Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
cirvis
cirvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.cirviscirvji
Ģen.cirvjacirvju
Dat.cirvimcirvjiem
Akuz.cirvicirvjus
Lok.cirvīcirvjos
1.Roku darba rīks – kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
PiemēriKaimiņš atnesa no darbnīcas āķi un cirvi.
  • Kaimiņš atnesa no darbnīcas āķi un cirvi.
  • Kaut spēks vēl nav nekāds lielais, bet padot cirvi vai zāģi, kas gabaliņu tālāk, jau var — roka iznāk tā kā garāka.
  • Rokā viņam bija cirvis — laikam skaldījis apdegušos baļķēnus ugunskuram.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ambīlis1 — Cirvis.
Meronīmi
zods2 — Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
Hiperonīmi
darbarīks1 — Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
Tulkojumiax.
ax, axe
an edge tool with a heavy bladed head mounted across a handle
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.vēsturisks Šāda veida ierocis vai darba rīks.
PiemēriTujānajas ziedi ir sarkani kā lecošās saules krāšņums, tās lapas ir asas kā karavīra cirvja zobs, tās saknes ir stipras, un šī zāle aug uz klintīm, nolūkodamās uz dienvidiem.
  • Tujānajas ziedi ir sarkani kā lecošās saules krāšņums, tās lapas ir asas kā karavīra cirvja zobs, tās saknes ir stipras, un šī zāle aug uz klintīm, nolūkodamās uz dienvidiem.
  • Bet agrāk — ar cirvjiem, helebardēm, milnām, ielenkuši no visām pusēm, kā kaut kādi barbari — kāja šeit, roka šeit, par aknām un liesu nerunājot.
  • Un dzēra, sākumā viens otru ne saprazdami, ne kā, iesiluši sāka daudzmaz nojaust, par ko otrs runā, labi iedzēra, par karu sāka runāt, ka alus atšķaidīts, ka tatāru meičas nekam neder, par daudz grib, un sarunājušies sakāvās ar zobeniem un kara cirvjiem, paukojās un aizmiga kur kurais.
2.žargonisms Muļķis.
PiemēriTu paskaties uz sevi, cirvis tāds.
  • Tu paskaties uz sevi, cirvis tāds.
  • Kā jau visi neizlēmīgie cirvji, bieži mokās ar nervu slimībām, piemēram psoriāzi un gastrītu.
  • Galvenais varonis ir normāls cirvis, viņa palīgs padara visu darbu, ļaundaris intelektā neatpaliek no varoņa, bet, spoiler: meiteni nedabū neviens – filmas veidotāji tik ļoti acīmredzami priecājas par savu drosmi un iespējām izdarīt tieši pretēji gaidītajam, ka brīžiem bīstami balansē uz tās robežas, aiz kuras sākas filmas ar nelaiķa Lesliju Nīlsenu un produkti no sērijas “Kautkas Movie”.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, nelga.
Sinonīmi
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
kāpostgalva2 žargonisms — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
Stabili vārdu savienojumiKa (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var (pa)kārt. Kā ar cirvi nocirst. Kā ar cirvi pa pieri.
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit