mēnessgaisma
mēnessgaisma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnessgaisma | mēnessgaismas |
| Ģen. | mēnessgaismas | mēnessgaismu |
| Dat. | mēnessgaismai | mēnessgaismām |
| Akuz. | mēnessgaismu | mēnessgaismas |
| Lok. | mēnessgaismā | mēnessgaismās |
mēnesgaisma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnesgaisma | mēnesgaismas |
| Ģen. | mēnesgaismas | mēnesgaismu |
| Dat. | mēnesgaismai | mēnesgaismām |
| Akuz. | mēnesgaismu | mēnesgaismas |
| Lok. | mēnesgaismā | mēnesgaismās |
Mēness gaisma.
Avoti: LLVV, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klusumā mēnessgaisma rotaļājas ar melnām ēnām, radot savus dīvainos ornamentus.
- Jeņjeņa ar bultu vēderā uzlidoja mēnessgaismā un ietriecās blakus zemākā priedē.
- Tomēr tā bija nevis mēnessgaisma, bet kaut kas cits.
- Un sāni tam zibēja un spīguļoja tikpat balti kā mēnessgaisma.
- Nu jau rūcieni skanēja visapkārt, un mēnessgaismā varēju ieraudzīt nezvēru purnus.