ķellēt
ķellēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ķellēju | ķellējam | ķellēju | ķellējām | ķellēšu | ķellēsim |
2. pers. | ķellē | ķellējat | ķellēji | ķellējāt | ķellēsi | ķellēsiet, ķellēsit |
3. pers. | ķellē | ķellēja | ķellēs |
Pavēles izteiksme: ķellē (vsk. 2. pers.), ķellējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķellējot (tag.), ķellēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķellētu
Vajadzības izteiksme: jāķellē
1.Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar to viņš atšķiras no sava jaunākā brāļa Jāzepa, kas tikai ķellē, švīkā ar zīmuli papīru, smērē krāsu uz audekla bez dziļas domāšanas un rūpīgas analizēšanas, tikai ar prieku un izmisumu.
- nolikt ķelli ķellēt 1. gleznot
- Ķellē pēkšņi iegāja ,
- Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru.
- ah yes, Rūdītis ķellēja Kevinam seju un es gaidīju.