināts urobilīna daudzums asinīs.
- urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
- pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
- kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums.
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums.
- hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
- hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis.
- granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs.
- hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā.
- holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos.
- leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs.
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
- mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā.
- hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs.
- humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
- hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs.
- izstrāde Paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens).
- hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs.
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
- pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā.
- piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
- čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums.
- pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums.
- pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā.
- augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums.
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- plaisainība Plaisu daudzums izstrādājumā.
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
- izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda.
- hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs.
- gūrums Pūlis, bars, liels daudzums.
- nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību).
- lūžņums Pulks, daudzums, masa.
- jāvals Pulks, daudzums.
- murza Pulks, daudzums.
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums.
- rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
- steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
- retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs.
- uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l.
- salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs.
- hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs.
- hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs.
- hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs.
- hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs.
- hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
- oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs.
- hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā.
- eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs.
- hipestrogenēmija samazināts estrogēno hormonu daudzums asinīs.
- fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā.
- hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs.
- oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā.
- hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs.
- hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā.
- granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs.
- oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs.
- hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos.
- hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs.
- hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā.
- hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs.
- hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs.
- hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs.
- citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās.
- hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs.
- hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs.
- hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs.
- oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs.
- hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs.
- hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā.
- hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs.
- hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs.
- hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā.
- hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā.
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma.
- hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs.
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
- virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
- rinda Samērā liels (kā) daudzums.
- daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- nieks Samērā neliela naudas summa; samērā neliels (kā) daudzums.
- darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms.
- insolācija Saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- sausne Sausna - bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- pamatmaiņa Savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
- sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska.
- mazā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- kristalizācijas siltums siltuma daudzums, kas izdalās kristalizācijas procesā, jo šķidra materiāla iekšējā enerģija ir lielāka par kristāliskās uzbūves iekšējo enerģiju.
- sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, kurināmajam pilnībā sadegot.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- iztvaikošanas siltums siltuma daudzums, kas jāpievada vielai šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos tvaikā.
- siltumvadītspējas koeficients siltuma daudzums, kas laika vienībā izplūst caur vides šķērsgriezuma laukuma vienību, ja temperatūras gradients plūsmas virzienā ir vienu vienību liels.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams vielas masas vienības temperatūras paaugstināšanai par 1 K.
- kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī.
- fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas.
- aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
- kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg.
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums.
- simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums.
- procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12; daudzums, skaits 12.
- piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15; daudzums, skaits 15.
- septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17; daudzums, skaits 17.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā.
- skaisnis Skaits, daudzums.
- skaišs Skaits, daudzums.
- skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
- anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā.
- spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums.
- hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
- dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
- spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
- bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu.
- dozas jauda starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- normoskeocitoze Stāvoklis, kad leikocītu skaits asinīs ir normāls, bet palielināts nenobriedušo formu daudzums; leikogrammas novirze pa kreisi.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
- hiperhidratācija Stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums.
- redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
- pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai.
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
- maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs.
- pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
- šķipirkstis Šipirkstis - daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem.
- šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- caurplūde Šķidruma vai gāzes daudzums, kas laika vienībā izplūst caur attiecīgo šķērsgriezumu.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- šņūka Šķipsna, neliels daudzums.
- šņūkata Šķipsna, neliels daudzums.
- snipstiņš Šķipsna, sauja; pavisam neliels daudzums.
- uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
- liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
- sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
- ortoglikēmisks Tāds, kam asinīs ir normāls cukura daudzums.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
- insulinējams tāds, kam jāpalielina insulīna daudzums asinīs.
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums.
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- laisma Tas (daudzums), ko var izlaist kaut kam cauri (piemēram, kuģu laisma, cilvēku laisma caur vārtiem u. tml.).
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
- teleskopa apertūra teleskopa ieejas atveres diametrs, no kuras izmēriem atkarīgs teleskopa savāktā elektromagnētiskā starojuma daudzums.
- apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs.
- satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
- satiksmes intensitāte transportlīdzekļu daudzums, kas laika vienībā pabrauc garām kādam ceļa punktam.
- korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
- absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
- zemākā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne aiztur un neļauj notecēt.
- maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
- ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
- absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
- cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha.
- viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
- titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu.
- pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes.
- garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju).
- sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas.
- ekvivalents vielas daudzums, kas savienojas ar vienu masas daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals.
- naža gals vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; nažgals.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- viendaudzums Vienāds daudzums.
- keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
- šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
- izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
- nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā.
- ja daudz vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums; ne vairāk (par).
- kanāla ietilpība vislielākais informācijas daudzums, ko var pārraidīt pa sakaru kanālu laika vienībā.
- rekordskaits Vislielākais skaits, daudzums.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- zāģmateriālu iznākums zāģmateriālu daudzums, ko iegūst no izejmateriāla viena kubikmetra.
- zāļu deva zāļu līdzekļa daudzums, ko ievada organismā.
- termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
- radiogēnais siltums Zemes siltuma daudzums, ko izdala radioaktīvie elementi sabrukšanas gaitā.
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- equitium Zirgu daudzums vai vispār zirgkopība.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
- loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
daudzums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV