mēnesstars
mēnesstars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnesstars | mēnesstari |
| Ģen. | mēnesstara | mēnesstaru |
| Dat. | mēnesstaram | mēnesstariem |
| Akuz. | mēnesstaru | mēnesstarus |
| Lok. | mēnesstarā | mēnesstaros |
Mēness gaismas stars.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Bet viņa ir maiga kā mēnesstars, — marķīze jūsmoja.
- A. Skailis ` ` Mēnesstaru atspīdums uz lakstīgalas zobiem``
- Tikai dzejoļos mīlētāji gāja pāri jūrai pa mēnesstaru tiltu.
- Bet ausīs joprojām skanēja maigie piesitieni, it kā pie stikla būtu vāri klaudzinājuši mēnesstari.
- /Nāks cita nakts — / es sevi mierinu ar vārdiem cerīgiem — / mēnesstari aicinās — tu nāksi,/jo nenākt nevarēsi.