Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mē.
Atrasts vārdos (62):
- Mē:1
- Mēki:1
- Mēķi:1
- Mēna:1
- Mēne:1
- Mēns:1
- Mēri:1
- Mērī:1
- Mēza:1
- Mēdba:1
- Mēris:1
- Mētra:1
- Mēdeja:1
- Mēdija:1
- Mēmele:1
- Mēnena:1
- Mēneši:1
- Mērane:1
- Mērina:1
- Mēruma:1
- Mētaka:1
- Mētida:1
- Mētras:1
- Mēdzūla:1
- Mēhamna:1
- Mēkerne:1
- Mēkmīla:1
- Mēļkūta:1
- Mērbuša:1
- Mērgava:1
- Mērgupe:1
- Mērieta:1
- Mēdlinga:1
- Mēlarens:1
- Mēļupīte:1
- Mēmupīte:1
- Mērdzene:1
- Mērdzine:1
- Mērivila:1
- Mērkerka:1
- Mērnieki:1
- Mērsrags:1
- Mērupīte:1
- Mēsvatne:1
- Mētaguze:1
- Mētraine:1
- Mētriena:1
- Mērilenda:1
- Mērisvila:1
- Mērsburga:1
- Mērtlbīča:1
- Mēdemciems:1
- Mēhastrima:1
- Mērbilonga:1
- Mērsisaida:1
- Mētagmuiža:1
- Mēklenburga:1
- Mērfrīsboro:1
- Mērtertidvila:1
- Mērtirtidvila:1
- Toseles-Mēķes:1
- Mēklenburga-Priekšpomerānija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1350):
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- mantelis [Mētelis]{e:57077}
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi)
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā
- Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Diervanīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Grabežova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Rūzori apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Boltāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Dekterova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Opsi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Rāksala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā
- Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Keteringa apdzīvota vieta ASV (_Kettering_), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sevērna apdzīvota vieta ASV (_Severn_), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kalifornija apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.)
- Klārksbērga apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.)
- Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Edžvuda apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eseksa apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hāfveja apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Largo apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leksingtonpārka apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pasadīna apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Silverspringsa apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vītona apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā
- eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness)
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
- Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
- augots Augošs (par Mēness fāzi)
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
- mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka
- izdilas Dilstošā Mēness laiks
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi)
- Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā
- Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
- Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
- Dzērvīte ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
- Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
- Sila ezers ezers Mērsraga pagastā, platība - <1 ha
- Runcu ezers ezers Mētrienas pagastā, platība - 4,1 ha
- Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
- Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
- Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas)
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
- Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - nimfa, ko bija iemīlējis Dionīss un kam ar Dionīsu bija dēls Mēds (mēdiešu eponīms)
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
- Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā
- Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
- Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- telūrijs ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji
- Goliševas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā, aizņemot tā ziemeļaustrumu daļu
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
- Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums
- lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji
- rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji
- tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
- tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
- izdilt kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
- dilt kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā)
- sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis
- tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
- talasoīds liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
- Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
- Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā
- Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka
- Limanu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
- Limenas ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
- Limenes ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
- Limeņu ezers Limenezers, ezers Mētrienas pagastā
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
- Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants
- Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants
- pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji
- Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants
- Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski
- Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
- mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji
- akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji
- deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji
- odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji
- mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
- mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
- mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji
- pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji
- Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants
- Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
- mētrenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji
- mētrenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
- nēbele Mēbele
- bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
- standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam 1(1); mēbele, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
- sēdmēbele Mēbele, kas paredzēta sēdēšanai
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot)
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai
- istabaslietas Mēbeles
- lakta Mēbeles plaukts
- pārmēbelēt Mēbelēt vēlreiz, no jauna
- garni Mēbelēta istaba
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis
- soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā)
- mēbeļniecība Mēbeļu ražošana, izgatavošana
- mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs
- mēbeļrūpnīca Mēbeļu rūpnīca
- mēb. Mēbeļu-
- mēdulis Mēdeklis
- mēdība Mēdīšana
- mādīt Mēdīt
- mēdīties Mēdīt citam citu
- mēdīties Mēdīt kādu
- pakaļķēmot Mēdīt, ķēmoties pakaļ
- toxostoma Mēdītājstrazdi
- mēdītājputns Mēdītājstrazds
- mādīties Mēdīties
- izmēdīt Mēdot izsmiet
- izšņaibīties Mēdoties izlocīt lūpas
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
- Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums
- Meselau Mēdzūla
- Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- mēgle Mēglis
- bībe Mēglis, lempis
- mūlis Mēglis, lempis
- pļergans Mēglis, lempis
- veplis Mēglis, lempis
- memeris Mēglis, stostītājs
- mēdzēt Mēgt
- meidzēt Mēgt
- sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
- modēt Mēgt; būt paradušam
- meklējumi Mēģinājumi atrast (ko pazudušu, slēptu), atklāt (ko vajadzīgu)
- belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu)
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās iegūt, iemantot (kādu stāvokli)
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās izzināt, izvēlēties
- eksperiments Mēģinājums
- mēģis Mēģinājums
- pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1)
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās visi (koncerta, izrādes u. tml.) dalībnieki
- prove Mēģinājums; izmēģinājums
- bandīt Mēģināt
- eksperimentēt Mēģināt
- markavāt Mēģināt
- merkavuot Mēģināt
- munerēt Mēģināt
- lūkot Mēģināt (ko darīt)
- minināties Mēģināt atcerēties, uzminēt
- bandžāt Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku
- bandžot Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi
- kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt
- blatot Mēģināt ko iestāstīt
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem)
- indēt Mēģināt nogalināt ar indi
- finglierēt Mēģināt pārlabot; eksperimentēt
- kūksnīties Mēģināt piecelties
- kumpot Mēģināt pieskaņot (kam)
- izdusmināt Mēģināt sadusmot, izprovocēt
- saglezēt Mēģināt sakost ko cietu, sīkstu; ar grūtībām sazelēt, sagremot
- kurst Mēģināt saprast, atcerēties
- čaukāties Mēģināt, apņemties
- promēt Mēģināt, censties (ko) darīt
- izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu)
- prauvēt Mēģināt, pārbaudīt
- provēt Mēģināt; izmēģināt
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu)
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
- Mēlara ezers Mēlarens, ezers Zviedrijā
- liza Mēle
- metla Mēle
- rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem
- mēlenīte Mēlene 2
- linguatulida Mēleņi
- isatis Mēles - krustziežu dzimtas ģints
- glosektomija Mēles (tās daļas) izgriešana
- glosoptoze Mēles aizkrišana
- glososkopija Mēles diagnostiska apskate
- mēlesgals Mēles gals
- mēlgals Mēles gals
- apiks Mēles gals, kam ir aktīva loma skaņu veidošanā
- elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu
- glosīts Mēles gļotādas iekaisums
- pahiglosija Mēles hipertrofija
- elingvācija Mēles izņemšana operācijas ceļā
- baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata
- glosospazma Mēles krampji
- ateloglosija Mēles nepilnīga attīstība
- glosoplēģija Mēles paralīze
- sausarisms Mēles paralīze
- glosoplastika Mēles plastiska operācija
- frenektomija Mēles saitītes izgriešana
- sausarisms Mēles sausums
- glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums
- glosorāfija Mēles šuve
- uloglosits Mēles un smaganu iekaisums
- uloglosīts Mēles un smaganu iekaisums
- hemiglosoplēģija Mēles unilaterālā paralīze ar nelieliem kustību traucējumiem; izkarot mēli, tā nosveras uz paralizēto pusi
- glosocēle Mēles uzpampums un izspiešanās uz āru
- hemiglosīts Mēles vienas puses iekaisums
- hemiglosektomija Mēles vienas puses izgriešana
- mērgalis Mēlgalis
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem
- ligula Mēlīte - lapas orgāns dažiem augiem
- ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm
- melinīca Mēlnese
- grieztava Mēlnese, kas visur maisās, visu jauc
- mēlnīca Mēlnese, mēlniece
- ļekata Mēlnese, tenku vācele
- mēlnesīgums Mēlnesība
- melinieks Mēlnesis
- krimša Mēlnesis, apmelotājs
- lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs
- baldzis Mēlnesis, aprunātājs
- soklacis Mēlnesis, aprunātājs
- maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs
- grauzis Mēlnesis, neslavas cēlājs
- čabis Mēlnesis, pļāpa
- caurmute Mēlnesis, pļāpa
- laukkāris Mēlnesis, pļāpa
- mēlveidīgs Mēlveida
- ligularia Mēlziedes
- mēļzieds Mēlzieds
- mēļvērve Mēļa krāsa
- mēļāt Mēļot
- mēļoties Mēļot
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
- māmulis Mēmais
- nemon Mēmais
- nemons Mēmais
- mēmuris Mēmais, mazrunīgais
- Memel Mēmele
- Nemuns Mēmele
- Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe
- Nemunēle Mēmele, tās nosaukums Lietuvā
- Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā
- Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
- Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
- mēmis Mēms cilvēks
- memulis Mēms cilvēks
- mēmulis Mēms cilvēks
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks
- nebils Mēms, kurlmēms
- mēmele Mēmulis
- māmulība Mēmums
- mutisms Mēmums
- lunaria Mēnesenes
- mēnesnīce Mēnesnīca
- mēnesnīdze Mēnesnīca
- mēnesnieks Mēnesnīca
- mēnesnītis Mēnesnīca
- mēnestnieks Mēnesnīca
- mēnistens Mēnesnīca
- čigānsaule Mēness
- mēnestnica Mēness
- mieness Mēness
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
- mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts
- certoksnis Mēness ceturksnis
- ceturknis Mēness ceturksnis
- ceturksnis Mēness ceturksnis
- griests Mēness ceturksnis
- Čane Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā
- Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva
- mēnessripa Mēness disks
- kvadra Mēness fāze
- pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
- mēnešgrieži Mēness fāzes, mēneša grieži
- mītava Mēness fāžu maiņa
- mēnessgaisma Mēness gaisma
- mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas
- mēnesstars Mēness gaismas stars
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem
- griežkas Mēness grieži
- Mēnes grieze Mēness grieži
- lunīts Mēness iežu paraugs
- lunārais kalendārs Mēness kalendārs
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim
- mēnešmeita Mēness meita (pasaku tēls)
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram
- mēnešripa Mēness ripa, pilns mēness
- mēnešsirpis Mēness sirpis
- mēnessrags Mēness sirpis
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos)
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā
- lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs
- tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli
- augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka
- dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka
- lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā
- kāvs Mēnessērdzīgais
- naktskāvs Mēnessērdzīgais
- lunātiķis Mēnessērdzīgais; garīgi slimais
- lunātisks Mēnessērdzīgs
- mēnešgaisma Mēnessgaisma
- mēnešgaišums Mēnessgaisma
- mēnešgals Mēneša beigas
- kalendas Mēneša pirmā diena romiešiem
- vidmēnesis Mēneša vidus
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena)
- mēnešmaksa Mēnešalga
- mēnesene Mēnešbiļete
- mēnorrēja Mēnešreizes, mēnešstarpas
- mēnopauza Mēnešreižu izbeigšanās sievietēm
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā)
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā
- šļests Mēra sajūta, sapratne
- liekatnis Mēra slimības pumpa
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms
- adjustēšana Mēra vai svara apzīmogošana
- šķiemene Mēra, sāta sajūta
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs
- rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs
- elektromēraparāti Mēraparāti elektrisku lielumu (strāvas, sprieguma, jaudas u. c.) mērīšanai, kā arī neelektrisku lielumu (temperatūras, spiediena, rotācijas frekvences u. c.) mērīšanai, tos iepriekš pārveidojot kādā elektriskā lielumā
- albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai
- kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
- voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai
- mikrovoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai mikrovoltos
- milivoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai milivoltos
- vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai
- faradmetrs Mēraparāts elektriskās kapacitātes mērīšanai
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai
- miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros
- hercmetrs Mēraparāts frekvences mērīšanai
- flikermetrs Mēraparāts mirgošanas raksturlielumu mērīšanai
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā
- potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju
- magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti
- viļņmērs Mēraparāts, ar kuru mērī radioviļņu garumu vai atbilstošo frekvenci
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu
- ampērvoltmetrs Mēraparāts, kurā apvienoti ampērmetrs un voltmetrs
- komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu)
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- mērprieve Mēraukla
- etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai
- mērs Mēraukla; arī kritērijs
- aizleja Mērce
- čukste Mērce
- ķurza Mērce
- ķūrza Mērce
- ķurze Mērce
- mērceklis Mērce
- mērcēknis Mērce
- mērciņš Mērce
- mērcums Mērce
- moņģele Mērce
- pamērce Mērce
- putrīna Mērce
- sauce Mērce
- soste Mērce
- zorste Mērce
- zosta Mērce
- žoste Mērce
- zoste Mērce
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām
- garum Mērce zivju ēdieniem
- mērcekle Mērce, kas gatavota iejaucot krējumā vai majonēzē kādu smalki saberztu vai rīvētu produktu
- kečups Mērce, ko gatavo no tomātiem, sēnēm, etiķa, garšvielām u. c.
- pamatmērce Mērce, ko pasniedz pie pamatēdiena
- dresings Mērce, parasti auksta; ar to servē salātus un aukstos sakņu, zivju, gaļas ēdienus
- smārķis Mērce, ziede; smāķis
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- pieveldzēt Mērcējot atmiekšķēties
- nomērcēt Mērcējot atsāļot
- miekšēt Mērcējot darīt mīkstu
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
- piemērcēt Mērcējot pievienot (pie kā, kam klāt)
- atmērcēt Mērcējot samazināt vārāmā sāls piedevu
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu)
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
- mērcināt Mērcēt
- mircināt Mērcēt
- žuldzēt Mērcēt
- žuldzināt Mērcēt
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- pārmērcēt Mērcēt vēlreiz, no jauna
- miekšēt Mērcēt, lai atdalītu nost
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost
- plunčināties Mērcēties ūdenī
- plunčot Mērcēties ūdenī
- pļunkāties Mērcēties ūdenī
- pļuņkāties Mērcēties ūdenī
- plunčīties Mērcēties ūdenī, spēlēties pa ūdeni
- samērcēt Mērcot (ko), saslapināt (to)
- mērdeklis Mērdēklis
- mērdaļa Mērdelis
- džībināt Mērdēt
- mirdēt Mērdēt
- mirdināt Mērdēt
- mirināt Mērdēt
- salināt Mērdēt
- izmirdināt Mērdēt badā
- tīpēt Mērdēt badā
- Michalow Mērdzene
- Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants
- Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants
- Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
- mērdzenieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji
- mērdzinieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" iedzīvotāji
- Mērdzine Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzene" nosaukuma variants
- mihalovieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
- mikalavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
- silagailieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji
- Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski
- Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski
- stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji
- šalajieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji
- šalojieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Šalaji" iedzīvotāji
- Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants
- Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis
- brūnzeme Mērenā klimata augsne ar samērā biezu trūdvielu kārtu, neitrālu vai vāji skābu reakciju
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei
- moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto)
- moderantisms Mērena valdības sistēma, mēreno partijas politiskie uzskati
- biķernieki Mērenais spārns husītu kustībā 15. gs. 1. p. Čehijā
- prezbiteriāņi Mērenākais puritāņu grupējums Anglijas buržuāzistiskās revolūcijas laikā
- subakūts Mēreni akūts
- paaši Mēreni ātri
- paaši Mēreni bargi
- ciēk Mēreni daudz
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns
- padaiļš Mēreni glīts
- subhronisks Mēreni hronisks
- padižs Mēreni liels
- palīksms Mēreni līksms
- pabļaurs Mēreni nepieklājīgs
- paēdrs Mēreni plašs
- ieplats Mēreni plats
- iežirgts Mēreni spirgts, veselīgs
- pasprogains Mēreni sprogains, cirtains (par matiem)
- pabrašs Mēreni stalts, brašs
- sobriamente Mēreni, atturīgi
- sobrio Mēreni, atturīgi
- veiņ Mēreni, viduvēji
- sātībniecība Mērenība (dzeršanā)
- temperance Mērenība, atturība, sātība
- moderācija Mērenība, savaldīšanās
- nesāts Mērenības trūkums (ēšanā, dzeršanā)
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē
- mērans Mērens
- mērāns Mērens
- puslaicīgs Mērens
- sātīgs Mērens (parasti par ēšanu)
- paaukstums Mērens aukstums
- mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
- mērīgs Mērens, atturīgs
- mezza Mērens, vidējs
- mezzo Mērens, vidējs
- veiņads Mērens, viduvējs
- Mergava Mērgava, Riežupes pieteka
- mērģelis Mērglis; vārgulis
- Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā
- Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja
- Mehrhof Mēri
- mērplāksnītes Mēri garuma vai leņķa noteikšanai
- rezolvometrs Mēriekārta fotomateriālu izšķirtspējas noteikšanai
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā
- evolventmērs Mērierīce zobratu zobu profila pārbaudei
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums)
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu)
- piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības
- damērīt Mērījot iedalīt, piešķirt vairāk, nekā paredzēts
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt)
- pārmērīt Mērījot sadalīt
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās)
- samērēt Mērījot sadalīt; samērīt
- mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu; mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu)
- samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu)
- samērīties Mērījot salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, citam ar citu)
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai
- moehringia Mēringijas
- bīdinstrumenti Mērinstrumenti detaļu lineāro izmēru noteikšanai vai pārnešanai ar divu pārbīdāmu mērskalu palīdzību
- mēreklis Mērinstruments
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā
- minimetrs Mērinstruments (kā) izmēru mērīšanai ar kontakta metodi
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai
- pehametrs Mērinstruments pH līmeņa mērīšanai
- hordometrs Mērinstruments stīgu resnuma mērīšanai
- anemometrs Mērinstruments vēja, gāzu un šķidruma plūsmu ātruma un virziena noteikšanai
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos
- spukstiņš Mēriņš (degvīna)
- špurga Mēriņš, malks
- radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi
- asskoks Mērīšanas rīks ar mērvienību ass 3(1); vienu asi 3(1) garš koks
- mērtehnika Mērīšanas tehnika
- tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus
- lakšiķ Mērīt
- mēret Mērīt
- mērēt Mērīt
- mērināt Mērīt
- šņorēt Mērīt
- mērot Mērīt (1)
- kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu
- planimetrēt Mērīt (ko) ar planimetru
- spektrometrēt Mērīt (ko) ar spektrometru
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu
- dastot Mērīt ar dastmēru
- lagot Mērīt ar lagu
- metroties Mērīt ar metra mēru
- mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu)
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību)
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna
- meirot Mērīt, mērot
- mērotājs Mērītājs (2)
- mērēties Mērīties
- naupis Mērkaīs, pērtiķis
- cercopithecus Mērkaķi
- markats Mērkaķis
- mērakaķis Mērkaķis
- āmīties Mērkaķoties pakaļ
- cercopithecidae Mērkaķu dzimta
- theropitecus Mērkaķu dzimtas ģints
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils)
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros
- berukaza Mērkaziņa
- debeskaza Mērkaziņa
- dievāzītis Mērkaziņa
- ķikukaza Mērkaziņa
- mēkaza Mērkaziņa
- merkaza Mērkaziņa
- mērkaza Mērkaziņa
- pērkonkaza Mērkaziņa
- pērkoņkaza Mērkaziņa
- silakaza Mērkaziņa
- pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
- badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago")
- olekšmērs Mērkoks ar iedaļām olektīs
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- metrmērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- metrumērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- zluktēt Mērkt (veļu)
- bīķēt Mērkt sārmā, balināt (veļu, audeklu)
- būķēt Mērkt un mazgāt veļu sārmā; balināt
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem
- krustugunis Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākiem virzieniem
- mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa
- cielēt Mērķēt
- cīlēt Mērķēt
- mērķot Mērķēt
- mērķīt Mērķēt (1)
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt
- lēzēt Mērķēt, tēmēt
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai
- telos Mērķis
- trāpis Mērķis
- mērķzona Mērķis, ko veido teritorija vai zona, nevis atsevišķs punkts
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- destinācija Mērķtiecība
- mērķtiece Mērķtiecība
- grodums Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā)
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā)
- konācija Mērķtiecīga aktivizācija
- ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus)
- atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām
- uzputošana Mērķtiecīga putu radīšana, piem., ražojot putubetonu, miporu u. c.
- strobēšana Mērķtiecīga stroboskopiskā efekta veidošana
- entelehija Mērķtiecīga virzība
- prakse Mērķtiecīga, priekšmetiska darbība; teorētisko atziņu praktisks izmantojums
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu
- aktpsiholoģija Mērķtiecīgas uzvedības mācība
- darbvieta Mērķtiecīgi iekārtota telpas daļa noteikta darba (operācijas) veikšanai
- izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.)
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā)
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piemēram, alkoholu, narkotikas), lai apreibtu
- lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā)
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi)
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur)
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu)
- enerģija Mērķtiecīgs darbīgums; arī neatlaidība, spēks; možums
- tēmīgs Mērķtiecīgs un piesardzīgs
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu)
- slaukšana Mērķtiecīgs, piena atdeves refleksam pieskaņots, aktīvs piena izvades process
- intencionāls Mērķtiecīgs; apzināts, apziņas virzīts; uz reālu vai iedomātu objektu vērsts (par apziņu un psihes parādībām vispār)
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai
- heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti
- lata Mērlata
- lota Mērlata
- lentmērs Mērlente
- mērlenta Mērlente
- mērsloksne Mērlente
- gromātika Mērniecība
- mērnieks Mērnieki
- mērenieks Mērnieks
- mērinieks Mērnieks
- mērnieki Mērnieks
- mensula Mērnieku galdiņš plānu uzņemšanai dabā
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas; lineāls, uz kura ir šāds attēlojums
- pārmērīties Mērot kļūdīties
- pārmērīties Mērot pārpūlēties
- saspēkoties Mēroties spēkos
- adapters Mērpārveidotājs, signālu devējs (sensors) tehnikā
- mērkārts Mērrīkste
- mesure Mērs
- centimetris Mērs ar iedaļām centimetros
- centimetrs Mērs ar iedaļām centimetros; centimetra mērs
- collmērs Mērs ar iedaļām collās (un centimetriem otrā pusē)
- kluģis Mērs koku mērīšanai
- āma Mērs kuģa priekšgalā un aizmugurē, kas rāda, cik dziļi kuģis iegrimis
- liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam
- dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums
- paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai)
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums
- izšķirtspēja Mērs, kas raksturo mikroskopa, teleskopa vai citas optiskas sistēmas spēju veidot atdalītus attēlus objektiem, kuri atrodas tuvu cits pie cita
- Engures ezera kanāls Mērsraga kanāls, kas savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci
- Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā
- mērsradznieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Mērsrags" iedzīvotāji
- upesgrīvnieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Upesgrīva" iedzīvotāji
- ķipatnieki Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Ķipati" iedzīvotāji
- Brankciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
- Grūženciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
- Ķīsterciems Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
- Markgrafen Mērsrags
- stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas
- mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā
- spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem
- kalibrēšana Mēru komplekta atsevišķo mēru vērtības pārbaude
- dvacatka Mērvienība - 8 kilogrami (parasti linu)
- kaile Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta
- kailis Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta
- krūšmērs Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 m no zemes; krūšaugstums
- krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai - 1,3 metri no zemes
- prante Mērvienība grāvju rakšanā - 21 pēdu garš grāvis
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai
- pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri
- dobsons Mērvienība ozona koncentrācijas mērīšanai atmosfērā
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos
- sestulis Mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai
- šoka Mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem
- cg Mērvienības centigrams apzīmējums (1/100 g)
- GeV Mērvienības gigaelektronvolts apzīmējums; miljards elektronvoltu (ASV BeV)
- mbar Mērvienības milibārs apzīmējums
- pamatmērs Mērvienības standarta etalons
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam
- MKSA Mērvienību sistēma, kurā pamatvienības ir m, kg, sek. un ampērs; 1960 aizstāta ar SI
- mūdui Mēs divi
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu
- gružaine Mēslaine
- gružiens Mēslaine
- mēslaite Mēslaine
- mēslājs Mēslaine
- mēslene Mēslaine
- mēslenīca Mēslaine
- mēsliene Mēslaine
- mēslienis Mēslaine
- mēsliens Mēslaine
- mēsline Mēslaine
- mēšļone Mēslaine
- mēslotne Mēslaine
- grūziene Mēslaine, gruvešu kaudze
- mēšļains Mēslains
- onthophagus Mēsleņi
- bolbitaceae Mēsleņu dzimta
- bolbitius Mēsleņu dzimtas ģints
- māsli Mēsli
- mēšļi Mēsli
- netīrumi Mēsli
- izmēslis Mēsli, atkritumi
- kots Mēsli, ekskrementi
- muižļi Mēsli, gruži, saslaukas
- gruza Mēsli, gruži; ēku gruveši
- sašļavas Mēsli, netīrumi
- jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni
- lūzna Mēsli, saslaukas
- mūžļi Mēsli, saslaukas
- paslaukas Mēsli, saslaukas
- dražava Mēsli, saslaukas, gruži
- vidiņas Mēsli, skaidas
- šaize Mēsli; netīrumi, dubļi
- sutraina Mēsliena, vircas bedre
- sutrainis Mēsliena, vircas bedre
- sutraitnis Mēsliena, vircas bedre
- sutrājs Mēsliena, vircas bedre
- sutranājs Mēsliena, vircas bedre
- scatophagidae Mēslmušu dzimta
- scatophaga Mēslmušu dzimtas ģints
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu
- mēslājums Mēslojums
- mēsli Mēslojums
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā
- komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas
- porca Mēslošana no atejas
- virsmēslošana Mēslošana, neiestrādājot mēslus augsnē
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli
- sutraunis Mēslošanas vieta
- mēslāt Mēslot
- sūdīt Mēslot
- sūdot Mēslot
- taucēt Mēslot
- žīrāt Mēslot
- strempuļot Mēslot (ar dzīvnieku izkārnījumiem)
- ģipšot Mēslot (augsni) ar ģipsi
- piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu
- piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu
- grauļāt Mēslot (par govi)
- spirāt Mēslot ar spirām
- spīrāties Mēslot ar spirām
- vircot Mēslot ar vircu
- nomēslot Mēslot un pabeigt mēslot
- treknot Mēslot zemi
- šņagot Mēslot, drazāt
- našāt Mēslot, gružot
- iesūdēt Mēslot, iemēslot
- iesūdīt Mēslot, iemēslot
- gandēt Mēslot, ķēpāt
- serīt Mēslot, savas vajadzības kārtot
- atsūdājs Mēslota rudzu zeme, otrā gadā apsēta ar labību
- mēzis Mēslotājs
- nasis Mēsls
- krekums Mēsls, atlieka
- dižmīzels Mēsls, pamatīgs mīzals
- splachnum Mēslsūnas
- splachnaceae Mēslsūnu dzimta
- dubultzobe Mēslsūnu dzimtas ģints ("Tetraplodon")
- teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria")
- ārdeklīši Mēslu ārdāmās dakšas
- ārdīkļi Mēslu ārdāmās dakšas
- ārdīkla Mēslu ārdāmās dakšas ar diviem zariem; ārdeklis
- gāzne Mēslu bedre
- ķepaslis Mēslu bedre
- kraupele Mēslu bedre
- langrica Mēslu bedre
- mummiens Mēslu bedre
- elderis Mēslu bedre (pie kūts)
- sutrienis Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze
- sutriens Mēslu bedre kūtī; mēslu kaudze
- lūznājs Mēslu čupa
- kapacis Mēslu dakša
- secumi Mēslu dakšas
- sūddakšas Mēslu dakšas
- pļurra Mēslu dumbrājs
- sūdbānis Mēslu kaudze
- sutraine Mēslu kaudze
- kuķis Mēslu ķeksis
- cecumi Mēslu metamās dakšas; sakumi
- sūdmusis Mēslu muša
- sūdmūsa Mēslu muša; sūdmusis
- ļapatka Mēslu pika
- ļeska Mēslu pikas
- lākšas Mēslu pikuči uz liellopu ādas
- kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu
- lužinka Mēslu rene fermā
- secums Mēslu sekumi
- sūdvabole Mēslu vabole
- sūdvabule Mēslu vabole
- vabule Mēslu vabole
- vambāle Mēslu vabole
- zveņģe Mēslu vai vircas bedre
- sūdmēzis Mēslu vedējs
- mēslinieks Mēslu, atkritumu izvadātājs
- ķirnīt Mēslus no vezuma ar ārdīkli vilkt
- babuls Mēslvabole, bambals
- mēzties Mēšanas procesā pakāpeniski nolietoties (par slotu)
- vākst Mēt, kliegt kā āzis
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- nomētāt Mētājot novārtīt
- pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- lindzeniskis Mētājot, metot uz augšu
- ķidināt Mētāt
- metāt Mētāt
- spēlāt Mētāt
- paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā)
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni
- atmētāt Mētāt uz dažādām pusēm
- ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties
- ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties
- ķidināties Mētāties
- spēlāties Mētāties
- klēpāt Mētāties (5)
- klēpot Mētāties no viena darba pie otra
- krāstīties Mētāties rokām
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs
- pļokāties Mētāties, pavirši veidot apmetumu
- svaidelēties Mētāties, svaidīties (ar ko)
- burnavs Mētelim līdzīgs sieviešu virsģērbs
- dižsvārki Mētelis
- makentošs Mētelis
- mantalis Mētelis
- mantels Mētelis
- mentelis Mētelis
- menteļš Mētelis
- mērtelis Mētelis
- mēteļuks Mētelis
- paļtugan Mētelis
- paļtuha Mētelis
- salube Mētelis
- škanelis Mētelis
- škanis Mētelis
- līzins Mētelis agram rītam
- burnasts Mētelis ar apaļu apkakli un kabatām
- kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki
- kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari
- havloka Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē
- hevloks Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma
- plašuks Mētelis, apmetnis
- virssvārks Mētelis, pusmētelis
- meitulītis Mētelītis, mētelis
- menteļķeša Mēteļa kabata
- bašļiks Mēteļa vai jakas kapuce
- verhs Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata
- verhuška Mēteļa vai žaketes ārējā sānkabata
- zakraki Mēteļa veids
- metons Metona cikls - 18 gadi, kas precīzi atbilst 125 Mēness mēnešiem pa 30 dienām un 110 pa 29 dienām
- mātara Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- mātars Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- mētrens Mētrains
- mātraji Mētrāji
- mātrāji Mētrāji
- mētrājiņš Mētrājs
- materas Mētras
- mentha Mētras
- mētri Mētras
- cūkmentrs Mētras ("Mentha")
- cūkmētra Mētras ("Mentha")
- cūkmētras Mētras ("Mentha")
- krūzmētra Mētras ("Mentha")
- mātara Mētras ("Mentha")
- mātaras Mētras ("Mentha")
- mātra Mētras ("Mentha")
- menters Mētras ("Mentha")
- mentra Mētras ("Mentha")
- mētara Mētras ("Mentha")
- mētars Mētras ("Mentha")
- mētera Mētras ("Mentha")
- mēteres Mētras ("Mentha")
- piparmētras Mētras ("Mentha")
- nātra Mētras (3)
- čurene Mētru suga ("Mentha crispata")
- piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs
- krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga
- krūšmētalas Mētru suga, krūzmētras
- mēslis Mēzējs
- mēznieks Mēzējs
- meesia Mēzijas
- meesiaceae Mēziju dzimta
- mēst Mēzt
- atmēzt Mēzt nost (sānis)
- aizmēzt Mēzt prom
- atmēzt Mēzt šurp
- aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus)
- samēzt Mēžot atbrīvot no netīrumiem (kādu vietu, telpu)
- atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis)
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu)
- izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus)
- nomēzt Mēžot notīrīt
- nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
- piemēzt Mēžot piepildīt (vezumu)
- samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam)
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
- mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts
- Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
- luno- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to
- Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā
- Odzes ezers Odzienas ezers Mētrienas pagastā
- Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena
- Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
- Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
- Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
- Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
- piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi)
- pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi)
- grozības Pārmaiņas, grieži (piem., Mēness grieži)
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
- Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā
- Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
- Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
- Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa
- pilnēt Pilnam kļūt (par Mēnesi)
- pilnēties Pilnam kļūt (par Mēnesi)
- Anapolisa pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā
- Belēra pilsēta ASV ("Bel Air"), Mērilendas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bovī pilsēta ASV ("Bowie"), Mērilendas štatā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Mērilendas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Mērilendas štatā, 99600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kamberlenda pilsēta ASV ("Cumberland"), Mērilendas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Īstona pilsēta ASV ("Easton"), Mērilendas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džērmantauna pilsēta ASV ("Germantown"), Mērilendas štatā, 86400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Heigerstauna pilsēta ASV ("Hagerstown"), Mērilendas štatā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lorela pilsēta ASV ("Laurel"), Mērilendas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solsberi pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestminstera pilsēta ASV ("Westminster"), Mērilendas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baltimora pilsēta ASV, Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šolē pilsēta Francijā ("Cholet"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Somīra pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Barledika pilsēta Francijā, Lielo Austrumu reģiona Mēzas departamentā
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bērkenheda pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli
- Būtla pilsēta Lielbritānijā ("Bootle"), Anglijā, Mērsisaidas konurbācijā, osta, 77600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ondalsnēse pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kristiansunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Molde pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ulsteinvīka pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olesunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādoberāna pilsēta Vācijā (_Bad Doberan_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Anklama pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzilce pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boicenburga pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brīele pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bicova pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krīvica pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darguna pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasova pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Demmīne pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dēmica pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Egezīne pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Francburga pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gādebuša pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Garca pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gnoiene pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goldberga pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grābova pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Greifsvalde pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.)
- Grēvesmīlene pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grimmene pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gistrova pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gickova pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāgenova pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jarmene pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klica pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krēpelīne pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kīlungsborna pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lāge pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lasana pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.)
- Loica pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lūdvigsluste pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libtēna pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Libca pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malhīne pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malhova pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marlova pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīrova pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neibrandenburga pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neibūkova pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neiklostere pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate-Glēve pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištrēlica pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Parhima pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pāzevalka pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Penkuna pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Penclīne pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Plava pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Putbusa pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rērika pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ribnica-Damgartene pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rihtenberga pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēbele pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rostoka pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šenberga pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švāna pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šverīne pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šternberga pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tesīne pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tēterova pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.)
- Torgelova pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tribzēse pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ikerminde pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ūzedoma pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vārene pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vārīne pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēzenberga pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vismāra pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitenburga pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voldegka pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volgaste pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Carentīne pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barta pilsēta Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- Pā Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - Mēness dievs
- pusrats Pusē (par Mēness fāzi)
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
- Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā
- Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija
- Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
- Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu
- Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā
- lunārs saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs; uz Mēness esošs
- Asatīga sala ASV (_Assateague Island_), Mērilendas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Fēmarna sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu
- Ādela sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas
- Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
- Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
- mērnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" iedzīvotāji
- Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei
- Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu
- Mērsraga kanāls savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci Mērsraga pagastā, garums — 4 km; Engures ezera kanāls
- Asīrija sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni
- Saldus ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
- Saldes ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus
- selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu
- Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
- mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji
- Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem
- Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta
- daļējs Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness daļēji aizklāj Sauli
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru
- daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums
- pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu
- mēnešains tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti)
- selenocentrisks tāds, kura centrs ir Mēness; tāds, kas riņķo ap Mēnesi
- alksnejciemnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (arī "Alksnejciems") iedzīvotāji
- alksnājnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (senāk arī "Alksnājs") iedzīvotāji
- Alksnājciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
- Alksnājs Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
- Alksnejciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
- Dižciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
- Pekeļciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
- Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073
- Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals
- Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā
- Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km
- Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu
- Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
- Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
- Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km
- Neriņa upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
- Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- panlunārisms Uzskats, ka Mēness ir vienīgais mītu veidotājs faktors
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
- Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā
- Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
- ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji
- mēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
- Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums
- Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums
- Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
- evekcija viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- mēdumieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mēdumi" iedzīvotāji
- selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
- Viluma Viļuma, Mērgupes pieteka
- Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m
- kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi
- lunomobilis Visurgājējs, ar dzinēju aprīkots transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu
- lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
- baricentrs Zemes un Mēness sistēmas masascentrs; tas atrodas 4800 km attālumā no Zemes centra uz Mēness pusi
- Arkonas rags zemesrags Baltijas jūras dienvidos (_Arkona, Kap_), Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Rīgenes salas ziemeļos
- Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā
- Mērsraga mulda ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta vaga Rīgas līcī uz ziemeļaustrumiem no Mērsraga, \~10 km attālumā no krasta, dziļums — 66 m (dziļākā vieta Rīgas līcī), garums — \~5 km, platums — \~1 km, apkārtnē dziļums — 35-40 m
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
- Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mē.