Paplašinātā meklēšana
Meklējam Il.
Atrasts vārdos (115):
- Il:1
- Ila:1
- Ila:2
- Ilē:1
- Ili:1
- Ilu:1
- Ilga:1
- Ille:1
- Ilme:1
- Ilza:1
- Ilze:1
- Ilža:1
- Ilava:1
- Ildze:1
- Ildzs:1
- Ilebo:1
- Ileša:1
- Ilgas:1
- Ilgen:1
- Ilģis:1
- Iliča:1
- Iliņi:1
- Iloka:1
- Ilova:1
- Ilsen:1
- Ilcaha:1
- Ilcene:1
- Ildzis:1
- Ilgājs:1
- Ilgaza:1
- Ilgina:1
- Ilgupe:1
- Iliāda:1
- Ilidža:1
- Iliona:1
- Iljapa:1
- Iljāss:1
- Illien:1
- Illuxt:1
- Ilmade:1
- Ilmāja:1
- Ilmuts:1
- Iloilo:1
- Ilovļa:1
- Ilzene:1
- Ilzēni:1
- Ilziks:1
- Ilzins:1
- Ilziņa:1
- Ilziņi:1
- Ilziņš:1
- Ilzīte:1
- Ilanska:1
- Ildzere:1
- Ildziņš:1
- Ilenume:1
- Ilganči:1
- Iligana:1
- Ilijaša:1
- Ilikupe:1
- Ilīrija:1
- Ilmajen:1
- Ilmenis:1
- Ilorina:1
- Ilukste:1
- Ilūkste:1
- Ilziķis:1
- Ildzītis:1
- Ilejervi:1
- Ilgciems:1
- Ilgezeem:1
- Ilgupīte:1
- Ilikitka:1
- Ilinoisa:1
- Iliupole:1
- Illicium:1
- Illīrija:1
- Ilmenava:1
- Ilojervi:1
- Ilsensee:1
- Ilzikupe:1
- Ilzmuiža:1
- Ilzupīte:1
- Ilenskaja:1
- Ilfrakoma:1
- Ilgančupe:1
- Ilģeciems:1
- Ilitornio:1
- Ilivieska:1
- Iljeskasa:1
- Illujanka:1
- Ilmatsalu:1
- Ilomantsi:1
- Ilovajska:1
- Ilsenberg:1
- Ilulisata:1
- Ilzenieki:1
- Ilzesberg:1
- Ilzhofene:1
- Ilbis-Hans:1
- Ildefransa:1
- Ildzenieki:1
- Ilkenkobda:1
- Ilmarinens:1
- Ilmatciems:1
- Ilzenburga:1
- Ilzeskalns:1
- Ilzesmuiža:1
- Ilzikezers:1
- Illertisene:1
- Ilamatekutli:1
- Illamatekutli:1
- Ilnava-Efretikona:1
- Pallas-Illestunturi:1
- Illkirhe-Grāfebstādene:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (3461):
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
- Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
- ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
- Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Blantiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Čudarāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Danči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ērzeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gleizdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Goliševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gorsvani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ivgulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ivoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Jekimāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Klaugi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kozudauņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kūkoji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Letki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lucatnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Lupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Plešaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Puskundži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Reidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Rogozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Sološnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Stogoršņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Turlaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Vaņkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Vecgailumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Voseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Zaļūkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Žogoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Rūrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
- Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos.
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Senpatī apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļaustrumu daļā.
- Fosa apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā.
- Viarma apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā.
- Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
- Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants.
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums.
- subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji.
- Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants.
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa.
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants.
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants.
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants.
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums.
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
- Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā.
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
- Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji.
- ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
- Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
- Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā.
- ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha.
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
- Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
- ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Bundzišķi Dzelzceļa stacijas "Ilūkste" nosaukums 1921.-1926. g.
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
- Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze.
- Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
- Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers.
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
- Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
- Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers.
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
- Gaiļu ezers ezers Ilūkstes novada Dvietes pagastā, platība — 3,8 ha.
- Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers.
- Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
- Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis.
- Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers.
- Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
- Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers.
- Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
- Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers.
- Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
- Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka.
- Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers.
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers.
- Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
- Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha.
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
- Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
- Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
- Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers.
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers.
- Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss.
- Ilziķis Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers.
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
- Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
- Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
- Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
- Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
- Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
- Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
- Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
- Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
- Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- ylang-ylang Ilangilangs.
- Ildze Ildza ezers Skaistas pagastā.
- Ildzis Ildza ezers Skaistas pagastā.
- Ilzas ezers Ildza ezers Skaistas pagastā.
- Ildzīša ezers Ildzas ezers Aulejas pagastā.
- Ilza ezers Ildzas ezers Aulejas pagastā.
- ildziņ Ildziņ ilgi - visai ilgi.
- Ildzes ezers Ildzis, ezers Andzeļu pagastā.
- Ildzenes ezers Ildzis, ezers Brocēnu pagastā.
- Ilzes ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
- Ilzenes ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
- Rūjas ezers Ildzis, ezers Remtes pagastā.
- Ildzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzas ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ilzes ezers Ildzītis, ezers Kombuļu pagastā.
- Ildzis Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lielais Ildzis Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lielais Ilzes ezers Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Ildzis Ildzs, ezers Kombuļu pagastā.
- Ildzītis Ildzs, ezers Kombuļu pagastā.
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe.
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- lunga Ilga nots vai pauze.
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā.
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- satrīties Ilgākā laika periodā savstarpēji pieskaņoties un izveidot ciešas attiecības.
- ilgtermiņš Ilgākā laika posmā.
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- diena Ilgāks laika posms.
- nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- izgaidīt Ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi).
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
- satillināt Ilgāku laiku aijāt, šūpot.
- sakavēt Ilgāku laiku aizkavēt.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izapūtināties Ilgāku laiku atpūsties.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
- pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
- sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
- izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- atbalināt Ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- piesabārties Ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu.
- aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
- sakrupināt Ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas.
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- saburbuļot Ilgāku laiku burbuļot, mutuļot.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- sakleknēt Ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties.
- nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
- atbūt Ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī.
- izlepnoties Ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību.
- izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
- izgāmēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam.
- atkalksnīt Ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku).
- nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- atkarst Ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- atdzīvāt Ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
- spredzināt Ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki.
- izciemoties Ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties.
- izmirties Ilgāku laiku ciest badu.
- sabadoties Ilgāku laiku ciest badu.
- nocelāt Ilgāku laiku cilāt.
- izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
- nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
- knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
- klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
- klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izadienēties Ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- sadungāt Ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt.
- sadungot Ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt.
- nosapužavāties Ilgāku laiku dusmojoties, rāties, purpināt.
- nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
- aizadzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- aizdzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- izdzēsties Ilgāku laiku dzēst.
- sadzēst Ilgāku laiku dzēst.
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- sadzīrēt Ilgāku laiku dzīrot.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- nodzīvāties Ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā).
- saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
- elsinēt Ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku).
- nokluknēt Ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās.
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- izagavēties Ilgāku laiku gavēt.
- izgavēties Ilgāku laiku gavēt.
- sagavēt Ilgāku laiku gavēt.
- izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- izglabāt Ilgāku laiku glabāt; uzglabāt.
- saglāstīt Ilgāku laiku glāstot izlutināt.
- saskrabināt Ilgāku laiku grabēt, rībēt.
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- pārgulēt Ilgāku laiku gulēt, slimot.
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- izgodāties Ilgāku laiku izgodāt (kādu kā).
- aizbadēties Ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu.
- izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
- nogavēties Ilgāku laiku iztikt bez ēšanas.
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- atsadzīvaties Ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku.
- izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
- pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- atklibāt Ilgāku laiku klibot.
- sakluknēt Ilgāku laiku kluknēt.
- saklusēt Ilgāku laiku klusēt, nerunāt.
- knābāties Ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1).
- kribināties Ilgāku laiku knibināt, knibināties.
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt.
- krimšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- sakrekt Ilgāku laiku ķērkt.
- sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
- saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
- nočunčāties Ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- aizkalināt Ilgāku laiku likt badoties.
- sabadināt Ilgāku laiku likt badoties.
- sabadot Ilgāku laiku likt ciest badu.
- iztrankāt Ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu).
- salūgties Ilgāku laiku lūgties.
- gailināties Ilgāku laiku ļaut kvēlot.
- nogribēties Ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- samaldīties Ilgāku laiku maldīties apkārt.
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- nomegžties Ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- saminēt Ilgāku laiku minēt.
- izapūtināties Ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta.
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- badošanās Ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu.
- izmurdēties Ilgāku laiku negulēt.
- izmurdzēties Ilgāku laiku negulēt.
- kaltināt Ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
- saļaut Ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt).
- sabalēt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
- sabalināt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
- sabalsināt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- savitēt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
- sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
- savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti dzert.
- izdzīgot Ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot.
- satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
- satvāpt Ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas.
- savaicāt Ilgāku laiku nepārtraukti jautāt.
- sajokot Ilgāku laiku nepārtraukti jokot.
- savietēt Ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt.
- satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti klepot.
- sasērkt Ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt.
- sakūvēties Ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties.
- atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti līt.
- saložāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
- saložņāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
- salutināt Ilgāku laiku nepārtraukti lutināt.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
- samaurāt Ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot.
- sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
- sanārstīt Ilgāku laiku nepārtraukti nārstot.
- salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- satincināt Ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt.
- saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
- saogot Ilgāku laiku nepārtraukti ogot.
- nošņukurēties Ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt.
- sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti peldēt.
- sapilināt Ilgāku laiku nepārtraukti pilināt.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
- izpukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt.
- sariekstot Ilgāku laiku nepārtraukti riekstot.
- sarikšot Ilgāku laiku nepārtraukti rikšot.
- sakalbināt Ilgāku laiku nepārtraukti runāt.
- sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
- saluņģinēt Ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni).
- sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
- saslēpties Ilgāku laiku nepārtraukti slēpties.
- sasmēķēt Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
- izdzievāt Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
- izdzievāties Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
- saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
- sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
- salodāt Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- satīkāt Ilgāku laiku nepārtraukti tīkot.
- satrokšņot Ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot.
- samujāties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- satostīties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- sakruknēt Ilgāku laiku nepārtraukti tupēt.
- saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
- saucāt Ilgāku laiku nepārtraukti ucināt.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti urbināt.
- salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
- savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
- nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
- ķiukšināt Ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt.
- satēnēt Ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt.
- satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
- savizināt Ilgāku laiku nepārtraukti vizināt.
- savizināties Ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1.
- sazīdināt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- sazīdīt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- sazīlēt Ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt.
- satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izloderēties Ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nosastāvēties Ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- atkalksnīt Ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā.
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- samērēt Ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas.
- sapleknēt Ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā.
- izpelēties Ilgāku laiku pelēt.
- izperēties Ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi).
- saperēt Ilgāku laiku perēt.
- izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
- nomīstīties Ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt.
- nopikāties Ilgāku laiku pikoties.
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- nodurnavāt Ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku).
- izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
- notriekties Ilgāku laiku pļāpājot pagurt.
- nogrezēt Ilgāku laiku pļāpāt.
- atsataisīties Ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni.
- atpūdēt Ilgāku laiku pūdēt.
- izpūties Ilgāku laiku pūt.
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- atblūgžināt Ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni.
- saklidzināt Ilgāku laiku radīt klabošu troksni.
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
- nosabļauties Ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt.
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- noriekstot Ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot.
- lerkšēt Ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
- klankšēt Ilgāku laiku riet.
- klankšķēt Ilgāku laiku riet.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- atrūgt Ilgāku laiku rūgt.
- pielorkšēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- pieļorkstēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- ieglabāt Ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to).
- izglabāt Ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt.
- atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
- atstāvēt Ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem).
- pendelēties Ilgāku laiku saiņot (ko).
- pusbadā Ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu.
- atsāpēt Ilgāku laiku sāpēt.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēdēt.
- saduzot Ilgāku laiku sērot, bēdāties.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nosasēdēties Ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā).
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- atsaistīt Ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās.
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- drēkšties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- šķērsties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- sadiebt Ilgāku laiku skraidīt, skriet.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- nosirgot Ilgāku laiku slimot, vārguļot.
- sadirgavot Ilgāku laiku slimot, vārguļot.
- pārsmidzināt Ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt.
- atsamīties Ilgāku laiku spēkoties, lauzties.
- nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
- dastāvēt Ilgāku laiku stāvēt pie kā.
- nosadrēkšties Ilgāku laiku stipri raudāt.
- izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- sadūlēt Ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas.
- sasluksnīt Ilgāku laiku sūkāt.
- sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
- sasvētīt Ilgāku laiku svinēt.
- sašņākt Ilgāku laiku šņākt, krākt.
- savadāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- savazāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
- satirgoties Ilgāku laiku tirgoties.
- saklenderēt Ilgāku laiku tīt (dzijas).
- atblākšķināties Ilgāku laiku trokšņot.
- nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
- noklenčēt Ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem).
- satupēt Ilgāku laiku tupēt.
- iztupēt Ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu.
- saslāpēt Ilgāku laiku turēt izslāpumā.
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- saubagot Ilgāku laiku ubagot, diedelēt.
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- saplītēt Ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt.
- izakrucēties Ilgāku laiku uzdzīvot.
- sakavāt Ilgāku laiku uzglabāt.
- piemudināt Ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt.
- noaukstēties Ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt.
- sasērst Ilgāku laiku uzturēties ciemos.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- nobruzdināties Ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot.
- noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
- pievaimanāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- pievaimaņāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- trivīt Ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu).
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- novelēt Ilgāku laiku velēt.
- sakleknēt Ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot.
- iztīkoties Ilgāku laiku veltīgi tīkot.
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties.
- sazvejot Ilgāku laiku zvejot.
- atkaltēt Ilgāku laiku žāvēt.
- piežēlāt Ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu.
- atkalst Ilgāku laiku žūt (par sienu, labību).
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nociemoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties.
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
- nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
- nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2).
- nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
- noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
- nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocīkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
- nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
- nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties.
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
- nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
- nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
- nogremsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
- noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
- noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
- nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
- nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
- nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
- nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
- noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt.
- noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
- norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
- norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
- norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
- nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
- noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
- noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
- nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
- nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
- notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
- notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
- novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
- novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
- novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
- novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
- nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2).
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties.
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
- nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
- nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
- nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- notūļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
- nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
- saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
- nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- izcērtāties Ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut.
- atadīt Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
- izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
- izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
- izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- atsadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izlonēties Ilgāku laiku, daudz algot.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
- noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
- izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izdokterēties Ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties.
- izarties Ilgāku laiku, daudz art.
- izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- noauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam).
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot.
- izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
- ataust Ilgāku laiku, daudz aust.
- izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
- izaušāties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izāzēties Ilgāku laiku, daudz āzēties.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- atsabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- izabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
- saballēties Ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- atbarāt Ilgāku laiku, daudz barot.
- izbaroties Ilgāku laiku, daudz baroties.
- atsabārties Ilgāku laiku, daudz bārties.
- izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties.
- pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
- izkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties.
- izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
- izberzēties Ilgāku laiku, daudz berzēties.
- izberzties Ilgāku laiku, daudz berzt.
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- atsablandīties Ilgāku laiku, daudz blandīties.
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
- izblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- izbļitkoties Ilgāku laiku, daudz bļitkot.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- atbradāt Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- atbraukalēt Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
- izabraukalēties Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izblorkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izblurkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
- nocelties Ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam).
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- atciest Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izamīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties.
- izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- izcīkstīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- nocelāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- izcilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- atdaudzināt Ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt.
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
- izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
- atčakstināt Ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem).
- izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
- izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
- izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
- izčubināties Ilgāku laiku, daudz čubināties.
- izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
- izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
- atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
- izplītēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt.
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- atdancāt Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
- izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
- nodēties Ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt.
- atdēt Ilgāku laiku, daudz dēt.
- izadēties Ilgāku laiku, daudz dēt.
- izdēvēties Ilgāku laiku, daudz dēvēt.
- izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
- izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
- izdiedelēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt.
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
- izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- atdomāt Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- atsašatāties Ilgāku laiku, daudz draiskuļot.
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
- izadelīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties.
- atsadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- atsajaukties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
- atdraudzēt Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- atsadrāzties Ilgāku laiku, daudz drāzt.
- izdrāstīties Ilgāku laiku, daudz drāztīt.
- atducināt Ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu).
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
- izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
- izdungoties Ilgāku laiku, daudz dungot.
- izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
- izdunkoties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izpuktēties Ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties.
- izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam).
- izadzanāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
- dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
- izpļēgurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus).
- nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- izpļēgurēties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot.
- izsviķoties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas.
- iztempties Ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties.
- iznennāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- izninnāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
- izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
- atuļavāt Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam.
- izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
- izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
- izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
- izērmoties Ilgāku laiku, daudz ērmoties.
- izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
- izšķibīties Ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas).
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izēvelēties Ilgāku laiku, daudz ēvelēt.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- atgaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidīt.
- piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
- izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties.
- izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
- izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
- atgaudāt Ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni).
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- atgavēt Ilgāku laiku, daudz gavēt.
- izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglāsīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1).
- izaglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties.
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1).
- izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt).
- atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izpletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
- izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1).
- izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
- izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1).
- izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
- atkast Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību).
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
- izkasīties Ilgāku laiku, daudz grābt (sienu).
- izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
- izgrandīties Ilgāku laiku, daudz grandīt.
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
- izgražoties Ilgāku laiku, daudz gražoties.
- izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
- izgremoties Ilgāku laiku, daudz gremot.
- izgremsties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
- izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
- izņurīties Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruinīt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruņķēt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
- atgulstavāt Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- atsavārtīties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
- izīdēties Ilgāku laiku, daudz īdēt.
- atsaieties Ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
- izaieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
- izkvankšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
- izkvekšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt (2).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- atjādalēt Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
- izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
- atsakapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam.
- atkapāt Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkapelēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
- izkaplēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
- izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
- atsacepināties Ilgāku laiku, daudz karsēties.
- izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
- atklapatēt Ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- atsakasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties.
- izakasties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
- izkašņāties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- atkaukt Ilgāku laiku, daudz kaukt.
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izslaktēties Ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus).
- izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
- izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
- atkladzināt Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
- atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
- izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz klauvēt.
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
- noklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt.
- atkāsēt Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
- izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
- atklukstēt Ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu).
- izknābāties Ilgāku laiku, daudz knābāties.
- izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
- izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- atkrākt Ilgāku laiku, daudz krākt.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
- atkraut Ilgāku laiku, daudz kraut.
- izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
- nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
- izkravāties Ilgāku laiku, daudz kravāties.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
- izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
- izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
- atkulstīt Ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus).
- izkulstīties Ilgāku laiku, daudz kulstīt.
- izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
- atsakulties Ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam.
- atkult Ilgāku laiku, daudz kult.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- atžarīt Ilgāku laiku, daudz kurināt.
- izkorkšēties Ilgāku laiku, daudz kurkstēt.
- izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
- izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1).
- izķēmoties Ilgāku laiku, daudz ķēmoties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izķēpāties Ilgāku laiku, daudz ķēpāties.
- izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
- izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
- izķīkāties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
- izķīķēties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
- atķecinēt Ilgāku laiku, daudz ķiķināt.
- izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
- izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
- atlaistīt Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- atlāpīt Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
- izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
- atsaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas).
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu).
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
- atlakstīt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
- izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
- izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- izliegties Ilgāku laiku, daudz liegties.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- atkolīt Ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt.
- pļēgurēt Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pļēguroties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pletkoties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlīņāt Ilgāku laiku, daudz līņāt.
- izlīņāties Ilgāku laiku, daudz līņāt.
- izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
- atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- atsagaldīties Ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam.
- izlaupīties Ilgāku laiku, daudz lobīt.
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
- izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izluncināties Ilgāku laiku, daudz luncināties.
- attilināt Ilgāku laiku, daudz lutināt.
- izmakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmākuļot Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
- izmākuļoties Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
- atmalt Ilgāku laiku, daudz malt.
- izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
- izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
- izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
- atmaurāt Ilgāku laiku, daudz maurot.
- izmauroties Ilgāku laiku, daudz maurot.
- izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
- izmāžoties Ilgāku laiku, daudz māžoties.
- izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
- izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
- izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- atmeklēt Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izameklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
- izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
- izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
- izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmīstīties Ilgāku laiku, daudz mīstīt.
- atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
- izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
- izmūķerēties Ilgāku laiku, daudz mūķēt.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- atmūrēt Ilgāku laiku, daudz mūrēt.
- izmurgoties Ilgāku laiku, daudz murgot.
- nonākties Ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
- izčīgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli).
- izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
- iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
- atsanasāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
- atvārgt Ilgāku laiku, daudz nīkt.
- iznīkuļot Ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu).
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
- izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
- izogoties Ilgāku laiku, daudz ogot.
- izostīties Ilgāku laiku, daudz ostīt.
- izpaijāt Ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt.
- izpaijāties Ilgāku laiku, daudz paijāt.
- izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
- izpalaidņoties Ilgāku laiku, daudz palaidņoties.
- izpeldināties Ilgāku laiku, daudz peldināt.
- noperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
- nosaperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
- izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- izpikāties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt 1.
- plaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus.
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
- izpluncīties Ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties.
- izplunčāties Ilgāku laiku, daudz plunčāties.
- atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
- sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
- izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
- izpogoties Ilgāku laiku, daudz pogot.
- izačegelēties Ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
- piesaklapatēties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- piesažņaugties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- izspūsties Ilgāku laiku, daudz pūsties.
- izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
- izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- piesarāties Ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu.
- izčokāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izčukāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izarakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- atkast Ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus).
- izarakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
- izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
- atrāpāt Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- atsventēt Ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt.
- atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz rāties.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- atraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
- ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
- atrevēt Ilgāku laiku, daudz ravēt.
- izravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt.
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- atbrazdinēt Ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem).
- izrībināties Ilgāku laiku, daudz rībināt.
- izpucināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!".
- izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
- atcjaūkāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izripāties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
- izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
- izripoties Ilgāku laiku, daudz ripot.
- izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
- atsakavēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu).
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
- izorkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
- izurkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
- izrūcināties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
- izrumelēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izzelēt Ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu).
- izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- atbļuznīt Ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt.
- izarunāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
- izatolkavāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
- attolkavāt Ilgāku laiku, daudz runāties.
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izarušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēroties Ilgāku laiku, daudz sērot.
- izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
- izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
- izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
- izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izsisties Ilgāku laiku, daudz sist.
- izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas).
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izskaloties Ilgāku laiku, daudz skalot.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
- izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskolināties Ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties.
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrabināt.
- noplosīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt.
- atskraidalēt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- atskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskribināties Ilgāku laiku, daudz skribināt.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
- atskumt Ilgāku laiku, daudz skumt.
- izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
- izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- izslaukties Ilgāku laiku, daudz slaukt.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- atvaidēt Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izpūties Ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- attust Ilgāku laiku, daudz smagi elpot.
- izsmaidīties Ilgāku laiku, daudz smaidīt.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- atsašaipīties Ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt.
- atģibt Ilgāku laiku, daudz smieties.
- atģibuļāt Ilgāku laiku, daudz smieties.
- atsasmieties Ilgāku laiku, daudz smieties.
- izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
- izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
- izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
- izsoļoties Ilgāku laiku, daudz soļot.
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izacīnīties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- atkartavāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis).
- atskripkāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli).
- atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas.
- atspēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
- izaspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēties.
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- atstabulēt Ilgāku laiku, daudz stabulēt.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- atstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigalēt.
- izstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
- izastatīties Ilgāku laiku, daudz statīt (status).
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atstāvēt Ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās.
- izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
- izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
- izšķipelēties Ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
- nosadarīties Ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- noplaņčkāties Ilgāku laiku, daudz strēbt.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- atstrīķēt Ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni).
- atsukāt Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
- atsutināt Ilgāku laiku, daudz sutināt.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
- izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
- atsvētīt Ilgāku laiku, daudz svinēt.
- izsvētīties Ilgāku laiku, daudz svinēt.
- izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
- izšaubīties Ilgāku laiku, daudz šaubīties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
- izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
- izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
- nosašķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt.
- izšķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt.
- izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
- izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
- atšņuktāt Ilgāku laiku, daudz šņukstēt.
- nosasviesties Ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- iztekalāties Ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
- iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- iztekalēties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
- iztekāties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
- iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztesties Ilgāku laiku, daudz tēst.
- atsasodīties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izaļubavāties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
- iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
- iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
- iztracināt Ilgāku laiku, daudz tracināt.
- atziest Ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- attrakāt Ilgāku laiku, daudz trakot.
- iztrallināties Ilgāku laiku, daudz trallināt.
- attramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdīt.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- attrankāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
- iztrenkāties Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
- notupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam).
- attupēt Ilgāku laiku, daudz tupēt.
- iztupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt.
- iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
- atsagriezties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
- nosavadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē).
- izvadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt.
- atvagāt Ilgāku laiku, daudz vagot.
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- atvaidēt Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvaijāt Ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt.
- izvāķēties Ilgāku laiku, daudz vāķēt.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- atvalkāt Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- iznesāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- atvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvēcināt Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
- izvēcināties Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
- atvelēt Ilgāku laiku, daudz velēt.
- izvelēties Ilgāku laiku, daudz velēt.
- izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
- nosavemties Ilgāku laiku, daudz vemt.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- atsasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam.
- atsprēst Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izvērpties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
- izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
- atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
- izvēžoties Ilgāku laiku, daudz vēžot.
- izžvidzināties Ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties.
- izvicināt Ilgāku laiku, daudz vicināt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- izmuļināties Ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti).
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
- izzemoties Ilgāku laiku, daudz zemoties.
- atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
- atzīdīt Ilgāku laiku, daudz zīdīt.
- atziedēt Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
- izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
- izzīlēties Ilgāku laiku, daudz zīlēt.
- izzīmēties Ilgāku laiku, daudz zīmēt.
- atzīst Ilgāku laiku, daudz zīst.
- nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzvērēties Ilgāku laiku, daudz zvērēt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
- izžegoties Ilgāku laiku, daudz žagoties.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
- izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
- izpukstēties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- nožēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izpļēguroties Ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt.
- atplenderēt Ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot.
- atžvairāt Ilgāku laiku, daudz žūpot.
- nosaēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam.
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- izskumstēties Ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
- izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1).
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2).
- sablēžot Ilgāku laiku, krietni slinkot.
- izbalināties Ilgāku laiku, līdz apnikumam balināt.
- izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
- klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
- sapļāpāt Ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt.
- noblunkšķināt Ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā.
- izkaķēties Ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt.
- sašļaustīties Ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt.
- izbaiļoties Ilgāku laiku, ļoti baiļoties.
- izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
- noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
- izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
- izgrīļoties Ilgāku laiku, ļoti grīļoties.
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- izšausmināties Ilgāku laiku, ļoti šausmināties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- urbināties Ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- sastrumpēt Ilgāku laiku, nepārtraukti dzert.
- sasust Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
- sasutēt Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
- saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
- saskraidināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet.
- sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
- sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- satalināt Ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties.
- saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
- sastrūgāt Ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas.
- satārpināt Ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt.
- sastabulēt Ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt.
- sasargāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt.
- sasūroties Ilgāku laiku, nepārtraukti skumt.
- sašļūdelēt Ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties.
- saslimot Ilgāku laiku, nepārtraukti slimot.
- saslinkot Ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot.
- sasmelgt Ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt.
- sasmidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
- sasmildzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
- sasmilkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
- sasmilkt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
- sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
- sasnaust Ilgāku laiku, nepārtraukti snaust.
- sasoļot Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot.
- sasliept Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- sastorēt Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
- sastenēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt.
- sasūlāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt.
- sasūkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt.
- sašalkt Ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
- sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
- sasuksnīt Ilgāku laiku, nepārtraukti zīst.
- sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
- satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
- sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
- izplančāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- izplanckāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- izvaldīties Ilgāku laiku, pietiekami valdīt.
- izpisties Ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu.
- izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
- šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izsaldēties Ilgāku laiku, stipri salt; izsalties.
- izsalties Ilgāku laiku, stipri salt.
- nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
- novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers.
- Ilganča ezers Ilganču ezers Rugāju pagastā.
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
- ilgošanās Ilgas.
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- ilggadu Ilggadējs, daudzgadējs.
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
- spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
- nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
- žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
- cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
- virčaptēt Ilgi darboties, strādāt.
- kaitavāt Ilgi dusmoties, pukoties.
- tekterēt Ilgi dzert.
- piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt.
- noslopties Ilgi ejot nogurt.
- grencēt Ilgi ēst.
- izkvernēt Ilgi gaidīt, būt nomodā.
- kaipt Ilgi gaidīt, nīkt.
- žurnēt Ilgi gaidīt, nīkt.
- grēmēt Ilgi gaidīt.
- ilgosnis Ilgi gaidīts laiks.
- sencerēts Ilgi gaidīts.
- sūnīt Ilgi gulēt.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst.
- plēsnēt Ilgi kur sēdēt.
- pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- izkalināt Ilgi likt badu ciest.
- lietavāt Ilgi līt.
- nosameklēties Ilgi meklēt.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- žulināties Ilgi plunčāties, ko mazgāt.
- aizastāvēties Ilgi saglabāties.
- dernēt Ilgi stāvēt, gaidot ko (par dzīvniekiem).
- nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu.
- zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties.
- zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties.
- aizdakterēt Ilgi un bez sekmēm ārstējot, novest nāvē.
- ledināt Ilgi un bez vajadzības runāt.
- pudāties Ilgi un daudz ģērbties.
- sazvetēt Ilgi un enerģiski strādāt.
- pārklāstīt Ilgi un gari stāstot izskaidrot.
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
- žimbāt Ilgi un klusi raudāt.
- šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
- mužļāt Ilgi un lēnām košļāt.
- gvelgt Ilgi un monotoni riet.
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
- auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
- pļirrāt Ilgi un smalki raudāt.
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu.
- izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt.
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
- bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
- stiepināt Ilgi vilcināt.
- žvankstēt Ilgi, apnicīgi riet.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa.
- vauksnēt Ilgi, bezcerīgi gaidīt.
- vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur.
- tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
- žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
- skribinēt Ilgi, lēni, grebt.
- tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt.
- žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt.
- nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt.
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
- varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- cieši Ilgi.
- dolgam Ilgi.
- garai Ilgi.
- ildziņis Ilgi.
- ilgam Ilgi.
- ilgām Ilgi.
- iļģi Ilgi.
- ilgis Ilgi.
- ilgu Ilgi.
- līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām.
- salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs.
- mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs.
- LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory").
- ilglaicīgs Ilglaika.
- makrobioze Ilgmūžība.
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā.
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
- čadāt Ilgoties, alkt, tīkot.
- pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi.
- kalēties Ilgoties, kārot.
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
- ilgāties Ilgoties.
- kāmēt Ilgoties.
- tītot Ilgoties.
- ilgotne Ilgs (laika) posms.
- gars Ilgs (par laikposmu).
- Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
- polihronisks Ilgs, garš.
- mūžeklains Ilgs, ilgstošs.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs.
- dails Ilgs.
- ilgspēlētāja Ilgspēlējoša.
- akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas.
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva.
- mūžeklis Ilgstība.
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
- atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu.
- tenacitāte Ilgstoša koncentrācija.
- garkstoņa Ilgstoša krākšana.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- trēmiņš Ilgstoša lamāšanās.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- bradimenoreja Ilgstoša mensturācija.
- sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
- menostakse Ilgstoša oligomenoreja.
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- žvargzdoņa Ilgstoša švīkstoņa, plinkšķināšana.
- ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā).
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
- aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
- pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
- priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
- klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
- nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- žvingoņa Ilgstošas griezīgas skaņas.
- tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
- attrīsas Ilgstošas trīsas.
- epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības.
- zūļot Ilgstoši (bet ne spēcīgi) līt.
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
- ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
- glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- izbezdināt Ilgstoši atvēsināt (krāsni).
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- blaukšināties Ilgstoši blaukšķināt (3).
- blaukšķināties Ilgstoši blaukšķināt (3).
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- pievārgt Ilgstoši ciest, vārguļot.
- iesabubinēties Ilgstoši čukstus runāt.
- iesasirdīties Ilgstoši dusmoties.
- nodzīdināt Ilgstoši dzenāt šurp un turp.
- iesagulēties Ilgstoši gulēt.
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- iešautīt Ilgstoši izmantojot, nogludināt (atspoli).
- kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- izkapināties Ilgstoši kapināt un pabeigt kapināt.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
- klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot).
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu.
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- zavisaķ Ilgstoši lietot narkotikas.
- lietavot Ilgstoši līt.
- plumpēt Ilgstoši līt.
- šļampāt Ilgstoši līt.
- varkāties Ilgstoši līt.
- žeirāt Ilgstoši līt.
- žeirēt Ilgstoši līt.
- zlaņķēt Ilgstoši līt.
- žulgāt Ilgstoši līt.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- senmeklēts Ilgstoši meklēts.
- iesavickāties Ilgstoši naidoties, ķildoties.
- iesaecēties Ilgstoši naidoties.
- iesaēsties Ilgstoši naidoties.
- iesagrauzties Ilgstoši naidoties.
- iesaplēsties Ilgstoši naidoties.
- smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt.
- saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem.
- deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot.
- nopidžināt Ilgstoši nodarbināt vienmuļā darbā.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- nodūlēt Ilgstoši palikt nomodā.
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- atperēties Ilgstoši perējot nogurt un novājēt.
- piepūdēt Ilgstoši pildīties ar smaku.
- iesagaūzties Ilgstoši pļāpāt.
- sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- blauskāt Ilgstoši riet (par suni).
- nolāt Ilgstoši riet.
- vaušķināt Ilgstoši riet.
- iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini).
- iesarunāties Ilgstoši runāt.
- atgozēt Ilgstoši sauļoties.
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- vārčāt Ilgstoši slimot, vārguļot.
- kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
- staņāt Ilgstoši stenēt.
- drelīt Ilgstoši strādāt.
- šļūkāties Ilgstoši šļūkāt (1).
- izprāvoties Ilgstoši tiesāties.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus.
- čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi.
- pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt.
- iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt.
- iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
- savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties.
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
- apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- mirdaļāt Ilgstoši vārguļot pirms nāves.
- mērdaļāt Ilgstoši vārguļot.
- dujīt Ilgstoši veikt kādu darbu, darbību.
- aukstīgs Ilgstoši vēss, drēgns.
- zorināt Ilgstoši vilkt pa zemi.
- tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata").
- klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet.
- kvakšķēt Ilgstoši, apnicīgi riet.
- vankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķināt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
- knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt.
- nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru.
- pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis).
- baukšināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- baukšķināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- blakšināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blākšināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blākšķināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- bliukšināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- bliukšķināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- blūkšināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- brakšināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
- čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
- čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
- čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1).
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
- čivināties Ilgstoši, intensīvi čivināt.
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (1).
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (2).
- klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- krimsties Ilgstoši, intensīvi krimst (2).
- mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
- paukšināties Ilgstoši, intensīvi paukšināt.
- paukšķināties Ilgstoši, intensīvi paukšķināt.
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plaukšināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plaukšķināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plikšināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plīkšināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- pliukšināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- pliukšķināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- plunkšināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- plunkšķināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (1).
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (2).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2).
- skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt.
- spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
- sprakšināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- spurkšināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- spurkšķināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- strinkšināt Ilgstoši, intensīvi strinkšēt.
- strinkšķināt Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
- šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
- šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1).
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt.
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
- šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
- švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
- švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
- trinkšināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
- zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
- melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt.
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
- klempt Ilgstoši, nogurdinoši iet.
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
- plītēties Ilgstoši, spēcīgi sisties.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- lietavas Ilgstošs lietus.
- žulga Ilgstošs lietus.
- žulgoņa Ilgstošs lietus.
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- vējavas Ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
- mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus.
- tetānisms Ilgstošs, stingumkrampjiem līdzīgs krampju stāvoklis.
- vilcīgs Ilgstošs.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
- skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
- sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst.
- būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums.
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu.
- nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās.
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
- aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties.
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas.
- notrumpāt Ilgu laiku spēlēt (kārtis).
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
- gaidīgs Ilgu pilns.
- ilgains Ilgu pilns.
- ziemeļmeita Ilgu, sapņu tēls.
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei).
- iļģis Ilgums.
- Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
- ilīcijs Ilīcija.
- Illicium Ilīcijas.
- illiciaceae Ilīciju dzimta.
- illiciales Ilīciju rinda.
- indīgā ilīcija ilīciju suga ("Illicium religiosum"), ko audzē kā dekoratīvu augu, bet visas tās daļas ir indīgas.
- īstā ilīcija ilīciju suga ("Illicium verum"), ko dēvē arī par anīsa koku un kultivē, no lapām iegūst ēterisko eļļu.
- IL Ilinoisa, ASV štats.
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- Carya illinoensis Ilinoisas kārija.
- Ranunculus illyricus Ilīrijas gundega.
- Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
- ilksna Ilknis (1).
- ilkse Ilknis.
- ilksne Ilknis.
- ilksnis Ilknis.
- ilkss Ilknis.
- ilksts Ilknis.
- ilktis Ilknis.
- ilkts Ilknis.
- ilte Ilknis.
- ilts Ilknis.
- triecējzobs Ilknis.
- ilkšas Ilksis.
- ilūkši Ilksis.
- silksnis Ilksis.
- ielūksis Ilkss (ratiem, ragavām u. tml.).
- ilkse Ilkss 2.
- ilksis Ilkss 2.
- ilksne Ilkss 2.
- ilksnis Ilkss 2.
- ilkste Ilkss 2(1).
- streņģāķis Ilkss atsaites āķis.
- ilksgals Ilkss gals.
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- kabe Ilkss zirgu dzenamām linu mīstāmām mašīnām.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- silkss Ilkss.
- illiri Illīrieši.
- liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
- minervals Illūminātu ordenī zemākā pakāpe.
- Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- Afjonkarahisara Ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu.
- ilsteria Ilsterijas.
- Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe.
- Illuxt Ilūkste.
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji.
- Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km.
- Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km.
- Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
- Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km.
- bebrenieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
- bebrišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji.
- neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji.
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants.
- zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
- zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
- ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji.
- lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
- maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
- pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
- pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
- pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
- stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
- stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
- Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- dobulieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
- dobulišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
- dobulišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji.
- ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji.
- padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji.
- pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji.
- pilskalnieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
- pliķišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pliķišķi" iedzīvotāji.
- poguļancieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji.
- poguļankišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji.
- šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
- šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
- Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
- Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
- Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- prodieši Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" iedzīvotāji.
- Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants.
- grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji.
- Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants.
- marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
- pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
- pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji.
- Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants.
- raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
- ilūkstieši Ilūkstes pilsētas iedzīvotāji.
- illūminācija Iluminācija 1.
- sānlogs Iluminators peldlīdzekļa sānos (bortos).
- sāniluminators Iluminators peldlīdzekļa sānu bortā.
- bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- ilustrētāja Ilustrētājs.
- makropsija Ilūzija, kad objekti izskatās lielāki, nekā ir patiesībā.
- iedoma Ilūzija, maldi.
- illūzisks Ilūzijai īpats; mānīgs.
- manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
- mags Iluzionists.
- Ilzas ezers Ilza ezers Istras pagastā.
- Ilzes ezers Ilza ezers Istras pagastā.
- Garais ezers Ilza ezers Istras pagastā.
- Ilza-Kameņeca ezers Ilzas ezers Aglonas pagastā.
- Ilzas-Kameņecas ezers Ilzas ezers Aglonas pagastā.
- Ildiša ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā.
- Ildišu ezers Ilzas ezers Šķeltovas pagastā.
- Ilzes ezers Ilzas nezers Mākoņkalna pagastā.
- Ilsen Ilzene.
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Ilzene Ilzēni, dzelzceļa stacija Ilzeskalna pagastā.
- Ilcenieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā.
- Ilosnieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā.
- Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā.
- Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā.
- Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Ilzes-Purva ezers Ilzes ezers Dzērbenes pagastā.
- Ilziņš Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
- Rezēnu ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
- Ilzītes ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā.
- Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
- Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā.
- Ilsenberg Ilzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Ierzeļova Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ērzeļova" nosaukuma variants.
- Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- Ilzikezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilziķis Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilzika ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilzikas ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilziķa ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilziķu ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
- Ilzikezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilzika ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilziķa ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilziķu ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilzes ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilziņas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilzumuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Rūķu ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilzmuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā.
- Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
- Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
- Ilziņu ezers Ilziņa ezers Medņevas pagastā.
- Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
- Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
- Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
- Ilziņu-Zāļu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Vestienas dzirnavezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- pīpine Ilzīte ("Anthemis").
- Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
- anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
- zirgkumeļi Ilzītes ("Anthemis").
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
- Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
- Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
- Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- anīsa koks īstā ilīcija ("Illicium verum").
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā.
- Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani).
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
- Kamenca Kamencas ezers - Ilzas ezers Aglonas pagastā.
- Kameņeca Kameņecas ezers - Ilzas ezers Aglonas novada Aglonas pagastā.
- Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
- Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Kurgas ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrieva ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrievu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Puškrīvu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā.
- Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Gross-Lassen Lašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- Ilziņu II ezers Lielais Ilziņš, ezers Raunas pagastā.
- Lielais Ilziņš Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā.
- Lielais Ilziņa ezers Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā.
- Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers.
- Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Ezersloku ezers Lielsloku ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Lielslokas ezers Lielsloku ezers Ilzenes pagastā.
- Sloku ezers Lielsloku ezers Ilzenes pagastā.
- Gross-Sussei Lielsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Līkuma Līkuma ezers - atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, platība - 8,7 ha; Linkinu ezers.
- ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji.
- Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- Ilziņu I ezers Mazais Ilziņš, ezers Launkalnes pagastā.
- Mazais Ilziņš Mazais Ilziņu ezers Launkalnes pagastā.
- Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
- Iļziņi Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants.
- Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- ildzieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
- Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
- Munde Munda, Ilūkstes pieteka.
- Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja.
- Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu.
- Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
- Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
- Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
- Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
- Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
- Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers.
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda.
- Ārlingtonhaitsa pilsēta ASV (_Arlington Heights_), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ilinoisas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Ilinoisas štatā, 14150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morisa pilsēta ASV (_Morris_), Ilinoisas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oltona Pilsēta ASV ("Alton"), Ilinoisas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Entioka Pilsēta ASV ("Antioch"), Ilinoisas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orora Pilsēta ASV ("Aurora"), Ilinoisas štatā, 200400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Ilinoisas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārtleta Pilsēta ASV ("Bartlett"), Ilinoisas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bateivija Pilsēta ASV ("Batavia"), Ilinoisas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvila Pilsēta ASV ("Belleville"), Ilinoisas štatā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Ilinoisas štatā, 78700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Pilsēta ASV ("Brookfield"), Ilinoisas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šampeina Pilsēta ASV ("Campaign"), Ilinoisas štatā, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Pilsēta ASV ("Canton"), Ilinoisas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārbondeila Pilsēta ASV ("Carbondale"), Ilinoisas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Ilinoisas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Ilinoisas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Četema Pilsēta ASV ("Chatham"), Ilinoisas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Sisero Pilsēta ASV ("Cicero"), Ilinoisas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinsvila Pilsēta ASV ("Colinsville"), Ilinoisas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Ilinoisas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Ilinoisas štatā, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Ilinoisas štatā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dekalba Pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsēta ASV ("Dixon"), Ilinoisas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Efingema Pilsēta ASV ("Effingham"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foksleika Pilsēta ASV ("Fox Lake"), Ilinoisas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankforta Pilsēta ASV ("Frankfort"), Ilinoisas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīporta Pilsēta ASV ("Freeport"), Ilinoisas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geilsbērga Pilsēta ASV ("Galesburg"), Ilinoisas štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ilinoisas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārvi Pilsēta ASV ("Harvey"), Ilinoisas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herina Pilsēta ASV ("Herrin"), Ilinoisas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ilinoisas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džolieta Pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kankakī Pilsēta ASV ("Kankakee"), Ilinoisas štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kivonī Pilsēta ASV ("Kewanee"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagreindža Pilsēta ASV ("La Grange"), Ilinoisas štatā, 15750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Ilinoisas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laionsa Pilsēta ASV ("Lyons"), Ilinoisas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokporta Pilsēta ASV ("Lockport"), Ilinoisas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meikomba Pilsēta ASV ("Macomb"), Ilinoisas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Ilinoisas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matūna Pilsēta ASV ("Mattoon"), Ilinoisas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlotiana Pilsēta ASV ("Midlothian"), Ilinoisas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molaina Pilsēta ASV ("Moline"), Ilinoisas štatā, 42700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Ilnoisas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mortona Pilsēta ASV ("Morton"), Ilinoisas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ilinoisas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neipervila Pilsēta ASV ("Naperville"), Ilinoisas štatā, 146100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Ilinoisas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Normala Pilsēta ASV ("Normal"), Ilinoisas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Ilinoisas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ilinoisas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otava Pilsēta ASV ("Ottawa"), Ilinoisas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīkina Pilsēta ASV ("Pekin"), Ilinoisas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Piorija Pilsēta ASV ("Peoria"), Ilinoisas štatā, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peorija Pilsēta ASV ("Peoria"), Ilinoisas štatā, osta Ilinoisas krastos, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peru Pilsēta ASV ("Peru"), Ilinoisas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleino Pilsēta ASV ("Plano"), Ilinoisas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontiaka Pilsēta ASV ("Pontiac"), Ilinoisas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rantula Pilsēta ASV ("Rantoul"), Ilinoisas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokailenda Pilsēta ASV ("Rock Island"), Ilinoisas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokforda Pilsēta ASV ("Rockford"), Ilinoisas štatā, 149100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Ilinoisas štata administratīvais centrs, 116800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Pilsēta ASV ("Sterling"), Ilinoisas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strītora Pilsēta ASV ("Streator"), Ilinoisas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilorvila Pilsēta ASV ("Taylorville"), Ilinoisas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērbana Pilsēta ASV ("Urbana"), Ilinoisas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Ilinoisas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterlū Pilsēta ASV ("Waterloo"), Ilinoisas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vokīgana Pilsēta ASV ("Waukegan"), Ilinoisas štatā, 88900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vītona Pilsēta ASV ("Wheaton"), Ilinoisas štatā, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīlinga Pilsēta ASV ("Wheeling"), Ilinoisas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vudstoka Pilsēta ASV ("Woodstock"), Ilinoisas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ciona Pilsēta ASV ("Zion"), Ilinoisas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļeusa Pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Iligana Pilsēta Filipānās ("Iligan"), Mindanao salas rietumos, 342600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē.
- Iloilo Pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatijona pilsēta Francijā (_Châtillon_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leplesī Robensona pilsēta Francijā (_Le Plessis-Robinson_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senkloda pilsēta Francijā (_Saint-Cloud_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alforvila Pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anjērsīsēna Pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas.
- Atismona Pilsēta Francijā ("Athismons"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Obērviļa Pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baņē Pilsēta Francijā ("Bagneux"), Ilderfansas reģiona Odesēnas departamentā, 38100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baņolē Pilsēta Francijā ("Bagnolet"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bezona Pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bobiņī Pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Buā Kolomba pilsēta Francijā ("Bois-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bondī Pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Buloņa-Bijankūra Pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju.
- Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Brinuā Pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kašana Pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šarantonlepona Pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatū Pilsēta Francijā ("Chatou"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šelle Pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šuazīleruā Pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klamāra Pilsēta Francijā ("Clamart"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klišī Pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolomba Pilsēta Francijā ("Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Komlavila Pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Korbēesona Pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kurbevuā Pilsēta Francijā ("Courbevoie"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 87500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Krēteija Pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Deilabāra Pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dransī Pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Obona Pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Elankūra pilsēta Francijā ("Élancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ermona Pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Etāna Pilsēta Francijā ("Etampes"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Evrī Pilsēta Francijā ("Évry"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 52100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza.
- Fontneoroza Pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frankovila Pilsēta Francijā ("Franconville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 33100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frena Pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ganjī Pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Garžlegonese Pilsēta Francijā ("Garges-les-Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ženviljē Pilsēta Francijā ("Gennevilliers"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gonesa Pilsēta Francijā ("Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gusēnvila Pilsēta Francijā ("Goussainville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Griņī Pilsēta Francijā ("Grigny"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 26600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gviankūra Pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Erblē Pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Uija Pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jēras Pilsēta Francijā ("Yerres"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Illkirhe-Grāfebstādene Pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Isī le Molino pilsēta Francijā ("Issy-les-Moulineaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lakurnejēva Pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lagarēna Kolomba pilsēta Francijā ("La Garenne-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lešenē Pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lelila Pilsēta Francijā ("Les Lilas"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lemjuro Pilsēta Francijā ("Les Mureaux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lezjulīza Pilsēta Francijā ("Les Ulis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Levaluā Pilsēta Francijā ("Levallois-Peret"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Livrī-Gargāna Pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lonžūmo Pilsēta Francijā ("Longjumeau"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mezonlafita Pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Malakofa Pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Masī Pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mo Pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Melēna Pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medona Pilsēta Francijā ("Meudon"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monfermei Pilsēta Francijā ("Montfermeil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monžerona Pilsēta Francijā ("Montgeron"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 22900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monmoransī Pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monreija Pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monrūža Pilsēta Francijā ("Montrouge"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 48600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Morsāna pie Oržas pilsēta Francijā ("Morsang-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nantēra Pilsēta Francijā ("Nanterre"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 89200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neijīplezansa Pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neijīsīrmarna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neijīsīrsēna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nožānsīrmarna Pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orlī Pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Palezo Pilsēta Francijā ("Palaiseau"), Ildefransas reģiona Esona departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pantēna Pilsēta Francijā ("Pantin"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Plezīra Pilsēta Francijā ("Plaisir"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Puasī Pilsēta Francijā ("Poissy"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 37700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ponto-Kombo Pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pontuāza Pilsēta Francijā ("Pontoise"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 29500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pito Pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Renna Pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Risoranžīsa Pilsēta Francijā ("Ris-Orangis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ruasī Pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Romenvila Pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rieijmalmezona Pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senžermēnanlē Pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sengratjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmandē Pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmordefosē Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentuāna Pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanuā Pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sarsele Pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Satruvila Pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Saviņīsīrorža Pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sevrāna Pilsēta Francijā ("Sevran"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sēvra Pilsēta Francijā ("Sevres"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stēna Pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sjūsianbrī Pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sirena Pilsēta Francijā ("Suresnes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 46700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tavernī Pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tjē Pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Torsī Pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trapa Pilsēta Francijā ("Trappes"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tramblēanfrānsa Pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vanva Pilsēta Francijā ("Vanves"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Velizī-Vilakublē Pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Versaļa Pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi.
- Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilžuīfa Pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilmombla Pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilparizī Pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilpenta Pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vensēna Pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Draveija pilsēta Francijā, Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iloka Pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ilebo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju.
- Fujana PIlsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē.
- Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
- Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Ila Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ila"), 62000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ileša Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilesha"), Ošunas štatā, 305500 iedzīvotāji (2005. g.).
- Ilorina Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilorin"), Kvaras štata administratīvais centrs, 756000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Iļavu Pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buftja Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megurele Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otopeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bragadiru Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Popešti-Leordeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 21900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vulkana Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pantelimona Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 25600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voluntari Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 42900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera.
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īlanca Pilsēta Šveicē ("Ilanz"), Graubindenes kantonā, 2330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilnava-Efretikona Pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilgaza Pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilgina Pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilidža Pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilovajska Pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Illertisene Pilsēta Vācijā ("Illertissen"), Bavārijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilmenava Pilsēta Vācijā ("Ilmenau"), Tīringenes federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilzenburga Pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Ilzhofene Pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfafenhofene Pilsēta Vācijā ("Pfaffenhofen an der Ilm"), Bavārijas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā.
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m.
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas.
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
- Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- Gailumi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" nosaukums līdz 1989. gadam.
- babrieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji.
- Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants.
- Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums.
- čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji.
- Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants.
- Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
- Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- gailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gailumi" iedzīvotāji.
- Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants.
- Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants.
- Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
- Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
- Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- ilzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzāni" iedzīvotāji.
- ilzeskalnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" iedzīvotāji.
- Iugolova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants.
- Iugulova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants.
- Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants.
- Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
- Klaugas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukuma variants.
- Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski.
- Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants.
- Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants.
- Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants.
- ladānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji.
- ladieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji.
- letkēnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji.
- letkieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji.
- Letkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
- Ļetkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
- Ļetki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
- Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski.
- Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
- Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants.
- Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants.
- Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants.
- Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants.
- Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants.
- Martuzāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants.
- Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants.
- Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants.
- Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants.
- puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji.
- reidzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" iedzīvotāji.
- Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants.
- Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants.
- Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski.
- Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants.
- Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants.
- šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji.
- Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
- Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
- Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
- Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
- Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
- Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
- Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
- Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
- vecgailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" iedzīvotāji.
- Vacgailumi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" nosaukuma variants.
- Vuoseli Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Voseļi" nosaukuma variants.
- Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants.
- Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants.
- Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski.
- Anata Rietumsemītu mitoloģijā - cīņas un medību dieviete, Ilu un Ašēras meita.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- ildzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ildzamuiža" (tagad "Ilzumuiža") iedzīvotāji.
- ilzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ilzumuiža" iedzīvotāji.
- Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija.
- Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m.
- Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi.
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas.
- Ilgas ezers senāk Lielā un Mazā Ilgas ezeru kopējs nosaukums, vēlāk Lielā Ilgas ezera nosaukums.
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu.
- ajanti Sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (gr. "Aias, Aiantos"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Aportu salas sīku salu grupa Francijas Dienvidjūru Zemēs (_Ilots des Apôtres_), Krozē salās.
- protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
- Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda").
- ildzieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
- Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas.
- Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Stagāršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Stagoršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā.
- Subbat Subatas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
- Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera.
- Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana.
- ilzinieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
- Iļziņi Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants.
- Iļzini Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Wittenheim-Sussei Susējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Ilza ezers Svoitānu Ilzas ezers Andzeļu pagastā.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
- Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka.
- Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
- ilīcija Šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu.
- Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Kvara Štats Nigērijā ("Kwara"), administratīvais centrs - Ilorina, platība - 36825 kvadrātkilometri, 2371100 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā.
- Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- sibo Tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms.
- Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts.
- Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka.
- Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
- Grundmaņu strauts ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Ilziķa ezera rietumu daļā.
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe.
- Ilinoisa Upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km.
- Ille Upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km.
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas.
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst.
- Karahobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Sarihobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Paļju Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka.
- Kogeļa Upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
- Lovate Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Šeloņa Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Kriauna Upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā.
- Pilda Upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša.
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna.
- Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
- Iļjaka Upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka.
- Spāre Upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī.
- Ilme Upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
- Ilmenava Upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha.
- Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
- Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Alt-Gruenwald Vecgrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Alt-Sallensee Vecsalienas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā.
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
- Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers.
- Tartaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagastā, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m.
- Pastarītis Viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - <1 ha, garums - \~100 m.
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Il.