izmēdīt
izmēdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmēdu | izmēdām | izmēdīju | izmēdījām | izmēdīšu | izmēdīsim |
| 2. pers. | izmēdi | izmēdāt | izmēdīji | izmēdījāt | izmēdīsi | izmēdīsiet, izmēdīsit |
| 3. pers. | izmēda | izmēdīja | izmēdīs | |||
Pavēles izteiksme: izmēdi (vsk. 2. pers.), izmēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmēdot (tag.), izmēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmēdītu
Vajadzības izteiksme: jāizmēda
Mēdot izsmiet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , šādi izmēdot policistus, kas dzelzceļa stacijā veica personu pārbaudes.
- Un viebjas, un smej, un izmēda, nolād tevi,
- Taču šoreiz mazā jaunkundze nolēmusi izmēdīt sensāciju medniekus, parādot tiem mēli.
- Tieši viņš izdomāja iesauku – Daunis, tā izmēdot manu vārdu Daumants.
- Kodīdams manu krūšu galiņus, Hēroda sarga brālis izmēdīja princeses žēlās raudas.