Paplašinātā meklēšana

Meklējam apb..

Atrasts vārdos (167):

Atrasts normatīvajos komentāros (3):

Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижать_ ‘aizvainot’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoti_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižot)
1935. gadā (VpJ) atvasinājums *apbrīnība* atzīts par nevēlamu vārda *apbrīna* variantu. (šķirklī apbrīnība)

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (200):

bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
apbrīnība [apbrīna]{s:2388}
Psylla mali ābeļu lapblusiņa
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2)
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2)
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
Kiikoba agrā paleolīta apmetne alā Krimā, Zujas pietekas krastā, 25 km uz asustrumiem no Simferopoles; atsegts Neandertāles cilvēka apbedījums, atrasti krama smaiļi, kasīkļi
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
Fatjanovas kultūra akmens laikmeta beigu un vara laikmeta kultūra (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.; bija izplatīta gk starp Volgu un Oku; līdzenie kapulauki, mirušie apbedīti saliekti; akmens kaujas cirvji, bultu gali, naži, kaula un vara rotas, bezripas keramika (apaļdibena trauki); viena no auklas keramikas kultūras grupām
Psylla alni alkšņu lapblusiņa
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu
apvitēt apbalsināt
godaraksts apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
godalgojums apbalvojums
pateicība apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana
prēmija apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
diploms apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
godalgot apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
pieviest apbalvot, piešķirt
apb. apbalvots
appuinīt apbalzīt
aptaisināt apbalzīt
aptūcīt apbalzīt
apspirāt apbārstīt ar spirām (izdalot tās)
apspridzināt apbārstīt spridzinot
sabārstīt apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
apkreikt apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt
apsabārstīties apbārstīties
apmādīt apbāzt, apspraust
apbēds apbēda
apbads apbēdas
kremēt apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
akmensšķirsts apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
kapenes apbedījumu vieta
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
aflišēt apbēdināt
apbēdāt apbēdināt
sasūrināt apbēdināt
sasūrot apbēdināt
noskumēt apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sabēdināt apbēdināt, parasti ļoti
norūpināt apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
apskumdināt apbēdināt, sāpināt
apsmurināt apbēdināt, saskumdināt
sūrot apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties apbēdināties, noskumt
inhumācija apbedīšana
sepultura apbedīšana
izvadītājs apbedīšanas ceremonijas vadītājs
pavadītājs apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2)
kremācija apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī (temperatūra 900-1000 °C, 1-1,5 st.)
ugunsapbedīšana apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
skeletapbedījums apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
dabūt zem zemes apbedīt
apbest apbedīt
glabāt apbedīt
nobērēt apbedīt
nobest apbedīt
pabērēt apbedīt
paglabāt apbedīt
ramēt apbedīt
ramīt apbedīt
aprakt apbedīt (ierokot zemē)
norakt apbedīt (ierokot zemē)
sarakt apbedīt (vairākus, daudzus)
aizvadīt pēdējā gaitā apbedīt mirušo
apbērēt apbedīt un sarīkot bēru mielastu
paguldīt apbedīt zem (kā)
guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
atdot zemei apbedīt, apglabāt
apguldīt apbedīt, apglabāt
guldināt apbedīt, apglabāt
guldīt apbedīt, apglabāt
pabest apbedīt, apglabāt
ramdīt apbedīt, apglabāt
saguldīt apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
pavadīt apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
bedājs apbedītājs; kapracis
pieglabāt apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu)
apbērot apbērēt
bērot apbērēt, apglabāt
apbēnoties apbērnoties
apbērnīties apbērnoties
apsabērnāties apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nomuižļot apbērt ar atkritumiem
nosipināt apbērt, apkaisīt
novētīt apbērt, apkaisīt (vējā)
apspaļēt apbērt, aplipt ar spaļiem
nosnāt apbērt, nobērt
oļot apbērt, pārklāt ar oļiem
nopurināties apbērties
apkratīties apbērties, apkaisīties (visapkārt)
pelots apbērts ar pelavām
apsmakoties apbezdēties
apsuķēties apbezdēties
apdrauzāties apbirt ar blaugznām
noblaugznāties apbirt ar blaugznām
apbiržot apbirzēt
apkārtceļš apbraucamais ceļš
aplaitīt apbraucīt, masēt
apbraukalēt apbraukāt
aplidot apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt apbraukt (apkārt)
izlīvēt apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
apdrauzāties apbrāzt sevi
apbrīns apbrīna
apdīvājums apbrīna, apbrīnošana
apbrīnojami apbrīnojams
admirabls apbrīnojams
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
nodzivīt apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
noglazīt apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam)
apbrīnēt apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu
admirācija apbrīnošana
admirēt apbrīnot
apbrīnāt apbrīnot
apbrīnēt apbrīnot
apbrīnīt apbrīnot
apdīvāt apbrīnot
pārbrīnot apbrīnot
jūsmotājs apbrīnotājs, slavinātājs
nošmorēt apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
apieročot apbruņot, piešķirt ieročus
apsabruņāties apbruņoties
sabruņoties apbruņoties, parasti pilnīgi
karakuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis
kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis
bruņuautomobilis apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
sažulnīt apbružāt, sakošļāt
apšņurkāt apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
apsabružāties apbružāties
apdzirdināšana apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību
appinčekļot apburt
apbiskot apburt
apmantāt apburt
apmantot apburt
appestelēt apburt
appimcot apburt
appinčeklot apburt
appincot apburt
apskolot apburt
apskunstot apburt
apzavēt apburt
burvināt apburt
novervēt apburt
paraganot apburt
pimcot apburt
apdot apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu
māžot apburt, apvārdot
nozavēt apburt, noburt
sasavēt apburt, noburt
sazintēt apburt, noburt
apdzirdināt apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību
šarmēt apburt, pakļaut savam šarmam
ķīķināties apburt, valdzināt ar savu skatienu
burekle apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
bureklis apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
špinkšļi apburtas, apvārdotas lietas
ņikutis apburts sainītis
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
rindapbūve apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā
iekškvartāls apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot
vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
pārbraukties Apceļot, apbraukāt
apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
pabalvāt Apdāvināt, apbalvot
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
bruņot apgādāt ar [bruņojumu]{s:1984}; apbruņot
apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot
bērēt Apglabāt, apbedīt

Atrasts piemēros (34):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa apb..

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies